PÄrskats par pÄtniecisko darbu LiepU 2009. gadÄ - LiepÄjas ...
PÄrskats par pÄtniecisko darbu LiepU 2009. gadÄ - LiepÄjas ...
PÄrskats par pÄtniecisko darbu LiepU 2009. gadÄ - LiepÄjas ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
PĀRSKATSPARLIEPĀJAS UNIVERSITĀTESPĒTNIECĪBAS DARBU<strong>2009.</strong>Liepāja 2010
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāLIEPĀJAS UNIVERSITĀTEZinātniskās institūcijas reăistrācijas apliecība Nr. 172085Lielā iela 14http://www.liepu.lvLiepāja, LV - 3401e-pasts: liepu@liepu.lvLatvija fakss: (371) 34 24223Pārskats izstrādāts saskaĦā ar „Zinātniskās darbības likuma” 19. pantu.Pārskatā apkopota informācija <strong>par</strong> <strong>LiepU</strong> pētniecības struktūrvienību,fakultāšu un katedru pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā: teorētisko unlietišėo pētījumu projekti un to rezultāti, akadēmiskā personāla un doktorantupublikācijas, pētījumu rezultātu publiskošana zinātniskajās konferencēs,zinātĦu nozaru teorētisko un lietišėo pētījumu tematika, radošie sasniegumivizuālajā mākslā un mūzikā. Dots pārskats <strong>par</strong> <strong>LiepU</strong> organizētajāmzinātniskajām konferencēm, zinātniskajiem turpinājumizdevumiem un citiemrakstu krājumiem, akadēmiskā personāla zinātnisko kvalifikāciju.Pārskata pamats ir pētniecības struktūrvienību, katedru vadītāju unakadēmiskā personāla iesniegtā informācija.<strong>LiepU</strong> zinātnes prorektoreDr.philol. Ieva Ozola (ieva.ozola@liepu.lv)referenteGuna Pūce (guna.puce@liepu.lv)© Liepājas Universitāte2
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāSaturs1. Pētniecības organizācija ………………………………………… 52. Pētniecības un izglītības projekti ………………………………... 72.1. Latvijas Zinātnes padomes finansētie projekti unstarptautiskā zinātniskā darbība ………………….............. 72.2. Valsts pētījumu programmas projekta rezultāti ………….. 72.3. Starptautiskie zinātniskās pētniecības projekti …………… 92.4. Citi starptautiskie pētniecības un zinātniskās kvalifikācijaspilnveides projekti ………………………………………… 102.5. Valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, uzĦēmēju finansētiprojekti ………………………… ………………………... 113. Zinātniskās darbības un pētniecības finansēšana ………………... 124. <strong>LiepU</strong> akadēmiskā personāla un doktorantu publikācijas …………. 134.1. Zinātniskās publikācijas ………………………………….. 134.1.1. Monogrāfijas, grāmatas ………………………… 134.1.2. Raksti …………………………………………… 144.1.3. Tēzes ……………………………………………. 194.1.4. <strong>LiepU</strong> zinātniskie raksti ………………………… 224.2. Apskata raksti, recenzijas …………………………………4.3. Mācību un metodiskie izdevumi ………………………….4.4. <strong>LiepU</strong> zinātnisko rakstu anotācijas ……………………….2224255. <strong>LiepU</strong> zinātniskās konferences un semināri …………………..... 276. <strong>LiepU</strong> akadēmiskā personāla un doktorantu referāti ……………. 327. Pētniecības struktūrvienību darbība ……………………………..7.1. Izglītības zinātĦu institūts …………………………………7.2. Kurzemes Humanitārais institūts …………………………7.3. Matemātikas zinātĦu un informācijas tehnoloăiju institūts ....7.4. VadībzinātĦu institūts …………………………………….7.5. Mākslas pētījumu laboratorija …….....................................7.6. Socioloăisko pētījumu centrs ……………………………..8. Fakultāšu un katedru pētniecības rezultāti ………………………8.1. Dabas un sociālo zinātĦu fakultāte ………………………..8.1.1. Matemātikas un informātikas katedra …………...8.1.2. Sociālo zinātĦu katedra ………………………….8.1.3. VadībzinātĦu katedra ……………………………3434346485052535555555758
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāZinātniskos pētījumus <strong>LiepU</strong> veic zinātniskās struktūrvienības, kāarī fakultātes un to katedras.<strong>LiepU</strong> ir šādas zinātniskās pētniecības struktūrvienības:Struktūrvienība Darbības sākums PapildinformācijaMatemātikas zinātĦu un01.11.2006. www.imsit.liepu.lvinformācijas tehnoloăiju institūts(MZITI)Kurzemes Humanitārais institūts 01.09.2007. www.kfvc.lv(KHI)Izglītības zinātĦu institūts 01.09.2007.(IZI)VadībzinātĦu institūts01.09.2008.(VZI)Socioloăisko pētījumu centrs 01.02.2003.(SPC)Mākslas pētījumu laboratorija(MPLab)01.11.2006. www.mplab.lv<strong>LiepU</strong> ir šādas fakultātes un to katedras:FakultāteDabas un sociālo zinātĦufakultāteHumanitārā fakultātePedagoăijas fakultāteKatedrasMatemātikas un informātikas katedraSociālo zinātĦu katedraVadībzinātĦu katedraVides zinātĦu katedraLatviešu valodas katedraLiteratūras katedraMākslas un dizaina katedraSvešvalodu katedraNozaru pedagoăijas katedraPsiholoăijas katedraVispārīgās pedagoăijas katedra6
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā2. PĒTNIECĪBAS UN IZGLĪTĪBAS PROJEKTI2.1. Latvijas Zinātnes padomes finansētie projekti unstarptautiskā zinātniskā darbība<strong>LiepU</strong> apgūtais LZP finansējums (latos) <strong>2009.</strong> gadā(salīdzinājumā ar 2008.)LZP granta projekti(skaits)Starptautiskās zinātniskās sadarbības finansējumsAtbalsts <strong>LiepU</strong>starptautiskajāmkonferencēm (skaits)Atbalsts <strong>LiepU</strong> akadēmiskāpersonāla dalībaiārzemju konferencēs (skaits)2008 2009 20082008(2)2009(1) (3) (0) (13)2009(6)5 590,0 2 729,0 650,0 0 1 540,0 755,0KOPĀ2008 = 7 780,02009 = 3 484,0Īstenotie granta projektiProjekta nosaukums09.1021. Pāreja no pirmsskolas uz sākumskolu kāpedagoăiska un sociālpedagoăiska problēmaVadītājsDr.habil.paed.D. LieăenieceAtbalstu dalības maksai ārzemju konferencēs saĦēmušie akadēmiskāpersonāla locekĜi:lekt. Ē. Gintere, prof. E. Ăingulis, asoc.prof. V. KaĜiĦina, zinātniskā asistente I. Lūsēna-Ezera, asoc.prof. L. Pavlovska, prof. J. Rimšāns.2.2. Valsts pētījumu programmas projekta rezultātiValsts pētījumu programmas Letonika: pētījumi <strong>par</strong> vēsturi, valodu unkultūru 6. (nobeiguma) posma <strong>LiepU</strong> projekta (vadītāja – Dr.philol. I. Ozola) <strong>2009.</strong>gada pētniecības uzdevumi īstenoti kā apakšprojekts LU Latviešu valodasinstitūta projektā Valoda un vide, gada finansējums: Ls 21 504,60 (informācija <strong>par</strong>programmu un tās rezultātiem: www.letonikasprogramma.lv ).<strong>LiepU</strong> projekta mērėi: apzināt un sistemātiski pētīt Kurzemesfolkloras, valodas un literāro mantojumu, kā arī mūsdienu procesus; pētītKurzemes iedzīvotāju attieksmi pret tradicionālajām kultūras vērtībām un7
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāatvērtību citām kultūrām; veicināt studentu interesi <strong>par</strong> kultūrvēsturiskopētniecību.Projektā piedalās Kurzemes Humanitārais institūts, Latviešu valodaskatedra, Literatūras katedra, Sociālo zinātĦu katedra un Socioloăiskopētījumu centrs.Projekta rezultātiIzstrādāts pētījumu kopas Kurzemes rakstnieku silueti 3. daĜasmanuskripta teksts: pētītas Kurzemes etnoăeogrāfiskā novada četrurakstnieku personības, dzīve un daiĜrade: Mirdza Ėempe (Dr.philol. A.Kuduma), Tālis Vaidars (Dr.philol. E. Lāms), Alfreds Krūklis (Mg.philol. A.Jansone), MārtiĦš Kalndruva (Mg.philol. B. Lāma). Pētījumi aptver literārotekstu analīzi, intervijas ar rakstnieku tuviniekiem un laikabiedriem,dokumentālo liecību apkopojumu un to studijas. Analizēta Kurzemesjūrmalas, lauku un Liepājas ainavas specifika, valodas ainava, kurzemniekumentalitātes izpausmes reăiona literatūrā. Pētījumu rezultāti aprobētikonferencēs (12 referāti), zinātniskās un populārzinātniskās publikācijās. Tienoderīgi latviešu literatūras pētniekiem, studentiem, skolēniem, skolotājiemun citiem interesentiem.Vērtēti un recenzēti mūsdienu Kurzemes literārie un teātra procesi:recenzijas (11), intervijas (1), apskata raksti (3), populārzinātniski lasījumireăiona un valsts plašsaziĦas līdzekĜos, semināros, skolās, bibliotēkās.Piedalījās: Dr.philol. A. Kuduma, Dr.philol. E. Lāms, Mg.philol. Z. Borga unLRS Liepājas nodaĜas vadītāja S. Vensko. Publikācijas veicinājušasinformācijas apriti starp reăioniem <strong>par</strong> reăionālajām kultūras problēmām.Kritika pozitīvi ietekmējusi literatūru un teātra mākslu, izglītojusi lasītājusun teātra izrāžu skatītājus. Veicināta kultūras norišu decentralizācija, radošavide Kurzemes reăionā.Publicēts Liepājas Universitātes darbinieku dzīvesstāstu 3. laidiens(sastādītājs un redaktors Mg.paed. A. Medveckis, transkripciju autore Ē.Lauberga). <strong>2009.</strong> gada 12. novembrī <strong>LiepU</strong> 55. jubilejas nedēĜā notikaizdevuma atvēršanas svētki. Par dzīvesstāstu izmantošanu vēstures pētniecībāun mācīšanā Mg.paed. A. Medveckis nolasījis 3 referātus.Turpinot <strong>darbu</strong> pie grāmatas Kārlis Kreicbergs un viĦa laiks,ierakstīta intervija ar kora Laiks diriăenti I. Balodi (intervētājs A. Medveckis,transkripcija Ē. Lauberga), papildināts avotu klāsts <strong>par</strong> Liepājas muzikālāskultūras dzīvi saistībā ar <strong>LiepU</strong> sieviešu kora Atbalss pirmā diriăenta K.Kreicberga radošo darbību.Sagatavota un izdota Dr.habil.philol. AntoĦinas Reėēnas Rakstuvalodniecībā 2. daĜa (Dr.philol. I. Ozola, Bc.philol. G. Pūce), kurā iekĜautimetodiskie darbi, recenzijas, kā arī raksti, intervijas, dokumentālas liecības8
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā<strong>par</strong> A. Reėēnas darbību. Veicināta lingvistiskā mantojuma apguve, izdevumsbūs noderīgs latviešu valodniecības vēstures plašākai izpētei.<strong>LiepU</strong> Kurzemes Humanitārā institūta pētnieku un darbinieku(Mg.philol. G. GirĦus, Dr.habil.philol. B. Laumane, Bc.philol. L. Ozola, Mg.philol. G.Elksnīte) un 7 filoloăijas programmas studentu folkloras un valodas četrudienu ekspedīcija notika Nīcas pagastā <strong>2009.</strong> gada 26.–29. jūnijā:tradicionālās folkloras un izloksnes dzīvotspējas un tradīciju pārmaiĦu izpēte– ieraksti, filmēšana, fotografēšana, ekspedīcijas materiālu apstrāde.Ekspedīcijā piedalījās zinātniskie konsultanti – LU Latviešu valodas institūtavadošā pētniece Dr.habil.philol. B. Bušmane, pētnieks Dr.philol. E. Trumpa.Informācija <strong>par</strong> ekspedīcijas rezultātiem (aptaujātie teicēji, notikumufotogrāfijas) ievietota Kurzemes Humanitārā institūta mājaslapāwww.kfvc.lv. Iegūtie materiāli tiek izmantoti studiju procesam, zinātniskajaipētniecībai, lai noskaidrotu izloksnes stabilās un mainīgās iezīmes.Ekspedīcijas norise aprakstīta Nīcas pagasta informatīvajā izdevumā NīcasVēstis, kā arī laikrakstā Kurzemes Vārds.Letonikas 3. kongresa Liepājas sekcija notika <strong>2009.</strong> gada 16. oktobrī<strong>LiepU</strong>. Mērėis: iepazīstināt Universitātes kolēăus, studentus un sabiedrību arLetonikas programmā paveikto, apspriest pētniecības problēmas unturpmākos darba virzienus. Ar referātiem uzstājās 9 programmas dalībnieki.Konferences saturs un secinājumi ir aprakstīti laikrakstā Kurzemes Vārds<strong>2009.</strong> gada 17. un 21. oktobrī, kā arī ietverti Dr.philol. I. Ozolas pārskataziĦojumā Letonikas III kongresā Rīgā 26.–27. oktobrī.<strong>LiepU</strong> pārskats <strong>par</strong> 2005.–<strong>2009.</strong> gadā programmā paveikto iekĜautsrakstā: Bušmane, Brigita, Hirša, Dzintra, Lāms, Edgars, Ozola, Ieva, Sīlis, Jānis,Šuplinska, Ilga. Valoda un vide. Letonikas trešā kongresa zinātniskie raksti. Rīga: Latvijas ZinātĦu akadēmija, 2009, 149.–177. lpp., kā arī bukletā: Letonikaspētījumi. 2005–<strong>2009.</strong> Rīga : Latvijas ZinātĦu akadēmija, 2009, 32.–33. lpp.2.3. Starptautiskie zinātniskās pētniecības projektiES 7. Ietvara programmaMZITI – dalība augstas veiktspējas izskaitĜojumu zinātniskāsinfrastruktūras atbalsta projektā DEISA Extreme Computing (DECI). No<strong>2009.</strong> gada oktobra līdz 2010. gada oktobrim piešėirti superdatoru resursi(207 360 mašīnlaika stundu) projekta Parallel Monte-Carlo for CriticalPhenomena Description in Many Particle Systems realizācijai (projektaidentifikators – PARMC). Projekta dalībnieki: Dr.phys. Jevgenijs Kaupužs,Dr.math. Jānis Rimšāns. Testēta Monte Karlo modelēšanas Wolfa algoritma<strong>par</strong>alēlā versija. Veikta Monte Karlo modelēšana spinu režăa modelim, kurāsakārtošanās <strong>par</strong>ametrs ir 4-komponenšu vektors, lai novērtētu korelācijas9
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāfunkciju un pētītu Goldstona modas singularitāti. Rezultāti apkopoti rakstāMonte Carlo estimation of transverse and longitudinal correlation functionsin the O(4) model (iesniegts publicēšanai žurnālā Physics Letters, A (SCIizdevums; autori – J. Kaupužs, R.V.N. Melnik, J. Rimšāns).ZiemeĜvalstu Zinātnes padome (NordForsk)MZITI – projekts Towards MultiScale Modelling of the AtmosphericEnvironment (MUSCATEN): <strong>2009.</strong>–2012.g. starpvalstu zinātniskās sadarbībasprojekts kopīgiem pētījumiem un konferenču, kā arī apmaiĦas braucienusekmēšanai starp 9 Eiropas valstu universitātēm (Dānija, Francija, Igaunija,Krievija, Latvija, Lietuva, Norvēăija, Somija, Zviedrija). Projekta dalībnieki:Dr.math. Šarifs Guseinovs, Dr.math. Jānis Rimšāns, Mg.math. Patriks Morevs,Mg.paed. Daiga Žaime. Projekts veltīts klimata matemātisko modeĜu un torealizācijas analītisko un skaitlisko metožu uzbūvei. Veikti pētījumi gaisaturbulento slāĦu modeĜu un analītisko risināšanas metožu izstrādēm, ievērojotZemes reljefu. Publicēšanai sagatavots raksts Assessmen of the influence ofexternal Earth terrain to the atmospheric airflow (autori –Sh.E. Guseynov,S.S. Zilitinkevich, J.S. Rimshans, I.N. Esau).2.4. Citi starptautiskie pētniecības un zinātniskāskvalifikācijas pilnveides projektiProgramma,projekta nr.ES, Leonardo da Vinči2009-1-GR1-LEO 05-01855ES, Eiropas Komisija2009-3902/001-001EEZ un Norvēăijasvaldības divpusējaisfinanšu instrumentsNr. LV0063EEZ un Norvēăijasvaldības divpusējaisfinanšu instrumentsNr. LV0086Projekta nosaukumsStarptautiskais pētnieciskais projektsRELAIS Plus (7 dalībvalstis, vadošāvalsts – Grieėija)TRAM – Transitions andMultilinguism (vadošā valsts –Vācija, dalībvalstis –Rumānija,Zviedrija, Latvija)Jauno mediju mākslas izglītībasnodibināšana un attīstība LiepājāJauno mediju mākslas izglītībasattīstība Liepājā;<strong>LiepU</strong> projektavadītājs /koordinatorsDr.paed.Anita LīdakaIZIMg.paed.Dina Bethere,IZIPedagoăijas fakultāteMg.oec.Atis EgliĦš-EglītisMPLabMg.oec.Ingus PalapisMPLab10
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāEEZ un Norvēăijasvaldības divpusējaisfinanšu instrumentsESF1DP/1.1.2.1.2./09/IPIA/VIAA/018ESF1DP/1.1.2.1.1./09/IPIA/VIAA/010INTERREG Latvijas-Lietuvas pārrobežusadarbības programmaNr. LLII-078Augstskolas pētniecības potenciālsreăionālās attīstības veicināšanai(LU – vadošā iestāde, <strong>par</strong>tneri –<strong>LiepU</strong>, LLU, ViA, DU)Doktora studiju attīstība LiepājasUniversitātēMaăistra studiju attīstība LiepājasUniversitātēBaltu apvienība zem saules(UBUS) – ŠauĜu Universitāte(Lietuva), LLU un <strong>LiepU</strong> (Latvija)Mg.paed.Arturs MedveckisSPCDr.sc.comp.Anita JansoneDr.sc.comp.Anita JansoneDr.paed.Inta KlāsoneHF Mākslas un dizainakatedra<strong>LiepU</strong> akadēmiskā personāla (mācībspēku, zinātnisko darbinieku)dalība citos valsts un ārzemju pētniecības projektos apskatīta nodaĜās Pētniecībasstruktūrvienību darbība un Fakultāšu un katedru pētniecības rezultāti.2.5. Valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, uzĦēmējufinansēti projektiFinansētājs / pasūtītājs Projekta /pasūtījuma nosaukums StruktūrvienībaValsts aăentūraLatvijas Investīciju unattīstības aăentūraProjekta KĜūsti <strong>par</strong> uzĦēmēju 5dienās aprobācija un vadīšana.VZIIZM Latviešuvalodas aăentūraSIA „Liepājasreăionālā slimnīca”Liepājas pilsētasIzglītības pārvaldeLiepājas pilsētasKultūras pārvaldePopulārzinātnisko rakstu krājumaValodas prakse: vērojumi unieteikumi 5. numura manuskriptasagatavošana.Socioloăisks pētījums SIA„Liepājas reăionālā slimnīca”pacientu viedokĜi, kas raksturovides, pacientu un personālakomunikācijas kultūru.Jauno zinātnieku skola.Jaunākās zinātniskās literatūrasiegāde un tās pieejamībasnodrošināšana pilsētas iedzīvotājiem11LatviešuvalodaskatedraSPCMZITI,Matemātikasun informātikaskatedraKHI
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā3. ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS UN PĒTNIECĪBASFINANSĒŠANAZinātniskās darbības bāzes finansējuma izmantojums <strong>2009.</strong> gadā (Ls)Atalgojums VSAOI Zinātniskās infrastruktūras uzturēšana6 823,96 1 605,23 5 462,81KOPĀ: 13 892,00Zinātniskās darbības finansējums(CSP pārskats <strong>par</strong> <strong>2009.</strong> gadu, 9. nodaĜa; tūkst. Ls ar vienu zīmi aiz komata)KOPĀ 659,6tai skaitāValsts budžeta finansējums 184,9tai skaitāES struktūrfondu finansējums zinātniskajai darbībai 33,3Latvijas Zinātnes padomes granti un cits finansējums 3,2Zinātniskās darbības bāzes finansējums 13,9Valsts pētījumu programmu finansējums 21,3Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi 5,5Tirgus orientētie pētījumi 6,7Pārējais valsts budžeta finansējums 101,0Augstskolas finansējums zinātnei 414,2Cits finansējums zinātniskai darbībai 60,5Izdevumi zinātniskās darbības veikšanai(CSP pārskats <strong>par</strong> <strong>2009.</strong> gadu, 10. nodaĜa; tūkst. Ls ar vienu zīmi aiz komata)KOPĒJIE IZDEVUMI 659,6tai skaitāKārtējās izmaksas 564,1no tāmdarba alga 419,8tai skaitāzinātniskajiem darbiniekiem 356,5Kapitālizdevumi 95,512
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā4. <strong>LiepU</strong> AKADĒMISKĀ PERSONĀLA UNDOKTORANTU PUBLIKĀCIJAS4.1. Zinātniskās publikācijas<strong>2009.</strong> gadā Latvijā un ārzemēs izdoto<strong>LiepU</strong> zinātnisko publikāciju attiecībaszinātniskas publikācijas Latvijāzinātniskas publikācijasārzemēs4.1.1. Monogrāfijas, grāmatas1. BeitiĦa, Maigone. Mūsdienu latviešu literārās valodas sintakse. Liepāja :LiePA, <strong>2009.</strong> 240 lpp. ISBN 978-9984-821-79-52. Ăingulis, Edvīns. Sacensības vienkāršu matemātikas uzdevumurisināšanā. Rīga : RaKa, <strong>2009.</strong> 149 lpp. ISBN 978-9984-46-088-83. Iedzīvotāju ataudzes kvalitatīvā aspekta pētījums Kurzemē un Liepājā: 3.daĜa. I. M. Markausa, A. Medveckis, L. RomaĦuka. Liepāja : <strong>LiepU</strong>Socioloăisko pētījumu centrs, <strong>2009.</strong>4. Liepājas Universitātes darbinieku dzīvesstāsti. 3. laidiens. Sast., red. A.Medveckis. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 248 lpp. ISBN 978-9984-821-72-65. Reėēna, AntoĦina. Raksti valodniecībā. 2. daĜa. Sast., atb. red. I. Ozola.Liepāja : Liepājas Universitāte, <strong>2009.</strong> 156 lpp. ISBN 978-9984-821-85-66. StrautiĦa, Vaira, Šulce, Dzintra. Latviešu valodas <strong>par</strong>eizruna un<strong>par</strong>eizrakstība. Rīga : RaKa, <strong>2009.</strong> 100 lpp. ISBN 978-9984-46-082-67. Supervīzija un tās specifika mākslu terapijā. Sast. K. Mārtinsone. Autorukolektīvs: K. Mārtinsone, J.I. Mihailovs, S. Mihailova, M. Pai<strong>par</strong>e, I.Majore-Dūšele, A. Upmale, V. Sudraba, A. Vagale, M. Zakriževska, I.Vāverniece. Rīga : SIA „Drukātava”, <strong>2009.</strong> 164 lpp ISBN 978-9984-798-97-4.8. Vikmane, Blāzma. Socializācija ăimenē. Liepāja : Lie PA, <strong>2009.</strong> 427 lpp.ISBN 978-9984-821-86-3)13
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā4.1.2. Raksti1. BeitiĦa, Maigone. Skolotāja Jura BergmaĦa pierakstītās Bārtas pasakas unto sintakse. Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums 13 (1). Liepāja :LiePA, 2009, 185.–194. lpp.2. BeitiĦa, Maigone. Teikuma tipi “Ījaba grāmatā” E. Glika tulkojumālatviešu valodas sintakses vēstures skatījumā. Tulkojums – kultūrvēsturisksnotikums II : Bībeles tulkojumi : teorija, vēsture, mūsdienu prakse. Valstsvalodas komisijas raksti. 5. sēj. Rīga : Zinātne, <strong>2009.</strong>3. Berezhnoy, A. V., Guseynov, Sh. E. Investigation of non-determinedurban traffic flow in the presence of "intellectually-directing" forces.Proceedings of the 9 th International Conference "Reliability and Statisticsin Transportation and Communication" (RelStat' 09), October 21–24,2009, Riga, Latvia.4. Bethere, Dina, Lidaka, Anita. Assuring Educational Continuity onMacro System Level. Problems of Education in the 21 st Century, Vol.12. Šiauliai, 2009, p. 22–29. (IndexCopernicus, EBSCO)5. Bethere, Dina. Ekositēmiska pieeja bērnu ar speciālajām vajadzībāmsagatavošanai iekĜaujošajai izglītībai pamatskolā. Sabiedrība, integrācija,izglītība. Starptautiskas zinātniskas konferences materiāli 27.–28. februāris.Rēzekne : Rēzeknes Augstskola, 495–504. lpp.6. Blauzde, Olga, Mackēviča, Linda. Improvizācijas metode kā integratīvapieeja skolēnu personības socializācijas procesā. Skolotājs. 2009, Nr. 6.42.–47. lpp.7. Blūmane, Anda. Sociālās kategorijas „vecums” nozīme uzrunas formu izvēlē:pedagogu aspekts. Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums 13 (2).Liepāja : LiePA, 2009, 23.–31. lpp.8. Celma, Daina. Problems of developing education institutions as learningorganizations in Latvia. Vancouver : International Congress for SchoolEffectiveness and Improvement New De<strong>par</strong>tures for a Learning World ofQuality and Equality, <strong>2009.</strong> http://www.icsei<strong>2009.</strong>org/presentations/Celma.pdf9. Dzintars, Normunds. Sociālais aspekts latviešu valodas mācību grāmatutekstos 20. gs. 40.–50. gados. International scientific conferenceNew dimensions in the development of society. [Kompaktdisks.]Jelgava, <strong>2009.</strong>10. Elksnīte, Gita. Konstrukcijas ar dalāmo ăenitīvu G. ManceĜa darbos.Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums 13 (1). Liepāja : LiePA,2009, 217.–229. lpp.11. GirĦus, Gita. Sižetiski tematiskā daudzveidība latviešu kara teikās.Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : Rakstu krājums, 14. Liepāja :LiePA, 2009, 188.–201. lpp.14
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā12. GirĦus, Gita. Vaidu laiki Latvijā: kara atspoguĜojums latviešuvēsturiskajās teikās. Letonica. <strong>2009.</strong> Nr. 19, 263.–276. lpp.13. Glikasa, Olga, Karule, Ludmila. Vides informācijas pedagoăiskaisaspekts. Cilvēks un vide : 8. starptautiskās zinātniski metodiskāskonferences „Cilvēks un vide” rakstu krājums. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong>14. Golubeva, Ausma. Structure of study program director’s competence:theory and viewpoints. Changes in Social and Business Environment.Proceedings of the 3 th International Conference. Selected papers. KaunasTechnologijos Universitetas, 2009, pp. 110–115.15. GrospiĦa, Ilze. Vides pieejamība ilgtspējīga tūrisma attīstībā. Cilvēks unvide : 8. starptautiskās zinātniski metodiskās konferences „Cilvēks un vide”rakstu krājums. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong>16. Guseynov, Sh. E. A note on determination of the economic welfaregrowth index in EU. Proceedings of the 15 th International Conference"MATHEMATICS. COMPUTING. EDUCATION", January 19–24, 2009,Pushchino, Russia, pp. 128–136.17. Guseynov, Sh. E., Kopytov, E. A., Rimshans, J. S., Grishin, S., Ruzga, E.Modelling of the dynamics of exhaust gases in the turbulent city airatmosphere. Computer Modelling and New Technologies. Vol. 13, Issue 4,2009, pp. 5–59.18. Guseynov, Sh. E., Andronov, A. M., Kopitov, E. A.. Computerization ofapplied mathematical disciplines' teaching in nonspecialized institutes ofhigher education. Proceedings of the 15 th International Conference"MATHEMATICS. COMPUTING. EDUCATION", January 19–24, 2009,Pushchino, Russia, pp. 119–127.19. Ăingulis, Edvīns. Some ideas on teaching mathematics in Latvia in the1920 s –30 s and nowadays. Teaching mathematics: retrospective andperspectives, Proceedings of the 10 th International Conference, TallinnUniversity, May 14–16, 2009, pp. 162 – 168.20. Гингулис, Э. Ж. Проблемы математического образования в Латвии.Математическое образование: концепции, методики, технологии :сборник трудов IV Международной научной конференции«Математика. Образование. Культура», 21–24 апреля 2009 г., Россия, г.Тольятти / под общ. pед. Р. А. Утеевой. B 3-х ч. Ч. 2. Тольятти : ТГУ,2009, c. 12–16.21. Гингулис, Э. Ж. Системный подход в исследовании математическихспособностей учащихся. Математическое образование: концепции,методики, технологии: сборник трудов IV Международной научнойконференции «Математика. Образование. Культура», 21–24 апреля2009 г., Россия, г. Тольятти / под общ. pед. Р. А. Утеевой. B 3-х ч. Ч. 2.Тольятти : ТГУ, 2009, c. 88–92.15
