PDF dokuments - Liepājas Universitāte

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2009.gadsLIEPĀJASUNIVERSITĀTESPAŠNOVĒRTĒJUMAZIĽOJUMS2008./2009. studiju gadsAPSTIPRINĀTSLiepU Senāta sēdē 2009.gada 28.septembrī, protokols Nr. 2, lēmums Nr.158Liepāja 2009

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsPašnovērtējuma ziľojuma darba grupa:Grupas vadītājs – Kvalitātes vadības sistēmas vadītāja M. GineiteGrupas locekļi:Rektors O. ZīdsZinātnes prorekore I. OzolaStudiju daļas vadītāja R. RupeikaPersonāldaļas vadītāja V. KriķeFinanšu analītiķe L. ApenīteProjektu daļas vadītājs A. Egliľš-EglītisMūţizglītības nodaļas vadītāja Ľ. PetrauskaSaimniecības daļas vadītāja G. AtiķeSabiedrisko attiecību daļas vadītāja J. SkorajaSekretāre – referente G. Pūce2.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsSATURSIevads.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41. Liepājas Universitātes organizācija un vadība. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61.1. Organizatoriskā struktūra un personāls. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61.2. Vadības sistēma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 61.3. Sadarbība ar sociālajiem partneriem. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. . . . . . . . 71.4. Finanšu pārvaldība. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . 81.5. Projektu izmantošana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 102. Studiju programmu pilnveide un attīstība. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122.1. Studiju programmas, izmaiľas to piedāvājumā. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122.2. Studiju darba organizācija. . . . . . . . . . . . . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . .. ….. 122.3. Akadēmiskā personāla nodrošinājums. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 142.4. Darba devēju un absolventu iesaistīšana studiju programmu pilnveidē… 152.5. Studējošo un mācībspēku mobilitāte. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. . . . 153. Zinātniskā darbība un inovācijas. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 163.1. Liepājas Universitātes zinātniskais potenciāls. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 163.2. Pētniecisko institūciju attīstība. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 163.3. Zinātniskā un pētnieciskā darba rezultāti. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 183.4. Promocijas darbu aizstāvēšana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 193.5. Inovāciju izstrāde un popularizēšana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 194. Infrastruktūras attīstība. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 214.1. Infrastruktūras attīstība studiju procesa nodrošināšanai. . . . . . . . . . . . . . 214.2. Studējošo sadzīves apstākļi dienesta viesnīcās. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 214.3. Pasākumi darba vides drošības un ergonomikas uzlabošanai. . . . . . . . . . 215. Mūţizglītība. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. . . . . . . 226. Jaunrade, kultūra un sports. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. . . . . . . . . . . . . . . . 247. Sabiedriskās attiecības un mārketings. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26Pielikumi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 283.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsIEVADS2008./2009. studiju gadā Liepājas Universitāte turpināja darbu pieuniversitātes statusa nostiprināšanas saskaľā ar formulēto misiju:Liepājas Universitāte ir viena no Latvijas Republikas universitātēm, Liepājasun Kurzemes izglītības, zinātnes un kultūras simbols, kas nodrošina konkurētspējīgas,starptautiski atzītas daudzveidīgas studijas, attīsta inovatīvu pētniecību, garantēsabiedrības ilgtspējīgu attīstību, zināšanu ekonomikas veidošanos Latvijā kāpilntiesīgā partnerē Eiropas valstu saimē.Pārskata periodā Universitātes vadība, docētāji un darbinieki intensīvi unmērķtiecīgi strādāja pie Universitātes stratēģijas īstenošanas ekonomiskās un citukrīţu apstākļos.Studiju gada nozīmīgākās aktivitātes un sasniegumi1. Darbs pie Augstskolu likumā noteikto universitāšu kritērijunostiprināšanas Liepājas Universitātē.2. Kvalitātes vadības sistēmas nostiprināšana atbilstoši ISO 9001:2000standartam. Ārējos uzraudzības auditos neatbilstības nav konstatētas.3. Studiju procesa plānošanas un organizēšanas pārstrukturēšana:gatavošanās nepilna laika studiju iekļaušanai fakultātēs un Pieaugušoizglītības nodaļas pārveide;mērķtiecīga studiju korpusu apguve;Latvijas augstskolu informatīvās sistēmas (LAIS) intensīvaizmantošana studiju procesa plānošanā.4. Sadarbība ar Ventspils Augstskolu, Daugavpils Universitāti, RīgasTehnisko universitāti doktorantūras studiju procesa pilnveidē.5. Uzsākta vairāku apjomīgu projektu realizācija – „Jauno mediju mākslasizglītības nodibināšana un attīstība Liepājā”, „Jauno mediju mākslas izglītībasattīstība Liepājā”, „Doktora studiju attīstība Liepājas Universitātē”, „Maģistrastudiju attīstība Liepājas Universitātē”.Universitātes pārstāvniecības, vadības un lēmējinstitūcijas – Satversmessapulces, Senāta – darbs 2008./2009. gadā turpinājās atbilstoši šo institūcijunolikumiem. Tika ievēlēts Senāta un Satversmes sapulces jauns sastāvs. Darbuturpināja četras Senāta komisijas, kuru sastāvos notika izmaiľas sakarā ar Senātapārvēlēšanu. Senāta budţeta komisija iesaistījās gan 2009. gada budţeta sagatavošanā,gan arī izdevumu pārskatīšanā sakarā ar nepieciešamību samazināt Universitātesizdevumus. Akadēmiskā darba komisija pastāvīgi strādāja pie studiju programmuizvērtēšanas pirms to virzīšanas licencēšanai. Attīstības un Kultūras un sportakomisija piedalījās Senāta jautājumu risināšanā.Vispārējo administratīvo vadību īsteno rektors kā augstākā augstskolasamatpersona. Rektors sadarbībā ar studiju, zinātnes, attīstības un administratīvoprorektoru īstenoja Universitātes pārvaldību. 2008./2009. studiju gadā tika realizētasdaţādas pārmaiľas, kas saistītas ar valsts ekonomiskās krīzes apstākļiem. Lēmumupieľemšanā par optimizācijas iespējām tika iesaistītas visas struktūrvienības, kurasaktīvi iesniedza savus priekšlikumus. Lai informētu kolektīvu par izmaiľām,vairākkārt tika sasauktas darbinieku kopsapulces. Īpaši aktīvi pārmaiľu realizācijāiesaistījās struktūrvienību vadītāji.4.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsLaikā, kad finanšu resursu ierobeţotības dēļ radušās grūtības ir augstākāsizglītības iestāţu ikdienas darba sastāvdaļa, ir īpaši svarīgi saglabāt gan mācībspēku,gan zinātniskā un vispārējā personāla lojalitāti un nodrošināt kvalitatīvus jebkuradarba rezultātus.5.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads1. LIEPĀJAS UNIVERSITĀTES ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA1.1. Organizatoriskā struktūra un personālsUniversitātes organizatoriskā struktūra 2008./2009. gadā pamatos bijanemainīga, salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu.Tika uzsākts darbs pie Pieaugušo izglītības nodaļā realizēto studijuprogrammu nodošanas fakultātēm: jau 2009. gada februārī, apstiprinot ikgadējosstudiju plānus 2009./2010. studiju gadam, fakultāšu dekāni pārraudzīja šo procesu ganpilna, gan nepilna laika studijās. Tāpat katedru vadītāji, plānojot individuālāsmācībspēku slodzes, tajās iekļāva darbu gan pilnā laika, gan nepilna laika studijās.Vienlaicīgi tika uzsākts darbs pie studiju kursu sakārtošanas pēc katedru piederības.Tomēr vēl joprojām ir risināma problēma par docētāju un darbinieku atalgojumanoteikšanu atbilstoši studentu skaitam studiju programmā un grupā. Nepietiekošafinansējuma dēļ netika realizēta ideja par studējošo servisa struktūrvienības izveidi.2008./2009. studiju gadā tika pabeigta Humanitārās fakultātes izvietošanastudiju korpusos Kūrmājas prospektā 13 un Kuršu ielā 20.Lai optimizētu ārpusstudiju aktivitātes, ar 2009. gada februāri Universitātē tikaizveidots Kultūras un sporta centrs, kura darbības mērķis: sniegt organizatorisku uncita veida atbalstu Universitātes radošajiem kolektīviem, māksliniekiem, sportakomandām un individuālo sporta veidu pārstāvjiem, kā arī pārstāvēt Universitātikultūras un sporta jomā.2008. gada oktobrī tika veikta vispārējā personāla novērtēšana saskaľā arSenātā 2007. gada 26. martā noteiktajiem „Darba samaksas noteikšanaspamatprincipiem vispārējam personālam”. No novērtētajiem 166 darbiniekiem 62darbinieki saľēma vērtējumu „darba izpilde teicama”, 86 darbinieki – „darba izpildelaba”, 14 darbinieki – „darba izpilde apmierinoša”, 4 darbinieki – „darba izpildedaļēji apmierinoša”.1.2. Vadības sistēmaTurpinājās KVS īstenošana atbilstoši ISO 9001:2000 standartam. Pārskataperiodā notikuši divi ārējie uzraudzības auditi – 2008. gada septembrī un 2009. gadamaijā. Neatbilstības netika atklātas, kas liecina par to, ka LiepU vadības sistēmaatbilst standarta prasībām un nostiprinājusies Universitātes ikdienas darbā.Pārskata periodā noticis arī 41 iekšējais audits (par 12 auditiem mazāk nekāiepriekš), kuru laikā atklātas 16 neatbilstības (par 7 mazāk nekā iepriekš). Atšķirībāno iepriekšējā pārskata perioda, kad vairums neatbilstību bija saistītas ar neatbilstošinoformētiem dokumentiem, 2008./2009. studiju gadā neatbilstības pārsvarā saistītasar precīzi neievērotām procedūrām vai nepieciešamību tās pilnveidot. 11 atklātāsneatbilstības ir novērstas. 56 darbinieki ir piedalījušies apmācībās par KVS savāsstruktūrvienībās (tajā skaitā – jaunie darbinieki).Liela uzmanība pievērsta Studiju daļas darbinieku pārraudzībā esošajāmprocedūrām, piemēram, par prakšu nodrošināšanu, nodarbību izmaiľu vadību,akreditācijas procesu u.c. Turpinās arī citu procedūru pakāpeniska pilnveidošana, kāarī procesu īpašnieku maiľas, lai procesu vadība noritētu operatīvāk.6.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads2009. gada pavasarī tika veikta vispārējā studentu apmierinātības aptauja.Salīdzinot ar 2007. gada aptaujas rezultātiem, krasas izmaiľas nav vērojamas.Uzmanība jāpievērš valsts sareţģītās ekonomiskās situācijas ietekmei uz studentiem.Uz jautājumu, kā studentu ietekmē ekonomiskā situācija valstī, lielākā daļa studentuatbildējuši, ka viľu ģimenes finansiālais stāvoklis pasliktinājies – 79% nepilna un67% pilna laika studentu. 20% nepilna laika un 31% pilna laika studentu īpašasizmaiľas nejūt. No aptaujātajiem studentiem 14% nepilna laika un 9% pilna laikastudentu apgalvo, ka finanšu trūkuma dēļ studijas plāno pārtraukt. Uzmanība jāpievērššaubīgo studentu skaitam – 25% nepilna laika un 21% pilna laika studentu nevarējasniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.Ir samazinājies iekšējo auditoru skaits (darbinieku personisko motīvu dēļ),tādēļ, lai nodrošinātu pilnvērtīgu iekšējo auditoru darbu, ir nepieciešams apmācītpapildus darbiniekus, kuri varētu veikt šo funkciju. Apmācība pārskata periodā netikaorganizēta budţeta samazinājuma dēļ.Lai uzlabotu KVS pieejamību un padarītu ērtāku tās lietošanu, studijukorpusos Baseina ielā 9 un Kūrmājas prospektā 13 ir uzstādīti atsevišķi serverikvalitātes vadības sistēmai. Iepriekš plānotā elektroniskā KVS un lietvedības sistēmanetika izveidota budţeta samazinājuma dēļ.Sakarā ar ekonomisko apstākļu ietekmē veiktajiem optimizācijas pasākumiemir nepieciešams pārskatīt arī vadības sistēmu atbilstoši darbinieku skaita un funkcijuizmaiľām.1.3. Sadarbība ar sociālajiem partneriemDarba devēji un absolventi ir sociālie partneri, kuriem ir svarīga loma studijuprogrammu kvalitātes uzlabošanā. Universitātes interesēs ir pilnveidot atgriezeniskosaiti ar šīm grupām, izmantojot to resursus un potenciālu. Ar Senāta lēmumu(2008.04.07.) ir apstiprināta darbības programma „Par LiepU rīcības programmuabsolventu un darba devēju sadarbības veicināšanai”, par tās izpildi 2009. gadā irinformēts Senāts. Programmas pilnīga izpilde nebija iespējama finanšu resursutrūkuma dēļ.Nozīmīgs sadarbības partneris ir Liepājas pilsētas pašvaldība. LiepājasUniversitātes vadība ir apzinājusi un noteikusi virzienus sadarbībai ar pilsētas Domiun uzsākusi pārrunu procesu par sadarbības līguma noslēgšanu, kura projekts irsagatavots. Par būtiskāko Domes ieguldījumu pārskata periodā uzskatāmslīdzfinansējums projektam „Jauno mediju mākslas izglītības nodibināšana un attīstībaLiepājā”. Līgums par sadarbību studiju, pētniecības un profesionālās kvalifikācijaspilnveides jomā tika noslēgts ar Liepājas Reģionālo slimnīcu.Universitātes pārstāvji ir piedalījušies Liepājas Izglītības stratēģijas un tāsRīcības plāna 2008. –2013. gadam, Liepājas kultūrpolitikas stratēģijas 2009. – 2014.gadam u.c plānošanas dokumentu izstrādē. Universitātes pārstāvji piedalās vairākupašvaldības komisiju darbā.Pārskata periodā Universitātē ir notikušas divas publiskās lekcijas – Liepājaspilsētas Domes priekšsēdētāja Ulda Seska un AS „UPB Holdings” prezidenta UldaPīlēna lekcija par reģiona un valsts ekonomikas attīstību.Domājot par inovāciju attīstību, Universitātē ir notikušas divas diskusijas arpilsētas Domes un uzľēmumu pārstāvjiem: „Liepājas Universitātes Zinātnes inovācijuparka ideja” un „Zināšanu, pētniecības un inovāciju loma Kurzemes reģiona7.