Aptaujas atskaite - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

nva.gov.lv
  • No tags were found...

Aptaujas atskaite - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas“Darba tirgus pētījumi”projekts“Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”(projekta Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0002)Absolventu – bezdarbnieku aptauja2006.gada oktobris - novembris


SATURSTEHNISKĀ INFORMĀCIJA ............................................................................................................ 3SASNIEGTĀS IZLASES RAKSTUROJUMS ............................................................................... 3NERESPONDENCES RAKSTUROJUMS ................................................................................... 3GALVENIE SECINĀJUMI ............................................................................................................... 4MĒRĶGRUPAS RAKSTUROJUMS ............................................................................................... 6IZGLĪTĪBAS FINANSĒŠANAS AVOTI .......................................................................................... 10IEGŪTĀS IZGLĪTĪBAS APGUVES VEIDS.................................................................................... 11IEGŪTĀS IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒJUMS ............................................................... 12MĀCĪBU PRAKSE ........................................................................................................................ 13PROFESIJAS IZVĒLE .................................................................................................................. 14NĀKOTNES IECERES ................................................................................................................. 15IEPRIEKŠĒJĀ DARBA PIEREDZE .............................................................................................. 17BEZDARBA IEMESLI ................................................................................................................... 18REĢISTRĒŠANĀS NVA IEMESLI ................................................................................................ 22BEZDARBA ILGUMS ................................................................................................................... 23INFORMĀCIJAS AVOTI ............................................................................................................... 24NVA SNIEGTO PAKALPOJUMU IZMANTOŠANA UN PAKALPOJUMU KVALITĀTESVĒRTĒJUMS ................................................................................................................................ 25DARBA MEKLĒŠANAS VEIDI ..................................................................................................... 28IZTIKAS AVOTI ............................................................................................................................ 29VĒLAMĀ DARBA ALGA UN DARBA ILGUMS ............................................................................. 30APTAUJĀ IZMANTOTĀ ANKETA ................................................................................................ 332


GALVENIE SECINĀJUMINodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultāti liecina,ka lielāko īpatsvaru dažādās vecuma un izglītības grupās veido sievietes. Salīdzinot ar 2005.gadanovembrī – decembrī veikto absolventu – bezdarbnieku aptauju, sieviešu īpatsvars absolventu –bezdarbnieku vidū ir nedaudz samazinājies (no 73,2% līdz 70%).Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz palielinājies to respondentu skaits, kas absolvējuši dažādasvispārējās vidējās izglītības iestādes (no 304 līdz 316) un augstākās izglītības iestādes (no 325 līdz334), bet nedaudz samazinājies profesionālās izglītības iestāžu absolventu – bezdarbnieku skaits (no296 līdz 279), tomēr izmaiľas ir skaitliski nelielas un tās nevar uzskatīt par būtiskām.Respondentu grupās ar augstāko izglītību vislielāko īpatsvaru veido absolventi, kuri ir apguvuši šādasizglītības programmas/ specialitātes: sociālo zinātľu bakalaura grāds ekonomikā (30 respondenti),sociālo zinātľu bakalaura grāds vadībzinātnēs, uzľēmējdarbības vadība (25 respondenti), sociālozinību bakalaura grāds tiesību zinātnēs/ jurists (24 respondenti), skolotāju izglītības programmas (21respondenti), datorzinātnes (14 respondenti), sociālo zinātľu bakalaura grāds psiholoģijā/ psihologs,praktiskais psihologs (14 respondenti).Respondentu grupās ar profesionālo izglītību vislielāko īpatsvaru veido absolventi, kuri ir apguvušišādas profesijas: pavārs, ēdināšanas servisa speciālists (31 respondents), automehāniķis,automehāniķa palīgs (16 respondenti), grāmatvedis (16 respondenti), biroja darba organizators,sekretārs lietvedis (12 respondenti), frizieris (9 respondenti), apdares darbu strādnieks (8respondenti), programmēšanas tehniķis (7 respondenti), konditors (6 respondenti), transportapārvadājumu komercdarbinieks (6 respondenti).Mācību laikā par budžeta līdzekļiem mācījās 71,7% respondentu, par maksu – 24,7%, daļēji parbudžeta līdzekļiem un daļēji par maksu – 3,6%. Par maksu visbiežāk ir studējuši augstskolu studenti.Absolventi – bezdarbnieki visai atzinīgi vērtēja iegūtās izglītības kvalitāti. Gandrīz 80% respondentu tovērtēja kā ļoti labu vai labu. Visvairāk pozitīvo vērtējumu ir saľēmusi augstākā izglītība (neklātienesstudijas). Mazliet kritiskāk izglītības kvalitāti vērtē pamatizglītību ieguvušie.Salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem, ir samazinājies to respondentu skaits, kas plānoturpināt izglītības ieguvi, bet pieaudzis to skaits, kas neplāno. Nākamo divu gadu laikā 52,3%respondentu plāno turpināt izglītības ieguvi, 25,4% to neplāno darīt, bet 22,3% nav noteikta viedokļašajā jautājumā. Respondenti ar augstāko izglītību daudz biežāk norāda, ka vēlas turpināt mācības,visretāk to plāno darīt jaunieši ar pamatizglītību.No visiem profesionālo un augstāko izglītības iestāžu absolventiem 55,1% mācību laikā bijaorganizēta mācību prakse pie darba devēja, 10,1% - izglītības iestādē, bet 15,4% - gan pie darbadevēja, gan izglītības iestādē. Gandrīz 1/5 respondentu mācību prakse netika organizēta vispār. Noprofesionālo izglītības programmu absolventiem mācību prakse nebija organizēta desmitajai daļai.Kopumā 46% jeb 481 respondentam ir bijusi iepriekšēja darba pieredze, kas ilgāka par trimmēnešiem. Tas ir par 7% vairāk nekā tika konstatēts iepriekšējās absolventu – bezdarbnieku aptaujaslaikā. Visbiežāk darba pieredze ir bijusi vīriešiem, augstāko izglītību ieguvušajiem, kā arī Rīgas unKurzemes plānošanas reģionos dzīvojošajiem.Aptaujas dati liecina, ka 44,7% respondentu vēlas sameklēt darbu profesijā, kurā viľi ieguvušiizglītību, bet 6,9% - profesijā, kurā ir iepriekšēja darba pieredze. Savukārt 28,1% vēlas atrast jebkādudarbu.4


Kā trīs būtiskākie bezdarba iemesli tika nosaukti: nepieciešamās darba pieredzes trūkums (43,8%),neapmierinātība ar piedāvāto darba samaksu (32,1%) un brīvu darba vietu trūkums (17,9%).Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptauju, kur arī visbiežāk tika minēti šie trīsiemesli, ir samazinājies iemeslu „nav brīvu darba vietu” un „nav nepieciešamās darba pieredzes”minēšanas biežums, bet palielinājies gadījumu skaits, kad bezdarbniekus neapmierina piedāvātādarba samaksa.Aptaujas dati liecina, ka no visiem respondentiem 64% ir griezušies NVA, lai atrastu darbu, bet 64,9%,lai piedalītos dažādos NVA organizētajos pasākumos. Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu –bezdarbnieku aptauju, nedaudz ir samazinājies to respondentu skaits, kas ar NVA palīdzību vēlassameklēt darbu, bet palielinājies respondentu skaits, kas ir reģistrējušies, lai piedalītos NVApiedāvātajos pasākumos un lai saľemtu bezdarbnieka pabalstu. Tā kā 92,7% respondentu irabsolvējuši izglītības iestādes 2005./2006.mācību gada beigās (jūnijā un jūlijā), aptaujas laikāvairākums respondentu ir bijuši NVA uzskaitē ne ilgāk kā 4 mēnešus.Tikai 85 respondenti jeb 8,1% no visiem aptaujātajiem kā vienīgo reģistrēšanās iemeslu bija minējušibezdarbnieka pabalsta saľemšanu, pārējos gadījumos šis iemesls tiek minēts kopā ar vēlmi atrastdarbu vai piedalīties NVA organizētajos pasākumos.Lai arī lielākā daļa respondentu bija reģistrējušies NVA neilgu laiku, 56% bija jau paspējuši izmantotkādu no NVA piedāvātajiem pakalpojumiem. Pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai bijapiedalījušies 32,8% respondentu, savukārt 25,6% bija piedalījušies bezdarbnieku profesionālāsapmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos.Ar saľemtajiem pakalpojumiem kopumā ir apmierināti 70,9% respondentu (minētas atbildes „pilnībāapmierināts” un „daļēji apmierināts”). Ar pakalpojumiem nav apmierināti 11,7% respondentu (minētasatbildes „pilnībā neapmierināts” un „daļēji neapmierināts”), bet 17,4% nav konkrēta viedokļa šajājautājumā.Visbiežāk kā savu iztikas avotu respondenti minēja citu ģimenes locekļu ienākumus (62,1%).Ievērojamai daļai respondentu nozīmīgi iztikas avoti ir bezdarbnieku pabalsts un dzīvesbiedraienākumi (attiecīgi 27,3% un 23,7%).5