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā22. Kalnačs, Benedikts. Ibsen v krajah bałtyckich. Ewa Partyga, LechSokoł (ed.) Ibsen czytany. Ibsen oglądany. Warszawa : OficynaWydawnicza Errata, 2008. [Fakt. <strong>2009.</strong>] 131.–140. lpp.23. Karule, Ludmila, Glikasa, Olga, ZeltiĦa, Māra. Izglītībailgtspējīgai attīstībai. Skolotājs, <strong>2009.</strong> janvāris, 9. lpp.24. Klasone, Inta. Challenges in the Implementation of Art Education inLiepaja University (Latvia): Realization and Development. Developmentof Universities in the Context of Internationationalization of HigherEducation. Под общ. ред. Певзнера M. H., Ильяшенко Н. Н. ВеликийНовгород : НовГУ имени Ярослава Мудрова, 2009, pp.154–166.25. Klāsone, Inta. Mākslas izglītības attīstības tendences. Skolotājs, <strong>2009.</strong>3 (75), 36.–42. lpp.26. Klasone, Inta. Назначение искусства в формировании межкультурногодиалога. Kultuuride dialoog – võimalus või <strong>par</strong>atamatus? Dialogue ofCultures – Possibility or Inevitability : II. Tallinn : Tallinn University, 2009,pp. 166–183.27. Kochetkov, Yuri. Possibilities of using mathematical models in teachingstudents. Teaching mathematics: retrospective and perspectives. Proceedingsof the 10 th International Conference, Tallinn University, May 14–16, 2009,pp. 218–229.28. Kochetkov, Yuri. Production Function of Latvia. Computer Modelling andNew Technologies : Vol. 13, #2. Rīga : Transporta un sakaru institūts, 2009,pp. 24–30.29. Kolosova, Ārija. Latvijas vēstures krustpunkti bērnības atmiĦuinterpretācijā. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums : 11. laid. Liepāja: LiePA, 2009, 42.–48. lpp.30. Kuduma, Anda. Dabas ainava Augusta Štrausa dzejā. Aktuālas problēmasliteratūras zinātnē : Rakstu krājums, 14. Liepāja : LiePA, 2009, 88.–94. lpp.31. Kulmane, Vineta. E-studiju tehnoloăiju izmantošanas iespējas studijuprocesā. Cilvēks un vide : 8. starptautiskās zinātniski metodiskāskonferences „Cilvēks un vide” rakstu krājums. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong>32. Laiveniece, Diāna. Teksta sintakses un tekstveides jautājumi latviešuvalodas mācību līdzekĜos: 20. gadsimta 60.–80. gadi. Vārds un tā pētīšanasaspekti : rakstu krājums 13 (1). Liepāja : LiePA, 2009, 98.–112. lpp.33. Laugale, Velga. Skolu nosaukumu struktūra Latvijā un Lietuvā. ResHumanitariae : 6. Klaip÷da : Klaip÷dos universitetas, 2009, pl. 147.–163.34. Laumane, Benita. Personvārdu cilmes uzvārdi Rucavā. Vārds un tāpētīšanas aspekti : rakstu krājums 13 (1). Liepāja : LiePA, 2009, 270.–279. lpp.35. Lauze, Linda. Sarunas sākuma un beigu formulas. Vārds un tā pētīšanasaspekti : rakstu krājums 13 (2). Liepāja : LiePA, 2009, 135.–146. lpp.16
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā36. Lāms, Edgars. Teksti jeb postliteratūra (Latviešu literatūras ceĜi un neceĜi20. gs. beigās, 21. gs.). Aktuālas problēmas literatūras zinātnē : rakstukrājums, 14. Liepāja : LiePA, 2009, 101.–107. lpp.37. Bušmane, Brigita, Hirša, Dzintra, Lāms, Edgars, Ozola, Ieva, Sīlis, Jānis,Šuplinska, Ilga. Valoda un vide. Letonikas trešā kongresa zinātniskieraksti. Rīga : Latvijas ZinātĦu akadēmija, 2009, 149.–177. lpp.38. Lieăeniece, Daina. Viedoklis <strong>par</strong> prosociālas uzvedības attīstību: rietumosveiktu pētījumu analīze. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskaszinātniskas konferences materiāli 27.–28. februāris. Rēzekne : RēzeknesAugstskola, 2009, 592.–599. lpp.39. Līdaka, Anita. Vērtībizglītības realizācija: nozīmīgs personībasveidošanos ietekmējošs faktors. Skolotājs, <strong>2009.</strong> Nr. 6(78)40. Lusena-Ezera, Inese. School Personnel Participation in theAdministration of Educational Institution: an Empirical Study in LiepajaCity (Latvia) Comprehensive Schools. London International Conferenceon Education <strong>2009.</strong> London, UK, November 9–12, <strong>2009.</strong> LICE-2009Proceedings CD, London, 2009, pp. 204–207.41. Lusena-Ezera, Inese. Characteristics of distributed leadership inmanagement of Latvia`s schools of general education. InternationalConference of Education, Research and Innovation <strong>2009.</strong> Madrid, Spain,November 16–18, <strong>2009.</strong> ICERI 2009 Proceedings CD, Valencia, Spain,2009, pp. 5398–5409.42. Lusena-Ezera, Inese. Past changes and current work areas of schoolprincipals: conceptual and empirical analysis. International Conference ofEducation, Research and Innovation <strong>2009.</strong> Madrid, Spain, November 16–18, <strong>2009.</strong> ICERI 2009 Proceedings CD, Valencia, Spain, 2009, pp. 6092–6099.43. Микельсоне, И. Опыт разработки магистерских программ.Высшее образование в России. 2009, No. 8, с. 134–141.44. Ozola, Ieva. Vajadzības modalitāte Lejaskurzemē: <strong>par</strong> kādu reti dzirdamukonstrukciju. Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums 13 (1). Liepāja: LiePA, 2009, 291.–297. lpp.45. Mārtinsone, K., Dreifelde-Gabruševa, I., Zakriževska, M., Majore-Dūšele, I., Pai<strong>par</strong>e, M. Art based approaches – qualitative base ofreflective practice in arts therapies supervision. International Scientificconference „New dimensions in the development of society 2009”.Proceedings. [elektroniska publikācija]46. Mārtinsone, K., Majore-Dūšele, I., Pai<strong>par</strong>e, M. Supervīziju nozīmemākslas terapijas speciālistu profesionālajā attīstībā. RSU Zinātniskieraksti : 2008. Rīga : RSU, 2009, 222.–226. lpp17
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā47. Pavlovska, Larisa. Фонетическая работа в обучении РКИ на основетекстов песен. Русский язык в современном мире: традиции иинновации в преподавании русского языка как иностранного и впереводе : материалы международной научно-практической конференции.Москва : МГУ, 2009, с. 459–465.48. Pavlovska, Larisa. Культурологический аспект лингвистичческихкатегорий в преподавании РКИ. Русистика на рубеже веков. Жешув: Изд-во Жешувского университета, 2009, с.115–122.49. Politere, Kristīne. Lūgumu veidošana dažādās tirdzniecības vietās:dzimtes aspekts. Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstu krājums 13 (2).Liepāja : LiePA, 2009, 217.–224. lpp.50. Sadyrbaev, F. Multiplicity in Parameter-Dependent Problems forOrdinary Differential Equations. Math. Modelling and Analysis. V. 14,N. 4., 2009, pp.503–514.51. Samuseviča, Alīda, Tomsons, Dzintars, Tomsone, Vineta. CompetenceDevelopment and Technology Enhanced Learning in Higher Education.Development of Universities in the Context of Internationalization ofHigher Education. Великий Новгород : НовГУ имени ЯррославаМудрого, <strong>2009.</strong> c. 167–180.52. Samuseviča, Alīda. Межкультурный диалог в Латвии: проблемы ирешения. Dialogue of Cultures – Possibility or Inevitability? II, Tallinn :Tallinn University, <strong>2009.</strong> pp.149–165.53. Samuseviča, Alīda. Pētījumu konteksts: personības attīstība unaudzināšana. Skolotājs, <strong>2009.</strong> Nr. 5(77)54. Smiltniece, Gunta. Daži problēmjautājumi skaitĜa vārda sakarā. Vārds untā pētīšanas aspekti : rakstu krājums 13 (1). Liepāja : LiePA, 2009, 154.–160. lpp.55. Stadgale, Ineta. Kopīgais un atšėirīgais dokumentos migrācijas jomāEiropas Savienības valodās. International scientific conference Newdimensions in the development of society. [Kompaktdisks.] Jelgava,<strong>2009.</strong>56. Straupeniece, Daiga. Politisko un lingvistisko attiecību mijiedarbībaSventājā un BūtiĦăē pēc 1921. gada. Vārds un tā pētīšanas aspekti : rakstukrājums 13 (2). Liepāja : LiePA, 2009, 288.–299. lpp.57. Trinīte, Baiba. Balss ergonomika skolotāju izglītībā. Sabiedrība,integrācija, izglītība. Starptautiskas zinātniskas konferences materiāli27.–28. februāris. Rēzekne : Rēzeknes Augstskola, 2009, 233.–241. lpp.58. Tumaščika, Iveta. Eiropas savienības pilsoĦa tiesības un pienākumi.Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums : 11. laid. Liepāja : LiePA,2009, 364.–373. lpp.18
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā59. UkstiĦa, Rita. Sociālā pedagoga kompetences nesekmīgo pusaudžusociālās funkcionēšanas veicināšanā. Sabiedrība, integrācija, izglītība.Starptautiskas zinātniskas konferences materiāli, 27.–28. februāris.Rēzekne : Rēzeknes Augstskola, 2009, 656.–667. lpp.60. Vikmane, Blāzma. Mācību motivācijas veidošanās problēmas pārejot nopirmsskolas uz skolu. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskaszinātniskas konferences materiāli, 27.–28. februāris. Rēzekne : RēzeknesAugstskola, 2009, 454.–464. lpp.61. VilciĦa, Anastasija, BoroĦenko, V. Role of Clusters in Developing theCompetitiveness of the Regions of Latvia. Proceedings of the InternationalScientific Conference “Economic Science for Rural Development 2009”.Jelgava, LLU, No. 19, pp. 150–154.62. Sloka, B., VilciĦa, Anastasija. Contribution of Regional Higher EducationInstitutions for Regional Development. Proceedings of the InternationalScientific Conference “Economic Science for Rural Development 2009”.Jelgava : LLU, No. 19, pp. 58–63.63. Kantane, I., Sloka, B., Brence, I., VilciĦa, Anastasija. Role of Educationand Training for Sustainable Development of SME’s in Latvia.Proceedings of the International Scientific – methodical Conference„Regional Problems: Economics Management Technologies”, Klaipēda,<strong>2009.</strong> gada 30. oktobris.64. ZeltiĦa, Māra. Piekrastes pilsētu dabas aizsardzība: pilsētvides pārvaldesattīstības iespējas. Ernšteins, R., Jūrmalietis, R. (red.). Piekrastes ilgtspējīgaattīstība: sadarbības pārvaldība : rakstu krājums. Rīga : EiropasParlamenta Nāciju Eiropas grupa un Latvijas Universitāte, LU EVF Videspārvaldības katedra, LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 9.–55. lpp.4.1.3. Tēzes1. Berezhnoy, A. V., Yakimov, K. I., Guseynov, Sh. E. Investigation ofNon-Determined Urban Traffic Flow in the Presence of "Intellectually-Directed" Forces. Abstracts of the 9 th International Conference "Reliabilityand Statistics in Transportation and Communication" (RelStat' 09),October 21–24, 2009, Riga, Latvia, pp. 68–69.2. Blauzde, Olga. Improvizācijas metodes integratīvais aspekts. 7.Starptautiskā mākslu terapijas konference „Mūsdienu mākslasterapija – teorija un prakse”. Konferences programma un tēžukrājums / Conference Programme and Abstract Book. Rīga : RSU,2009, 47.–50. lpp.3. Dzintars, Normunds. Uzdevumu tekstu tematiskais spektrs MiėeĜaAlkšĦa un Otomāra Vilāna Latviešu valodas gramatikā. Tekstas:19
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadālingvistika ir poetika : 17. Šiauliai : VšĜ Šiaulių universiteto leidykla,2009, 52.–53. lpp.4. Guseynov, Sh. E., Berezhnoy, A. V. Investigation of theMathematical Model for Mutual Acquittance of Accounts Payableand Accounts Receivable. Abstracts of the 9 th InternationalConference "Reliability and Statistics in Transportation andCommunication" (RelStat' 09), October 21–24, 2009, Riga, Latvia,p. 62–63. [Extended version of presented contribution is publishedas CD Proceedings, 10 pp.]5. Ăingulis, Edvīns. Some ideas on teaching mathematics in Latvia inthe 1920 s –30 s and nowadays. Teaching Mathematics: Retrospectiveand Perspectives. Abstracts of the 10 th International Conference,Tallinnn University, May 14–16, <strong>2009.</strong> Tallinn : Tallinn University,2009, pp.39–40.6. Гингулис, Э. Ж. Эволюция организации вузовского обучениябудущих учителей математики в Латвии. Материалы международнойнаучной-практической конференции "Формирование проффесиональнойкомпитентности будущих специалистов в условиях КТО:опыт, проблемы и перспективы". Кокшетау : Кокшетауский университетим. Ш.Уалиханова, 2009, с. 111–113.7. KaĜiĦina, Valentīna. Personal names in intercultural communication:linguistic cultural aspect. The 9 th International Language, Literature andStylistics Symposium. Sakarya University, 2009, p.134.8. Klasone, Inta. The Role of Art Education for the SuistainableDevelopment. 7 th International JTEFS/BBCC Conference „SuistainableDevelopment. Culture. Education.” Research and Implementation ofEducation for Suistainable Development Abstract Book. Daugavpils : DUakadēmiskais apgāds „Saule”, 2009, 45. lpp.9. Kochetkov, Yu. Possibilities of using mathematical models in teachingstudents. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives.Abstracts of the 10 th International Conference, Tallinnn University, May14–16, <strong>2009.</strong> Tallinn : Tallinn University, 2009, pp. 55–56.10. Laiveniece, Diāna. Teksta definīciju varianti lingvistiskajā literatūrā unlatviešu valodas mācību grāmatās. Tekstas: lingvistika ir poetika : 17.Šiauliai : VšĜ Šiaulių universiteto leidykla, 2009, 56.–57. pl.11. Laugale, Velga. Simbols izglītības iestādes nosaukumā. Tekstas:lingvistika ir poetika : 17. Šiauliai : VšĜ Šiaulių universiteto leidykla, 2009,57.–58. pl.12. Lauze, Linda. Functions and Spheres of the Use of Latvian LanguageVarieties: Radio and television Journalists’ Opinion. 17-oji JonoJablonskio konferncija. Kalbos variantiškumas ir kalbin÷s nuostatos.20
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPranešimų tez÷s. <strong>2009.</strong> m. spalio 9 d. Vilnius : Lietuvių kalbos institutas, 14. pl.Pieejams arī: http://www.lki.lt/LKI_LT/images/Naujienos/jablonskio_konferencijos_tezes<strong>2009.</strong>pdf13. Lusena-Ezera, Inese. Characteristics of distributed leadership inmanagement of Latvia`s schools of general education. InternationalConference of Education, Research and Innovation 2009, Madrid, Spain,November 16–18, <strong>2009.</strong> ICERI 2009 : Abstracts CD, Valencia, Spain,2009, nr.513.14. Lusena-Ezera, Inese. Past changes and current work areas of schoolprincipals: conceptual and empirical analysis. International Conferenceof Education, Research and Innovation 2009, Madrid, Spain, November16–18, <strong>2009.</strong> ICERI 2009 : Abstracts CD, Valencia, Spain, 2009, nr.690.15. Pai<strong>par</strong>e, Mirdza. Mūzikas klausīšanās un emocijas. 7. Starptautiskāmākslu terapijas konference „Mūsdienu mākslu terapija – teorija unprakse”. Tēzes. Rīga : RSU, 2009, 43.–44. lpp.16. Pai<strong>par</strong>e, Mirdza, De Serio, A. Musictherapy for the Hospitalized ElderlyPatients. 7. Starptautiskā mākslu terapijas konference „Mūsdienu māksluterapija – teorija un prakse”. Tēzes. Rīga : RSU, 2009, 87.–88. lpp.17. Stadgale, Ineta. Speciālie teksti migrācijas jomā: leksiskais aspekts.Tekstas: lingvistika ir poetika : 17. Šiauliai : VšĜ Šiaulių universitetoleidykla, 2009, 63. pl.18. Straupeniece, Daiga. Atgriezenisko verbu formu lietojuma proporcijasSventājas izloksnes tekstos. Tekstas: lingvistika ir poetika : 17. Šiauliai :VšĜ Šiaulių universiteto leidykla, 2009, 64.–65. pl.19. Šmite, Rasa. Tīkla kultūra kā alternatīvs attīstības modelistehnosociālās transformācijas kontekstā. RSU <strong>2009.</strong> gada zinātniskāskonferences tēžu izdevums. Rīga : RSU, <strong>2009.</strong>20. Šulce, Dzintra. Lielo un mazo burtu stilistiskās funkcijas. Tekstas:lingvistika ir poetika : 17. Šiauliai : VšĜ Šiaulių universiteto leidykla, 2009,65.–66. pl.21. Tomsons, Dzintars, Samuseviča, Alīda, Tomsone, Vineta. Developmentof Competencies by Playing Games and Using E-learning Environment.Proceedings of 7 th International JTEFS/BBCC conference "Sustainabledevelopment. Culture. Education." Part II. Daugavpils : DaugavpilsUniversity, <strong>2009.</strong>22. Žaime, Daiga. Propagator difference scheme for solving of the dissipativeMurray equation. Proceedings of 14 th International Conference MMA2009 (Mathematical Modelling and Analysis), 27.–30. May, Daugavpils,Latvija, p. 90.21
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā4.1.4. <strong>LiepU</strong> zinātniskie raksti1. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums : 14.Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 217 lpp. ISSN 1407-47292. Cilvēks un vide. 8. starptautiskās zinātniski metodiskās konferencesrakstu krājums. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> ISBN 978-9984-821-64-1.3. Liepājas Universitātes studentu zinātniskie raksti : 5. Sast. I. Ozola. Liepāja: LiePA, <strong>2009.</strong> 84 lpp. ISBN 978-9984-821-61-04. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums : 11. Sastād. ArtursMedveckis. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 648 lpp. ISSN 1407-69185. Vārds un tā pētīšanas aspekti. 13 (1) [laid.]. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong>335 lpp. ISSN 1407-47376. Vārds un tā pētīšanas aspekti. 13 (2) [laid.]. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong>321 lpp. ISSN 1407-47374.2. Apskata raksti, recenzijas1. Borga, Zanda. Literārie lasījumi gardēžiem. Kurzemes Vārds:Kultūras Pulss, <strong>2009.</strong> gada 18. marts2. Borga, Zanda. Mīmika – apbrīnojama : [Par Liepājas teātra izrādi„Divi A. Čehova joki”. Kurzemes Vārds, <strong>2009.</strong> gada 21. maijs3. Borga, Zanda. Pārdomas <strong>par</strong> M. Kamoleti lugas „Pidžama sešiem”iestudējumu Liepājas teātrī. Kurzemes Vārds, <strong>2009.</strong> gada 4. jūnijs4. Borga, Zanda. Teātris nav ēka. Kultūras Forums, <strong>2009.</strong> gada 22.–29.maijs5. Gintere, Ērika. Atkarību īpašais spēks. Latvijas Avīze, 16.10.<strong>2009.</strong>6. Gintere, Ērika. Kādu uguni kursi, pie tādas sildīsies. Latvijas Avīze,28.07.<strong>2009.</strong>7. Gintere, Ērika. Skopums un izšėērdība Latvijas Avīze, 21.08.<strong>2009.</strong>8. Gintere, Ērika. Vecāku un skolotāju sadarbība. Latvijas Avīze,02.02.<strong>2009.</strong>9. Ăingulis, Edvīns. Profesoram Jānim Mencim – 95. Skolotājs, 2 (74)2009, 106. lpp.10. Jansone, Aija. "Reālistiskais sapĦotājs ar fantasta redzi". Helikons,1/19 aprīlis, 2009, 78.–82. lpp.11. Kuduma, Anda. Pasaules radīšanas koncepts JāĦa Hvoinska dzejā [JānisHvoinskis „Lietus pār kanālu e”]. Karogs. Nr. 12, 2009, 145.–150. lpp.12. Kuduma, Anda. Uz redzēšanos, skolotāj! [Recenzija <strong>par</strong>: Labdien,skolotāj! : esejas, pārdomas, pētījumi. Rīga : apgāds „Skola un Ăimene”,<strong>2009.</strong>]. Kultūras Forums, 23.–30. oktobris, 7. lpp.22
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā13. Lāms, Edgars. Dažas pārdomas <strong>par</strong> kultūru, pētniecību, politiskogribu un saprašanu. Helikons, 1/19 aprīlis, 2009, 5.–6. lpp.14. Lāms, Edgars. Ieskats Kurzemes literārajos apcirkĦos. Kultūras Forums,<strong>2009.</strong> gada 22.–28. maijs.15. Lāms, Edgars. Kad <strong>par</strong>alēles krustojas. Zihmanis, M. Sibīrijassmagais roks. Rīga, 2009, 64.–69. lpp.16. Lāms, Edgars. Livonijas LejiĦa hronika. Kultūras Forums, <strong>2009.</strong> gada11.–18. septembris, 7. lpp.17. Lāms, Edgars. Nacionālie un nacionāli reăionālie aspekti literatūraspētniecībā. Kurzemes Vārds: Kultūras Pulss, <strong>2009.</strong> gada 21.oktobris18. Lāms, Edgars. Wenn die Parallelen sich durchschneiden. Zihmanis,M. Sibirischer Hardrock. Rīga, 2009, 5.–7. lpp.19. Lieăeniece, Daina. Pasaules robežas ir dvēseles robežas. Laikmets unpersonība : Personības, kas dažādos gadsimtos veicinājušas pedagoăiskāsdomas attīstību Latvijā. Rakstu krājums. Sast. un liter. redaktore R.CimdiĦa. Rīga : RaKa, 2009, 260.–261. lpp.20. OkuĦeva, Sandra. Latviski tulkotā literatūra 2007. gadā: piedāvājumspusaudžiem. Bibliotēku pasaule. Nr. 45, 2009, 47.–51. lpp. Pieejams:http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/Izdevumi/pielikumi/bibliotekupasaule/BP_45.pdf21. Ozola, Ieva. Kurzemes latgalietes mantojums : [AntoĦina Reėēna. Rakstivalodniecībā : I daĜa. Liepāja : Liepājas Universitāte, 2008.]. KultūrasForums, <strong>2009.</strong> gada 22. – 29. maijs, 12. lpp.22. Pai<strong>par</strong>e, Mirdza. Mūzikas terapija. Biznesa Psiholoăija. <strong>2009.</strong> Nr. 17(aprīlis–maijs), 66.–67. lpp.23. Tišheizere, Edīte. Aăitbrigādes brauciens pa apĜveida trasi [Hipnotiskaisbrauciens Nacionālajā teātrī]. Teātra Vēstnesis, 2009, nr. 2.24. Tišheizere, Edīte. AtslēdziĦu aizdod tikai uz vienu vakaru [IevaPuėe]. Māksla+, 2009, nr. 3.25. Tišheizere, Edīte. Evitas Sniedzes atslēgasvārdi. Māksla+, 2009, nr. 5.26. Tišheizere, Edīte. Kā dievi. Kā eĦăeĜi. Kā mērėi [SabīnaGrigorjeva]. Māksla+, 2009, nr. 6.27. Tišheizere, Edīte. Par nepārejošiem kārdinājumiem: lidot un zemēraut. [M. Zālītes „Priekules Ikars”Dailes teātrī]. Kurzemes Vārds,2009, 22. aprīlī.28. Tišheizere, Edīte. Saprotamo atbilžu un mesijas priekšnojautās[2008./<strong>2009.</strong> gada sezona]. Teātra Vēstnesis, 2009, nr. 3.29. Tišheizere, Edīte. ViĦš mirdzēja no savas gaismas [ValdemārsZandbergs]. Kurzemes Vārds, <strong>2009.</strong> gada 12. novembrī.23
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā30. Vensko, Sandra. Ja tas vispār ir iespējams [Rec. <strong>par</strong> Astras RancānesdzejoĜu krājumu „Ja tas Vispār ir iespējams, 2008]. Kultūras Forums,<strong>2009.</strong> gada 22.–28. maijs.31. Vensko, Sandra. Lietus, tie mīĜākie nokrišĦi [Rec. <strong>par</strong> J. HvoinskadzejoĜu krājumu „lietus pār kanālu e”]. Kultūras Forums, <strong>2009.</strong> gada18.–25. septembris.32. Vensko, Sandra. Rakstīts sudrabā. Kultūras Forums, <strong>2009.</strong> gada 10.–17. jūlijs.4.3. Mācību un metodiskie izdevumi1. Arājs, Raimonds, Drulle, V., Miesniece, A. 2. klase. Izzini pasauli!Dabaszinības. Pārbaudes darbi. Rīga : Zvaigzne ABC, <strong>2009.</strong> 32 lpp.2. Arājs, Raimonds, Drulle, V., Miesniece, A. 3. klase. Izzini pasauli!Dabaszinības. Pārbaudes darbi. Rīga : Zvaigzne ABC, <strong>2009.</strong> 32 lpp.3. Arājs, Raimonds, Drulle, V., Miesniece, A. 4. klase. Izzini pasauli!Dabaszinības. Pārbaudes darbi. Rīga : Zvaigzne ABC, <strong>2009.</strong> 32 lpp.4. Bikše, Kas<strong>par</strong>s, Laiveniece, Diāna. Latviešu valoda vidusskolai. II daĜa: mācību grāmata. Rīga : Zvaigzne ABC, <strong>2009.</strong> 231 lpp.5. Bikše, Kas<strong>par</strong>s, Laiveniece, Diāna. Latviešu valoda vidusskolai. II daĜa: uzdevumu un tekstu grāmata. Rīga : Zvaigzne ABC, <strong>2009.</strong> 184 lpp.6. Ăingulis, Edvīns. Matemātikas vēsture: metodisks līdzeklis. Liepāja :LiePA, <strong>2009.</strong> 88 lpp. ISBN 978-9984-821-56-6.7. Krūče, Dzidra. Trigonometrijas elementi animatīvos attēlos. Metodiskslīdzeklis. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 39 lpp. Komplektā kompaktdisks.8. StrautiĦa, Vaira, Šulce, Dzintra. Latviešu valodas fonētikas, ortoepijasun ortogrāfijas vingrinājumu krājums. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 47 lpp.24