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsuzľēmējdarbības veicināšanā. Krīze kā iespēja attīstībai”. Iesaistītie partneri tāsnovērtēja kā augstas klases tikšanās, veicinot vēl ciešāku sadarbību.Praktiska sadarbība notikusi, veidojot SIA „Kurzemes Biznesa inkubators”,kura uzľēmuma daļu turētājs ir ne tikai Universitāte un Ventspils Augsto tehnoloģijuparks, bet arī Liepājas uzľēmēji, tādējādi apliecinot praktiskās sadarbības iespējas.Nav pabeigts darbs pie jauna Padomnieku konventa izveidošanas. Vairākugadu pārtraukums tā darbībā skaidrojams ar ilgstošajām augstskolas statusa maiľasprocedūrām. Jāpanāk, lai Padomnieku konvents tiktu ievēlēts un uzsāktu savu darbību2009. gada rudenī.1.4. Finanšu pārvaldībaAugstskolas kopējie ieľēmumi 2008. gadā bija Ls 4 537 195, t.sk.: pamatbudţeta apakšprogramma „Augstskolas” (dotācijas no valstsbudţeta, maksas pakalpojumi un citi ieľēmumi) – Ls 4 089 661 (salīdzinotar 2007. gadu, pieaugums par 7,4%); pamatbudţeta apakšprogramma „Zinātniskās darbības nodrošināšana” –Ls 39 998; pamatbudţeta apakšprogramma „Zinātniskās darbības attīstība uninfrastruktūras nodrošināšana augstskolās un koledţās” – Ls 63 558(salīdzinot ar 2007. gadu, samazinājums par 37,1%); pamatbudţeta apakšprogrammas „Augstskolas izglītības struktūrai”(Valsts Investīciju programma) finansējums dienesta viesnīcas Ganībuielā 36/48 renovācijai – Ls 147 779;Eiropas Sociālā fonda projekta finansējums – Ls 23 008 (salīdzinot ar2007. gadu, samazinājums par 72,1%); Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta finansējums – Ls 52 154(salīdzinot ar 2007. gadu, samazinājums par 39,1%) ; Erasmus programmas stipendijas – Ls 68 553; Erasmus programmas stipendiju līdzfinansējums - Ls 23 300; pamatbudţeta apakšprogrammas „Eiropas Ekonomiskās zonas finanšuinstrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentaprojekti” finansējums – Ls 15 040; Vides ministrijas projektu „Dabas pētnieks” un „Pirmie soļi zinātnē”finansējums – Ls 9 564; Kultūrkapitāla fonda projektu finansējums – 600 Ls; ziedojumi un dāvinājumi – Ls 3 980.Kopējo ieľēmumu pieaugumu 2008. gadā nodrošina papildus piešķirtās valstsdotācijas pamatbudţeta programmas „Augstskolas” atlīdzība, maksas pakalpojumu uncitu ieľēmumu pieaugums.2008. gada budţeta izdevumu lielāko daļu (68,8% no kopējiem izdevumiem)veido atalgojums un darba devēja VSAO iemaksas. Preces un pakalpojumi veido22,2% no kopējiem izdevumiem. Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti (t.sk.stipendijas un transporta kompensācijas budţeta studentiem, Erasmus stipendijas unErasmus stipendiju līdzfinansējums) – 6,2% no kopējiem izdevumiem. Kapitālieizdevumi veido 2,3% no kopējiem izdevumiem. Izdevumi no šaubīgo debitoru parādunorakstīšanas sastāda 0,5% no kopējiem izdevumiem.8.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsPamatbudţeta apakšprogrammas „Augstskolas” izdevumu lielāko daļu veidoatalgojums un VSAO iemaksas: 2008. gadā – 71,0% (2007. gadā – 72,1%).Lielākais izdevumu pieaugums pamatbudţeta programmā „Augstskolas”2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, ir par precēm un pakalpojumiem (28,0%).Izdevumi par kapitālajiem izdevumiem 2008. gadā pret 2007. gadu pieauguši par20,0%, atlīdzība – par 19,5%, izdevumi par stipendijām un transporta kompensācijām– par 5,5%.Galvenā problēma – Universitātei trūkst finanšu resursu, lai pilnībāmodernizētu studiju korpusus, dienesta viesnīcas, atjaunotu un ieguldītu papildusfinansējumu kapitālajos ieguldījumos. Iemesls – izdevumu pozīcijas „Atlīdzība” lielāprocentuālā daļa kopējos izdevumos, kas ir saistīta ar studējošo mazo skaituUniversitātes realizētajās programmās, kā arī valsts finansējuma piešķiršanasmetodiku studiju procesam: finansējuma aprēķinā tiek izmantotas bāzes izmaksas uzvienu studiju vietu, kuru procentuālais sadalījums 2008. gadā ir: darba algas –70,72%, VSAOI (24,09%) – 17,04%, pārējie izdevumi (t.sk. kārtējie izdevumi unkapitālie izdevumi) –12,24%.2008. gadā Universitāte piedzīvoja pirmo valsts dotāciju samazinājumu (2,8%no kopējā 2008. gadam piešķirtā finansējuma). Tas radīja nelabvēlīgu ietekmi uzstruktūrvienību darbību, jo maijā tika pieľemti Universitātes budţeta grozījumi parpapildus finansējuma piešķiršanu struktūrvienībām, bet jau jūnijā bija jāpieľemlēmums par struktūrvienībām piešķirtā finansējuma samazināšanu.Neskatoties uz valsts dotāciju samazinājumu 2008. gada 1. pusgadā, kā arīinflācijas ietekmi budţeta izpildē, Universitāte ir ieguldījusi līdzekļus studiju korpusuun dienesta viesnīcu sakārtošanai, datortehnikas iegādei, infrastruktūrasmodernizēšanai. 2008. finanšu gads ir beigts bez budţeta deficīta.2009. finanšu gada Universitātes budţets tika izstrādāts atbilstoši 2008. gada27. oktobra Senāta sēdes lēmumam Nr. 73 „Budţeta sadales prioritātes un budţetaizvērtēšanas kritēriji 2009. gadam”. 2009. gada 1. pusgadā Universitātei ļoti būtiski(par 43,6% no 2009. gadam plānotā) tika samazinātas valsts dotācijas no budţetaieľēmumiem studiju programmu realizēšanai. Ľemot vērā struktūrvienību vadītāju, ITpadomes, Saimniecības padomes, Zinātnes padomes, Studiju padomes, Bibliotēkaspadomes izstrādātos izdevumu optimizācijas plānus un priekšlikumus Universitātesnaudas līdzekļu racionālai izlietošanai, 1. pusgadā realizēti un iesākti vairākiveiksmīgi izdevumu samazināšanas pasākumi (t.sk. preču iegādes limitu noteikšanaun to kontrole, saimniecisko izdevumu optimizācija). 2009. gada jūnijā nozīmīgudarbu veica Budţeta komisija, kas pārskatīja Universitātes vispārējo štatu sarakstu unizstrādāja vispārējā personāla skaita optimizēšanu plānu.Budţeta plānošana, izpilde un kontrole tiek organizēta pēc Kvalitātes vadībasprocedūras A-2 „Pamatbudţeta sagatavošana, izpilde un kontrole” (apstiprināta29.09.2007). Darbā iesaistījušies Universitātes visu līmeľu vadītāji, Informācijastehnoloģiju padome, Saimniecības padome, Senāta budţeta komisija. Budţetaprocesus sekmīgi koordinē finanšu analītiķe un grāmatvedība.Nepieciešams lielāku uzmanību pievērst informācijas apritei par Informācijastehnoloģiju padomes, Saimniecības padomes un Senāta budţeta komisijas lēmumiempar budţeta plānošanu, izpildi un kontroli, savlaicīgi informējot struktūrvienībasvadītājus.9.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads1.5. Projektu izmantošanaProjektu pārvaldība un realizācija notiek saskaľā ar Kvalitātes vadības sistēmuun „Liepājas Universitātes darbības programmu projektu apgūšanai 2008. – 2013.gadam” (apstiprināta Senātā 2009. gada 2. februārī).Pārskata periodā Universitātē uzsākta vairāku apjomīgu projektu realizācija.No Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentaatbalstu ir saľēmuši šādi projekti – „Jauno mediju mākslas izglītības nodibināšana unattīstība Liepājā” (projekta budţets – 858 577 EUR) un „Jauno mediju mākslasizglītības attīstība Liepājā” (projekta budţets – 422 426 EUR). Sākot apgūt Eiropasstruktūrfondu finanšu līdzekļus, Eiropas Sociālā fonda atbalstu ir saľēmuši šādiprojekti – „Doktora studiju attīstība Liepājas Universitātē” (projekta budţets –630 819 LVL) un „Maģistra studiju attīstība Liepājas Universitātē” (projekta budţets– 73 069 LVL).Kā partnere Universitāte ir iesaistīta vairākos starptautiskos projektos:sadarbībā ar Viļľas Pedagoģisko augstskolu tiek realizēts projekts „Development ofRehabilitation and Reintegration Programme for Children Using Drugs” (finansētājs –Eiropas Komisija), sadarbībā ar Lietuviešu valodas institūtu – projekts „BalticSociolinguistics (BalSoc): linguistic awaraness and orientation in Lithuania andLatvia” (finansētājs – Lietuvas Valsts zinātnes un studiju fonds), sadarbībā arLinkopingas Universitāti Zviedrijā – projekts „NordSpeech Network” (finansētājs –Ziemeļvalstu Ministru padome).Kopumā pārskata periodā ir iesniegti 28 projekti par kopējo summu – 44 53484 LVL. No tiem atbalstīti 10 (7 atrodas izvērtēšanas stadijā, 3 projektu rezultāti irpārsūdzēti). Universitātes kvalitātes vadības sistēmā viens no mērījumiem ir atbalstītoprojektu īpatsvars, kas ir noteikts 25%. Pārskata periodā šis rādītājs ir 36%.Pārskata periodā ir noslēgti sadarbības līgumi un/vai finansēšanas līgumi parkopējo summu 1 678 516 LVL. Jāatzīmē SIA ”Kurzemes biznesa inkubators” izveide,kurā 30% daļu pieder Liepājas Universitātei, 30% – Ventspils Augsto tehnoloģijuparkam un 40% vienādās daļās pieder 5 Liepājas uzľēmumiem. Noslēgts līgums arLatvijas Investīciju un attīstības aģentūru par biznesa inkubācijas pakalpojumusniegšanu Liepājā, Kuldīgā un Saldū no 2009. līdz 2014. gadam. Kopējā līgumasumma ir 2 20 859,72 LVL.Samazinoties Universitātes finanšu resursiem, nav bijis iespējams realizētdarbinieku apmācību projektu vadībā (projektu zināšanu krātuve, projektu vadītājuskola), kā arī nav ieviesta Universitātes projektu Kvalitātes balva. Tomēr ir notikušasapmācības projektu izstrādē un vadībā LiepU zinātnisko struktūrvienību darbiniekiemprogrammas "Sprīdītis" ietvaros.Lai uzlabotu projektu pārvaldību, izveidota Projektu daļa, ieviesta projektucentralizēta lietvedība un princips „vienas pieturas aģentūra”.Grūtības sagādā ekonomiskā situācija valstī, jo vairākas Eiropas struktūrfonduaktivitātes ir atliktas, tādējādi kavējot „Liepājas Universitātes darbības programmasprojektu apgūšanai 2008. – 2013. gadam” īstenošanu.Universitātei ir problēmas ar projektu priekšfinansēšanu un līdzfinansēšanu,kas ierobeţo projektu iesniegšanu un realizāciju. Pārskata periodā Universitāte irnoslēgusi sadarbības līgumu ar Liepājas pilsētas Domi par projekta „Jauno medijumākslas izglītības nodibināšana un attīstība Liepājā” līdzfinansēšanu (26 344 LVL).Tāpat Universitāte ir vērsusies pašvaldībā ar lūgumu līdzfinansēt Latvijas-Lietuvaspārrobeţu sadarbības projektus, kas atrodas izvērtēšanas stadijā (kopējālīdzfinansējuma summa – 30 117 LVL), kā arī līdzfinansēt Eiropas Reģionālā10.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsattīstības fonda apakšaktivitātes 3.1.2.1.1. „Augstākās izglītības iestāţu telpu uniekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā,nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliemtraucējumiem” projektu, kas atrodas izstrādes stadijā (kopējā līdzfinansējuma summa– 142 546 LVL).Prioritārie uzdevumi.1. Vadības sistēmas piemērošana darbinieku, studentu skaitam un funkcijuizmaiľām.2. Sadarbības līguma noslēgšana ar Domi.3. Atalgojuma īpatsvara samazināšana un attīstības finansējuma palielināšanaUniversitātes pamatbudţetā.4. 2009. finanšu gada pabeigšana bez budţeta deficīta.5. Universitātes studiju programmu izmaksu un finansējuma analīze 2009./2010.studiju gadam.6. Atalgojuma sistēmas izveide 2010. gadam atbilstoši reālajām studijuprogrammu izmaksām, finansējumam un studējošo skaitam.7. Rīcības noteikšana Universitātes projektu priekšfinansējuma unlīdzfinansējuma nodrošināšanai.8. Studiju procesa un pētniecības budţeta sabalansēšana Universitātes 2010. gadabudţeta struktūrā.9. Struktūrvienību sakārtošana atbilstoši studiju un pētniecības jomām,funkcionālo pienākumu audits universitātes administratīvajās struktūrvienībās.10. Personāla politikas izstrāde.11.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads2. STUDIJU PROGRAMMU PILNVEIDE UN ATTĪSTĪBA2.1. Studiju programmas, izmaiľas to piedāvājumā2008./2009. studiju gadā Liepājas Universitātē tiek realizētas studijuprogrammas pilna laika (klātiene) un nepilna laika (neklātiene) šādos studiju virzienos:izglītība, humanitārās zinātnes un māksla, sociālās zinātnes un komerczinības,dabaszinātnes, matemātika un informāciju tehnoloģijas, veselības aprūpe un sociālālabklājība, pakalpojumi.Pilna un nepilna laika studijās tiek īstenotas 6 pirmā līmeľa profesionālāsaugstākās izglītības studiju programmas, 21 profesionālā bakalaura studijuprogramma, 5 akadēmiskā bakalaura studiju programmas, 2 akadēmiskā maģistrastudiju programmas, 8 profesionālā maģistra studiju programmas, 3 doktora studijuprogrammas un 3 profesionālās kvalifikācijas programmas uz augstākās izglītībasbāzes.Studiju programmu pilnveidē notikušas šādas izmaiľas:Izvērtēti 30 akreditēto studiju programmu ikgadējie pašnovērtējumu ziľojumi,pievēršot uzmanību mazajam studentu skaitam katedru pārraudzībā esošajāsprogrammās, pieaicināto mācībspēku salīdzinoši lielajam īpatsvaram un darbadevēju vērtējumam.Pašnovērtējuma periodā licencētas 6 studiju programmas, akreditētas 12 studijuprogrammas un veiktas būtiskas izmaiľas 4 studiju programmās (2.1.pielikums).Studijas uzsāktas jaunā starpaugstskolu (LiepU un Ventspils Augstskola)doktora studiju programmā „Valodniecība (latviešu diahroniskā un sinhroniskāvalodniecība, lietišķā valodniecība un salīdzināmā un sastatāmā valodniecība)”.Studiju programmu attīstības sekmēšanai nepieciešama studiju programmupārstrukturēšana, veidojot jaunus programmu modeļus ( 3 gadi bakalaura studijasun 2 gadi akadēmiskā maģistra/profesionālā maģistra un profesionālāskvalifikācijas studijas; 3 gadi bakalaura studijas ar vairākiem apakšvirzieniem u.c.)2.2. Studiju darba organizācijaUzľemšanas rezultāti 2008./2009. studiju gadā (2.2.1. pielikums).2008. gadā Universitātē imatrikulē 962 reflektanti (pilna laika studijās 608,nepilna laika studijās 354). Pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējo, studējošoskaits pamatstudijās palielinājies par 5 %, savukārt augstākā līmeľa studijāsvērojama samazināšanās par 17 %.Uzľemšanas konkursa koeficienti izglītības tematiskajās jomās norāda, kavislielākais konkurss pilna laika studijās ir šādās jomās: personīgie pakalpojumi – 20;uzľēmējdarbība un administrēšana – 9,6; vides aizsardzība – 4,4 (2.2.2. pielikums).Taču ir pamatstudiju programmas, kurās uzľemto skaits ir mazs, piemēram,studiju programmas „Lietišķā socioloģija”, „Matemātika” „Latviešu valodas unliteratūras un svešvalodas skolotājs”, ”Mūzikas skolotājs” u.c. Tādēļ ir jāaktualizējautājums par programmu integrēšanu, būtiskām izmaiľām vai arī slēgšanu.Salīdzinot plānoto budţeta vietu un budţeta vietās noslēgto līgumu skaitu,netika aizpildītas 23 budţeta vietas. Daļa neaizpildīto budţeta vietu tiek aizpildītas ar12.