MĒRĶGRUPAS RAKSTUROJUMS2006.gada oktobra absolventu – bezdarbnieku aptaujā kopā tika aptaujāti 1045 absolventi visāsNodarbinātības valsts aģentūras filiālēs Latvijā. No visiem respondentiem 98,9% ir absolvējuši kāduizglītības iestādi 2006.gadā. No tiem 93,7% norādīja, ka mācības pabeidza jūnijā un jūlijā. Tātadlielākā daļa respondentu aptaujas brīdī bija reģistrējušies NVA ne ilgāk kā 4 mēnešus. 76%absolventu izglītību ir ieguvuši latviešu valodā, 23,3% krievu valodā, bet 0,7% citā valodā.NVA reģistrēto absolventu – bezdarbnieku vidū lielāko īpatsvaru veido sievietes. Salīdzinot ar2005.gada novembrī – decembrī veikto 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptauju, irnedaudz samazinājies sieviešu īpatsvars absolventu – bezdarbnieku vidū.1.grafiks. Sieviešu un vīriešu īpatsvars absolventu – bezdarbnieku vidū. (%)7073,23026,82005./2006.mācību gads2004./2005.mācību gadssievietesvīriešiBāze:2006.gada oktobra aptauja – visi respondenti, n=10452005.gada novembra – decembra aptauja – visi respondenti, n=1037Uz 2006.gada 1.novembrii NVA uzskaitē bija 1061 absolvents – bezdarbnieks. Precīzāk bezdarbaizplatību izglītības iestāžu absolventu vidū raksturo relatīvie radītāji, t.i. kāda daļa katras izglītībasiestādes absolventu konkrētajā mācību gadā ir reģistrējušies NVA.Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz palielinājies to respondentu skaits, kas absolvējuši dažādasvispārējās vidējās un augstākās izglītības iestādes, bet samazinājies profesionālās izglītības iestāžuabsolventu – bezdarbnieku skaits, tomēr izmaiľas ir skaitliski nelielas un tās nevar uzskatīt parbūtiskām.1.tabula. Absolventu – bezdarbnieku skaits sadalījumā pēc iegūtās izglītības2004./2005.2004./2005.2005./2006.Iegūtā izglītībamācību gadsmācību gadsmācību gads(%)2005./2006.mācību gads(%)Pamata izglītība 112 10,8 116 11,1Vidējā vispārējā izglītība 304 29,3 316 30,2Profesionālā izglītība 296 28,6 279 26,7Augstākā izglītība 325 31,3 334 32,0Bāze:2006.gada oktobra aptauja – visi respondenti, n=10452005.gada novembra – decembra aptauja – visi respondentu, n=1037Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, sieviešu īpatsvars absolventu – bezdarbnieku vidū ar profesionālovai augstāko izglītību ir lielāks. Nedaudz ir palielinājies sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars.6


Absolventu – bezdarbnieku vidū ar profesionālo izglītību gandrīz par 10% samazinājies sieviešu unpieaudzis vīriešu īpatsvars.2.tabula. Absolventu – bezdarbnieku skaits sadalījumā pēc dzimuma un iegūtās izglītības2004./2005.mācību gads 2005./2006.mācību gadssievietes vīriešisievietes vīriešiIegūtā izglītībakopākopākopā % no % nokopā kopā % no % nokopākopsk. kopsk.kopsk. kopsk.Pamata izglītība 112 71 63,4 41 36,6 116 61 52,6 55 47,4Vidējā vispārējā izglītība 304 230 75,7 74 24,3 316 230 72,8 86 27,2Profesionālā izglītība 296 193 65,2 103 34,8 279 161 57,7 118 42,3Augstākā izglītība 325 265 81,5 60 18,5 334 279 83,5 55 16,5Bāze:2006.gada oktobra aptauja – visi respondenti, n=10452005.gada novembra – decembra aptauja – visi respondentu, n=1037Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultātiem, augstāko izglītībuieguvušo respondentu skaits ir palielinājies Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos, Zemgalesreģionā palicis nemainīgs, bet pārējos reģionos samazinājies.2.grafiks. Augstāko izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku skaits sadalījumā pareģioniem160129855263 6130 292129Rīgas plānošanasreģionsKurzemesplānošanasreģionsLatgalesplānošanasreģionsVidzemesplānošanasreģionsZemgalesplānošanasreģions2004./2005.mācību gads2005./2006.mācību gadsBāze:2006.gada oktobra aptauja – respondenti, kas ieguvuši augstāko izglītību, n=3342005.gada novembra – decembra aptauja – respondenti, kas ieguvuši augstāko izglītību, n=325Līdzīgi kā 2005.gada novembrī – decembrī veiktajā aptaujā arī šogad visvairāk absolventu –bezdarbnieku, kas ieguvuši augstāko izglītību ir absolvējuši Latvijas Universitāti, Baltijas Starptautiskoakadēmiju (bijušais Baltijas Krievu institūts), Daugavpils Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti.Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies absolventu – bezdarbnieku skaits, kuri ir absolvējušiRēzeknes augstskolu, bet palielinājies to skaits, kas mācījušies Latvijas Lauksaimniecībasuniversitātē.3.tabula. Augstāko izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku skaits sadalījumā pa izglītībasiestādēmSkaits ProcentiLatvijas Universitāte 56 16,8Baltijas Starptautiskā akadēmija 38 11,4Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 38 11,4Rīgas Tehniskā universitāte 31 9,37


LatvijasUniversitāteBaltijasStarptautiskāakadēmijaRīgas TehniskāuniversitāteDaugavpilsPedagoģiskāuniversitāteRēzeknesAugstskolaLatvijasLauksaimniecībasuniversitāteRīgasStarptautiskāekonomikas unbiznesaLiepajasPedagogijasakademijaBiznesaaugstskola"Turība"Banku augstskolaLatvijas Lauksaimniecības universitāte 25 7,5Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijasaugstskola22 6,6Liepājas Pedagoģiskā akadēmija 15 4,5Transporta un sakaru institūts 12 3,6Biznesa augstskola "Turība" 10 3,0Rēzeknes Augstskola 9 2,7Banku augstskola 9 2,7Bāze: respondenti, kas ieguvuši augstāko izglītību, n=334Tabulā iekļautas tikai tās izglītības iestādes, kurās ir lielākais absolventu – bezdarbnieku skaits.Grafikā attēlotas desmit augstskolas, kurās 2004./2005. un 2005./2006.mācību gadā bija vislielākaisabsolventu – bezdarbnieku skaits.3.grafiks. Lielākais augstāko izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku skaits sadalījumāpa augstskolām56434138353132382191625112217151210 972004./2005.mācību gads2005./2006.mācību gadsBāze:2006.gada oktobra aptauja – respondenti, kas ieguvuši augstāko izglītību, n=3342005.gada novembra – decembra aptauja – respondenti, kas ieguvuši augstāko izglītību, n=325Lielākais absolventu – bezdarbnieku skaits ir šādās bakalaura izglītības programmās: „Sociālo zinātľu bakalaura grāds ekonomikā” – 30; „Sociālo zinātľu bakalaura grāds vadībzinātnēs”, “Uzľēmējdarbības vadība” – 25; „Jurists”, ”Sociālo zinību bakalaura grāds tiesību zinātnēs” – 24; Skolotāju izglītības programmās – 21; „Datorzinātnes” – 14; „Sociālo zinātľu bakalaura grāds psiholoģijā”, „Psihologs”, „Praktiskais psihologs” – 14.Arī 2005.gadā veiktajā aptaujā šajās izglītības programmās bija vislielākais absolventu –bezdarbnieku skaits, tomēr salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir samazinājies absolventu – bezdarbniekuskaits katrā no tām.8


Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir palielinājies profesionālo izglītību ieguvušo respondentuīpatsvars Kurzemes plānošanas reģionā.4.grafiks. Profesionālo izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku skaits sadalījumā pareģioniem999357534668593235 33Rīgas plānošanasreģionsKurzemesplānošanasreģionsLatgalesplānošanasreģionsVidzemesplānošanasreģionsZemgalesplānošanasreģions2004./2005.mācību gads2005./2006.mācību gadsBāze:2006.gada oktobra aptauja – respondenti, kas ieguvuši profesionālo izglītību, n=2792005.gada novembra – decembra aptauja – respondenti, kas ieguvuši profesionālo izglītību, n=296Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas datiem, diezgan ievērojami irmainījies to izglītības iestāžu saraksts, kuras ir beidzis vislielākais absolventu – bezdarbnieku skaits.Lai datus savstarpēji varētu salīdzināt, līdzīgi kā iepriekšējā aptaujā, tika izveidots to profesionālāsizglītības iestāžu saraksts, kuras bija absolvējuši vairāk kā 5 absolventi – bezdarbnieki. Abossarakstos ir iekļautas Latgales transporta un sakaru tehniskā skola, Rīgas Valsts tehnikums unDaugavpils Tirdzniecības skola.4.tabula. Profesionālo izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku skaits sadalījumā paizglītības iestādēmSkaits ProcentiLatgales transporta un sakaru tehniskā skola 15 5,4Liepājas 48.arodvidusskola 13 4,7Liepājas 31.arodvidusskola 10 3,6RTU Liepājas filiāles profesionālā vidusskola 10 3,6Cīravas arodvidusskola 8 2,9Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums 8 2,9Rīgas Amatniecības vidusskola 7 2,5Rīgas Valsts Tehnikums 7 2,5Rēzeknes 14.arodvidusskola 7 2,5Preiļu arodvidusskola 6 2,2Daugavpils Tirdzniecības skola 6 2,2Rēzeknes Profesionālā vidusskola 6 2,2Lūznavas profesionālā vidusskola 6 2,2Bāze: respondenti, kas ieguvuši profesionālo izglītību, n=279Tabulā iekļautas tikai tās izglītības iestādes, kurās ir lielākais absolventu – bezdarbnieku skaits.Lielākais absolventu – bezdarbnieku skaits ir šādās profesionālās izglītības programmās:9


“Pavārs”, “Ēdināšanas servisa speciālists” – 31; “Automehāniķis”, „Automehāniķa palīgs” – 16; “Grāmatvedis” – 25; “Biroja darba organizators”, “Sekretārs lietvedis” – 12; ”Frizieris” – 9; ”Apdares darbu strādnieks” – 8; “Programmēšanas tehniķis” – 7; “Konditors” – 6; ”Transporta pārvadājumu komercdarbinieks” – 6;IZGLĪTĪBAS FINANSĒŠANAS AVOTIVairākums respondentu norādīja, ka izglītība ir iegūta par budžeta līdzekļiem. Šos rezultātus varizskaidrot ar lielo pamatizglītību, vispārējo vidējo izglītību, kā arī profesionālo izglītību (pēcpamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanas) apguvušo respondentu skaitu.Salīdzinoši ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultātiem, nedaudzsamazinājies to respondentu skaits, kas izglītību ieguvuši par budžeta līdzekļiem, bet palielinājies toskaits, kas izglītību ieguvuši par maksu.5.tabula. Atbildes uz jautājumu ”Vai jūs mācījāties par budžeta līdzekļiem, par maksu, vai daļupar budžeta līdzekļiem, daļu par maksu?”Skaits Procentipar budžeta līdzekļiem 749 71,7par maksu 258 24,7daļu mācību par budžeta līdzekļiem, daļu par maksu 38 3,6Bāze: visi respondenti, n=1045Respondentu skaits atsevišķās grupās bija neliels, tāpēc grafikos dati atspoguļoti absolūtajos skaitļos,nevis procentos.5.grafiks. Izglītības finansēšanas avots pēc izglītības apguves veidiem.308198110511 5 4 4 5 8 14 382139180950pamatizglītībavispārējā vidējāizglītībaprofesionālāizglītība pēcpamatizglītībasprofesionālāizglītība pēcvispārējāsvidējās izglītībasaugstākāizglītība,klātienesstudijasaugstākāizglītība,neklātienesstudijaspar budžeta līdzekļiem par maksu daļu mācību par budžeta līdzekļiem, daļu par maksuBāze: visi respondenti, n=104510


