2008. gada 27. novembris. Nr.48(80) - Jelgavas Vēstnesis

Ja jūsu pastkastītē reizi nedēļā – ceturtdienā– nenonāk laikraksts «JelgavasVēstnesis», lūdzaminformēt redakciju patālruni 63048800vai e-pastu:redakcija@zi.jelgava.lv.Laikrakstuiespējamssaņemt arī redakcijāPasta ielā 47 – 214.+TVprogrammaCeturtdiena, 2008. gada 27. novembris Nr.48 (80) www.jelgavasvestnesis.lvBEZMAKSAS ISSN 1691-4201Grib celt jaunus objektusŠodien Jelgavas domes sēdē deputāti lems par konkursu izsludināšanu, kas paredz divu zemesgabalu iznomāšanu ražošanasvai noliktavu būvniecībai. Kamēr valstī arvien biežāk dzird piesaucam ekonomisko krīzi, Jelgavā uzņēmēji izrādījuši interesi netikai paplašināt savu ražotni, bet arī būvēt jaunu. Interesi par zemesgabalu Ziediņu ceļā 1a izrādījusi plastmasas cauruļvaduražotne «Evopipes», kas pavisam nesen Ziediņu ceļā atklāja savu rūpnīcu, bet perspektīvā grib to paplašināt. Savukārt SIA«Bronto» vēlas zemesgabalā Langervaldes ielā 3 būvēt riepu pārstrādes ražotni – nolietotās riepas ar jaunākajām tehnoloģijāmvidei draudzīgi pārstrādāt granulās, ko pēc tam var izmantot, piemēram, asfalta ražošanā. SIA «Bronto» valdes priekšsēdētājsIvans Poltavecs «Jelgavas Vēstnesim» atklāj, ka gadījumā, ja dome atbalstīs uzņēmēja iniciatīvu, rūpnīca varētu tapt gada laikāun tā nodrošinātu ap 100 jaunu darba vietu pilsētā. «Mums jau ir izstrādāts biznesa plāns, ievadītas sarunas ar piegādātājiemun mēs esam apņēmības pilni Jelgavā atklāt jaunu ražotni,» tā I.Poltavecs.Foto: Ivars VeiliņšJRPIC – savs «Oskars»• Sintija Čepanone«Šī balva ir ne tikaiJelgavas reģionālajamPieaugušo izglītībascentram – tā ir atzinībaarī pašvaldībasmērķtiecīgajam darbamIKT attīstības unpieejamības nodrošināšanā,kā arī visiemtiem jelgavniekiem,kuri aktīvi iesaistāsmūsu izstrādātajāsizglītības programmās,»pargūto LatvijasInformācijasun komunikācijastehnoloģijasasociācijas(LIKTA)atzinību teicP i e a u g u š oi z g l ī t ī b a scentra (JR-PIC) direktoreSarmīteVīksna.Proti, JRPIC projekts «E-studijusistēma Jelgavas pašvaldībasmūžizglītības piedāvājumaīstenošanai» guvis LIKTA at-zinību – tam piešķirta «Microsoft»speciālbalva «Gada IKTinovācija». Jāpiebilst, ka JRPICstartēja kategorijā «Izglītības,kultūras, veselības aprūpesun sporta projekti». «Latvijasvalsts ir ceļā uz informācijassabiedrību, un mēs, jelgavnieki,esam spēruši ievērojamu soli uzšo mērķi,» tā S.Vīksna.Gandarījumu par augstonovērtējumu pauž arī JRPICInformācijas tehnoloģiju nodaļasvadītāja Antra Škinča.Viņa norāda, ka projektaīstenošanas gaitā izstrādātae-studiju sistēma, divasprofesionālās tālākizglītībasprogrammas unapmācīti 37 cilvēki arfunkcionāliem traucējumiem.Ir izveidotse-apmācībasmateriāls skolēniemun veikta pedagoguapmācībaIKT izmantošanaimācību procesā.Patlaban tiek nodrošinātaiespēja mācībās e-studiju sistēmāiesaistīties neierobežotamlietotāju skaitam un gatavotijauni materiāli e-studiju vidē.(Turpinājums 3.lpp.)Apstiprina Enerģētikasaģentūras direktoru• Anna AfanasjevaBiedrības «Zemgalesreģionālā enerģētikasaģentūra» valde vakarpar aģentūras direktoruapstiprināja MārtiņuPrīsi, diplomētu inženieriar inženierzinātņumaģistra grādu.Pavisam aģentūras direktoraamatam bija pieteikušies 11pretendenti. Pēc pirmās atlaseskārtas, kā stāsta Jelgavas domespriekšsēdētāja vietnieks unbiedrības «Zemgales reģionālāenerģētikas aģentūra» valdespriekšsēdētājs Aigars Rublis, palikačetri kandidāti. Vakar biedrībasvalde par aģentūras direktoru apstiprinājarīdzinieku M.Prīsi. Viņšapguvis būvinženiera specialitātiLatvijas Lauksaimniecības universitātesLauku inženieru fakultātē.Savukārt maģistra grādu ieguvisRīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikasfakultātē. Līdzšim strādājis virknē galvaspilsētasbūvniecības projektu kā projektuvadītājs.A.Rublis stāsta, ka, izvērtējotpretendentus, galvenā nozīmebija iegūtajai specialitātei. Vairumamamata kandidātu bija inženierakvalifikācija, taču tā nebijasaistīta ar dzīvojamām mājām,bet ar citām enerģētikas jomām,pārsvarā elektroenerģiju. Tā kāviens no aģentūras uzdevumiemir uzlabot mājokļu energoefektivitāti,ir būtiski, ka M.Prīsim irizpratne par šiem jautājumiem,ko apliecina iegūtā izglītība unLatvijas Būvinženieru savienībasBūvprakses sertifikāts par ēkubūvdarbu vadīšanu un būvjuuzraudzību. Tāpat jaunajamenerģētikas aģentūras vadītājamir labas angļu valodas zināšanas,kas šajā darbā ir ļoti svarīgas.«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja,ka reģionālā aģentūra izveidotaar Eiropas Inteliģentāsenerģijas aģentūras atbalstuun Eiropas Komisija (EK) pirmajiemtrim aģentūras darbagadiem piešķīrusi 250 000 eirodāvinājumu. Tādējādi šajā laikāEnerģētikas aģentūrai angļuvalodā jānodrošina atskaišu uncitu dokumentu aprite ar EKBriselē.(Turpinājums 3.lpp.)Aicina pieteiktgaišākos namus• Ritma GaidamovičaJelgavas pašvaldībano 1. decembra konkursam«Gaišākaispilsētvides objekts»jelgavniekus aicina pieteiktpilsētas iestādes,uzņēmumus, veikalus,privātmājas un daudzdzīvokļunamus, kaspirms Ziemassvētkiemun gadu mijas izceļasar savu izgaismojumuun rotājumu.Jelgavas pašvaldības presessekretāre Līga Klismeta informē,ka konkursā tiks ņemta vērā objektaatbilstība svētku tradīcijāmun pilsētvidei, kā arī noformējumagaumīgums. Diemžēl konkursānevar piedalīties pagājušā gada«Gaišākā pilsētvides objekta»pirmo vietu ieguvēji.Pieteiktie objekti tiks vērtētiseptiņās kategorijās: iestādes unuzņēmumi; mazie uzņēmumi;tirdzniecības centri un lielveikali;• Anna AfanasjevaDivpadsmit straujākaugošo Zemgales uzņēmumugrupā, kasizvirzīti Gazeles titulam,ir pieci Jelgavas uzņēmumi.Gazeles kā straujākā dzīvniekupasaules pārstāvja apzīmējumskļuvis par sinonīmu strauji augošiemun veiksmīgiem uzņēmumiem.Gazeļu sarakstā pārsvarāir mazie un vidējie uzņēmumi,kuri kāpinājuši apgrozījumuvairāk nekā par 200 procentiemtrijos gados un radījuši darbavietas un kuri ir ļoti būtiski valstsekonomikai, bet viņu darbībasapjomi neļauj ierindoties lielouzņēmumu un lielāko nodokļumaksātāju sarakstos.No Jelgavas veiksmīgāko uzņēmumuvidū ir elektroinstalācijuierīkošanas firma «Viand», autokravupārvadājumu uzņēmums«Gimārs», apzaļumošanas un labiekārtošanasdarbu uzņēmums«Aleja D», kā arī trīs celtniecībasfirmas – «Hansa būve», «Mītavasceltnieks» un SIA «Karuss». Zemgalesgazeļu vidējais apgrozījumspērn sasniedzis 1,79 miljonuslatu. Savukārt tā vidējais pieaugumspēdējos trīs gados bijis428 procenti, par 54 procentiemveikalu tīkli; privātās dzīvojamāsmājas; daudzdzīvokļu māju spožākiebalkoni vai lodžijas un spožākāpilsētas iela.Skaisti izgaismotu vai izrotātupilsētvides objektu – pašu vaikaimiņa māju, dzīvokļa balkonu,iestādi, uzņēmumu, veikalu vaipilsētas ielu – jelgavnieki konkursamvar pieteikt no 1. līdz 20.decembrim personīgi Jelgavaspašvaldības Informācijas aģentūrā,zvanot pa tālruni 63005522vai elektroniski, rakstot uz e-pastaadresi: prese@dome.jelgava.lv.«Piesakot objektu, tā pieteicējamjānorāda, kurai nominācijai toizvirza, objekta adrese, īpašnieks,kā arī jānorāda pieteicēja vārds,uzvārds un arī tālruņa numurs,»stāsta L.Klismeta.Konkursa «Gaišākais pilsētvidesobjekts» laureāti tiks suminātinākamā gada sākumā. Jāpiemin,ka pirmo gadu par konkursa atbalstītājuir kļuvusi «Nordea» banka,kas arī būs sagatavojusi savuspeciālbalvu labāk izgaismotajampilsētas uzņēmumam.Jelgavā piecas gazeleslielāks nekā pirms gada. Plašākidati būs zināmi janvāra beigās,kad Latviešu biedrības namā Rīgāapbalvos visas Latvijas veiksmīgosuzņēmumus.SIA «Aleja D» gazeļu topā ir jauotro gadu. Uzņēmuma valdes loceklisAndris Drēska, iepazīstinādamsar pieredzi, atzīst, ka izaugsmespamatā bija augošais tirgus,iespēja nodrošināt kompleksupiedāvājumu, investīcijas tehnikāun tehnoloģijās, kā arī darbinieki,kam patīk savs darbs. Ne mazākbūtiska ir cilvēciska attieksmepret klientiem un darbiniekiem.Jautāts par turpmāko, viņš teic,ka pašlaik vērojama lielāka konkurenceun cīņa par zemākāmcenām, tomēr tā nav būtiskākāproblēma. Nopietnākas raizessagādā maksājumu disciplīna.Šis gads gazeļu sarakstā iezīmēscitādu ainu gan uzņēmumuizaugsmes tempu ziņā, gan nozarugriezumā, jo ne visās tirgusattīstība ir labvēlīga.Gazeļu godināšanas pasākumā,ko rīkoja izdevums «Dienas Bizness»kopā ar Latvijas Investīcijuun attīstības aģentūru, varējauzzināt par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai,biznesa vadībasrisinājumiem un to, kā strādātpārmaiņu laikā. Bija iespēja arīdalīties pieredzē ar citiem uzņēmējiem.Gazelei izvirzīti:Andris Drēskano SIA «AlejaD» (no labās),Kaspars Kazāksno SIA «Karuss»un AleksandrsVaščenko noSIA «Mītavasceltnieks».Foto: IvarsVeiliņš

2 intervijaCeturtdiena, 2008. gada 27. novembrisAmerikānis Zviedrijā izauklētoideju īsteno Jelgavā• Anna AfanasjevaJelgavas Biznesa inkubatorāPeldu ielā pirmo gadu darbojasamerikāņa Džeimsa Burgera zinātniskipētnieciskais uzņēmums«Burgermetrics», kas izstrādāhiperspektrālu attēlu tehnoloģiju,ar kuru noteikt izstrādājumuķīmisko elementu sastāvu. Mūsuvalstī viņš nonācis, apņemotlatviešu sievu, savukārt Jelgavādzīvo, jo ģimenei nepatīk lielaspilsētas ritms. Bet, par dzīvi runādams,viņš ik pa laikam atgriežaspie savā doktora darbā izlolotāsieceres, tādējādi apliecinādams, kalabā nozīmē pieder pie darbaholiķiem.«Šī ir mana izauklētā ideja,ko pats gribu realizēt līdz galam.Lai gan reizēm biznesu uzturēt irsarežģīti un tas rada stresu, ieceresagādā prieku.»Inkubatora mājas lapā jūsuuzņēmums raksturots tehnoloģiskāvalodā, kas parastamcilvēkam neko neizsaka. Pastāstiet,ko īsti nozīmē spektrālāanalīze?Jebkura fotokamera attēlu uzņemtrīs viļņos – sarkanā, zaļā unzilā. Ir iespējams uzņemt attēlus,kur katrā ir tikai atsevišķa krāsa.Ierīce, pie kuras strādāju, attēlufotografē simtiem krāsu toņos.Katrā attēla pikselī ir informācijapar krāsu, spektra krāsām. Tā kākatram ķīmiskajam elementamir sava īpašā krāsa, fotogrāfijā varnoteikt konkrētā izstrādājumavai priekšmetaķīmisko elementukoncentrāciju.Pašlaik izstrādātāsistēmavēl nav pilnīga.Mans izaicinājumsir noteiktkatra ķīmiskāelementa spektrakrāsu.Ierīce domāta e l e m e n t un o t e i k š a n a iplašam izstrādājumuklāstam– gan pārtikas,gan daudzu citunozaru produktiem.Piemēram,pārstrādājot papīru,ar ierīci varkonstatēt, vaitam nav plastmasaspiejaukuma,vai šī plastmasanav kaitīga. Tāpatvar konstatētakmentiņu klātbūtni grauduizstrādājumos, brokastu pārslās,noteikt izstrādājuma saldumapakāpi. Iespējams šķirot plastikātaproduktus. Kad no koka daļāmlīmē kādu priekšmetu, svarīgi, laivisa detaļu virsma būtu vienmērīginoklāta ar līmi. Ar šo ierīci parto var pārliecināties. SavukārtFoto: Ivars Veiliņš«Mans izaicinājumsir noteiktkatra ķīmiskāelementa spektrakrāsu. Piemēram,tad tie,kas lieto medikamentus,varēsnoskaidrot,cik vienmērīgitabletē izvietotselements, kuršiedarbojas uzkaiti. Tas svarīgi,ja jālieto pusetabletes.»tie, kas lieto medikamentus, varnoskaidrot, cik vienmērīgi tabletēizvietots elements, kurš iedarbojasuz kaiti. Tas ir svarīgi gadījumos,kad jālieto puse tabletes. Tehnoloģijair smalka, jo iedarbīgaiselements veido kādu procentu notabletes kopējā sastāva.Iecere radīt ierīci radās, Zviedrijāun Dānijā izstrādājot par šotēmu doktora disertāciju. Tāpatman ir bagāta pieredze ar informācijastehnoloģiju programmām,kas veic aprēķinus, strādājot arlīdzīga tipa mērinstrumentiem.Izstrādājot doktora darbu, sapratu,ka tā ir pielietojama plašāk, arīražošanā. Mans uzdevums ir izveidotprototipu pašai tehnoloģiskajaiierīcei un datorprogrammai,arīveikt analīzi unkontrolēt procesus,lai pēc tamtās pavairotu unizmantotu praksē.Pati spektrālātehnoloģijaaizsākās, kad nosatelītiem sākafotografēt zemi,mežus. Bet manicentieni vērsti uzto, lai to vairākpielietotu ražošanāun ar to saistītajāizpētē.Vai esat noteicissev laikagrafiku, kādājāiekļaujas?Ierīces prototipsbūs gatavsmartā. Sadarbībāar LatvijasInvestīciju un attīstībasaģentūruesmu iesaistījies ierīces dizainaizstrādes projektā. Pašlaik lielākāproblēma ir atrast uzņēmumu,kas ierīci varētu ražot, jo tās sastāvāir sīkas detaļas, kuru izveidēnepieciešama liela precizitāte.Cenšos izmantot Latvijas resursusun darbaspēku, bet vēl nav uzņēmuma,kas to varētu veikt. Vienāražotnē darbs paveikts pārāknekvalitatīvi, klientam tādu kaunsbūtu rādīt. Rēzeknes uzņēmumādetaļa izgatavota daudz labāk, bettā ir pārāk smaga. Secinājām, kaizstrādājumu var izgatavot no alumīnija,taču atkal problēma – navuzņēmuma, kas to gatavs izlaistsimtos un tūkstošos eksemplāru.Ja neizdosies šeit, vajadzēs izgatavotVācijā, Zviedrijā vai ASV. Līdzīgiir ar IT programmas izstrādi,zinātniskajā programmēšanā atšķirībāno datorprogrammēšanasnav speciālistu.Pērn augustā izveidotais uzņēmumsJelgavas inkubatorānonāca šā gada aprīlī. Kā jumsšeit veicas?Patīkami, ka par to interesējas.Uzņēmumu izveidoju ar sievaspalīdzību. Samērā grūti gāja arbiznesa uzsākšanu. Ja tolaik būtuzinājis par inkubatoru, noteiktibūtu vieglāk. Sākumā strādājumājās, ceļoju pa citām valstīm,lai konsultētos. Tomēr nebijauzņēmuma sajūtas. Inkubatorāir citādāk, ir birojs un darba vieta,uz kuru jādodas. Tāpat šeit saņemupalīdzību administratīvajosjautājumos, izmantoju grāmatvedībaspakalpojumus. Pirmstam tos pirku Rīgā, un tas nebijaērti. Juridiskos pakalpojumusīsti neesmu izmantojis. Lielākaisieguvums ir iespēja uzzināt parprojektiem, par ko citādi nebūtuieguvis informāciju.Un kas jūs inkubatorā neapmierina?Šeit ir problēma ar ēdināšanu,te nevar paēst pusdienas. Esmu arīievērojis, ka šeit strādājošie savāstarpā nekomunicē, ierodas darbāun aizver aiz sevis durvis. Varbūttāpēc, ka nerunāju latviski. Varbūttā ir mentalitāte. Ja inkubatorābūtu pusdienu telpa, iespējams,cilvēki vairāk kontaktētos.Varbūt vēl kādi trūkumi vai,gluži pretēji, ieguvumi?Viena no pievilcīgākajām lietām,salīdzinot ar citām ES valstīm,ir nodokļu sistēma biznesaveidošanai. Tā kā uzņēmums irAttēlā redzamaisspektrālāsanalīzesierīces maketsnav jaunākaistās prototips.«Jaunākaispagaidām irnoslēpums,»saka DžeimssBurgers, papildinot,ka līdzšim nav bijistā, ka viņaidejas būtunozagtas. Tāgan ir bijis– par kāduideju domājot,cits to jauattīstījis.starptautisks un arī šī tehnoloģijabūs izmantojama visā pasaulē, kāizdevīgu vērtēju lidostas tuvumu.Tomēr valdības atbalstu produkcijaseksportam nejūtu, tas maninodarbina, jo arī mans produktsbūs domāts eksportam. Jūtu arī,ka augstajām tehnoloģijām šeitatbalstu ir grūti saņemt.Kā cilvēkam, kurš nerunā latviski,man problēmas sagādāvalodas barjera. Apzinos, ka esmuLatvijā, tomēr angļu valoda irstarptautiska un jābūt iespējaitajā komunicēt. Es to neattiecinuuz visiem cilvēkiem, bet uzvalsts iestādēs un struktūrāsstrādājošajiem. Piemēram, Rīgaslidostas muitas dienestā sapratu,ka darbinieki angļu valodu zina,bet nerunā. Četras dienas nācāstērēt, kamēr saņēmu no Kanādasatvesto paku. Ja nebūtu sievas, nezinu,kā tiktu galā. Ja Latvija gribiesaistīties starptautiskajos tirgosun attīstīties, tas ir jāmaina.Vai pats latviešu valodumācāties?Sākumā centos valodu mācītiesar sievas palīdzību, bet tas, sevišķiizruna, izrādījās ļoti grūti un pārākneizdevās. Tagad Jelgavā nedēļasnogalēs ņemu privātstundasun pamazām mācos.Kāda bija jūsu karjera pirmsLatvijas?Septiņdesmitajos gados pabeidzuVašingtona universitātiSietlā, ASV. Esmu apguvis ķīmiju,matemātiku, datorzinātnes.Strādāju dažādos uzņēmumos unvaldības atbalstītās laboratorijās,piecus gadus nostrādāju kompānijā«Microsoft». Visu laikubijušas savas idejas un vēlmeizveidot savu uzņēmumu, laivarētu pie tām strādāt. Sietlā bijasavs uzņēmums, konsultēju pardatorprogrammām. Strādājotlaboratorijās, nodarbojos ar dažādumērinstrumentu prototipuizstrādi. Ar kolēģi astoņdesmitajosgados izstrādāju prototipu, kasraksturojams kā solis pašreizējāvirzienā.Jau esot bērns, labprāt darbojos,?EkspresjautājumiCik viegli adaptējaties jaunosapstākļos?Adaptēšanās, pārceļoties no stresaināsRīgas uz mierīgo Jelgavu,bija viegla. Lielākais šoks pašambija atstāt Ameriku, kur bija lielamāja, vairākas mašīnas un daudzpadoto. Ar katru pārcelšanās reiziEiropā dzīvesvieta kļuva šaurāka.Dānijā bija mazāka māja, Zviedrijāvēl mazāka. Visur centos iet kājāmvai braukt ar riteni. Tās bija lielākāsizmaiņas. Zviedrijā, kad redzēju,ka pat mīnus 25 grādu salā cilvēkibrauc ar velosipēdu, sākumā domāju,ka viņi ir traki. Bet ātri piemērojosun sapratu, ka velosipēds ir labsatpūtas veids.Kas bija tās lietas, par ko, nonākotLatvijā, šausminājāties vai,gluži otrādi, kas jūs patīkamipārsteidza?