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsjau esošajiem maksas studentiem, taču pārdomājami ir kontrolskaitļu plānošanasprincipi.Samazinājies to reflektantu skaits, kuri vēlas studēt nepilna laika studijās:2007. gadā imatrikulēti 460 reflektanti, 2008. gadā 354 (2.2.3. pielikums), t.i., nepilnalaika studijas uzsāka par 23% mazāk studentu. Izvērtējams programmu piedāvājumsnepilna laika studijās un reflektantu skaita samazinājumu ietekmējošie faktori.Vislielākais konkurss nepilna laika studijās bija vides aizsardzībā, informācijas unkomunikāciju zinātnēs, vadības zinībās un administrēšanā. Nepilna laika studijāspopularitāti saglabājušas studiju programmas „Iestādes un uzľēmuma vadība”,„Sociālais darbinieks”, „Sabiedrisko attiecību speciālists”, taču ar katru gadusamazinās pieteikumu skaits skolotāju programmās, kas saistīts ar valsts finansējumasamazinājumu, nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju u.c.2008. gadā popularitāti saglabājušas maģistra studijas, it īpaši profesionālāsmaģistra programmas. Vislielākais konkurss bija studiju programmā „Māksla”. Mazstudentu akadēmiskajā maģistra programmā „Latviešu filoloģija”. Izglītības tematiskāsjomas “Humanitārās zinātnes” attīstības sekmēšanai tika izstrādāta un licencēta jaunastudiju programma “Baltu filoloģija un kultūra”.Samazinoties kopējam reflektantu pieteikumu skaitam, pārdomājams lielaisprogrammu piedāvājums, kas ietekmē grupu piepildījumu., sadārdzinot reālāsprogrammas izmaksas.Studējošo kopskaits pilna laika un nepilna laika studiju programmās (01.10.2008.).Pārskata periodā Universitātē studēja 3130 studenti, no kuriem pilnā laikā –1514 students jeb 48% no studentu kopskaita un nepilnā laikā – 1616 students jeb52%.Pamatstudiju programmas(studentu skaits)Profesionālāsprogrammās10031135Koledžas programmās58213Bakalaura programmās0163Nepilna laikaPilna laika1. attēls. Studentu skaits pamatstudiju programmās.13.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsAugstākā līmeņa studiju programmas(studentu skaits)0Doktora programmāsMaģistra programmās485465Nepilna laikaPilna laikaProfesionālāsprogrammās1772142. attēls. Studentu skaits augstākā līmeľa studiju programmās.Studentu skaita pieaugums pilna laika studijās bijis šādos studiju virzienos:mākslā, uzľēmējdarbībā, datorzinātnēs un pakalpojumos, samazinājums – izglītības,humanitāro, sociālo zinātľu un veselības aprūpes virzienā. Nepilna laika studijāsnotikušas šādas izmaiľas: palielinājies studentu skaits uzľēmējdarbībā, savukārtsamazinājies izglītībā, sociālajā aprūpē un pakalpojumos (2.2.4. pielikums).Aktuāla ir studiju programmu attīstības pamatprincipu izstrāde (“zīmolaprogrammas” u.c.), ľemot vērā programmu rentabilitāti un fakultāšu prioritātes.Studiju darbu ietekmējušas šādas izmaiľas studiju darba organizācijā:studiju pārvaldības optimizēšanas pilnveide, organizējot un pārraugot ganpilna, gan nepilna laika studijas fakultātēs;KVS procedūru nodrošinājums, kas saistīts ar programmu izmaiľām,piemēram, pašnovērtējumu un studiju plānu izstrādi, prakses organizēšanu unprakses vietu novērtēšanu;vienotas pilna un nepilna laika studiju plāna formu, katedru kopējo slodţuplānojuma formu, mācībspēku individuālo slodţu kartes formu un nodarbībuplānošanas izstrāde LAIS informatīvajā sistēmā;nozīmīgu ar Studiju nolikumu saistīto normatīvo dokumentu – „Nolikums parfakultāti” un „Noteikumi par praksi” – izstrāde;konstruktīva sadarbība ar darba devējiem, respektējot ieteikumus, kas raksturokonkrētību, saturisku pēctecību un pozitīvus rezultātus, piemēram, prakšuorganizēšanā un vērtēšanā, valsts pārbaudījumos.2.3. Akadēmiskā personāla nodrošinājums2008./2009. studiju gadā mācībspēku vakanču nebija, tomēr saglabājusiestendence, ka no ievēlētā akadēmiskā personāla tikai 42,4 % strādā pilnu slodzi. Tāpatir liels skaits mācībspēku, kuriem universitāte nav pamatievēlēšanas vieta. 2009. gada23. februāra Senāta sēdē tika skatīts jautājums par Universitātes akadēmiskā personālakvantitatīvo sastāvu, katedru vadītājiem tika uzdots izvērtēt pieaicināto mācībspēkukvalifikāciju un nepieciešamību.Mācībspēku kvalitatīvo izvērtējumu veic katedras, izmantojot arī studējošovērtējumus. Nepieciešams pieaicināto mācībspēku kvalitātes un īpatsvara izvērtējums.14.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsJāaktivizē mācībspēku zinātniskā potenciāla paaugstināšana, jāpilnveido mācībspēkunovērtēšanas procedūra.2008./2009. studiju gadā fakultātēs un katedrās tika strādāts pie tā, lai ar 2009.gada 1. septembri mācībspēku darba plānošana un pārraudzība pilna un nepilna laikastudijām notiktu vienkopus – atbilstīgās katedrās.2.4. Darba devēju un absolventu iesaistīšanastudiju programmu pilnveidēUzskatot, ka darba devēji un absolventi ir būtiski partneri studiju programmukvalitātes uzlabošanā, ir veiktas vairākas aktivitātes, kuru mērķis ir noskaidrot darbadevēju viedokli par studiju programmu attīstību un darba tirgus attīstības tendencēm.Darba devēju fokusgrupās noskaidrotais viedoklis (2.4.1. pielikums) tiek izmantotsstudiju programmu attīstības plānu izstrādei. Galvenās atziľas:- topošajiem speciālistiem jādod iespēja apgūt vairākas kvalifikācijas;- vēlams vairāk attīstīt radošuma un sadarbības prasmes;- jaunajiem speciālistiem būtu jābūt universāli sagatavotiem, ar vispārējozināšanu līmeni, kas nodrošinātu spēju piemēroties pārmaiľām.Trešo gadu tika veikta pēdējo trīs gadu pilna laika studiju absolventu unpēdējā gada nepilna laika studiju absolventu anketēšana, tās rezultāti tiek izmantotistudiju programmu pašnovērtēšanas procesā.2.5. Studējošo un mācībspēku mobilitāteLiepājas Universitātes starptautiskā darbība 2008./2009. studiju gadā irnoritējusi veiksmīgi. Mobilitātes iespējas aktīvi izmantojuši gan studenti, ganmācībspēki.Pārskata periodā ir paplašināti starptautiskie kontakti – pagarināts sadarbībasperiods ar jau esošajām partneraugstskolām ārvalstīs, paplašinātas sadarbības jomasun noslēgti sadarbības līgumi ar jaunām ārvalstu augstskolām Erasmus apmaiľasprogrammā (2.5.1. pielikums). Noslēgts sadarbības līgums ar Jaroslava Gudrā vārdānosaukto Novgorodas Valsts universitāti.Universitātes mobilo personu skaits 2008./2009. studiju gadā ir nedaudzsamazinājies. Ja 2007./2008. studiju gadā bija 62 mobilas personas, tad 2008./2009.studiju gadā – 54. Tas izskaidrojams ar to, ka 2008./2009. studiju gadā vairs nebijapieejamas prakses vietu sagatavošanas vizītes.Pārskata periodā Universitātes studentu mobilitāte salīdzinājumā ar iepriekšējoperiodu ir nedaudz samazinājusies, taču ir pagarinājies mobilitātes periods (2.5.2.pielikums): ja 2007./2008. studiju gadā LiepU studenti ārvalstīs pavadīja vidēji 4,7mēnešus, tad 2008./2009. studiju gadā uzturēšanās ilgums bija 6,2 mēneši. Visvairākstudentu devušies uz Dāniju un Turciju (2.5.3. pielikums). Studenti pārstāvēja visasfakultātes.2008./2009. studiju gadā notikušas 8 studentu prakšu mobilitātes (2.5.4.pielikums). Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu studentu prakšu skaits irpalielinājies. Visvairāk studentu devās praksē uz Angliju.Nemainīga salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir palikusimācībspēku mobilitāte: 11 Universitātes mācībspēki devušies docētāju mobilitātē(2.5.5. pielikums) – visvairāk uz Vāciju (2.5.6. pielikums).15.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads2008./2009. studiju gadā Liepājas Universitātē studēja 16 Erasmus apmaiľasprogrammas studenti (2.5.7. pielikums). Viesstudentu skaits ir saglabājies nemainīgs.Pārskata periodā Universitātē ieradās 9 Erasmus prakses viesstudenti (2.5.8.pielikums), kas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, ir palielinājums. Studentiveica praksi gan Liepājas Universitātē, gan Universitātes partnerinstitūcijās Liepājā.Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, samazinājies Erasmus programmasārzemju vieslektoru skaits Liepājas Universitātē (2.5.9. pielikums). 2008./2009.studiju gadā vieslektori bija no Vācijas un Zviedrijas augstskolām.Pārskata periodā Universitātes studenti un mācībspēki optimāli izmantojušiErasmus mobilitātes iespējas, bet ne citus piedāvātos stipendiju veidus.Prioritārie uzdevumi.1. Izstrādāt studiju programmu attīstības stratēģiju.2. Veikt studiju kursu inventarizāciju un atbilstību profilējošajām katedrām.3. Pilnveidot studiju metodisko nodrošinājumu, izstrādājot e-studiju materiālus.4. Izvērtēt uzľemšanas kontrolskaitļu plānošanas principus.5. Izstrādāt akadēmiskā personāla attīstības stratēģiju.6. Izveidot Erasmus prakšu mobilitātes procesu KVS.16.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads3. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN INOVĀCIJAS3.1. Liepājas Universitātes zinātniskais potenciāls2008./ 09. studiju gadā 53 % vēlētā akadēmiskā personāla ir doktorazinātniskais grāds (3.1. pielikums), Universitātes zinātnisko potenciālu šai laikāpapildinājusi datorzinātľu doktore A. Jansone (promocijas darbs aizstāvēts11.11.2009.) un Vadībzinātľu institūtā ievēlētie Dr.paed. R. Arājs, Dr.philol. S.Veinberga, Dr.oec. A. Vilciņa, taču kopš 2009. gada jūlija zinātľu doktoru īpatsvarssamazinājies līdz 51 %, jo darba attiecības ar universitāti pārtraukuši 7 pensionētizinātľu doktori.Universitātes profesūru veido 11 profesori un 17 asociētie profesori (3.2.pielikums); pārskata periodā no jauna ievēlēts 1 asociētais profesors – lietišķajāvalodniecībā Latviešu valodas katedrā.Doktorantūrā studē 23 mācībspēki (3.3. pielikums). Pozitīvi vērtējama A.Tālberga un H. Vecenānes iestāšanās sporta zinātnes doktorantūrā LSPA, M. Gineitesuzsāktās studijas reģionālās ekonomikas apakšnozarē LLU doktorantūrā. Doktorantūrāstudējošo mācībspēku skaits liecina, ka resursi zinātniski kvalificētu darbiniekuīpatsvara palielināšanai ir pietiekami, taču zinātnisko grādu ieguves process unzinātniskā potenciāla atjaunošanās nav apmierinoši (sk. ziľojuma 3.3. daļu).Universitātē studijas notiek triju nozaru doktorantūrā: pedagoģijā,valodniecībā, e-studiju tehnoloģijās un pārvaldībā. Uzľemti pirmie doktorantivalodniecības nozares starpaugstskolu (LiepU, Ventspils Augstskola) doktorantūrā.Vadībzinātľu institūtā sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Vidzemes Augstskoluizstrādāts pamats vadībzinātnes doktora studiju programmai. Atlikta plānotā sociālādarba doktora studiju programmas izstrāde.Universitātes doktorantūras studentu atbalstam izstrādāts un apstiprināts ESFdarbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” LiepU projekts „Doktora studijuattīstība Liepājas Universitātē” (vienošanās Nr. 2009/0127/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/018), kura realizācija uzsākta 2009. gada augustā.Zinātniskā potenciāla atjaunošana, izmantojot visas iespējas, ir viens noUniversitātes vissvarīgākajiem uzdevumiem gan 2009./ 2010. studiju gadā, ganilgtermiľā.3.2. Pētniecisko institūciju attīstībaLiepājas Universitātē darbojas 6 pētniecības struktūrvienības (3.4. pielikums), notām pārskata periodā nodibināts un darbu uzsācis Vadībzinātľu institūts. Pētniecībasstruktūrvienību zinātniskā darbība un tās rezultāti raksturoti „Pārskatā par LiepājasUniversitātes pētniecības darbu 2008. gadā” (sk. www.liepu.lv/faili/Parskats_petnieciba_2008.pdf ).Pētniecības struktūrvienību darbība aptver galvenās Universitātes pētniecībasun studiju jomas, tā ir saistīta ar jaunu studiju programmu attīstību, piem.,Vadībzinātľu institūts piedalījies bakalaura studiju programmas „Komunikācijasvadība” izstrādē un izveidojis teorētisko pamatu starpaugstskolu doktora studijuprogrammai „Vadībzinātne” (plānots licencēt 2009. gadā), Matemātikas zinātľu uninformācijas tehnoloģiju institūts piedalījies bakalaura studiju programmas „Fizika”izstrādē, Mākslas pētījumu laboratorija īsteno bakalaura studiju programmu „Jauno17.