Reģionālās atšķirības var izskaidrot ar lielāku augstāko izglītību ieguvušo respondentu īpatsvaruRīgas reģionā.6.grafiks. Izglītības finansēšanas avots sadalījumā pa reģioniem.2491781461411037845 3713 10 7 12 181 7RīgasplānošanasreģionsKurzemesplānošanasreģionsLatgalesplānošanasreģionsVidzemesplānošanasreģionsZemgalesplānošanasreģionspar budžeta līdzekļiem par maksu daļu mācību par budžeta līdzekļiem, daļu par maksuBāze: visi respondenti, n=1045Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultātiem, ievērojamipalielinājies augstāko izglītību par maksu ieguvušo respondentu skaits. Savukārt reģionālajā griezumāpar budžeta līdzekļiem izglītību ieguvušo respondentu skaits samazinājies Rīgas, Kurzemes unLatgales reģionā.IEGŪTĀS IZGLĪTĪBAS APGUVES VEIDSRespondentiem bija jānorāda, kādu izglītību viľi apguva un vai viľi studēja klātienē vai neklātienē.Apkopojot aptaujas rezultātus, tika iegūts šāds atbilžu sadalījums.6.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kāds bija Jūsu izglītības apguves veids?”Skaits Procentipamatizglītība 116 11,1vispārējā vidējā izglītība 316 30,2profesionālā izglītība (pēc pamatizglītības iegūšanas) 211 20,2profesionālā izglītība (pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas) 68 6,5augstākā izglītība, klātienes studijas 239 22,9augstākā izglītība, neklātienes studijas 95 9,1Bāze: visi respondenti, n=1045Iegūtie dati liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši studējušas dažādās augstākās izglītībasprogrammās. Savukārt vīrieši biežāk mācījušies kādā no profesionālās izglītības programmām.7.tabula. Sieviešu un vīriešu īpatsvars dažādās izglītības programmās. (%)Sievietes Vīriešipamatizglītība 8,3 17,5vispārējā vidējā izglītība 31,5 27,4profesionālā izglītība (pēc pamatizglītības iegūšanas) 15,9 30,3profesionālā izglītība (pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas) 6,2 7,3augstākā izglītība, klātienes studijas 26,9 13,411


7,79,715,015,58,729,123,532,438,831,18,928,625,323,323,36,86,16,54,38,733,221,916,412,121,414,210,24,46,06,8augstākā izglītība, neklātienes studijas 11,2 4,1Bāze: visi respondenti, n=10457.grafiks. Izglītības apguves veidi sadalījumā pa reģioniem.pamatizglītībavispārējā vidējāizglītībaprofesionālāizglītība (pēcpamatizglītības)profesionālāizglītība (pēcvispārējāsvidējās izglītības)augstākāizglītība,klātienesstudijasaugstākāizglītība,neklātienesstudijasRīgas plānošanas reģions Kurzemes plānošanas reģions Latgales plānošanas reģionsVidzemes plānošanas reģionsBāze: visi respondenti, n=1045Zemgales plānošanas reģionsRīgas reģionā (pārsvarā Rīgā) dzīvojošo vidū ir vairāk tādu respondentu, kuri mācījušies dažādāsaugstākās izglītības studiju programmās. Atšķirības reģionālā griezumā izriet gan no tādusociālekonomisko rādītāju atšķirībām kā bezdarbnieku izglītības līmeľa atšķirības, noteiktas vecumagrupu īpatsvars, vīriešu un sieviešu īpatsvars reģionā, gan arī no reģionā esošo izglītības iestāžuskaita un reģiona ekonomiskās attīstības tendencēm.Salīdzinot šī gada aptaujā iegūtos datus ar 2004./2005.gada absolventu bezdarbnieku aptaujasdatiem, nav vērojamas būtiskas izmaiľas ne katra izglītības apguves veida īpatsvarā izlasē kopumā,ne sadalījumā pēc respondentu dzimuma. Savukārt reģionālajā griezumā būtiskākas izmaiľas ir –Kurzemes reģionā samazinājies vispārējo vidējo izglītību ieguvušo respondentu un palielinājiesprofesionālo izglītību pēc pamatizglītības ieguvušo respondentu īpatsvars, bet Vidzemes reģionāpalielinājies vispārējo vidējo izglītību ieguvušo respondentu un samazinājies profesionālo izglītību pēcvispārējās vidējās izglītības ieguvušo respondentu īpatsvars.IEGŪTĀS IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES NOVĒRTĒJUMSVisi aptaujātie absolventi – bezdarbnieki tika lūgti novērtēt iegūtās izglītības kvalitāti. Gandrīz 80%respondentu to vērtē atzinīgi (atbilžu varianti „ļoti labi” un „labi”). Līdzīgi kā iepriekšējā aptaujā,neviens no respondentiem nav atzīmējis atbilžu variantu „ļoti slikti”.8.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat iegūtās izglītības kvalitāti?”12


Skaits Procentiļoti labi 152 14,5labi 679 65vidēji 208 19,9slikti 6 0,6Bāze: visi respondenti, n=10458.grafiks. Izglītības apguves veida kvalitātes vērtējums. (%)0% 20% 40% 60% 80% 100%pamatizglītība5,262,130,22,6vispārējā vidējā izglītība9,863,626,30,3profesionālā izglītība (pēc pamatizglītības)17,165,916,10,9profesionālā izglītība (pēc vispārējās vidējāsizglītības)11,869,119,10augstākā izglītība, klātienes studijas23,063,613,40augstākā izglītība, neklātienes studijas16,871,611,6 0ļoti labi labi vidēji sliktiBāze: visi respondenti, n=1045Visvairāk pozitīvo vērtējumu ir saľēmusi augstākā izglītība (neklātienes studijas) – tās kvalitāti parlabu vai ļoti labu atzinuši 88,4% respondentu, kuri ieguvuši šo izglītību. Mazliet kritiskāk izglītībaskvalitāti vērtē pamatizglītību ieguvušie. Viľu vidū ir visvairāk respondentu, kas norādījuši atbilžuvariantu „vidēji” – 30,2% gadījumu.MĀCĪBU PRAKSELai arī lielākajai daļai respondentu, kuri bija apguvuši kādu profesionālās vai augstākās izglītībasprogrammu, bija organizēta mācību prakse, tomēr aptuveni 1/5 daļa absolventu norādīja, ka praksemācību laikā viľiem nav bijusi.9.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kur mācību laikā bija organizēta mācību prakse?”Skaits Procentipie darba devēja 338 55,1izglītības iestādē 62 10,1gan pie darba devēja, gan izglītības iestādē 94 15,4nebija organizēta 119 19,4Bāze: respondenti, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība, n=613Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas datiem, ir palielinājies to gadījumuskaits, kad mācību prakse tika organizēta pie darba devēja vai gan izglītības iestādē, gan pie darba13


devēja, bet samazinājies to gadījumu skaits, kad prakse tika organizēta izglītības iestādē vai netikaorganizēta vispār.Profesionālo un akadēmisko izglītības programmu ir ļoti daudz, un tai katrai ir savi realizācijasnosacījumi. Ja profesionālās izglītības programmas nav iedomājamas bez mācību prakses, taddaudzās bakalaura un maģistra studiju programmās prakses samērā bieži netiek organizētas. Tā kādaļa respondentu nebija norādījuši precīzu savas studiju programmas nosaukumu, nebija iespējamssagrupēt dažādās izglītības programmas mazākās apakšgrupās, lai veiktu detalizētāku datu analīzi.Tāpēc aptaujas dati sniedz informāciju par mācību prakses organizēšanu bakalaura, maģistra unprofesionālās izglītības programmās tikai kopumā.9.grafiks. Mācību prakšu organizēšana bakalaura, maģistra un profesionālās izglītībasprogrammās.219106667921141371133440bakalaurs maģistrs profesionālās izglītībasprogrammaspie darba devējagan pie darba devēja, gan izglītības iestādēBāze: respondenti, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība, n=613izglītības iestādēnebija organizētaTā kā atsevišķos šķērsgriezumos atbilžu skaits bija ļoti niecīgs, respondentu atbilžu biežums norādītsabsolūtajos skaitļos. Redzams, ka desmitajai daļai profesionālo izglītības programmu absolventumācību prakse nebija organizēta.Gandrīz 30% gadījumu, kad mācību prakse ir bijusi organizētā, tā ir ilgusi 6 mēnešus, bet gandrīz17% gadījumu prakse ilgusi 3 mēnešus.PROFESIJAS IZVĒLEApkopojot aptaujas rezultātus, redzams, ka nedaudz vairāk kā 30% respondentu jau mācoties skolāzināja, kādā profesijā vēlas iegūt izglītību, bet 23,2% respondentu ir izvēlējušies darba tirgū pieprasītuprofesiju. Ļoti reti respondenti ir izvēlējušies profesiju, konsultējoties ar profesionālās orientācijaskonsultantiem vai Profesionālās karjeras izvēlēs valsts aģentūras konsultantiem.Vīrieši salīdzinoši biežāk kā sievietes ir izvēlējušies darba tirgū pieprasītu profesiju un nedaudz biežākir sekojuši profesionālās orientācijas konsultantu ieteikumiem. Būtiskas atšķirības dažādāsrespondentu vecuma grupās nav vērojamas.14