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā4.4. <strong>LiepU</strong> zinātnisko rakstu anotācijasAktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums : 14. laidiens.Sast. Zanda Gūtmane. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 217 lpp. ISSN 1407-4729Redakcijas kolēăija:Dr.philol. Z. Gūtmane (<strong>LiepU</strong>) – redakcijas kolēăijas vadītāja; Dr.philol. D. Bula (LULFMI), Dr.philol. I. Daukste-Silasproăe (LU LFMI), Dr.human. S. Gaižūns (Baltoskandijasakadēmija), Dr.philol. M. Grudule (LU), Dr.habil.philol. B. Kalnačs (<strong>LiepU</strong>, LU LFMI),Dr.philol. Ieva E. KalniĦa (LU LFMI), Dr.philol. A. Kuduma (<strong>LiepU</strong>), Dr.phil. S. Lasmane(LU), Dr.philol. E. Lāms (<strong>LiepU</strong>), Dr.habil.art. S. Radzobe (LU), Dr.philol. J. Rozītis(Stokholmas Universitāte), Dr.philol. P. Štolls (Prāgas Universitāte), Mg.philol. K. VērdiĦš (LU).Publicēti 25 zinātniski raksti (latviešu valodā), kas papildināti arkopsavilkumu svešvalodā. Krājumu veidot daĜas Baltijas reăiona literatūra:vēsture un mūsdienas, Literatūra un teātris, Folklora un mitoloăija,Postsociālisma literatūra: izpausmes un izpēte, Postsociālisma literatūra:latviešu literatūra pasaulē.Cilvēks un vide. 8. starptautiskās zinātniski metodiskās konferences „Cilvēksun vide” rakstu krājums. Sast. L. Karule. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 146 lpp.ISBN 978-9984-821-64-1.Redakcijas kolēăija: Dr.paed. O. Glikasa (<strong>LiepU</strong>), Dr.paed. L. Karule (<strong>LiepU</strong>),Dr.geogr. I.M. Markausa (<strong>LiepU</strong>, LZA Ekonomikas institūts).Izdevumā publicēti 21 autora veidotie 15 raksti – 3 raksti <strong>par</strong> videsun sabiedrības attiecību problēmām, 4 <strong>par</strong> vides informācijas un videsizglītības jautājumiem, 3 <strong>par</strong> pētījumiem bioloăijā un fizikā, 2 <strong>par</strong> videspārvaldību, 3 <strong>par</strong> dabas objektu apzināšanas, aizsardzības un popularizēšanasproblēmām, ietverot arī tūrisma iespējas.Liepājas Pedagoăijas akadēmijas studentu zinātniskie raksti: 5. Sast.I. Ozola. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 84 lpp. ISBN 978-9984-821-61-0Studentu zinātnisko rakstu 5. laidienā publicēti septiĦi bakalaura unmaăistra studiju programmu studentu pētījumi: 1 literatūrzinātnē un 1valodniecībā (humanitāro zinātĦu maăistra programma Latviešu filoloăija), 3vadībzinātnēs (programmas Iestādes un uzĦēmuma vadība, Ārējo sakaru vadība),2 matemātikas un informātikas didaktikā (izglītības zinātĦu maăistra programmapedagoăijā). Rakstu pamats ir 2008. gada Studentu zinātniskajā konferencēnolasītie referāti. Rakstu valoda: latviešu, krievu.25
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāSabiedrība un kultūra. Rakstu krājums : 11. laidiens. Sast. ArtursMedveckis. Liepāja : LiePA, <strong>2009.</strong> 648 lpp. ISSN 1407-6918Redakcijas kolēăija:Dr.hist. Ā. Kolosova (<strong>LiepU</strong>) – atbildīgā redaktore; Ph.D. E. B. Deksnis (Brisele), Dr.oec.D. Celma (<strong>LiepU</strong>), Dr.phil. Z. Graumanis (<strong>LiepU</strong>), Dr.habil.sc.pol. T. Jundzis (LZA),Dr.soc. L. Karlsons (Melardalenas Augstskola), Dr.habil. J. Kida (Ržezovas Universitāte),Dr.geogr. I. M. Markausa (<strong>LiepU</strong>, LZA Ekonomikas institūts), Dr.sc.soc. O. PeipiĦa (DU),Dr.paed. A. Samuseviča (<strong>LiepU</strong>), Dr.hist. H. Soms (DU), Dr.hist. H. Šimkuva (LatvijasJūras akadēmija), Dr.sc.soc. T. Tīsenkopfs (LU), Dr.habil.philol. J. Valdmanis (VVA),Dr.habil.oec. E. Vanags (LU), Dr.oec. T. Volkova (Banku Augstskola), Dr.soc. A. VosiĜūte(ŠauĜu Universitāte), Dr.biol. M. ZeltiĦa (<strong>LiepU</strong>), Dr.paed. O. Zīds (<strong>LiepU</strong>).Rakstu krājuma 11. laidienā publicēti humanitāro un sociālo zinātĦupētījumi. Rakstu pamats ir 11. starptautiskajā konferencē Sabiedrība un kultūranolasītie referāti. Rakstu valoda: latviešu, krievu, angĜu.Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums: 13 (1). Vārds gramatikā unstilistikā. Vārda diahroniskais un areālais aspekts. Liepāja : LiepājasUniversitāte, <strong>2009.</strong> 335 lpp. ISSN 1407-4737Vārds un tā pētīšanas aspekti. Rakstu krājums: 13 (2). Valoda un vide.Terminoloăija. Tulkošanas problēmas. Liepāja : Liepājas Universitāte, <strong>2009.</strong>321 lpp. ISSN 1407-4737Redakcijas kolēăija:Dr.habil.philol. B. Laumane (<strong>LiepU</strong>) – redakcijas kolēăijas vadītāja; Dr.philol. A. Andronovs(Sanktpēterburgas Valsts universitāte), Dr.philol. M. Brēde (LU), Dr.philol. I. Brigzna (LU),Dr.habil.philol. B. Bušmane (LU Latviešu valodas institūts), Dr.philol. T. G. Fennels (FlindersaUniversitāte), Dr.habil.human. A. Kaukiene (Klaipēdas Universitāte), Dr.philol. I. Ozola (<strong>LiepU</strong>),Dr.philol. J. Sīlis (Ventspils Augstskola), Dr.habil.philol. V. SkujiĦa (LU Latviešu valodas institūts),Dr.habil.human. K. Župerka (ŠauĜu Universitāte).Rakstu krājums ir <strong>LiepU</strong> Latviešu valodas katedras zinātnisksturpinājumizdevums, tā 13. laidiena 1. daĜā ir 2 nodaĜas: Vārds gramatikā unstilistikā (21 raksts) un Vārda diahroniskais un areālais aspekts (17 rakstu).Raksti ir latviešu un lietuviešu valodā. 13. laidiena 2. daĜā publicēti 39 raksti,to valoda – latviešu, angĜu, vācu.26
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā5. <strong>LiepU</strong> ZINĀTNISKĀS KONFERENCESUN SEMINĀRIAktuālas problēmas literatūras zinātnē<strong>2009.</strong> gada 5. – 6. marts15. gadskārtējā starptautiskā zinātniskā konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Literatūras katedra un Kurzemes Humanitārais institūts, LU Literatūras,folkloras un mākslas institūts.Konferences starptautiskā zinātniskā un organizācijas komiteja:Z. Gūtmane (<strong>LiepU</strong>, priekšsēdētāja), D. Bula (LU LFMI), I. Daukste-Silasproăe(LU LFMI), S. Gaižūns (Lietuva), M. Grudule (LU), B. Kalnačs (<strong>LiepU</strong>, LU LFMI),I. E. KalniĦa (LU LFMI), A. Kuduma (<strong>LiepU</strong>), S. Lasmane (LU), E. Lāms(<strong>LiepU</strong>), S. Radzobe (LU), J. Rozītis (Zviedrija), P. Štolls (Čehija).Konferences darba sekcijas:Mitoloăija un folklora (7 referāti), Pasaules literatūra (4 referāti), Latviešuliteratūra. Postsociālisma literatūra (11 referātu), Latviešu literatūras vēsture(9 referāti). Literāro vakaru Kūrmājas lasījumi finansiāli atbalstījusi Liepājaspilsētas Domes Kultūras pārvalde.Sociālā darba aktualitātes:sociālais darbs ar dažādām sociālām grupām<strong>2009.</strong> gada 20. februāris3. gadskārtējā zinātniski praktiskā konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Izglītības zinātĦu institūts.Konferences norise:Konferences atklāšanas sēdē un darba grupās tika apspriesti aktuāli sociālādarba likumdošanas un prakses jautājumi. Konferencē piedalījās LRLabklājības ministrijas, LR Saeimas (A. Barča) pārstāvji, kā arī sociālā darbaspeciālisti un <strong>LiepU</strong> studenti.Izglītības kvalitātes dimensijas zināšanu sabiedrībā<strong>2009.</strong> gada 17. aprīlisIZI 1. zinātniskā konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Izglītības zinātĦu institūts.27
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāKonferences norise:Pirmajā konferencē, ko organizēja <strong>LiepU</strong> IZI, ar referātiem <strong>par</strong> savām zinātniskajāmtēmām uzstājās visi IZI pētnieki, daĜa pedagoăijas nozares mācībspēkuun doktorantu, kā arī pētnieki no citām Latvijas pētniecības institūcijām.Sabiedrība un kultūra: Citādība un mazākuma intereses<strong>2009.</strong> gada 23. – 24. aprīlis12. gadskārtējā starptautiskā zinātniskā konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Sociālo zinātĦu katedra un VadībzinātĦu katedra, MelardalenasAugstskolas Sociālo zinātĦu de<strong>par</strong>taments (Zviedrija).Konferences zinātniskā un redakcijas kolēăija:Ā. Kolosova (<strong>LiepU</strong>, priekšsēdētāja), E. B. Deksnis (Brisele), L. Karlsons (Zviedrija),D. Celma (<strong>LiepU</strong>), Z. Graumanis (<strong>LiepU</strong>), T. Jundzis (LZA), J. Kida (Polija), J.Kuznecoviene (Lietuva), I.M. Markausa (<strong>LiepU</strong>), O. PeipiĦa (DU), A. Samuseviča(<strong>LiepU</strong>), H. Šimkuva (Latvijas Jūras akadēmija), T. Tisenkopfs (LU), J. Valdmanis(VVA), E. Vanags (LU), A. VilciĦa (LLU), T. Volkova (Banku Augstskola), A.VosīĜūte (Lietuva), O. Zīds (<strong>LiepU</strong>).Organizācijas komiteja:A. Medveckis (<strong>LiepU</strong>, priekšsēdētājs), A. OzoliĦš (Zviedrija, līdzpriekšsēdētājs), Ā. Kolosova(<strong>LiepU</strong>), I. Leitāne (<strong>LiepU</strong>), I. Ozola (<strong>LiepU</strong>), O. PeipiĦa (DU), H. Soms (DU), B. KĜava(Liepājas pilsētas Dome), I. Tālberga (LZA), A. VosīĜūte (Lietuva), J. Kida (Polija), I. Jerva(Igaunija); koordinatore – Ē. Lauberga.Konferences darba sekcijas:Vēsture, kultūras vēsture, filozofija (15 referātu), Politika un tiesības (15referātu), Socioloăija (48 referāti), Ekonomika. Vadībzinātne (35 referāti).Referenti pārstāvēja Latvijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas augstskolas unpētniecības institūcijas.23. aprīlī konferences plenārsēdē tika <strong>par</strong>akstīts Latvijas ZinātĦuakadēmijas un <strong>LiepU</strong> atjaunotais sadarbības līgums. Plenārsēdē uzstājās LZAprezidents akadēmiėis Juris Ekmanis, akadēmiėe Ilga Jansone, kā arī <strong>LiepU</strong>rektors prof. Oskars Zīds.Cilvēks un vide<strong>2009.</strong> gada 21. – 22. maijs9. gadskārtējā starptautiskā zinātniski metodiskā konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Vides zinātĦu katedra un IZI Vides un veselības izglītības centrsKonferenci finansiāli atbalsta Liepājas pilsētas Domes Vides aizsardzības fonda padome.28
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāKonferences organizācijas komiteja:Dr.paed. L. Karule, Dr.paed. O. Glikasa, A. Linarte.Konferences norise<strong>2009.</strong> gada tematika – Vides komunikācijas problēmas mūsdienās:vides izglītība (formālā, neformālā, profesionālā), vides informācija (vide unmāksla, vide un literatūra, vide un masu mediji, muzeji, valsts institūcijas),sabiedrības iesaistīšana. Konferences 72 dalībnieki pārstāvēja Latviju (<strong>LiepU</strong>,LU, Latvijas Dabas fonds, IZM, Aizkraukles muzejs, RTU u. c.) Lietuvu(Klaipēdas Universitāte), Zviedriju.Konferences darba struktūra: plenārsēde (4 referāti), darbs divāsinterešu grupās: Vides un veselības izglītība (15 referātu), Vide un sabiedrība(14 referātu), 7 stenda referāti; izbraukuma sesija Vērgales pagastā Dabasaizsardzības problēmas un risinājumi agrārajā vidē, tās vadītājs – LatvijasDabas fonda valdes priekšsēdētājs botāniėis I. Kabucis. Konferences mākslinieciskonoformējumu veidoja Arnolda Aigara foto izstāde Kurzeme, mana mīĜā.Eiropa, Latvija, Liepāja sociālo procesu spogulī<strong>2009.</strong> gada 28. maijsSPC 2. konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Socioloăisko pētījumu centrs.Socioloăisko pētījumu centra 2. konferencē sniegts pārskats <strong>par</strong>veiktajiem pētījumiem, analizēta sadarbība ar reăiona institūcijām, kā arīLatvijas Sociologu asociāciju. Piedalījās 19 referenti, kas pārstāvēja <strong>LiepU</strong>,Liepājas pilsētas Domi, Liepājas pilsētas Sociālo dienestu, Liepājas reăionāloslimnīcu, LU, LLU, LZA Ekonomikas institūtu, Latvijas Sociologu asociāciju.Kurzemes izpēte: Letonikas ieguvumi un perspektīvas<strong>2009.</strong> gada 16. oktobrisLetonikas III kongresa <strong>LiepU</strong> sekcijaKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Kurzemes Humanitārais institūts.Letonikas 3. kongresa Liepājas sekcijas mērėis: iepazīstināt Universitāteskolēăus, studentus un sabiedrību ar Letonikas programmā paveikto, apspriestpētniecības problēmas un turpmākos darba virzienus. Tika nolasīti 9 referāti <strong>par</strong>reăionālās literatūrpētniecības, dzīvesstāstu izpētes, dialektoloăijas, Liepājas teātravēstures jautājumiem. Konferences saturs un secinājumi ir aprakstīti laikrakstāKurzemes Vārds <strong>2009.</strong> gada 17. un 21. oktobrī, kā arī ietverti Dr.philol. I.Ozolaspārskata ziĦojumā Letonikas III kongresā Rīgā 26. – 27. oktobrī.29
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāSporta izglītības aktualitātes<strong>2009.</strong> gada 23. oktobrisZinātniski metodiska konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Nozaru pedagoăijas katedra; organizācijas komitejas priekššedētājaMg.paed. H. Vecenāne.Konferences norisePirmajā <strong>LiepU</strong> sporta nozares zinātniski metodiskajā konferencēpiedalījās 25 dalībnieki no Liepājas Universitātes, Latvijas Sportapedagoăijas akadēmijas un Latvijas Universitātes. Tika apspriestas sportapedagoăijas aktualitātes un dažādu sporta veidu apguves pedagoăiskie,fizioloăiskie, psiholoăiskie u. c. aspekti.Psiholoăijas aktualitātes mūsdienu izglītībā<strong>2009.</strong> gada 30. oktobrī2. zinātniskā konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Psiholoăijas katedraKonferences noriseKonferences darbs notika plenārsēdē un 3 darba grupās, kurāskopumā nolasīti 24 referāti. Referenti pārstāvēja <strong>LiepU</strong>, Latvijas Universitāti,Daugavpils Universitāti, Rīgas StradiĦa universitāti, Latvijas Mūzikasakadēmiju, Psiholoăijas Augstskolu, Baltijas Starptautisko akadēmiju, BA„Turība”, Transporta un sakaru institūtu, Valsts policijas koledžu.Vārds un tā pētīšanas aspekti<strong>2009.</strong> gada 26. – 27. novembris14. gadskārtējā starptautiskā zinātniskā konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Latviešu valodas katedra, Kurzemes Humanitārais institūts.Konferences starptautiskā zinātniskā komiteja:I. Ozola (<strong>LiepU</strong>, priekšsēdētāja), B. Laumane (<strong>LiepU</strong>), G. Smiltniece (<strong>LiepU</strong>), J. Sīlis(Ventspils Augstskola), D. KiseĜūnaite (Klaipēdas Universitāte), A. Butkus (Vītauta DižāUniversitāte), A. Andronovs (Sankt-Pēterburgas Valsts universitāte).Konferences organizācijas komiteja:D. Laiveniece (priekšsēdētāja), Dz. Šulce, R. Zauere.Konferences darbs notika plenārsēdē un piecās tematiskās sekcijās:Vārda diahroniskais un areālais aspekts; Valoda un vide; Vārds stilistikā;30
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāVārds tulkojuma aspektā; Vārda semantiskie un gramatiskie aspekti. Nolasīti103 referāti, konferencē piedalījās zinātnieki no Latvijas (Liepājas, Rīgas,Daugavpils, Ventspils), Lietuvas, Vācijas.Sociālā pedagoăija:Izglītības un sociālās vides mijiedarbības sociāli pedagoăiskais aspekts<strong>2009.</strong> gada 4. decembris2. starptautiskā zinātniskā konferenceKonferences organizētāji:<strong>LiepU</strong> Pedagoăijas fakultāte.Konferences starptautiskā zinātniskā redakcijas kolēăija:D. Lieăeniece (<strong>LiepU</strong>), B. Nergārda (Dānija), L. Bjerknesa (Norvēăija), A. Samuseviča(<strong>LiepU</strong>), R. UkstiĦa (<strong>LiepU</strong>), V. Ivanauskiene (Lietuva), B. Vikmane (<strong>LiepU</strong>),R. Bilbokaite (Lietuva)Konferences organizācijas komiteja:R. UkstiĦa, A. Samuseviča, D. Lieăeniece, L. Mackēviča, S. Lanka, B. VikmaneKonferences darbs noritēja plenārsēdē (2 referāti) un 4 darba grupās– Pašrealizācija skolas vidē: problēmas un sociālpedagoăiskie risinājumi (10referātu), Profilaktiskais un probācijas darbs ar jauniešiem (7 referāti),Sociālās iekĜaušanas sociālpedagoăiskie aspekti (11 referātu), Sociālāpedagoga sadarbība ar sociālo vidi (10 referātu).31
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā6. <strong>LiepU</strong> AKADĒMISKĀ PERSONĀLA UNDOKTORANTU REFERĀTIReferāti <strong>LiepU</strong>konferencēs (95)Referāti citāszinātniskāskonferencēs Latvijā(40)referāti ārzemēs (48)KonferenceReferents un referāta tematsZINĀTNISKĀS KONFERENCES UN SEMINĀRILiepājas Universitātē15. starptautiskā A. Jansone. Liriskais romantiėis A. Krūkliszinātniskā konferenceG. GirĦus. Vēsturiskās teikas un vēstures diskurssAktuālas problēmasliteratūras zinātnē I. Genese-Plaude. Latviešu un vācu attiecību dinamika5.–06.03.<strong>2009.</strong> Augusta Deglava romānā „Rīga”Z. Gūtmane. Pagātnes un tagadnes laika saplūsme M.Bergas romānā „Es mīlēju krievu”A. Kuduma. Pārejas laikmeta identitāte I. Ābeles romānosE. Lāms. Mākslinieks un varas sistēma: TāĜa VaidaraprecedentsS. OkuĦeva. Dzejnieka ViĜa PlūdoĦa daiĜradespētniecības nozīmīgākie aspektiL. Zulmane. Pārejas laikmeta zīmes A. Niedras prozāIZI 1. zinātniskākonference Izglītībaskvalitātes dimensijaszināšanu sabiedrībā17.04.<strong>2009.</strong>D. Berloviene. Starpinstitucionālā sadarbība izglītībasprocesa pilnveidēD. Bethere. Izglītības pārejas posma pirmsskola –skola teorētiskā koncepcijaO. Glikasa. Informācijas vizualizācija veselības izglītībāA. Jankina. Etiėetes nozīme karjeras veidošanāL. Karule. Informācijas vizualizācija dabaszinībāsI. Klāsone. Tradicionālā kultūrā sakĦota mākslas izglītībateorijā un praksē personības pilnveidei, pašrealizācijaiun pašizteiksmei starpkultūru mijiedarbības procesā32
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāL. Mackēviča. Starptautiskā sadarbība kā jaunas izteiksmesiespējas topošo skolotāju personības pilnveidei unpašrealizācijaiS. Lanka. Sociālo darbinieku profesionālās kompetencespilnveide ilgtspējīgas attīstības kontekstāA. Līdaka. Vērtībizglītības realizācija – personībasveidošanos ietekmējošs faktorsD. OĜukalne. Izdegšanas sindroma saistība ar uzvedībukonfliktsituācijās menedžeriem un pedagogiemĀ. Orlovskis. Pilsoniskā sabiedrība un pilsoniskālīdzdalība: problēmas un perspektīvasL. Petre. Procesuālie modeĜi multikulturālisma pētījumosA. Samuseviča. Pētniecības konsekvences pedagoguizglītībāI. StrazdiĦa. Personības pašaktualizācijas aspektidzīves kvalitātes kontekstāV. TrumsiĦa. Starpkultūru kompetence – kvalitatīvas profesionālasdarbības nosacījums multikulturālā izglītības vidēI. Valdmane. Reformpedagoăijas kontekstuālā saikne arskolas humanizācijas procesiem 21. gadsimtāI. Vereščagina. Sociālā darba speciālistu profesionālāizdegšanaB. Vikmane. Bērnu gatavība mācībām skolā12. starptautiskāzinātniskā konferenceSabiedrība un kultūra:Citādība un mazākumaintereses23.–24.04.<strong>2009.</strong>L. Ābele. Ilgtspējīgas attīstības koncepcijas mikroekonomiskāanalīzeD. Celma. Pārveidojošā vadīšana organizācijāsU. DrišĜuks. Jaunāko vadības metožu pielietošanaLiepājas pašvaldību darbāA. EgliĦš-Eglītis. Knowledge Management Using in theCapacity Building of Academic StaffM. Gineite, A. VilciĦa. Kvalitātes vadība – izaicinājumsaugstākās izglītības iestādēĒ. Gintere. Dzīves mērėu un apmierinātības ar dzīvikopsakarībasA. Golubeva. Studiju programmas direktora kompetence:pētījuma rezultātiZ. Graumanis. Libau un „Spriestspējas kritikas” pirmpublicēšana:šėietamā sakarībaĀ. Kolosova. Organizētā cīĦa Liepājā <strong>par</strong> valstiskāsneatkarības atjaunošanu 20. gs. 80. gadu beigās33
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā9. starptautiskāzinātniski metodiskākonference Cilvēks unvide21.–22.05.<strong>2009.</strong>SPC 2. konferenceEiropa, Latvija, Liepājasociālo procesu spogulī28.05.<strong>2009.</strong>Letonikas III kongresa<strong>LiepU</strong> sekcijaKurzemes izpēte:Letonikas ieguvumi unperspektīvas16.10.<strong>2009.</strong>L. Lauze. Informācijas telpa Liepājā: sociolingvistiskaisaspektsA. Medveckis. Konferences „Sabiedrība un kultūra”rosinošā loma stereotipu pārvarēšanāJ. Mihejeva. Krīzes <strong>par</strong>ādības profesionālās pilnveidessākumposmāV. TrumsiĦa. Jaunā speciālista veiksmīgas profesionālāsdarbības priekšnosacījumi un perspektīvas globalizācijasapstākĜosN. Vilmane. Priekšnoteikumi izdzīvošanai sociāli nesakārtotāvidē atrautībā no dzimtenesO. Zīds. Krīze kā iespēja izglītības attīstībaiI. Eistere. Klimata maiĦa un ilgtspējīga attīstībaO. Glikasa. Studentu patstāvīgā darba formas veselībasizglītībāI. GrospiĦa, I. Leitāne. Tūrisma loma Liepājas attīstībāL. Karule. Liepājas Universitātes studentu radošā līdzdalībaskolēnu vides izglītībāM. Kazakeviča, V. Kulmane, L. Ulmane-OzoliĦa. Vai tevir emuārs?H. Vecenāne. Studentu laika budžets un to noteicošie faktoriA. Tālbergs. Vispārējā fiziskā sagatavotība – viens nopriekšnoteikumiem bērnu veselībaiM. ZeltiĦa. Vides zinātĦu kursa saturs vadībzinātĦustudiju programmāsM. Gineite. Pētījumu pielietojamība kvalitātes vadībassistēmas un studiju procesa pilnveidēI.M. Markausa. IZM pētījums „Iedzīvotāju ataudzes kvalitatīvāaspekta pētījums Kurzemē un Liepājā”: III posmsA. Medveckis. SPC darbības vērtējums aizvadītajā gadāA. Medveckis Personības izpausmes šėautnes biogrāfiskajāpētniecībā: ieskice veltīta JāĦa Menča 95. gadu jubilejaiL. RomaĦuka. SIA „Liepājas reăionālā slimnīca”pacientu viedokĜi, kas raksturo vides, pacientu unpersonāla komunikācijas kultūruZ. Borga. MārtiĦa Eihes radošie meklējumi Liepājas teātrīA. Jansone. Alfrēda KrūkĜa personības, dzīves un daiĜradesšėautnesA. Kuduma. Autora koncepcija Mirdzas Ėempes daiĜradēB. Lāma. Meklējumi un atradumi rakstnieka MārtiĦaKalndruvas darbos34
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāSporta izglītībasaktualitātes23.10.<strong>2009.</strong>2. zinātniskā konferencePsiholoăijas aktualitātesmūsdienu izglītībā30.10.<strong>2009.</strong>14. starptautiskākonferenceVārds un tā pētīšanasaspekti26.–27.11.<strong>2009.</strong>E. Lāms. Nacionālie un nacionāli reăionālie aspektiliteratūras pētniecībāL. Markus-Narvila. No Zied¥t līdz t¥Os jeb dažas arizlokšĦu tekstu elektronisko apstrādi saistītas problēmasA. Medveckis. Sociālo vēstījumu vērtību metamorfozesmūsdienu kultūrvidēI. Ozola. IzlokšĦu tekstu publicēšana: sintakses aspektsE. Tišheizere. No N. Mūrnieka līdz M. Eihem: 20.gs. 2.puses, 21.gs. Liepājas režisoru prasības pret aktieriemA. Alksne. Garīguma esamība sportā – ilūzija vai īstenībaZ. Valka. Austrumu deja kā fitnesa programma LiepājasUniversitātes studentēm, tās atveseĜojošie efektiH. Vecenāne. Aerobika ar latviešu tautas dejas elementiemK. Mārtinsone, J.I.Mihailovs, M. Pai<strong>par</strong>e, M. Vāciete.Mākslas terapijas studentu adaptācijas specifika uniespējas Latvijas augstākās izglītības iestādēsJ. Mihejeva. Personības trauksmes un pretenziju līmeĦasaistība jauniešu vecumāD. OĜukalne. Izdegšanas līmeĦa un stresa pārvarēšanasmijsakarības augstskolu pasniedzējiemD. Skudra. SaziĦas procesa modelēšana kā mācību motivācijasattīstības līdzeklis ābeces mācībāsM. BeitiĦa. Vilhelma Šteineka (1681–1735) latviskoto garīgodziesmu sintakseI. Bliska. Franču valodas mācību <strong>par</strong>adigmas maiĦa XX gs.20.–30. gadu LatvijāA. Blūmane. Uzrunas veidu korelācija vispārizglītojošās skolāsN. Dzintars. Satura aspekts 20. gs. 40.–50. gadu latviešuvalodas mācību grāmatāsG. Elksnīte. Divdabja atributīvais lietojums G. ManceĜa tekstosD. Laiveniece. Subjektīvā un objektīvā faktors zinātnes valodā(latviešu zinātniskie raksti humanitārajās zinātnēs)L. Lauze. Lingvistiskā un komunikatīvā kompetence radioun televīzijas žurnālistu vērtējumāS. OkuĦeva. Prezentācijas nobeiguma veidošanas aspektiI. Ozola. Atributīvie adjektīvi un divdabji LejaskurzemesizloksnēsK. Politere. Sieviešu un vīriešu sarunvalodas izpētesspecifika un pētījumu avotiA. Pūpola. Objekta nozīmes izteikšana Lejaskurzemesizloksnēs tiešā verbālā pārvaldījuma kontekstā35
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā2.starptautiskākonference Sociālāpedagoăija: izglītībasun sociālās videsmijiedarbības sociālipedagoăiskais aspekts4.12.<strong>2009.</strong>Daugavpils UniversitātesHumanitārās fakultātes XIXzinātniskie lasījumi.I. SkadiĦa. Vienota valodas resursu un rīku infrastruktūraCLARING. Smiltniece. Adverbu gradācijaI. Stadgale. ES dokumentu valoda migrācijas jomā Latvijāun LietuvāD. Straupeniece. Prefiksālo atvasinājumu semantiskāsīpatnības SventājāA. Alksne. Gribas loma atkarību pārvarēšanā: sociālāgadījuma kariatīvs risinājumsS. Lanka. Likumdošanas realizācija atkarību profilaksēI. Lāce. Pedagoga karjeru ietekmējošie sociālie faktoriD. Lieăeniece. Sociālā pedagoga atbalstošā palīdzība bērnuvecvecākiem ăerentopenēzes (pēc 60 – 65 gadiem) periodāA. Samuseviča. Sociālā <strong>par</strong>tnerība sociālpedagoăiskajādarbāI. StrazdiĦa. Krīze un personības pašrealizācijas iespējasL. TiĜugs. Speciālās skolas loma bērnu ar īpašām vajadzībāmsociālajā integrācijāG. Tomele. Valodas attīstības un sociālās vides mijiedarbībaMontesori pedagoăijas aspektāB. Trinīte. Skolas psihosociālās vides un pedagoga balsskvalitatīvā mijiedarbībaR. UkstiĦa. Sociālā pedagoga profilaktiskā darbība jauniešuatkarības problēmu risināšanāL. Ulmane-OzoliĦa, V. Kulmane, M. Kazakeviča. Jaunāsinformācijas un komunikācijas kā tilts starp sociālo pedagoguun klientuI. Valdmane. Demokrātiska skolas vide kā priekšnoteikumsskolēna pašrealizācijai: alternatīvo skolu pieredzeI. Vereščagina. Sociālo pedagogu un sociālā darba speciālistusadarbības aktualitātesB. Vikmane. Vecāku audzināšanas stilu pārmantošanassociālpedagoăiskie aspektiSTARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCEScitās Latvijas zinātniskajās institūcijāsA. Medveckis. Dzīvesstāsti un citi biogrāfijuizpētes avoti Latvijas skolotāju institūtuvēstures apzināšanā29.–30.01.<strong>2009.</strong> DaugavpilsRēzeknes Augstskolas starpt. konf.Sabiedrība, integrācija, izglītībaRēzekne 27.–28.02.<strong>2009.</strong>D. Bethere. Ekositēmiska pieeja bērnu arspeciālajām vajadzībām sagatavošanaiiekĜaujošajai izglītībai pamatskolā36