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsmediju māksla” un šai jomā izstrādā starptautisku maģistra programmu, kā arī iruzsākusi doktorantūras studiju programmas izstrādi par projekta līdzekļiem.Sakārtojot studiju programmu piederību fakultātēm un katedrām, izskatāmsjautājums par atsevišķu studiju programmu iespējamu piesaisti zinātniskajieminstitūtiem vai arī par institūtu ciešāku sadarbību ar nozaru katedrām studijuprogrammu izstrādē un īstenošanā.Tā kā 2009. gadā “iesaldēts” IZM finansējums augstskolu zinātniskās darbībasprojektiem, samazināts valsts pētījumu programmas “Letonika”, LZP grantu unstarptautiskās zinātniskās sadarbības, kā arī zinātniskās darbības bāzes finansējums,pētniecības personāla pieaugums ir un tuvākajā laikā būs iespējams tikai uz projektuīstenošanas laiku un tikai tajās struktūrvienībās, kurām ir apstiprināti projekti.Veidojot universitātes budţetu 2010. gadam, risināms jautājums par definēta budţetaprocenta novirzīšanu pētniecības struktūrvienību algu fondam.Līdz 2009. gada 31. oktobrim, balstoties Universitātes attīstības stratēģijā,izstrādājama Liepājas Universitātes kā valsts zinātniskas institūcijas darbībasstratēģija 2010. – 2016. gadam.3.3. Zinātniskā un pētnieciskā darba rezultātiUniversitātē tiek plānoti un veikti pētījumi zinātľu nozarēs, kas balsta visasuniversitātes studiju jomas, – pedagoģijā, psiholoģijā, datorzinātnē, informācijastehnoloģijā, matemātikā, vides zinātnē, ekonomikā, socioloģijā, vadībzinātnē, mākslaszinātnē, literatūrzinātnē, valodniecībā, folkloristikā, vēsturē. Pētniecības tematika(3.5. pielikums) saistīta ar Liepājas Universitātes attīstības stratēģijas prioritārajiemvirzieniem, kas noteikti, ievērojot valsts prioritātes pētniecībā, Kurzemes reģionaaktualitātes un kultūrvēsturisko specifiku, kā arī nozaru saikni ar studiju programmusatura attīstību. Pētniecības rezultāti (publikācijas, referāti, projektu rezultāti)apkopoti un publiskoti pārskatā par Liepājas Universitātes pētniecības darbu 2008.gadā. Pētniecības rezultatīvie kvantitatīvie rādītāji – zinātniski raksti (ap 130),zinātniski referāti (ap 150) – 2008. gadā ir apmierinoši.Konferences un zinātniskie semināri notikuši atbilstoši plānotajam (3.6.pielikums). Turpināta nozaru zinātnisko rakstu izdošana; rakstu valodas: latviešu, angļu,mazāk – vācu, krievu, valodniecības izdevumos – arī lietuviešu, franču, jauno medijumākslas jomā izdoti divvalodu (latviešu-angļu) raksti. Tādējādi publikāciju saturs irpieejams arī ārzemju zinātniekiem. Universitātes Zinātnes padome ir akceptējusiLiepājas Universitātes zinātniskā ţurnāla izdošanas koncepciju (01.06.2009.), tās īstenošanasaistīta ar 2010. gada budţeta iespējām. Risināms jautājums par recenzējamapedagoģijas nozares rakstu krājuma turpmāko izdošanu, jo 2007. gadā iznācispēdējais rakstu krājuma „Pedagoģija: teorija un prakse” laidiens.Nozaru un starpnozaru pētniecības projekti 2008. gadā īstenoti ar Valstspētījumu programmas „Letonika”, LZP grantu, IZM finansēto zinātniskās darbībasattīstības projektu finansējuma, pašvaldību u.c. pasūtītāju atbalstu (3.7. pielikums).Pētniecības finansējuma esamība veicinājusi personāla, tai skaitā studentu, piesaistizinātniskajam darbam, kā arī publikāciju un referātu izstrādi, taču 2009. gadāfinansējuma avotu skaits un apjoms ievērojami sarucis.18.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads3.4. Promocijas darbu aizstāvēšanaTikai daļēji izpildīts studiju gadam izvirzītais uzdevums: nodrošināt vismazviena promocijas darba aizstāvēšanu Liepājas Universitātes valodniecības nozares unpedagoģijas nozares promocijas padomē. V. Laugales promocijas darbs pozitīvinovērtēts un virzīts aizstāvēšanai valodniecības nozares promocijas padomē(01.07.2009.), bet pedagoģijas nozarē neviens no zinātniskā grāda pretendentiemdarbu aizstāvēšanai nav iesniedzis. Zinātniskās kvalifikācijas plāns sadaļā„Promocijas darbu iesniegšana aizstāvēšanai un aizstāvēšana” jau gadiem tiek pildītsvāji, kaut struktūrvienību iespēju robeţās grāda pretendentiem tiek piešķirti apmaksātiatvaļinājumi promocijas darba izstrādei. Promocijas darbu savlaicīgu izstrādi LiepājasUniversitātes doktorantūrā apgrūtina tas, ka daļa doktorantu nestrādā augstskolās unnepiedalās ilgstošu pētniecības projektu izstrādē.3.5. Inovāciju izstrāde un popularizēšanaPētniecības rezultātu ieviešanai un sabiedrības izglītošanai izmantotas šādasformas: publiski zinātnisku un populārzinātnisku grāmatu atvēršanas pasākumi(filoloģijā, sociālajā darbā, socioloģijā), jauno zinātnieku skolas, olimpiādes,zinātnisko darbu konkursi (matemātikā, bioloģijā), lekcijas skolās un skolotājutālākizglītības kursos, publikācijas reģiona un valsts presē, interneta portālos, sadarbībaar radošajām rakstnieku un mākslinieku organizācijām, bibliotēkām, muzejiem,reģiona pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām u.c.Tradicionālajā Zinātnes uz radošuma nedēļā (23.03.–28.03.2009.) notikušivisu fakultāšu studentu zinātniskie lasījumi un izstrādāto projektu prezentācijas, īpašiatzīmējama kultūras vadības studentu un absolventu konference „Īstenoto ideju diena”.Universitātes zinātnieku īpašais ieguldījums ir daţādu reģionālo parādībuizpēte. Tradicionāli tas noticis humanitārajās zinātnēs un mākslā, piem., A. Kļaviņasagatavotā grāmata „Liepājas māksla gadsimtu vējos”, KHI darbi „Kurzemesrakstnieku silueti”, „No Sventājas līdz Ancei: latviešu izloksnes Rietumkurzemespiekrastē 20. gs. beigās/ 21. gs. sākumā”, Letonikas otrā kongresa rakstu krājums„Kurzemes kultūrvēsturiskais mantojums, tā izpēte un saglabāšana”.Vairākām nozarēm ir laba pieredze skolēnu piesaistē pētniecības darbam,piem., Matemātikas un informātikas katedras un MZITI Jauno zinātnieku skola, Videszinātľu katedras īstenotie projekti „Dabas pētnieks” un „Pirmie soļi zinātnē”.Lai atbalstītu jaunos uzľēmējus, LiepU un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks2008. gada 9. decembrī nodibināja SIA „Kurzemes Biznesa inkubators” (sk. arīziľojuma 1.5. daļu), tā mērķis ir veicināt konkurētspējīgu un inovatīvu komersantuveidošanos un attīstību reģionā, nodrošinot tos ar komercdarbībai nepieciešamo vidi,tai skaitā infrastruktūru, konsultatīvajiem pakalpojumiem un sadarbības tīklu. 2009.gada 4. jūnijā noslēdzās studentu biznesa ideju konkurss „Ļauj idejai augt!”, parlabākajām tika atzītas A. Sitņikovas ideja „Privātskolotāju namiľš”, V. Kalniņa ideja„Virtuālā tūrisma aģentūra” un A. Matrosova ideja „deklaracija.lv”.Pārskata periodā turpināta Zinātnes un inovāciju parka (ZIP) koncepcijasizstrāde un apspriešana (sk. arī ziľojuma 1.3. daļu), tomēr nav pabeigta parkazinātniskās darbības virzienu un struktūras noteikšana, nav konkretizēta ZIP atrašanāsvieta.19.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsPrioritārie uzdevumi.1. Zinātniskā potenciāla atjaunošanai:1.1. mērķtiecīgi izmantot ESF darbības programmas „Cilvēkresursi unnodarbinātība” Universitātes projektu „Doktora studiju attīstība LiepājasUniversitātē” – regulāri analizēt stipendiātu darba plānu izpildi, lai panāktu ESfinansējuma lietderīgu izmantojumu un pilnīgu projektā plānoto rezultātusasniegšanu;1.2. nodrošināt regulāru zinātniskā grāda pretendentu aizstāvēšanos LiepUvalodniecības un pedagoģijas nozares promocijas padomēs;1.3. struktūrvienību vadītājiem plānot mācībspēku-doktorantu un mācībspēkugrādapretendentu noslodzi tā, lai netiktu kavēta promocijas darbu izstrāde;1.4. nerekomendēt ievēlēšanai akadēmiskajos amatos mācībspēkus, kas pēcdoktorantūras teorētiskā kursa apguves 3 gadu laikā nav sagatavojušipromocijas darbu iesniegšanai nozares promocijas padomē.2. Izstrādāt Liepājas Universitātes kā valsts zinātniskas institūcijas darbībasstratēģiju 2010. – 2016. gadam.3. Izskatīt iespēju piesaistīt atsevišķas studiju programmas zinātniskajieminstitūtiem; atbalstīt institūtu darbību ārzemju studentu piesaistē.20.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads4. INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA4.1. Infrastruktūras attīstība studiju un pētniecības procesanodrošināšanaiLiepājas Universitātes infrastruktūras attīstības galvenais uzdevums ir attīstītmodernu, drošu un visiem pieejamu studiju, pētniecības un darba vidi.Lai nodrošinātu mūsdienīgu studiju procesu, ir iegādāti un auditorijās izvietoti197 galdi, 450 krēsli, 20 datorgaldi un 40 datorkrēsli. Universitātes gaiteľi papildinātiar soliem.Studiju korpusam Lielajā ielā 14 veikts karnīzes un kolonu remonts, gaismasburtu un proţektoru uzstādīšana. Saviem spēkiem izremontētas ēdnīcas telpas, veiktiaktu zāles paplašināšanas darbi.Izgatavotas un uzstādītas izkārtnes visām Liepājas Universitātes ēkām.Plaši remontdarbi veikti studiju korpusā Baseina ielā. Līdz ar to realizētsstruktūrvienību izvietošanas plāns Universitātes ēkās. Par projekta līdzekļiem uzsāktiremontdarbi studiju korpusā Kūrmājas prospektā 13.Nepieciešams uzlabot nolietojušos infrastruktūru (ēkas, auditorijas,laboratorijas), kā arī nodrošināt optimālus darba apstākļus Universitātes darbiniekiem.Darbs pie telpu labiekārtošanas tiks turpināts arī nākošajā studiju gadā.4.2. Studējošo sadzīves apstākļi dienesta viesnīcāStudējošo sadzīves apstākļu uzlabošanai dienesta viesnīcā izremontētas 2virtuves, 2 viesistabas ārzemju studentiem, kosmētiskais remonts veikts vienāpasniedzēju istabā. Pašu spēkiem izremontēta studentu atpūtas telpa pirmajā stāvā undeţūrtelpa. Visos stāvos izvietoti evakuācijas ceļu apgaismes ķermeľi.Kosmētiskie remontdarbi tiks turpināti arī nākošajā studiju gadā.4.3. Pasākumi darba vides drošības un ergonomikas uzlabošanaiPersonu drošu rīcību lielā mērā nosaka esošā darba vide un iestādes kultūra.Darba vides risku noteikšanu un novērtēšanu, dokumentācijas izstrādi LiepājasUniversitātē veic darba aizsardzības speciālists.2008./2009. studiju gadā pārstrādātas un papildinātas darba aizsardzībasinstrukcijas Universitātes darbiniekiem. Organizētas apmācības dienesta viesnīcasdarbiniekiem un studentiem rīcībai ugunsgrēka gadījumā.Studiju korpusi papildināti ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Studiju korpusāKuršu ielā veikta jumta koku konstrukciju apstrāde ar nedegošu šķīdumu.Studiju korpuss Kūrmājas prospektā pieslēgts apsardzei. Studiju korpusā Lielāielā 14 uzstādītas videonovērošanas kameras.Izremontētajās ēdnīcas telpās sākta studentu, darbinieku un viesu ēdināšana.Regulāri tiek veiktas izmaiľas un precizējumi Civilās aizsardzības plānā.Prioritārie uzdevumi.Izskatīt iespēju dienesta viesnīcu nodot privātā apsaimniekošanā.Izveidot numuriľu viespasniedzējiem dienesta viesnīcā.Izstrādāt procedūru par dienesta viesnīcas maksas iekasēšanu un kontroli.21.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads5. MŪŢIZGLĪTĪBA2008./2009. studiju gadā tika paplašināts neformālās un interešu izglītībasprogrammu spektrs (5.1. pielikums). PIN organizētos kursos apliecības ieguvuši 344dalībnieki, bet tas ir divas reizes mazāk nekā iepriekšējā studiju gadā – ekonomiskāsituācija valstī ir ietekmējusi cilvēku iespējas mācīties.Mācīšanās tuvāk dzīves vietai tika īstenota ar izbraukuma kursiem. ĀrpusUniversitātes īstenotas profesionālās pilnveides programmas Mērsragā, Vaiľodē unLiepājas pirmsskolas izglītības iestādē „Sauleszaķis”. Īpaši aktuālas bija pedagoguprofesionālās pilnveides programmas „Bērnu ar speciālajām vajadzībām integrācijaun iekļaušana izglītības procesā” (programmas vadītāja D. Bethere) un „Pareizasstājas veidošanas priekšnosacījumi pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem”(programmas vadītāja V. Laiveniece).Veiksmīgi turpinājusies sadarbība ar Valsts administrācijas skolu ierēdľuprofesionālās pilnveides kursu organizēšanā. Kursu nodarbībās piedalījās 290 ierēdľi.2009. gada 1. pusgadā būtiski samazināts ierēdľu skaits un finansējums.Paplašināts tēmu spektrs lekciju ciklā „Mazā akadēmija”, jo kultūrizglītojošaslekcijas pilsētas un rajona iedzīvotājiem joprojām ir aktuālas un pieprasītas. Lekcijāspiedalījušies 336 klausītāji – divas reizes vairāk nekā iepriekšējā studiju gadā.Novadītas 13 lekcijas, no kurām īpaši labi apmeklētas bija „Austrumu kustību mākslaLatvijas sievietes veselībai”, „Pārliecināšanas metodes saskarsmē” un „Ziemassvētkusgaidot”.Pozitīvi vērtējama Reģionālā tālmācības centra darbinieku un Universitātesmācībspēku iesaistīšanās tālmācības un e-studiju projektos. Tas ir ļoti nozīmīgi, jojārod iespēja studiju organizācijā izmantot jaunās informācijas un komunikācijutehnoloģijas, kas ļauj studiju procesā daudz veiksmīgāk iesaistīties strādājošiem,ārzemēs dzīvojošiem, kā arī nepilna laika studentiem.Lai paplašinātu izglītības programmu piedāvājuma spektru un piesaistītupapildus finanses, pārskata periodā ir veiktas daţādas aktivitātes – piedalīšanāsiepirkumu un projektu konkursos:- Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijas rīkotā atklātā konkursa ESFprojekta „Darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzībaspilnveidošana” apakšaktivitātē „Valsts darba inspekcijas personāla kvalifikācijasiegūšanas un paaugstināšanas sistēmas izstrāde, ieviešana un realizācija” sadarbībā arpersonāla un organizāciju attīstības konsultāciju uzľēmumu „Globaly”;- Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas iepirkumakonkursā „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības programmas izstrāde un īstenošana”BĢSILM-2009/2B (nav atbalstīts);- Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centraatklātajā konkursā „Pedagogu profesionālās pilnveides programmu īstenošana skolēnuizziľas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošanaivispārējā izglītībā”- ISEC 2009/06 (nav atbalstīts);- līdzdalība ES sociālā fonda darbības programmas 1.2.2.1.2. apakšaktivitātes„Atbalsts Mūţizglītības politikas pamatnostādľu īstenošanai” izstrādē (atlikts);- noslēgts sadarbības līgums ar Šauļu (Lietuva) pilsētas pašvaldības izglītībascentru un Šauļu Universitātes inovāciju centru, realizējot ERDF projektu „Uzľēmumudarbinieku radošuma veicināšana Latvijas-Lietuvas pierobeţu reģionos (īsaisnosaukums – “Esi radošs”) (projekts atrodas izvērtēšanā);22.