10.grafiks. Profesijas, kurā iegūt izglītību, izvēle. (%)mācoties skolā, zināju, kādā profesijā vēlos iegūtizglītību30,4izvēlējos prestižu profesiju10,8izvēlējos darba tirgū pieprasītu profesiju23,2izvēlējos profesiju, kuru bija iespēja apgūt,studējot budžeta vietāizvēlējos profesiju, kuru bija iespēja apgūtdzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādēizvēlējos izglītības iestādi, kurā mācījās draugi,skolasbiedriizvēlējos profesiju, kurā biju strādājis10,512,211,29,7izvēlējos profesiju pēc profesionālās orientācijaskonsultanta ieteikumaizvēlējos profesiju pēc Profesionālās karjerasizvēles valsts aģentūras konsultanta ieteikuma4,10,7profesiju izvēlējos nejauši12,5cits veids5,1Bāze: respondenti, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība, n=609 (4 no 613 respondentiem, kuri bijamācījušies profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs, nebija atzīmējuši nevienu no atbilžu variantiem.Procenti aprēķināti no atbildējušo skaita.)Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Starp atbildēm „cits veids” biežāk minētas situācijas, kad izvēlēta tāda profesija, ko var veikt cilvēks arinvaliditāti, izvēlēta profesija, kura patīk, ir radoša, interesants, bijusi mazāka mācību maksa vai arīizvēlētā profesija ir ļāvusi papildināt jau esošās darba iemaľas u.c.Salīdzinot ar 2004./2005. gada absolventu aptauju, respondenti biežāk ir izvēlējušies darba tirgūpieprasītu profesiju, izglītības iestādi, kurā mācījās draugi, skolasbiedri, profesiju, kurā bija strādājuši,un profesiju pēc profesionālās orientācijas konsultantu ieteikuma.NĀKOTNES IECERESAptaujas anketās respondenti tika lūgti atbildēt uz jautājumiem, vai viľi tuvāko divu gadu laikā plānoturpināt izglītības ieguvi un plāno paralēli mācībām arī strādāt.10.tabula. Atbildes uz jautājumu „Vai Jūs tuvāko divu gadu laikā plānojat turpināt mācības vaistudijas kādā izglītības iestādē?”Skaits ProcentiJā 547 52,3Nē 265 25,4Grūti pateikt / NA 233 22,3Bāze: visi respondenti, n=104515


Salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem, ir samazinājies to respondentu skaits, kas tuvāko divugadu laikā plāno turpināt izglītības ieguvi kādā izglītības iestādē, bet pieaudzis to skaits, kas neplāno.11.grafiks. Tālāka izglītības ieguve sadalījumā pēc respondentu iegūtās izglītības. (%)51,758,953,044,430,218,119,921,229,825,825,121,9pamata izglītība vidējā vispārējā izglītība profesionālā izglītība(kas nav iegūtaaugstskolā)augstākā izglītībaIzglītības ieguvi plāno turpināt Izglītības ieguvi neplāno turpināt Grūti pateikt / NABāze: visi respondenti, n=1045Jāatzīmē, ka salīdzinoši biežāk tieši sievietes un absolventi – bezdarbnieki ar augstāko izglītībunorādīja, ka plāno turpināt mācības. Līdzīgi kā pirms gada veiktajā aptaujā, arī šoreiz respondenti arpamatizglītību vismazāk vēlas turpināt mācīties. Iespējams, ka daudzi absolventi ar pamatizglītībunespēj adekvāti novērtēt savu spēju un zināšanu līmeni, kā arī kritiski spriest par savām iespējāmdarba tirgū.No tiem 547 respondentiem, kuri atbildēja, ka tuvāko divu gadu laikā plāno turpināt izglītības ieguvi,411 respondenti (75,1%) plāno paralēli mācībām strādāt, 35 (6,4%) to neplāno darīt, bet 101 (18,5%)nebija noteikta viedokļa šajā jautājumā.Lielākā daļa respondentu, lūgti nosaukt, kādā profesijā viľi vēlētos atrast darbu, norādīja, ka vēlētosstrādāt profesijā, kurā ir ieguvuši izglītību.11.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kādā profesijā Jūs vēlētos atrast darbu?”Skaits Procentiprofesijā, kur iegūta izglītība 467 44,7profesijā, kurā iegūta iepriekšējā darba pieredze 72 6,9vēlos atrast jebkādu darbu 294 28,1citā 212 20,3Bāze: visi respondenti, n=1045Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas datiem, saglabājās līdzšinējāstendences absolventu vēlmēs atrast darbu. Lielākā daļa profesionālo vai augstāko izglītību ieguvušorespondentu vēlās strādāt profesijā, kurā ieguvuši izglītību, bet pamatizglītību un vispārējo vidējoizglītību ieguvušie biežāk vēlas atrast jebkādu darbu. Tas lielā mērā izskaidrojams ar faktu, ka lielākādaļa pamatizglītību ieguvušo nav apguvuši nekādu profesiju un nav arī ieguvuši nopietnu darbapieredzi, turklāt darba tirgū šādiem darba meklētājiem ir visai ierobežotas iespējas izvēlēties, kādudarbu viľi labprātāk strādātu.16


14.grafiks. Bezdarba iemesli. (%)nav brīvu darba vietu17,9nav nepieciešamā darba pieredze43,8neapmierina piedāvātā darba samaksa32,1neapmierina darba apstākļiģimenes apstākļu dēļslimības dēļinvaliditātes dēļstudijas (nevar apvienot mācības ar darbu)darba vieta atrodas pārāk tālu no dzīvesvietasvēlos strādāt ārvalstīspašlaik strādāt nevēloscits iemesls10,513,91,41,8910,33,94,49Bāze: visi respondenti, n=1045Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Kā trīs būtiskākie bezdarba iemesli tika nosaukti: nepieciešamās darba pieredzes trūkums,neapmierinātība ar piedāvāto darba samaksu un brīvu darba vietu trūkums. Salīdzinot ar2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptauju, kur arī visbiežāk tika minēti šie trīs iemesli, irsamazinājies iemeslu „nav brīvu darba vietu” un „nav nepieciešamās darba pieredzes” minēšanasbiežums, bet palielinājies gadījumu skaits, kad bezdarbniekus neapmierina piedāvātā darba samaksa.Tas papildina citos pētījumos izteiktos apgalvojumus, ka viens no būtiskākajiem ar vakančuaizpildīšanu saistītajiem iemesliem ir pretendentu pieprasītais pārāk augstais atalgojums, kurš nevienmēr atbilst iegūtajai izglītībai un līdzšinējai daba pieredzei. No 458 gadījumiem, kad respondentinorādīja, ka viľiem trūkst darba pieredzes, 153 respondentiem bija iepriekšēja darba pieredze, kasilgāka par trīs mēnešiem. Acīmredzot respondentu vērtējumā tā nav pietiekama, lai sekmīgi atrastudarbu.Starp citiem iemesliem visbiežāk minēti: „nav profesijas” (minēts 17 reizes), „nezinu valsts valodu”(minēts 13 reizes), „piedalos kādā no NVA organizētajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem”(minēts 12 reizes), „nav nepieciešamās izglītības” (minēts 10 reizes), „vēlos izmantot NVA apmācības”(minēts 5 reizes).Analizējot dažādu sociāldemogrāfisko grupu respondentu atbildes, var redzēt vairākas visai nozīmīgasatšķirības. Sievietes biežāk kā vīrieši kā vienu no iemesliem, kāpēc nevar atrast darbu, bijanorādījušas ģimenes apstākļus. Vīrieši savukārt nedaudz biežāk norādīja, ka viľus neapmierinapiedāvātā darba samaksa.203 respondenti (186 ir sievietes un 17 vīrieši) minēja, ka viľiem ģimenē ir viens vai vairāki bērni, kasjaunāki par 18 gadiem. Nelielo šīs grupas īpatsvaru var izskaidrot ar to, ka lielākā daļa respondentu ir19


vecumā līdz 24 gadiem. 155 respondentiem (144 sievietēm un 11 vīriešiem) ir bērni, kas jaunāki par 6gadiem.15.grafiks. Bezdarba iemesli sieviešu un vīriešu vidū. (%)nav brīvu darba vietunav nepieciešamā darba pieredzeneapmierina piedāvātā darba samaksaneapmierina darba apstākļiģimenes apstākļu dēļslimības dēļinvaliditātes dēļstudijas (nevar apvienot mācības ar darbu)darba vieta atrodas pārāk tālu no dzīvesvietasvēlos strādāt ārvalstīspašlaik strādāt nevēloscits iemesls4,11,02,51,13,53,64,84,54,118,915,610,011,818,18,69,99,711,88,210,830,036,940,445,3SievieteVīrietisBāze: visi respondenti, n=1045Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Respondenti ar augstāko izglītību visbiežāk bija atzīmējuši, ka viľus neapmierina piedāvātā darbasamaksa. Jāpiebilst, ka tieši šai respondentu grupai visbiežāk ir bijusi iepriekšēja darba pieredze.Latgales reģionā dzīvojošie respondenti biežāk kā pārējos reģionos dzīvojošie norādīja, ka viľudzīvesvietās nav brīvu darbavietu, savukārt Zemgales reģionā dzīvojošie atzīmēja, ka darba vietasatrodas pārāk tālu no dzīvesvietas. Piedāvātā darba samaksa visbiežāk neapmierina Rīgas reģionādzīvojošos.Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultātiem, kopumā navvērojamas izmaiľas dažādu sociāldemogrāfisko grupu bezdarba iemeslu vērtējumā. Kā liecinapētījuma rezultāti, dažādām bezdarbnieku grupām ir atšķirīgas problēmas un iespējas darba tirgū.20


nav brīvu darbavietunavnepieciešamādarba pieredzeneapmierinapiedāvātā darbasamaksaneapmierinadarba apstākļiģimenesapstākļu dēļstudijas (nevarapvienotmācības ardarbu)darba vietaatrodas pārāktālu nodzīvesvietas5,87,78,69,58,28,27,87,48,29,711,68,216,314,813,811,313,812,111,912,117,918,417,520,722,327,028,127,626,740,741,840,844,843,049,5nav brīvu darbavietunavnepieciešamādarba pieredzeneapmierinapiedāvātā darbasamaksaneapmierinadarba apstākļiģimenesapstākļu dēļstudijas (nevarapvienotmācības ardarbu)darba vietaatrodas pārāktālu nodzīvesvietas8,67,88,26,67,611,112,511,19,711,111,211,49,615,515,515,514,314,113,812,929,629,432,338,439,540,149,155,216.grafiks. Galvenie bezdarba iemesli bezdarbnieku grupās ar dažādu izglītības līmeni. (%)pamata izglītībaprofesionālā izglītība (kas nav iegūta augstskolā)vidējā vispārējā izglītībaaugstākā izglītībaBāze: visi respondenti, n=1045Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.17.grafiks. Galvenie bezdarba iemesli dažādos reģionos dzīvojošo respondentu vidū. (%)Rīgas reģions Kurzemes reģions Latgales reģions Vidzemes reģions Zemgales reģionsBāze: visi respondenti, n=1045Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.21