Īpašu lietu, kas pārsteidza negatīvānozīmē, īsti nebija, bet abējādi tieir cilvēki.Nolaistās ēkas pārsteidza. Sākumāmeklējām māju Latgales pusē,daudz braukājām. Redzējām daudzmāju sliktā stāvoklī, kas būtu jānojaucun uz vecajiem pamatiem jāceļjauna ēka. Tomēr tajās dzīvo cilvēki.Lai gan kopumā satiktie cilvēki ir laimīgi.Problēmas šeit rada alkoholalietošana. Arī pats mēdzu atpūstieskopā ar draugiem, tomēr pārsteidz,cik daudz piedzērušu cilvēku staigāpa ielām. Tā, šķiet, ir liela problēma,un būtu priecīgs, ja man būtu atbilde,kā to atrisināt.Man ir liela pieredze un zināšanasdažādās jomās, un es labprātatrastu veidu, kā varētu būt šeitnoderīgs. Esmu uzrunājis vairākuaugstskolu vadību, bet tā nav izrādījusiinteresi.Latvijas dziesmu un deju svētkišovasar bija tas, kas patiešāmsaviļņoja. Sākumā kādu stundasceturksni domājām paskatītiessvētku gājienu, bet noskatījāmiesvisu. Bija ļoti saviļņojoši redzēt saiknistarp svētku gājiena dalībniekiemun skatītājiem.Ko darāt, kad viss apnicis, kā seviuzturat formā?Mums ģimenē abiem patīk būt piedabas, braucam ar velosipēdiem,staigājam pa mežu. Patīk mūzika– klasiskā, džezs, roks. No latviešudiskiem klausos tautas dziesmas.Māksla iedvesmo. Pats savulaikesmu nodarbojies ar keramikas veidošanu.Prieku sagādā mūsu zeltaretrīvers, viņš gan ir jauktenis, betļoti jauks un gudrs suns, jūt cilvēkaizjūtas un tām piemērojas.izjaucot un liekot kopā dažādas lietas.Mans tēvs kā ķīmiķis darbojāsizpētes jomā.Kāpēc no varenākās valsts,ASV, pārcēlāties uz Eiropu?Viens no iemesliem ir DžordžsBušs, bet, nopietni runājot, manvienmēr paticis ceļot, jau senvēlējos dzīvot citā valstī. Dēls,kuram tagad ir 26 gadi, pirmsastoņiem gadiem sāka patstāvīgudzīvi. Nolēmu papildu izglītotiesun atradu universitāti Dānijā,kur pusotru gadu mācījos, tad2,5 gadus pavadīju Zviedrijā. Visulaiku paralēli darbojos laboratorijā.Pārceļoties uz Latviju, turpinuloģisko aizsākumu.Pilsētnieks vērtēKuras ir jūsuiecienītākāsizklaides vietasJelgavā?Ninele, pārdevēja:– Jelgavā nekadneatpūšos.Tā iegājies,ka izklaideilabprātākizvēlos galvaspilsētuun tāspiedāvātās iespējas – pasākumusVecrīgā, pasēdēšanu un padejošanudažādos klubos. Manuprāt,Jelgavā vajag naktsklubu ar vairākāmdeju zālēm, lai katrā skanatšķirīga mūzika, tādējādi domājotpar dažādiem klientiem.Aija, apdrošināšanasspeciāliste:– Izklaidesvietas pilsētāapmeklēju salīdzinošireti,bet, ja eju kautkur atpūsties,priekšroku dodu picērijai «Chilipica», restorānam un boulingam«Crash», kā arī «Jelgavas baltajiemkrekliem». Bet man ļoti pietrūkstkino – to jau nu gan varēja atjaunot.Evija, audzinabērniņu:– Mēs uz Jelgavupārcēlāmiestikaipirms mēneša,tāpēc kaut kuraiziet vēl neesampaspējuši.Pirms kādiem diviem gadiemgan pabiju «Jelgavas baltajoskreklos». Ticu, ka aiziešu turp vēlkādu reizīti. Esmu dzirdējusi arī parotru naktsklubu pilsētā.Sandis Liepa,students:– Iecienītākās?«Chilipica», restorānsun boulings«Crash».Galvenokārtp r i e k š r o k udodu bāriem, kur kopā ar draugiemvar mierīgi pasēdēt, paklausītieslabu mūziku un vienkāršiļauties atpūtai. Minētajās vietāsir daudz jauniešu, arī atmosfēra irpatīkama.Gunita, strādāskaistumkopšanassalonā:– Viennozīmīgi«Chocholate& Pepper»,kur var garšīgipaēst un arīvienmēr skanlaba mūzika. Domāju, ka Jelgavābūtu nepieciešams kino, vēl kādsnaktsklubs, lai būtu lielāka dažādība.Varbūt arī kāds ķīniešu ēdienurestorāns.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Skaitļi runā12 644nepilsoņiIedzīvotāju skaits Jelgavā un rajonā sadalījumā pēc valstiskās piederības*51 770pilsoņi5803nepilsoņi31 354pilsoņiIzdevējs: «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@zi.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@zi.jelgava.lvIespiests: SIA «Rene pluss»JelgavāJelgavas rajonā*Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.

Ceturtdiena, 2008. gada 27. novembrisZIŅAS 3JRPIC – savs«Oskars»(No 1.lpp.)«Pasniedzot balvu, īpaši tikaakcentēts fakts, ka mūsu projektssākotnēji vērsts uz cilvēkuar funkcionāliem traucējumiemiekļaušanu mācību procesā undarba vidē. Taču mēs pie tā neapstājamiesun domājam, kā šīsiespējas padarīt pieejamākas vēlplašākam iedzīvotāju lokam,»tā A.Škinča, kā piemēru minotmācību materiālu izveidi pamatskolēniemsadarbībā ar JelgavasSpeciālo internātpamatskolu unakciju sabiedrību «Datorzinībucentrs», ko var izmantot ikvienāpamatskolā.Balvas «Gada IKT inovācija»mērķis ir veicināt inovāciju kultūruLatvijas uzņēmējdarbībā unsabiedrībā kopumā, atgādināt, kainovācijai ir praktiska nozīme unar to ikdienā arvien vairāk saskarasikviens no mums, varbūt patneapzinoties, cik liels darbs tajā irieguldīts. «Jelgavas reģionālā Pieaugušoizglītības centra projektsto apliecina pilnībā,» norādījusiLIKTA.Par informācijas un komunikācijastehnoloģiju gada balvas«Platīna pele 2008» laureātiemšogad atzīta akciju sabiedrības«Swedbank» veidotā ceturtās paaudzesinternetbanka privātpersonāmun biedrības «Ideju forums»pasaku portāls www.pasakas.net.«Swedbank» ceturtās paaudzesinternetbanka privātpersonāmbalvu ieguvusi kategorijā «Epārvaldeun pakalpojumi», betwww.pasakas.net izstrādātājaSIA «Cube Media» – kategorijā«Izglītības, kultūras, veselībasaprūpes un sporta projekti». Speciālbalvu«Gada IKT inovācija»,kas šogad pasniegta pirmo reizi,saņēmis JRPIC projekts «E-studijusistēma Jelgavas pašvaldībasmūžizglītības piedāvājuma īstenošanai»,savukārt speciālbalvupar ieguldījumu LIKTA izveidēun attīstībā saņēma tās pirmaisprezidents Juris Borzovs. Jāpiebilst,ka nozares pārstāvji šo balvusavā jomā uzskata par līdzvērtīguAmerikas Kinoakadēmijas balvai«Oskars».Apstiprinadirektoru(No 1.lpp.)Aģentūras darbs būs saistītsarī ar jaunu projektu izstrādi,kur nepieciešama angļu valodasprasme.A.Rublis papildina, ka pretendentuatlasē ņemta vērāarī izpratne par Eiropas struktūrfondufinansējumu, juridiskajiem,finanšu, vadības uncitiem jautājumiem. Zemgalesreģionālā enerģētikas aģentūra,pēc pašreizējām aplēsēm,darbu varētu sākt nākamā gadasākumā, jo, lai saņemtu EKfinansējumu, ar to jāsaskaņoaģentūras biroja izveides unciti procesi.Enerģētikas aģentūras izveidesiniciatore bija Jelgavaspašvaldība. Tajā iesaistījušās arīBauskas, Jēkabpils, Auces unOzolnieku novada pašvaldības,SIA «Fortum Jelgava», JelgavasNekustamā īpašuma pārvalde,Zinātnes inovāciju un testēšanascentrs un Zemgales Nevalstiskoorganizāciju atbalsta centrs.Aģentūras mērķis ir veicinātenerģijas patēriņa samazināšanu,atjaunojamo energoresursuizmantošanas paplašināšanu,izmaksu samazināšanu parenerģiju, tādējādi veicinot videsapstākļu uzlabošanos.Dzīvi pilnveidos dators• Sintija Čepanone«Karīna ir laimīga, jobeidzot tikusi pie savapirmā datora! Viņajau apguvusi, kā varrēķināt, rakstīt – zina,kur ir garumzīmes,kā komatu ielikt, kāsākt rakstīt lielajiemburtiem,» aizkustinātapar SIA «NDD» dāvanu– datoru – ir vienpadsmitgadus vecās meitenesmamma TatjanaAvetisjana. Datoru,ko palīdzēja sarūpētJelgavas Sociālo lietupārvaldes Sociālās rehabilitācijassektoradarbinieki, saņēmaarī neredzīgā jaunieteSigita Ausmiņa.Ideja Karīnai un Sigitai sarūpētdatoru ir Jelgavas Sociālolietu pārvaldes Sociālās rehabilitācijassektora darbiniekuiniciatīva. «Mēs apzinām bērnusinvalīdus un, izvērtējot viņuvajadzības un dzīves apstākļus,iespēju robežās cenšamies palīdzēt.Katrs gadījums ir individuāls,tieši tādēļ šajā reizē datoruspalīdzējām sagādāt meitenēm,kurām tas, apzinot situāciju, irvisvairāk nepieciešams,» stāstaSociālās rehabilitācijas sektoravadītāja Irina Bančuka. Viņaakcentē, ka Karīna slimības dēļrokās nevar noturēt pildspalvuun dators viņai nepieciešams, laiapgūtu rakstīt un lasīt prasmi,savukārt neredzīgajai Sigitai bezdatora ir liegta ne vien iespēja• Sintija Čepanone«Tas taču ir skaisti – katrugadu manas meitiņasdzimšanas dienā būssalūts!» teic jelgavnieceAija Paslauska, kuratieši valsts svētkos, 18.novembrī, sagaidīja pasaulēnākam savu trešobērniņu. Mazā Tīna irvienīgais bērniņš, kasJelgavas slimnīcā piedzimaLatvijas 90 gadujubilejā.Pagājušajā nedēļā Latvijas 90.gadadienas pasākumu koordinatoresElīna Lazdāne un LīgaIvanova visā Latvijā sveica bērnus,kas piedzimuši šā gada 18. novembrī,un viņu vecākus. Kopumāvalsts svētkos pasaulē nāca 47mazuļi, tostarp mazā jelgavnieceTīna, kas piedzima pulksten 7.35un bija 3460 gramus smaga, 54centimetrus gara. «Patiesībā bērniņugaidījām jau 14. novembrī.Taču viņa izvēlējās piedzimt 18.Pirmdienas vakarā atbraucu uzslimnīcu un nākamās dienas rītāviņa jau bija klāt,» teic Aija unDators neredzīgajai Sigitai Ausmiņai nepieciešams darbam, tādēļ Sigitai ir īpašs prieks parSociālās rehabilitācijas sektora darbinieku un uzņēmēja Naura Kareļa sarūpēto dāvanu.Foto: Ivars Veiliņškomunicēt ar draugiem, bet arīatrast darbu. «Abām meitenēmdators bija ļoti nepieciešams,»tā I.Bančuka, paužot prieku, ka,uzrunājot SIA «NDD» direktoruNauri Kareli, sastapušās ar pretimnākošuJelgavas uzņēmēju,kurš labprāt apņēmās palīdzēt.«Kamēr mācījos augstskolā«Attīstība», man lietošanā bijaiedots skolas dators, taču, beidzotiesstudijām, to vajadzēja atdot.Un es paliku bez nekā – ne manvairs datora, ne interneta. Turklātman piedāvāja darbu, kassaistīts ar informācijas nosūtīša-Sveic Latvijas dzimšanasdienas bērniņunosaka: «Uguņošanu Jelgavā pargodu valsts svētkiem gāja skatītiestētis kopā ar abiem vecākajiembērniem. Viņi stāstīja, ka salūtsbijis skaists.»Jelgavas slimnīcas Dzemdībunodaļā informē, ka Tīna ne tikaipiedzimusi apaļā valsts jubilejā,bet arī bijis «apaļš» bērniņš slimnīcā.Proti, viņa bija 750. bērniņš,kas šogad piedzimis Jelgavasslimnīcā. Interesanti, ka valstssvētku priekšvakars un nākamādiena pēc svētkiem slimnīcā bijusimazuļiem bagātākas – abās dienāskatrā bija pa četrām dzemdībām–, taču 18. novembrī Tīna bijavienīgā jaundzimusī.Skaistā dāvanu kastē, kasrotāta ar svinību logotipiem unpārsieta ar lenti, jaundzimušajiemun viņu vecākiem svētkukoordinatores pasniedza ar svētkusimboliku rotātu baltu pleduun krūzi. «Pēc desmit gadiemmazajai Tīnai varēsiet stāstīt,kāpēc kaste rotāta ar skaitli 90,»pasniedzot dāvanu, teica Elīna.Kaut arī māmiņa par viņasmazulim sarūpēto dāvanu bijapārsteigta, viņa saka: «Lielākādāvana jau man ir bērniņš.»Foto:Ivars VeiliņšPaslauskuģimenestrešaisbērniņšpiedzimatieši valstssvētkos,tāpēc īpašudāvanuviņiemsarūpējaarī valstssvētkukoordinatori.nu, taču man nebija paša galvenā– datora,» stāsta neredzīgā Sigita.Meitene neslēpj, ka par dāvanuir patiesi pārsteigta. «Pirmskāda laika man par šādu iespējuieminējās, taču, zinot, kā vissnotiek, īpaši uz to necerēju. Tačuman tiešām datoru uzdāvināja!»priecīga par stacionāro datoruir Sigita, norādot, ka vēl tikaijāsagaida speciālisti, kas uzstādīs«runājošo» programmu, lai darbsar datoru būtu ērtāks.«Kāpēc gan neuzdāvināt, jašiem cilvēkam dators ikdienā irtik ļoti nepieciešams?!» teic SIA• Anna AfanasjevaLai pievērstu uzmanībuaugošajai saslimstībaiar cukuradiabētu un mudinātucilvēkus rūpēties parsavu veselību, Jelgavaspoliklīnika sestdien,29. novembrī,aicina iedzīvotājusbez maksas noskaidrotcukura un holesterīnalīmeni asinīs.Poliklīnikas galvenā māsaBaiba Plāse atzīst, ka cukuradiabēts ir gadsimta slimība,kurai ir tendence pieņemtiesspēkā. Valstī pašlaik reģistrētivairāk nekā 59 400 diabētapacienti. Pirms trim gadiemskaits bija nedaudz vairākpar 30 000. Precīzu datu parslimības pieauguma tempiemJelgavā nav, jo modernizētaelektroniskā pacientu uzskaitesākta šā gada janvārī.Bet tendences ir līdzīgas. Šīsnedēļas sākumā mūsu pilsētābija reģistrēti 2008 pacienti.B.Plāse piebilst, ka joprojāmir iedzīvotāji, kam šī slimībapastāv, bet vēl nav diagnosticēta.Galvenie saslimšanas riskafaktori, kā skaidro B.Plāse, irnepareizs dzīvesveids (stress,mazkustīgums, kaitīgie ieradumi,aptaukošanās u.c.).Raksturīgi, ka pēdējos gadosšī tipa diabēts, ko līdz šimuzskatīja par gados vecākucilvēku problēmu, dramatiskipieaug bērnu vidū. Tāpēc otro«NDD» direktors N.Karelis, atzīstot,ka šajā gadījumā runa nav parnaudu, bet gan par apziņu, ka esipalīdzējis, paveicis labu darbu unto novērtē. Turklāt jau iepriekšuzņēmums, dāvinot datorus, jauvairākkārt palīdzējis, piemēram,SOS bērnu ciemata iemītniekiem.«Protams, tie nav jaunākās paaudzesdatori, taču ar tiem var ļotilabi strādāt, tādēļ izšķīrāmies pardāvināšanu,» tā N.Karelis, piebilstot,ka uzņēmums apņēmiesarī nepieciešamības gadījumāabiem datoriem veikt tehniskoapkopi.Sestdien poliklīnikābez maksas noteikscukura līmenigadu Pasaules diabēta dienas,14. novembra, tēma veltītabērniem un pusaudžiem.Tā kā Latvijas Diabēta asociācijasJelgavas biedrībašoruden objektīvu iemesludēļ, atzīmējot Pasaules diabētadienu, pilsētas un rajonapacientiem un iedzīvotājiem,kam rūp veselība, neorganizēcukura līmeņa mērīšanasakciju un izglītojošu ciklu pardiabēta saslimšanas riska faktoriem,savlaicīgi neārstētasslimības komplikācijām, iniciatīvuuzņēmās poliklīnika.Šajā veselības aprūpes iestādē29. novembrī no pulksten 8līdz 10 ikviens iedzīvotājsvarēs bez maksas noskaidrotcukura un holesterīna līmeniasinīs. Cilvēkiem, kas vēlas touzzināt, jāņem līdzi personuapliecinošs dokuments.«Jelgavas poliklīnika citupilsētu vidū izceļas ar to, kaiestādē strādā trīs endokrinologi,ir četras medicīnasmāsas, kas izglīto diabētaslimniekus par piemērotuuztura režīmu un citām svarīgāmlietām. Tāpēc savusiedzīvotājus nevarējām atstātbez pasākuma, kas mudināspievērst uzmanību savai veselībai,»skaidro B.Plāse. Viņapiebilst, ka diabēta noteikšanainepietiek, ja vienreizfiksēts paaugstināts cukuralīmenis, nepieciešami ilgstošākiizmeklējumi. Tomēr gandrīzikvienam, kam tā noticis,pirmā reize kalpo par tālākupamudinājumu veikt pilnīgusizmeklējumus.Īsi• Valsts ugunsdzēsības unglābšanas dienests (VUGD), laipārbaudītu trauksmes sirēnutehnisko gatavību un skaņassignāla dzirdamību, šodien, 27.novembrī, pulksten 10 uz trimminūtēm visā Latvijā ieslēgstrauksmes sirēnas. Iedzīvotājiemnav pamata satraukties un nekādaturpmākā rīcība nav nepieciešama.Trauksmes sirēnas paredzētas iedzīvotājuātrai brīdināšanai par ārkārtējāmsituācijām, notikušām dabas vai citāmkatastrofām vai to draudiem. Savukārtcitreiz, izdzirdot sirēnas signālu,jāklausās radio vai jāieslēdz televizors,kur šādos gadījumos tiks pārraidītainformācija par iespējamo apdraudējumuun rekomendācijas par vēlamajiemaizsardzības pasākumiem uniespējamo rīcību katastrofu un avārijugadījumos.• Rīt, 28. novembrī, pulksten 15Ģederta Eliasa Jelgavas Vēsturesun mākslas muzejā tiks atklātaizstāde «Esmu māceklis, meklējuskolotājus» jeb «Pētera PirmāLielā sūtniecība». Ekspozīciju veidos18 stendi, kas atspoguļo Lielās sūtniecībasposmus un tās rezultātus Krievijā,īpašu uzmanību pievēršot Latvijasteritorijai. Pēc mūsdienu vēsturniekudomām, par galvenajiem sūtniecībasmērķiem kļuva zināšanu iegūšana unprofesionāļu vervēšana turpmāko reformuveikšanai. Ne velti Pētera mazajāzīmogā, kas bija īpaši izgatavots Lielajaisūtniecībai, bija iegravēts: «Esmu māceklis,meklēju skolotājus».• Jelgavas Zinātniskā bibliotēkainformē, ka no nākamās pirmdienas,1. decembra, līdz patnākamā gada 1. februārim visāspilsētas bibliotēkās – JelgavasZinātniskajā bibliotēkā, bērnu bibliotēkā«Zinītis», Miezītes bibliotēkā unbibliotēkā «Pārlielupe» – norisināsies«Aizmāršīgo lasītāju dienas». Tasnozīmē, ka šajos divos mēnešos ikvienasbibliotēkas lasītājs, kurš nav laikusbibliotēkā nodevis kādu grāmatu, tovarēs izdarīt, nemaksājot kavējumanaudu. Bibliotēkas darbinieki aicinasarosīties visus lasītājus, kuru grāmatuplauktos stāv bibliotēkas grāmatas, bettās nav vajadzīgas, šajā laikā tās atnestuz bibliotēku, no kuras tās paņemtas,lai arī citi varētu tās izlasīt. Sīkāku informācijuvar iegūt, zvanot pa tālruni63046587 vai sūtot e-pastu uz adresi:abo@jzb.jelgava.lv .• 21. novembrī ar ziedu nolikšanupie pieminekļa Mežakapos tika pieminēti karavīri,kas gāja bojā, atbrīvojot Jelgavuno Bermonta karaspēka.Foto: Ivars VeiliņšSpītējot stiprajam salam, pasākumābija sapulcējušies gandrīz simts cilvēku,tostarp jaunieši, kas šādā piemiņas brīdīpiedalījās pirmo reizi. Viņi, turot rokāsaizdegtas svecītes, ko vēlāk nolika pieminekļaJelgavas atbrīvotājiem pakājē,atzina, ka izjūt patiesu patriotismu pretsavu pilsētu un valsti. Turklāt daudzino viņiem piebilda, ka Meža kaposieradušies, lai izrādītu godu cilvēkiem,kas Jelgavu atbrīvojuši no Bermontakaraspēka. Jāatgādina, ka 1919. gadaaugustā vācu spēku pavēlnieks fon derGolcs savu karaspēku pārveidoja parRietumkrievijas brīvprātīgo armiju, partās pavēlnieku ieceļot Bermontu, kuraštābs dislocējās Jelgavā. Pēc sīvāmcīņām 11. novembrī Bermonts noRīgas ieņemšanas bija spiests atteiktiesun atkāpās uz Jelgavu. UzbrukumsJelgavai sākās 20. novembrī, un jau 21.novembra vakarā Bermonta karaspēksno Jelgavas tika padzīts.Ritma Gaidamoviča