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads- noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Universitāti un Izglītības un Zinātnesministrijas Profesionālās izglītības administrāciju, realizējot ESF Darbībasprogrammas 2007. – 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātes 1.2.„Izglītība un prasmes” pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmjuattīstība” aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetencespaaugstināšana” projekta „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācībupriekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana” īstenošanā (projekts atrodasizvērtēšanā).Minēto aktivitāšu rezultātus vēl nevar novērtēt, jo daļa no aktivitātēm iratliktas, bet daţām vēl nav noslēdzies konkurss.Starp Latvijas augstskolām turpinās diskusija par iesaistīšanos ESF 1.2.1.2.3.apakšaktivitātē „Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana unprasmju atjaunošana”.Pārskata periodā nav uzlabojies tehniskais nodrošinājums kursu īstenošanai.Prioritārie uzdevumi.1. Iesaistīties projektos, kas veicina Mūţizglītības stratēģijas ieviešanu.2. Intensīvi piedalīties uzsāktajos un jaunos iepirkuma un projektu konkursos.3. Izstrādāt un īstenot jaunas tālākizglītības programmas, interešu izglītības unkursus ierēdľiem, nodrošinot to pieejamību tuvāk dzīves vietai.23.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads6. JAUNRADE, KULTŪRA, SPORTSPārskata periodā tika organizēto daţādi kultūrizglītojoši un veselību veicinošipasākumi studentiem un Universitātes darbiniekiem, kā arī sabiedrībai. Kultūraskolektīvi un sporta komandas, kā arī kultūras vadības, mākslas u.c. studijuprogrammu studenti popularizēja Liepājas Universitātes vārdu, piedaloties daţādamēroga koncertos, konkursos, festivālos, sacensībās u.c., kā arī iesaistoties toorganizēšanā un vadīšanā.2008./2009. studiju gadā tika izveidots Liepājas Universitātes Kultūras unsporta centrs, kas darbu uzsāka 2009. gada janvārī, taču studiju gada beigās finanšulīdzekļu ierobeţotības dēļ tika pieľemts lēmums par tā reorganizāciju un kultūraspasākumu un kolektīvu pārraudzības deleģēšanu Sabiedrisko attiecību daļai.Kultūras kolektīvu, sporta komandu darbība un pasākumu organizēšana tieknodrošināta no Universitātes budţeta, fizisko un juridisko personu ziedojumiem undāvinājumiem, pašu iemaksām, piesaistītajiem līdzekļiem. 2009. gadā ir saľemtsfinansiāls un materiāls atbalsts no 14 fiziskām un 7 juridiskām personām aptuveni Ls920 apmērā, kas izmantots Veselības dienas un Muzeju nakts pasākumuorganizēšanai, balvām, kultūras kolektīvu attīstībai (tērpu audumu iegādei,programmu veidošanai), kā arī ir veiktas pašu kolektīvu dalībnieku iemaksas tērpuaudumu iegādei.2008./2009. studiju gadā Liepājas Universitātē darbojas šādi kolektīvi:sieviešu koris „Atbalss” I. Valces vadībā, kas šajā studiju gadā svinēja 50 gadujubileju,latviešu mūzikas grupa „Baļķi” (līdz šim – folkloras kopa) I. Tālbergasvadībā, kas 2009. gadā izdevusi albumu „Te man tika”,studentu teātra studija „Rikošets” M. Kalniņas vadībā, kas šogad svinēja savu7 gadu jubileju,netradicionālo deju studija „Arabeska” Z. Valkas vadībā, kas šogad izcīnījusi1. vietu starptautiskā konkursā „Miss Oriental 2009” šova deju grupā,Mūzikas grupa „DaCapo” U. Veigura vadībā, kas šogad ierakstījusi vienusinglu, bet vēl nav pabeigusi visu plānoto skaľas materiālu,J. Pavītola ansamblis (I. Ābele, A. Kāle, A. Arājs) aktīvi iesaistījies LiepājasUniversitātes organizētajos pasākumos,2009. gada martā uz entuziasma principiem ir nodibināts LiepājasUniversitātes tautas deju kolektīvs „Banga” ar pamatsastāvu un studiju L.Sudmales vadībā (repetitore K. Finka). TDK „Banga” piedalījies vairākosLiepājas Universitātes pasākumos (Muzeju nakts, Veselības diena, izlaidumaballe), kā arī pilsētas Aerobikas maratonā.Sporta komandas, rezultāti:2008./2009. studiju gadā Liepājas Universitātē bija šādas sporta komandas:sieviešu florbola komanda A. Tālberga vadībā, kas Latvijas čempionātāflorbolā sievietēm 2.līgā izcīnījusi 2.vietu,sieviešu un vīriešu volejbola komandas D. Zomberga vadībā, kas piedalījušāsLiepājas čempionātā,uz entuziasma principiem darbojas gan vīriešu, gan sieviešu frīsbija komandasA. Hižņaka vadībā, kas izcīnījušas dubultuzvaru – divas 1.vietas Latvijasatklātajā studentu frīsbija čempionātā.Pasākumi, kurus organizē vai piedalās Liepājas Universitātes kolektīvi,studenti vai darbinieki, iedalās: Universitātes organizētie pasākumi, kas paredzētistudentiem un darbiniekiem; pilsētas mēroga pasākumi.24.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsSvarīgākie pasākumi 2008./2009. studiju gadā: 1. septembris (svinīgaispasākums pie Liepājas Universitātes ēkas un Liepājas Universitātes atklāšanaskoncerts), Akadēmiskā balle, Dzejas dienas, Bibliotēku nakts, Latvijas valsts 90 gadujubilejas svinīgais pasākums, netradicionālo deju studijas „Arabeska” atskaiteskoncerts, sieviešu kora „Atbalss” G. Mālera 3. simfonijas atskaľošana kopā arLiepājas simfonisko orķestri, Ziemassvētku balle, kora „Atbalss” 50 gadu jubilejaskoncerts, Rikošeta 7 gadu jubilejas pasākums, Muzeju nakts, Veselības diena, mākslasplenērs (I. Klāsones vadībā), festivāls „Pāri jūrām Liepājā” (sadarbībā ar pilsētu).Prioritārie uzdevumi.1. Atbilstoši finanšu iespējām atbalstīt šādus kolektīvus – “Atbalss”, “Baļķi”,“Rikošets”, “Arabeska”, “Banga” un sieviešu florbola komandu.2. Atbalstīt potenciālo studentu iesaistīšanu Liepājas Universitātes kolektīvos.25.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads7. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS UN MĀRKETINGS2008./2009. studiju gadā Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas prioritātebija jauno studentu piesaistīšana. Reflektantu piesaistei tika veidoti daţādi pasākumi:tika uzľemtas skolēnu grupas (no Balviem, Madonas, Saldus, Dobeles); notikaUniversitātes prezentācijas pasākumi skolās daţādās Latvijas pilsētās (Liepājā, Saldū,Bauskā, Jelgavā, Kuldīgā u.c.). Uz skolām tika izsūtītas afišas, studiju piedāvājumuīpašais speciālizdevums, daţādi informējošie materiāli par Liepājas Universitāti.Iestādēm un uzľēmumiem tika izsūtītas vēstules ar aicinājumiem studēt konkrētāsstudiju programmās. Vēstules tika izsūtītas arī Universitātes absolventiem unKurzemes novada skolu valdēm.Reklāma par Universitātes studiju piedāvājumu, kā arī citām darbībasaktivitātēm tika ievietota presē („Diena”, ”Latvijas Avīze”, „Kurzemes Vārds”,„Kursas Laiks”, „Saldus Zeme”, „Talsu Vēstis”, „Kurzemnieks”, „Ventas Balss”,u.c.). Tika sagatavots un izplatīts Universitātes izdevuma „LiepU Vēstis”speciālizdevums, kurš iznāca arī kā vairāku laikrakstu („Kurzemes Vārds”, ”SaldusZeme”, „Kurzemnieks” u.c.) pielikums. Informāciju par Universitāti varēja iegūt arīcitos medijos – „Kurzemes Radio”, „Rietumu Radio”, „Radio Skonto”, „TVDzintare”. Tika izvietoti baneri portālos www.draugiem.lv un www.liepajniekiem.lv,kā arī lielais baneris pie Liepājas Universitātes. Informējošās afišas tika izliktasLiepājas tramvajos, Liepājas ielās un lielveikalos.Lai veicinātu jauno studentu piesaisti, Liepājas Universitāte tika pārstāvētaizstādē „Skola 2009”. Tika izveidots jauns stends, kas piesaistīja apmeklētājuuzmanību. Universitāte piedalījās arī TN „Kurzeme” izglītības izstādē „Izglītībasiespējas Liepājā”.Informācijas un sabiedrisko attiecību daļa organizēja arī jaunus pasākumus,kas aicināja studentus iepazīt Liepājas Universitātes vidi. Pasākumā „Ēnu diena”studentiem un skolēniem bija iespēja kļūt par „ēnu” kādam no Universitātesdarbiniekiem – piedalīties ikdienas darbos, iepazīties ar darba pienākumiem.Turpretim pasākums „Studentam pa pēdām” deva iespēju piedalīties studenta ikdienā– apmeklēt lekcijas, piedalīties starpbrīţu aktivitātēs, iepazīt studenta pavadīto dienuuniversitātē. Pirmo reizi tika rīkoti arī topošo studentu vecāku vakari, kuros tika dotaiespēja iepazīties ar studiju piedāvājumu un rast atbildes uz interesējošiemjautājumiem.Aprīlī un jūnijā tika organizētas Liepājas Universitātes Informācijas dienas,kuras apmeklēja ap 400 potenciālo studentu.Turpinājās aizsāktā tradīcija – iknedēļas informatīvās sanāksmesstruktūrvienību vadītājiem, lai uzlabotu iekšējo informācijas apriti augstskolā. Katrunedēļu tika izdots iknedēļas informatīvais materiāls „Īsziľas”, tāpat ISAD darbojāsUniversitātes laikraksta „LiepU Vēstis” sagatavošanā un izplatīšanā. Reizi mēnesīISAD sadarbībā ar „LiepU Vēstu” redakciju rīkoja informatīvās sanāksmes laikrakstaveidošanā iesaistītajiem studentiem.Turpinājās Ziemassvētku akcija „Palīdzi savējiem!”. Šogad saziedotā summabija Ls 280, kas tika piešķirta vienai LiepU studentei studiju maksas segšanai.Regulāri tika veidota sadarbība ar plašsaziľas līdzekļiem – informācija tikasniegta gan klātienē, gan telefoniski, kā arī regulāri tika izsūtītas daţādas presesrelīzes par Universitātē notiekošo.26.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsPrioritārie uzdevumi.1. Izstrādāt Liepājas Universitātes mārketinga stratēģiju.2. Aktivizēt studentu un darbinieku līdzdalību Universitātes tēlapopularizēšanā un tradicionālo pasākumu organizēšanā.3. Atjaunot Intranetu kā iekšējās komunikācijas līdzekli.4. Turpināt sadarbību ar daţādiem Latvijas plašsaziľas līdzekļiem, kā arīizmantot daudzveidīgus informācijas aprites kanālus: nestandartaaktivitātes, mājas lapu, ziľojumus.5. Izmantot koordinētu sadarbību Latvijas augstskolu sabiedrisko attiecībuspeciālistu starpā.27.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsPielikumi28.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsStudiju programmaMatemātikas uninformātikasdidaktikaProfesionālāsizglītības skolotājsLogopēdijaKultūras vadībaSporta un dejuskolotājsStudiju programmu licencēšana un akreditācijaIegūstamais grāds un / vaikvalifikācijaProfesionālais maģistra grāds izglītībāun matemātikas skolotāja vaiinformātikas skolotāja profesionālākvalifikācijaProfesionālās izglītības skolotājaprofesionālā kvalifikācijaProfesionālais bakalaura grādsizglītībā un skolotāja logopēdaprofesionālā kvalifikācijaProfesionālais bakalaura grādskultūras vadībā un kultūras darbavadītāja profesionālā kvalifikācijaProfesionālais bakalaura grādsizglītībā un sporta un deju skolotājaprofesionālā kvalifikācija2.1. pielikumsLēmums parlicencēšanu,akreditācijuAkreditēta 2008. gada15. oktobrī; lēmumsNr. 3245 (6 gadi)Akreditēta 2008. gada15. oktobrī; lēmumsNr. 3246 (6 gadi)Akreditēta 2008. gada29. oktobrī; lēmumsNr. 3258 (6 gadi)Akreditēta 2008. gada19. novembrī; lēmumsNr. 3274 (6 gadi)Akreditēta 2008. gada19. novembrī; lēmumsNr. 3275 (6 gadi)Māksla Profesionālais maģistra grāds mākslā Akreditēta 2008. gada19. novembrī; lēmumsNr. 3276 (6 gadi)InformācijastehnoloģijaSabiedriskoattiecību speciālistsPsiholoģijasskolotājsBirojaadministrēšanaKarjeraskonsultantsJauno medijumākslaProfesionālais maģistra grādsinformācijas tehnoloģijā unprogrammēšanas inţeniera vaiinformācijas tehnoloģijas projektuvadītāja profesionālā kvalifikācijaSabiedrisko attiecību speciālistaprofesionālā kvalifikācijaProfesionālais bakalaura grādsizglītībā un psiholoģijas skolotāja unārpusstundu darba organizatora skolāvai psiholoģijas skolotāja un sociālozinību skolotāja profesionālākvalifikācijaBiroja administratora profesionālākvalifikācijaProfesionālais maģistra grādsizglītības zinātnē un karjeraskonsultanta profesionālā kvalifikācijaHumanitāro zinātľu bakalaura mākslāakadēmiskais grādsAkreditēta 2008. gada26. novembrī; lēmumsNr. 