Arodbiedrību tiesiskais regulējums Eiropas Savienības dalībvalstīs[..]

sif.lv

Arodbiedrību tiesiskais regulējums Eiropas Savienības dalībvalstīs[..]

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒESF projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvāskapacitātes stiprināšana”4.2.aktivitāte „Normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze”Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu ekspertīze2011.gada marta ziņojumsArodbiedrību darbības tiesiskais regulējums Eiropas SavienībasdalībvalstīsRīga, 2011.gadsŠis ziņojums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.Par ziņojuma saturu atbild Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība


21. IevadsAtbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1 12.pantam „ikvienai personai irtiesības uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību visos līmeņos, jo īpaši politiskajā,arodbiedrību un pilsoniskajā jomā, kas nozīmē tiesības ikvienam veidot arodbiedrības unstāties tajās savu interešu aizstāvībai.” Eiropas Savienība atbalsta arodbiedrībuveidošanos, kā nepieciešamu instrumentu darbinieku tiesību aizstāvēšanā un realizēšanā.Vienlaikus Eiropas Savienības tiesību akti neregulē arodbiedrību veidošanās procesu undarbību. Līdz ar to Eiropas Savienības dalībvalstis pašas nosaka arodbiedrībudibināšanas, reģistrācijas un darbības nosacījumus atbilstoši savai darba tiesību kultūrai,tradīcijām un tiesiskajam ietvaram.Šī ziņojuma uzdevums ir izpētīt Baltijas valstu – Igaunijas un Lietuvas - unizvēlēto Eiropas Savienības valstu arodbiedrību tiesisko regulējumu, koncentrējoties uzarodbiedrību darbību regulējoša tiesību akta veidu un reģistrācijas nepieciešamību.Baltijas valstu pieredze arodbiedrību tiesiska ietvara noteikšanā ir īpaši būtiska.Tam par iemeslu ir Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kopējā vēsturiska pagātne uniepriekšējā arodbiedrību loma Padomju Savienībā. Sabrūkot Padomju Savienībai, visastrīs Baltijas valstīs sastapās ar nepieciešamību noteikt arodbiedrību tiesisko regulējumujaunajā ekonomiskajā sistēmā, vienlaikus mainot arodbiedrību lomu no darbiniekuobligātās piedalīšanās veidojuma uz brīvprātīguma principa orientētu darbinieku pārstāvi.2. Baltijas valstu arodbiedrību darbības tiesiskais regulējums2.1. IgaunijaIgaunijā arodbiedrību darbību regulē atsevišķs tiesību akts – likums „Pararodbiedrībām.” 2 Likums nosaka arodbiedrību pamattiesības, darbības pamatus, attiecībasar valsts un municipālajām iestādēm un darba devējiem, kā arī īpatnības arodbiedrību kānekomerciālu apvienību izveidošanai, darbībai un likvidācijai. Lai dibinātu arodbiedrību,ir nepieciešami vismaz pieci darbinieki: „arodbiedrību var izveidot strādājošo grupa, kuraskaitliski nav mazāka kā pieci cilvēki.” Savukārt, arodbiedrību apvienības (savienības)1Eiropas Savienības pamattiesību harta. (2007/C 303/01). Pieejama latviešu valodā: http://eurlex.europa.eu/lv/treaties/dat/32007X1214/htm/C2007303LV.01000101.htm.2Igaunijas Republikas likums „Par arodbiedrībām”. Pieņemts 2000.gada 14.jūnijā. Pieejams:http://www.legaltext.ee/text/en/X30087K1.htm.