4 pseidoinvalīdiCeturtdiena, 2008. gada 27. novembris•Ieviešam skaidrībuZane Auziņadrīkst izmantot invalīdu automašīnāmkartītes tiek izsniegtas tikai tiem nav uzskatāms par derīgu dokumentu.«Es esmu invalīds – toapliecina arī man izsniegtāinvalīda apliecība,attiecīgi manir tiesības izmantotinvalīdu stāvvietas. Nuun kas, ka kaut kādudumju noteikumu vaijaunu likumu dēļ manCeļu satiksmes drošībasdirekcija (CSDD)atsakās dot invalīdustāvvietu izmantošanaskarti!» laikā, kopšportāls www.jelgavasvestnesis.lvrīkopseidoinvalīdu tvarstīšanaskampaņu, šāduviedokli nācies uzklausītne reizi vien. Turklātgadījies sastapties arautovadītājiem, kasinvalīdiem paredzētāsstāvvietas izmanto,mašīnas logā atstājotdzeltenu invaliditātiapliecinošu kartīti, kautkādas invaliditāti apliecinošasizziņas un patuzlīmes. Pienācis laiksviest skaidrību, kamīsti paredzētas invalīdustāvvietas un kādasapliecības vai kartītestās ļauj izmantot.Pirmā un svarīgākā atziņa ir:ne katrs, kurš atzīts par invalīdu,paredzētās stāvvietas.Proti, invalīda apliecību izsniedzVeselības un darbspēju ekspertīzesārstu valsts komisija vai tāsstruktūrvienības, pamatojotiesuz invaliditātes ekspertīzes aktu,ar kuru personai noteikta invaliditāte.Pamatojoties uz ārstuatzinumu, personai tiek noteiktaarī invaliditātes grupa. Parinvalīdu atzīstams gan cilvēksar kustību traucējumiem, ganarī tāds, kuram problēmas ir arredzi, dzirdi, runu vai vispārējoveselības stāvokli. Taču ne visasšīs personas, kas saņēmušas autovadītājaapliecību, var saņemtarī kartīti invalīdu stāvvietuizmantošanai – tās paredzētastikai invalīdiem ar kustību traucējumiem.«Agrākos laikos katrscilvēks, kuram mediķu komisijabija apstiprinājusi invaliditāti,varēja saņemt tā saucamo dzeltenokartīti, kas ļāva izmantotinvalīdu transportam paredzētāsautostāvvietas. Taču jau gandrīzdivus gadus šīs dzeltenās kartītesvairs nav derīgas. Šodien speciālāsstāvvietas drīkst izmantotcilvēki, kuri CSDD saņēmušiīpašās, nu jau zilās kartes, kasinvalīdu transportam paredzētāsstāvvietas ļauj izmantot nevien Latvijā, bet visā EiropasSavienības teritorijā. Tās arīir vienīgie dokumenti, kas ļaujizmantot invalīdiem paredzētāsautomašīnu stāvvietas. Tiesa, šīsautovadītājiem invalīdiem, kamir kustību traucējumi,» uzsverCSDD Transportlīdzekļu reģistrācijasdaļas speciālists KristapsDzenis, piebilstot, ka grozījumiceļu satiksmes noteikumos, kasparedz arī normu par zilajāmkartītēm, spēkā stājās jau 2006.gada 1. janvārī.Ar dzeltenajām kartēmšmaucas arī pēc diviemgadiemCSDD amatpersona gan atzīst,ka atsevišķiem Latvijasiedzīvotājiem arī divi gadi kopšnormas stāšanās spēkā navpietiekami ilgs laiks, lai arto sarastu. «Protams, sākumā,kad daudziem invalīdiem,kas bija izmantojuši dzeltenāskartītes, tika atteikta jaunāszilās izsniegšana, bijām spiestiuzklausīt daudz pārmetumu.Laiku pa laikam joprojām tādusdzirdam, tāpat kā stāvvietās unuz ielām ir redzamas automašīnas,kuru īpašnieki joprojām izmantovecās, jau sen nederīgāsdzeltenās kartītes. Taču noteikumiir un paliek noteikumi, unpakāpeniski iedzīvotāji ar tiemsamierinās,» secina CSDD speciālists,piebilstot gan, ka bezvecajām dzeltenajām kartītēmredzēti gadījumi, kad cilvēksmašīnas logā ievieto zilu kartītiar invalīda ratiņos sēdošacilvēka simbolu, kas gan arīŠādu kartīti var izga-tavot jebkurš, kuram pieejamskrāsains printeris. Tas patsattiecināms uz daudzām citāmit kā invalīda zīmēm – sākot ar«mistiskām» apliecībām un beidzotar kartītēm vai uzlīmēm,kas patiesībā ir vien cilvēka radošāizpausme. Saprotams, kapolicijai ir tiesības noteikt sodukatram, kas izmanto invalīdiemparedzētās stāvvietas ar kautkādām vecām vai pašdarinātāmit kā invaliditāti apliecinošāmkartītēm. Jāpiebilst, ka nu jauvairākus mēnešus šis sods ir40 lati.Speciālās stāvvietastikai invalīdiemar kustību traucējumiemBet nu par kartītēm, kas irvienīgais dokuments, kas ļaujizmantot invalīdiem paredzētāsstāvvietas. «Tās tiek izsniegtastikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem.Šiem invalīdiem, laipārvietotos, jāizmanto dažādaspalīgierīces – ratiņkrēsls, kruķiun citas. Lai tās izņemtu nomašīnas, auto durvis ir jāatverplaši vaļā, tieši tādēļ invalīdutransportam paredzētās stāvvietasir platākas, nekā parasti,un tieši šī iemesla dēļ speciālāsstāvvietas var izmantot tikaiinvalīdi ar kustību traucējumiem,»noteikumus skaidroK.Dzenis. Viņš informē, kaTrāpās arī tie,kas īsti vainīgi navAtklājot kārtējos jelgavniekufiksētos spēkratus invalīdu stāvvietābez atbilstošām invaliditātiapliecinošām kartītēm logā, saskārāmiesar vairākiem gadījumiem,kad cilvēks īsti vainīgs tomēr nav,kaut atsevišķos gadījumos navarī gluži bez vainas. Kā pirmaisminams Aleksandrs Arsentjevs,kura īpašumā esošo automašīnu«Mitsubishi Galant» ar valstsreģistrācijas numura zīmi EN3945 mūsu lasītājs «pieķēra»invalīdu stāvvietā pie tirgus Uzvarasielā. Mašīnai neesot bijušasnekādas invaliditāti apliecinošasnorādes, taču, kā vēlāk izrādījās,tās vadītājs patiesi ir invalīds undrīkst likt mašīnu invalīdu stāvvietās.«Esmu 2. grupas invalīds– man nav kāju. Ceļu satiksmesdrošības direkcija man ir izdevusiarī speciālo invalīdu stāvvietuizmantošanas kartīti, taisnībaslabad gan jāatzīst, ka ne vienmērto lietoju,» sarunā ar portālu www.jelgavasvestnesis.lv skaidro Aleksandrs.Bet, turpinot sarunu parto, kāda vispār Jelgavā ir situācijaar nekauņām, kas nepamatoti liekmašīnu invalīdu stāvvietā, un cikvienkārši savu vietu te ir atrastkādam, kam tā patiesi pienāktos,Aleksandrs atzīst, ka situācija navviegla. Pilsētā ir vietas, kur invalīdampar savām tiesībām jācīnāsar īstiem nekauņām, kas ne tikainejūtas vainīgi, ka aizņēmuši invalīdastāvvietu, bet pat pamatīginolamā tos invalīdus, kas viņiemaizrāda. «Uzskatīt, ka nav daudzinvalīdu, kas brauc ar mašīnām, irabsurds. Protams, nevaru pateikt,cik daudz ir man līdzīgu cilvēku,taču ne reizi vien, piemēram, pietirgus esmu redzējis daudzus,kas atbrauc un mēģina te novietotmašīnu, bet nevar. Bieži šeitinvalīdiem paredzētās stāvvietasaizņem šoferi ar lepnām mašīnām,kas ne tikai nekaunas par savurīcību, bet mani vēl pamatīgi nolamā,kad aizrādu. Lai viņi padomā,kā tas ir, kad jādzīvo bez kājāmvai ar salauztu mugurkaulu. Taddiez vai viņi būtu tik šerpi!» sarununoslēdz Aleksandrs, solot, katurpmāk gan vienmēr, izbraucotno mājas, speciālo kartīti, kas ļaujstāvēt invalīdiem paredzētajāsstāvvietās, ņems līdzi.Neveikla situācija izveidojāsar vēl kāda lasītāja «pieķerto»automašīnu «Nissan Qashqai»(valsts reģistrācijas numura zīmeAF 4744), kas ir jelgavnieces IlzesLadigas-Korobkovas lietošanā. Lasītājs,pie fotogrāfijas ar šo mašīnuinvalīdu stāvvietā, rakstīja, ka tātapusi 20. novembrī ap pulksten16 pie veikala «Super netto» Satiksmesielā. Taču, sazinoties ar Ilzi,situācija izrādījās citādāka. «Jauzināju, ka man ar jums būs darīšana.Es redzēju, kā mašīna tiekbildēta, un, saņemot iepriekšējo«Jelgavas Vēstnesi», tūdaļ meklēju,vai rubrikā pie nekauņām navarī mana mašīna. Bet tās nebija,tādēļ gaidīju nākamo avīzi. Tačumašīna, kaut arī izskatās novietotainvalīdu stāvvietā, patiesībā irblakus tai – to man apliecināja arīkāds Pašvaldības policijas darbinieks.Es pati asi nosodu cilvēkus,kas bez pamata novieto mašīnasinvalīdu stāvvietā, un priecājospar jūsu akciju – ja šādu nekauņunosauc pilnā vārdā un to nodrukāavīzē, kas ir katrā pastkastītē, cilvēksnoteikti saņem labu mācību,»tā Ilze. Lai turpmāk izvairītos nošādām situācijām, portāls www.jelgavasvestnesis.lv jelgavniekus,kas pamana pseidoinvalīdus unfotografē tos, lai bildi nosūtītu uzredakciju, aicina pārliecināties,ka konkrētā mašīna tiešām irnovietota invalīdu stāvvietā, nevislīdzās tai. Tāpat aicinām pārliecināties,ka pie mašīnas stikla navkartītes, kas ļauj novietot mašīnuinvalīdiem paredzētās stāvvietās.Bet citādi – joprojām sakām lielupaldies par atsaucību un līdzdarbībucīņā ar nekauņām.Nekaunīgais darbiniekstā arī neatklājasInvalīdu stāvvietā pie mājasBrīvības bulvārī kāds acīgs lasītājspamanīja baltu «VW LT35» busiņuar valsts reģistrācijas numurazīmi FJ 7479, kas bija «noparkots»invalīdiem paredzētā stāvvietā.«Jelgavas Vēstnesis» noskaidroja,ka šī 1999. gadā ražotā automašīnapieder Ozolniekos, Saules ielā,reģistrētai firmai SIA «Inženiersistēmubūve». Taču saruna arfirmas vadītāju Genādiju Dupužuneveicās tik labi. Ja sākumā viņšbija vienkārši apmulsis par to, kamašīna ir invalīdu stāvvietā, jofirmā nestrādājot neviens invalīds,tad vēlāk viņš mēģināja iestāstīt,ka šādas mašīnas firmai vispārnav:– Ziniet, maniem darbiniekiemnemaz nav ko darīt invalīdu stāvvietāBrīvības bulvārī. Stāvvieta irSatiksmes ielā. Pagaidiet, vēlreiz– kāds numurs ir tai mašīnai?– Tas ir balts «Volkswagen»busiņš ar reģistrācijas numurazīmi FJ 7479.– Nē, tas nevar būt... FJ navman! Jā, numurs 7479 man ir,bet pirmie burti man ir savādāki!(Kungs sāk kļūt dusmīgs, balsstelefonā – aizvien aizkaitinātāka– red.)– Kādi burti tad ir jūsu firmasbaltajam busiņam?– Ui... hmm... pfuu.. (G.Dupužsstostās un ilgi kaut ko domā – red.)Es pat no galvas arī uzreiz nevarupateikt. Bet tie noteikti nav FJ.Tādu burtu man nav, par to essimts punkti zinu!Taču, tā kā portāla rīcībā esošāinformācija par mašīnas īpašniekuir ļoti droša, mēs tomēr uzstājāmuz to, lai firmas šefs iedod tā vadītājatelefona numuru, kas ikdienābrauc ar balto busiņu. Numurumums neiedeva, bet apsolīja gādāt,lai mašīnas vadītājs Sergejs piezvanītuuz redakciju. Tas arī tikaizdarīts, tiesa, arī Sergejs nevarējapateikt, kādēļ viņa vadītā darbamašīna stāv invalīdu stāvvietā.«Es neesmu invalīds un parastiinvalīdu stāvvietas neizmantoju.Nemāku teikt, kāpēc tā mašīnatur stāv. Tiesa, numurs gan irpareizs, tas ir firmas mašīnasnumurs,» teica Sergejs, piebilstot,ka laiku pa laikam gan šo mašīnumēdz izmantot arī citi firmas darbinieki.Iespējams, vainīgs ir kādskolēģis. «Mēs neviens neesaminvalīds – nedz kustību, nedz arīprāta. Izmantot invalīdu stāvvietunav pieļaujams, un noteikti firmāmēģināsim noskaidrot, kurš irvainīgs, un savā starpā ar viņutiksim galā,» tā sarunu pabeidzaSergejs.Tā izskatās invalīdustāvvietu izmantošanaskartes, kas ir vienīgaisdokuments, kuršļauj mašīnu atstāt speciālajāsauto stāvvietās.Vienkārša invalīdaapliecība, dzeltenāskartītes, uzlīmes vai vēlkādi it kā invaliditātiapliecinoši dokumentinav derīgi.kārtību, kādā invalīdam tiekizsniegta specializēto stāvvietuizmantošanas karte, nosakaceļu satiksmes noteikumi. Invalīdustāvvietu izmantošanaskarte ir tumši zils taisnstūris.Kartes vienā pusē norādīts tāsderīguma termiņš, izdevējs,kartes sērijas numurs, zemtā attēlota invalīda pazīšanaszīme baltā krāsā, Latvijas atšķirībaszīme «LV», kā arī uzrakstslatviešu valodā «Invalīdustāvvietu izmantošanas karte»,zem tā ar atstarpi analogs uzrakstscitās Eiropas SavienībasPortāls saņēmis vairākas fotogrāfijas,kur vienā un tajā pašāvietā – pie dzīvojamās mājas Brīvībasbulvārī – invalīdu stāvvietānobildēts melns BMW 316 arvalsts reģistrācijas numura zīmiGM 1640. Sarunā ar tās īpašnieciEvitu Egli noskaidrojās,ka mašīnai nav nekāda iemeslaatrasties invalīdu stāvvietā. Bet,ja sarunas sākumā Evita uzsvēra,ka mašīnu invalīdu stāvvietāatstājusi tikai vienu reizi, vēlāk,kad sacījām, ka mūsu rīcībāir vairākas, turklāt dažādoslaikos bildētas fotogrāfijas, kasapliecina pretējo, viņas domasmainījās.– Vai jūsu īpašumā ir melnsBMW ar valsts reģistrācijasnumura zīmi GM 1640?– Nu, ir.– Tā mašīna vairākas reizesnobildēta invalīdu stāvvietā. Vaijūs esat invalīde?– Tā mašīna vienu reizi tikanolikta invalīdu stāvvietā, unpar to arī tika samaksāts sods.– Mums ir vairākas bildes, kasparāda, ka tā navbijusi tikai vienareize.– Ziniet, kamērte gāja remonti,«štrāse» nebijaatvērta un vispārneko te nevarējasaprast, un visibrauca, kā varējaun pa kurieni varēja.Un arī mašīnaslika, kur varēja.Tagad, kad ceļš irsakārtots, vairākto stāvvietu neizmantojam.Kāpēclai es to izmantotu?Es nejūtos kāinvalīds. Vienkāršitajā laikā, kamērvēl gāja remonts,noteikumi bija citādāki.To faktiskivalodās. Kartes otrā pusē irtās īpašnieka fotogrāfija, zemkuras norādīts personas vārds,uzvārds un paraksts, kā arī latviešuvalodā rakstīts: «Šī kartepilnvaro tās īpašnieku izmantotspeciāli apzīmētu stāvvietu pakalpojumusEiropas Savienībasdalībvalstīs». Kartes otrā pusēir analogs uzraksts angļu valodā.Tas ir vienīgais dokuments,kas cilvēkam ļauj izmantot invalīdiemparedzētās stāvvietas.Atliek vien piebilst, ka kartes irparedzētas konkrētai personai,nevis transporta līdzeklim.Tikai viena reize...tiesa – vairākkārtnebija.– Vai zināt, ka šo stāvvietupie konkrētās mājas izbūvējatādēļ, ka tajā dzīvo ģimene, kurāir invalīds, kam reāli ir grūtipārvietoties un ir vajadzīga tāstāvvieta?– Es nezināju to faktu. Domāju,tā stāvvieta izbūvētatikai tāpēc, ka ir kaut kādasmistiskas prasības pēc ESstandartiem vai vēl kaut kā...bet nu skaidrs. Man, protams,nav grūti paiet dažus soļus tālāk.Un patiesībā pati vienmēresmu nosodījusi tos cilvēkus,kas nepamatoti izmanto invalīdustāvvietas. Pati arī respektējudzeltenās līnijas un citaslietas. Pārkāpt noteikumusman nav standarts, un toreiz,kad policija mums uzlika sodupar stāvēšanu invalīdu stāvvietā,patiesībā ar to brauca kādsģimenes loceklis, nevis es. Tačuesam visu izrunājuši, sodu samaksājuši,un mūs vairs navjāaudzina. Mācība ir gūta, untā liek aizdomāties.