3287 (6 gadi)Akreditēta 2008. gada22. decembrī; lēmumsNr. 3309 (6 gadi)Akreditēta 2008. gada22. decembrī; lēmumsNr. 3310 (2 gadi)Akreditēta 2009. gada22. aprīlī; lēmums Nr.3340 (6 gadi)Akreditēta 2009. gada22. aprīlī; lēmums Nr.3341 (2 gadi)Akreditēta 2009. gada30. jūnijā; lēmums Nr.3374 (6 gadi)29.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsSvešvaloduskolotājsMūzikas terapijaMākslaProfesionālāsizglītības skolotājsValodniecība(latviešu diahroniskāun sinhroniskāvalodniecība, lietišķāvalodniecība unsalīdzināmā unsastatāmāvalodniecība)Baltu filoloģija unkultūraAngļu un vācu valodas skolotāja vaiangļu un krievu valodas skolotāja vaiangļu un franču valodas skolotāja vaifranču valodas skolotāja profesionālākvalifikācijaProfesionālais maģistra grādsveselības aprūpē un mākslas terapeitamūzikas terapijā profesionālākvalifikācijaDiploma pielikumā 5.2. punktāfiksētās tiesības papildināt ar tiesībāmstrādāt par interjera dizaina skolotājuProfesionālās izglītības skolotājakvalifikācijaFiloloģijas doktora grādsHumanitāro zinātľu akadēmiskaisbakalaura grāds filoloģijā2009. gada 30. jūnijs;sēdes protokols Nr.253, veiktas būtiskasizmaiľas2009. gada 20. maijs;sēdes protokols Nr.251, veiktas būtiskasizmaiľas2009. gada 10. jūnijs;sēdes protokols Nr.252, veiktas būtiskasizmaiľasLicencēta 2008. gada5.jūlijā;licences Nr. 04043-57Licencēta 2008. gada8.augustā;licences Nr. 04043-58Licencēta 2009. gada19.martā;licences Nr. 04043-59Fizika Akadēmiskais bakalaura grāds fizikā Licencēta 2009. gada8.maijā;licences Nr. 04043-60KomunikācijasvadībaProduktu dizainsProfesionālais bakalaura grādskomunikācijas vadībā un sabiedriskoattiecību struktūrvienības vadītāja vaimediju nozares uzľēmuma un iestādesvadītāja kvalifikācijaProfesionālais bakalaura grāds dizaināun produktu dizainera kvalifikācijaLicencēta 2009. gada15.maijā;licences Nr. 04043-63Licencēta 2009. gada26.jūnijā;licences Nr. 04043-6230.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsImatrikulētikopā2.2.1. pielikumsUniversitātē pilna un nepilna laika studijās imatrikulēto1. kursa studentu skaitsNo tiemparmaksuTajā skaitāPilna laikastudijasBudţetsMaksaNepilna laikastudijasBudţetsMaksaNo kopskaitanepilna laikastudijās (%)962 598 364 244 0 354 37Pamatstudijās imatrikulēto studentu skaita izmaiľas pa gadiem2004./05. 2005./06. 2006./07. 2007./08. 2008./09. Salīdzinājumā ariepriekšējogadu (%)689 632 716 705 743 Pieaugums par 5 %2008./09.7432007./08.7052006./07.7162005./06.6322004./05.689550 600 650 700 750Augstākā līmeľa studijās imatrikulēto studentu skaita izmaiľas pagadiem2004./05. 2005./06. 2006./07. 2007./08. 2008./09. Salīdzinājumā ariepriekšējogadu (%)374 273 268 265 219 Samazinājums par 17 %31.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads2008./09.2192007./08.2006./07.2005./06.2652682732004./05.3740 50 100 150 200 250 300 350 4002.2.2. pielikumsPilna laika studijās imatrikulēto studējošo skaits 2008. gadāStudiju programmas Konkursa Studentu Tajā skaitānosaukums koeficients skaits par budţetalīdz.Pamatstudiju programmasAkadēmiskās bakalaura studiju programmasJauno mediju māksla 2,7 15 11 4Latviešu filoloģija 1,4 14 14 0Matemātika 1,2 16 16 0Datorzinātnes 1,3 29 29 0Profesionālās pamatstudiju programmasLatviešu valodas un literatūras skolotājsun svešvalodas skolotājspar studijumaksu1,8 9 9 0Svešvalodu skolotājs 1,3 14 12 2Vēstures un sociālo zinību skolotājs 3,2 10 6 4Māksla 2,6 10 9 1Datordizains 4,4 20 10 10Kultūras vadība 15 26 5 21Tūrisma vadība 20 46 5 41Lietišķā socioloģija 2 8 6 2Iestādes un uzľēmuma vadība 14,6 30 6 24Vides pārvalde 4,4 32 15 17Sociālais darbinieks 2,4 10 10 0Sociālais pedagogs 1,4 10 10 0Pirmsskolas izglītības skolotājs 2,7 24 15 9Psiholoģijas skolotājs 2,4 10 10 0Sākumskolas skolotājs 1,9 27 22 5Speciālās izglītības skolotājs 1,3 14 11 3Mūzikas skolotājs 0,2 6 6 0Sporta un deju skolotājs 2,2 20 15 5Logopēdija 3,8 12 6 6Ārējo sakaru vadība 10,3 30 6 24Biroja administrēšana 0 9 0 932.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsSabiedrisko attiecību speciālists 4,2 19 11 8Pamatstudijās kopā 3.2 470 275 195Augstākā līmeľa studiju programmasAkadēmiskās maģistra studiuju programmasIzglītības zinātľu maģistrs pedagoģijā 1,1 19 17 2Latviešu filoloģija 0,4 9 9 0Augstākā līmeņa profesionālās studiju programmasSociālais darbs 2,7 20 10 10Matemātikas un informātikas didaktika 1,1 11 11 0Vadības zinības 3,4 20 10 10Informācijas tehnoloģija 0,6 8 8 0Karjeras konsultants 1,5 16 10 6Lingvodidaktika (latviešu valoda) 0,8 6 6 0Māksla 4,8 14 5 9Doktora studiju programmasPedagoģija 12 0 12Valodniecība 1 1 0E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība 2 2 0Augstākā līmeľa studijās kopā 138 89 49Universitātē kopā 608 364 2442.2.3. pielikumsNepilna laika studijās imatrikulēto studējošo skaits 2008. gadāStudiju programmas Konkursa Studentu Tajā skaitākoeficients skaits par budţetalīdzekļiempar studijumaksuPamatstudiju programmasProfesionālās izglītības- 10 - 10skolotājsSociālās palīdzības- 14 - 14organizatorsSociālais pedagogs - 21 - 21Pirmsskolas izglītības- 38 - 38skolotājsSociālais darbinieks - 37 - 37Iestādes un uzľēmuma vadība - 46 - 46Tūrisma vadība - 27 - 27Datordizains - 10 - 10Kultūras vadība - 16 - 16Sabiedrisko attiecību- 20 - 20speciālistsBiroja administrēšana - 21 - 21Sākumskolas skolotājs - 13 13Pamatstudijās kopā - 273 - 27333.lappuse no 58

535494485614489545546466444615493413523441663737536501161619212094247126402509LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsAugstākā līmeņa studiju programmasAugstākā līmeņa profesionālās studiju programmasPamatizglītības skolotājs - 23 - 23Skolotājs - 25 25Vadības zinības - 13 - 13Mūzikas terapija 20 20Augstākā līmeľa studiju- 81 - 81programmās kopāUniversitātē kopā - 354 - 3542.2.4. pielikumsStudējošo skaita izmaiņas pa gadiem3000250020001500100050002008./2009. 2007./2008. 2006./2007. 2005./2006. 2004./2005. 2003./2004.Pedagoģijas fakultāteDabas un sociālo zinātņu fakultāteHumanitārā fakultātePieaugušo izglītības nodaļa34.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsDarba devēju fokusgrupu rezultātu apkopojums:izglītība, veselība un sociālā labklājība2.4.1. pielikumsDarba grupā piedalījās:Dina Jaunzeme – Liepājas PII „Saulīte” vadītāja, Kristīne Bārdule – Liepājas Centrapamatskolas direktore, Ludmila Molčanova – Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja,Gita Babajana – Valsts Nodarbinātības aģentūras Liepājas filiāles vadošā karjeraskonsultante, Vaira Krūmiľa – Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. Vidusskola,Iveta Pūķe – Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta vadītāja, Daina Lukjanova –Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece metodiskajā darbā.Stiprās pusesLabas atsauksmes par praksēm PII un skolās,studenti ir darbotiesgriboši.IespējasBūs vajadzīgi sākumskolas skolotāji – plašaprofila.Jāveido studiju programmas/kursi, kurāsskolotāji iegūst papilduskvalifikāciju/pārkvalifikāciju (piemēram,sākumskolas skolotājam 72 h kursi).Prognoze: sociālais dienests varētu veicinātārpakalpojumu pirkšanu no nevalstiskajāmorganizācijām, līdz ar to NVO sektorā būsnepieciešami speciālisti ar zināšanām sociālajājomā un vadībzinībās.Sociālajā jomā iespējamas divasspecializācijas, kas nepieciešamas – darbs aratkarībām, psiholoģisks atbalsts un sociālāsjomas vadība (vadībzinības).Apmācīt pedagogus, kuriem ir prasmes strādātapvienotajās klasēs.Izglītības sistēmas efektivizācija.Vājās pusesIzglītības nozarē cilvēku resursu ir pardaudz.Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanaskolai ir pasliktinājusies, jo vecāki arvienmazāk var atļauties bērnus vest uz PII.Ātri zūd pedagogu lojalitāte izglītībasiestādei.Pedagogiem trūkst kompetences, lai tiktugalā ar mūsdienu problēmām (uzvedības,sociālajām u.tml.).Sociālajā jomā šobrīd strādā augstikvalificēti speciālisti ar zemu atalgojumalīmeni.Nav iestājeksāmenu specialitātē, kas neļaujnoteikt studenta atbilstību izvēlētajaiprofesijai.Studentiem un absolventiem ir zemspašvērtējums – tiek piedāvāts augstāksamats, bet baidās, ka netiks galā arpienākumiem, ka pietrūks zināšanas.DraudiIzglītības jomā vēlas atgriezties cilvēki nocitām nozarēm, kuriem ir pedagoģiskāizglītība.Konkurence uz pedagogu vietām aug – (reizēir arī uzākstāms par pozitīvu aspektu).Vispārējā vidējā izglītībā pedagogu skaitsstrauji samazināsies.Sociālajā jomā cilvēku resursu pieaugumstuvākajos gados netiek plānots.Sociālajā jomā darbinieku tālākizglītība būsieteikuma formā.Ja likvidēs lauku skolas, tiks negatīviiespaidota izglītības kvalitāte.Dalībnieki nepiekrīt liela apjoma praksēm.Reģionālā reforma – neviens nezina, kasnotiks ar skolu tīklu.Var samazināties pieprasījums pēc šīm studijuprogrammām, jo cilvēki, kuriem bijisnepieciešams iegūt izglītību, to ir ieguvuši.35.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsPapildus atziľas: Students-darba ľēmējs: viss ir atkarīgs no paša vēlmes,attieksmes un patikas darīt. Studentam jāprot realizēt savas zināšanas un jāprotsadarboties.Salīdzinājums ar 2008. gada darba devēju fokusgrupām: ir uzlabotsprakšu norises process, ko iepriekšējā gadā darba devēji minēja kā vienu no vājajāmpusēm. Šajā gadā netika akcentēta vitāla eksakto mācību priekšmetu pedagogunepieciešamība, ko pērngad izglītības jomas pārstāvji salīdzināja ar „murga situāciju”.Joprojām aktuāls jautājums – nodrošināt pedagogu pilnas darba slodzes skolās. Kāiepriekšējā, tā arī šajā gadā fokusgrupu dalībnieki atzīmē mūţizglītības nozīmi unaktualitāti. Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šajā gadā par vienu no lielākajiem draudiemuzskata reģionālās reformas realizēšanu.Darba devēju fokusgrupu rezultātu apkopojums:humanitārās zinātnes un mākslaDarba grupā piedalījās:Raimonds Gabaliľš, SIA ESTEES dizaina birojs, Jānis Letinskis, SIAwww.grafika.lv, Iveta Kuncīte, SIA KDD, Smaida Rubuze, Liepājas Mākslasvidusskola, Iveta Rusiľa, SIA Liepājas latviešu biedrības nams, Ilga Erba, LiepājasCentrālā Zinātniskā bibliotēka.Stiprās pusesVājās pusesDizaina uzľēmumu starpā veidojas sadarbība.Šobrīd ir līdzsvarojušās cenas, izmaksas.Darba ľēmēji ir sapratuši uzľēmēju risku, vairs neprasotpārspīlētus labumus.Cilvēki nodarbojas ar pašizglītību, līdz ar to bibliotekāriem,piemēram, jābūt arī ar plašām zināšanām, lai varētu apkalpotklientus.Vērojama liela uzľēmība no pašu studentu puses – paši meklēiespējas.Jaunie mediji – atvērta programma, kas iemāca studentieminiciatīvu un spēju pielāgoties.Studentiem laba teorētiskā sagatavotība.Mākslas vidusskolā esošie praktikanti ir labi (franču valodas,matemātikas skolotāji).Mūsu studenti ir aktīvi.Kultūras vadības studenti var konkurēt pasākumu jomā.IespējasŠīs grūtības ir radījušas „tukšu vietu” , bet tukša vieta ilgi tukšanestāv, studenti dizaina jomā varētu iekļauties šīs situācijasrisināšanā;Krīzi jāizmanto jaunu sakaru veidošanai, jo visi sāk nolaisties nosaviem augstumiem.Dizaina uzľēmumi ir ļoti atvērti sadarbībai ar Universitāti.„Krīze” iztīra dizaina tirgu no nespēcīgiem uzľēmumiem.Jāliek uzsvars uz studentu pašiniciatīvu.Jāattīsta uzľēmējspēja, būt darba devējiem.Dot pēc iespējas plašāka līmeľa zināšanas un tikai beigāsspecializēties.Izdzīvos izcilākie prāti.Sagatavot dizainerus kā ideju ģeneratorus.Rīgas uzľēmumi sāk meklēt uzľēmumus, kas var sniegtpakalpojumus lētāk, piemēram, ārpus galvaspilsētas.Liepājas reklāmas uzľēmumi var konkurēt ar lētākām cenām.Studentu sagatavotībaslīmenis ir daţāds.Studentu praktiskāsagatavotība varētu būtlabāka.Darba devējiem pašiem irmaza saistība ar praksistudiju procesā.Nav mācību laboratoriju(piemēram, ploterēšanuvar apgūt jauaugstskolā).Studentiem augstskolānav iespējas praktizēties.DraudiNevar prognozētattīstības tendencesStudenti nezina, vaiLiepājā varēs atrast savuvietu, varbūt jādodasprom.Liepājā ir daudzreklāmas uzľēmumu,līdz ar to konkurence iraugsta.Krītas cenas, līdz ar tojāsamazina izmaksasreklāmas jomā, līdz ar tocieš arī darbinieku algulīmenis.36.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsIespējasVeidot Liepājas dizaina uzľēmumu asociāciju – vietējieuzľēmumi savā starpā sadarbojas.Vajadzīgi speciālisti, kas var atrast noieta tirgu.Jaunie mediju studenti var sadarboties ar Mākslas vidusskolustudiju procesā.Darbus izstādīt Liepājas biedrības namā.Sagatavot projektu vadītājus – varētu būt pieprasījumsIr liels pieprasījums pēc kultūras vadības studentiem, kas varētuiet praksēs.Studiju procesā akcentēt starptautisko vidi, starptautiskokonkurenci.Augstskolu studenti studiju laikā pasniedzēju vadībā varētu jaupildīt reālus pasūtījumus.