3var veidot ne mazāk kā piecas arodbiedrības. Arodbiedrību centrālā apvienība (savienība)var tikt izveidota no ne mazāk kā piecām valsts mēroga arodbiedrībām vai nozaru vaiprofesionālajām arodbiedrību apvienībām (savienībām).Svarīgs nosacījums arodbiedrības dibināšanā ir dibināšanas līgums, kuranoslēgšanas prasības noteiktas “Likumā par nekomerciālajām apvienībām.” Savukārt,dibināšanas līguma saturu nosaka pats speciālais likums „Par arodbiedrībām”.Dibināšanas līgumā norāda:1) dibināšanas sapulces norises laiku un vietu, balsošanas rezultātus un pieņemtolēmumu;2) pārvaldes locekļu vārdus, uzvārdus un dzīves vietu, kā arī dibinātāju personas vaireģistrācijas kodus.Vienlaikus ar dibināšanas līgumu apstiprina arodbiedrības statūtus, kuri satur:arodbiedrības nosaukumu un atrašanās vietu;arodbiedrības mērķus;nosacījumus un kārtību par uzņemšanu arodbiedrībā, kā arī par izstāšanos unizslēgšanu no tās;biedru tiesības un pienākumus vai biedru pienākumu noteikšanas kārtībuattiecībā pret arodbiedrību;biedru pārstāvības kārtību un atbildību;arodbiedrības organizatorisko struktūru, struktūrvienību kompetenci;arodbiedrību institūciju nosaukumus, to izveidošanas kārtību, pilnvarutermiņus, tiesības pieņemt lēmumus, kompetenci un lēmumu pieņemšanaskārtību;kopsapulces sasaukšanas kārtību, tai skaitā pēc biedru pieprasījuma;iestāšanās un biedru naudas noteikšanas un maksāšanas kārtību;kārtību, kādā statūtos izdarāmas izmaiņas;kārtību kādā veicama kontrole pār arodbiedrību pārvaldes institūciju darbībuun finansu līdzekļu izlietošanu, revizoru iecelšanu un atskaitīšanos;arodbiedrību likvidēšanas kārtību;arodbiedrības īpašuma pārdales principus likvidācijas gadījumā.Arodbiedrības oficiālā dibināšana noslēdzas ar reģistrāciju profesionālo apvienībureģistrā. Tieši ar iekļaušanu Profesionālo apvienību reģistrā arodbiedrība iegūsttiesībspējas. Arodbiedrības pastāvēšana izbeidzas ar izslēgšanu no reģistra. Vienlaikus


4pastāv arī Arodbiedrību reģistrs - daļa no nekomerciālo apvienību un fondu reģistra, uzkuru attiecas tās pašas nekomerciālo apvienību un fondu tiesību normas. Arodbiedrībureģistrāciju Arodbiedrību reģistrā veic apriņķa un pilsētas reģistrācijas nodaļas pēcarodbiedrības atrašanās to pakalpojumu rajonā.2.2. LietuvaTāpat kā Igaunijā, arī Lietuvā arodbiedrību darbībai ir paredzēts atsevišķs likums„Par arodbiedrībām.” 3 Likums nosaka arodbiedrības dibināšanas nosacījumus,reģistrāciju, attiecības ar darba devēju, darbiniekiem un valsts institūcijām, kā arīarodbiedrības atbildības nosacījumus.Arodbiedrību var izveidot ne mazāk kā 20 dibinātāji vai dibinātāji, kuri pārstāv nemazāk kā 1/10 daļu uzņēmuma darbinieku, un viņi ir ne mazāk kā trīs darbinieki.Arodbiedrību var uzskatīt par nodibinātu ar dienu, kad ir izpildīti šie skaitliskie kritēriji.Arodbiedrību asociācijas dibina uz vienošanās starp arodbiedrībām pamata. Atbilstošilikuma „Par arodbiedrībām” prasībām juridiskās personas statusa iegūšanai arodbiedrībaiir nepieciešama arodbiedrības statūtu reģistrācija attiecīgajā pilsētas vai rajona padomē.Arodbiedrības, kuras darbojas vismaz divās pilsētās vai rajonos reģistrē Tieslietuministrijā. Statūtos norāda:Nosaukumu un galveno ofisu;Organizatorisku struktūru;ValdiDarbības izbeigšanas kārtībuĪpašuma pārvaldes procedūru.Arodbiedrību reģistrē mēneša laikā no pieteikuma par reģistrāciju, darbiniekukopsapulces protokola un pieņemto statūtu iesniegšanas dienas.Interesanti, ka neskatoties uz to, ka Lietuvas likums ”Par arodbiedrībām” pieprasaarodbiedrības statūtu reģistrāciju juridiskās personas statusa iegūšanai, LietuvasCivillikums (pieņemts vēlāk nekā arodbiedrību likums – 2000.gadā) nosaka, kaarodbiedrība kļūst par juridisku personu ar tās dibināšanas momentu. Statūtu reģistrācijair tikai arodbiedrības informatīvs pienākums. Darba devējam līdz ar to nav tiesību neatzītarodbiedrību, kuras statūti nav reģistrēti.3 Law of the Republic of Lithuania. Law on Trade Unions. No I-2018. Adopted 21 November 1991. Lastamended 04.06.2010. Pieejams angļu valodā vecā redakcijā:http://www.litlex.lt/Litlex/eng/Frames/Laws/Documents/60.HTM (jaunā redakcija ar grozījumiem navpieejama publiski angļu valodā).