No visiem aptaujātajiem absolventiem – bezdarbniekiem 557 bija griezušies tieši pie darba devēja, laiatrastu darbu. Salīdzinoši biežāk to ir darījuši vīrieši, augstāko izglītību ieguvušie un Kurzemesreģionā dzīvojošie. Visbiežāk kā iemesls, kāpēc darba devēji atsaka darbu, tiek minēts darbapieredzes trūkums, otrs biežāk minētais atteikuma iemesls ir attiecīgās izglītības trūkums. Kā liecinaiepriekš veiktie pētījumi arī darba devēji norāda, ka, aizpildot vakances, galvenokārt ir saskārušies aršīm divām problēmām, kad pretendentiem nav darba pieredzes vai nepieciešamās izglītības.13.tabula. Atbildes uz jautājumu: „Ja esat griezies pie darba devēja, kādi ir bijuši darbaatteikuma iemesli?”Skaits Procentineprasme strādāt ar jaunām tehnoloģijām, iekārtām, instrumentiem 21 3,8valsts valodas neprasme 30 5,4svešvalodu neprasme 48 8,6neprasme strādāt ar datoru 10 1,8darba pieredzes trūkums 339 60,9attiecīgās izglītības trūkums 101 18,1citi iemesli 128 23,0Bāze: respondenti, kas griezušies tieši pie darba devēja, n=557Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Starp citiem atteikuma iemesliem biežāk tiek minēti: „nav brīvu darba vietu” (minēts 40 reizes),„neapmierina piedāvātie nosacījumi” (minēts 9 reizes), „nevar savienot ar mācībām” (minēts 5 reizes),„ir atrasts piemērotāks kandidāts” (minēts 5 reizes), „ģimenes apstākļu dēļ” (minēts 4 reizes), „navprofesijas” (minēts 3 reizes), „veselības problēmas” (minēts 3 reizes), „neesmu pilngadīgs/-a” (minēts3 reizes) u.c. Samērā bieži respondenti nevarēja minēt konkrētu atteikuma iemeslu vai norādīja, kanav saľēmuši darba devēja atbildi vai arī darba devējs iemeslu nav paskaidrojis.REĢISTRĒŠANĀS NVA IEMESLISalīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptauju, nedaudz ir samazinājies torespondentu skaits, kas ar NVA palīdzību vēlas sameklēt darbu, bet palielinājies respondentu skaits,kas ir reģistrējušies, lai piedalītos NVA piedāvātajos pasākumos un lai saľemtu bezdarbniekapabalstu.14.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kāpēc reģistrējāties Nodarbinātības valsts aģentūrā?”Skaits Procentilai atrastu darbu 669 64,0lai piedalītos Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajospasākumos678 64,9lai iegūtu izziľu sociālās palīdzības saľemšanai (piemēram,apkures izdevumu kompensācijai)66 6,3lai saľemtu bezdarbnieka pabalstu 288 27,6cits iemesls 2 0,2Bāze: visi respondenti, n=1045Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Analizējot respondentu atbildes, tika atklātas atšķirības starp respondentu grupām ar dažādu izglītībaslīmeni.22


18.grafiks. Reģistrēšanās NVA iemesli respondentu grupās ar dažādu izglītības līmeni. (%)73,768,165,268,1 66,362,0 63,554,252,18,69,86,12,43,418,4 18,6lai atrastu darbulai piedalītosNodarbinātības valstsaģentūras piedāvātajospasākumoslai iegūtu izziľu sociālāspalīdzības saľemšanailai saľemtubezdarbnieka pabalstupamata izglītība vidējā vispārējā izglītība profesionālā izglītība augstākā izglītībaBāze: visi respondenti, n=1045Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Aptaujas rezultāti rāda, ka respondenti ar augstāko izglītību salīdzinoši retāk kā pārējie ir griezušiesNVA, lai ar tās palīdzību atrastu darbu vai piedalītos dažādos NVA organizētajos pasākumos. Viľi arībiežāk kā vienu no reģistrēšanās iemesliem norāda iemeslu „lai saľemtu bezdarbnieku pabalstu”. Tasizskaidrojams ar faktu, ka šīs grupas respondentiem visbiežāk ir bijis darbs, par kuru ir bijis noslēgtsdarba līgums un maksāti nodokļi. Viľiem ir arī vieglāk nekā pārējām bezdarbnieku grupām atrastdarbu.Tikai 85 respondenti jeb 8,1% no visiem aptaujātajiem kā vienīgo reģistrēšanās iemeslu bija minējušibezdarbnieka pabalsta saľemšanu, pārējos gadījumos šis iemesls tiek minēts kopā ar vēlmi atrastdarbu vai piedalīties NVA organizētajos pasākumos.BEZDARBA ILGUMSGandrīz visi respondenti (95,3%) norādīja, ka ir reģistrējušies kā bezdarbnieki NVA ne ilgāk par 6mēnešiem (806 respondenti jeb 77,1% ir reģistrējušies ne ilgāk par 3 mēnešiem, 190 respondenti jeb18,2% - no 4 līdz 6 mēnešiem). Ľemot vērā faktu, ka 92,7% respondentu ir absolvējuši izglītībasiestādi 2005./2006.mācību gada beigās (jūnijā un jūlijā) un aptauja notika 2006.gada oktobrī, varredzēt, ka vairākums respondentu NVA uzskaitē bijuši ne ilgāk kā 4 mēnešus. Salīdzinot ar citāmbezdarbnieku grupām, tas ir salīdzinoši neilgs laiks. Ľemot vērā, ka mācību gads izglītības iestādēspārsvarā sākas septembrī, bet aptauja notika oktobrī, šie respondenti acīmredzot galvenokārt plānoatrast darbu, iesaistīties kādos apmācību kursos vai turpināt izglītības ieguvi kādā izglītības iestādētikai nākamajā mācību gadā. Iepriekš veikto aptauju dati ļauj secināt, ka šie paši bezdarbnieki pēcgada jau vairs nebūs bezdarbnieku uzskaitē.15.tabula. Atbildes uz jautājumu „Cik ilgi Jūs esat bezdarbnieku uzskaitē?”Skaits Procentine vairāk par 3 mēnešiem 806 77,1no 4 līdz 6 mēnešiem 190 18,2no 7 līdz 12 mēnešiem 33 3,2ilgāk par 12 mēnešiem 16 1,523


Respondentu ar augstāko izglītību vidū, izľemot informācijas gūšanu no radiem, draugiem, paziľām,kas ir vispopulārākais informācijas gūšanas avots visās grupās, vienlīdz populāri ir visi informācijasavoti. Citās izglītības grupās šādas iezīmes nav vērojamas – pārsvarā ir viens vai divi populārākieinformācijas kanāli, bet pārējie tiek izmantoti reti vai gandrīz nemaz. Analizējot respondentu atbildesuz šo jautājumu, netika atklātas būtiskas atšķirības starp citām respondentu sociāldemogrāfiskajāmgrupām.Lai ātrāk un efektīvāk informētu plašāku sabiedrību un konkrētās mērķa grupas par piedāvātajiempakalpojumiem, NVA nākotnē būtu nepieciešams aktīvāk informēt tieši par pašiem informācijasavotiem, piemēram, NVA mājas lapu internetā, kur pieejama plaša informācija par dažādiem ar NVAdarbību un sniegtajiem pakalpojumiem saistītiem jautājumiem.NVA SNIEGTO PAKALPOJUMU IZMANTOŠANA UNPAKALPOJUMU KVALITĀTES VĒRTĒJUMSAptaujas anketās bija ietverti vairāki jautājumi par to, kādus NVA piedāvātos pakalpojumus absolventi– bezdarbnieki ir izmantojuši, kādus vēlētos izmantot nākotnē un kā novērtē pakalpojumu kvalitātikopumā.NVA pakalpojumus ir izmantojuši 56% respondentu, kas ir par 20,1% mazāk kā pagājušajā gadā, kadvismaz vienu NVA piedāvāto pakalpojumu bija izmatojuši 76,1% respondentu. Iespējams, ka šo skaitliietekmējis fakts, ka, salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas datiem, irsamazinājies šīs mērķgrupas vidējais bezdarba ilgums. Šīs aptaujas laikā tika konstatēts, kaabsolventu – bezdarbnieku grupā tas lielākoties nepārsniedz 4 mēnešus. Tādēļ ir iespējams, ka daļarespondentu vēl nav paspējuši izmantot piedāvātos pakalpojumus.Salīdzinoši biežāk pakalpojumus ir izmantojušas sievietes, profesionālo vai augstāko izglītības iestāžuabsolventi, Latgales un Zemgales plānošanas reģionos dzīvojošie. No visiem Latgalē dzīvojošajiemrespondentiem NVA pakalpojumus ir izmantojuši 63,5%.18.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kādus Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātospakalpojumus esat izmatojis?”Skaits Procentisaľēmu informāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātībasvalsts aģentūras darbinieka384 65,6saľēmu informāciju par brīvajām darba vietām darba informācijaskabinetā111 19,0saľēmu informāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātībasvalsts aģentūras mājas lapas47 8,0pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai 192 32,8bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju unkvalifikācijas paaugstināšanu150 25,6subsidētās darba vietas 105 17,9algotus pagaidu darbus 16 2,7Bāze: respondenti, kas izmatojuši NVA pakalpojumus, n=585Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Ľemot vērā, ka, salīdzinājumā ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultātiem, irievērojami samazinājies to respondentu skaits, kuri aptaujas laikā jau bija izmantojuši kādu no NVApiedāvātajiem pakalpojumiem, abu aptauju rezultātus ir diezgan grūti salīdzināt. Tomēr var secināt, kapopulārākie pasākumi, līdzīgi kā pagājušajā gadā, ir bijuši informācijas saľemšanas par brīvajāmdarba vietām, kā arī pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai un profesionālās apmācības,25