Ceturtdiena, 2008. gada 27. novembrispakalpojums 5Grāmatvedības karaļvalsts• Anna AfanasjevaGrāmatvedības pakalpojumupirkšanu piemums uztver ne bezkonservatīvisma pieskaņas,kamēr Rietumosir pašsaprotamiatstāt uzņēmuma tiešofunkciju, bet pārējo,sākot ar grīdas tīrīšanuun beidzot ar reklāmasizvietošanu, pirkt noprofesionāļiem.Viens no atturības iemesliemir vēsturiskāssaknes – grāmatvežusierasts uztvert kā savaskaraļvalsts pārstāvjus.Grāmatvedības firmuspeciālisti atzīst,ka līdzīga attieksmemūsdienās pārgājusiuz ārpakalpojumusniedzējiem. Vienīgitagad grāmatveža vietāir vesela firma, bet detaļāsvisu darāmo līdzgalam neviens tāpatneizprot.Pirms gadiem pieciem Jelgavāoficiālos grāmatvedības uzņēmumusvarēja saskaitīt uz vienasrokas pirkstiem, individuāli praktizējošupakalpojumu sniedzējugan netrūka. Pēdējā sakaru katalogāaudita un grāmatvedības pakalpojumusadaļā firmu īpatsvarspārsniedz divus desmitus. Nozarespārstāvji situāciju skaidrogan ar pēdējos gados piedzīvotoekonomikas izaugsmi, gan to,ka grāmatveži, kas strādājušimājās, spiesti iznākt no pagrīdesun legalizēties par oficiāliem pakalpojumusniedzējiem.Iveta Anškina SIA «Agroekonoms»izveidoja pirms vairāknekā četriem gadiem, jo secināja,ka ar individuālajiem pakalpojumiemnebūs konkurētspējīga.Pasūtītājam vieglāk strādāt arjuridisku, nevis fizisku personu.Uzņēmuma izveides nolūks bijaarī atbalsta saņemšanas iespējas.Uz karstām pēdām firma iesaistījāsnodarbinātības projektā, kurarezultātā no jauno speciālistuvidus, kas tikuši pie diploma, betbija bez darba, ieguva trīs jaunasspeciālistes.Dagnija Sidraba no SIA «Regnumnodokļu konsultācijas» zinateikt, ka arī algoti grāmatvežidažkārt izvēlas izveidot savuuzņēmumu, lai būtu paši sevsaimnieki un atbilstoši vajadzībāmracionālāk organizētu darbarežīmu.Kāpēc pakalpojumuizdevīgi pirkt?Aptaujātās grāmatvedības firmasatzīst, ka viņu pakalpojumuspārsvarā pērk mazie un vidējieKas katram uzņēmējambūtu jāzina pargrāmatvedību?• Kā kontrolēt sava uzņēmumalīdzekļus un saistības? Kā izlasītbilanci un atskaites? Kāduinformāciju par uzņēmumu tāssniedz?• Jāuzzina viss, kas attiecas uznodokļu sistēmu: likmes, nosacījumi,ar kādiem izdevīgākpieņemt darbā darbiniekus, vaiuzņēmums var atļauties algot vēlkādu speciālistu.• Jāmāk sastādīt budžets – uzrakstītar reāliem uzņēmumadarbības skaitļiem savu finansiāloplānu – izdevumus, ienākumus,rezultātu – un saprast, vai tas irapmierinošs un vai uzņēmējs artādiem rādītājiem piekrīt turpinātkomercdarbību.uzņēmumi, kas pārstāv visdažādākāsjomas un paši algotam speciālistamnespēj nodrošināt pilnudarba slodzi. Armands Prāvs noSIA «1. grāmatvedības birojs»lēš, ka faktiski finanšu jeb galvenaisgrāmatvedis pilnā apjomāir noslogots un tiešās funkcijasveic atskaišu laikā, tas aizņemap 30 – 40 procentu no mēnešadarba laika. Pārējā laikā pārsvarāveic lietveža vai rēķinveža darbu– apstrādā ienākošos un izejošosdokumentus, kas neprasa nodokļuspecifikas pārzināšanu. «Ap 70procentu veido «melnais» darbs,kas prasa mazāku kvalifikāciju.Augsti kvalificēta speciālista turēšanaizmaksā dārgi, jo viņš gribsaņemt kvalifikācijai atbilstošualgu, neskatoties uz to, ka veiczemāk atalgotu darbu. Pērkot pakalpojumu,šādu diskusiju nav. Šīiemesla dēļ arī lielāki uzņēmumiizvēlas sadarboties ar grāmatvedībasfirmām. Viņi uz vietas algocilvēku, kas sagatavo rēķinus, betto apstrādi uztic pakalpojumusniedzējam,» stāsta A.Prāvs.Vecākais konsultants DzintarsAnškins no «Agroekonoma» papildina,ka, algojot grāmatvedi,uzņēmumam par darbiniekujāmaksā sociālais nodoklis, jārēķinās,ka cilvēks iet atvaļinājumā,var saslimt. Turklāt laba speciālistaatrašana nav vienkārša. Arīdarba vietas aprīkojums maksāvismaz pustūkstoti latu, nepieciešamsiegādāties specializētāsdatorprogrammas, kas vienkāršākajāvariantā maksā, sākot no300 latiem. Spējīga programmamaksā ap 700 latu. Jārēķinās arlaiku tās apgūšanai.Piedāvājumu paketigrūti izvērtētJautāti par konkurenci, pakalpojumusniedzēji ir atturīgi,sakot, ka «savā starpā nerīvējamies,cenšamies profesionālisadzīvot». D.Sidraba, klientebūdama, ievērojusi, ka grāmatvedībasfirmas neiziet uz reklāmasun mārketinga pasākumiem, tāsklientus lielākoties atrod neformālokontaktu, rekomendācijuceļā. Dz.Anškins tam piekrīt unraksturo, ka uzņēmums neizietuz kvantitāti, tālab konkurencinejūt.«Ir gadījumi, kad klienti mainījušigrāmatvedības firmu, betstaigāšana no viena pakalpojumusniedzēja pie cita nav raksturīga,jo mūs nevar salīdzināt ar frizieriem.Iemesli dažādi: vienu neapmierinacena, citu – kvalitāte. Betar vērtējumu jābūt uzmanīgam,jāanalizē motīvi, dažkārt klientsar kvalitāti saprot to, ka kādreizpa telefonu nav sniegta izsmeļošaatbilde,» teic A.Prāvs, piebilzdams,ka sākumā klientam parlabu nāktu vairāku pakalpojumusniedzēju izvērtēšana.Tomēr tas nav tik vienkārši,jo arī firmas pārmantojušas vēsturiskogrāmatvedības kā savaskaraļvalsts statusu – detaļās visutajā notiekošo izprot retais klients.Pakalpojumu sniedzēju vidū irzināms aptuvenais cenu līmenis,bet citādi to nevar salīdzināt, piemēram,kā banku piedāvājumu,kam ir atklāti cenrāži katramstrukturētajam pakalpojumam– ir noteiktas komisijas maksas,procentu likmes u.tml. Grāmatvedībašajā ziņā ir miglā tīta,katrai firmai cenas noteikšanā irsavas nianses. Apstākļos, kad parvienu un to pašu cenu uzņēmumipiedāvā atšķirīgas paketes un tāsvisas saucas grāmatvedība, pakalpojumuir grūti izvērtēt.Aicināts raksturot cenu,A.Prāvs stāsta, ka noteicošā lomair uzņēmuma apjomam, kas sevīietver daudz citu faktoru, sākot ardokumentu īpatsvaru, darbiniekuskaitu, apgrozījumu, bilancesposteņiem, tās vērtību, PVNstatusu utt. Jo lielāks apjoms, jovairāk jāmaksā par pakalpojumu.SIA gadījumā grāmatvedībaspakalpojums maksā, sākot no 70latiem par vienkāršāko variantu.Savukārt individuālā darbaveicējiem cena svārstās robežāsno 30 līdz 100 latiem. Nav izslēgts,ka individuālā komersantauzņēmumam ir reizes piecaslielāks darba apjoms nekā vienaīpašnieka SIA.Grāmatvedībanav domāta tikai VIDLabs grāmatvedis, kurš nevien sagatavo bilanci, bet spējanalizēt arī finanšu datus unbiznesa rentabilitāti, iesaka, kālabāk rīkoties, visos laikos ikvienāuzņēmumā bijusi liela vērtība. Ikdienaliecina, ka šodien daudziembiznesa pārstāvjiem grāmatvedībaasociējas ar Valsts ieņēmumudienestu (VID). «Tieciet galāar VID, un ar to interese neretibeidzas, lai gan tā nevajadzētubūt,» teic A.Prāvs. Dz.Anškinsviņam piekrīt un uzsver, kagrāmatvedība vispirms kalpouzņēmuma vadītājam un padarauzņēmumu konkurētspējīgāku.«Amerikāņi atzīst, ka par biznesmenivar izveidoties pēc vienakārtīga bankrota. Tie, kam ir šīpieredze, uz lietām skatās citādi,viņi grāmatvedības ciparos spējsaredzēt skaitļus, ko formālaisspeciālists neredz. Bet tas, cikkatrā uzņēmumā šīs pareizākālēmuma pieņemšanai nepieciešamāsvērtības tiek pieprasītas,ir individuāli.»Treniņnodarbību konsultanteun grāmatvedības uzņēmuma«F&A agency» vadītāja LidijaMakejenoka uzsver, ka uzņēmējiem,lai izvairītos no kļūdām,jābūt vismaz vispārīgām zināšanāmpar uzskaites organizēšanu,jāpārzina pamatjautājumi, laianalizētu budžetu, sekotu izmaksām,novērtēturezultātu, zinātu,kāpēc peļņair, bet naudasnav. Ikdienā gannākas konstatēt,ka cilvēki, patvairākus gadusdarbodamies, nepārzinabudžetaveidošanos.«Biznesa idejaiun radošajamfaktoram ir lielaFoto: Ivars VeiliņšSpecializētā grāmatvedības datorprogrammavienkāršākajā variantā maksā,sākot no 300 latiem. Spējīga programmamaksā ap 700 latu. Savukārt sarežģītafinanšu vadības sistēma izmaksātūkstošus. Pakalpojumu sniedzēji parizdevīgāku uzskata pamatprogrammaspilnveidi ar papildus iespējām.Uzņēmuma vadītājs, meklēdamsjaunu grāmatvedi, uz darbainterviju uzaicinājis vairākas pretendentes.Visām uzdod vienujautājumu:– Cik ir viens reiz viens?Pirmā kandidāte atbild:– Divi.Otrā pretendente saka:– Trīs.Bet trešā sieviete jautā:– Priekšniek, cik daudz jumsvajag?nozīme, tomēr uzņēmējs nevarbūt tik aizņemts ar ideju, ka aizmirstizrēķināt to no ekonomiskāaspekta,» spriež speciāliste.A.Prāvs ievērojis, ka pašreizējāsituācija uzņēmējiem liek mainīties:«Agrāk darbības optimizācijabieži asociējās ar nodokļu nemaksāšanu.Uz to masveidā ietaupīja.Tagad šīs iespējas vairs nav tādas.Ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās,un nekas cits neatliek kāstrādāt efektīvāk un iedziļinātiesfinanšu niansēs.»Attiecības ar VID pakalpojumusniedzēji raksturo kā svarīgas.«Cenšamies ievērot visas likumanormas, bet ir diskutējamassituācijas. Piemēram, preču pavadzīme– rēķins jāreģistrē saņemšanasbrīdī, bet nav konkrētinorādīts, kad īsti ir šis brīdis: kadprece saņemta vai kad tās pavadzīmeienākusi grāmatvedībā. VIDto parasti traktē par labu sev.Bet nekas to neliedz interpretētuzņēmējam labākā veidā,» domāDz.Anškins.Diskutējamos jautājumus pakalpojumusniedzēji cenšotiesrisināt. Ir situācijas, kad vēršasVID pēc rakstiskām atbildēm.Dažkārt no tām jaušams, kakonsultanti nevēlas uzņemtiesatbildību, pēc skaidrojuma saņemšanasjautājumu ir vēl vairāk.Ne vienmēr atbilde ir skaidraun nepārprotama, tās vietā irviedoklis. «Reizēm politika irtāda, kāda ir. Tomēr darbā ar VIDgrāmatvedības firmas ir konkurētspējīgākassalīdzinājumā aralgotu grāmatvedi, jo tam pieredzeir tikai konkrētā uzņēmumarobežās. Savukārt pakalpojumusniedzēji apkalpo plaša spektrauzņēmumus, kas ļauj pārredzētlielāku spēles laukumu. Tāpat būtiski,ka atbildīgos brīžos pakalpojumusniedzējam pieejami lielākiresursi, bez grāmatveža, kuršatbild par konkrēto uzņēmumu,komandas darbā iesaistās pārējiespeciālisti,» vērtē pakalpojumusniedzēji.Uz sertifikāciju raugāspiesardzīgiZinot, ka vienreiz pieļautasgrāmatvedības kļūdas sekasdažkārt jūtamas gadiem, «JelgavasVēstnesis» jautāja parpakalpojuma sniedzēju atbildību.Dz.Anškins teic, ka uzņēmumamlīdz šim nonākt problēmāsgrāmatvedības dēļ nav nācies.«Esam domājuši par darbībasapdrošināšanu. Bet nav skaidramehānisma, kā, iestājotiesapdrošināšanas gadījumam,saņemsim naudu. Tāpēc orientējamiesuz niansēm, par ko varsaņemt uzrēķinus, lai no tiemizvairītos. Izvērtējam, kāds šķērsgriezumskonkrētajam klientamvairāk jāpārbauda.» Viņš un citipakalpojumu sniedzēji uzsver,ka bezatbildību nevar atļauties,jo no tā atkarīga pašu reputācijaun iztikšana.Pakalpojumu sniedzēji, kasapvienojušies Grāmatvežu asociācijā,gan uzskata, ka ne vienāvien uzņēmumā kvalitāteklibo. Ne visiemizstrādāta pakalpojumusniegšanassistēma unne visi darbojaspēc vienotiemnosacījumiem,citi pieļaujot nepamatotucenudempingu unkropļojot pakalpojumabūtību.Izeju asociācijasaskata speciālistusertifikācijā.Jelgavas grāmatvedības firmupārstāvji atzīst, ka ir dzirdējušipar «kolēģiem», kas diskreditējušisevi, iesaistījušies PVNatmazgāšanas shēmās. Tomērtie ir izņēmuma gadījumi. Sertifikācijujelgavnieki vērtē kābrīvu izvēli, jo likumdošanato pagaidām nereglamentē.«Daudz atkarīgs no izpildījuma.Ja tas nebūtu formāls, betpārdomāti veikts pasākums, tasnoteikti nāktu par labu,» spriežA.Prāvs. Arī citi lēš, ka tādējādipa kādam diletantam atsijātos.Taču vienlaikus nav garantijas,ka tas neizvērsīsies par ķeksīšapasākumu, iekasējot naudu parKo saka uzņēmējiA n d r i sDrēska, SIA«Aleja D»valdes loceklis:« G r ā m a t -vedības pakalpojumuspērkam. Tāir izdevīgāk, jo pašiem nav jāalgoatsevišķs cilvēks, nav vajadzīgavieta kabinetā un tā jāuztur.Apjoms ir audzis un sasniedzislīmeni, kad arī atsevišķam speciālistambūtu pilna slodze, betpagaidām neesam domājuši kautko mainīt. Ja speciālists zināšanasvar izmantot vairākās firmās,tas ātrāk atmaksājas. Protams,tāds grāmatvedis strādā ar vairākāmfirmām un ne vienmēr,kad vajadzīgs, uzreiz ir pieejams.Arī atbildību varbūt ir grūtākpilnā apmērā paprasīt uzrēķinuun kļūdu gadījumā. Tiesa, arīalgojot grāmatvedi, ar atbildībuir līdzīgi. Bet kopumā sadarbībāir vairāk plusu nekā mīnusu. Cikzinu, lielākā daļa grāmatvežupārsvarā zina tikai savu jomu unmaz ko spēj ieteikt. Mums šajāziņā ir paveicies, jo pakalpojumusniedzējs līdztekus atskaitēm spējdot arī kādu padomu.»Daiga Latkovska,modesnama«Tēma» direktore:«Kad vairāknekā pirmspieciem gadiemuzņēmumsveidojās, apjomi nebijatādi, lai algotu savu grāmatvedi.Slēgt līgumu ar firmu bijaizdevīgāk. Izvēli izdarījām pēcsavstarpējās pazīšanās principa,un esmu apmierināta, viltiesnav nācies. Sadarbībā varbūtpietrūkst speciālista ieteikuma,analīzes momenta, bet šī iemesladēļ neesam gatavi algot savubilancspējīgu grāmatvedi. Nopašas pieredzes nevaru salīdzinātabas situācijas, tomēr ieteiktualgot firmu, ja vien tas nav lielsuzņēmums, kur diendienā grāmatvedimir ko darīt.»E d m u n d sB a r k ā n s ,uzņēmuma« K a n c l e r splus» valdespriekšsēdētājs:«Mūsu uzņē m u m ugadījumā darbojas abi varianti.SIA «Kanclers plus» neizmantopakalpojumu sniedzēju, jouzņēmums ir pietiekami liels.Savukārt SIA «Laimdota» dokumentuskārto grāmatvedībasfirma. Darbinieku skaits nav lielsun tad pakalpojumu pirkt ir izdevīgāk.Iespējams, arī «Kanclera»gadījumā izdevumu ziņā būturacionālāk pakalpojumu pirkt,taču pašlaik pārmaiņas neplānojam.Bet mazajām firmāmnekādā ziņā nav izdevīgi uzturētsavu grāmatvedību. Zinot, kapie pastāvošās birokrātijas darbašiem speciālistiem ir pāri galvai,no viņiem kaut ko vairāk parklasisko grāmatvedību neprasām.Uzņēmumu finanšu analīzi veicfinanšu direktors.»sertifikāta izsniegšanu, jo formālumācību rezultātā iegūtaispapīrs pats par sevi vēl negarantēpakalpojuma kvalitāti.Piemēram, zvērinātiem revidentiemsertifikācija jau notikusi.Taču neoficiāli dzirdēts parrevidentiem, kuru vietā strādāstudenti, bet speciālists tikaipārskata un uzliek parakstu.«Kāpēc lai ar grāmatvedību nebūtutāpat?» jautā kāds pakalpojumusniedzējs, piebilzdams,ka grāmatvežu gadījumā tasvarētu būt pat vienkāršāk, jo revidentiemprasību un zināšanulīmenim jābūt augstākam.