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāLAPSA starpt. konferenceCooperation for sustainableeduction: management, research,practice and theory26.–29.04.<strong>2009.</strong> Līgatne7. JTEFS/BBCC konferenceSustainable development. Culture.Education5.–8.05.<strong>2009.</strong> Daugavpils14. starpt. konference MathematicalModelling and Analysis (MMA 2009)27.–30.05.<strong>2009.</strong> DaugavpilsLLU Starptautiskā zinātniskākonference Jaunas dimensijaszinātnes attīstībā11.06.<strong>2009.</strong> Jelgava.7. Starptautiskā mākslu terapijaskonference Mūsdienu mākslasterapija – teorija un prakse17.–19.07.<strong>2009.</strong> CēsisLLU 5. starpt. konference Jaunasdimensijas sabiedrības attīstībai2.–3.10.<strong>2009.</strong> JelgavaStarpt. konference Enerăija –zinātniskas un mākslinieciskas,utopiskas un kritiskas idejas9.–10.10.<strong>2009.</strong> RīgaRTU 50.starpt. zinātniskākonference12.–16.10.<strong>2009.</strong> RīgaD. Lieăeniece. Viedoklis <strong>par</strong> prosociālas uzvedībasattīstību: rietumos veiktu pētījumu analīzeR. UkstiĦa. Sociālā pedagoga kompetencesnesekmīgo pusaudžu sociālās funkcionēšanasveicināšanāB. Vikmane. Mācību motivācijas veidošanāsproblēmas pārejot no pirmsskolas uz skoluL. Mackēviča. International experience as atool for improving professional competence andquality of music eductionI. Miėelsone. Advancement of Philosophical andPedagogical Thought of Cooperative Learning inLatviaI. Klāsone. The Role of Art Education for theSuistainable DevelopmentS. Lanka. Perfection of the ProffesionalCompetence of Social Workers in the Contextof Sustainable DevelopmentDz. Tomsons, A. Samuseviča, V. Tomsone.Development of Competencies by PlayingGames and Using E-learning EnvironmentD. Žaime. Propagator difference scheme forsolving of the dissipative Murray equationK. Mārtinsone, I. Dreifelde-Gabruševa, M.Zakriževska, I. Majore-Dūšele, M. Pai<strong>par</strong>e. Artbased approaches – qualitative base of reflectivepractice in arts therapies supervisionO. Blauzde. Improvizācijas metodes integratīvaisaspektsM. Pai<strong>par</strong>e. Mūzikas klausīšanās un emocijasN. Dzintars. Sociālais aspekts latviešu valodasmācību grāmatu tekstos 20. gs. 40. - 50. gadosI. Stadgale. Kopīgais un atšėirīgais dokumentosmigrācijas jomā Eiropas Savienības valodāsR. Šmite, R. Šmits. Māksla un atjaunojamāenerăija jeb 0,36 volti biešu sulasDz. Tomsons, A. Kapenieks. Assessment oflearning outcomes and collaborative effortsin computer-supported environments37
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāStarpt. konference Telpiska stratēăijailgtspējīgai attīstībai: veidojamLatvijas nākotni15.–17.10.<strong>2009.</strong> RīgaTSI starpt. konference Reliability andStatistics in Transportation andCommunication (RelStat'09)21.–24.10.<strong>2009.</strong> RīgaK. Barona konference Stāstījumufolklora: teksti, procesi un tradīcijas;pētnieki, stāstnieki un klausītāji30.10.<strong>2009.</strong> RīgaRPIVA 14. starptautiskākreativitātes konference Kvalitāteindividualitātes dzīves gaitā6.–7.11.<strong>2009.</strong> RīgaLU konference Latviešu literatūraun reliăija 4.10.<strong>2009.</strong> RīgaD. Žaime. MZITI un <strong>LiepU</strong> matemātikas uninformātikas katedra reăionālās telpiskāsplānošanas stratēăiju kontekstāA. Berežnojs, Š. Guseinovs. Investigation ofnon-determined urban traffic flow in thepresence of "intellectually-directing" forcesŠ. Guseinovs, A. Berežnojs, K. Jakimovs.Investigation of the mathematical model formutual acquittance of accounts payable andaccounts receivableG. GirĦus. Teika kā folkloras naratīvsI. Pūre. Kreatīvas individualitātes veidošanāssabiedrisko attiecību studijās Latvijas augstskolāsL. Veita. Kreativitāti veicinošie faktorivizuālajā mākslāA. Kuduma. Bībeles motīvi JāĦa Hvoinska dzejāZINĀTNISKĀS KONFERENCES ĀRZEMĒSInternational Congress for SchoolEffectiveness and Improvement(ICSEI)Vankuvera (Kanāda) 4.–7.01.<strong>2009.</strong>15. starpt. konferenceMATHEMATICS. COMPUTINGEDUCATIONPuščino (Krievija) 19.–24.01.<strong>2009.</strong>Starpt. zinātniski praktiskā konferenceРусский язык в современном мире:традиции и инновации в преподаваниирусского языка как иностранного и впереводеGrieėija 1.–4.02.<strong>2009.</strong>Hildesheimas Universitātes starpt.konf. Hochschule und Schule in derinternationalen Diskussion: Chancenund Risiken neuer EntwicklungenHildesheima (Vācija) 30.03.– 2.04.<strong>2009.</strong>D. Celma. Problems of developing educationinstitutions as learning organizations in LatviaO. Zīds. Paradigm changes in the educationalsystem of Latvia after regaining nationalindependence in 1991Š. Guseinovs. A note on determination ofthe economic welfare growth index in EUŠ. Guseinovs, A. Andronovs, E. Kopitovs.Computerization of applied mathematicaldisciplines’ teaching in nonspecializedinstitutes of higher educationL. Pavlovska. Фонетическая работа вобучении РКИ на основе текстов песенI. Klāsone. New <strong>par</strong>adigm in art education:experience and solutionsA. Samuseviča. Lehrerbildungsprobleme inLettland: Bildungsziele und Professionalisierung38
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāTallinas Universitātes 3. starpt. konf.Izglītība multikulturālā sabiedrībā.Kultūru dialogs – iespējas vainenovēršamība?Tallina (Igaunija) 22.04.<strong>2009.</strong>IV starpt. zinātniskā konferenceMatemātika. Izglītība. KultūraToljati (Krievija) 21.–25.04.<strong>2009.</strong>Sociolingvistikas metodoloăisksseminārs.ViĜĦa (Lietuva) 29.04.–1.05.<strong>2009.</strong>The International Academy for theHumanization of Education (IAHE),internationale Konferenz Hochschule undSchule in der internationalen Diskussion:Chancen und Risiken neuerEntwicklungenHildesheima (Vācija) 30.04.– 02.05.<strong>2009.</strong>SOCRATES // Gruntvig & Linguaprojekta EUROPAWOCHE starpt.simpozijs Inovācijas un kreativitāteVestfālene (Vācija) 08.–10.05.<strong>2009.</strong>Eiropas logopēdu 7. kongressSpeech-language therapy in Europe:sharing good clinical practiceěubĜana (Slovēnija) 14.–16.05.<strong>2009.</strong>10. starpt. konference TeachingMathematics: Retrospective andPerspectivesTallina (Igaunija) 14.–16.05.<strong>2009.</strong>Novgorodas Valsts universitāte, TheBaltic SEA Region UniversityNetwork Topical Issues in theInternationalisation of HigherEducationNovgoroda (Krievija) 18.–22.05.<strong>2009.</strong>Klaipēdas Universitātes starpt.konference Valodas vienībusemantika un struktūraKlaipēda (Lietuva) 5.06.<strong>2009.</strong>I. Klāsone. Назначение искусства вформировании межкультурного диалогаA. Samuseviča. Starpkultūru dialogs Latvijā:problēmas un risinājumiE. Ăingulis. Matemātiskās izglītībasproblēmas LatvijāE. Ăingulis. Sistēmiskā pieeja skolēnumatemātisko spēju izpētēL.Lauze, I. Druviete. MultidisciplinaryResearch of language Situation in Latvia:Cooperation among Sociolinguists andSociologists (1995–2008)I. Klāsone. New <strong>par</strong>adigm in art education:experience and solutionsI. Miėelsone. New developments in EducationalScience courses after BolognaV. TrumsiĦa. Aktualitātes Latvijas sabiedrībāun izglītībā multikulturālisma aspektāHallap, M., Padrik, M., Trinite, B. Initial Educationof Speech Thrapists in Estonia and Latvia:from shared expierence towards different modelsE. Ăingulis. Some ideas on teaching mathematicsin Latvia in the 1920 s – 30 s and nowadaysJ. Kočetkovs. Possibilities of usingmathematical models in teaching studentsI. Klasone. Challenges in the Implementationof Art Education in Liepaja University (Latvia):Realization and DevelopmentI. Miėelsone. Development of higher education inLatvia within the context ob Bologna DeclarationA. Samuseviča. Competence development andtechnology enhanced learning in highereducationO. BeĜajevs. Les champs lexicaux et sémantiquesat le phénomène de mosts – valises et de trouslexicaux ne français contemporainV. KaĜiĦina. Имя собственное в тексте:лингвокультурный аспект39
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāBaltic Studies 2009KauĦa (Lietuva) 11.–14.06.<strong>2009.</strong>11. Psihologu kongressOslo (Norvēăija) 7.–10.07.<strong>2009.</strong>Lietuvas Salīdzināmās literatūrasasociācijas (REEC-ENCLS)kongress Transformations of theEuropean landscape: encountersbetween the self and the otherViĜĦa (Lietuva) 11.–13.09.<strong>2009.</strong>17. J. Jablonska konference Kalbosvariantiškumas ir kalbin÷s nuostatosViĜĦa (Lietuva) 9.10.<strong>2009.</strong>9. Starptautiskais valodas, literatūrasun stilistikas simpozijsTurcija 15.–17.10.<strong>2009.</strong>Starpt. konference RegionalProblems: Economics ManagementTechnologiesKlaipēda (Lietuva) 30.10.<strong>2009.</strong>Starptautiskā konference CISABE’ 09Panevēža (Lietuva) 4.–5.11.<strong>2009.</strong>London International Conference onEducation, LICE-2009Londona (Anglija) 9.–12.11.<strong>2009.</strong>Tekstas: lingvistika ir poetika: 17.ŠauĜi (Lietuva) 12.–13.11.<strong>2009.</strong>V. Laugale. Skolu nosaukumu struktūraLatvijā un LietuvāDz. Šulce. Aizgūtie mūziėu skatuves vārdi ungrupu nosaukumi Latvijā un LietuvāI. Pūre. Higher Educatianal ErtablismentPublic Relations: Place, Funchions andTaeget Hudiece GroupsĒ. Gintere. Skolotāju emocionālā kompetencemācību stundās skolāZ.Gūtmane. The Borderline Situation and theBorder Crossing in the Baltic Prose at the Turnof 90‘sB. Kalnačs. National History, Folklore and theBible as Sources of the Baltic Modernist DramaA. Blūmane. Uzrunas lietojuma sociolingvistiskāanalīze: korelācijas likumi vispārizglītojošāsizglītības iestādēs LatvijāL. Lauze. Latviešu valodas paveidu funkcijasun lietojuma sfēras: radio un televīzijasžurnālistu viedoklisR. Zauere. Valodas prasmju izpēte sociolingvistikāV. KaĜiĦina. Personal names in interculturalcommunication: linguistic cultural aspectA.VilciĦa (ar līdzautoriem). Role ofEducation and Training for SustainableDevelopment of SME’s in LatviaA. Golubeva. Structure of study programdirector’s competence: theory and viewpointsI. Lūsēna-Ezera. School Personnel Participationin the Administration of EducationalInstitution: an Empirical Study in Liepaja City(Latvia) Comprehensive SchoolsO. BeĜajevs. Определение денотата поэтическоготекста посредством сравнения переводовс французского языка на русский (напримере «Пьяного корабля» Артюра Рембо)N. Dzintars. Uzdevumu tekstu tematiskaisspektrs MiėeĜa AlkšĦa un Otomāra Vilāna„Latviešu valodas gramatikā”40
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāInternational Conference ofEducation, Research and Innovation,ICERI 2009Madride (Spānija) 16.–18.11.<strong>2009.</strong>ŠauĜu Universitātes 8. starpt. konf.Teacher Education in the XXI c.:Changes and PerspectivesŠauĜi (Lietuva) 22.11.<strong>2009.</strong>Research Collaboration of TechnologyEducation Network in the Baltic SeaRegion University Network (BSRUN),University of Turku De<strong>par</strong>tment ofTeacher Education in RaumaRauma (Somija)14.–15.12.<strong>2009.</strong>V. KaĜiĦina. Поэтические тексты назанятиях русским (иностранным) языкомD. Laiveniece. Teksta definīciju variantilingvistiskajā literatūrā un latviešu valodasmācību grāmatāsV. Laugale. Simbols izglītības iestādes nosaukumāI. Stadgale. Speciālie teksti migrācijas jomā:leksiskais aspektsD. Straupeniece. Atgriezenisko verbu formulietojuma proporcijas Sventājas izloksnes tekstosDz. Šulce. Lielo un mazo burtu stilistiskāsfunkcijas tekstāI.Lūsēna-Ezera. Characteristics of distributedleadership in management of Latvia`s schoolsof general educationI.Lūsēna-Ezera. Past changes and currentwork areas of school principals: conceptualand empirical analysisI. Klāsone. Learning through the arts in themodern environmentA. Samuseviča. The quality of teacherstraining in LatviaI. Klāsone. Technology education views andresearch ideasCITAS ZINĀTNSIKAS, POPULĀRZINĀTNISKASKONFERENCES UN SEMINĀRILatvijāLU 67. zinātniskā konference<strong>2009.</strong> Rīga(dažādu nozaru sekcijas)Interdisciplinārā Bērnu Attīstības centra10 gadu jubilejai veltītais simpozijsLiepāja 22.01.<strong>2009.</strong>A. Golubeva. Studiju programmas direktorakompetenču modelisI. GrospiĦa, I. Leitāne. Tūrisma tendences Liepājaspilsētas ilgtspējīgas attīstības kontekstāE. Lāms. Dažas mūsdienu romantisma problēmasD. Lieăeniece. Bērnu destruktīvas uzvedībascēloĦi: rietumos veiktu pētījumu analīzeD. Žaime. Propagatora metode, izstrāde unpielietojumiM. Pai<strong>par</strong>e. Mūzikas terapijas attīstībastendences Latvijā41
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāLatvijas sociālo pedagogu asociācijaskonference Sociālā pedagoga lomaun vieta izglītības sistēmāLiepāja 20.03.<strong>2009.</strong>IZM konf. sadarbībā ar skolu psihologuasociāciju Psihologu sadarbībaskompetences ar dažādām institūcijāmRīga 6.04.<strong>2009.</strong>Seminārs VVA jaunāko pētījumu unatbalstīto projektu rezultātiRīga 16.04.<strong>2009.</strong>Liepājas speciālās internātskolaskonference Izglītība kā dzīveskvalitātes komponents bērniem arvidēji smagiem un smagiem garīgāsattīstības traucējumiemLiepāja 04.<strong>2009.</strong>Liepājas Domes Radošā psiholoăijascentra Ăimene seminārs Ăimenes veselībaLiepāja 15.–16.05.<strong>2009.</strong>Latvijas ergoterapeitu asociācijaskonference Mūžizglītībaergoterapijā: Peadgoăiskie aspektiergoterapijas praksēLiepāja 13.06.<strong>2009.</strong>Baltijas Pedagoăijas vēstures asociācijassēdeLiepāja 12.09.<strong>2009.</strong>IZM konference Inovācijas pedagogutālākizglītībāRīga 4.10.<strong>2009.</strong>Valodu dienas konferenceVentspils 16.10.<strong>2009.</strong>Letonikas III kongress PētījumiLetonikā: paveiktais un darāmaisRīga 26.–27.10.<strong>2009.</strong>Latvijas profesionālo psihologuasociācijas konference Vecums irsasniegums Rīga 4.–5.11.<strong>2009.</strong>Latvijas Logopēdu asociācijasseminārsRīga 7.11.<strong>2009.</strong>Latvijas vācu valodas skolotājukonference 27.11.<strong>2009.</strong>B. Vikmane. Ăimenes atbalsts skolēna mācībudarbības sekmēšanā: problēmas un risinājumiĒ. Gintere. Psihologu sadarbība ar sociālajāminstitūcijāmL. Lauze. Aktuāli latviešu valodas praksesjautājumiD. Bethere. Integrācijas mērėa īstenošanaC apmācības līmeĦa programmāsB. Vikmane. Tēva loma ăimenēD. Bethere. Speciālā izglītība Latvijā:aktualitātes un attīstības tendencesM. Pai<strong>par</strong>e. Multiprofesionālas komandasnozīme mūzikas terapeita darbāB. Trinīte. Ar ko raksturojas mūsdienu logopēdija.Terapijas rezultātu mērījumiV. Laugale. Izglītības iestāžu nosaukumilatviešu valodāĒ. Gintere. Labvēlīgas sociālās videsveidošana pedagoăiskajā procesāL. Markus-Narvila, L. Ozola. Kurzemniekubagātā valoda Eiropas valodu kontekstā.I. Ozola. Kurzemes izpēte Liepājā: ieguvumiun perspektīvasĒ. Gintere. Vecu cilvēku problēmas un torisināšanas iespējasB. Trinīte. Iedarbības rezultātu mērījumilogopēdijāB. Trinīte. Logopēda profesionālā ētikaE. Balčus. Modernie mediji svešvalodu apguvē42
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā7. PĒTNIECĪBAS STRUKTŪRVIENĪBUDARBĪBA7.1. Izglītības zinātĦu institūts (IZI)Direktore: Dr.paed. Anita LīdakaIZI ievēlēti: 3 vadošie pētnieki – Dr.paed. Anita Līdaka, Dr.paed. Alīda Samuseviča,Dr.psych. Irina StrazdiĦa; 4 pētnieki – Dr.paed. Inta Klāsone, Dr.paed. LindaMackeviča, Dr.paed. Ludmila Karule, Dr.paed. Olga Glikasa; 5 zinātniskie asistenti –Mg.paed. Dina Bethere, Mg.paed. Ārijs Orlovskis, Mg.paed. Svetlana Lanka, Mg.paed.,Mag.psych. Diāna OĜukalne, Mg.paed. Dina Berloviene.Zinātnes palīgpersonāls:Mg.paed. Madara PriedoliĦa, Mg.paed. Santa Striguna.IZI centri:Pilsoniskās izglītības centrs – vad. Ā. Orlovskis;Alternatīvās izglītības centrs – vad. I. Valdmane, G. Tomele;Mākslas izglītības centrs – vad. I. Klāsone, L. Mackēviča;Personības pilnveides izpētes centrs – vad. A. Samuseviča;Vides un veselības izglītības centrs – vad. L. Karule;Sociālā darba pētniecības un studiju centrs – vad. S. Lanka.Pētniecības tēmaIzglītības kvalitātes dimensijas zināšanu sabiedrībā.Pētniecības tematikaPedagoăiskā procesa problēmas multikulturālā sabiedrībā (Dr.paed. A.Samuseviča); Vērtībizglītības procesu ietekmējošie faktori: skolēnu vecums undzimums (Dr.paed. A. Līdaka); Personības psiholoăiskās sistēmas ietekme uzpersonības pašrealizāciju (Dr.psych. I. StrazdiĦa); Skolēnu dabzinātniskās izziĦasdarbības saturs un metodika (Dr.paed. L. Karule); Skolēnu veselības izglītībailgtspējīgai attīstībai (Dr.paed. O. Glikasa); Tradicionālā kultūrā sakĦota mākslasizglītība teorijā un praksē personības pilnveidei, pašrealizācijai un pašizteiksmeistarpkultūru mijiedarbības procesā (Dr.paed. I. Klāsone); Dažādu kultūru,sabiedrību un pedagoăisko pieeju ietekme mūzikas izglītībā (Dr.paed. L.Mackēviča); Starpinstitucionālā sadarbība izglītības procesa pilnveidē (Mg.paed.D. Berloviene); Skolas mikrosistēmas kapacitāte izglītības pārejas posmakvalitātes nodrošināšanā (Mg.paed. D. Bethere); Sociālo darbinieku profesionālāskompetences pilnveide ilgtspējīgas attīstības kontekstā (Mg.paed. S. Lanka);Pilsoniskā sabiedrība un pilsoniskā līdzdalība: problēmas un perspektīvas(Mg.paed. Ā. Orlovskis); Izdegšanas sindroma izpēte augstskolu pasniedzējiem(Mg.paed., Mg.psych. D. OĜukalne).43
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPētniecības un izglītības projektiStarptautiskais pētnieciskais projekts RELAIS Plus (No 2009-1-GR1-LEO 05-01855, ES Leonardo da Vinči programma). <strong>LiepU</strong> projektavadītāja – Dr.paed. A. Līdaka, dalībnieki – Dr.paed. A. Samuseviča, Dr.psych. I.StrazdiĦa, Mg.paed. S. Lanka, Mg.paed. Ā. Orlovskis, Mg.paed., Mg.psych. D.OĜukalne, Mg.paed., Mg.prof.soc. I. Vereščagina.Mg.paed. D. Bethere ir nacionālā koordinatore Comenius (CECContract Lifelong Learning Programme No 2009-3902/001-001) projektāTransitions and Multilingualism – TRAM (<strong>2009.</strong>–2012.)Dr.paed. A. Līdaka sadarbībā ar Liepājas skolu valdi piedalījāspētījumā Liepājas skolu audzēkĦu vērtības.Dr.psych. I. StrazdiĦa piedalījās Izglītības attīstības centra 3. projektāno cikla Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšana (<strong>2009.</strong> gada jūlijs–decembris). Projekta vispārējais mērėis: metodiskā materiāla Domāšanasmāksla izstrāde un sagatavošana izdošanai, popularizējot KD attīstīšanasbūtisko lomu demokrātiskas sabiedrības stiprināšanai un daudzveidībasveicināšanai un rosinot diskusijas <strong>par</strong> kritiskās domāšanas attīstīšanasveicināšanu izglītības sistēmā un sabiedrībā.Mg.paed. D. Berloviene ERASMUS mobilitātes projektā apmeklējaHaute Ecole de Namur De<strong>par</strong>tement Paramedical Belăijā (15.–22.11.<strong>2009.</strong>)<strong>par</strong> iespējamo mobilitāti prakšu nodrošināšanai studentiem Latvijā un BeĜăijā.Mg.paed. Ā. Orlovskis piedalās ES projektā Pilsoniskā izglītība unjaunatnes pilsoniskā līdzdalība. Projekta mērėis: veidot labas praksesideju apmaiĦu <strong>par</strong> pilsoniskās izglītības jautājumiem.Pētījumu rezultātu publikācijasIZI pētnieki publicējuši rakstus ārzemju (Lietuvas – Dr.paed. A.Līdaka, Mg.paed. D. Bethere; Igaunijas – Dr.paed. I. Klāsone, Dr.paed. A.Samuseviča; Krievijas – Dr.paed. A. Samuseviča) zinātniskajos izdevumos, kā arīRēzeknes Augstskolas (Mg.paed. D. Bethere) un <strong>LiepU</strong> (Dr.paed. L. Karule,Dr.paed. O. Glikasa) recenzējamos rakstu krājumos. Žurnālā Skolotājspublicējušās Dr.paed. O. Glikasa, Dr.paed. L. Karule, Dr.paed. A. Līdaka, Dr.paed. A.Samuseviča. (Sk. pārskata 4. daĜu.)Zinātniskās konferencesIzglītības zinātĦu institūts organizēja 3. sociālā darba konferenciSociālā darba aktualitātes: sociālais darbs ar dažādām sociālām grupām(20.02.<strong>2009.</strong>) un 1. zinātnisko konferenci Izglītības kvalitātes dimensijaszināšanu sabiedrībā (17.04.<strong>2009.</strong>), kurā referēja visi institūta zinātniskiedarbinieki.Starptautiskās konferencēs ārzemēs nolasīti 6 referāti (Vācijā – Dr.paed. I.Klāsone, Dr.paed. A. Samuseviča; Igaunijā – Dr.paed. I. Klāsone, Dr.paed. A.44
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāSamuseviča; Krievijā – Dr.paed. A. Samuseviča; Lietuvā – Dr.paed. A. Samuseviča).Starptautiskās konferencēs Latvijā nolasīti 5 referāti (Rēzeknes Augstskolā –Mg.paed. D. Bethere; <strong>LiepU</strong> – Dr.paed. A. Samuseviča, Mg.paed., Mg.psych. D.OĜukalne, Dr.paed. O. Glikasa, Dr.paed. L. Karule). (Sk. pārskata 6. daĜu).Populārzinātniskās konferences, zinātnes popularizēšana unsabiedriskā darbībaDr.paed. A. Līdaka referējusi Liepājas Domes un Radošā psiholoăijascentra Ăimenei konferencē Ăimenes veselība ăimenes spēks pārmaiĦu laikā – nostiprām saknēm izaug stiprs koks; Mg.paed. D. Bethere – Liepājas speciālāsinternātskolas konferencē, Latvijas ergoterapeitu asociācijas konferencē.Dr.paed. O. Glikasa un Dr.paed. L. Karule sadarbojas ar LatvijasVeselības veicināšanas centru, Sabiedrības veselības aăentūras Liepājas nodaĜu,Latvijas Vides aizsardzības fondu, Bērnu vides skolu, organizāciju ZaĜā josta,Liepājas Domes Vides nodaĜu, Liepājas bērnu un jauniešu centru, Liepājaspilsētas un rajona sākumskolas skolotāju metodiskajām apvienībām, Liepājaspilsētas un rajona skolām. Vadīts nodarbību cikls Pirmie soĜi zinātnē 3. un 4.klašu skolēniem, līdzdalība Liepājas skolu sākumskolas skolēnu dabaszinībukonferencē Pirmie soĜi zinātnē; piedalīšanās Liepājas pilsētas skolēnupētniecisko <strong>darbu</strong> vērtēšanā vides zinībās, bioloăijā, veselības mācībā.Sagatavotas tematiskās izstādes Fenoloăisko novērojumu fiksācija (dabaskalendāri), Veselīga dzīvesveida modeĜi un stendi Aktualitātes dabasaizsardzībā, Rūpējies <strong>par</strong> savu veselību!Dr.paed. A. Samuseviča vadījusi tālākizglītības kursus Jelgavasreăionālajā Pieaugušo izglītības centrā tālākizglītības programmā Mūsdienīgasskolas vadītājam nepieciešamās profesionālās kompetences Jauno direktoru skolā(<strong>2009.</strong> g. februārī – martā) <strong>par</strong> tēmu Iestādes personāls, personāla vadība.Dr.paed. I. Klāsone sadarbībā ar Liepājas pilsētas skolu valdi strādājaekspertu komisijā skolēnu zinātniski pētniecisko <strong>darbu</strong> izvērtēšanā Kulturoloăijasun mākslas sekcijā; sadarbībā ar Liepājas Bērnu un jauniešu centru veikts darbsekspertu komisijā skolēnu radošo <strong>darbu</strong> izvērtēšanā vizuālajā mākslā <strong>par</strong> tēmuLIDICE. Sadarbībā ar Baltijas jūras reăiona universitāšu sadarbības tīklu(BSRUN) iezīmēta vienota pētījuma veikšana mākslas un tehnoloăiju skolotājuizglītībā atbilstoši trīs valstu (Somija, Krievija, Latvija) standartiem vispārējāizglītībā. Pētījumā iesaistītas Turku Universitāte, Sanktpēterburgas Valsts Hercenauniversitāte, Novgorodas Valsts universite, Liepājas Universitāte.Zinātniskā sadarbībaPētnieciskajā projektā RELAIS Plus sadarbība ar Grenobles UniversitātiFrancijā, Krētas Tehnisko universitāti Grieėijā, Slovēnijas Gerontoloăijaspētniecisko centru, Vācijas, Rumānijas, Norvēăijas pētniecības iestādēm.45