Šobrīd ir daudz kultūras projektu, kur studenti var pašrealizēties.Krīzes laikā pieaug iedzīvotāju pieprasījums pēc kultūraspakalpojumiem.DraudiPapildus atziľas: praksi labāk organizēt, kad students kaut ko ir iemācījies.Tomēr, ja praksi iet agrākos studiju kursos, tad students var pārliecināties, kas nostudiju procesa ir derīgs, kas ne. Uzľēmējiem parasti nav laika īpaši apmācītstudentus.Salīdzinājums ar iepriekšējā gada fokusgrupu: joprojām aktuāls jautājumspar infrastruktūru studiju procesā (piem., mācību laboratorijas), tāpat tiek akcentēts,ka iegūto zināšanu kvalitāte ir atkarīga no katra studenta ieguldījuma studiju procesā.Darba devēji tāpat akcentē to, ka studiju procesā arī augstskolā ir „jādod” vairāk noprakses.Darba devēju fokusgrupu rezultātu apkopojums:komerczinības, pakalpojumiDarba grupā piedalījās:Valdis Skujiľš – Liepājas Kultūras pārvalde, Aija Nelsone – Liepājas pilsētas Dome,Mārtiľš Ābols – Liepājas Attīstības pārvalde, Evita Valtere – Liepājas rajona Tūrismainformācijas birojs, Aiga Jaunskalţe, Liepājas Novada fonds.37.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsStudentu iniciatīvaStiprās pusesIespējasUzľēmēji (arī tie, kuriem Liepājā ir ārvalstu kapitāls) gaida nouniversitātes konstruktīvu dialogu, piedāvājumu, kouniversitāte var. Jābūt aktīvākai rīcībai.Uzľēmumi pārstrukturējas, meklējot jaunus modeļus, kā„izdzīvot”, līdz ar to ir īstais laiks, lai Universitātei būtuiespēja izveidot efektīvu sadarbības modeli.Prakses vietas kā iespēja iegūt darba vietu.Universitātei pašai iesaistīties prakšu vietas meklēšanā, jo tamir cits „svars” nekā situācijā, ja pats students meklē vietas.Attīstības pārvalde var palīdzēt meklēt prakses vietasstudentiem.Nevalstiskās organizācijas kā placdarms jauniem produktiem,inovācijām u.tml.Arī brīvprātīgā darba pieredze ir laba pieredze.Attīstot cilvēkiem vispārējās prasmes, var nodrošinātstudentiem iespēju konkurēt darba tirgūMūţizglītība.Nepieciešami plaša profila speciālisti.Vājās pusesNestabilās ekonomiskās situācijasdēļ uzľēmēji nelabprāt ľem praksēstudentus.Tūrisma vadības studentiem, ejotpraksē LTIB, pietrūkst valoduzināšanas.Krievu valodas zināšanu trūkums –tā uzľēmējdarbībā ir aktuāla.Kultūras jomā Liepājā nav vērojamstas, ka studenti, kas iet praksē šajājomā, pēc tam atrod arī darbu.Studentiem ātri pazūd iniciatīva.Ļoti daudz teorētisku zināšanu. Lēniapgūst praksi.Studentu vājās zināšanas latviešuvalodas gramatikā.DraudiUzľēmējiem – krīze – izaicinājumulaiks;Darba spēka piedāvājums ir liels,bet pieprasījums mazs.Jaunajiem darbiniekiem grūti atrastdarbu, jo nepieciešama pieredze,īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos.Papildus atziľas: viss atkarīgs no paša studenta. Vislabāk, ja students paralēliir strādājis jomā, kurā studē. Vairāk studentus sūtīt praksēs privātos uzľēmumos, laisaprot, ka viss ir jānopelna. Pauţ atbalstu, ka uzľēmējiem labāk ľemt praksēstudentus uz ilgāku laiku (pusgads), LTIB pusgads praksei būtu pa garu. Plus dalītaipraksei ir tas, ka var salīdzināt studentu izaugsmi. Sadarbības prasmes, plašsskatījums – tās ir spējas, ko darba devēji meklē savos darbiniekos.Salīdzinājums ar iepriekšējā gada rezultātiem: joprojām aktuālassvešvalodu zināšanas, īpaši krievu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, joprojām irnepieciešamība pēc universāli sagatavoti speciālisti, kuri izprastu attiecīgās jomaspamatprincipus. Tāpat vēl joprojām ir apgrūtināta darba prognozēšana nestabilāsekonomiskās attīstības dēļ.38.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads2.5.1. pielikumsStarptautiskie sadarbības līgumiIzglītības iestādeZR ŠveicesProfesionālāaugstskolaFiziskās izglītības unsporta akadēmijaGdaľskāProfesionālāsizglītības augstskolaLimburgāHeilbronnasaugstskolaVroclavasUniversitāteViļľas augstākāsizglītības koledţaLietišķo zinātľuuniversitāte TAMKProfesionālāsizglītības augstskolaElblongāSadarbības līgumi/jomas arLiepājas UniversitātiLīgums par pasniedzēju mobilitātiMūzikas terapijas studijuprogrammāLīgums par studentu un docētājumobilitāti Sporta un deju skolotāju,Tūrisma vadības studiju programmāLīgums par studentu un docētājumobilitāti pedagoģijāLīgums par docētāju un studentumobilitāti Kultūras vadības studijuprogrammāLīgums par studentu un docētājumobilitāti mūzikas pedagoģijasjomāLīgums par studentu un docētājumobilitāti Kultūras vadības studijuprogrammāLīgums par studentu un docētājumobilitāti Jauno mediju mākslasstudiju programmāPapildināts līgums par studentu undocētāju mobilitāti matemātikā uninformātikāSakarijas Universitāte Papildināts līgums par studentu undocētāju mobilitāti mūzikaspedagoģijāMateja BelauniversitāteJohannesaGūtenbergauniversitāte MaincāPapildināts līgums par studentu undocētāju mobilitāti pedagoģijāPapildināts līgums par studentu undocētāju mobilitāti svešvaloduskolotāju studiju programmāValstsŠveicePolijaBeļģijaVācijaPolijaLietuvaSomijaPolijaTurcijaSlovākijaVācija39.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads2.5.2. pielikumsMācībspēku mobilitāteValsts Augstskola Pasniedzējavārds, uzvārdsStudiju virziens Ilgums(dienās)Vācija RostokasDaiga Ţaime Matemātika un 5UniversitāteinformātikaZviedrija Stokholmas Benedikts Kalnačs Latviešu literatūra 7UniversitāteRumānija Kluţas-Napokas Daina Ģibiete Mākslas4Mākslas un dizainauniversitātepedagoģijaNorvēģija Stavangeres Linda Mackēviča Mūzikas7UniversitātepedagoģijaTurcija AnadoluValentīna Kaļiľina Ārējo sakaru 6UniversitātevadībaPolija Vroclavas Mirdza Paipare Mūzikas terapija 7UniversitātePolija Vroclavas Olga Blauzde Mūzikas7UniversitātepedagoģijaVācija Hildesheimas Larisa Petre Svešvalodu5UniversitāteskolotājsVācija Oldenburgas Meldra Gineite Vadībzinātnes 5Lietišķo zinātľuuniversitāteVācija OldenburgasLietišķo zinātľuuniversitāteAtis Egliľš-Eglītis Vadībzinātnes 5LietuvaVītauta DiţāUniversitāteDzintra ŠulceLatviešufiloloģija3Darbinieku mobilitāte2.5.3. pielikumsValsts Darbinieka vārds,uzvārdsVizītes iemesls Ilgums(dienās)Beļģija Lāsma Latsone Pieredzes apmaiľa 5Lietuva Aldis Kļaviľš Pieredzes apmaiľa 3Somija Aija Druvaskalne - Urdze Pieredzes apmaiľa 6Vācija Raimonds Arājs Pieredzes apmaiľa 12Vācija Inese Leitāne Pieredzes apmaiľa 5Somija Anna Trapenciere Pieredzes apmaiľa 6Polija Ilze Grospiľa Pieredzes apmaiľa 4Polija Helēna Vecenāne Pieredzes apmaiľa 4Lietuva Inga Pūre Pieredzes apmaiľa 4Vācija Lauma Veita Pieredzes apmaiľa 4Vācija Ilga Skābarde Pieredzes apmaiľa 440.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads2.5.4. pielikumsValsts, uz kurudodas studētStudentu mobilitāteStudenta vārds,uzvārdsStudiju virziensStudijuilgums(mēnešos)Slovākija Madara Fiľķe Sabiedriskās attiecības 4Slovākija Zane Liekmane Sabiedriskās attiecības 4Dānija Olga Trule Datordizains 10Dānija Krišjānis Kārkls Datordizains 10Dānija Līva Līce Datordizains 10Dānija Madara Medne Datordizains 10Turcija Vita Legzdiľa Māksla 5Rumānija Santa Vinklere Jauno mediju māksla 10Somija Anita Upīte Sociālais darbs 9Dānija Marina Miţigurska Ārējo sakaru vadība 8Portugāle Arta Berezovska Datordizains 10Somija Natālija Paškina Tūrisma vadība 5Portugāle Agnese Bite Jauno mediju māksla 5Portugāle Elvis Friks Jauno mediju māksla 5Slovākija Nelda Zaļuma Sabiedriskās attiecības 5Slovākija Linda Naumova Sabiedriskās attiecības 5Rumānija Ance Markovska Māksla 5Turcija Dace Kantmane Tūrisma vadība 4Turcija Krista Jansone Tūrisma vadība 4Turcija Nataļja Airiha Tūrisma vadība 4Turcija Lelde Retca Kultūras vadība 4Turcija Sanita Kupčus Kultūras vadība 4Turcija Baiba Otisone Kultūras vadība 4Dānija Raitis Broks Iestādes un uzľēmumavadība5Valstis un augstskolas, kuras apmeklēja studentiValsts Augstskola Studentu skaitsDānija NOEA institūts 5Lillebeltes Universitātes koledţa 1Portugāle Leirijas Politehniskais institūts 3Slovākija Mateja Bela Universitāte 4Turcija Anadolu Universitāte 1Sakarjas Universitāte 6Rumānija Kluţas-Napokas Mākslas un dizaina universitāte 2Somija Laurea Lietišķo zinātľu universitāte 241.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsStudentu prakses mobilitāte2008./2009. studiju gadā LLP/Erasmus mobilitātes praksē uz ārzemjuuzľēmumiem ir devušies šādi LiepU studenti:PraksesvalstsStudenta vārds,uzvārdsStudiju virziensPraksesilgums(mēnešos)Anglija Daiga Ore Tūrisma vadība 3Anglija Iveta Ruľģeniece Tūrisma vadība 3Anglija Madara Leja Tūrisma vadība 3Anglija Svetlana Ţizľevska Tūrisma vadība 3Norvēģija Dāvis Grietēns Sociālais darbs 3Norvēģija Marika Rimša Sociālais darbs 3Polija Raivis Stankuns Iestādes un uzľēmuma vadība 3Polija Liene Ausēja Iestādes un uzľēmuma vadība 3Valsts, nokurienesatbraukušistudentiĀrzemju studentu mobilitāteViesstudenta vārds,uzvārdsStudiju virziens2.5.5. pielikumsStudijuilgums(mēnešos)Lietuva Gintarė Lingytė Latviešu filoloģija 4Lietuva Vilija Matailė Latviešu filoloģija 4Lietuva Irma Kubytė Svešvalodu skolotājs (angļu 4val.)Lietuva Gintarė Sutkutė Svešvalodu skolotājs (angļu 4val.)Polija Patrycja Florianowicz Svešvalodu skolotājs (angļu 3,5val.)Polija Jozefina Biezunska Svešvalodu skolotājs (angļu 3,5val.)Polija Marta Gertruda Svešvalodu skolotājs (angļu 3,5Gromowskaval.)Polija Weronika Czermanska Svešvalodu skolotājs (vācu val.) 3,5Polija Artur Treder Svešvalodu skolotājs (vācu val.) 3,5Polija Eurydyka Wieczorek Svešvalodu skolotājs (vācu val.) 3,5Turcija Ali Karakan Ārējo sakaru vadība 10Turcija Tarik Uysal Ārējo sakaru vadība 4Turcija Hikmet Ozturk Māksla 4Turcija Meral Balci Māksla 4Vācija Anja Maria Jechalik Svešvalodu skolotājs (angļuval.)Vācija Anna Ogdowski Svešvalodu skolotājs (angļuval.)4442.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads2.5.6. pielikumsValsts, nokurienesatbraukušistudentiĀrzemju studentu prakses mobilitāteStudenta vārds, uzvārds Studiju virziens Praksesilgums(mēnešos)Itālija Adriana de Serio Mūzikas terapija 3,5Norvēģija Helene Holsen Foss Sociālais darbs 4Polija Natalia Tadra Iestādes un uzľēmuma vadība 3,5Polija Anna Zuraw Iestādes un uzľēmuma vadība 3Polija Sandra Wittstock Iestādes un uzľēmuma vadība 3Vācija Rebekka Dalamann Sociālais darbs 1Vācija Martin Schmidt Sociālais darbs 1Vācija Marie-Charlotte Weißleder Sociālais darbs 1Vācija Alexander Rath Ārējo sakaru vadība 13.1. pielikumsAkadēmiskajos mācībspēku un pētniecības personāla amatos ievēlētozinātľu doktoru skaita dinamika(1998. – 2008.)Nozare '98 '99 '00 '01 '02 '03 '04 '05 ‘06 ‘07 '08Dr.biol. 4 3 3 3 2 2 2 2 2 2 2Dr.sc.comp. - - - - - 1 1 1 1 1 2Dr.oec. - - - - - - - - 1 1 2Dr.philol. 12 12 10 10 11 12 13 14 14 13 14Dr.phil. 1 1 1 1 1 1 1 2 2 2 2Dr.phys. - - - - - - 1 1 1 1 1Dr.geogr. - - - - - - - 1 1 1 1Dr.sc.ing. - - - - - - - - - 1 1Dr.math. 1 1 1 2 2 2 2 2 2 2 2Dr.art. - - - - 1 1 1 1 2 3 3Dr.med. 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1Dr.paed. 24 26 24 22 22 22 22 22 22 23 24Dr.psych. 4 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3Dr.sc.soc. - - - - - 1 1 1 - - -Dr.hist. 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1KOPĀ 48 48 44 43 44 47 49 52 53 55 5943.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads3.2. pielikumsLiepājas Universitātes profesūraNr. Vārds, uzvārds, zinātniskais grāds Zinātnes nozare, apakšnozarePROFESORI1. Zane GAILĪTE, Dr.art. Mākslas zinātne,mūzikas teorija un vēsture2. Edvīns ĢINGULIS, Dr.paed. Pedagoģija,skolas pedagoģija3. Benedikts KALNAČS, Dr.habil.philol. Literatūrzinātne,salīdzināmā literatūrzinātne4. Aldis KĻAVIĽŠ, Mg.art. Māksla,vizuāli plastiskā māksla5. Benita LAUMANE, Dr.habil.philol. Valodniecība,latviešu diahroniskā valodniecība6. Edgars LĀMS, Dr.philol. Literatūrzinātne,latviešu literatūras vēsture7. Daina LIEĢENIECE, Dr.habil.philol. Pedagoģija,pirmsskolas pedagoģija8. Jānis RIMŠĀNS, Dr.math. Matemātika,skaitliskā analīze9. Alīda SAMUSEVIČA, Dr.paed. Pedagoģija,vispārīgā pedagoģija10. Ilze VALCE, Mg.art. Māksla, mūzika(kordiriģēšana)11. Oskars ZĪDS, Dr.paed. Vadībzinātne,izglītības vadībaASOCIĒTIE PROFESORI1. Daina CELMA, Dr.oec. Vadībzinātne,izglītības vadība2. Zanda GŪTMANE, Dr.philol. Literatūrzinātne,salīdzināmā literatūrzinātne3. Valentīna KAĻIĽINA, Dr.paed. Pedagoģija,nozaru (svešvalodas) pedagoģija4. Ludmila KARULE, Dr.paed. Pedagoģija,skolas pedagoģija5. Jevgenijs KAUPUŢS, Dr.phys. Fizika,matemātiskā fizika6. Inta KLĀSONE, Dr.paed. Pedagoģija,nozaru (mākslas) pedagoģija7. Diāna LAIVENIECE, Dr.paed. Valodniecība,lietišķā valodniecība8. Linda LAUZE, Dr.philol. Valodniecība,latviešu sinhroniskā valodniecība9. Anita LĪDAKA, Dr.paed. Pedagoģija,vispārīgā pedagoģija10. Linda MACKĒVIČA, Dr.paed. Pedagoģija,nozaru (mūzikas) pedagoģija44.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads11. Ilze MIĶELSONE, Dr.paed. Pedagoģija,Pieaugušo pedagoģija12. Ieva OZOLA, Dr.philol. Valodniecība,latviešu diahroniskā valodniecība13. Larisa PAVLOVSKA, Dr.paed. Pedagoģija,nozaru (svešvalodas) pedagoģija14. Ārija PTIČKINA, Dr.paed. Pedagoģija,skolas pedagoģija15. Inguna SKADIĽA, Dr.sc.comp. Datorzinātnes,datorzinātľu matemātiskie pamati16. Gunta SMILTNIECE, Dr.philol. Valodniecība,latviešu sinhroniskā valodniecība17. Rita UKSTIĽA, Dr.paed. Pedagoģija,sociālā pedagoģija3.3. pielikumsLiepājas Universitātē 2008./09. st. g. strādājošie mācībspēki –doktorantiNr. Zinātnes nozare un augstskola Doktorantu skaitsp.k.1. Pedagoģija (LiepU, DU) 72. Vadībzinātne (LU) 23. Komunikāciju zinātne („Turība”) 14. Matemātika (LU) 15. Datorzinātne (LU) 16. Mākslas zinātne (MūA, MāA) 27. Informācijas tehnoloģijas (LiepU/ RTU) 48. Ekonomika (LLU) 19. Valodniecība (LiepU) 110. Sporta zinātne (LSPA) 211. Socioloģija (RSU) 1KOPĀ 2345.