informācija parbrīvajām darbavietām no NVAdarbiniekainformācija parbrīvajām darbavietām darbainformācijaskabinetāinformācija parbrīvajām darbavietām no NVAmājas lapaspasākumikonkurētspējaspaaugstināšanaiprofesionālāapmācība,pārkvalifikācijaun kvalifikācijaspaaugstināšanasubsidētāsdarba vietasalgoti pagaidudarbi1,84,86,85,39,65,34,82,50,515,814,516,713,5131425,52631,637,332,13036,833,735,861,463,367,967pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzisgadījumu skaits, kad absolventi – bezdarbnieki ir iesaistījušies subsidētās nodarbinātības pasākumos.19.grafiks. Izmantotie pakalpojumi dažādās izglītības grupās. (%)pamata izglītība vidējā vispārējā izglītība profesionālā izglītība augstākā izglītībaBāze: respondenti, kas izmatojuši NVA pakalpojumus, n=585Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Aptaujas dati liecina, ka respondenti ar augstāko izglītību biežāk kā pārējie respondenti ir saľēmušiinformāciju par brīvajām darba vietām. Respondenti ar pamata un vidējo vispārējo izglītību salīdzinošibiežāk iesaistījās pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai un profesionālās apmācības,pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, bet profesionālo izglītību ieguvušie biežākbija strādājuši subsidētajās darba vietās.Analizējot izmatotos pakalpojumus reģionu griezumā, redzams, ka informāciju par brīvajām darbavietām no NVA darbiniekiem visretāk ir saľēmuši Kurzemes un Zemgales reģionā dzīvojošie. Šajosreģionos informāciju par brīvajām darba vietām saľēmusi mazāk kā 1/2 respondentu (kopumā šāduinformāciju saľēmuši vidēji 65,6% respondentu). Pasākumos konkurētspējas paaugstināšanaivisbiežāk iesaistījušies Vidzemes reģionā dzīvojošie (53%) – kopumā šo pakalpojumu izmantojušividēji 32,8% respondentu. Profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijaspaaugstināšanas kursos biežāk iesaistījušies respondenti no Vidzemes un Zemgales, bet subsidētajāsdarba vietās biežāk strādājuši Kurzemes reģionā dzīvojošie.Aplūkojot datus par katrā reģionā, jāľem vērā, ka vairāk izmantotos pakalpojumus nosaka ne tikai tas,vai NVA darbinieks konkrēto pasākumu ir piedāvājis, bet arī reģionam raksturīgās darba tirgusattīstības tendences, pašu bezdarbnieku vēlmes un nākotnes plāni, iegūtā izglītība, vidējais ilgumsbezdarbnieku uzskaitē u.c. faktori.26


informācija parbrīvajām darbavietām no NVAdarbiniekainformācija parbrīvajām darbavietām darbainformācijaskabinetāinformācija parbrīvajām darbavietām no NVAmājas lapaspasākumikonkurētspējaspaaugstināšanaiprofesionālāapmācība,pārkvalifikācijaun kvalifikācijaspaaugstināšanasubsidētāsdarba vietasalgoti pagaidudarbi03,93,52,71,59,110,45,28,19,16,37,612,314,814,112,317,723,423,421,722,620,32932,331,330,434,837,540,948,748,45371,475,371,220.grafiks. Izmantotie pakalpojumi sadalījumā pa reģioniem. (%)Rīgas reģions Kurzemes reģions Latgales reģions Vidzemes reģions Zemgales reģionsBāze: respondenti, kas izmatojuši NVA pakalpojumus, n=585Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Ar saľemtajiem pakalpojumiem kopumā ir apmierināti 70,9% respondentu (minētas atbildes „pilnībāapmierināts” un „daļēji apmierināts”). Ar pakalpojumiem nav apmierināti 11,7% respondentu (minētasatbildes „pilnībā neapmierināts” un „daļēji neapmierināts”), bet 17,4% nav konkrēta viedokļa šajājautājumā.21.grafiks. Pakalpojumu kvalitātes vērtējums. (%)17,46,7519,351,6pilnībā neapmierināts daļēji neapmierināts daļēji apmierināts pilnībā apmierināts grūti pateiktBāze: respondenti, kas izmatojuši NVA pakalpojumus, n=58527


Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos pakalpojumus turpmāk vēlētos izmantot 865 jeb 82,8%no visiem aptaujātajiem absolventiem – bezdarbniekiem, kas ir ļoti augsts rādītājs. Vēl 10%respondentu nav apsvēruši šādu iespēju. Pakalpojumus nevēlas izmantot 5,6%, bet 1,5% jeb 16respondenti norādīja, ka nav pietiekami informēti par piedāvātajiem pakalpojumiem.19.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kādus Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātospakalpojumus vēlaties turpmāk izmantot?”Skaits Procentisaľemt informāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātībasvalsts aģentūras darbinieka608 70,3saľemt informāciju par brīvajām darba vietām darba informācijaskabinetā192 22,2saľemt informāciju par brīvajām darba vietām Nodarbinātībasvalsts aģentūras mājas lapās161 18,6pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai 390 45,1bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju unkvalifikācijas paaugstināšanu458 52,9subsidētās darba vietas 148 17,1algotus pagaidu darbus 65 7,5Bāze: respondenti, kas turpmāk vēlētos izmantot NVA pakalpojumus, n=865Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Līdzīgi kā 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujā, visbiežāk respondenti vēlētos saľemtinformāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieka, piedalītiespasākumos konkurētspējas paaugstināšanai un profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas unkvalifikācijas paaugstināšanas kursos. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, ir pieaudzis to respondentuskaits, kuri vēlētos piedalīties profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijaspaaugstināšanas kursos un subsidētās nodarbinātības pasākumos.Runājot par pakalpojumiem, kurus vēlētos izmantot dažādus izglītības līmeľus ieguvušie respondenti,saglabājas līdzīgas tendences, kādas tika novērotas, analizējot izmantotos pakalpojumus.DARBA MEKLĒŠANAS VEIDIMeklējot darbu, salīdzinoši biežāk pēc palīdzības respondenti ir griezušies pie radiem, draugiem vaibijušajiem kolēģiem – pēdējo 12 mēnešu laikā tā vismaz 1 reizi ir rīkojušies 71,6% respondentu. Otrspopulārākais darba meklēšanas veids ir griešanās tieši pie darba devēja (57,7%), kam sekoatbildēšana uz darba piedāvājumiem presē (36,4%). Visretāk respondenti ir reģistrējušies maksasdarbā iekārtošanās birojos un paši ievietojuši sludinājumus presē.Kopumā respondentu atbildēs vērojamas līdzīgas tendences kā 2004./2005.gada absolventu –bezdarbnieku aptaujā.Analizējot respondentu atbildes dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, jāsecina, ka vienlīdz aktīvi,meklējot darbu, ir gan vīrieši, gan sievietes. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika atklātas sieviešu unvīriešu atbildēs par to, vai viľi ir atbildējuši uz darba piedāvājumiem presē. Attiecīgi 40,4% sieviešu un26,8% vīriešu norādīja, ka pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi ir atbildējuši uz darba sludinājumukādā no preses izdevumiem. Vīrieši biežāk paši ir vērsušies tieši pie darba devēja. Rīgas reģionaiedzīvotāji biežāk kā citu reģionu iedzīvotāji norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir atbildējuši uzdarba piedāvājumiem internetā un paši ievietojuši sludinājumu Internetā (attiecīgi 53,1% un 38%).Aplūkojot dažādu vecuma grupu respondentus, vērojams, ka respondenti, kas vecāki par 25 gadiemdarbu meklē aktīvāk un vienlaicīgi vairākos veidos. Visneaktīvākā ir jauniešu grupa vecumā no 15 līdz17 gadiem.28


22.grafiks. Absolventu rīcība, meklējot darbu. (%)0% 20% 40% 60% 80% 100%vērsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtubezdarbnieka statusureģistrējies maksas darbā iekārtošanās birojos2,90,585,296,71,313,5apmeklējis darba informācijas kabinetu20,25,174,7atbildējis uz darba piedāvājumiem presē20,615,863,6atbildējis uz darba piedāvājumiem internetā17,915,266,9pats ievietojis sludinājumu presē9,13,187,8pats ievietojis sludinājumus internetā17,37,175,6vērsies tieši pie darba devēja44,113,642,3vērsies pie radiem, draugiem vai bijušiemkolēģiem, lai palīdz atrast darbu42,529,128,41 - 2 reizes 3 un vairāk reizes neesmu šādi rīkojiesBāze: visi respondenti, n=1045Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.IZTIKAS AVOTILīdzīgi kā 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujā, visbiežāk respondenti norādīja, kaiztikas avots ir citu ģimenes locekļu ienākumi. Salīdzinoši neliela daļa (aptuveni ¼ daļa respondentu)norādīja, ka viľu iztikas avots ir bezdarbnieku pabalsts. (Kā liecina aptaujas dati, tikai 481respondentam ir bijusi iepriekšēja darba pieredze, kas ilgāka par 3 mēnešiem un tikai 424 no viľiem irbijis noslēgts darba līgums un veiktas Latvijas Republikas likumdošanā noteiktās nodokļu iemaksas.Tomēr aptauja nesniedz informāciju par to, cik ilgi respondents ir strādājis vai cik darba vietas viľam irbijušas.)20.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kādi ir Jūsu iztikas avoti?”Skaits Procentibezdarbnieka pabalsts 285 27,3invaliditātes pensija 36 3,4dzīvesbiedra ienākumi 248 23,7citu ģimenes locekļu ienākumi 649 62,1sociālā palīdzība 54 5,2gadījuma darbi 140 13,4bērnu kopšanas pabalsts bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā 67 6,4ģimenes valsts pabalsts (bērna pabalsts par katru bērnu) 83 7,9NVA stipendija apmācības laikā 67 6,4cits avots 86 8,2Bāze: visi respondenti, n=1045Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.29