5Tiesību aktsArodbiedrībasdefinīcijaDibināšanasslieksnisDibināšanaReģistrācijaJuridiskāspersonasstatussIgaunija Lietuva LatvijaLikums „ Pararodbiedrībām”, Likumspar nekomerciālajāmapvienībāmPatstāvīgas, pašdarbīgasun brīvprātīgas personuapvienības, kuru mērķis irpārstāvēt un aizsargātstrādājošo darba, dienestaun profesionālās,ekonomiskās un sociālāstiesības un intereses.5 darbiniekiDarbiniekudibināšanasstatūtureģistrācijasapulce,līgums,pieņemšana,Profesionālo apvienībureģistrā un ArodbiedrībureģistrāLikums „ Pararodbiedrībām”,CivillikumsNav definīcijas20 dibinātāji vai ne mazākkā 1/10 daļā no visiemdarbiniekiem, taču ne mazākkā trīs darbiniekiDarbinieku kopsapulce, kuraapstiprina statūtus un ievēlvaldiStatūtu reģistrācija pilsētavai rajona padomē vaiTieslietu ministrijā, jaarodbiedrība darbojasvismaz divās pilsētās vairajonos. Taču reģistrācijai irdeklaratīva nozīme.Ir Ir IrLikums „ Pararodbiedrībām”, Biedrībuun nodibinājumu likumsNeatkarīgas sabiedriskasorganizācijas, kas pauž,pārstāv un aizstāv savubiedru darba un citassociālās un ekonomiskāstiesības un interesesNe mazāk par 50 biedriemvai ne mazāk par vienuceturtdaļu uzņēmumā,iestādē, organizācijā,profesijā vai nozarēstrādājošoDarbinieku kopsapulce,statūtu pieņemšanaLatvijas RepublikasUzņēmumu reģistragalvenais valsts notārspieņem lēmumu pararodbiedrības reģistrācijuArodbiedrību reģistrā3. Eiropas Savienības valstu arodbiedrību darbības tiesiskais regulējumsApskatot arodbiedrību regulējumu Eiropas Savienības izvēlētajās valstīs tiekizvēlēti šādi aspekti: tiesību akts, kurš regulē arodbiedrības darbību (speciāls akts vairegulējums vispārējos darba tiesību aktos), arodbiedrības reģistrācija un juridiskāspersonas statuss. Izvēlētie aspekti ir uzskatāmi redzami šādā tabulā. 44 Tabulas sagatavošanā ir izmantota šādu avotu informācija: International Labour Organisation. NationalLabour Law Profiles. Pieejams: http://www.ilo.org/public/english/dialogue/ifpdial/info/national/index.htm ;Eurofond. Pieejams::http://www.eurofound.europa.eu; ETUI. Pieejams: http://www.workerparticipation.eu.


6ValstsItālijaĪrijaMaltaPolijaTiesību akts/-i, kuršregulē arodbiedrībudarbību1.Darbinieku likums(The Workers’Statute)2.Civilkodekss (TheCivil Code)1. Arodbiedrību likums1941 (The Trade UnionActs)2.Industriālo attiecībulikums 1990 (TheIndustrial RelationsAct)3.Algu izmaksaslikums 1991 (ThePayment of Wages Act)Nodarbinātības unindustriālo attiecībulikums (Employment &Industrial RelationsAct (Act 22 of 2002).1.Arodbiedrību likums(Trade Unions Act of23 May 1991 (Text No.234))2.Tieslietu ministrarīkojums pararodbiedrībureģistrācijaipiemērojamoprocedūru(Order of the Ministerof Justice concerningthe procedureapplicable to registerRegulē speciālaisvai vispārējaistiesību aktsNav speciālā likuma.Kolektīvo līgumuslēgšanu unarodbiedrību darbīburegulē civiltiesībaskā parastuasociācijas darbību.Speciālais likumsNav speciālā likuma,Nodarbinātības unindustriālo attiecībulikums regulēarodbiedrībudibināšanu,reģistrāciju undarbību.Speciālais tiesībuakts.ArodbiedrībureģistrācijaArodbiedrībureģistrācijuregulējošais tiesībuakts tā arī netikapieņemts. Līdz arto navnepieciešamaarodbiedrību īpašaatzīšana unreģistrācija.Reģistrācija navobligāta. Darbadevējam navpienākuma atzītarodbiedrību unvest kolektīvāssarunas.ReģistrēNodarbinātības unindustriāloattiecību direktors(vienlaikus dublēarodbiedrībureģistru).Tiek reģistrētaPolijas Tiesureģistrā.ArodbiedrībasstatussIegūst privātāsasociācijasstatusu, taču navjuridiskāspersonas statusa.Nav reģistrētasjuridiskāspersonas statusa.Nav skaidridefinētsjuridiskāspersonas statuss.Praksē tiekpiemērotaarodbiedrībuatzīšana (50 %+1 nouzņēmumadarbiniekiem).Pēc reģistrācijaskļūst parjuridiskopersonu.