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā7.2.Kurzemes Humanitārais institūts (KHI)Direktors: Dr.philol. Edgars Lāmswww.kfvc.lvKHI ievēlēti: 3 vadošie pētnieki – Dr.art. Zane Gailīte, Dr.habil.philol. BenitaLaumane, Dr.philol. Edgars Lāms, 3 pētnieki – Dr.philol. Anda Kuduma, Dr.art.Edīte Tišheizere, Mg.philol. Gita GirĦus, 4 zinātniskie asistenti – Mg.philol.Zanda Borga, Mg.philol. Gita Elksnīte, Mg.philol. Aija Jansone, Mg.philol. LieneMarkus-Narvila.Zinātnes palīgpersonāls: Līga Vasara, Liene Ozola.Pētniecības virzieni un tēmasLatviešu folkloristika: Kurzemes reăiona, īpaši Lejaskurzemes, folklorasmantojuma izpēte; latviešu stāstījumu folkloras (klasisko teiku) izpēte;mūsdienu (modernā) folklora Latvijā.Latviešu diahroniskā valodniecība: latviešu valoda Kurzemē: statika undinamika.Mūzikas vēsture un teorija: mūzika skolā un sabiedrībā Kurzemē laikposmāno 19. gs. līdz 20. gs. 40. gadiem; Kurzemes mūzikas vēsture: procesi unpersonas.Teātra un kino vēsture un teorija: Liepājas teātris: vēsture un aktualitātesLatvijas un Eiropas kontekstā (laikposms pēc Otrā pasaules kara).Latviešu literatūras vēsture: Kurzemes rakstnieku dzīves un daiĜrades izpēte;literārā procesa aktualitātes Kurzemē.Pētniecības un izglītības projektiValsts pētījumu programmas Letonika projekta Valoda un videaktivitātes: Folkloras un dialektoloăijas ekspedīcija Nīcā, literatūras unteātra process Lejaskurzemē, Kurzemes rakstnieku daiĜrades izpēte.Izstrādāts pētījumu kopas Kurzemes rakstnieku silueti 3. daĜasmanuskripta teksts: Mirdza Ėempe (Dr.philol. A. Kuduma), Tālis Vaidars(Dr.philol. E. Lāms), Alfreds Krūklis (Mg.philol. A. Jansone), MārtiĦš Kalndruva(Mg.philol. B. Lāma). Pētījumi aptver literāro tekstu analīzi, intervijas arrakstnieku tuviniekiem un laikabiedriem, dokumentālo liecību apkopojumuun to studijas. Pētījumu rezultāti aprobēti konferencēs (12 referāti),zinātniskās un populārzinātniskās publikācijās.Vērtēti un recenzēti mūsdienu Kurzemes literārie un teātra procesi:recenzijas (11), intervijas (1), apskata raksti (3), populārzinātniski lasījumireăiona un valsts plašsaziĦas līdzekĜos, semināros, skolās, bibliotēkās.Piedalījās: Dr.philol. A. Kuduma, Dr.philol. E. Lāms, Mg.philol. Z. Borga un LRSLiepājas nodaĜas vadītāja S. Vensko.46
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāĪstenots Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldefinansētais projekts Jaunākās zinātniskās literatūras iegāde un tāspieejamības nodrošināšana pilsētas iedzīvotājiem (Ls 500,00).Pētījumu rezultātu publikācijasPētījumu rezultāti publicēti <strong>LiepU</strong> recenzējamos izdevumos Vārds untā pētīšanas aspekti (Dr.habil.philol. B. Laumane, Mg.philol. G. Elksnīte), Aktuālasproblēmas literatūras zinātnē (Mg.philol. G. GirĦus), kā arī žurnālā Letonica(Mg.philol. G. GirĦus). Recenzijas un apskata rakstus publicējuši Mg.philol. Z.Borga, Mg.philol. A. Jansone, Dr.philol. A. Kuduma, Dr.philol. E. Lāms, Dr.art. E.Tišheizere, S. Vensko. (Sk. pārskata 4. daĜu.)Zinātniskās konferencesKurzemes Humanitārais institūts bija līdzorganizētājs divām<strong>LiepU</strong> starptautiskajām zinātniskajām konferencēm – Aktuālas problēmasliteratūras zinātnē (5.–6.03.2009) un Vārds un tā pētīšanas aspekti ), kāarī sagatavoja Letonikas 3. kongresa Liepājas sekciju (16.10.<strong>2009.</strong>).Starptautiskajā konferencē Aktuālas problēmas literatūras zinātnēreferēja Mg.philol. G. GirĦus, Mg.philol. A. Jansone, Dr.philol. A. Kuduma, Dr.philol. E.Lāms; Letonikas 3. kongresa Liepājas sekcijā – Mg.philol. Z. Borga, Mg.philol. A.Jansone, Dr.philol. A. Kuduma, Dr.philol. E. Lāms, Mg.philol. L. Markus-Narvila,Dr.art. E. Tišheizere; LU konferencē Latviešu literatūra un reliăija – Dr.philol. A.Kuduma; KrišjāĦa Barona piemiĦas konferencē – Mg.philol. G. GirĦus. (Sk.pārskata 6. daĜu.)Valodu dienas konferencē Ventspilī (16.10.<strong>2009.</strong>) Mg.philol. L.Markus-Narvila un L. Ozola nolasījušas referātu Kurzemnieku bagātā valodaEiropas valodu kontekstā.Zinātniskā sadarbībaZinātniskās sadarbības tradicionālie <strong>par</strong>tneri – Klaipēdas Universitāte,LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LU Latviešu valodas institūts, LUFiloloăijas un Mākslas zinātĦu fakultāte; projekta Nacionālā identitātesagatavošanā – Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Augstskola; KHI pētniekuindividuālo kontaktu līmenī – Sanktpēterburgas Valsts Universitātes Filoloăijasun mākslu fakultāte (Mg.philol. G. GirĦus), Vīnes ZinātĦu akadēmijas Austrijasdialektu un nosaukumu leksikas institūts (Mg.philol. L. Markus-Narvila), Vācuvalodas atlanta zinātniskās pētniecības centrs Marburgā (Mg.philol. L. Markus-Narvila), L U Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelektalaboratorija (Mg.philol. L. Markus- Narvila).47
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā7.3. Matemātikas zinātĦu un informācijas tehnoloăijuinstitūts (MZITI)Direktors: Dr.math. Jānis Rimšānswww.imsit.liepu.lvMZITI ievēlēti: vadošie pētnieki – Dr.math. Šarifs Guseinovs, Dr.paed. EdvīnsĂingulis, pētnieki – Dr.math. Kārlis Dobelis, Dr.sc.comp. Anita Jansone, Dr.sc.ing.Jurijs Kočetkovs, zinātniskie asistenti – Mg.sc.educ. Jānis Letinskis, Mg.sc.comp.Dzintars Tomsons, Mg.sc.educ. Daiga Žaime. Pārējais pētniecības personāls:vadošie pētnieki Dr.phys. Jevgenijs Kaupužs, Dr.math. Jānis Rimšāns, Dr.math.Felikss Sadirbajevs, pētnieki – Dr.sc.ing. Aleksandrs Berežnojs, zinātniskieasistenti – Mg.sc.comp. Kirils Jakimovs, Mg.math. Patriks Morevs.Zinātnes tehniskais un palīgpersonāls: Mg.sc.educ. Dina Barute, Inese Ieraga,Mg. Laimonis Začs, lietvede Mg.iur. Elita Strautmane.Pētniecības projektiZiemeĜvalstu Zinātnes padomes (NordForsk) atbalstīts projektsTowards MultiScale Modelling of the Atmospheric Environment(MUSCATEN): <strong>2009.</strong>–2012.g. starpvalstu zinātniskās sadarbības projektskopīgiem pētījumiem un konferenču, kā arī apmaiĦas braucienu sekmēšanaistarp 9 Eiropas valstu universitātēm (Dānija, Francija, Igaunija, Krievija,Latvija, Lietuva, Norvēăija, Somija, Zviedrija). Projekta dalībnieki: Dr.math. Š.Guseinovs, Dr.math. J. Rimšāns, Mg.math. P. Morevs, Mg.paed. D. Žaime.Projekts veltīts klimata matemātisko modeĜu un to realizācijas analītisko unskaitlisko metožu uzbūvei. Veikti pētījumi gaisa turbulento slāĦu modeĜu unanalītisko risināšanas metožu izstrādēm, ievērojot Zemes reljefu. Publicēšanaisagatavots raksts Assessmen of the influence of external Earth terrain to theatmospheric airflow (autori – Sh.E. Guseynov, S.S. Zilitinkevich, J.S.Rimshans, I.N. Esau, 15 lpp.).Dalība Eiropas 7. Ietvara programmas augstas veiktspējasizskaitĜojumu zinātniskās infrastruktūras atbalsta projektā DEISA ExtremeComputing (DECI). No <strong>2009.</strong> gada oktobra līdz 2010. gada oktobrim piešėirtisuperdatoru resursi (207 360 mašīnlaika stundu) projekta Parallel Monte-Carlofor Critical Phenomena Description in Many Particle Systems realizācijai(projekta identifikators – PARMC). Projekta dalībnieki: Dr.phys. J. Kaupužs,Dr.math. J. Rimšāns. Testēta Monte Karlo modelēšanas Wolfa algoritma <strong>par</strong>alēlāversija. Veikta Monte Karlo modelēšana spinu režăa modelim, kurāsakārtošanās <strong>par</strong>ametrs ir 4-komponenšu vektors, lai novērtētu korelācijasfunkciju un pētītu Goldstona modas singularitāti. Rezultāti apkopoti rakstāMonte Carlo estimation of transverse and longitudinal correlation functions inthe O(4) model (iesniegts publicēšanai žurnālā Physics Letters, A (SCIizdevums; autori – J. Kaupužs, R.V.N. Melnik, J. Rimšāns).48
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāDr.math. J. Rimšāns ir pētnieks EEZ un Norvēăijas valdības divpusējāfinanšu instrumenta grantā Augstskolu pētnieciskais potenciāls reăionālāsattīstības veicināšanai. Organizētas trīs semināru nodarbības ar iespējamiem<strong>par</strong>tneriem tehnoloăiskajā bāzē Ėīvītes GrobiĦas pagastā. Partnera izveidotābiogāzes ieguves tehnoloăiskā bāze ir aktīvā darbībā jau vairākus gadus, ir labitehnoloăiski aprīkota, ar labi apmācītu tehnisko personālu. Semināru un darbagrupas pētījumu procesā ir identificētas vairākas raksturīgās problēmas unnoteikti tālākie etapi šo problēmu risināšanai. Ar biogāzes ražošanu saistītas trīsproblēmas: biogāzes ieguves prognoze atkritumu poligonos Latvijā neatbilstreāli iegūtiem daudzumiem; ražošanas relatīvi zemā efektivitāte, kas saistīta arneoptimāliem ražošanas apstākĜiem; ražotnes procesa negatīvā ietekme uz vidi,kas saistīta ar nekontrolētu gāzu emisiju atmosfērā. Pētījuma tālākajā gaitā<strong>par</strong>edzēts apspriest iespējamos problēmu risinājumus, noskaidrot atklātoneatbilstību cēloĦus, apspriest matemātiskos modeĜus un to risināšanasmetodes.Pētījumu rezultātu publikācijasPar pētījumu rezultātiem zinātniskie raksti pieĦemti publicēšanaistarptautisko konferenču izdevumos: 9. starptautiskās konferences Reliabilityand Statistics in Transportation and Communication (RelStat'09) krājumā –A. Berežnojs, Š. Guseinovs Investigation of non-determined urban trafficflow in the presence of "intellectually-directing" forces, Š. Guseinovs, A.Berežnojs, K. Jakimovs Investigation of the mathematical model for mutualacquittance of accounts payable and accounts receivable; 15. starptautiskāskonferences Mathematics. Computing Education (Krievija) krājumā – Š.Guseinovs A note on determination of the economic welfare growth index inEU, Š. Guseinovs, A. Andronovs, E. Kopitovs Computerization of appliedmathematical disciplines' teaching in nonspecialized institutes of highereducation; Traffic and Granular flow’09 izdevumā (Ėīna) – R. Mahnke, J.Kaupužs, F. Jarai-Szalo, Z. Neda, H. Weber Traffic as Driven Many-ParticleSystem with Asymmetric Interaction: Spring-Block Model; 10. starptautiskāskonferences Teaching mathematics: retrospective and perspectives (Tallina)izdevumā – E. Ăingulis Some ideas on teaching mathematics in Latvia in the1920 s –30 s and nowadays, J. Kočetkovs Possibilities of using mathematicalmodels in teaching students; 4. starptautiskās konferences Математика.Образование. Культура krājumā – E. Ăingulis Проблемы математическогообразования в Латвии; Системный подход в исследованииматематических способностей учащихся.Computer Modelling and New Technologies – Š. Guseinovs, E.Kopitovs, J. Rimšāns, S.Grišins, E. Ruzga Modelling of the dynamics ofexhaust gases in the turbulent city air atmosphere; Springer Lecture Notes –Š. Guseinovs, J. Rimšāns A Model with Nonlinear Equation for Intensive49
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāSteel Quenching and its Analytical Solution in Closed Form; Journal ofMathematical Economics (Elsevier Press) – Š. Guseinovs Multicommoditymodel with united supplies; žurnālā Math. Modelling and Analysis – F.Sadirbajevs Multiplicity in Parameter-Dependent Problems for OrdinaryDifferential Equations; žurnālā Вестник Белорусского государственноготехнического университета – A. Tarvids, Š. Guseinovs Исследованиематематической модели взаимного погашения дебиторских икредиторских задолженностей с помощью теории графов; žurnālāComputer Modelling and New Technologies – J. Kočetkovs ProductionFunction of Latvia; Time factor in the age of globalisation.Tēzes starptautisku konferenču tēžu izdevumos publicējuši Š.Guseinovs, E. Ăingulis, J. Kočetkovs, D. Žaime. (Sk. pārskata 4. daĜu.)Iznākusi E. ĂinguĜa grāmata Sacensības vienkāršu matemātikasuzdevumu risināšanā. Metodiskus līdzekĜus studentiem izdevuši E. Ăingulis(Matemātikas vēsture) un J. Kočetkovs (Моделирование социальногоразвития, ar līdzautoru).Zinātniskās konferencesStarptautiskās zinātniskās konferencēs ārzemēs nolasīti 5 referāti(Dr.math. Š. Guseinovs, Dr.paed. E. Ăingulis, Dr.sc.ing. J. Kočetkovs); konferencēsLatvijā – 5 referāti (Dr.math. Š. Guseinovs, Dr.sc.ing. A. Berežnojs, Mg.sc.comp. K.Jakimovs, Mg.sc.educ. D. Žaime). (Sk. pārskata 6. daĜu.)Darbs jauno zinātnieku skolā<strong>2009.</strong> gadā nodarbības ar Jauno zinātnieku skolas Liepājas pilsētasun rajona skolēniem vadījuši Dr.paed. E. Ăingulis, Dr.sc.comp. A. Jansone,Dr.math. J. Rimšāns, Mg.math. P. Morevs, Mg.sc.educ. D. Žaime.7.4. VadībzinātĦu institūts (VZI)Direktore: Dr.oec. Daina CelmaVZI ievēlēti: 3 vadošie pētnieki – Dr.oec. Daina Celma, Dr.oec. AnastasijaVilciĦa, Dr.philol. Sandra Veinberga, 4 pētnieki – Mg.paed. Ausma Golubeva,Dr.paed. Raimonds Arājs, Mg.sc.educ. Inese Lūsēna-Ezera, Dr.biol. Māra ZeltiĦa,2 zinātniskie asistenti – Mg.sc.tqm. Meldra Gineite, Mg.oec. Uldis DrišĜuks.Zinātnes palīgpersonāls: sekretāre Mg.sc.educ. Jana Jansone, projektu administratorsMg.oec. Atis EgliĦš-Eglītis.Pētniecības projektiVZI realizēja Valsts aăentūras Latvijas Investīciju un attīstībasaăentūra iepirkuma procedūru (Nr. LIAA 2009/31) kursa KĜūsti <strong>par</strong>50
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāuzĦēmēju 5 dienās vadīšanai (<strong>2009.</strong> gada 16. novembris – 14. decembris)darbības programmas UzĦēmējdarbība un inovācijas papildinājuma 2.3.1.2.aktivitātē Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzĦēmējdarbībasuzsākšanai, lai nodrošinātu ES fondu projekta Inovatīvas uzĦēmējdarbībasmotivācijas programma (Nr. 2DP/2.3.1.2.0/09/IPIA/LIAA/002) īstenošanu.Mērėis – motivēt jauno uzĦēmējus pilnveidot savas biznesa idejaslīdz pilnvērtīgam biznesa plānam, kas tiktu īstenots uzĦēmumos Latvijā.Rezultātā 30 apmācību dalībnieki ir ieguvuši izpratni <strong>par</strong> inovācijām unuzĦēmumu veidošanu; 4 veiksmīgākas biznesa idejas tika virzītas dalībaiLatvijas inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss, 5 biznesa idejas ieguvaiespējas izmantot pirmsinkubācijas pakalpojumus.Pētījumu rezultātu publikācijasZinātniskus rakstus ārzemju izdevumos publicējuši Dr.oec. D. Celma(Kanādā), Mg.paed. A. Golubeva (Lietuvā), Mg.sc.educ. I. Lūsēna-Ezera (Anglijā,Spānijā), Dr.oec. A. VilciĦa (Lietuvā); Latvijas universitāšu zinātniskajosizdevumos – Dr.oec. A. VilciĦa, Dr.biol. M. ZeltiĦa. (Sk. pārskata 4. daĜu.)Dr.paed. R. Arājs ir līdzautors 3 dabaszinību mācību izdevumiemsākumskolai.Zinātniskās konferencesStarptautiskās konferencēs ārzemēs referējuši – Dr.oec. D. CelmaICSEI kongresā Vankuverā (Kanāda), Mg.sc.educ. I. Lūsēna-Ezera LondonasStarptautiskā izglītības konferencē LICE-2009 un Starptautiskā izglītības,pētījumu un inovāciju konferencē ICERI 2009 Madridē (Spānija), Dr.oec. A.VilciĦa konferencē Regional Problems: Economics Management Technologies(Lietuva), Mg.paed. A. Golubeva starptautiskā konferencē CISABE’ 09(Lietuva); starptautiskās konferencēs Latvijas universitātēs – Dr.oec. D. Celma,Mg.oec. U. DrišĜuks, Mg.oec. A. EgliĦš-Eglītis, Mg.sc.tqm. M. Gineite, Mg.paed. A.Golubeva, Dr.oec. A. VilciĦa, Dr.biol. M. ZeltiĦa (<strong>LiepU</strong>); Dr.oec. A. VilciĦa,Mg.sc.tqm. M. Gineite (DU), Mg.paed. A. Golubeva (LU). (Sk. pārskata 6. daĜu.)Dr.paed. R. Arājs 3.–14. maijā ar ERASMUS programmas finansējumubija pieredzes apmaiĦas vizītē Hildesheimas Universitātē (Vācija).<strong>2009.</strong> gadā VZI ir organizējis divus seminārus.9. oktobrī seminārā Studiju programmu direktoru darbībasizvērtējums ar pētījuma rezultātiem iepazīstināja VZI pētniece, LU lektoreMg.paed. A. Golubeva. Tika aktualizētas programmu direktoru kompetences,kuras pētniece analizēja, balstoties uz izstrādātās doktora disertācijas pētījumadatiem.51
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā16.–17.novembrī seminārā Kvalitatīvā pētniecība vieslekcijas vadījaBristoles Universitātes (Lielbritānija) profesors Deivids Džeimss. Seminārāpiedalījās ap 50 dalībnieku: mācībspēki, maăistranti un doktoranti.7.5. Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab)Vadītāja: Mg.art. Santa Mazikawww.mplab.lvMākslas pētījumu laboratorijas personāls: vadošā pētniece Dr.art. AijaDruvaskalne-Urdze, pētnieces Mg.art. Rasa Šmite, Mg.art. Santa Mazika, projektukoordinatore Agnese Bite, sekretāre Anna Trapenciere, datortehnikas inženierisAigars Alnis.Pētniecības projektiMPLab īsteno divus EEZ un Norvēăijas valdības divpusējāfinanšu instrumenta projektus – Jauno mediju mākslas izglītībasnodibināšana un attīstība Liepājā (LV0063) un Jauno mediju mākslasizglītības attīstība Liepājā (LV0086) līdz 2010.gada beigām.Renovētas pagraba telpas Kūrmājas prospektā 13, uzsākta Jaunomediju mākslas studiju centra izveide un aprīkojuma iegāde. Izstrādātamaăistra studiju programma Jauno mediju māksla (tiks licencēta 2010.),uzsākta doktora studiju programmas koncepcijas izstrāde. Ar projektufinansējumu notikusi mācībspēku pieredzes apmaiĦa un semināri.Pētījumu rezultātu publikācijas<strong>2009.</strong> gadā sagatavoti un iesniegti publicēšanai vairāki MPLabpētnieku raksti: Mg.art. R. Šmite – Xchange tīkla mākslas kopiena (LatvijasMākslas akadēmijas zinātniskās konferences Borisa Vipera piemiĦas lasījumirakstu krājumā), Beyond crises of new media art education (MPLabkonferences Jaunie mediji un mākslas izglītība izdevumā), Tīkla sabiedrībasjaunās sociālās morforloăijas (RSU 2. starptautiskās zinātniskās konferencesSabiedrība.Veselība. Labklājība izdevumā), Mēs esam tīklā – mēs esam tīkls(kopā ar R. Šmitu, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rakstu krājumam <strong>par</strong>Latvijas 90. gadu mākslu); Mg.art. S. Mazika – Alternatīvās instiucionālāsformas Latvijā no 2000. līdz 2007. gadam (Latvijas Laikmetīgās mākslascentra rakstu krājumam <strong>par</strong> Latvijas 90. gadu mākslu).Zinātniskās konferencesStarptautiskā konferencē Enerăija – zinātniskas unmākslinieciskas, utopiskas un kritiskas idejas ar referātu Māksla unatjaunojamā enerăija jeb 0,36 volti biešu sulas piedalījušies R. Šmite unR. Šmits, Mg.art. R. Šmite ar referātu Tīkla kultūra kā alternatīvs attīstības52
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāmodelis tehnosociālās transformācijas kontekstā piedalījusies RSU 2.starptautiskajā zinātniskajā konferencē Sabiedrība.Veselība. Labklājība.ERASMUS Starptautiskās jauno mediju mākslas nedēĜas laikā 5.novembrī MPLab notika starptautisks seminārs Izaicinājumi jauno medijumākslas izglītībā, kurā piedalījās studiju programmas Jauno mediju māksla<strong>par</strong>tneraugstskolu mācībspēki un studenti – Tamperes Mākslas un medijuskola (Somija), Ūtrehtes Mākslas skola un Popkultūras akadēmija(Nīderlande), ViĜĦas Tehnoloăiju un dizaina koledža (Lietuva), kā arīilglaicīgi sadarbības <strong>par</strong>tneri – jauno mediju mākslinieki-pētnieki un izglītībasdarbinieki – prof. Karole Greja (C. Gray), Kerstina Meja (K. May), Robs vanKranenburgs (van Cranenburg) u.c. Semināra norisi finansēja ERASMUS,EEZ un Norvēăijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekts Jaunomediju mākslas izglītības nodibināšana un attīstība Liepājā (LV0063) un<strong>LiepU</strong> budžets.Jauno mediju kultūras centrs RIXC un <strong>LiepU</strong> Mākslas pētījumulaboratorija XI starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla Māksla +komunikācijas 2009 laikā organizēja konferenci Enerăija, turpinot iepriekšējosgados aizsākto mākslas un zinātnes mijiedarbībai veltīto konferenču sēriju.Konferencē enerăijas tēma risināta ilgstpējīgas attīstības kontekstā, aplūkojot tono dažādiem skatpunktiem – mākslas, zinātnes, kultūras, tehnoloăiju,sabiedrības, arhitektūras, dizaina, dabas, vides u. c.7.6. Socioloăisko pētījumu centrs (SPC)Vadītājs: Mg.paed. Arturs MedveckisSPC strādā: Mg.paed. Arturs Medveckis, Dr.geogr. Ieva Marga Markausa, VijaKriėe, Linda Locāne, Ērika Lauberga, S. Kaire, K. Ūdre, projektuadministratore Mg.oec. Liene RomaĦuka. Projektu īstenošanā iesaistīti studijuprogrammas Lietišėā socioloăija studenti.Socioloăisko pētījumu centra pētniecības virzieniSociālās labklājības pētījumiTautas attīstības un dzīves kvalitātes pētījumiAtaudzes dzīves kvalitātes perspektīvasSabiedriskās domes izpēteIzglītības kvalitātes pētījumiKultūras socioloăija53
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPētniecības projektiSPC īsteno projektu Augstskolas pētniecības potenciāls reăionālāsattīstības veicināšanai, ko finansē Norvēăijas valdības divpusējais finanšuinstruments un Latvijas valsts. Projektu vada LU Sociālo un politiskopētījumu institūts sadarbībā ar <strong>LiepU</strong>, LLU, DU un Vidzemes Augstskolu.<strong>LiepU</strong> projekta vadītājs – Mg.paed. A. Medveckis. <strong>2009.</strong> gadā notikuši 2metodoloăiskie semināri, vairākas reăionālo augstskolu pārstāvju tikšanās unreăionālās diskusijas ar pētniecībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Tiekveidota kopīga datu bāze <strong>par</strong> veiktajiem pētījumiem Latvijā(www.petnieciba.lv ).Sadarbībā ar SIA Liepājas reăionālā slimnīca veikts socioloăiskspētījums <strong>par</strong> pacientu viedokĜu izpēti, kas raksturo vides, pacientu unpersonāla komunikācijas kultūru (<strong>2009.</strong> gada decembris), pētījuma dalībnieki– Mg.paed. A. Medveckis, Mg.oec. L. RomaĦuka, studiju programmas Lietišėāsocioloăija 1. kursa studenti.Pētījumu rezultātu publikācijasPublicēta pētījuma Iedzīvotāju ataudzes kvalitatīvā aspekta pētījumsKurzemē un Liepājā 3. daĜa (autori: Dr.geogr. I.M. Markausa, Mg.paed. A.Medveckis, Mg.oec. L. RomaĦuka). Izdots Liepājas Universitātes darbiniekudzīvesstāstu 3. laidiens (sastādītājs un redaktors Mg.paed. A. Medveckis).Zinātniskās konferencesSPC pētnieki ar referātiem piedalījušies DU Humanitārās fakultātesXIX Zinātniskajos lasījumos (Mg.paed. A. Medveckis) un <strong>LiepU</strong> konferencēs(Dr.geogr. I.M. Markausa, Mg.paed. A. Medveckis, Mg.oec. L. RomaĦuka). (Sk.pārskata 6. daĜu.)12. starptautiskās zinātniskās konferences Sabiedrība un kultūra:Citādība un mazākuma intereses (23.–24. aprīlī), socioloăijas sekcijā tikanolasīti 49 referāti. To veicinājusi sadarbība ar tradicionālajiem <strong>par</strong>tneriem noMelardalenas augstskolas (Zviedrija), Ržežovas universitātes (Polija), VītautaDižā universitātes (Lietuva), ViĜĦas Sociālo pētījumu institūta (Lietuva).28. maijā notika SPC II konference Eiropa, Latvija, Liepājasociālo procesu spogulī (Sk. pārskata 6. daĜu.).SPC un studenti aktīvi piedalījušies Zinātnes un radošuma nedēĜasaktivitātēs. Tika organizēta Radošuma nedēĜas socioloăiskā izpēte: 1. kurss –novērošana; 2. kurss – studentu aptauja; 3. kurss – ekspertu intervijas. Tikademonstrēts SPC veikto pētījumu apskats Power Point prezentācijā, notikaradošā pēcpusdiena un studentu socioloăiskās izpētes apkopojums.<strong>LiepU</strong> 55. gadadienas pasākumu cikla laikā tika organizētsizdevuma Liepājas Universitātes darbinieku dzīvesstāsti 3. grāmatas svinīgsatvēršanas sarīkojums, piedaloties <strong>LiepU</strong> senioriem u. c. interesentiem.54