6., 7. izklaideCeturtdiena, 2008. gada 27. novembris• Zane AuziņaĻoti aktīva jaunatne, kas izklaidējas vienmēr un dažādosveidos, bet pieaugot tā pārvēršas par čīkstētājiem,kas sēž mājas četrās sienās, sūdzas, ka navkur aiziet, bet neiet pat tad, kad izklaides vai atpūtasvieta noorganizē ko speciāli viņam. Turklāt prasībasjelgavniekiem ir tādas, ka pasākums jāpiedāvāvienīgi no «augstākā plaukta», bet maksāt neviensnegrib vairāk kā par zema vai, labākajā gadījumā,vidēja līmeņa izklaidi. Tā pāris teikumos pilsētniekusun viņu kāri izklaidēties raksturo tie uzņēmēji, kurudarbības veids vērsts tieši uz atpūtas organizēšanu.Arī apkopojot datus portāla www.jelgavasvestnesis.lv veiktajā aptaujā, nākas secināt, ka jelgavnieki navnekādi lielie izklaides meklētāji – vairāk nekā 50 procentino aptaujas dalībniekiem sacīja, ka šobrīd viņiemvispār nav laika domāt par izklaidēm vai arī atpūšasmājās kopā ar draugiem. Turklāt apmēram trešā daļaaptaujas dalībnieku uzsvēra, ka Jelgavā vispār nav kuratpūsties, pat ja kādreiz to gribas darīt. Savukārt tie,kas atzina, ka mēdz izklaidēties, neslēpa, ka lielākotiesto tomēr dara Rīgā vai vēl kādā citā vietā, un vien nepilnidivdesmit procenti aptaujas dalībnieku norādīja,ka labprāt atpūšas Jelgavā, apmeklējot naktsklubu,koncertu vai kādu citu pasākumu. Neliela aptaujasdalībnieku daļa sacīja, ka priekšroku dod aktīvai vaisportiskai atpūtai, spēlējot boulingu, slidojot, slēpojotvai vēl kā līdzīgi. Lai noskaidrotu, cik patiess iruzskats, ka mūsu pilsētā nav kur atpūsties, «JelgavasVēstnesis» vērtē iespējas. Turklāt mums izdodas atklātarī šādus tādus jaunumus, kas perspektīvā izklaidesiespējas sola dažādot.Foto: Kristaps HercsPilsētā briest kino atdzimšanaTas, ka ceturtajā lielākajāLatvijas pilsētā nav kinoteātra,ir trūkums, kokā būtisku uzsver katrs,kuram lūdzam izvērtētatpūtas iespējas Jelgavā.Taču izrādās, ka visai nopietnipie šīs problēmasrisināšanas ķēries AinārsTamisārs, kurš atklāj noslēpumu– kinoteātraizveide pilsētā ir viņa nākamaislielais projekts.«Es un mani partneri ir tādi nosvērti,mierīgi cilvēki, kas nemētājasar daudziem projektiem vienlaikus.Tas, ka nopietni pievēršamies katraijaunai iecerei, lielā mērā ir arī mūsupanākumu atslēga. Mēs ļoti rūpīgistrādājām pie kluba «Jelgavas baltiekrekli» izveides, esam ieguldījušidaudz naudas un daudz pūliņu tāizveidē, un, kaut arī šajos piecosgados no daudziem principiem nāciesatteikties, faktiski klubs ir sācisdzīvot savu dzīvi. Tagad beidzotvaram arī skaļāk domāt par mūsunākamajām idejām. Jelgavā tas irkinoteātris,» intervijas laikā nejaušiizrunājas kluba «Jelgavas baltiekrekli» līdzīpašnieks un direktorsA.Tamisārs.Tālāk klaušināts, viņš atzīst, kavēl labi atceras laiku, kad pilsētābija divi kinoteātri, un uzskata, kato likvidēšana nebija pareizākais lēmums.Taču, neiedziļinoties agrākolaiku kinoteātru slēgšanas iemeslos,A.Tamisārs atklāj, ka ideja par kinoizveidi Jelgavā esot briedusi jauvairākus gadus un nu sākti pirmiedarbi tās realizēšanā. «Protams,SavulaikJelgavājaunākāsfilmasLLU Laukuinženierufakultātēdemonstrēja«Kino 19».Šobrīd ircerības,ka kinopilsētāatdzims.ekonomiskā situācija nav vienkārša.Diemžēl arī mums mājās nestāvkrājkasīte ar pārsimts tūkstošiemlatu jaunas idejas īstenošanai. Tačupie jautājuma par kinoteātri lēnāgarā esam sākuši ķerties klāt – ticu,ka to izveidosim. Šobrīd pilsētāapskatīti trīs objekti, kur varētuiekārtot kinoteātri. Viens no tiem irPārlielupē – kādreizējā būvmateriāluveikala «Nelss» telpās, spriedāmarī par iespējām kinoteātri izveidotkādreizējā pasta ēkā. Tiesa, abāmšīm vietām ir arī mīnusi. Pašlaik arPie boulinga jau esam pieradušilielākajām cerībām raugāmies uzkādreizējā kinoteātra «Jelgava»,tagad «Parex» bankas un mēbeļutirgotāja apmešanās vietu. Ir bijušasarī atsevišķas sarunas ar ēkaspašreizējiem iemītniekiem, untās mums nākotnē ļauj raudzītiescerīgi, taču detaļās vēl nevēlamiesiedziļināties,» stāsta A.Tamisārs.Viņš uzsver, ka kinoteātris būtuorientēts ne vien uz jelgavniekiem,kas līdz šim baudīt kino braukušiuz Rīgu, bet arī rīdziniekiem. «Jamums izdosies nodrošināt labukvalitāti, jaunas filmas, šodienaspatērētājam nepieciešamos papildpakalpojumuskinoteātrī, turklātpar cenu, kas ir būtiski zemākanekā, piemēram, Rīgā, kur uzkino labi ja par pieciem latiem varaiziet, mēs daļu rīdzinieku varētuatvilināt. Arī jelgavnieki vienmēr irteikuši, ka viņiem ir vajadzīgs kinoteātris,tādēļ tas ir mūsu nākamaislielais projekts, ko ceram realizēt,»tā A.Tamisārs. Pagaidām gan viņšnevēlas sevi saistīt, nosaucot precīzulaiku, kad kinoteātris varētu aicinātapmeklētājus uz pirmo seansu.Naktsdzīvi Jelgavā līdz šim«okupējuši» jauniešiNaktsdzīvi Jelgavā nodrošinadivi vērā ņemamuizmēru naktsklubi,kā arī krogs «Cepurinost», kas piektdienuun sestdienu vakaros pielabas atpūtas un dejošanascenšas pieradināt«nobriedušāku» publiku– gados tā virs 30. Visušo uzņēmumu vadītājiatzīst, ka situācija arizklaidēties kārajiemneesot vienkārša un,sākoties ekonomiskajaikrīzei, kļūst arvien sarežģītāka,taču, uzsverotsavu dažādību, tie irpārliecināti, ka pilsētānodrošina daudzveidīguun saturīgu naktsdzīvi.Pilsētā un, kā izrādās, arī Latvijāsenākais naktsklubs ir «Tonuss»,kas izklaidi piedāvā jau 18gadus. Ilggadējs kluba naktsdzīvesvadītājs un šobrīd SIA «Tonuss»īpašnieks Druvis Kalniņš neslēpj,ka gandrīz 20 gadu garumā klubsir mainījies un, cenšoties izdibinātapmeklētāju vēlmes, piedāvājisdažādu repertuāru, taču klientiir tie, kas patiesībā diktē noteikumus,viņi ir arī tie, kas atpūtasvietu izveido tādu, kādu to vēlas.«Savulaik mēģinājām organizētkoncertus, kas orientēti uz trīsdesmitgadniekiemun vecākiem, tačunekas nesanāca. Jauniešiem šī«veco» cilvēku mūzika lāgā nepatika,savukārt tai mērķauditorijaigribējās atpūsties «pa smalko»un koncertu baudīt, sēžot mīkstākrēslā. Jūtot, ka šai nobriedušajaipublikai tomēr nevaram piedāvātto, ko tā vēlas, jo mēs tomēr esamnaktsklubs, tā uz pasākumiemtāpat nenāca vai nāca neaktīvi,bet jaunie sāka burkšķēt, kamūzika jāliek modernāka. Bijāmspiesti pakļauties spiedienam– ja jāizvēlas starp aktīvajiemjauniešiem vai mazaktīvajiemun grūti iekustināmajiem vidējāspaaudzes cilvēkiem, tad, protams,izvēlējāmies aktīvākos. Līdz ar tofaktiski «Tonuss» arī cauri visiemšiem gadiem bijis gados jaunaspublikas naktsklubs un tāds ir arīšobrīd, kaut, protams, ceram uzlielāku aktivitāti no tiem, kas sasnieguši25, 30, 35 vai pat 50 gaduvecumu,» atzīst D.Kalniņš.Cīņa pret «kriminālajiem tusētājiem»beigusies arpanākumiemKluba īpašnieks atzīst, ka faktiskivienīgā nopietnā lieta, ko klubaveidošanā izdarīja tā īpašnieki unvadītāji, nevis publika, ir kriminālāsauras likvidēšana. «1994.gadā, kad pārņēmām naktsklubu,tas tiešām bija krimināls. Jāsaprotgan, ka tolaik vispār valstī kriminālāsdarbības bija ļoti aktīvas– rekets, laupīšanas un kas tik vēlne... Protams, šo grupu pārstāvjiempatika arī «zīmēties» un izklaidēties«Tonusā», kas tolaik bijaviens no lielākajiem naktsklubiemvisā Latvijā, par Jelgavu nemaznerunājot. Taču, pārņemot klubu,atbrīvošanāsno kriminālajiemgrupē j u m i e mbija viens nomūsu svarīgākajiemuzdevumiem,kam ķērāmiesklāt.Tolaik JelgavādarbojāsSaeimas unValsts prezidentaDrošībasdienestastruktūrvienība,ar kurunoslēdzāmvienošanospar apsardzesnodroši n ā š a n u ,un jāteic, kane bez problē m ā m u nneapmierinātības no atsevišķukadru puses, tomēr apmēramgada laikā mums klubu izdevās«iztīrīt»,» stāsta D.Kalniņš. Viņšuzsver, ka šo gadu laikā klubs irarī būtiski mainījis savu vizuālonoformējumu – daudz darba unlīdzekļu ieguldīts telpu iekārtošanā,remontos, mūzikas aparatūrā,kam uzskatāms piemērs ir fakts,ka 1994. gadā kluba vērtība arvisu bāra leti, kases aparātiem unpārējo mantību bija vien 200 lati.Taču to, kāda mūzika te tiek spēlētaun kāda atmosfēra te valda, irnoteikusi publika.Rīgas klubs Jelgavas publikaibija spiests padotiesTieši apmeklētāji ir tie, kas tādu,kāds tas ir, izveidojuši arī klubu«Jelgavas baltie krekli» – atpūtasvietu, kuras īpašniekiem piecugadu laikā nācies pārkāpt ne vienamvien iepriekš pašu noteiktamuzstādījumam. «Pirms pieciemgadiem, ienākot Jelgavā, mūsumērķis bija izveidot Rīgas «kreklu»klonu – klubu, kurā spēlē tikailatviešu mūziku, kur iekļūt vartikai personas, kas sasniegušas 21Jau gadu Jelgavā darbojas krogs «Cepuri nost», kas nedēļasnogalēs uz muzikālu atpūtu un dejošanu aicina tos, kam gaduskaits sniedzas pāri 30. Ar šiem pasākumiem kroga vadītājas laužstereotipu, ka pilsētā izklaide atrodama vien jaunajiem.Foto: no kroga «Cepuri nost» arhīvagada vecumu, bez sporta apaviemun tamlīdzīgi. Pirmajos gados pietā arī cieši turējāmies, un tāpat kāRīgā Arnis Mednis, Artūrs Skrastiņšvai citi mākslinieki pukojušies,dusmojušies un «spļaudījušies»,kad apsardze viņus atsakāsielaist klubā ar supermodernāmkediņām, tādēļ jāskrien uz mājāmpēc kurpēm, arī Jelgavā mumsnetrūka apmeklētāju, kas tiešinepiemērotā ģērbšanās stila dēļklubā netika ielaisti. Tāpat ilgiun spītīgi neklausījāmies iebildēs,ka spēlējam tikai latviešu mūziku,un citās. Taču fakts ir arī tas, kapublika ir tā, kurai pateicotiesmēs vispār varam pastāvēt, unapmeklētāji mūsu spītību tomērir salauzuši, tā izveidojot atpūtasvietu, kas nosacīti līdzīga Rīgasklubam,» vērtē «Jelgavas baltokreklu» direktors Ainārs Tamisārs.Viņš tāpat kā «Tonusa» īpašnieksD.Kalniņš atzīst, ka Jelgavātie cilvēki, kas sasnieguši 30, 35,40 gadu vecumu vai vēl lielāku,nav aktīvi «tusētāji», bet balstītbiznesu uz cilvēkiem, kas naktsizklaidēm ļaujas vien reizi mēnesīvai divos, nav iespējams. «Patīk tasvai ne, bet Jelgava irstudentu pilsēta, unstudenti ir jaunieši,kas lielākoties ir arīaktīvākā naktsdzīvesbaudītāju daļa.Tāda pati situācija irarī Rīgā, taču, ja turno miljons iedzīvotājiemmums ir nepieciešams«atlasīt»vien divus simtus,lai Rīgas «krekli»būtu pilni ar nobriedušo,pieaugušopubliku, tad no Jelgavas66 tūkstošiematlasīt četrus simtusnav iespējams, vismazne katru dienu.Tā kā «salasīt» šopieaugušo publikumums tā īsti arī neizdevās,bet jauniešilauzās iekšā, nodaudzām normāmesam atteikušies. Tagad arī piemums piektdienu un sestdienuvakaros skan ārzemju dziesmas,bet pirmajā stāvā tiek spēlētavismodernākā šodienas ārzemjumūzika – tās nosaukumus veidokaut kādi burtu salikumi, kurus,godīgi sakot, pat neatceros, betkas esot ļoti aktuāla un jauniešiempatīk,» atzīst A.Tamisārs.Jelgavnieki brauc uz Rīgu,rīdzinieki – uz šejieniJāpiebilst, ka gan uz Jelgavas«krekliem», gan arī «Tonusu»brauc izklaidēties arī cilvēkino Dobeles, Tukuma unRīgas. «Uz «Tonusu» īpašibieži cilvēki no Rīgas un patLiepājas, Ventspils un citāmkrietni tālām pilsētāmbrauca laikā, kad šeit bieživiesi bija Krievijas estrādeszvaigznes. Tās patiesi bijaaugstākā līmeņa Krievijasestrādes zvaigznes, kaslabprāt brauca un uzstājāsJelgavā, šurp vilinot apmeklētājusno tālākām pilsētām. Bettagad tā jau ir pagātne – summas,ko šobrīd saņem krievu mūziķi, irtādos apmēros, ko varbūt varētuatļauties apmaksāt stadions, nevisklubs ar ietilpību līdz tūkstoš cilvēkiem.Šobrīd «Tonusā» galvenoapmeklētāju «masu» veido Jelgavasjaunieši un viņu draugi no Rīgas,Dobeles vai citām pilsētām,» vērtēD.Kalniņš. Bet A.Tamisārs, kuršatzīst, ka arī «kreklu» lielākoapmeklētāju daļu veido Jelgavasjaunieši, piebilst, ka šurp ganmēdz braukt arī solīdi cilvēki noTukuma, Dobeles, Bauskas uncitām pilsētām. Savukārt tā saucamiesolīdie jelgavnieki paši klubapārstāvjiem ne reizi vien atzinuši,ka nakts dzīves baudīšanai izvēlascitas pilsētas, pat valstis. «Piemēram,kāds dakteris man stāstīja,ka labprāt nāktu uz Jelgavas«krekliem» atpūsties – mūzika viņuapmierina, arī interjers un vispārējāatmosfēra, taču atpūsties kopā arpacientiem nav īsti pieņemami. Topašu var sacīt arī par daudzu cituprofesiju pārstāvjiem, kas neslēpj,ka «tvaika nolaišana» tik mazāpilsētā kā Jelgava nav iespējama,ja tepat ir arī darbs, kolēģi unsadarbības partneri, ar ko kopājau nākamajā dienā pēc atpūtasbūs jāstrādā pie nopietniemjautājumiem,» tā A.Tamisārs. Viņšvien atzīst – lai vairotu klientuērtības un patīkamāku darītu ceļuuz Jelgavas «krekliem», šajā rudenīveikta naktskluba pagalma pirmāskārtas rekonstrukcija. Tās laikālabiekārtota automašīnu stāvvieta,sakārtota brauktuve un gājējuietve, uzstādīts apgaismojums unizdarīti citi nozīmīgi darbi, kasnokļūšanu līdz klubam dara daudzpatīkamāku. «Ceram, mūsu darbunovērtēs arī apmeklētāji, kuriemnu vairs nav pamata iebilst, kapie mums sausām kājām nevarnokļūt,» tā A.Tamisārs.Uz kustēšanos un muzikāluizklaidēšanos mudinaarī citusTaču, kamēr abu Jelgavas lielākoklubu pārstāvji nebeidz uzsvērt, kapilsētnieki pēc 30 nav nekādi lielienakts dzīves baudītāji – vismaz nepaši savā pilsētā, mūsu vidū iruzņēmīgi cilvēki, kas uz dejošanuun labu laika pavadīšanu aicinatieši tos, kuriem pāri 30. Proti, jadarba dienās krogs «Cepuri nost»strādā vien dažas stundas un orientējasuz pusdienu pasniegšanu, tadpiektdienu un sestdienu vakaros teiet vaļā danči dzīvās mūzikaspavadījumā. Arī šīs atpūtas vietasīpašnieces neslēpj, ka jelgavniekulielais kūtrums, kas turklāt nākkomplektā ar skaļu pukošanos, kapilsētā neesot nekādu atpūtas iespēju,bijis lielākais un nepatīkamākaispārsteigums, taču viņas ir cerībupilnas šo situāciju mainīt. «Visssākās ar to, ka pašām gribējās laikupa laikam vakarā iziet ārā no mājasun labi atpūsties ar mūziku, dejām,labām maltītēm un dzērieniem. Bettobrīd patiesi nebija kur aiziet. Jelgavasklubi tomēr vairāk orientētiuz jauniešiem. Tā nu saņēmāmiesun taisījām augšā tādu vietu, kurpatiktu pašām un patiktu arī citiemsolīdās paaudzes pārstāvjiem. Šobrīdar paveikto esam apmierinātas.Cilvēki, kas reiz šeit pabijuši, irpatiesi apmierināti. Viņi ir arī mūsugalvenie reklāmas nodrošinātāji.Daloties savos pozitīvajos iespaidos,viņi uz mūsu nedēļas nogales muzikālajiemvakariem atvilina apmeklētājusarī no tālām pilsētām, un vissnotiek. Jelgavnieku kūtrums reizēmuzdzen dusmas – nu kā tu vari sēdētmājās un sūkstīties, ka nekā nav, japatiesībā ir, tikai tu esi slinkts unneproties dibenu no dīvāna pacelt?!Bet gan jau arī jelgavnieku kūtrumuFoto unilustrācija:IvarsVeiliņšizkausēsim,» pārliecināti teic vienano kroga «Cepuri nost» īpašniecēmEvita Badune. Bet otra īpašnieceEvitas māsa Marita Gruziņa pārliecinātipiebilst – kaut arī Jelgavair studentu pilsēta, viņas tic, kaatpūsties māk un grib arī nopietnicilvēki, un viņas šo atpūtu piedāvā.