7RumānijaVācijatrade unions (Text No.340))Arodbiedrību likums(Law on Trade Unionsnr.54) 2003Pamatlikums (BasicLaw)Speciālais likumsNav speciālāarodbiedrību tiesībuakta. Arodbiedrībudarbība tiek regulētaar vispārējiemtiesību aktiem.Reģistrē pēcpieteikumaiesniegšanaspirmās instancestiesā (pievienobiedru sarakstu,dibināšanasziņojumu, statūtus,pilnvaru pārstāvimreģistrācijaspieteikumaiesniegšanai).Nav speciālāsreģistrācijas kādāpubliskajā reģistrā.Pēc reģistrācijasiegūst juridiskāspersonas statusu.Tiesiski navjuridiskāspersonas statusavēsturiskuapsvērumu dēļ,taču praksēarodbiedrībastomēr tiekuzskatītas parjuridiskāmpersonām.4. KopsavilkumsKā var redzēt no iepriekšējā apraksta, arodbiedrību tiesiskais regulējumsBaltijas valstīs ir samērā līdzīgs. Katrā no Baltijas valstīm arodbiedrību darbībasregulēšanai ir pieņemts speciāls likums. Šis likums nosaka slieksni arodbiedrībasdibināšanai, reģistrēšanas kārtību, kā arī attiecību ar darba devēju un valsts institūcijāmaspektus. Visās trīs Baltijas valstīs speciālā likuma par arodbiedrībām piemērošana ircieši saistīta ar citu organizāciju darbību un reģistrāciju regulējošu tiesību aktu –Civillikumu (Lietuvā), Biedrību un nodibinājumu likumu (Latvijā) un Likumu parnekomerciālajām apvienībām (Igaunijā). Taču valstis izvēlējušas atsevišķa likumapastāvēšanu arodbiedrību darbības regulēšanai. Līdz ar to jāsecina, ka Latvijai, ņemotvērā pēdējos 20 gados iegūto pieredzi un arodbiedrību īpašo lomu, pārskatot arodbiedrībudarbības regulējumu, jāturpina tiesiski regulēt arodbiedrību darbību ar atsevišķu likumu.Attiecībā uz arodbiedrības dibināšanu - vismazākais dibināšanas slieksnis irIgaunijā - 5 darbinieki, visaugstākais - Latvijā. Visās Baltijas valstīs arodbiedrībasdibināšana notiek darbinieku sapulcē un statūtu pieņemšana ir būtisks elementsdibināšanas procesā. Lietuva atšķiras no Igaunijas un Latvijas ar to, ka arodbiedrības


8oficiālās darbības uzsākšanai nav nepieciešama statūtu reģistrācija publiskajā reģistrā.Arodbiedrības reģistrācijai Lietuvā (pēc Civillikuma pieņemšanas) ir tikai deklaratīvsraksturs, kamēr Igaunijā un Latvijā arodbiedrības juridiskās personas statusa iegūšanaireģistrācija ir obligāta.Eiropas Savienības dalībvalstu arodbiedrību darbības regulējums krasi atšķiras,ņemot vērā darbinieku pārstāvības kultūru un regulējumu. Vācijā, valstī, kurā ir aktīvadarbinieku padomju kultūra, arodbiedrību darbību neregulē speciāls likums,arodbiedrībām nav paredzēta reģistrācija, kā arī nav paredzēta juridiskās personas statusaiegūšana tiesību aktos. Savukārt, Polijā, valstī, kurā ir augsts arodbiedrību pārklājums, irpieņemts speciāls arodbiedrību darbību regulējošs tiesību akts un ir noteiktaarodbiedrības reģistrācijas procedūra. To pašu var teikt arī par Rumāniju, kurāarodbiedrībām ir atvēlēts atsevišķs tiesību akts un oficiāla reģistrācijas procedūra.Kopumā Rumānijā arodbiedrību regulējums ir līdzīgs Baltijas valstīm.Vienlaikus nevar apgalvot, ka tiesiskais regulējums ir atkarīgs no tā, cik stiprair arodbiedrību darbība un pārstāvības pārklājums attiecīgajā valstī. Tam par piemēru irItālija, Īrija un Malta. Šajās valstīs primāri darbinieku pārstāvji ir arodbiedrības,vienlaikus arodbiedrībām nav paredzēts juridiskās personas statuss, vai arī tām ir parastāsprivātās asociācijas statuss, piemēram, Itālijā. Itālijā un Maltā arodbiedrībām nav atvēlētsspeciāls tiesību akts, Itālijā arodbiedrību darbību regulē civiltiesības, Maltā - industriāloattiecību tiesības. Vienlaikus arodbiedrību speciālā tiesību akta vai arodbiedrībujuridiskās personas statusa trūkums netraucē arodbiedrību darbībai.Nataļja Mickeviča(30.03.2011.)

More magazines by this user
Similar magazines