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā8. FAKULTĀŠU UN KATEDRU PĒTNIECĪBASREZULTĀTI8.1. Dabas un sociālo zinātĦu fakultāteDekāne: Dr.biol. Māra ZeltiĦa8.1.1. Matemātikas un informātikas katedraKatedras vadītājs: Dr.math. Kārlis DobelisMācībspēkiDr.math. doc. Kārlis Dobelis, Dr.paed. doc. Klavdija Ăingule, Dr.paed. prof. EdvīnsĂingulis, Dr.sc.comp. doc. Anita Jansone, Dr.paed. doc. Vaira KārkliĦa, Dr.math. prof.Jānis Rimšāns;Mg.paed. lekt. Dina Barute, Mg.paed. lekt. Baiba Bērztīse, Mg.math. lekt. GuntarsBūmans, Mg.paed. lekt. Aija Kukuka, Mg.paed. lekt. Jānis Letinskis, Mg.paed. IlvaMagazeina, Mg.math. Patriks Morevs, Mg.sc.comp. lekt. Dzintars Tomsons, Mg.paed.lekt. Lāsma Ulmane-OzoliĦa, Mg.paed. lekt. Inta ZnotiĦa, Mg.paed. lekt. Daiga Žaime.Pētniecības tēmasPraktiska satura ăeometrijas uzdevumi latviešu matemātikas mācību grāmatās20. gs. 20.–30. gados (Dr.paed. E. Ăingulis);Studentu motivēšana diskrētās matemātikas kursa apguvei (Dr.paed. K. Ăingule);Trigonometrijas elementi animatīvos kursos (Dr.paed. Dz. Krūče);Polinomu algebra (Dr.paed. V. KārkliĦa);Propogatoru diferenču shēmas izstrāde <strong>par</strong>aboliska tipa advekcijas difūzijasreakcijas vienādojuma Košī problēmai viena un vairāku dimensiju gadījumos(Dr.math. J. Rimšāns, Mg.paed. D. Žaime);E – resursu informācijas tehnoloăiju attīstības perspektīvas un nozīme tautsaimniekcībā(Mg.sc.comp. Dz. Tomsons);Kadastra kartes kvalitātes novērtēšana (Dr.sc.comp. A. Jansone);Informāciju sistēmu (IS) analīze, programmatūras kvalitāte, t. sk., programmatūrastestēšana, IS datu kvalitātes nodrošināšana (Dr.sc.comp. A. Jansone);Relācijas datu bāzu informācijas pieejamība semantiskā tīmekĜa tehnoloăijām(Mg.math. G. Būmans).Katedras mācībspēku zinātniski pētnieciskais darbs realizējas trijosvirzienos: augstskolas un skolas matemātikas didaktika (vadītājs – prof. Dr.paed.E. Ăingulis); matemātikas zinātnē (vadītājs – prof. Dr. math. J. Rimšāns); e-resursu un informācijas tehnoloăiju attīstības perspektīvas un nozīmetautsaimniecības attīstībā (vadītājs – Mg.sc.comp. Dz. Tomsons).55
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāDr.paed. E. Ăingulis izanalizējis matemātikas metodikas attīstībuLatvijā 20. gadsimta 20. – 30. gados un secinājis, ka spilgtākie šīs jomaspārstāvji bijuši Oskars Priedītis un Longins Ausējs. ViĦi abi rakstījuši kāmatemātikas metodikas, tā matemātikas mācību grāmatas, kurās ir daudzpraktiska satura uzdevumu, kas nav zaudējuši savu aktualitāti arī mūsdienās.Matemātikas nozarē izpētīta propagatora metodes pielietojamībanelineāra vienādojuma – Mareja vienādojuma gadījumā, pierādīta konverăenceun stabilitāte. Tiek pētīts nelineāra vienādojuma vispārināts gadījums, irpierādīta propagatora metodes konverăence vispārinātam nelineāras problēmasaprakstam (pētījuma autore – Mg.paed. D. Žaime).Datorzinātnē pētītas esošās tiltu tehnoloăijas starp ST datiem (RDF,ontoloăijas) un RDB datiem un iespējas šīs tehnoloăijas tālāk attīstīt. Pabeigtspārskats <strong>par</strong> šīm tehnoloăijām. Pētītas modeĜu transformāciju iespējas relācijuDB un semantiskā tīmekĜa sasaistes nodrošināšanā. Izveidots MOLA metamodeĜutransformācijas valodas lietojums relāciju modeĜa transformācijai uzOWL modeli un apraksts <strong>par</strong> to. Sākts darbs pie atbilstības starp OWL mērėaontoloăijas un relāciju DB nodibināšanu, izmantojot relāciju DB līdzekĜus(pētījuma autors – Mg.math. G. Būmans).Pētniecības un izglītības projektiIZM Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projektāDabaszinātnes un matemātika (2008/0002/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/001)piedalās Mg.paed. I. ZnotiĦa un Dr.paed. V. KārkliĦa.Pētījumu rezultātu publikācijasĀrzemju zinātniskos izdevumos publicēti 3 Dr.paed. E. ĂinguĜa raksti,tēzes starptautisku konferenču izdevumos publicējuši Dr.paed. E. Ăingulis,Mg.sc.comp. Dz. Tomsons (kopā ar V. Tomsoni, A. Samuseviču) (sk. pārskata 4.daĜu). Mg.sc.comp. Dz. Tomsons kopā ar A. Kapenieku (RTU) iesniedzis rakstuAssessment of learning outcomes and collaborative efforts in computersupportedenvironments publicēšanai RTU 50. starptautiskās zinātniskāskonferences rakstu krājumā.Izdota Dr.paed. E. ĂinguĜa grāmata Sacensības vienkāršu matemātikasuzdevumu risināšanā. Metodisku līdzekli matemātikas vēstures apguvei izdevisE. Ăingulis, metodisku līdzekli kopā ar kompaktdisku Trigonometrijas elementianimatīvos attēlos sagatavojusi Dr.paed. Dz. Krūče (materiāls tapis ar Izglītībasinovācijas fonda atbalstu).Zinātniskās konferencesZinātniskās konferencēs Krievijā un Igaunijā referējis Dr.paed. E.Ăingulis, starptautiskās konferencēs Latvijā – Mg.sc.comp. Dz. Tomsons (arī kopāar V. Tomsoni, A. Samuseviču), Mg.paed. D. Žaime (Sk. pārskata 6. daĜu.).56
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāDr.paed. E. Ăingulis vadījis Matemātikas un informātikas katedrasmetodisko semināru <strong>par</strong> aktuāliem matemātikas didaktikas jautājumiemaugstskolā un skolā.Matemātikas un informātikas katedras mācībspēki kopā ar MZITIorganizē Jauno zinātnieku skolas (JZS) nodarbības katra mēneša pēdējā sestdienā.Zinātniskā sadarbībaMatemātikas un informātikas katedra sadarbojas ar RTU Tālmācībasstudiju centru, LU Vispārējās matemātikas katedru, LU MII, SIA Tilde.DabaszinātĦu popularizēšanas jomā veiksmīgi turpināta sadarbība arLiepājas pilsētas un rajona skolām, organizējot skolēnu olimpiādesmatemātikā, kā arī iesaistot skolēnus Jauno zinātnieku skolā.8.1.2. Sociālo zinātĦu katedraKatedras vadītājs: Mg.paed. Arturs MedveckisMācībspēkiDr.phil. doc. Zaigonis Graumanis, Dr.hist. doc. Ārija Kolosova;Mg.paed. lekt. Arturs Medveckis, lekt. Guntars OĜševskis.Pētniecības tēmasFilozofiskā un socioloăiskā doma 19. gadsimtā (Dr.phil. Z. Graumanis).Izglītības procesu attīstības vēsture (Dr.hist. Ā. Kolosova).Dzīvesstāsti. Kultūrantropoloăiskie pētījumi (Mg.paed. A. Medveckis).Radoši kritiskā domāšana sociālajā filozofijā (lekt. Guntars OĜševskis).Socioloăijas nozares tēmas, projektus un pētniecības rezultātus sk. SPCdarbības apskatā (pārskata 7.6. daĜa).Pētniecības projektiMg.paed. A. Medveckis un Ē. Lauberga piedalījušies valsts pētījumuprogrammas Letonika izstrādē – turpināta <strong>LiepU</strong> darbinieku dzīvesstāstufiksēšana, atšifrēšana un izdošana. Turpināts darbs pie izdevuma <strong>par</strong> koraAtbalss dibinātāju diriăentu Kārli Kreicbergu, kā arī dzīvesstāstu pētījumsDivos krastos.Pētniecības rezultātu publikācijasIzdots rakstu krājuma Sabiedrība un kultūra 11. laidiens (sastādītājsMg.paed. A. Medveckis), kurā publicējušies vairāki katedras mācībspēki (Dr.hist.Ā. Kolosova, Mg.iur. I. Tumaščika).Lekt. G. OĜševskis sagatavojis mācību līdzekli Kritiskās domāšanasprasmju attīstīšana.57
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāZinātniskās konferencesSociālo zinātĦu katedra organizējusi 12. starptautisko zinātniskokonferenci Sabiedrība un kultūra: Citādība un mazākuma intereses (23. – 24.aprīlis). Tajā piedalījās vairāk nekā 120 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas,Polijas, Zviedrijas augstskolām un pētniecības institūcijām. Konferencēreferēja katedras mācībspēki Dr.phil. Z. Graumanis, Dr.hist. Ā. Kolosova,Mg.paed. A. Medveckis).Mg.paed. A. Medveckis ar referātu Dzīvesstāsti un citi biogrāfijuizpētes avoti Latvijas skolotāju institūtu vēstures apzināšanā uzstājies DUHumanitārās fakultātes XIX Zinātniskajos lasījumos (29.–30. janvāris).Sociālo zinātĦu katedra organizēja studentu zinātniskās konferencesSociālo zinātĦu sekciju (socioloăija, vēsture, kultūras vēsture, semiotika,estētika), kurā nolasīti 12 studentu referāti.Zinātniskā sadarbībaDr.hist. Ā. Kolosova un Mg.paed. A. Medveckis ir Baltijas Pedagoăijasvēsturnieku asociācijas biedri.Rakstu krājuma Sabiedrība un kultūra starptautiskajā redakcijaskolēăijā ir pārstāvji no vairākām sadarbības valstīm: Ržežovas Universitātes(Polija), Melardalenas Augstskolas (Zviedrija), Lietuvas.Iezīmējusies pozitīva prakse regulāri iesaistīties pētniecības projektossadarbībā ar Latvijas Universitāti u. c. Latvijas zinātniski pētnieciskajāminstitūcijām Latvijas un starptautiskajos pētījumos. Izveidojusies regulārasadarbība ar lietišėo pētījumu pasūtītājiem un sociālajiem <strong>par</strong>tneriem –stabilizējušies <strong>par</strong>tnerības tīkli.8.1.3. VadībzinātĦu katedraKatedras vadītāja: Mg.oec. Inese LeitāneMācībspēkiDr.oec. asoc.prof. Daina Celma, Dr.paed. prof. Oskars Zīds;Mg.sc.env. lekt. Lilita Ābele, Mg.oec. lekt. Uldis DrišĜuks, Mg.sc.tqm. as. MeldraGineite, Mg.oec. lekt. Inese Leitāne, Mg.oec. lekt. Diāna Līduma, Mg.oec. lekt. AnitaMežinska, Mg.philol., Mg.oec. lekt. Inga Pūre.Pētniecības tēmaIlgtspējīga reăionālā attīstība un tās vadībaPētniecības rezultātu publikācijasMg.oec. D. Līduma iesniegusi rakstu Loăistikas darbinieks –risinājumsloăistikas funkciju īstenošanai mazos uzĦēmumos RTU 50. jubilejas zinātniskās58
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadākonferences krājumam. Mg.oec. I. Pūre – rakstu Sabiedriskās attiecības unmārketings: attiecību modeĜi krājumam Sabiedrība un kultūra.Zinātniskās konferencesICSEI kongresā Vankuverā (Kanāda) referējuši Dr.oec. D. Celma,Dr.paed. O. Zīds; Baltijas studiju <strong>2009.</strong> gada starptautiskajā konferencēKauĦā – Mg.oec. I. Pūre. Zinātniskās konferencēs Latvijā referējuši Mg.oec. I.Pūre (RPIVA), Mg.oec. I. Leitāne (LU).<strong>LiepU</strong> 12. starptautiskajā konferencē Sabiedrība un kultūrareferējuši Dr.paed. O. Zīds, Dr.oec. D. Celma, Mg.oec. U. DrišĜuks, Mg.sc.tqm. M.Gineite, Mg.sc.env. L. Ābele; 9. starptautiskajā zinātniski metodiskajākonferencē Cilvēks un vide – Mg.oec. I. Leitāne; SPC konferencē – Mg.sc.tqm.M. Gineite. (Sk. pārskata 6. daĜu.)Promocijas <strong>darbu</strong>s izstrādā: L. Ābele Vides nodokĜu reformasLatvijā iespējamo variantu salīdzinošā analīze (LU), M. Gineite Pašvaldībasatbalsta modeĜi uzĦēmējdarbības attīstības veicināšanai Kurzemes reăionā(LLU), I. Pūre Sabiedrisko attiecību adaptācija un attīstība Latvijā (Turība),U. DrišĜuks Moderno vadības principu pielietošana pašvaldību darbā (LU).8.1.4. Vides zinātĦu katedraKatedras vadītāja: Dr.paed. Olga GlikasaMācībspēkiDr.paed. doc. Olga Glikasa, Dr.paed. asoc.prof. Ludmila Karule, Dr.biol. doc. Māra ZeltiĦa;Mg.paed. lekt. Ilze GrospiĦa, Mg.paed. lekt. Vineta Kulmane.Pētniecības tēmasVides un veselības izglītības realizācija mūsdienu izglītības telpā:<strong>LiepU</strong> studentu attieksme pret veselības izglītības īstenošanu (Dr.paed. O.Glikasa), radošuma aspekts dabas zinību metodikā skolā un pirmsskolā (Dr.paed.L. Karule).ES piekrastes zonu ilgtspējīga attīstība: Baltijas jūras reăionadimensija (Dr.biol. M. ZeltiĦa).Tūrisma izglītība un vadība: ilgtspējīga tūrisma attīstības iespējas(Mg.paed. I. GrospiĦa).E-studiju tehnoloăijas izglītības procesā (Mg.paed. V. Kulmane).Pētniecības un izglītības projektiDr.biol. M. ZeltiĦa ir pētniece Norvēăijas valdības divpusējā finanšuinstrumenta finansētajā projektā Augstskolu pētnieciskais potenciāls –reăionālās attīstības veicināšanai. Projekta mērėis: spēcināt zināšanu un59
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāprakses kompleksu reăionos, pētot un veicinot konkrētus tīklojumus unsadarbību starp zināšanu institūcijām un praktiėiem.Mg.paed. V. Kulmane piedalās RTU Tālmācības studiju centraprojektā Ilgtspējīgas attīstības apmācība Norvēăijā un Latvijā un tāsinovatīva uzlabošana. Projekta mērėis: izstrādāt un ieviest Norvēăijas unLatvijas izglītības sistēmā (Bergenas Universitātē, RTU, LU, <strong>LiepU</strong>, RīgasValsts 1. ăimnāzijā u. c. formālās un neformālās izglītības iestādēs) jaunusmācību līdzekĜus <strong>par</strong> ilgtspējīgo attīstību ražošanas, vides aizsardzības unsociālā sektora sfērā. Tiks izveidoti interaktīvi multimediju mācību līdzekĜi(Flash animācijas, audio- video u. c. materiāli).Pētniecības rezultātu publikācijasIzdots <strong>LiepU</strong> 8. starptautiskās zinātniski metodiskās konferencesCilvēks un vide rakstu krājums, kurā publicēti arī Dr.paed. O. Glikasas unDr.paed. L. Karules, Mg.paed. I. GrospiĦas, Mg.paed. V. Kulmanes raksti.Dr.biol. M. ZeltiĦa publicējusi rakstu Piekrastes pilsētu dabasaizsardzība: pilsētvides pārvaldes attīstības iespējas rakstu krājumāPiekrastes ilgtspējīga attīstība: sadarbības pārvaldība.Zinātniskās konferencesKatedra sadarbībā ar IZI organizējusi <strong>LiepU</strong> 9. starptautiskozinātniski metodisko konferenci Cilvēks un vide (21.–22. maijs). Tajā arreferātiem piedalījušās Dr.paed. O. Glikasa, Dr.paed. L. Karule, Dr.biol. M.ZeltiĦa, Mg.paed. V. Kulmane.LU 67. konferencē ar referātu Tūrisma tendences Liepājas pilsētasilgtspējīgas attīstības kontekstā piedalījusies Mg.paed. I. GrospiĦa (līdzautore I.Leitāne).<strong>LiepU</strong> 2. starptautiskajā konferencē Izglītības un sociālās videsmijiedarbības sociāli pedagoăiskais aspekts referējusi Mg.paed. V. Kulmane,IZI konferencē Izglītības kvalitātes dimensija zināšanu sabiedrībā – Dr.paed.O. Glikasa, Dr.paed. L. Karule. (Sk. pārskata 6. daĜu.)Zinātniskā sadarbībaSadarbība ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, NVO ZaĜā josta,Latvijas Dabas fondu, Liepājas pilsētas un rajona izglītības pārvaldēm,Liepājas pilsētas Domes vides daĜu, Liepājas pilsētas un rajona sākumskolasskolotāju metodiskajām apvienībām, Latvijas vides zinātnes un izglītībaspadomi.Pētniecisko atziĦu popularizēšana notikusi Sākumskolas unBioloăijas metodisko apvienību organizētajos semināros skolotājiem.Mācībspēki regulāri piedalās skolēnu zinātniski pētniecisko <strong>darbu</strong> vērtēšanāLiepājas pilsētā un novados.60
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā8.2. Humanitārā fakultāteDekāne: Dr.art. Aija Druvaskalne-Urdze8.2.1. Latviešu valodas katedraKatedras vadītāja: Dr.paed. Diāna LaivenieceMācībspēkiDr.habil.philol. prof. Benita Laumane, Dr.philol. doc. Maigone BeitiĦa, Dr.philol. doc.Vilma Kalme, Dr.paed. asoc.prof. Diāna Laiveniece, Dr.philol. lekt. Velga Laugale,Dr.philol. asoc.prof. Linda Lauze, Dr.philol. asoc.prof. Ieva Ozola, Dr.philol. doc. BirutaPetre, Dr.philol. asoc.prof. Gunta Smiltniece, Dr.philol. doc. Dzintra Šulce;Mg.philol. lekt. Normunds Dzintars, Mg.philol. lekt. Gita Elksnīte, Mg.philol. lekt. InetaStadgale, Mg.philol. lekt. Resija Zauere.Pētniecībā piedalās arī valodniecības nozares doktoranti un doktorantūrasteorētiskā kursa beidzēji.Pētniecības tēmasMūsdienu latviešu valodas funkcionēšanas aspekti:sociolingvistiskais aspekts (metodoloăijas jautājumi; radio un TVžurnālistu lingvistiskā attieksme pret valodas paveidiem un to izmantojumupubliskajā un privātajā telpā; uzrunas lietojums vispārizglītojošās izglītībasiestādēs; dzimtes atšėirības spontānu lūgumu izveidē – Dr.philol. L.Lauze,Mg.philol. R. Zauere, Mg.philol. K. Politere, Mg.philol. A. Blūmane);fonētiskais aspekts (latviešu valodas <strong>par</strong>eizrunas un <strong>par</strong>eizrakstībasproblēmjautājumu izpēte – Dr.philol. Dz. Šulce);leksiskais aspekts (leksikas izpēte salīdzinošā un vēsturiskā skatījumā– Dr.philol. V. Laugale, Mg.philol. I. Stadgale);morfoloăiskais aspekts (Dr.philol. G. Smiltniece);lietišėais aspekts (teksta izpētes aspekti dzimtās valodas mācībusaturā; latviešu valodas mācību metodikas vēstures jautājumi; pētījumi <strong>par</strong>zinātnes valodu – Dr.paed. D. Laiveniece, Mg.philol. N. Dzintars).Latviešu valodas vēsturiska un areāla izpēte:17. – 18. gs. latviešu sintakses izpēte (Dr.philol. M. BeitiĦa, Mg.philol. G.Elksnīte);Lejaskurzemes leksikas, onomastikas un gramatisko iezīmju izpēte(Dr.habil.philol. B. Laumane, Dr.philol. I. Ozola, Mg.philol. A. Pūpola, Mg.philol. D.Straupeniece).<strong>2009.</strong> gada 24. novembrī Velga Laugale <strong>LiepU</strong> valodniecības nozarespromocijas padomē sekmīgi aizstāvēja promocijas <strong>darbu</strong> Izglītības iestāžunosaukumi latviešu valodā: lingvistiskais aspekts un ieguva filoloăijas doktoragrādu valodniecības nozarē.61
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPētniecības projektiDr.philol. L. Lauze ir starptautiskā projekta Baltic Sociolinguistics (BalSoc):Linguistic awareness and orientation in Lithuania and Latvia dalībniece.Pabeigti 2 Latviešu valodas aăentūras finansēti projekti: Latviešuvalodas <strong>par</strong>eizruna un <strong>par</strong>eizrakstība (Dr.philol. Dz. Šulce, Dr.philol. V. StrautiĦa;grāmata izdota apgādā RaKa); populārzinātnisko rakstu krājuma Valodasprakse: vērojumi un ieteikumi 5. numura manuskripta sagatavošana (Dr.philol.L.Lauze, Dr.paed. D. Laiveniece).Dr.philol. G. Smiltniece ir autoru kolektīva locekle LU LVI projektāLatviešu valodas gramatika 1959 – 2009; izstrādāts manuskripts nodaĜai ApstākĜavārds.PublikācijasIzdots starptautiski recenzējamā rakstu krājuma Vārds un tāpētīšanas aspekti 13. laidiens (2 daĜas), Dr.philol. M. BeitiĦas grāmataMūsdienu latviešu literārās valodas sintakse, Dr.philol. V. Laugales promocijasdarba Izglītības iestāžu nosaukumi latviešu valodā: lingvistiskais aspektskopsavilkums, Dr.philol. Dz. Šulces un Dr.philol. V. StrautiĦas grāmata Latviešuvalodas <strong>par</strong>eizruna un <strong>par</strong>eizrakstība, AntoĦinas Reėēnas Rakstu valodniecībā 2.daĜa. (Sk. pārskata 4. daĜu.)Starptautiski recenzējamos zinātniskos izdevumos publicēti 15 raksti, toautori – Dr.philol. M. BeitiĦa, Mg.philol. N. Dzintars, Mg.philol. G. Elksnīte, Dr.paed. D.Laiveniece, Dr.philol. V. Laugale, Dr.habil.philol. B. Laumane, Dr.philol. L.Lauze,Dr.philol. I. Ozola, Dr.philol. G. Smiltniece, Mg.philol. I. Stadgale, Mg.philol. K. Politere,Mg.philol. A. Blūmane, Mg.philol. D. Straupeniece (sk. pārskata 4. daĜu).Publicētas 7 tēzes ŠauĜu Universitātes un Lietuviešu valodas institūtastarptautisko konferenču izdevumos, to autori – Mg.philol. N. Dzintars, Dr.paed. D.Laiveniece, Dr.philol. V. Laugale, Dr.philol. L.Lauze, Mg.philol. I. Stadgale,Mg.philol. D. Straupeniece, Dr.philol. Dz. Šulce (sk. pārskata 4. daĜu).Publicēšanai Latvijas un Lietuvas zinātniskos izdevumos iesniegti 9raksti (Mg.philol. A. Blūmane, Dr.paed. D. Laiveniece, Dr.philol. V. Laugale, Dr.philol.L.Lauze, Dr.philol. Dz. Šulce).Zinātniskās konferencesKatedras mācībspēki un doktoranti starptautiskās konferencēsLatvijā un ārzemēs (Lietuvā – ViĜĦā, ŠauĜos, Klaipēdā) nolasījuši 24referātus (sk. pārskata 6. daĜu).26. – 27. novembrī Latviešu valodas katedra rīkoja 14. starptautiskokonferenci Vārds un tā pētīšanas aspekti, kuras darbs noritēja plenārsēdē unpiecās tematiskās sekcijās.62
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā8.2.2. Literatūras katedraKatedras vadītāja: Dr.philol. Zanda GūtmaneMācībspēkiDr.habil.philol. prof. Benedikts Kalnačs, Dr.philol. asoc.prof. Zanda Gūtmane, Dr.philol. doc.Anda Kuduma, Dr.philol. prof. Edgars Lāms;lekt. Inta Genese-Plaude, Mg.philol. lekt. Gita GirĦus Mg.philol. lekt. Sandra OkuĦeva,Mg.philol. lekt. Linda Zulmane.Pētniecības tēmasLatviešu rakstnieku dzīves un daiĜrades izpēte: Fricis Bārda, Tālis Vaidars, MirdzaĖempe, Vilis Plūdons, Ēriks Kūlis, Andrievs Niedra, Augusts Deglavs (Dr.philol.E. Lāms, Dr.philol. A. Kuduma, Mg.philol. S. OkuĦeva, Mg.philol. L. Zulmane, I.Genese-Plaude).Baltijas literatūras veidu (prozas, drāmas) attīstības tipoloăija (Dr.habil.philol. B.Kalnačs, Dr.philol. Z. Gūtmane).Mīts un vēsture latviešu kara teikās (Mg.philol. G. GirĦus).PublikācijasRecenzējamos zinātniskos izdevumos publicēti 4 raksti, autori –Mg.philol. G. GirĦus, Dr.habil.philol. B. Kalnačs, Dr.philol. A. Kuduma, Dr.philol. E.Lāms (sk. pārskata 4. daĜu), publicēšanai rakstu krājumā Aktuālas problēmasromantisma un neoromantisma pētniecībā (LU) pieĦemts E. Lāma rakstsRomantisms: miris vai mūžīgs (Dažas mūsdienu romantisma problēmas).Salīdzināmās literatūrzinātnes apakšnozarē Dr.philol. Z. Gūtmane unDr.habil.philol. B. Kalnačs turpinājuši <strong>darbu</strong> pie monogrāfiju Baltijas proza unBaltijas drāma nodaĜu izstrādes.Katedras mācībspēki Dr.philol. A. Kuduma, Dr.philol. E. Lāms, Mg.philol.S. OkuĦeva publicējuši recenzijas vai apskata rakstus reăiona/ valsts presesizdevumos (sk. pārskata 4. daĜu).Izdots starptautiski recenzējamā rakstu krājuma Aktuālas problēmasliteratūras zinātnē 14. laidiens.Zinātniskās konferencesStarptautiskā konferencē Lietuvā (ViĜĦā) referējuši Dr.habil.philol. B.Kalnačs un Dr.philol. Z. Gūtmane; starptautiskās konferencēs Latvijā – I.Genese-Plaude, Mg.philol. G. GirĦus, Dr.philol. Z. Gūtmane, Dr.philol. A. Kuduma,Dr.philol. E. Lāms, Mg.philol. S. OkuĦeva, Mg.philol. L. Zulmane (sk. pārskata 6.daĜu).Notikusi 15. starptautiskā konference Aktuālas problēmas literatūraszinātnē (5.–6. marts).63
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāZinātniskā sadarbībaSadarbība ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu: tiekorganizēta konference, LU LFMI pētnieki ir krājuma redkolēăijas locekĜi,Literatūras katedras darbinieki iesaistās LU LFMI projektos.Literatūras katedrai ir izveidojusies sadarbība ar RakstniekuSavienības Liepājas nodaĜu, Liepājas un rajona radošo literātu un mūziėuapvienību Helikons (A. Kuduma, E. Lāms).Katedras mācībspēki (A. Kuduma) piedalās skolēnu zinātniskipētniecisko <strong>darbu</strong> izvērtējumā, sadarbojas ar Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldiun Liepājas Latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību.Lektore S. OkuĦeva piedalās gadskārtējos Pasaules bērnu literatūrasdienas pasākumos, sadarbojas ar LNB Bērnu literatūras centru un Latvijas Bērnuun jaunatnes literatūras padomi.8.2.3. Mākslas un dizaina katedraKatedras vadītāja: Dr.paed. Inta KlāsoneMācībspēkiDr.paed. asoc.prof. Inta Klāsone, Mg.art. prof. Aldis KĜaviĦš;Mg.paed. as. Iveta Deăe, Mg.paed. lekt. Daina Ăibiete, Mg.paed. as. Herberts Erbs,Mg.paed. lekt. Agrita Jankina, Mg.paed. lekt. Lauma Veita, Mg.paed. lekt. Nora Vilmane.Pētniecības tēmasKurzemes kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana:sagatavota iespiešanai 2. grāmata Liepājas māksla gadsimtu vējos: Tēlniecība,zīmējums, grafika, dekoratīvā māksla un dizains (prof. A. KĜaviĦš);Skrundas kā Kurzemes kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte (Mg.paed. D. Ăibiete);tekstilmāksla: tradicionālais un novatoriskais (Mg.paed. I. Deăe).Pedagoăiskā procesa humanizācija: realitāte un perspektīva:Latvijas sabiedrības vērtību sistēma 19./20. gs. mijā un tās ietekme uzBrazīlijas latviešu diasporas dzīves kvalitāti (Mg.paed. N. Vilmane);inovatīvs roku <strong>darbu</strong> sistēmas modelis un tā pielietojums skolotāju izglītošanā:problēmas un risinājumi (Mg.paed. L. Veita);vizuālās mākslas izglītība: problēmas un risinājumi (Dr.paed. I. Klāsone, prof. A.KĜaviĦš);mākslas izglītības attīstības tendences (Dr.paed. I. Klāsone);veidošanas metodika (Mg.paed. H. Erbs);vizuālās mākslas iespējas pirmsskolas izglītības iestādēs (Mg.paed. A. Jankina).64
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāIzglītības un mākslas projektiKatedras mācībspēki ir iesaistījušies darbības programmas Cilvēkresursiun nodarbinātība papildinājuma 1.2.2.1.5. apakšaktivitātes Pedagogukonkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākĜosīstenošanā. Izstrādātās programmas: Dizaina metodika, Vizuālā māksla,Kulturoloăijas pamati, Mājturība un tehnoloăijas 5. – 9. klasei (tekstils),Amatniecība: rokdarbi un šūšana, Mājsaimniecība vidusskolām, Fotomāksla.Sadarbībā ar ŠauĜu Universitāti (Lietuva) un LLU izstrādāts projektsUBUS – The Unity of the Balts under the Sun (Baltu vienotība zem saules),kurš ir guvis apstiprinājumu, tā īstenošana tiks uzsākta 2010. g. janvārī.Universitātēm, kuras ir saistītas ar baltu kultūru un vēsturi, ir interese atjaunotbaltu vienotības tradīcijas, dibinot SU-LUA-LU <strong>par</strong>tnerības tīklu ar mērėikopīgi īstenot kultūras un akadēmiskās aktivitātes. Plānots organizētstarptautisku studentu nometni, kuras laikā tiks sniegtas zināšanas <strong>par</strong>atšėirīgajiem baltu kultūras aspektiem un attīstītas studentu mākslinieciskāsprasmes, pārrobežu teātra un kultūras festivāls, kā arī jauniešu konference <strong>par</strong>Baltijas valstu ieguldījumu zinātnē un turpmāku pārrobežu sadarbību kopējābaltu kultūras un vēstures mantojuma jomā.PublikācijasZinātnisks raksts Challenges in the Implementation of Art Educationin Liepaja University (Latvia): Realization and Development Novgorodas(Krievija) zinātniskā izdevumā, kā arī tēzes The Role of Art Education for theSuistainable Development 7. starptautiskās konferences SuistainableDevelopment. Culture. Education krājumā publicētas Dr.paed. I. Klāsonei.Zinātniskās konferences un mākslas darbnīcas<strong>LiepU</strong> Zinātnes un radošuma nedēĜas laikā 26. martā notikakonference Īstenoto ideju diena, ko organizēja Mg.paed. L. Veita. Konferencēpiedalījās studiju programmas Kultūras vadība studenti un absolventi.17.–24. jūlijā notika 4. Starptautiskais vizuālās mākslas simpozijsKonkrētais un abstraktais vizuālās mākslas kompozīcijā, kā arī plenērs Portrets.Tajā piedalījās 27 dalībnieki: katedras mācībspēki, pilsētas mākslinieki unmākslas pedagogi, kā arī viesi no dažādām Latvijas vietām, Lietuvas,Zviedrijas, Dānijas, Vācijas.Starptautiskās konferencēs ārzemēs (Lietuvā, Krievijā, Somijā,Vācijā) referējusi Dr.paed. I. Klāsone; starptautiskās konferencēs Latvijā –Dr.paed.I. Klāsone, Mg.paed. L. Veita; <strong>LiepU</strong> IZI 1. konferencē – Mg.paed. A. Jankina (sk.pārskata 6. daĜu).65