«Pie mums ir nākuši pat pāri, kaskrietni pārsnieguši ne vien 40, betarī 50 gadu slieksni, un viņi kopā artrīsdesmitgadniekiem jūtas ļoti labi.Tā ir mūsu labākā alga, un ticam,ka arī tie, kuriem ir daudz darba,jāpelna nauda un jārūpējas par ģimeni,tomēr atcerēsies, ka bez labasatpūtas nekāda sakarīgā strādāšananesanāks,» tā Marita.Visu triju atpūtas vietu pārstāvjigan atzīst – līdz ar krīzes iestāšanoscilvēki kļuvuši taupīgāki unmazāk līdzekļu velta izklaidei, tiešitāpēc šobrīd vairāk nekā jebkadiepriekš jāpadomā par dažādāmakcijām, bonusiem un privilēģijāmpastāvīgajiem apmeklētājiem. Tiesa,vienlaikus viņi ir arī pārliecināti– krīzes nāk un iet, bet cilvēkiun vēlme atpūsties paliek, tādēļ arkvalitatīvu piedāvājumu no mājaspiektdienas vai sestdienas vakarāir izkustināms arī taupīgais unizvēlīgais jelgavnieks.Pirms pieciem gadiemJelgavā durvis vēra pirmaisboulinga centrs,kas raisīja lielu interesi.Tas bija kaut kas pilsētāiepriekš nebijis, piedāvājotaizraujoši pavadītbrīvo laiku. Interese parjaunumu pilsētniekiempatiešām bija, un pēc dažiemgadiem durvis vēravēl viena boulinga halle.Kaut arī Jelgavā boulingslīdz šim tā arī nav kļuvispar sporta veidu, kā tas irdaudzviet Eiropas valstīs,tas piedāvā saturīgu uninteresantu atpūtu. Tiesa,šīs atpūtas nodrošinātājineslēpj, ka arī boulingsjelgavniekiem pēdējā laikāvairs īpaši neinteresē.«Mēs taču katru dienu no neskaitāmāmziņām to tik vien dzirdam,ka valda krīze, jāsajož ciešāk jostas...Vienvārdsakot – sēžam depresijāun to tik vien darām, kā pēc darbadodamies neizbēgamajā gājienā uzveikalu, pēc tam uz mājām un ārānekustam. Šīs vispārējās depresijasdēļ arī boulings zaudējis daļuapmeklētāju, taču mēs atrodamdažādus veidus, kā klientus noturēt,un zaudējumu mums nav,» situācijuar pilsētnieku kāri uz boulinguArī ar aktīvo atpūtu, iespējams,Jelgavā nav tik bēdīgi, kā varētušķist. Protams, līdzenajā Zemgalescentrā nav kalna, kur ierīkot slēpošanastrasi, taču ir iespēja slidot,peldēt, spēlēt tenisu, peintbolu,braukt ar kartingu. Turklāt gaidāms,ka arī lidināties vēja tunelīraksturo atpūtas kompleksa «Zemgale»vadītājs Armands Ozollapa.Šis atpūtas centrs pirms pieciemgadiem Jelgavā «ienesa» boulingu,bet tagad spiests secināt, ka izklaideir pirmā lieta, no kā sarežģītosekonomiskos apstākļos iedzīvotājiatsakās. Savukārt pilsētas otraboulinga centra – «Crash» – valdespriekšsēdētājs Jānis Podnieks, kautarī atzīst, ka ir jelgavnieks un arīpilsētas patriots, savos izteikumosir skarbāks. «Jelgavnieks vienkāršiir slinks. Viņš labāk sēdēs mājās unsūdzēsies, ka pilsētā nekas nenotiek,bet patiesībā viņš, visticamāk,nemaz nebūs painteresējies, kādastad īsti iespējas ir. Varbūt pie mumscilvēks vēl nav iemācījies, ka jāprotne tikai labi strādāt, bet arī labi atpūsties.Pagaidām viņu «izkustināt»ir grūti. Un patiesi nedomāju, kaseptiņi vai astoņi lati septiņiem cilvēkiempar vienu sakarīgi pavadītustundu, spēlējot boulingu, ir daudz,»neapmierināti teic J.Podnieks. Viņšatzīst, ka savulaik vēlējies Jelgavāizveidot augstas kvalitātes atpūtasvietu ar labu restorānu, boulingu,mūziku un citām aktivitātēm. Tačudažas no idejām nācies atmest jaupēc pirmajiem trim darbības mēnešiem.«Sākotnēji bijām izveidojušiaugstākās kvalitātes restorānu. Piemums strādāja šefpavārs no «Kaļķuvārtiem», kas katru maltīti gatavojaAktīvajiem iespēju netrūkstte varēs pavisam drīz.Tā kā baseini lielākoties ir noslogotiar maziem un lieliem sportistiem,bet vēja tunelis vēl nav gatavs,pilsētnieku interesi par aktīvoatpūtu raksturo sporta un atpūtaskompleksa «Zemgale» vadītājs ArmandsOzollapa, kura pārziņā ir arīSlidošana ir aktīva atpūta jebkura vecuma cilvēkiem.patiesi ar dvēseli. Taču to, cik ļotitas bija vajadzīgs jelgavniekam,raksturo kāds gadījums. Proti, bijakāda īpaša mērce, ko gatavo veselasdivas nedēļas. Kādudien maltīti aršo mērci pasūtīja kliente, kas, ieraugotporciju, bija šokā: «Kāpēc mantur kaut kāda vīna un aveņu mērceuz gaļas uzlieta!?» viņa nikni jautājašefpavāram. Viņš jautājis pretim:«Ko kliente vēlas?» Atbildē skanēja– frī kartupeļus un majonēzi. Saprotot,ka šī ne tuvu nav vienīgā jelgavniece,kuru interesē frī un majonēze,no augstā uzstādījuma bijām spiestiatteikties,» teic J.Podnieks.Abu boulinga haļļu pārstāvji atzīst,ka viņu klientu vidū netrūkstģimenes cilvēku, kas šeit labprātPirms pieciemgadiemboulingsJelgavā bijaabsolūtsjaunums unizraisīja lielupilsētniekuinteresi.Šobrīd taskļuvis parpierastuatpūtas lietuun tik lielupopularitātivais negūst.nosvin jubilejas, – šiem klientiemir arī sarūpētas īpašas atlaides.Spēlēt boulingu labprāt dodas arīkolēģi un sadarbības partneri, kaspēc garas darba dienas šādi vēlasnoņemt spriedzi. Taču strādājošocilvēku kategorija kļūst aizvieninertāka, tāpēc nākas orientētiesuz jauniešiem, kuri vienmēr ir gataviatpūsties. Jāvienojas vien parcenu. «Bet jebkurā gadījumā – ticu,ka arī krīze tiks pārvarēta un parsaturīgu atpūtu aizvien vairāk sāksdomāt ne vien studenti, bet arī strādājošoiedzīvotāju kategorija. Mūsuboulinga iekārtas ir pārāk labas unkvalitatīvas, lai tās demontētu, vietuatstājot vēl vienam deju placim,» tāA.Ozollapa.ledus halle. Un izrādās, ka aktīvāsatpūtas prieki pilsētniekiem visailabi iet pie sirds. «Vasarā mūsutenisa korti ir noslogoti, tāpat kāpubliskās slidošanas laikā mēsnevaram sūdzēties par interesentutrūkumu. Turklāt kā vienu, tā arīotru atpūtu labprāt izmanto ganbērni, gan arī pieaugušie un patsirmas tantes un onkuļi. Nedz kortos,nedz arī uz ledus nevienam navjāārdās, tā ir demokrātiska atpūta,un mēs redzam, ka interese par toir augsta. Iespējams, jau daudzkārtpieminētā krīze arī šeit daļu klientuir atsijājusi, taču esmu pārliecināts,ka pilsētniekiem sportiska atpūtapatīk,» pārliecināti teic A.Ozollapa.Viņš uzsver, ka pēdējos gadoshalle arī cenšas spēļu un sportakomandu treniņu laikus izkārtottā, lai krietns laiks tiktu atvēlētsarī publiskajai slidošanai. «Agrākmums tiešām nereti bija gadījumi,kad publiskā slidošana bija iespējamavien pēc pulksten desmitiemvienpadsmitiem vakarā, taču cenšamiesledus noslodzes grafikuveidot tā, lai vienkāršiem aktīvāsatpūtas cienītājiem būtu pieejamiarī labi laiki – ap četriem, pieciem,sešiem vai septiņiem vakarā,»stāsta A.Ozollapa, piebilstot, kavidēji nedēļā ir trīs četras dienas,kad notiek publiskā slidošana.«Ja jūs esat stāvējis uz slidām,tad zināt, ka tā ir saturīga uninteresanta, turklāt arī figūraiārkārtīgi vērtīga nodarbe. Tākā pēdējos gados labs izskats unslaids augums ir kļuvis par ļoti aktuālutendenci, varu vien sacīt, kaslidošana un teniss ir lielisks veids,kā pie tā tikt,» rezumē A.Ozollapa.Bet, vērtējot to, kā pilsētā varētupietrūkt sakarīgai izklaidei, viņš,ilgi domājot, noteic, ka patiesībāpilsētā ir ļoti daudzveidīgas atpūtasiespējas, ja vien cilvēks patiesi vēlasatpūsties. «Varbūt vērts vien padomātpar golfa laukumu vai ūdensatrakciju parku. Taču ticu, ka arītam pienāks savs laiks,» tā sportaun atpūtas kompleksa vadītājs.

10 atbildamCeturtdiena, 2008. gada 27. novembrisVasarā putekļi, rudenīdubļi. Cik ilgi vēl?«Jelgavas Vēstneša» redakcijāvērsās Platones ielas iedzīvotāji,paužot neizpratni par solītajiem,taču nepadarītajiem darbiem.«Platones ielā vēl aizvien ir nekārtības– ātrumu ierobežojošozīmi autovadītāji vēl aizvienneņem vērā un arī ceļa segumstā arī nav piedzīvojis nekādusuzlabojumus. Vienreiz jau«Jelgavas Vēstnesī» vērsāmiesar sūdzību, un tad «Pilsētsaimniecība»solīja, ka Platones ielātiks uzbērts frēzētais asfalts noTērvetes ielas. Uzbēršanas ungreiderēšanas darbus solījaveikt līdz 1. oktobrim – nu jaunovembris, bet nekādas darbībasPlatones ielā nenotiek,» neapmierinātiir iedzīvotāji, vēlotiesuzzināt, kāpēc tā noticis.Pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība»norāda, ka Platonesielas seguma uzlabošanasDāvinātās vara loksnestiek uzglabātas«Jelgavas Vēstnesī» izlasījusiziņu, ka, piesaistot EiropasReģionālās attīstības fondalīdzekļus, paredzēts atjaunotSvētās Trīsvienības baznīcastorni, redakcijā vērsās kādajelgavniece. Viņa atminas, kasavulaik pašvaldība saņēmusidāvinājumu no Vācijas – varaskārda loksnes, taču tās, viņasprāt,tā arī netika izmantotasparedzētajam mērķim – torņaatjaunošanai. «Kur loksnes irpašlaik?» vēlas zināt kundze.«Daļa vara skārdu lokšņusavulaik arī tika izmantota, laiuzturētu kārtībā Trīsvienībasbaznīcas torni – saskaņā arizstrādāto projektu tās izlietoja,piemēram, dzegu, koru, notekūdeņucauruļu izgatavošanai,taču pārējās loksnes pašlaik glabājasmūsu noliktavā,» teic SIA«Jelgavas Nekustamā īpašumapārvalde» (JNĪP) vadītājs JurisVidžis. Viņš akcentē, ka visasdarbības ar dāvināto skārdu irstingri dokumentētas, turklātglabāšanā JNĪP tās pieņemtasar aktu. «Nekur citur tās navizmantotas,» apliecina J.Vidžis.Viņš norāda, ka kopumā tikauzdāvinātas 116 vara skārdaloksnes, daļa izmantotaSv.Trīsvienības baznīca torņarekonstrukcijai. Tādējādi pašlaikJNĪP noliktavā glabājas 40loksnes.Sagatavoja Sintija Čepanone«Jelgavas Vēstnesis» pārliecinājās, ka savulaik dāvinātās varaskārda plāksnes nekur nav pazudušas – Sv.Trīsvienības baznīcastorņa rekonstrukcijā neizmantotās glabājas Jelgavas Nekustamāīpašuma pārvaldes noliktavā.Foto: JVVēstuledarbi diemžēl atlikti uz nākamogadu, jo iepriekš plānotā Tērvetesielas posma asfalta frēzēšanaprojektā izmantoto tehnoloģijuizmaiņu dēļ veikta minimāli.«Tērvetes ielas iepriekšējaissegums bija ļoti plāns un nolietojies,tādēļ izlīdzinošā segumafrēzēšana, lai iegūtu nepieciešamoprofilu, veikta vidēji 1 – 2centimetru biezumā. Un iegūtaismateriāls izmantots Tērvetes ielasuzbrauktuvju uz privātajāmmājām izbūvei un piebēršanai,»skaidro pašvaldības aģentūras«Pilsētsaimniecība» direktorsAndrejs Baļčūns.Tiesa gan – greiderēšanas darbiPlatones ielā notiek regulāri,saskaņā ar Ministru kabinetanoteikumiem Nr.871 «Noteikumipar valsts un pašvaldību autoceļuikdienas uzturēšanas prasībāmun to izpildes kontroli».Sagatavoja Sintija ČepanoneKas tā par mistisku kasti?«Jelgavas Vēstnesī» izlasījupublikāciju par Jelgavas pastadarbu (13.11.2008.) un nolēmuizteikt arī savas domas.Arī es kādreiz strādāju pastāgan par pastnieci, gan pasta operatori,tāpēc mani patiesi pārsteidzaLaimas Veides kundzes atbilde.Tiesa, pastā strādāju jau diezgansen, bet tad darbiniekiembija goda lieta nogādāt VISUSsūtījumus klientiem, arī Ziemassvētkuapsveikumus ar nepilnīgāmadresēm. Savā starpāapjautājāmies, vai kāds nepazīstadresātu, un kopīgi noskaidrojāmadresi. Negribas ticēt, ka tagadsūtījumu ir vairāk nekā pirmsgadiem divdesmit. Izlasot lasītājasvēstuli, pat iedomāties grūti,kāpēc vēstules netika piegādātas.Vai tiešām pasta darbinieki ir pazaudējušijebkādu goda sajūtu?Vēlos pajautāt pasta priekšniekiem,kas tā par mistisku kasti,kurā nonāk sūtījumi, un vai šajākastē ir arī manis sūtītā kartīteno Mainavas, kas izsūtīta šīgada 20. jūlijā uz Platones pastanodaļu. Vasarā, kad ciemojos piemeitas Vācijā, nosūtīju četrasskatu kartītes dažādiem adresātiemJelgavā. Visas adresesuzrakstīju pareizi, bet diemžēlnezināju pasta indeksu Platonei,tāpēc uzrakstīju LV-3000.Mana draudzene līdz šim kartītitā arī nav saņēmusi. Negribasticēt, ka tieši šī kartīte nenonācalīdz Jelgavai. Varbūt tā atrodasKASTĒ?Ar cieņu – Brigita SosnovskaPiedāvā darbudispečeram – mehāniķim.Nodrošinām labus darba apstākļusun konkurētspējīgu atalgojumu.Pieteikumu, CV un motivācijas vēstuli iesūtīt līdz2008. gada 8. decembrim uz adresi:SIA «Jelgavas Autobusu parks»,Meiju ceļš 62, Jelgava, LV–3007, vai pa e-pastu: jap@jap.lv.Apstiprināti ar Jelgavas domes 09.10.2008. lēmumu Nr.14/6Izdoti saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 15. panta pirmās daļas 7. punktu, 43.panta pirmās daļas 13. punktu un trešo daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālāspalīdzības likuma 35. panta ceturto un piekto daļuSaistošie noteikumi Nr. 08-26GROZĪJUMI JELGAVAS PAŠVALDĪBAS SAISTOŠAJOS NO-TEIKUMOS NR.89 «SOCIĀLO PABALSTUPIEŠĶIRŠANAS NOTEIKUMI»1. Izdarīt Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.89 «Sociālopabalstu piešķiršanas noteikumi» (apstiprināti ar Jelgavas domes17.02.2005. lēmumu Nr.2/36) šādus grozījumus:1.1. papildināt 4. punktu pēc vārdiem «pabalsta garantētā minimālāienākumu līmeņa nodrošināšanai» ar vārdiem «un dzīvokļa pabalstaizmaksas»;1.2. aizstāt 36.1. apakšpunktā vārdu «centrālajai» ar vārdu «centralizētajai»;1.3. aizstāt 36.1.1. apakšpunktā skaitli «Ls 160» ar skaitli «Ls 180» unskaitli «Ls 70» ar skaitli «Ls 90»;1.4. aizstāt 36.1.2. apakšpunktā skaitli «Ls 160» ar skaitli «Ls 180» unskaitli «Ls 85» ar skaitli «Ls 105»;1.5. aizstāt 36.1.3. apakšpunktā skaitli «Ls 140» ar skaitli «Ls 160» unskaitli «Ls 55» ar skaitli «Ls 75»;1.6. izteikt 36.1.4. apakšpunktu šādā redakcijā:«36.1.4. ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni un ienākumi mēnesī uz vienuģimenes locekli nepārsniedz Ls 90.00, – Ls 110.00 uz trim mēnešiem»;1.7. svītrot 36.1.5. apakšpunktā vārdu «trūcīgām» un aizstāt skaitli «Ls60» ar skaitli «Ls 90» un aizstāt skaitli «Ls 80» ar skaitli «Ls 100»;1.8. 36.2. apakšpunktā:1.8.1. svītrot vārdu «trūcīgām»,1.8.2. aizstāt skaitli «Ls 80» ar skaitli «Ls 90»,1.8.3. vārdu «centrālajai» ar vārdu «centralizētajai»,1.8.4. aizstāt skaitli «Ls 30» ar skaitli «Ls 40»;1.9. papildināt 38. punktu aiz skaitļa «36.1.4.» ar skaitli «36.1.5»;1.10. aizstāt 40. punktā vārdu «centrālajai» ar vārdu «centralizētajai» unskaitli «Ls 100» ar skaitli «Ls 115»;1.11. aizstāt 40.1. apakšpunktā skaitli «Ls 160» ar skaitli «Ls 180»;1.12. svītrot 40.2. apakšpunktā vārdu «trūcīgām» un aizstāt skaitli«Ls 80» ar skaitli «Ls 90»;1.13. aizstāt 40.3. apakšpunktā skaitli «Ls 140» ar skaitli «Ls 160»;1.14. izslēgt 40.4. apakšpunktu;1.15. izslēgt 40.5. apakšpunktu;1.16. papildināt XI nodaļu ar 401. punktu šādā redakcijā:«401. Pabalstu individuālās apkures nodrošināšanai Ls 120.00 vienu reizigadā pēc visu pabalsta pieprasītāja adresē reģistrēto personu ienākumuun materiālā stāvokļa izvērtēšanas, piešķir ģimenēm, kurās ir nepilngadīgibērni un ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz Ls90.00 un kuras dzīvo namīpašumā, kas nav pieslēgts Jelgavas pilsētascentralizētajai siltumapgādes sistēmai».2. Saistošos noteikumus piemērot ar 2008. gada 1. jūliju.Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš

Ceturtdiena, 2008. gada 27. novembrisviena diena ar... 11Auto «apavus» nomaina četrās minūtēs• Ritma GaidamovičaPirmais sniegs jau sagaidīts,un ne tikaiiedzīvotāji steidz noskapjiem vilkt ārā ziemaszābakus, mēteļusun cepures – ziemas«apavus» prasa arī auto.Kaut ziemas sezonasriepas autovadītāji varējasākt nomainīt jauno 1. oktobra, joprojāmšis darbs tiek atlikts uzpēdējo brīdi, un visbiežākpie ziemas riepāmauto tiek tad, kad autovadītājuspārsteidzispirmais sniegs. Šoreiz«Jelgavas Vēstnesis»pavadīja dienu riepucentrā «AB Montāža»,vērojot, kāda rosība turvalda, uzsniegot pirmajamsniegam.Rītā pēc valsts svētkiem zemiklāj pāris centimetru bieza sniegakārta. Tiesa gan – slapja, tādēļ, visticamāk,jau vakarpusē sniegs būspārvērties lielās peļķēs. Taču tas irpirmais signāls, lai sāktu veidotiesrindas pie riepu centriem. Atšķirībāno citiem servisiem, kur vizītejāpiesaka kā pie ārsta, šeit visimainīt gribētāji stāv «dzīvajā» rindā:tā teikt – kurš pirmais brauc,tas pirmais maļ. Neraugoties uzto, viss notiek salīdzinoši raiti. Kadierodamies, pie riepu centra savukārtu gaida vairāk nekā piecasautomašīnas, tostarp gan dažādufirmu logotipu rotātas, gan privātas.Tikko viena mašīna izbraucno boksa ar ziemas «apaviem»,nākamā brauc iekšā.Cilvēku rīcība gadiemmainījusies minimāli«AB Montāžas» īpašnieks unRiepu tirgotāju asociācijas priekšsēdētājsAlnis Birkāns atzīst, kavēl pirms desmit gadiem teju visiziemas riepas mainījuši pēdējābrīdī – vai nu tad, kad jau sniegspārsteidzis, vai 1. decembris klauvēpie durvīm, taču, pateicotiesprofesionāliem centriem un atbildīgiemspeciālistiem, kas šo gadugarumā neatlaidīgi klāstījuši, katas jāizdara savlaicīgi, daļa šoferusavus ieradumus tomēr mainījuši.Taču joprojām ir tādi, kas šo solisper pēdējā brīdī. «Tas ir neizbēgami,jo to diktē gan nauda, gan citiapstākļi. Biežāk to veicina faktors,ka pirms sniega un apledojumašoferis nejūt saslīdēšanas draudus,tāpēc arī neredz vajadzību brauktuz servisu. Kā uzsnieg pirmaissniegs, pie servisa parādās rindas,»situāciju ieskicē A.Birkāns.Vienīgais, kādā veidā cilvēkusvarot kaut cik pārliecināt, esotbrīdināt, kā to arī dara dažādosautoraidījumos: savlaicīgi montējiet!ir bijuši gadījumi...Izvēlas piemērotākasLatvijas laika apstākļiemRunājot par to, kādas riepasklienti saviem braucamajiemizvēlas ziemā, A.Birkāns min, kašeit dažāda izmēra automašīnāmno lielā pasaules riepu klāsta ikdienu tiek uzliktas tās, kurasvislabāk piemērotas Latvijas laikaapstākļiem. Ziemas riepu modeļusvar iedalīt trīs kategorijās:cietas, mīkstas un ļoti mīkstasjeb frikcijas riepas – visas tās paredzētasdažādiem klimatiskajiemapstākļiem. Vienas konkrētas, kasbūtu vispiemērotākās tieši mūsuceļiem, gan nav – riepas pielāgokatram braucējam un viņa automobilimindividuāli. Piemēram,uzņēmumiem nepieciešamaslētākas, lai mazāki izdevumi, celtniekiemnepieciešamas cietākasastāva riepas. Tas arī atkarīgsno tā, pa kurieni cilvēks ar automēdz braukt, no automašīnassmaguma, no mašīnas noslogotībasun citiem faktoriem. Primitīvākaisiedalījums: pilsētnieki unreģionālie braucēji. Proti, prečupārvadātāji, kas pieskaitāmi piereģionālajiem braucējiem unkatru dienu dodas, piemēram,uz Latgali, nevar uzlikt riepas,kas domātas tikai pilsētai, viņamjāliek riepas ar radzēm, kaut arībrauks cauri Rīgai, kur tās varbūtnav vajadzīgas.Ziemas riepas glabāgan paši, gan riepu centrsLielākoties gan klienti izvēlaspaši parūpēties par savām riepāmun uzglabāt tās, taču daļašo uzdevumu gadu no gada uzticservisam. Viena no priekšrocībāmir tā, ka tieši šie auto īpašniekiir pirmie, kas tiek mudināti jaulaicīgi nomainīt auto «apavus».Jāņonkulis servisā bija ieradies ar riepu pilnu piekabi un automašīnasbagāžnieku. Paša auto no šī lielā klāsta jāizvēlotiestikai divas, bet no pārējām «jāizceļot» četras labākās sievasauto, kas vēl jāpārmontē uz diskiem.Dažādām automašīnām no lielā pasaules riepu klāsta ik dienu tiek uzliktas tās, kuras vislabākpiemērotas Latvijas laika apstākļiem – cietākas, mīkstākas, frikcijas, ar un bez radzēm, galvenais,lai tās būtu izvēlētas katram braucējam individuāli.Foto: Ivars VeiliņšTaču apjautātie jelgavnieki atzīst,ka sava auto riepas glabā vai nugarāžā, vai šķūnītī. Īpašu noteikumu,kā glabāt riepas, gan nav,izņemot to, ka cilvēki pēc ziemassezonas aicināti tās nomazgāt nosāļiem, kas saēd gumiju un kaitē.Savukārt nolietotās riepas varnodot servisā. Tās sadarbībā ardabas aizsardzības programmuvēlāk nogādā otrreizējo izejvielupārstrādes rūpnīcām.Priekšroka jaunām riepāmMainot «apavus» savām automašīnām,šoferi labprātāk priekšrokudod jaunām vai lietotāmriepām. Atjaunotas nekotējoties,jo cilvēki pārliecinājušies, ka tasnav labākais risinājums. «Tas tāpēc,ka Baltijas valstīs lielākotiesnonāk otrās un pat trešās šķirasriepas, lai būtu tā lētā cena. Kautgan neviens to nereklamē unnestāsta, tās ir bēdīgā stāvoklī.Lietotas riepas iepriekšējos desmitgados izmantoja aptuveni 80procentu braucēju, tagad ir otrādi– priekšroka dota jaunām riepām,ar kurām var nobraukt vidēji trīssezonas, bet pārējā daļa cilvēkuiegādājas lietotas. Jaunu riepukomplekta vidējā cena ir 120 lati.Lietotām riepām pēdējo piecugadu laikā Eiropā cenas cēlušāsvairākkārt – šobrīd vidēji tās maksāno 60 līdz 80 latiem par komplektu.Taču tās jau ir piecus vaisešus gadus vecas, tāpēc jāmainakatru ziemu,» tā A.Birkāns.Brauc arī arlielveikalos nopirktāmBrauc mainīt ne tikai riepas,kas iegādātas profesionālos veikalos,centros, bet parādās arīJuris Mengots,«MVD»veic transportapakalpojumus:«Ar šo mikroautobusureti braucam.Taču šajā nedēļasnogalētas būs nepieciešams, jo jāizpildaklienta pasūtījums, tāpēc, pielāgojotieslaika apstākļiem, piespiedukārtā jāmaina. «Dzīvās» rindasizstāvēšanai un riepu nomaiņaigan šobrīd tērēju pusdienas laiku.Parasti, sezonai sākoties, atbraucam,paskatāmies – ir rindasvai nav. Ja tā maza, pagaidām.Kaut arī visas firmas mašīnas tiekapkalpotas šeit, riepas glabājamsavā angārā.»tādas, kas nopērkamas pilsētaslielveikalos. Taujāts, vai ar tādāmriepām vispār var rādītiesuz ceļa, A.Birkāns smejotiesattrauc, ka no viena krustojumalīdz otram var nobraukt arī bezriepām – ar diskiem vien. «Vissiespējams. Ja cilvēkam ir naudasierobežojumi, viņš izvēlas sevpieejamāko. Piemēram, starpdesmit lētajiem piedāvājumiemir iespējams izcelt divus trīsnormālus – riepas, ar kurāmvar braukt, taču tās ir jāredz unjānovērtē,» tā īpašnieks.Riepas kvalitāte un cena veidojasno dažādiem ķīmiskiempiejaukumiem kaučukam – galvenāssastāvdaļas ir kaučuks unsilīcijs jeb silikons, kam klātpievieno veselu «buķeti» ķīmiskuvielu atkarībā no tā, kam riepasparedzētas. «Tas nozīmē: jo lētākariepa, jo mazāk piejaukumu, līdzar to tās sliktākas lietošanai,»skaidro A.Birkāns. Arī veidojotprotektora zīmējumu, ieguldītsdaudz līdzekļu nepieciešamoiekārtu iegādei. Piemēram, laiizveidotu vienu riepas gumijasklucīti, kas darbojas trīs dažādosveidos – sānslīde, bremzēšana,uzsākšana –, nepieciešamas sešasiekārtas. «Izpētot Ķīnā un citumazpazīstamu firmu ražotas riepas,redzams, ka krietni ietaupītsuz tā rēķina,» tā īpašnieks.Viņš gan atzīst, ka noteiktijāievēro, kas rakstīts cenas zīmesapakšā ar maziem burtiem. «Tirgotājiparasti ir viltīgi – lieliemburtiem uzrakstījuši «Jaunasriepas cena», bet apakšā maziemburtiņiem, ka tās patiesībā ir restaurētasriepas. Tas saprotams,jo cilvēkus nevar apgrūtināt arKāpēc jūs riepu nomaiņu atlikāt uz pēdējo brīdi?Anatolijs Daņiļēvičs,klientsno Platones:«Nevaru teikt,ka mani satraucapirmaissniegs – iepriekšvienkārši nebijalaika, arī 1.decembris vēldiezgan patālu. Ņemot vērā, ka šodienbraucu uz pilsētu un rindas te navpārdabiski garas, iedomājos piestāt.Nepaies ne pusstunda, kad viss jau būskārtībā. Nebija jau nemaz tik sliktas tāsriepas, ar kurām braucu, bet tomēr jānomaina,lai drošāk. Neskatoties uz to,ka dzīvojam laukos, izvēlējos riepas bezradzēm, jo man nepatīk radžu skaņa. Jakārtīgi brauc, nevajag ne redzes, ne kocitu. Galvenais – jābrauc ar prātu, tadbraukšana nebeigsies grāvī.»tik plašu informācijas daudzumu.Pārtikas veikalā viņš domāpar desu, gaļu un citām pārtikasprecēm. Par riepām interesējaspie profesionāļiem, kas arī viņamvar palīdzēt,» tā A.Birkāns.Ar vissezonas riepāmvar braukt rudenī,ziemā, pavasarīVienu gan A.Birkāns atklāj– cilvēki aicināti neticēt mītampar «M+S» riepām jeb tautāsauktajām vissezonas. Izrādās, ka«M+S» – ziema plus vasara – irtikai mīts, jo pasaulē vissezonasriepas neražo. «Šis ir triks, lai tāsvieglāk pārdotu. M jeb angliskimud nozīmē dubļi, bet S jeb angliskisnow ir sniegs, un patiesībābraukt ar tām var tikai līdz pluspieciem grādiem. Par vissezonasriepām tās tiek sauktas, jo artām var braukt rudenī, ziemāun pavasarī. Taču ne vasarā, jošajā gadalaikā tās dilst trīs reizesātrāk, bremzēšanas ceļš ir daudzgarāks, turklāt karstā un slapjālaikā tās daudz sliktāk jūtas.Turpretim vasaras riepai ir tādaīpatnība, ka tā pie plus pieciemsešiem grādiem paliek cieta kākoks un, kaut gan neslīd sala dēļ,slīd tāpēc, ka vairs nav elastīga,»skaidro īpašnieks.Profesionāļi strādādesmit reizes ātrākIzrādās, riepu nomaiņa neprofesionālimvar aizņemt vidēji 40minūtes, bet profesionāļi šeit,savā starpā konkurējot, vienu automašīnuvar «apģērbt» pat četrāsminūtēs. Tiesa gan – tad strādāčetri meistari, turklāt ar nosacījumu,ka nav sarūsējušas skrūves,veci diski, kurus nepieciešams īpašisagatavot, un citi defekti. Lēnistrādājot, riepas centrā meistarinomaina aptuveni 10 minūtēs.Šajos boksos strādā četras brigādes,katrā pa diviem cilvēkiem.Neviens meistars sezonas laikābez darba nestāv. Jo mazāk mašīnu,jo ātrāk, iesaistoties kolēģiem,tās tiek «apautas». Tieši tāpēc šeitMeistaru darbu var novērtēt arī klients.Maiga Marcinkeviča,vadītājaar 35 gadustāžu:«Riepu maiņaigatavojos krietniātrāk, betkaut kā nesanāca.Protams, tonedaudz ietekmējaarī pirmās sniega pārslas un tas,ka līdz 1. decembrim šī lieta jāizdara.Tā noteikti būs drošāk. Bagāžniekātagad stāv riepas, kas vasaras sezonā,servisā iepakotas, glabājās klētiņā.Dēls jau tās uzmontējis uz diskiem,tāpēc meistariem darbs vieglāks, vienjānomaina, jānobalansē un jāatdodman vasaras «apavi». Prieks, ka meistarišīs riepas iepako polietilēna maisā,tādējādi tās gan vieglāk pārvietot, ganglabāt.»dienas laikā spēj apkalpot visusgribētājus – gan savus klientus,gan iebraucējus. To veicina tāsauktā «dzīvā» rinda. «Nav trīsdienas jāgaida pieraksts un šīs trīsdienas jāiet kājām, lai nenosistos,braucot ar auto, kuram ir vasarasriepas nepiemērotos laika apstākļos,»ieviesto kārtību izskaidroA.Birkāns.Cik automašīnu dienā tiek apkalpotasšeit? A.Birkāns negribīgiteic, ka šo skaitli konkurences dēļnevēlas atklāt, taču skaidrs, kastrādā tik ilgi, kamēr visi klientiapkalpoti un viņu automašīnas«apautas».Mīts: radzes bojā ceļuun vairāk slīdMēģinot izzināt, cik «veselīgas»vai «neveselīgas» Latvijas ceļiemir riepas ar radzēm jeb šipiem,A.Birkāns nopūšoties atzīst, ka tāir plaša tēma, par kuru varētu runātdaudz. «Radzes ir lieta, kuruizpētīšanai pētniecības institūtostiek tērēti miljoni. Augsti kvalificētizinātnieki strādā, lai pētītu,analizētu, ražotu un izlaistu šoproduktu tāpēc, lai tas uzlabotubraukšanas kvalitāti un nebojātuceļa segumu. Uzskats, ka radzesslīd vairāk un tās bojā ceļa segumu,ir mīts. Protams, ar nosacījumu,ka riepas ekspluatē līdz 100kilometriem stundā, jo ar lielākuātrumu veidojas lielāks centrberzesspēks, kas savukārt darbojasuz radzes izspiešanu no riepas, untas gan bojā ceļa segumu,» skaidroriepu centra īpašnieks.Latviju vien varot iedalīt trīsklimatiskajās joslās – Latgale,kur 90 procenti šoferu brauc arradžotām riepām, jo ziemā citādinevar noturēties uz ceļa; Latvijasvidusdaļā ar radzēm brauc vairākārpus pilsētas dzīvojošie, tāpat arīLiepājas un Ventspils pusē. Tomēr,lai gādātu par savu drošību,jākonsultējas ar profesionāliemspeciālistiem.Brīdī, kad pametam riepu centru,rindā vēl stāv vairākas automašīnas.Renārs Stūrmanis,šoferis:«Manuprāt,šis nav pēdējaisbrīdis, vēljau ir laiciņš.Šodien tāpēc,ka manir pirmā atvaļinājumadiena. Ikdienā braukājuar darba mašīnu – tai riepas jaunomainītas, tagad uz atvaļinājumarēķina jānomaina privātajam auto.Noteikti būs vēlēšanās kaut kur tālākaizbraukt, tāpēc tas jāizdara, laigādātu par savu drošību. Labāk gandodu priekšroku pierakstu sistēmai,tad var plānot savu laiku, bet šoreizizmēģinu «dzīvo» rindu – stāvu jaukādu pusstundu. Tiesa gan – salīdzinošiātri viss iet uz priekšu.»