Kā citus iztikas avotus respondenti visbiežāk norādīja: ienākumi no piedalīšanās ESF projektos(minēts 22 reizes), darba alga par darba praksi (minēts 21 reizi), darba alga no subsidētās darbavietas (minēts 12 reizes).Sievietes daudz biežāk kā vīrieši norādīja, ka viľu iztikas avots ir dzīvesbiedra ienākumi (30,4%salīdzinot ar 8,3% starp respondentiem vīriešiem). Savukārt vīrieši 23,6% gadījumu kā ienākumuavotu norādīja gadījumu darbu. Tikai 9% sieviešu norādīja, ka ienākumus gūst no gadījuma darbiem.Bezdarbnieku pabalsts kā viens no iztikas avotiem biežāk tiek nosaukts bezdarbnieku ar augstākoizglītību grupā, bet ienākumi no gadījuma darbiem vairāk raksturīgi bezdarbniekiem ar pamata unvispārējo vidējo izglītību.VĒLAMĀ DARBA ALGA UN DARBA ILGUMSNedaudz vairāk kā 1/3 daļa respondentu norādīja, ka būtu gatavi pieľemt darba piedāvājumu, javiľiem maksātu no 101 līdz 200 LVL lielu algu mēnesī, aptuveni tik pat daudz respondentu norādīja,ka viľu vēlamās algas lielums ir no 201 līdz 300 LVL mēnesī.21.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kāda būtu darba alga, lai Jūs būtu gatavs sākt strādāt?”Skaits Procentilīdz 100 LVL 36 3,5no 101 līdz 200 LVL 360 34,5no 201 līdz 300 LVL 342 32,7no 301 līdz 400 LVL 177 16,9401 LVL un vairāk 130 12,4Bāze: visi respondenti, n=1045Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultātiem, ir samazinājies torespondentu skaits, kuri būtu gatavi uzsāk darbu, ja darba alga ir līdz 100 LVL un no 101 līdz 200 LVL,bet palielinājies respondentu skaits, kas uzsāktu strādāt, ja darba alga būtu 201 LVL un vairāk.23.grafiks. Vēlamais darba algas lielums. (%)51,434,532,723,63,511,416,98,112,45,5līdz 100 LVL no 101 līdz 200 LVL no 201 līdz 300 LVL no 301 līdz 400 LVL 401 LVL un vairāk2006.gada oktobris2005.gada novembris-decembrisBāze:2006.gada oktobra aptauja – visi respondenti, n=10452005.gada novembra – decembra aptauja – visi respondenti, n=103730


Analizējot aptaujas datus dažādos griezumos, tika atklātas vairākas būtiskas atšķirības starprespondentu sociāldemogrāfiskajām grupām. Kā jau varēja prognozēt un kā bija vērojams arīiepriekšējā aptaujā, Rīgas reģiona iedzīvotājiem, respondentiem ar bērniem un respondentiem araugstāko izglītību ir lielākas prasības attiecībā uz darba algas lielumu, par kādu viľi būtu gatavi sāktstrādāt. Šiem respondentiem ir ne tikai lielākas prasības, bet arī lielāki izdevumi, kas saistīti ar bērnuaudzināšanu un dzīves dārdzību Rīgā (vairākums Rīgas reģiona iedzīvotāju ir rīdzinieki). Respondentiar augstāko izglītību pietiekami daudz laika un naudas ir investējuši izglītībā un nevēlās savudarbaspēku pārdot par neadekvāti zemu darba algu. Analizējot datus, jāľem vērā tāda sakarība, kavislielākais augstāko izglītību ieguvušo absolventu – bezdarbnieku īpatsvars ir Rīgas plānošanasreģionā. (Izlasē Rīgas plānošanas reģionā starp absolventiem – bezdarbniekiem ir 47,5%respondentu ar augstāko izglītību. Vidēji izlasē respondentu ar augstāko izglītību īpatsvars ir 32%).Lai salīdzinājums starp dažādām respondentu grupām būtu korekts, ir nepieciešams lielāksnovērojumu skaits (izlases lielums).Detalizētāka sieviešu un vīriešu atbilžu analīze atklāja, ka vīrieši biežāk atzīmējuši augstākuatalgojumu. Ja ľem vērā, ka starp vīriešiem ir mazāks augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars (vīriešiem– 17,5%, sievietēm – 38,2%), tad viľu prasības pret algas lielumu ir ievērojami augstākas.24.grafiks. Vēlamais darba algas lielums dažādās respondentu sociāldemogrāfiskajās grupās.(%)8,515,433,521,720,41,7 5,410,412,627,636,111,814,735,523,4 22,525,1 26,110,716,338,34,110,225,39,5 9,713,8 10,739,640,830,947,429,0 31,252,238,64,024,82,212,942,13,835,12,922,20,319,30,934,20,58,234,52,634,04,8sievietevīrietispamata izglītībavidējā vispārējā izglītībaprofesionālā izglītībaaugstākā izglītībaRīgas reģionsKurzemes reģionsLatgales reģionsVidzemes reģionsZemgales reģionslīdz 100 LVL no 101 līdz 200 LVL no 201 līdz 300 LVL no 301 līdz 400 LVL 401 LVL un vairākBāze: visi respondenti, n=1045Vairāk kā 2/3 respondentu norādīja, ka vēlētos strādāt pilnu darba dienu. Līdzīga situācija bijavērojama arī 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas atbildēs.31


22.tabula. Atbildes uz jautājumu „Vai Jūs būtu gatavs strādāt: pilnu darba dienu/ nepilnu darbadienu...?”Skaits Procentipilnu darba dienu (40 stundas nedēļā) 740 70,8nepilnu darba dienu (20-39 stundas nedēļā) 173 16,6mazāk kā 20 stundas nedēļā 23 2,2darba dienas ilgumu noteiktu pats 36 3,4vispār nestrādātu algotu darbu 3 0,3grūti pateikt 70 6,7Bāze: visi respondenti, n=1045Atšķirības atbildēs tika novērotas tikai starp divām respondentu grupām – tiem, kuriem ir bērni, untiem, kuriem nav. Strādāt pilnu darba dienu izvēlētos 59,1% respondentu ar bērniem, tomēr jāľemvērā, ka absolventu ar bērniem grupa ir neliela (203 respondenti). Tāpat jāľem vērā, ka Latvijā ir mazdarba vietu, kur būtu iespējams strādāt nepilnu darba dienu vai dažas stundas dienā. Tādējādinepastāv lielas iespējas atrast darba vietu ar elastīgu darba laiku, un galvenokārt ir divi varianti –strādāt pilnu darba dienu vai nestrādāt algotu darbu un uzľemties rūpes par mājsaimniecību unbērniem.No visiem respondentiem 780 jeb 74,6% ir gatavi nekavējoties stāties darba attiecībās, bet 265 jeb25,4% nav gatavi tūlīt sākt strādāt. Visbiežāk nekavējoties uzsākt darbu ir gatavi respondenti araugstāko izglītību (83,2%), bet visretāk respondenti ar vispārējo vidējo izglītību (67,4%). 60,1%respondentu, kuriem ir bērni, un visi respondenti, kas vecāki par 45 gadiem būtu gatavi nekavējotiesuzsākt darbu. Citās sociāldemogrāfiskajās grupās būtiskas atšķirības respondentu atbildēs navnovērotas.32


APTAUJĀ IZMANTOTĀ ANKETA(2006.gada oktobrī)Nodarbinātības valsts aģentūra veic aptauju, lai izzinātu iemeslus, kāpēc Jūs – izglītības iestādes 2005/2006.gadaabsolvents - nevarat atrast darbu. Anketas aizpildīšana neprasīs pārāk daudz laika. Atzīmējiet to atbilžu variantus,kas saskan ar Jūsu viedokli. Anketa ir anonīma. Iegūtās atbildes tiks izmantotas tikai apkopotā veidā.Pirms izvēlaties atbilžu variantus, lūdzam uzmanīgi izlasīt visus atbilžu variantus.1. Kādu izglītības iestādi Jūs esat absolvējis?1.1. Latvijas Universitāte1.2. Rīgas Tehniskā universitāte1.3. Baltijas Krievu Institūts1.4. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte1.5. Rēzeknes Augstskola1.6. Liepājas Pedagoģiskā akadēmija1.7. Latvijas Lauksaimniecības universitāte1.8. Cita izglītības iestāde (lūdzu, norādiet) _____________________________________________2. Absolvēšanas laiks (norādiet datumu)__________________3. Vai Jūs mācījāties:3.1. par budžeta līdzekļiem3.2. par maksu3.3. daļu mācību par budžeta līdzekļiem, daļu par maksu4. Kāds bija Jūsu izglītības apguves veids? (lūdzam atzīmēt tikai vienu atbildi)4.1. pamatizglītība4.2. vispārējā vidējā izglītība4.3. profesionālā izglītība (pēc pamatizglītības iegūšanas)4.4. profesionālā izglītība (pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas)4.5. augstākā izglītība, klātienes studijas4.6. augstākā izglītība, neklātienes studijas5. Kāds bija Jūsu mācību (studiju) ilgums?(norādīt 4.jautājumā atzīmētā izglītības veida ieguves ilgumu gados) ________________________________Ja Jūs esat ieguvis pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, pārejiet pie 7.jautājuma6. Kādu kvalifikāciju vai akadēmisko grādu Jūs esat ieguvis pēc izglītības iestādes absolvēšanas?6.1. bakalaurs (norādiet specialitāti)___________________________________________________6.2. maģistrs (norādiet specialitāti)_____________________________________________________6.3. profesionālā izglītība (norādiet specialitāti) _________________________________________6.4. cita izglītība (lūdzu, norādiet) _____________________________________________________(norādiet specialitāti)_____________________________________________________________7. Kā Jūs vērtējat iegūtās izglītības kvalitāti? (lūdzam atzīmēt tikai vienu atbildi)7.1. ļoti labi7.2. labi7.3. vidēji7.4. slikti7.5. ļoti sliktiJa Jūs esat ieguvis pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, pārejiet pie 10.jautājuma8. Kur mācību laikā bija organizēta mācību prakse? (lūdzam atzīmēt tikai vienu atbildi)8.1. pie darba devēja (norādiet, cik mēnešus)____________________________________________8.2. izglītības iestādē (norādiet, cik mēnešus)_____________________________________________8.3. gan pie darba devēja, gan izglītības iestādē (norādiet, cik mēnešus)______________________33