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāZinātniskā sadarbībaERASMUS programmā uzsākta sadarbība ar HeilbronnasReinholda Vūrta Universitātes (Vācijā) Kuncelsavas filiāles studijuprogrammu Kultūras un brīvā laika menedžments, Sporta menedžments(17.–21. maijs, Mg.paed. L. Veita).Profesors A. KĜaviĦš ŠauĜu Universitātē piedalījās mākslas nozaresmaăistra <strong>darbu</strong> aizstāvēšanas komisijā (janvārī) un bakalaura <strong>darbu</strong> aizstāvēšanaskomisijā (maijā).Notikusi sadarbība ar Liepājas pilsētas izglītības iestādēm unpilsētas metodisko apvienību: ar Liepājas Mājturības un tehnoloăijasmetodisko apvienību mācību priekšmeta olimpiāžu <strong>darbu</strong> vērtēšanā un<strong>LiepU</strong> balvu izvirzīšanā; ar Liepājas vidusskolām pasākumu un radošodarbnīcu organizēšanā (Mg.paed. L. Veita).8.2.4. Svešvalodu katedraKatedras vadītāja p.i.: Mg.paed. Larisa PetreMācībspēkiDr.philol. doc. OĜegs BeĜajevs, Dr.paed. asoc.prof. Valentīna KaĜiĦina, Dr.paed. doc.Marina Novika, Dr.paed. asoc.prof. Larisa Pavlovska;Mg.paed. lekt. Reinis Bahs, Mg.paed. lekt. Elita Balčus, Mg.paed. lekt. Sofija Bauere,Mg.paed. lekt. Inga Bliska, Mg.paed. lekt. Irēna Muižniece, Mg.paed. lekt. Larisa Petre,Mg.paed. lekt. Gunta Reinfelde, Mg. Inese Veisbuka.Pētniecības tēmasValodu mācību teorētiskais un praktiskais nodrošinājums:svešvalodu apguve un starpkultūru kompetences attīstīšana (Mg.paed. L. Petre);krievu valoda un tās mācīšana lingvokulturoloăiskā aspektā (Dr.paed. L. Pavlovska);valodu mācīšana un starpkultūru komunikācija, kultūru saskaršanās valodumācību procesā, starpkultūru saiknes (Dr.paed. V. KaĜiĦina);didaktikas semiotika un franču, vācu valodas pasniegšana (Dr.philol. O. BeĜajevs).Lietišėā valodniecība:franču valodas mācību lingvistiskais saturs Latvijā (Mg.paed. I. Bliska);franču valodas nozīme Latvijā: dažu juridisko dokumentu tulkošanas problēmas(Mg. I. Veisbuka).Mūsdienu lingvodidaktikas problēmas:krievu valodas funkcionēšana bilingvālā vidē (Dr.paed. M. Novika).PublikācijasĀrzemju izdevumos publicēti divi Dr.paed. L. Pavlovskas raksti (Krievijā,Polijā) un Dr.paed. V. KaĜiĦinas referāta tēzes (Turcijā) (sk. pārskata 4. daĜu).66
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāZinātniskās konferencesSvešvalodu katedras mācībspēki uzstājušies ar referātiem vairākāsstarptautiskās konferencēs Latvijā un ārzemēs: Dr.paed. V. KaĜiĦina Lietuvā,Turcijā, Dr.paed. L. Pavlovska Grieėijā, Dr.philol. O. BeĜajevs Lietuvā, Francijā,Mg.paed. E. Balčus, Mg.paed. I. Bliska, Mg.paed. L. Petre Latvijā (sk. pārskata 6.daĜu).Svešvalodu katedra organizēja 2 konferences – seminārus, kurospiedalījās 270 dalībnieku – Kurzemes rajona skolotāji, <strong>LiepU</strong> mācībspēki unstudenti: Teaching Towards a Critical Mind. Interactive Whiteboard(10.03.<strong>2009.</strong>) sadarbībā ar izdevniecību Express Publishing un Education inDigital Age: Exploring Technologies, Personalizing Learning (25.03.<strong>2009.</strong>)sadarbībā ar izdevniecību Longman.SadarbībaDr.paed. V. KaĜiĦina <strong>2009.</strong> gada aprīlī lasīja lekcijas studentiem undoktorantiem Anoldu Universitātē (Turcija) <strong>par</strong> tēmu Valoda un starpkultūrukomunikācija; oktobrī – Erasmus apmaiĦas vizīte Sakarjas Universitātē(Turcija) <strong>par</strong> studentu praksēm ārzemēs.Mg.paed. L. Petre <strong>2009.</strong> gada janvārī lasīja lekcijas HildesheimasUniversitātē (Vācija) svešvalodu skolotāju programmas studentiem.Mg.paed. I. Bliska <strong>2009.</strong> gada martā <strong>LiepU</strong> organizēja Frankofonijasdienas; no <strong>2009.</strong> gada februāra līdz oktobrim piedalījās Leonardo da Vinčiprogrammas projektā ILLIMITED Atsolem māja <strong>par</strong> e-mācību izmantošanuvalodu apguves procesā.67
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā8.3. Pedagoăijas fakultāteDekāne: Dr.paed. Ilze Miėelsone8.3.1. Nozaru pedagoăijas katedraKatedras vadītāja p. i.: Dr.paed. Linda MackēvičaMācībspēki:Dr.art. prof. Zane Gailīte, Dr.paed. asoc.prof. Linda Mackēviča, Mg.mus. prof. Ilze Valce;Mg.paed. asist. Antra Alksne, Mg.paed., Mg.mus. doc. Olga Blauzde, Mg.paed. lekt.Līga Enăele, Mg.mus. doc. Mirdza Pai<strong>par</strong>e. Mg.sc.educ. lekt. J. Pavītols, Mg.sc.educ.as. Aivis Tālbergs, Mg.sc.sal. lekt. Baiba Trinīte, Mg.sc.educ.asist. Zita Valka,Mg.sc.educ. lekt. Helēna Vecenāne.Pētniecības tēmasKatedras zinātniskā darbība tiek veikta skolas pedagoăijasapakšnozarē: tiek izstrādāta tēma Tradicionālajā kultūrā sakĦota mākslas unmūzikas izglītība teorijā un praksē personības pilnveidei, pašrealizācijai unpašizteiksmei starpkultūru mijiedarbības procesā (vadītāja Dr.paed. L.Mackēviča). Tēma atklāj mūzikas kā mākslas vietu kultūras jomā, aktualitātesmūzikas didaktikā, kā arī metodiskos paĦēmienus un iespējas personībaspašrealizācijai un radošo spēju izpausmei.Līdz ar Nozaru pedagoăijas katedras izveidi <strong>2009.</strong> gada 1.novembrī ir paplašinājies pētniecības tēmu spektrs: Balss traucējumipedagogiem: agrīnās logopēdiskās palīdzības iespējas; Mūzikas terapijasiespējas; Sporta izglītības aktualitātes.Pētniecības un izglītības projektiMg.sc.sal. B. Trinīte ir <strong>LiepU</strong> projekta grupas vadītāja starptautiskāNordSpeech Network projektā Move and Talk MAT (Nr.HE-2009_1-17301),projektā piedalās Mg.paed. G. Tomele. Plānotie rezultāti: veicināt logopēdijasprogrammās studējošo un mācībspēku mobilitāti, veidot jaunus studijukursus, izveidot studiju programmu kvalitātes novērtējuma sistēmu, kā arīkopīgu mājas lapu.ESF starptautiskā projekta TRAM – Transitions and Multilingualism(Nr. 2009-3902/001-001) <strong>LiepU</strong> projekta dalībnieki ir Mg.paed. D. Bethere(koordinatore), Dr.paed. L. Mackēviča. Projekta mērėis: pārejas posma„pirmskola – skola” tematizācija iekĜaujošās izglītības kontekstā.Aktion Mensch finansēto 2. projektu Mūzikas terapijas tīklojumaattīstība Latvijā (VaiĦode, Aizvīėi, Dobele, Jelgava, Vaivaru rehabilitācijascentrs) vada Mg.mus. M. Pai<strong>par</strong>e, piedalās O. Blauzde (Verein N/RMusiktherapie.E.V 051201LO1654V AKTION MENSCH).68
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPublikācijasMg.mus. M. Pai<strong>par</strong>e ir viena no monogrāfijas Supervīzija un tāsspecifika mākslu terapijā autorēm.Zinātniskus rakstus publicējušas Mg.mus. M. Pai<strong>par</strong>e, Mg.sc.sal. B. Trinīte;tēzes – Mg.paed., Mg.mus. O. Blauzde, Mg.mus. M. Pai<strong>par</strong>e (sk. pārskata 4. daĜu).Zinātniskās konferencesMg.sc.sal. B. Trinīte piedalījusies Eiropas logopēdu 7. kongresā Speechlanguagetherapy in Europe: sharing good clinical practice ěubĜanā (Slovēnija).Starptautiskās konferencēs Latvijā piedalījušās Dr.paed. L. Mackēviča, Mg.paed. A.Alksne, Mg.paed., Mg.mus. O. Blauzde, Mg.mus. M. Pai<strong>par</strong>e, Mg.sc.educ. H. Vecenāne;citās konferencēs – Mg.paed. A. Alksne, Mg.mus. M. Pai<strong>par</strong>e, Mg.sc.sal. B. Trinīte,Mg.sc.educ. Z. Valka, Mg.sc.educ. H. Vecenāne (sk. pārskata 6. daĜu).Sporta nozares mācībspēki organizēja 1. zinātniski metodiskokonferenci Sporta izglītības aktualitātes (23.10.<strong>2009.</strong>).Mg.sc.sal. B. Trinīte organizēja starptautisku semināru Pedagoăiskāpalīdzība lasīt un rakstītprasmes traucējumu gadījumos (7.–11.09.<strong>2009.</strong>, vadītājaSusan C.Lowell, ASV), tā dalībnieki – <strong>LiepU</strong> studiju programmas Logopēdijastudenti, mācībspēki, praktizējoši logopēdi.Mg.sc.sal. B. Trinīte sadarbībā ar Latvijas Logopēdu asociāciju organizējastarptautisku semināru Neverbālie traucējumi (6.–9.04.<strong>2009.</strong>, vadītāja RositsaIossifova, Bulgārija), tā dalībnieki – Latvijā īstenoto logopēdijas studijuprogrammu vadītāji un mācībspēki, studenti, praktizējoši logopēdi.Zinātniskā sadarbība20.11.<strong>2009.</strong> noslēgts līgums ar Klaipēdas Universitātes Sportakatedru – zinātniskās sadarbības tēma Skolēnu fiziskā aktivitāte, tās ietekmeuz bērna fizisko un garīgo veselību.<strong>2009.</strong> gada maijā noslēgts sadarbības līgums ar Sakarjas Universitātes(Turcija) Mūzikas katedru. Sadarbības jomas – pasniedzēju un studentuapmaiĦa, studiju procesa organizācija, mācību satura optimizācija.Mg.sc.sal. B. Trinīte ir Eiropas Logopēdu asociācijas (CPLOL)Izglītības komisijas locekle (darbība saistīta ar logopēdu augstākās izglītībasieguves stratēăijas veidošanu Eiropā), Latvijas Logopēdu asociācijas valdeslocekle, Augstskolu sekcijas vadītāja.Mg.mus. M. Pai<strong>par</strong>e bija starptautiskās konferences EmbracingInclusive Approaches for Children and Youth with Special Education Needsstarptautiskās programmas komitejas locekle.<strong>LiepU</strong> maăistra studiju programmai Mūzikas terapija turpināssadarbība ar Eiropas Pediatru asociāciju projektā ERASMUS TN RURO-PET docent mobility program for music therapy in Latvia (grant Nr. 226040-CP-12005-FI-ERASMUS-TN): lekcijas, meistarkursi mūzikas terapijā.69
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā8.3.2. Psiholoăijas katedraKatedras vadītāja: Dr.psych. Irina StrazdiĦaMācībspēkiDr.psych. doc. JeĜena Mihejeva, Dr.psych. doc. Irina StrazdiĦa, Dr.psych. doc. Irina Stradomska;Mg.psych. lekt. Ērika Gintere, Mg.paed.. Mg.psych. lekt. Diāna OĜukalne, Mg.psych. lekt. VijaZēlerte.Pētniecības tēmaDzīves kvalitātes izmaiĦas mūsdienu mainīgā situācijā LatvijāPētniecības un izglītības projektiDr.psych. I. StrazdiĦa piedalījusies Izglītības attīstības centra trešajāprojektā no cikla Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšanai. Projektavispārējais mērėis: metodiskā materiāla Domāšanas māksla izstrāde unsagatavošana izdošanai, popularizējot KD attīstīšanas būtisko lomudemokrātiskas sabiedrības stiprināšanai un daudzveidības veicināšanai unrosinot diskusijas <strong>par</strong> kritiskās domāšanas attīstīšanas veicināšanu izglītībassistēmā un sabiedrībā. Ilglaicīgais mērėis: izmantojot metodiskā materiālaDomāšanas māksla saturu un metodiku, sniegt plašam sabiedrības lokam unizglītības darbiniekiem, izglītības politikas veidotājiem izpratni <strong>par</strong> KDattīstīšanu un sekmēšanu izglītības sistēmā un sabiedrībā, KD izmatošanasnozīmīgumu domājošu pilsoĦu audzināšanā un izglītošanā Latvijā. Galvenāsaktivitātes: metodiskā materiāla Domāšanas māksla koncepcijas, struktūras,saturisko bloku, mākslinieciskā noformējuma izstrāde; izvērtēšanas semināri;izdevuma Domāšanas māksla sagatavošana publicēšanai; publicitātespasākumi. Dr.psych. I. StrazdiĦa ir izdevuma līdzautore, kā arī izvērtēšanassemināru dalībniece.Mg.psych. Ē. Gintere piedalījusies Sabiedrības integrācijas fondaprojekta NVO kapacitātes stiprināšana risku bērnu integrācijai sabiedrībādarba grupā, lai izstrādātu projektu tālākai apmācībai (20.05.<strong>2009.</strong>); tēmaVardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas iespējas un starpinstitucionālāsadarbība.Mg.psych. Ē. Gintere piedalījusies IZM darba grupā psiholoăijasstandarta izstrādē vidusskolām.Pētniecības rezultātu publikācijasDr.psych. J. Mihejeva un Mg.psych. Ē. Gintere iesniegušas rakstuspublicēšanai <strong>LiepU</strong> izdevumā Sabiedrība un kultūra.Mg.psych. Ē. Gintere Latvijas Avīzē publicējusi četrus sabiedrībuizglītojošus sociālpsiholoăiskus rakstus.70
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāZinātniskās konferencesMg.psych. Ē. Gintere ar stenda referātu piedalījusies 11. psihologukongresā Norvēăijā.Psiholoăijas katedra organizējusi II zinātnisko konferenciPsiholoăijas aktualitātes mūsdienu izglītībā (30. oktobrī).<strong>LiepU</strong> starptautiskajās konferencēs referējušas Dr.psych. J. Mihejeva,Dr.psych. I. StrazdiĦa, Mg.psych. Ē. Gintere, Mg.psych. D. OĜukalne (sk. pārskata6. daĜu).Zinātnes popularizēšanaKatedras mācībspēki aktīvi piedalījušies <strong>LiepU</strong> Mazajā akadēmijā(Dr.psych. J. Mihejeva, Dr.psych. I. StrazdiĦa, Mg.psych. Ē. Gintere); <strong>LiepU</strong> Studentupadomes rīkotajā Komunikāciju dienā (Dr.psych. I. StrazdiĦa, 12.03.<strong>2009.</strong>),pasākumā Sesijas ābece (Mg.psych. D. OĜukalne, 8.12.<strong>2009.</strong>).Mg.psych. D. OĜukalne vadījusi seminārus Liepājas Reăionālajāslimnīcā: Saskarsmes aspekti veselības aprūpes iestādē (25.09.;24.10.<strong>2009.</strong>), Grupas sadarbība un komandas veidošana (2.12.<strong>2009.</strong>).Dr.psych. J. Mihejeva <strong>par</strong> pētījuma Profesijas izvēle vecākajā skolasvecumā (anketa, skolēnu aptauja) rezultātiem uzstājusies Liepājas pilsētasskolu psihologu apvienībā un iepazīstinājusi Liepājas 12. vidusskolas 12. kl.skolēnu vecākus. Uzstājusies ar referātu Profesionālā pašnoteikšanāsjauniešu vecumā 12.vsk.Mg.psych. Ē. Gintere PIN vadījusi kursus ierēdĦiem Mobings unseksuālā uzmākšanās darbavietā; Liepājas rajona padomes lauksaimniecībasdarbiniekiem nolasītas lekcijas Stresu uzveikt paša spēkiem.Mg.psych. V. Zēlerte turpinājusi pētījumu <strong>par</strong> skolēnu nesekmībasiemesliem. Iegūtie dati tiek izmantoti, vadot seminārus korekcijas klašuskolotājiem tālākizglītības programmā, kuru finansē IZM. <strong>2009.</strong> gadā kursitika organizēti aprīlī Rojā un novembrī Kandavā.8.3.3. Vispārīgās pedagoăijas katedraKatedras vadītāja p.i.: Dr.paed. Blāzma VikmaneMācībspēkiDr.phil. doc. Lāsma Latsone, Dr.habil.paed. prof. Daina Lieăeniece, Dr.paed. prof. AnitaLīdaka, Dr.paed. asoc.prof. Ilze Miėelsone, Dr.paed. doc. Ilma Neimane, Dr.paed. prof.Alīda Samuseviča, Dr.paed. asoc.prof. Rita UkstiĦa, Dr.paed. doc. Blāzma Vikmane;Mg.paed. lekt. Dina Bethere, Mg.paed. lekt. Svetlana Lanka, Mg.paed. lekt. DaigaSkudra, Mg.philol. lekt. Vineta TrumsiĦa, Mg.paed., Mg.prof.soc. lekt. IrinaVereščagina71
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPētniecības tēmasPirmsskolēna (5–7 g.) personības attīstība veselumā kā sagatavošanas skolainosacījums (grupas vadītāja Dr.habil.paed. D. Lieăeniece).Pedagoăiskā procesa audzināšanas problēmu risināšanas teorētiskie unpraktiskie aspekti (Dr.paed. A. Samuseviča).Studiju darba modernizācija augstākās izglītības iestādē (Dr.paed. I. Neimane).Skolas mikrosistēmas kapacitāte izglītības pārejas posma kvalitātesnodrošināšanā (Mg.paed. D. Bethere).Sociālo darbinieku profesionālās kompetences pilnveide (Mg.paed. S. Lanka).Nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas iespējas multikulturālāsabiedrībā, pedagoăiskā darba aspekti multikulturālā sabiedrībā (Mg.philol. V.TrumsiĦa).Sociālā darba aktualitātes – attīstība, pētniecības attīstība sociālajā darbā(Mg.paed., Mg.prof.soc. I. Vereščagina).Pētniecības un izglītības projektiLZP grantu projekts Nr. 09/021 Pāreja no pirmsskolas uzsākumskolu kā pedagoăiska un sociālpedagoăiska problēma Projekta vadītājaDr.habil.paed. D. Lieăeniece, piedalās Dr.paed. I. Miėelsone, Dr.paed. R. UkstiĦa,Dr.paed. B. Vikmane, Mg.paed. D. Skudra. Rezultātu īss raksturojums: Rietumosveiktu pētījumu <strong>par</strong> pāreju no pirmsskolas uz sākumskolu analīze unpedagoăiskie vērojumi Latvijas sociālajā situācijā dod pamatu izdalīt vairākussākotnējus nosacījumus un vadlīnijas cēloĦiem, kāpēc bērniem navkonstruktīva uzvedība un trūkst mācību motivācijas vai ir grūtības iekĜauties1. klases mācību procesā.Mg.paed. D. Bethere ir eksperte Latvijas Nedzirdīgo savienības ESFfinansētā projekta Klusuma pasaule rīcības plāna sadaĜā Zīmju valoda.Izstrādātas rekomendācijas sadaĜas pilnveidei un nostādĦu praktiskajaiīstenošanai.Mg.paed. D. Bethere ir nacionālā koordinatore ERASMUS IP TeacherEducation for working with Inclusive Education at Schools – TEACHWISE.Veikta intensīvās studiju programmas koordinēšana un vadīšana.Mg.paed. D. Bethere ir grupas locekle UNESCO European Agencyfor development in special needs education projektā Imigrant Pupils withSpecial Educational Needs. Veikta darbība starptautiskajā ekspertu grupā,nacionālā un internacionālā ziĦojuma izstrāde.Mg.philol. V. TrumsiĦa ir dalībniece SOCRATES/Lingua Iprogrammas projektā JIP: Jokes–Idioms–Proverbs (Vestfālenes koledža,Vācija; koordinatore prof. U. Kurta; 26 dalībvalstis), piedalījusies projektanoslēguma un turpmākā projekta iestrāžu sesijā Vestfālenes koledžā unBīlefeldes Universitātē 17.–20.09.<strong>2009.</strong>72
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāMg.philol. V. TrumsiĦa ir dalībniece ERASMUS programmas projektāINTIMETS (Integrative Teaching in Multicultural Environment for TeacherStudents); dalībvalstis – BeĜăija, Dānija, Latvija, Turcija; piedalījusies projektasatura izstrādē e-vidē sesijai Sakarijas Universitātē Turcijā.Dr.paed. A. Samuseviča ir <strong>LiepU</strong> koordinatore un dalībniece ESFprojekta pieteikuma izstrādē sadarbībā ar citām Latvijas augstskolāmAtbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskampakĜauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei 1.2.2.4.1. aktivitātē.Pētniecības rezultātu publikācijasIzdota Dr.paed. B. Vikmanes monogrāfija Socializācija ăimenē.Ārzemēs publicējušās Dr.paed. I. Miėelsone (Krievijā) un Dr.paed. A.Samuseviča (Igaunijā); raksti zinātniskos izdevumos un rakstu krājumosLatvijā publicēti Dr.habil.paed. D. Lieăeniecei, Dr.paed. A. Samusevičai, Dr.paed.R. UkstiĦai, Dr.paed. B. Vikmanei, Mg.paed. D. Betherei (sk. pārskata 4. daĜu).Publicēšanai iesniegti: Dr.habil.paed. D. Lieăenieces raksts LU 67.konferences pedagoăijas nozares rakstu krājumam, Dr.paed. I. Miėelsonesraksti Novgorodas Universitātes un Hildeshaimas Universitātes izdevumiem.Zinātniskās konferences<strong>2009.</strong> gada 4. decembrī Vispārīgās pedagoăijas katedra noorganizēja2. starptautisko zinātnisko konferenci Sociālā pedagoăija: Izglītības un sociālāsvides mijiedarbības sociāli pedagoăiskais aspekts (organizācijas komitejaspriekšsēdētāja Dr.paed. R. UkstiĦa).Ar astoĦiem referātiem starptautiskās konferencēs ārzemēspiedalījušies trīs mācībspēki (Dr.paed. I. Miėelsone – 3, Dr.paed. A. Samuseviča –4, Mg.philol. V. TrumsiĦa – 1) (sk. pārskata 6. daĜu).Zinātniskās konferencēs Latvijā (tai skaitā – <strong>LiepU</strong>) kopumā ar 24referātiem piedalījušies katedras mācībspēki Mg.paed. D. Bethere, Mg.paed. S.Lanka, Dr.habil.paed. D. Lieăeniece, Dr.paed. A. Samuseviča, Dr.paed. R. UkstiĦa,Dr.paed. B. Vikmane, Mg.paed. D. Skudra, Mg.philol. V. TrumsiĦa, Mg.paed. I.Valdmane, Mg.paed., Mg.prof.soc. I. Vereščagina (sk. pārskata 6. daĜu).Populārzinātniskās konferencēs un zinātnes popularizēšanas pasākumosnolasīti 3 referāti (Dr.paed. B. Vikmane, Mg.paed. D. Bethere).Zinātniskā sadarbībaZinātniskajā sadarbībā ar ārzemju <strong>par</strong>tneriem un citām Latvijaszinātniskajām institūcijām iesaistījušies: Dr.habil.paed. D. Lieăeniece – ŠauĜuUniversitāte; Dr.paed. I. Miėelsone – Hildesheimas Universitāte, Novgorodasuniversitāte, IAHE (The International Academy for the Humanization ofEducation); Mg.paed. I. Valdmane – Ludvigsburgas Universitāte; Mg.philol. V.TrumsiĦa – Vestfālenes koledža, Bīlefeldes Universitāte, Sakarijas Universitāte;73
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāMg.paed. S. Lanka – Sociālā darba izglītības un pētniecības padome; Mg.paed.,Mg.prof.soc. I. Vereščagina –Sociālā darba izglītības un pētniecības padome, LRLabklājības Ministrijas un IZM Sociālā darba speciālistu sadarbības padome.Pētniecības popularizēšanaDr.paed. A. Samuseviča vadījusi tālākizglītības kursus Jelgavasreăionālajā PIC tālākizglītības programmā Mūsdienīgas skolas vadītājamnepieciešamās profesionālās kompetences Jauno direktoru skolā (<strong>2009.</strong> gadafebruārī – martā); tēma: Iestādes personāls, personāla vadība (Darbiniekusnieguma praktiskās novērtēšanas metodika, karjeras veicināšana;Darbinieku novērtēšanas un motivēšanas sistēma).Mg.paed. D. Skudra vadījusi seminārus skolotājiem – Saldus pilsētaspirmsskolas izglītības skolotājiem Bērnu psihisko procesu un runas attīstībasmijiedarbība pirmsskolā (Saldus 7.04.<strong>2009.</strong>) un Liepājas pilsētas DraudzīgāAicinājuma 5. vidusskolā Skolēnu pašnovērtējuma realizēšanas aktualitātesmācību procesā (12.03.<strong>2009.</strong>).Dr.paed. Neimane piedalījusies Rēzeknes Augstskolas organizētajāseminārā Izglītības kvalitāte Latvijas augstskolu izglītības sistēmā; izstrādātaIZM kursu programma Darbs apvienotajās klasēs.74
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā9. RADOŠĀ DARBĪBA9.1. Vizuālā mākslaMākslas nozares popularizēšanā ir organizētas personālizstādes,mācībspēki piedalījušies izstādēs Liepājā, citur Latvijā un ārvalstīs.PersonālizstādesProf. Aldis KĜaviĦš:personālizstāde Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (maijs– jūnijs);personālizstāde Žemaitijas mākslinieku organizācijas galerijāKlaipēdā (Lietuva) (17. septembris – 8. oktobris).Lekt. Dzintra VīriĦa:personālizstāde Klaipēdas galerijā Laiptai (septembris).Lekt. A. Rozenbahs:personālizstāde Liepājas pārstāvniecībā Rīgā Foto Vīzija (maijs).Lekt. Daina Ăibiete:fotoizstāde Skrundas Kultūras namā Logu bildes (maijs).Dalība izstādēsaprīlis – dalība žurnāla Deko gada balvas Dizains 2008 finālistuizstādē Rīgā, mēbeĜu un dizaina centrā Spice (lekt. Iveta Deăe);jūlijs – piedalīšanās Lietuvas tūkstošgadei veltītajā starptautiskajā exlibris izstādē ŠauĜos (prof. Aldis KĜaviĦš);jūlijs – piedalīšanās Liepājas starptautiskajā plenērā Marīna ’09(prof. Aldis KĜaviĦš);augusts – piedalīšanās 6. starptautiskajā mākslas festivālā ŠauĜuMonmartras republika (prof. Aldis KĜaviĦš, lekt. Andris Millers, asoc.prof. IntaKlāsone);septembris – dalība EESK un Designed in Brussels izsludinātajākonkursā EESC Design ZeroNine (lekt. Iveta Deăe);oktobris – piedalīšanās Liepājas mākslinieku rudens kopizstādē Atklāsme(prof. Aldis KĜaviĦš, lekt. Andris Millers, lekt. Iveta Deăe, lekt. Herberts Erbs);oktobris – dalība Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā profesionālākonkursa Gada balva dizainā 2009 izstādē Ėīpsalas hallē (lekt. Iveta Deăe).SaĦemtās atzinības un apbalvojumilekt. Iveta Deăe:žurnāla Deko apbalvojums gada balvas Dizains 2008 Tautas dizainanominācijā; Latvijas Dizaineru savienības apbalvojums <strong>par</strong> 1. vietunominācijā Unikālais dizains un 3. vietu nominācijā Iepakojuma dizains.75