12 notikumiCeturtdiena, 2008. gada 27. novembrisZiemassvētku izrādes «Sniega karaliene»Jelgavas izglītības iestāžu piecgadīgajiem unsešgadīgajiem bērniem, 1. – 4. klašu skolēniemLatviešu valodā1. decembrī pulksten 10 – PII «Gaismiņa», PII «Lācītis», PII «Vārpiņa»,PII «Zemenīte», PII «Kamolītis», PII «Pīlādzītis», PII «Pūčuks»1. decembrī pulksten 12 – 3. pamatskolas 1. – 2. klases, 5 un 6 gadīgie,PII «Sprīdītis»1. decembrī pulksten 14 – 4. vidusskola, 1. sanatorijas internātpamatskola2. decembrī pulksten 10 – 4. pamatskolas 5 un 6 gadīgie, PII «SaulītesRakari», PII «Alfa», PII «Rūķu māja», PII «Rotaļa», Speciālā pamatskola,Speciālās internātpamatskolas korekcijas klases, 5 un 6 gadīgie2. decembrī pulksten 12 – 3. pamatskolas 3. – 4. klases, PII «Pasaciņa»2. decembrī pulksten 14 – 4. pamatskolas 1. – 2. klases4. decembrī pulksten 10 – 4. pamatskolas 3. – 4. klases, R.Lazdiņasprivātskola «Punktiņš», PII «Varavīksne»Krievu valodā3. decembrī pulksten 10 – PII «Kamolītis», PII «Sprīdītis», PII «Pīlādzītis»,PII «Pūčuks», PII «Varavīksne», PII «Zvaigznīte», 6. vidusskolas 5 un 6gadīgie, 2. pamatskolas 5 un 6 gadīgie, Speciālā internātpamatskola3. decembrī pulksten 12 – 5. vidusskolas 1. – 4. klases, 6. vidusskolas1. – 2. klases3. decembrī pulksten 14 – 6. vidusskolas 3. – 4. klases, 2. pamatskolas1. – 4. klasesKultūras pasākumi• 29. novembrī pulksten 16 – vokālās grupas «Putni» koncerts«Sieviete». Piedalās Aija Ziņģīte (klavieres), Anda Zabarovska (kokle),Ivars Bezprozvanovs (čells), Miks Vilsons (flauta), Artūrs Noviks(akordeons). Programmā dažādu laikmetu un stilu skaņdarbiastoņu balsu izpildījumā. Biļešu cena – Ls 2,50; 2; 1,50.• 29. novembrī pulksten 16 – Adventes ieskaņā Latvijas mūzikasskolu Ērģeļmūzikas festivāls. Piedalās Rīgas, Jūrmalas, Vecpiebalgas,Rēzeknes un citu novadu jaunie ērģelnieki (Sv.Annas katedrālē).• 4. decembrī pulksten 17 – pilsētas svētku egles iedegšana(Hercoga Jēkaba laukumā).• 6. decembrī pulksten 16 – Jelgavas kristīgo draudžu tradicionālaisZiemassvētku koncerts akcija «Gaismai pretim». Ieeja– par ziedojumiem.• 6. decembrī pulksten 16 – Jelgavas 4. vidusskolas meiteņukora «Spīgo» garīgās mūzikas koncerts. Diriģente Līga Celma(Sv.Annas katedrālē).• 7. decembrī pulksten 16 – BJC «Junda» popgrupas «Lai skan»15 gadu jubilejas koncerts. Mākslinieciskā vadītāja I.Šveicere.Biļešu cena – Ls 1 (kultūras namā).Izstādes• 28. novembrī pulksten 15 – izstādes «Esmu māceklis, meklējuskolotājus» (Pētera Pirmā Lielā sūtniecība) atklāšana. Izstādeatvērta līdz 20. decembrim (Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures unmākslas muzejā).• Līdz 30. novembrim – Latvijas Republikas 90. gadadienai veltītafotogrāfiju izstāde «90 bildēs sendienu un mūsdienu Jelgava». Apskatāmadarba dienās no pulksten 10 līdz 15, otrdienās līdz pulksten18 (Jelgavas Latviešu biedrības namā Lielajā ielā 13 – 15).• Līdz 30. novembrim – Vispārējo latviešu Dziesmu un Dejusvētku dalībnieku un profesionālo fotogrāfu darbi «Mirkļi noVispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem» un TLMS «Dardedze»darbi.• No 1. decembra līdz 2. janvārim – Tautas gleznošanas studijasdalībnieku izstāde «Ziemassvētki dvēselei» un «Latvijas keramikas»izstrādājumu izstāde (kultūras nama 2. stāvā).• No 1. decembra līdz 3. janvārim – Birutas Derumas jubilejasizstāde «Pasaka par ziedēšanu» (kultūras nama 1. stāvā).• No 3. decembra līdz 2. janvārim – Čehu baroka arhitektūrasdaile. Vladimira Ubera fotogrāfijas. Izstāde tapusi sadarbībāar Čehijas vēstniecību Latvijā. Izstādes atklāšana – 2. decembrīpulksten 16 (kultūras namā). Ziemassvētku dekori sadarbībā arJelgavas ziedu veikaliem, saloniem un individuālajiem floristiem(kultūras nama 1. stāvā).• Decembrī – Marka Selerjē (Francija) fotogrāfijas «Pilsētu izrāde»(kultūras nama 1. stāvā).• Līdz 14. decembrim – Ulda Rogas akvareļu izstāde «Jelgavasmotīvi» (Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā).• Līdz 14. decembrim – Jelgavas skolu audzēkņu vizuālās unlietišķās mākslas darbu izstāde «Svētku priekam» (Ģederta EliasaJelgavas Vēstures un mākslas muzejā).Sporta pasākumi• 28. novembrī pulksten 19.30; 20.30 – 2008. gada Sportaservisa centra kausa izcīņa basketbolā vīriešiem (Jelgavas Sportahallē). Spēļu kalendārs – portālā www.jelgavasvestnesis.lv.• 2. decembrī pulksten 19 – Latvijas sieviešu basketbola līgas(LSBL) meistarsacīkstes (Jelgavas Sporta hallē).• 3. decembrī pulksten 19.30 – 2008. gada Sporta servisa centrakausa izcīņa basketbolā vīriešiem (Jelgavas Sporta hallē). Spēļukalendārs – portālā www.jelgavasvestnesis.lv.• 5. decembrī pulksten 19.30 – 2008. gada Sporta servisa centrakausa izcīņa basketbolā vīriešiem (Jelgavas Sporta hallē). Spēļukalendārs – portālā www.jelgavasvestnesis.lv.• 5. decembrī pulksten 16 un 6. decembrī pulksten 10 – laikraksta«Diena» kausa izcīņa peldēšanā (LLU peldbaseinā).• 6. decembrī pulksten 10 – galda tenisa sacensību «Veselībasdienas 2008» 10. kārta un Jelgavas atklātais čempionāts galdatenisā (Sporta namā Raiņa ielā 6).• 6. decembrī pulksten 11 – «Swedbank» Jaunatnes Basketbolalīgas LR čempionāts (zēni) (Jelgavas Sporta hallē).• 6. decembrī pulksten 19 – Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijasčempionāts BK «Zemgale» – «VEF Rīga» (Jelgavas Sporta hallē).• 7. decembrī no pulksten 11 līdz 15 – 2008. gada Sportaservisa centra kausa izcīņa basketbolā vīriešiem (Jelgavas Sportahallē). Spēļu kalendārs – portālā www.jelgavasvestnesis.lv.«Sniega karaliene»ievadīs svētkus pilsētā• Ritma GaidamovičaSvētdien, 30. novembrī,ir pirmā Advente,bet jau nākamnedēļ,4. decembrī, pilsētāsvinīgi tiks iedegta lielāZiemassvētku egle.Taču pirms šī notikumaJelgavas pašvaldība unaģentūra «Kultūra»mazajiem jelgavniekiemsarūpējusi Ziemassvētkudāvanu.Jau 1., 2., 3. un 4. decembrīJelgavas pašvaldība, kā katrugadu, Ziemassvētku dāvanāmazajiem pilsētniekiem sarūpējusiteātra izrādi – šoreizĀdolfa Alunāna teātra unJelgavas 5. vidusskolas teātrastudijas «Čaika» izrādi «Sniegakaraliene». Jelgavas pašvaldībasSabiedrisko attiecībusektora vadītāja Iveta Šurma«Jelgavas Vēstnesi» informē,ka uz izrādēm uzaicinātivisi Jelgavas piecgadīgie unsešgadīgie bērni, kas apgūstobligāto pirmsskolas izglītībasprogrammu, un sākumskolasskolēni no 1. līdz 4. klasei,kā arī viņu audzinātāji. Kopāizrādes apmeklēt uzaicināti3790 bērni.Ā.Alunāna teātra direktorsUz Bisenieka garamantinieka titulupretendē 11 kandidāti• Ritma GaidamovičaJāņa Bisenieka fondarīkotajam konkursamšogad pieteikti 11 pilsētasun rajona uzņēmēji,kas, pēc ieteicējudomām, savā uzņēmējaun sabiedriskajādarbībā mūsdienāstuvinās novadniekaJ.Bisenieka devumam.J.Bisenieka gara mantiniekstiks paziņots10. decembrī, šajā dienābalvas saņems arīžūrijas izvēlētie labākodarbu autori.Viena no žūrijas komisijasloceklēm Jelgavas Spīdolasģimnāzijas skolotāja Inta Jorniņaar prieku teic, ka pieteicējuatsaucība šogad pielīdzināmapirmajam gadam un par toesot gandarījums. Pavisampieteikti 11 kandidāti, tostarpuzņēmēji, vadītāji, direktori unciti. Pretendentus pieteikušidažāda vecuma cilvēki. «Īpašsgandarījums, ka pirmo reizipieteikts darbs no rajona – toiesniegusi Salgales pamatskolas6. klases skolniece. Tas nozīmē,ka arī pamatskolēni var ko tādupaveikt,» teic I.Jorniņa. Pārējosdarbus pieteikuši Spīdolasģimnāzijas skolēni, LatvijasLauksaimniecības universitātesstudenti, iestāžu pārstāvji unciti jelgavnieki.«Izlasot visas esejas, varuteikt, ka darbi izpildīti augstālīmenī. Šogad patiesi iesniegtilabi apraksti par Bisenieku– nav hronoloģiska atskaitījumano vienas grāmatas par viņaveikumu, bet gan pārdomas arArvīds Matisons atklāj, ka šoreiz,ņemot vērā iepriekšējogadu pieredzi un to, ka krievuskolu mazāko klašu skolēni nevienmēr saprot visu latviešuvalodā un izrādes laikā sākknosīties, Jelgavas pašvaldībadāvanu jeb izrādi krievu skolubērniem sarūpējusi arī viņudzimtajā krievu valodā.«Sniega karalieni» latviešuvalodā spēlēs Ā.Alunānateātra aktieri, bet krievu valodā– Jelgavas 5. vidusskolasteātra studijas «Čaika» dalībnieki.Kopumā četru dienu laikātiks parādītas septiņas «Sniegakaralienes» izrādes – četras latviešuvalodā un trīs krievu. Pēckatras pie bērniem ieradīsiesZiemassvētku vecītis.Ā.Alunāna teātra režisoreLūcija Ņefedova stāsta, ka aptuvenistundu garā izrāde «Sniegakaraliene» stāstīs par labestību,sirsnību, mīlestību – visu labo,kas ir cilvēkos. «Tas ir stāstspar puisīti un meitenīti, kurāSniega karaliene zēna sirdipārvērš ledū, taču beigās sirdstiek atkausēta un viņš atgriežasmājās, kur valda labestībaun mīlestība. Šobrīd pasaulē irļoti daudz vardarbības, bet mēsvēlamies, lai bērni, skatotiesizrādi, aizdomātos cits par citu,saprastu, ka jāuzņemas rūpespamatojumu. Pārdomātas irarī esejas par pretendentiem.Teikšu godīgi – man bija ļotigrūti noteikt labāko, tāpēc visuizšķirs nianses,» tā skolotāja.Viņa atzīst, ka, neskatotiesuz to, ka iesniegts rekordlielsdarbu skaits, var redzēt, kacilvēkiem šajā ekonomiskajāsituācijā grūti veicies ar mantiniekameklēšanu, jo ne viensvien pretendents atteicis. «Toes novēroju starp Spīdolas ģimnāzijasaudzēkņiem, jo vairākijau bija uzrakstījuši esejas parJ.Bisenieku, taču nevarēja atrastcienīgu mantinieku – neretigadījās, ka viņa izvēlētais vainu tomēr neatbilst šim titulam,vai arī atsaka piedalīties. Tāpēcdomāju, ka nākotnē šo cilvēkumeklēšanā varētu iesaistītiessabiedriskās organizācijas,kas strādā ar uzņēmējiem, unskolēniem, studentiem ieteiktkādu uzņēmēju no sava vidus,kas darba un sabiedriskāsrīcības dēļ varētu pretendētuz gara mantinieka titulu. Tābūtu daudz vieglāk,» spriežI.Jorniņa.Viņa atzīst, ka visjaukākā netikai šogad, bet visā konkursa vēsturēesot 6. klases skolnieces esejapar jaunās Salgales baznīcas cēlāju,kura ir varbūt ne ar tik dziļupamatojumu, kā pārējās, taču ļotiemocionāla un mīļa, uzrakstītaromantiski literārā stilā.Bisenieka gara mantiniekufonda valde ar žūrijas locekļiemnoteiks šonedēļ, taču paziņotsun apbalvots uzvarētājs tiks10. decembrī pulksten 9.30LLU Ekonomikas fakultātes308. auditorijā. Tad balvasfonds piešķirs arī labāko darbuautoriem.Mazākos pilsētniekus, kuri uzaicināti uz «Sniega karalieni»,Ziemassvētku vecītis iepriecinās tūlīt pēc izrādes.par vienaudžiem, veciem cilvēkiem,dzīvniekiem. Tā mācīs,ka jābūt labestīgiem, iejūtīgiemun lai šīs jūtas nāktu no sirds,»piebilst L.Ņefedova.Bet nākamās ceturtdienasvakarā, 4. decembrī, pulksten17 visi gaidīti Hercoga Jēkabalaukumā, kur svinīgi tiks iedegtalielā pilsētas svētku egle.Uzrunu jelgavniekiem teiks untradicionāli egli iedegs Jelgavasdomes priekšsēdētājs AndrisRāviņš. Lai būtu jautrāk unsiltāk, egles iedegšanas pasākumāvisus uz rotaļām un kopīgusadziedāšanos aicinās dažādipasaku tēli.Gaida amatniekupieteikumus svētkutirdziņam• Ritma GaidamovičaJau šonedēļ grozu pinēji,adītāji, podniekiun citi amatnieki varsākt pieteikties Ziemassvētkutirdziņam, kasJelgavā norisināsies 20.un 21. decembrī. Pieteikumuspašvaldībasaģentūra «Kultūra» notirgot gribētājiem gaidalīdz 15. decembrim.Aģentūras «Kultūra» kultūrasdarba speciāliste Santa Sīle in-• Ritma GaidamovičaArī šogad Adventes unZiemassvētku laikā Jelgavaskultūras namābūs svētku dekoru unAdventes vainagu izstāde.Šoziem tās veidošanāaicināti piedalītiesne tikai dažādu pilsētasziedu salonu profesionālimeistari, bet arī jelgavniekiamatieri, kurimājās veido dažādusdekorus un kompozīcijasun to ir apguvušipašmācības ceļā vai floristikaskursos.Aģentūras «Kultūra» kultūrasdarba speciāliste un izstādesorganizētāja Santa Sīle atklāj, kašobrīd izstādei, kas tiks iekārtotajau nākamnedēļ, pieteikušiespiecu pilsētas salonu profesionāliemeistari, kuri izstādē eksponēsFoto: JVAģentūras «Kultūra» kultūrasdarba speciāliste Santa Sīleinformē, ka šajā gadā aģentūraiecerējusi rīkot arī divas Ziemassvētkueglītes «Kas rūķīšiemspilvenā?» pirmsskolas vecumabērniem un skolēniem līdz 13gadu vecumam – 23. decembrīpulksten 15 un 17. Ja vecākivēlas, lai viņu bērni piedalītosšajā pasākumā, iepriekš aģentūrasbiļešu kasē jāiegādājasielūgums, kura cena ir 7 lati.Tajā ietilpst svētku programmaun dāvana, ko bērniem atnesīsZiemassvētku vecītis. Ielūgumusvarēs sākt iegādāties nonākamās nedēļas.formē, ka tirgošanās šogad paredzētaZiemas saulgriežos – 20. un21. decembrī – un tā norisināsiesHercoga Jēkaba laukumā.Bet pieteikumi no tirgotājiem,kas vēlas tirgū piedalīties,tiek gaidīti līdz 15. decembrim.«Tāpat kā pirms visiem tirdziņiemno tirgotājiem, ražotājiem,individuālajiem komersantiemgaidām iesniegumu un pielikumāreģistrācijas apliecības kopiju,»tā S.Sīle. Nepieciešamos dokumentusvar sūtīt vai nu pa faksu63084676 vai uz e-pastu: santa.sile@dome.jelgava.lv.Aicina rādīt savusZiemassvētku dekorusdažādus darbus. «Zinām, ka irjelgavnieki, kuri nestrādā ziedusalonos, bet prot pagatavot ļotiskaistus dekorus, kompozīcijas,ko būtu vērts parādīt arī citiem.Ir daudz tādu, kuri šīs iemaņasapguvuši floristikas kursos, betviņu sniegumu redz tikai tuvākieģimenes locekļi un draugi. Mēsvēlamies to mainīt, aicinot arīviņus rādīt savu varēšanu plašākaipublikai,» tā S.Sīle.Tieši tāpēc šogad arī ikviensjelgavnieks aicināts pieteiktiesdalībai izstādē un nest savusdarbus. Pieteikt darbus var līdz1. decembrim, zvanot S.Sīlei patālruni 29295901 vai 63084675.Izstādi iekārtos 1. un 2. decembrī.«Pie katra darba būs autora vārdsun, ja vēlēsies, arī viņa tālruņanumurs. Iespējams, kādam izstādesapmeklētājam iepatīkastieši viens konkrēts darbs unviņš vēlēsies tādu pasūtīt arī sev,»stāsta S.Sīle.