8.4. nebija organizēta9. Kā Jūs izvēlējāties profesiju, kurā iegūt izglītību? (iespējami vairāki atbilžu varianti)9.1. mācoties skolā, zināju, kādā profesijā vēlos iegūt izglītību9.2. izvēlējos prestižu profesiju9.3. izvēlējos darba tirgū pieprasītu profesiju9.4. izvēlējos profesiju, kuru bija iespēja apgūt, studējot budžeta vietā9.5. izvēlējos profesiju, kuru bija iespēja apgūt dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē9.6. izvēlējos izglītības iestādi, kurā mācījās draugi, skolasbiedri9.7. izvēlējos profesiju, kurā biju strādājis9.8. izvēlējos profesiju pēc profesionālās orientācijas konsultanta ieteikuma9.9. izvēlējos profesiju pēc Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras konsultanta ieteikuma9.10. profesiju izvēlējos nejauši9.11. cits veids (norādiet, kāds)_________________________________________________________10. Vai Jūs tuvāko divu gadu laikā plānojat turpināt mācības vai studijas kādā izglītības iestādē?10.1. jā (pārejiet pie 11.jautājuma)10.2. nē (pārejiet pie 12.jautājuma)10.3. grūti pateikt (pārejiet pie 12.jautājuma)11. Vai Jūs plānojat strādāt paralēli mācībām vai studijām?11.1. jā11.2. nē11.3. grūti pateikt12. Vai Jums ir darba pieredze, kas ir ilgāka par trim mēnešiem?12.1. jā12.2. nē (pārejiet pie 18.jautājuma)13. Vai Jums bija noslēgts darba līgums ar darba devēju?13.1. jā13.2. nē14. Vai Jūsu darba laika ilgums nepārsniedza 40 stundas nedēļā?14.1. jā14.2. nē15. Vai Jūs strādājāt drošā darba vidē?15.1. jā15.2. nē16. Kādā profesijā Jūs strādājāt?16.1. profesijā, kurā ieguvu izglītību16.2. līdzīgā profesijā tai, kurā ieguvu izglītību16.3. citā (norādiet, kādā) ____________________________________________________________17. Kad Jūs sākāt strādāt? (lūdzam atzīmēt tikai vienu atbildi)17.1. pirms mācību (studiju) uzsākšanas17.2. pirmajos divos mācību (studiju) gados17.3. pēdējos mācību (studiju) gados17.4. pēc mācību (studiju) beigšanas18. Kādā profesijā Jūs vēlētos atrast darbu? (lūdzam atzīmēt tikai vienu atbildi)18.1. profesijā, kur iegūta izglītība18.2. profesijā, kurā iegūta iepriekšējā darba pieredze18.3. vēlos atrast jebkādu darbu18.4. citā (norādiet, kādā)_____________________________________________________________19. Nosauciet iemeslus, kāpēc Jūs nevarat atrast darbu? (iespējami vairāki atbilžu varianti)19.1. nav brīvu darba vietu34


19.2. nav nepieciešamā darba pieredze19.3. neapmierina piedāvātā darba samaksa19.4. neapmierina darba apstākļi19.5. ģimenes apstākļu dēļ (bērna kopšana, rūpes par mājsaimniecību, u.c.)19.6. slimības dēļ19.7. invaliditātes dēļ19.8. studijas (nevar apvienot mācības ar darbu)19.9. darba vieta atrodas pārāk tālu no dzīvesvietas19.10. vēlos strādāt ārvalstīs19.11. pašlaik strādāt nevēlos19.12. cits iemesls (lūdzu, norādiet) _____________________________________________________20. Vai esat griezies tieši pie darba devēja, lai iegūtu darbu?20.1. jā20.2. nē (pārejiet pie 22.jautājuma)21. Ja esat griezies pie darba devēja, kādi ir bijuši darba atteikuma iemesli? (iespējami vairāki atbilžu varianti)21.1. neprasme strādāt ar jaunām tehnoloģijām, iekārtām, instrumentiem21.2. valsts valodas neprasme21.3. svešvalodu neprasme21.4. neprasme strādāt ar datoru21.5. darba pieredzes trūkums21.6. attiecīgās izglītības trūkums21.7. citi iemesli (norādiet, kādi)_______________________________________________________22. Kāpēc reģistrējāties Nodarbinātības valsts aģentūrā? (iespējami vairāki atbilžu varianti)22.1. lai atrastu darbu22.2. lai piedalītos Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos pasākumos22.3. lai iegūtu izziņu sociālās palīdzības saņemšanai (piemēram, apkures izdevumu kompensācijai)22.4. lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu22.5. cits iemesls (norādiet, kāds)_______________________________________________________23. Cik ilgi Jūs esat bezdarbnieku uzskaitē?23.1. ne vairāk par 3 mēnešiem23.2. no 4 līdz 6 mēnešiem23.3. no 7 līdz 12 mēnešiem23.4. ilgāk par 12 mēnešiem24. Cik reižu Jūs esat griezies Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtu bezdarbnieka statusu?24.1. vienu reizi24.2. divas reizes24.3. trīs un vairāk reizes25. Kā Jūs uzzinājāt par Nodarbinātības valsts aģentūru? (iespējami vairāki atbilžu varianti)25.1. no radiem, draugiem, paziņām25.2. no televīzijas25.3. no radio25.4. no nacionālajiem preses izdevumiem25.5. no vietējiem preses izdevumiem25.6. no interneta25.7. mācību iestādē, kurā mācījos25.8. no darba devēja, pie kura strādāju25.9. no informatīvajiem bukletiem25.10. cits informācijas avots (norādiet, kāds)_____________________________________________26. Vai Jūs esat izmantojis Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos pakalpojumus?35


26.1. jā26.2. nē (pārejiet pie 29.jautājuma)27. Kādus Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos pakalpojumus esat izmantojis? (iespējami vairāki atbilžuvarianti)27.1.saņēmu informāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātības valsts aģentūrasdarbinieka27.2. saņēmu informāciju par brīvajām darba vietām darba informācijas kabinetā27.3.saņēmu informāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapas27.4. pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai27.5. bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu27.6. subsidētās darba vietas27.7. algotus pagaidu darbus28. Kopumā, cik apmierināts Jūs esat ar saņemtajiem Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumiem?28.1. pilnībā neapmierināts28.2. daļēji neapmierināts28.3. daļēji apmierināts28.4. pilnībā apmierināts28.5. grūti pateikt29. Vai Jūs vēlētos turpmāk izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos pakalpojumus?29.1. jā29.2. nē (pārejiet pie 31.jautājuma)29.3. neesmu apsvēris šādu iespēju (pārejiet pie 31.jautājuma)29.4. neesmu pietiekami informēts par piedāvātajiem pakalpojumiem (pārejiet pie 31.jautājuma)30. Kādus Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos pakalpojumus vēlaties turpmāk izmantot? (iespējamivairāki atbilžu varianti)30.1. saņemt informāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātības valsts aģentūrasdarbinieka30.2. saņemt informāciju par brīvajām darba vietām darba informācijas kabinetā30.3. saņemt informāciju par brīvajām darba vietām Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapās30.4. pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai30.5. bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu30.6. subsidētās darba vietas30.7. algotus pagaidu darbus31. Cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā Jūs esat šādi rīkojies, meklējot darbu? (katrā rindiņā atzīmēt vienu atbildi)31.1. vērsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, lai iegūtubezdarbnieka statusu31.2. reģistrējies maksas darbā iekārtošanās birojos31.3. apmeklējis darba informācijas kabinetu31.4. atbildējis uz darba piedāvājumiem presē31.5. atbildējis uz darba piedāvājumiem internetā31.6. pats ievietojis sludinājumu presē31.7. pats ievietojis sludinājumus internetā31.8. vērsies tieši pie darba devēja31.9. vērsies pie radiem, draugiem vai bijušiem kolēģiem, laipalīdz atrast darbu32. Kādi ir Jūsu iztikas avoti? (norādiet visus Jums atbilstošos)32.1. bezdarbnieka pabalsts32.2. invaliditātes pensija32.3. dzīvesbiedra ienākumineesmu šādirīkojies1 – 2 reizes 3 un vairākreizes36


32.4. citu ģimenes locekļu ienākumi32.5. sociālā palīdzība32.6. gadījuma darbi32.7. bērnu kopšanas pabalsts bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā32.8. ģimenes valsts pabalsts (bērna pabalsts par katru bērnu)32.9. NVA stipendija apmācības laikā32.10. cits avots (norādiet, kāds)_________________________________________________________33. Kāda būtu darba alga, lai Jūs būtu gatavs sākt strādāt?33.1. līdz 100 LVL33.2. no 101 līdz 200 LVL33.3. no 201 līdz 300 LVL33.4. no 301 līdz 400 LVL33.5. 401 LVL un vairāk34. Vai Jūs būtu gatavs strādāt (lūdzam atzīmēt tikai vienu atbildi):34.1. pilnu darba dienu (40 stundas nedēļā)34.2. nepilnu darba dienu (20-39 stundas nedēļā)34.3. mazāk kā 20 stundas nedēļā34.4. darba dienas ilgumu noteiktu pats34.5. vispār nestrādātu algotu darbu34.6. grūti pateikt35. Vai esat gatavs nekavējoties stāties darba attiecībās?35.1. jā35.2. nēAptaujas nobeigumā lūdzam nelielu informāciju par Jums!36. Jūsu dzimums:36.1. sieviete36.2. vīrietis37. Jūsu vecums (pilni gadi)____________38. Vai Jums ir bērni, kuri vēl nav sasnieguši pilngadību?38.1. jā38.2. nē (pāriet pie 40.jautājuma)39. Bērnu skaits, kuri nav sasnieguši pilngadību (18 gadu vecumu)39.1. bērni vecumā līdz 6 gadiem ___________________ (norādīt skaitu)39.2. bērni vecumā no 7 līdz 10 gadiem ______________ (norādīt skaitu)39.3. bērni vecumā no 11 gadiem ___________________ (norādīt skaitu)40. Kāda ir Jūsu izglītība? (lūdzam atzīmēt tikai vienu atbildi)40.1. pamata izglītība40.2. vidējā vispārējā izglītība40.3. profesionālā izglītība (kas nav iegūta augstskolā)40.4. augstākā izglītība41. Kādā valodā Jūs ieguvāt izglītību?41.1. Latviešu41.2. Krievu41.3. Citā42. Norādiet rajonu, kurā Jūs dzīvojat______________________________________________________Paldies par piedalīšanos aptaujā!37

More magazines by this user
Similar magazines