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPublicitāteLekt. Daina Ăibiete:laikraksta Kursas Laiks 2010. gada kalendāra pirmā vāka, janvāra unjūlija fotogrāfijas;fotogrāfijas (9 fotogrāfijas – 158., 159. lpp., uz 4.vāka) periodiskajāizdevumā Daba un vēsture 2010 (apgāds Zinātne).4. Starptautiskais vizuālās mākslas simpozijs un plenērs PortretsMākslas un dizaina katedra jau ceturto gadu rīkoja starptautiskuvizuālās mākslas simpoziju, kurā piedalījās katedras mācībspēki, pilsētasmākslinieki un mākslas pedagogi, kā arī viesi no dažādām Latvijas vietām unLietuvas, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas.<strong>2009.</strong> gada simpozija <strong>darbu</strong> tēma bija Portrets. Dalībnieki portretējacits citu, lielos un mazos liepājniekus, kā arī Liepājai raksturīgās ainas unvietas. Nobeigumā gleznas, fotogrāfijas un citā tehnikā darinātie darbi tikaizkārtoti izstādē galerijā Garāža, Liepājas Universitātes korpusa sētā (Kuršuielā 20).27 mākslinieki un mākslas pedagogi no 17. līdz 24. jūlijam strādāja,iepazinās ne tikai ar Liepāju, bet arī ar Zooloăiskā dārza filiāli Cīrulīši,apmeklēja Zentas MauriĦas piemiĦas istabu GrobiĦā.9.2. MūzikaRadošo <strong>darbu</strong> mūzikā veic Mūzikas katedras mācībspēki:prof. Ilze Valce – <strong>LiepU</strong> sieviešu kora Atbalss un Liepājas jauniešu kora INTISdiriăente;doc. Mirdza Pai<strong>par</strong>e – diriăente;doc. Olga Blauzde – diriăente;lekt. Juris Pavītols – ăitārspēles pasniedzējs.Galvenie sasniegumiProf. I.Valce:<strong>LiepU</strong> sieviešu kora Atbalss 50 gadu jubilejas koncerts (2 stunduprogramma, 28.03.<strong>2009.</strong>), piedalījās kora bijušie diriăenti K. Kreicbergsun V. Kronbergs;ar <strong>LiepU</strong> sieviešu kori Atbalss –piedalīšanās 2. E. DārziĦa koru konkursā Rīgā (starptautiska žūrija,14.11.<strong>2009.</strong>);piedalīšanās Liepājas diriăenta J. DreimaĦa 100 gadu jubilejaskoncertos Liepājas sv. Trīsvienības katedrālē un LLBN (20., 21.11.<strong>2009.</strong>); I.Valce – koncertu mākslinieciskā vadītāja;76
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadākoncerts Liepājas teātrī ar Liepājas Jūras spēku mācību orėestri;ar Liepājas jauniešu kori INTIS –ieraksts Latvijas radio 1 studijā (11.01.<strong>2009.</strong>);Mīlas dziesmu koncerts kopā ar RLBN jaukto kori Austrums unaktieriem L. Kaupužu un E. Dreiblatu LLBN (15.02.<strong>2009.</strong>);piedalīšanās apvienības Darmštates Iniciatīva Liepājai organizētajākoncertā Singen fuer Europa Darmštatē (9.–10.05.<strong>2009.</strong>) – ziedojumuvākšana Liepājas 15. vsk. jumta renovācijai (Liepājas Domes Ārējo sakarudaĜas konkursa līdzfinansējums);piedalīšanās Liepājas 384. jubilejas koru koncertā Tai rītā LiepājasLatviešu biedrības namā (16.03.<strong>2009.</strong>);piedalīšanās Liepājas koru koncertā Mēs esam... LLBN (9.09.<strong>2009.</strong>);piedalīšanās VIII starptautiskajā ērăeĜmūzikas festivālā sv. Trīsvienībaskatedrālē (12.09.<strong>2009.</strong>);ar Liepājas Sarkano kori –piedalīšanās J. Pavītola 60 gadu jubilejas koncertā Liepājas Olimpiskācentra Rožu zālē un Valmierā (24., 25.04.<strong>2009.</strong>);piedalīšanās TV3 šova Koru kari I un II lielkoncertā arēnā Rīga(21.12.<strong>2009.</strong>);piedalīšanās labdarības pasākumā Mazā Latvijas nākotneLiepājas koncertestrādē Pūt, vējiĦi (5.06.<strong>2009.</strong>).Prof. I. Valce ir nodibinājusi Liepājas Kora studiju (pie Liepājas Bērnuun Jaunatnes centra). No 15.09.<strong>2009.</strong> – Liepājas pilsētas un 8 novadu (bijušāLiepājas rajona teritorija) koru un ansambĜu virsdiriăente; no <strong>2009.</strong> g.septembra – Liepājas Domes Kultūras komisijas locekle; no <strong>2009.</strong> g. septembra– Latviešu Dziesmu svētku biedrības biedre, Latvijas Kordiriăentu asociācijasvaldes locekle. Liepājas Sabiedrisko mediju biedrības valdes locekle.Lekt. J. Pavītols:jubilejas koncerts Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē un ValmierasKultūras un mākslas centrā (24., 25.04.<strong>2009.</strong>) – koncertu mākslinieciskaisvadītājs, režisors un producents.Mūzikas nozares mācībspēku (O. Blauzde, I. Valce, J. Pavītols)izvēles kursu studentu koncerts Liepājas Universitātē notika <strong>2009.</strong> gada16. decembrī.77
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā10. <strong>LiepU</strong> AKADĒMISKĀ PERSONĀLAZINĀTNISKĀS KVALIFIKĀCIJAS RAKSTUROJUMS10.1. Akadēmiskajos amatos ievēlētie zinātĦu doktori(31.12.<strong>2009.</strong>)Zinātnes nozare Vārds, uzvārds SkaitsBioloăijas doktoriDr.biol.Jānis PĒRKONSMāra ZELTIĥA 2Datorzinātnes doktoresDr.sc.comp.Anita JANSONEInguna SKADIĥA 2Ekonomikas doktoresDr.oec.Daina CELMAAnastasija VILCIĥA 2Filoloăijas doktoriDr.philol.OĜegs BEěAJEVSZanda GŪTMANEBenedikts KALNAČS (Dr.habil.philol.)Anda KUDUMAVelga LAUGALEBenita LAUMANE (Dr.habil.philol.)Linda LAUZEEdgars LĀMSIeva OZOLAGunta SMILTNIECEDzintra ŠULCESandra VEINBERGA 12Filosofijas doktoriDr.phil.Zaigonis GRAUMANISLāsma LATSONE 2Fizikas doktorsDr.phys.Jevgenijs KAUPUŽS1InženierzinātĦu doktorsDr.sc.ing.Jurijs KOČETKOVS1Matemātikas doktori Kārlis DOBELISDr.math.Mākslas doktoresDr.art.Pedagoăijas doktoriDr.paed.Jānis RIMŠĀNS 2Aija DRUVASKALNE-URDZEZane GAILĪTEEdīte LEŠČINSKA (TIŠHEIZERE) 3Raimonds ARĀJSOlga GLIKASAKlaudija ĂINGULEEdvīns ĂINGULISValentīna KAěIĥINA78
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPsiholoăijas doktoresDr.psych.Vēstures doktoreDr.hist.Vaira KĀRKLIĥALudmila KARULEInta KLĀSONEDiāna LAIVENIECEAnita LĪDAKADaina LIEĂENIECE (Dr.habil.paed.)Linda MACKĒVIČAIlze MIĖELSONEIlma NEIMANEMarina NOVIKALarisa PAVLOVSKAAlīda SAMUSEVIČARita UKSTIĥABlāzma VIKMANESilvija ZAĖEOskars ZĪDS 21JeĜena MIHEJEVAIrina STRADOMSKAIrina STRAZDIĥA 3Ārija KOLOSOVA1KOPĀ 52Mācībspēku amatos ievēlēto zinātĦu doktoru sadalījums pa katedrāmHUMANITĀRĀ FAKULTĀTE 16Latviešu valodas katedra 6Literatūras katedra 4Mākslas un dizaina katedra 2Svešvalodu katedra 4DABAS UN SOCIĀLO ZINĀTĥU FAKULTĀTE 15Matemātikas un informātikas katedra 8Sociālo zinātĦu katedra 2VadībzinātĦu katedra 2Vides zinātĦu katedra 3PEDAGOĂIJAS FAKULTĀTE 15Nozaru pedagoăijas katedra 4Vispārīgās pedagoăijas katedra 8Psiholoăijas katedra 379
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāAkadēmiskajos amatos ievēlēto zinātĦu doktoru skaita dinamika(1999. – <strong>2009.</strong>)Nozare '99 '00 '01 '02 '03 '04 '05 ‘06 ‘07 '08 '09Dr.biol. 3 3 3 2 2 2 2 2 2 2 2Dr.sc.comp. - - - - 1 1 1 1 1 2 2Dr.oec. - - - - - - - 1 1 2 2Dr.philol. 12 10 10 11 12 13 14 14 13 14 12Dr.phil. 1 1 1 1 1 1 2 2 2 2 2Dr.phys. - - - - - 1 1 1 1 1 1Dr.geogr. - - - - - - 1 1 1 1 0Dr.sc.ing. - - - - - - - - 1 1 1Dr.math. 1 1 2 2 2 2 2 2 2 2 2Dr.art. - - - 1 1 1 1 2 3 3 3Dr.med. 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 0Dr.paed. 26 24 22 22 22 22 22 22 23 24 21Dr.psych. 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3Dr.sc.soc. - - - - 1 1 1 - - - -Dr.hist. 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1KOPĀ 48 44 43 44 47 49 52 53 55 59 5280
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā10.2. Profesūra(31.12.<strong>2009.</strong>)Nr. Vārds, uzvārds, zinātniskais grāds Zinātnes nozare, apakšnozarePROFESORI1. Zane GAILĪTE, Dr.art. Mākslas zinātne,mūzikas teorija un vēsture2. Edvīns ĂINGULIS, Dr.paed. Pedagoăija,skolas pedagoăija3. Benedikts KALNAČS, Dr.habil.philol. Literatūrzinātne,salīdzināmā literatūrzinātne4. Aldis KěAVIĥŠ, Mg.art. Māksla,vizuāli plastiskā māksla5. Benita LAUMANE, Dr.habil.philol. Valodniecība,latviešu diahroniskā valodniecība6. Edgars LĀMS, Dr.philol. Literatūrzinātne,latviešu literatūras vēsture7. Anita LĪDAKA, Dr.paed. Pedagoăija,skolas pedagoăija8. Daina LIEĂENIECE, Dr.habil.philol. Pedagoăija,pirmsskolas pedagoăija9. Jānis RIMŠĀNS, Dr.math. Matemātika,skaitliskā analīze10. Alīda SAMUSEVIČA, Dr.paed. Pedagoăija,vispārīgā pedagoăija11. Inguna SKADIĥA, Dr.sc.comp. Datorzinātnes,datorzinātĦu matemātiskie pamati12. Ilze VALCE, Mg.art. Māksla, mūzika(kordiriăēšana)13. Oskars ZĪDS, Dr.paed. Vadībzinātne,izglītības vadībaASOCIĒTIE PROFESORI1. Daina CELMA, Dr.oec. Vadībzinātne,izglītības vadība2. Zanda GŪTMANE, Dr.philol. Literatūrzinātne,salīdzināmā literatūrzinātne3. Valentīna KAěIĥINA, Dr.paed. Pedagoăija,nozaru (svešvalodas) pedagoăija4. Ludmila KARULE, Dr.paed. Pedagoăija,skolas pedagoăija5. Jevgenijs KAUPUŽS, Dr.phys. Fizika,matemātiskā fizika6. Inta KLĀSONE, Dr.paed. Pedagoăija,nozaru (mākslas) pedagoăija7. Diāna LAIVENIECE, Dr.paed. Valodniecība,lietišėā valodniecība8. Linda LAUZE, Dr.philol. Valodniecība,latviešu sinhroniskā valodniecība9. Linda MACKĒVIČA, Dr.paed. Pedagoăija,nozaru (mūzikas) pedagoăija81
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā10. Ilze MIĖELSONE, Dr.paed. Pedagoăija,Pieaugušo pedagoăija11. Ieva OZOLA, Dr.philol. Valodniecība,latviešu diahroniskā valodniecība12. Larisa PAVLOVSKA, Dr.paed. Pedagoăija,nozaru (svešvalodas) pedagoăija13. Gunta SMILTNIECE, Dr.philol. Valodniecība,latviešu sinhroniskā valodniecība14. Rita UKSTIĥA, Dr.paed. Pedagoăija,sociālā pedagoăijaPārskats <strong>par</strong> nozaru profesūruNozare Prof. Asoc.prof. Nozarē kopāPedagoăija 4 7 11Valodniecība 1 4 5Literatūrzinātne 2 1 3Mākslas zinātne 1 0 1Māksla (radošā darbība) 2 0 2Matemātika 1 1 2Datorzinātne 1 0 1Vadībzinātne 1 1 2<strong>LiepU</strong> KOPĀ 13 14 2782
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā11. <strong>LiepU</strong> PROMOCIJAS PADOMJU DARBĪBAPromocijas padome valodniecībā (latviešu sinhroniskajā unlatviešu diahroniskajā valodniecībā) <strong>2009.</strong> gadā darbojās šādā ekspertusastāvā (apstiprināts <strong>2009.</strong> gada 25. maijā, papildināts <strong>2009.</strong> gada 31.augustā):Vārds, uzvārdsBenita LaumanePadomes priekšsēdētājaJānis SīlisPadomes priekšsēdētāja vietnieksZinātniskaisgrādsDr.habil.philol.Dr.philol.ApakšnozareLatviešu diahroniskā valodniecībaValodniecībaOjārs Bušs Dr.habil.philol. Latviešu sinhroniskā valodniecībaLatviešu diahroniskā valodniecībaIlga Jansone Dr.habil.philol. Latviešu sinhroniskā valodniecībaLatviešu diahroniskā valodniecībaDaina NītiĦa Dr.habil.philol. Latviešu sinhroniskā valodniecībaIeva OzolaDr.philol. ValodniecībaPadomes sekretāreDzintra Šulce Dr.philol. Valodniecība<strong>2009.</strong> gada 24. novembrī <strong>LiepU</strong> Valodniecības nozares promocijaspadomes atklātā sēdē Velga Laugale aizstāvēja promocijas <strong>darbu</strong> Izglītībasiestāžu nosaukumi latviešu valodā: lingvistiskais aspekts filoloăijas doktoragrāda iegūšanai.Promocijas darba vadītājs: Dr.philol. Juris Baldunčiks (VeA profesors);recenzenti: Dr.habil.philol. Dace Markus (RPIVA profesore), Dr.philol. Jānis Sīlis(VeA profesors), Dr.philol. Vilma ŠaudiĦa (DU profesore).Balsošanas rezultāti: <strong>par</strong> – 9, pret – nav, nederīgu biĜetenu – nav.Ar <strong>LiepU</strong> Valodniecības zinātĦu nozares promocijas padomeslēmumu Velgai Laugalei tika piešėirts filoloăijas doktora (Dr.philol.)zinātniskais grāds valodniecības nozares latviešu sinhroniskās valodniecībasapakšnozarē.83
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāPromocijas padome pedagoăijā apstiprināta 2008. gada 26.maijā, tās sastāva izmaiĦas apstiprinātas <strong>2009.</strong> gada 31. augustā:Nr.Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Apakšnozarep.k.1. Baiba Briede Dr.paed. Augstskolas pedagoăijaNozaru pedagoăija2. Edvīns Ăingulis Dr.paed. Skolas pedagoăija3. Elfrīda KrastiĦa Dr.paed. Skolas pedagoăija4. Aīda Krūze Dr.paed. Vispārīgā pedagoăija5. Ilga Salīte Dr.paed. Augstskolas pedagoăijaSkolas pedagoăija84
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā12. <strong>LiepU</strong> DOKTORANTŪRAS DARBĪBA<strong>LiepU</strong> doktorantūras studiju efektivitāte, analizējot gan <strong>LiepU</strong>doktora studiju programmu darbību, gan akadēmiskā personāla studijascitu augstskolu doktorantūrā, izskatīts Senāta sēdē 14.12.<strong>2009.</strong><strong>LiepU</strong> <strong>2009.</strong>/2010. studiju gadā tika īstenotas trīs nozaru doktorastudiju programmas.Doktora studiju programma Valodniecība: latviešu sinhroniskāvalodniecība, latviešu diahroniskā valodniecība (51222; akreditēta uz 6 gadiem28.06.2006.) filoloăijas doktora (Dr.philol.) grāda iegūšanai. Programmasīstenošanu un promocijas <strong>darbu</strong> izstrādi pārrauga Latviešu valodas katedra.Programmas direktore: Dr.habil.philol. prof. Benita Laumane.DoktorantsKristīnePolitereDaigaStraupenieceViestursJucevičsInetaBernotaResijaZauereLauraKatkevičaLieneMarkus-NarvilaAnitaPūpolaDoktorantūrasgadsPromocijas darba temats3. Izteikumu sintaktiskā izveidelatviešu sarunvalodā dzimtesietekmē3. Latviešu valoda Sventājā –statika un dinamika2. Ciešamās kārtas tagadnes divdabismūsdienu latviešu valodas sistēmāAkad.atv.Akad.atv.Beigtsteorēt.kurssBeigtsteorēt.kurssBeigtsteorēt.kurssLatviešu valodas kulinārijasterminu analīze diahroniskāskatījumāSavstarpējā atbilsme starpmazākumtautību skolēnu latviešuvalodas prasmi, lietojumu unlingvistisko attieksmiSalikta teikuma komponentusaistītājvārdu sintaktiskais unstilistiskais lietojums 17. gs. tekstosRucavas izloksnes vārdnīcaTiešais verbālais pārvaldījumsLejaskurzemes izloksnēs85Darba zinātniskaisvadītājsDr.philol.L. Lauze(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr.habil.philol.B. Laumane(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.philol.I. Ozola(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr.habil.philol.V. SkujiĦa(LU LVI vad.pētn.)Dr.philol.L. Lauze(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr.philol.M. BaltiĦa(Ventspils Augstskolasasoc.prof.)Dr.habil.philol.B. Laumane(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.philol.I. Ozola(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadā<strong>LiepU</strong> un Ventspils Augstskolas starpaugstskolu doktora studijuprogramma Valodniecība: latviešu sinhroniskā valodniecība, latviešudiahroniskā valodniecība, lietišėā valodniecība, salīdzināmā un sastatāmāvalodniecība (51222; licencēta 08.08.2008.) filoloăijas doktora (Dr.philol.)grāda iegūšanai. Programmas īstenošanu un promocijas <strong>darbu</strong> izstrādi <strong>LiepU</strong>pārrauga Latviešu valodas katedra. Programmas direktore: Dr.philol. asoc.prof. IevaOzola. <strong>LiepU</strong> pārstāvji Starpaugstskolu doktora studiju padomē –Dr.habil.philol. B. Laumane, Dr.philol. I. Ozola, Dr.paed. D. Laiveniece.Studijas starpaugstskolu doktora studiju programmā Valodniecībauzsāktas <strong>2009.</strong> gada 1. februārī.DoktorantsIngaBliskaNormundsDzintarsInetaStadgaleDoktorantūrasgadsPromocijas darba temats1. Franču valodas kā trešās svešvalodasmācību lingvodidaktiskaissaturs Latvijā1. Latviešu valodas mācību saturaraksturojums 20. gadsimta 40. – 90.gados: lingvodidaktiskais aspekts1. Speciālie teksti migrācijas jomā:leksiskais aspektsDarba zinātniskaisvadītājsDr.paed.D. Laiveniece(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr.paed.D. Laiveniece(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr.philol.J. Baldunčiks(VeA profesors)Doktora studiju programma Pedagoăija (51142; akreditēta31.10.2007.) pedagoăijas doktora (Dr.paed.) grāda iegūšanai. Programmasīstenošanu un promocijas <strong>darbu</strong> izstrādi pārrauga Vispārīgās pedagoăijaskatedra. Programmas direktore: Dr.paed. asoc.prof. Inta Klāsone.DoktorantsIneseFreibergaSandraHofmane-NāckalneIngunaLāceIlvaMagazeinaDoktorantūrasgadsPromocijas darba temats3. 5 – 7 gadus veca bērna pasaulestēla veidošanās daiĜliteratūrasiepazīšanas procesā3. E–izglītības iespējas, pieejamībaun studiju efektivitāte Latvijasaugstskolās3. Pedagogu pašnovērtējuma unkarjeras mijsakarības3. Audiovizuālu mācību materiāluizmantošana studentu patstāvīgādarba organizēšanā86Darba zinātniskaisvadītājsDr.hab.paed.D.Lieăeniece(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.I.Miėelsone(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr. paed.I.Miėelsone(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr.paed.E.Ăingulis(<strong>LiepU</strong> prof.)
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāLinardsTiĜugsOĜesjaAdilovaOlgaApseNormundsBalabkaElitaBalčusDagnijaDeimante-HartmaneRitvarsKnesisKristīneĖinēnaKristīneFomina-ZuntnereRūtaĖemereGundegaTomeleAijaAnmaneIvetaAvotiĦa3. Integrēto mācību problēmamūsdienu skolā2. Pedagoăiskās sadarbības sistēmaskolēnu pašregulējošās mācībudarbības pilnveidē2. Tālmācības elementu izmantošanasnosacījumi mūžizglītībā2. Skolotāja dzimuma lomaizglītības satura īstenošanā2. Metamācīšanas stratēăijupielietošana svešvalodu apguvē2. Mācību procesa efektivitātesuzlabošana svešvalodu apguvē2. Mākslas pedagoăijas iespējas unrisinājumi humānisma dimensijasveidošanā izglītībā unaudzināšanā2. Medicīnas koledžas studentupraktiskās darbības attīstībamainīgajos sociāli ekonomiskajosapstākĜos1. Profesionālās ievirzes sportaskolu darbības inoivatīvaismodelis1. Vācu valodas eksāmena DSDieviešana Latvijas skolās –optimāls pedagoăisks risinājumsvairāku svešvalodu apguveiEiropas daudzvalodu vidē1. Valodas attīstība un valodastraucējumu korekcija Montesoripedagoăijas aspektāAkad. atv. A B līmeĦa bērnu lasīšanas,rakstīšanas traucējumi:Akad.atv.problēmas un to risinājumiVecāku ietekme uz audzināšanuun mācību darba kvalitāti87Dr.paed.A.Samuseviča(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.A.Samuseviča(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.E.Ăingulis(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr. paed.O. Zīds(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr. paed.V.KaĜiĦina(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr. paed.D. Blūma(LU prof.)Dr.paed.I.Klāsone(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr.paed.I.Neimane(<strong>LiepU</strong> doc.)Dr. paed.R. JansoneprofesoreDr.paed.A.Samuseviča(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.A.Līdaka(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.A.Līdaka(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.I.Miėelsone(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāAnnaBogdanovaIntaDargevicaAndrisDzenisLīgaEĦăeleIvetaGēbeleJeĜenaGraždaneSolvitaHorsteAkad.atv.Akad.atv.Akad.atv.Akad.atv.Akad.atv.Akad.atv.Akad.atv.Pusaudžu patstāvības sekmēšanaar tālmācības elementupalīdzību informātikas kursāSkolēnu attieksmes un sociālāspozīcijas nozīme mācību procesāAculiecinieks kā būtisksmetodoloăisks instrumentsvēstures izziĦas procesāDialoga metode mūzikā – komunikatīvāssfēras rosinātāja bērniemar psihiskās attīstības aizturiGimenes sistēmas ietekme uzpersonības lēmumiemPirmsskolas vecuma bērnusocializācijaRotaĜistaba – jauna pirmsskolasizglītības forma bērnu attīstībassekmēšanai LatvijāDr.paed.E.Ăingulis(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.R.UkstiĦa(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr.habil.paed.D.Lieăeniece(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.L.Mackeviča(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr.paed.I.Miėelsone(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr. paed.B. Vikmane(<strong>LiepU</strong> doc.)Dr.habil.paed.D.Lieăeniece(<strong>LiepU</strong> prof.)ZaneLapiĦaInāraRadčenkoDaceRiekstaAstrīdaUntiėeOlgaBlauzdeRasmaFreibergaAnitaJozusAkad.atv.Akad.atv.Akad.atv.Akad.atv.Beigtsteorēt.kurssBeigtsteorēt.kurssBeigtsteorēt.kurssSvešvalodas aktualitātesskolvadības procesāPedagoăiskā potenciāladimensijas skolēna pašizaugsmesveicināšanā klases mikrosistēmāMājturības mācīšanas aktualitātesvispārējās izglītībassistsēmāJauna pieeja vizuālajā mākslāskolēnu personības attīstībasveicināšanāRadoša darbība kā bērnamuzikālo spēju attīstības līdzeklis<strong>LiepU</strong> programmas “Sports undejas” attīstīšana, vadīšana,programmatūra un jaunradeVērtībizglītības iespējaspamatskolāDr. paed.O. Zīds(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.A.Samuseviča(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.I.Klāsone(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr.paed.I.Klāsone(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr.paed.L.Mackeviča(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr.paed.I.Neimane(<strong>LiepU</strong> doc.)Dr.paed.A.Līdaka(<strong>LiepU</strong> prof.)88
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāUldisNovickisLarisaPetreIvoRodertsNoraVilmaneJolantaZālmansoneBeigtsteorēt.kurssBeigtsteorēt.kurssBeigtsteorēt.kurssBeigtsteorēt.kurssBeigtsteorēt.kurssPedagoăijas iespējas sabiedrībasizglītošanā elementārās drošībasjomāMultikulturālās izglītības situācijaLatvijā: problēmas un risinājumiKristīgās ētikas pamatvērtībaspedagogu sagatavošanā untālākizglītībā LatvijāLatviešu sabiedrības vērtībusistēmas veidošanās un tāsietekme uz latviešu imigrantudzīves kvalitāti BrazīlijāMūžiglītības īstenošanaskvalitatīvā un kvantitatīvā ietekmeuz sociāli un ekonomiski aktīvopieaugušo auditorijuDr.paed.A.Līdaka(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.habil.paed.D.Lieăeniece(<strong>LiepU</strong> prof.)Dr.paed.I.Miėelsone(<strong>LiepU</strong> asoc.prof.)Dr.paed.S.Zaėe(<strong>LiepU</strong> doc.)Dr.paed.I.Neimane(<strong>LiepU</strong> doc.)Doktora studiju programma E- studiju tehnoloăijas unpārvaldība (51481; licencēta 19.07.2007.) tiek realizēta Liepājas Universitātēun Rīgas Tehniskajā universitātē. Tā ir izstrādāta ESF projektā Doktorantūraun maăistrantūra e- studiju tehnoloăiju jomā atbilstoši Lisabonas mērėiemRTU, DU un LPA. Iegūstamais grāds: inženierzinātĦu doktors (Dr.sc.ing.) vaipedagoăijas zinātĦu doktors (Dr.paed.). Programmas īstenošanu unpromocijas <strong>darbu</strong> izstrādi pārrauga Matemātikas un informātikas katedra.Programmas direktore Liepājā: Dr.paed. Ilma Neimane.DoktorantsLāsmaUlmane-OzoliĦaMarinaKazakevičaVinetaKulmaneJānisLetinskisDoktorantūrasgadsPromocijas darba temats3. Web2.0 rīku izmantošana datorizētāsmācīšanās sadarbojotiesaktivitāšu realizācijai jaukta tipastudijās augstākajā izglītībā2. Organizācijas formu daudzveidība,izmantojot modernāsmācīšanās tehnoloăijas2. Mācīšanās sadarbojoties e-studiju vidē2. Living lab pieeja e-studijurisinājumu pilnveidošanā89DarbazinātniskaisvadītājsDr.paed.R.UkstiĦa(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr.paed.R.UkstiĦa(<strong>LiepU</strong> asoc. prof.)Dr.sc.ing.I.SlaidiĦš(RTU profesors)Dr.phys.A.Kapenieks(RTU vad.pētnieks)
Pārskats <strong>par</strong> Liepājas Universitātes pētniecības <strong>darbu</strong> <strong>2009.</strong> gadāDzintarsTomsonsGuntaTreideIntaZnotiĦa1. Simulācijas modeĜu un izglītojošospēĜu elementu integrācija e-studiju vidē1. Informācijas un komunikācijutehnoloăiju pārmaiĦu ietekmeuz izglītības sfēru1. Mācību vides un saturapersonalizācija e- studijāsDr.math.P. Daugulis(DU vad. pētnieks)Dr.biol.M. ZeltiĦa(<strong>LiepU</strong> docente)Dr.sc.comp.A.Jansone(<strong>LiepU</strong> docente)<strong>2009.</strong> gada augustā <strong>LiepU</strong> uzsāka projekta Doktora studiju attīstībaLiepājas Universitātē (vienošanās Nr. 2009/0127/1DP/1.1.2.1.2./09/IPIA/VIAA/018) īstenošana.<strong>2009.</strong>/2010. st. g. mērėstipendija piešėirta šādiem doktorantiem unzinātniskā grāda pretendentiem:1.kurssGundega TOMELE (studiju programma Pedagoăija, zinātniskāvadītāja – Dr.paed. A. Līdaka)Dzintars TOMSONS (studiju programma E-studiju tehnoloăijas unpārvaldība, zinātniskais vadītājs – Dr.math. P. Daugulis)Inga BLISKA (studiju programma Valodniecība, zinātniskāvadītāja – Dr.paed. D. Laiveniece)2.kurssOlga APSE (studiju programma Pedagoăija, zinātniskais vadītājs –Dr.paed. E. Ăingulis)3. kurssIngūna LĀCE (studiju programma Pedagoăija, zinātniskā vadītāja– Dr.paed. I. Miėelsone)Inese FREIBERGA (studiju programma Pedagoăija, zinātniskāvadītāja – Dr.habil.paed. D. Lieăeniece)Lāsma ULMANE-OZOLIĥA (studiju programma E-studijutehnoloăijas un pārvaldība, zinātniskā vadītāja – Dr.paed. R. UkstiĦa)zinātniskā grāda pretendentiDina BETHERE (studiju programma Pedagoăija, zinātniskāvadītāja – Dr.paed. A. Līdaka)Liene MARKUS-NARVILA (studiju programma Valodniecība,zinātniskā vadītāja – Dr.habil.philol. B. Laumane)Gita ELKSNĪTE (studiju programma Valodniecība, zinātniskāvadītāja – Dr.philol. M. BeitiĦa)90