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads3.4. pielikumsLiepU pētniecības struktūrvienībasNr.p.k.Nosaukums1. Matemātikaszinātľu uninformācijastehnoloģijuinstitūts2. KurzemesHumanitāraisinstitūts3. Izglītībaszinātľuinstitūts4. Vadībzinātľuinstitūts5. Socioloģiskopētījumucentrs6. MākslaspētījumulaboratorijaPētniecībasjomasMatemātika,matemātiskāfizika,informācijastehnoloģijasValodniecība,literatūrzinātne,folkloristika,mākslaszinātnesPedagoģija,psiholoģija,sociālais darbsVadībzinātne,ekonomika,komunikācijaszinātneSocioloģijaJauno medijumākslaPakļautībaLiepUstruktūrvienībaLiepUstruktūrvienībaLiepUstruktūrvienībaLiepUstruktūrvienībaDabas unsociālo zinātľufak.struktūrvienībaHumanitārāsfak.struktūrvienībaNolikumaapstiprinājumsLiepU SenātāDarbībasuzsākšana30.10.2006. 1.11.2006.Papildinformācijaparstruktūrvienību30.04.2007. 1.09.2007. www.kfvc.lv30.04.2007. 1.09.2007.7.04.2008. 1.09.2008.20.01.2003. 1.02.2003.30.10.2006. 1.11.2006. www.mplab.lv46.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads3.5. pielikumsStruktūrvienību pētījumu tematika(2009. gads)Struktūrvienība Zinātnes nozare TematikaIzglītībaszinātľuinstitūtsKurzemesHumanitāraisinstitūtsMatemātikaszinātľu uninformācijastehnoloģijuinstitūtsPedagoģijaPsiholoģijaSociālais darbsValodniecībaLiteratūrzinātneFolkloristikaMākslas zinātneMatemātikaLiepU pētniecības struktūrvienībasPedagoģiskā procesa problēmas multikulturālā sabiedrībā.Vērtībizglītības procesu ietekmējošie faktori: skolēnu vecums undzimums.Tradicionālo un novatorisko darba formu mijiedarbība mākslasizglītībā starpkultūru aspektā.Tradicionālā kultūrā sakľota mākslas un mūzikas izglītībapersonības pilnveidei, pašrealizācijai un pašizteiksmeistarpkultūru mijiedarbības procesā.Skolēnu izziľas darbības saturs un metodika.Skolēnu un studentu veselības izglītība dzīvesprasmju kontekstā.Skolas mikrosistēmas kapacitāte izglītības pārejas posmakvalitātes nodrošināšanā.Demokrātiju un pilsoniskumu veicinošie faktori skolotājuizglītošanā.Psiholoģiskās izpētes metodikas izstrāde par psiholoģiskāsaizsardzības sistēmu un personības pašizjūtu.Personības pašrealizācijas izpausmes un iespējas daţādosvecumposmos.Izdegšanas sindroms augstskolas pasniedzējiem.Starpinstitucionālā sadarbība izglītības procesa pilnveidē.Lejaskurzemes leksikas izpēte cilmes un semantiskā aspektā:Rucavas izloksnes vārdnīca; hidrometeoroloģijas leksikaLejaskurzemē.Vēsturiskā sintakse 17. gs. latviešu tekstos.Alfrēda Krūkļa personība un daiļrade.Mirdzas Ķempes daiļrades raksturojums.Tāļa Vaidara dzīve un daiļrade.Literārais process un teātris Kurzemē: tradīcijas un aktualitātes.Mīts un vēsture latviešu kara teikāsPostdramatiskā teātra meklējumi M.Eihes reţisētajās izrādēsLiepājas teātrī.Liepājas teātra vēsture un aktualitātes Latvijas un Eiropas teātrakontekstā.Mūzikas un muzikālās izglītības tradīcijas Kurzemē.Propagatora diferenču shēmu izstrādes daudzu dimensijuadvekcijas-difūzijas reakcijas nestacionāram vienādojumam.Plūsmu diferenču shēmu izstrādes Šrēdingera vienādojumam.Dimensiju un procesu virzītu diferenču shēmu izstrādesparaboliskiem diferenciālvienādojumiem.Analītiskas un skaitliskas risināšanas metodes nehomogēnamBurger’s vienādojumam un turbulento planetāro gaisa slāľuhidrodinamikas vienādojumiem, pielietojot splainukvazilinearizācijas pieeju.Matemātiskie modeļi stohastisko procesu teorijas pielietojumiemsatiksmes plūsmas un citu korelētu sistēmu modelēšanā.Ekonomiska satura matemātisko modeļu izmantošanas iespējasskolas matemātikas kursā.47.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsVadībzinātľuinstitūtsMākslaspētījumulaboratorijaSocioloģiskopētījumucentrsVadībzinātneMākslas zinātneSocioloģijaIntelektuālā kapitāla ietekme uz Kurzemes plānošanas reģionaattīstību.Izglītības iestāţu efektīva pārvaldība zināšanu sabiedrībā.Kvalitātes vadības problēmas augstskolās.Komandas darba principu pielietošana Latvijas vispārizglītojošāsizglītības iestādes vadīšanā.Moderno metoţu izmantošana pašvaldībās.Zināšanu pārvaldība Latvijas augstākajā izglītībā.Jauno mediju mākslas izglītība un pētniecība.Tīklu kartēšana: tīklojumu, tīklu veidošanas procesu analīze jaunomediju kontekstā, vizualizācija.Elektroniskās un digitālās mākslas arhivēšana: analīze,metodoloģija, formas, datu bāzes.Skaľas objektivizācija: sonoloģijas, telpiskās skaľas pētniecība.Hibrīdas laboratorijas veidošana.Tautas attīstības un dzīves kvalitātes, sociālās labklājības,sabiedriskās domas, izglītības kvalitātes, kultūras socioloģijas,ataudzes dzīves kvalitātes perspektīvu pētījumi.Humanitārā fakultāteLiteratūras LiteratūrzinātnekatedraLatviešuvalodaskatedraMākslas undizainakatedraSvešvalodukatedraValodniecībaMākslas zinātnePedagoģijaPedagoģijaLietišķāvalodniecībaLiepU fakultātes un katedrasBaltijas literatūras veidu (prozas, drāmas) attīstības tipoloģija.Latviešu rakstnieku dzīves un daiļrades izpēte: Augusts Deglavs ,Andrievs Niedra, Vilis Plūdons, Fricis Bārda, Tālis Vaidars,Mirdza Ķempe, Ēriks Kūlis.Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas problēmjautājumi.Mūsdienu latviešu valodas morfoloģija.Latvijas izglītības iestāţu nosaukumu lingvistiskā izpēte.Sarunas sākuma un beigu formulas mutvārdu saziľā. Vispārējujautājumu sintaktiskā izveide latviešu sarunvalodā. Izteikumumodalitāte.Mazākumtautības skolēnu latviešu valodas prasmes, lietojuma unlingvistiskās attieksmes savstarpējā saistība.Teksta izpētes aspekti dzimtās valodas mācību saturā.Latviešu valodas kā svešvalodas mācību metodikaspamatnostādnes. Latviešu valodas mācību metodikas vēsturesjautājumi.Lejaskurzemes izlokšľu gramatiskās īpatnības.Kurzemes izlokšľu un 17. gs. iespiesto tekstu sintakses īpatnības.Liepājas māksla gadsimtu vējos.Skrunda – Kurzemes kultūrvēsturiskais mantojums.Tekstilmāksla: tradicionālais un novatoriskais.Latvijas sabiedrības vērtību sistēma 19./20. gs. mijā un tāsietekme uz Brazīlijas latviešu diasporas dzīves kvalitāti.Roku darbu sistēmas pielietojums skolotāju izglītošanā:problēmas un risinājumi.Vizuālās mākslas izglītība: problēmas un risinājumi .Veidošanas metodika.Vizuālās mākslas iespējas pirmsskolas izglītības iestādēs.Valodu mācīšana un starpkultūru komunikācija, kultūrusaskarsme valodu mācību procesā.Krievu valodas un tās mācīšanas kulturoloģiskais aspekts.Franču valodas mācību teorētiskais un praktiskais nodrošinājums.Svešvalodu apguve un starpkultūru komunikācija.Angļu valodas mācīšanas metodika.Krievu valodas funkcionēšana bilingvālā vidē.Metamācīšanās.48.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsDabas un sociālo zinātľu fakultāteMatemātikasuninformātikaskatedraSociālozinātľukatedraVadībzinātľukatedraVides zinātľukatedraPedagoģijaMatemātikaDatorzinātne uninformācijastehnoloģijasFilosofijaVēstureEkonomikaVadībzinātnePedagoģijaVadībzinātneVides zinātnePedagoģijas fakultāteMūzikas Mākslas zinātnekatedraPedagoģijaMūzikas terapijaPraktiska satura ģeometrijas uzdevumi latviešu matemātikasmācību grāmatās 20.gs. 20.un 30. gados.Studentu motivēšana diskrētās matemātikas kursa apguvei.Trigonometrijas elementi animatīvos attēlos.Polinomu algebra.Propagatora diferenču shēmas izstrāde paraboliska tipa advekcijasdiifūzijas reakcijas vienādojuma Košī problēmai vienas unvairāku dimensiju gadījumos.Informācijas tehnoloģiju ieviešana studiju procesā.Relācijas datu bāzu informācijas pieejamība semantiskā tīmekļatehnoloģijām.E- resursu un informācijas tehnoloģiju attīstības perspektīvas unnozīme tautsaimniecības attīstībā.Vēstures filozofijas koncepcijas 19. gs. socioloģijā.Sociālā un izglītības filozofija.Dzīvesstāsti kā 20. gs. vēstures avots.Izglītības procesu attīstības vēsture.Izglītības kvalitātes dimensijas zināšanu sabiedrībā.Pakalpojumu mārketings.Loģistikas pielietošanas intensifikācija reģionu mazos un vidējosuzľēmumos.Vides nodokļu Latvijā iespējamo alternatīvu salīdzinoša analīze.Sabiedriskās attiecības kā augstskolu konkurētspējas faktors.Vides un veselības izglītības realizācija mūsdienu izglītības telpā.LiepU studentu attieksme pret integrētās veselības izglītībasīstenošanu.Radošuma aspekts dabaszinību metodikā skolā un pirmsskolā.Izglītības ilgtspējīgai attīstībai saturs un metoodika ekoloģijas,ilgtspējīga tūrisma studiju kursos.Tūrisma izglītība un vadība ilgtspējīgai attīstībai.ES piekrastes zonu ilgtspējīga attīstība: Baltijas jūras reģionadimensija.Mūzikas klausīšanās fenomens.Ieskaľa mūzikā un to īpatnības latviešu a capella kora darbos20.gs. 70. – 90.gados.Mūzikas mācību process personības pilnveidei un pašrealizācijai.Starptautiskā sadarbība kā jaunas izteiksmes iespējas personībaspilnveidei.Dialoga metode mūzikā – komunikatīvās sfēras rosinātājabērniem ar psihiskās attīstības aizturi.Improvizācijas metode kā integratīvā pieeja skolēnu personībassocializācijā.Mūzikas izglītība kā personības pašizpausmes iespēju veicinātāja.Mūzikas terapijas iespējas.49.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsPedagoģijaskatedraPsiholoģijaskatedraSportakatedraPedagoģijaSociālais darbsPsiholoģijaSporta zinātnePirmsskolēna (5 – 7 gadi) personības attīstība veselumā kāsagatavošanas skolai nosacījums.Saziľas procesa modelēšana – skolēnu komunikatīvās pieredzesattīstības līdzeklis dzimtās valodas mācībās 1. – 4. klasē.Pamatizglītības pirmā posma skolotāju profesionālās kompetencespaaugstināšanas iespējas dzimtās valodas mācībās: dzimtāsvalodas mācību metodikas teorijas un prakses saistība, skolotājaun skolēnu mācību procesa mijiedarbības praktiskie paľēmieni.Balss traucējumi pedagogiem – agrīnās logopēdiskās palīdzībasiespējas.Skolas mikrosistēmas kapacitāte izglītības pārejas posmakvalitātes nodrošināšanā.Komunikāciju teorijas karjeras konsultēšanā un karjeras attīstībasteorijas.Pedagoģiskā procesa audzināšanas problēmu risināšanasteorētiskie un praktiskie aspekti.Nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstīšanas iespējasmultikulturālā sabiedrībā.Studiju darba modernizācija augstākās izglītības iestādē.Studējošo mācīšanās pašorganizācija kā profesionālās attīstībasfaktors.Sociālā darba attīstības aktualitātes.Dzīves kvalitātes izmaiľas mūsdienu mainīgajā situācijā Latvijā.Personības profesionālā pilnveide. Pašvērtējums un pretenzijulīmenis jauniešu vecumā. Jaunu metoţu izmantošana darbā artalantīgiem bērniem.Skolotāja psiholoģiskais portrets 21. gadsimtā: skolotājutestēšanas rezultātu apkopojums un analīze.Skolotāju emocionālā kompetence mācību stundās skolā.Izdegšanas sindroma un to ietekmējošo faktoru izpēte augstskolupasniedzējiem.Nesekmības iemesli skolā: skolotāju aptauja, semināri korekcijasklašu skolotājiem. Ģimenes attiecību modeļu saistība ar mācībusasniegumiem skolā.Daţādu aerobikas veidu saturs, līdzekļi, vadīšanas metodika unnodarbību organizēšana studentiem.Bumbiľas metiena ātruma un metiena precizitātes attīstīšanajaunajiem florbolistiem.50.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads3.6. pielikumsLiepU zinātniskās konferences un semināri2008./ 2009. studiju gadsKonferences/Semināra nosaukums Konferences veids Norises laiksSpektropijaStarptautiskā jauno mediju mākslaskonference2008. gada 17.–18. oktobris(RIXC Mediju telpā Rīgā)13. gadskārtējā starptautiskā 2008. gadavalodniecības nozares konference 27. – 28. novembrisVārds un tā pētīšanasaspektiSociālā darba aktualitātes:Sociālais darbs ar dažādāmsociālām grupāmAktuālas problēmasliteratūras zinātnēZinātnes un radošumanedēļaIzglītības kvalitātesdimensijas zināšanusabiedrībāSabiedrība un kultūra:Citādība un mazākumainteresesCilvēks un videEiropa, Latvija, Liepājasociālo procesu spogulīKonkrētais un abstraktaisvizuālās mākslaskompozīcijā3. gadskārtējā sociālā darba konference 2009. gada20 februārisLiepU un LU Literatūras, folkloras unmākslas institūta 15. gadskārtējāstarptautiskā zinātniskā konferenceGadskārtēja studentu unmācībspēku zinātniskās un radošāsdarbības popularizēšanas nedēļaIzglītības zinātľu institūta 1.zinātniskā konferenceLiepU un MelardalenasAugstskolas (Zviedrija) 12.gadskārtējā starptautiskā zinātniskākonference9. gadskārtējā starptautiskāzinātniski metodiskā konferenceSocioloģisko pētījumu centra 2.konferenceGadskārtējais starptautiskaismākslas simpozijs un plenērs2009. gada5.–6. marts2009. gada23.–28. marts2009. gada17. aprīlis2009. gada23.–24. aprīlis2009. gada21.–22. maijs2009. gada28. maijs2009. gada17.–24. jūlijs2008. un 2009. gadā finansētie nozaru un starpnozarupētījumu projektiLatvijas Zinātnes padomesfundamentālo un lietišķo pētījumu projekti (granti)3.7. pielikumsGads Projekta nosaukums Projektavadītājs2008. Latviešu valoda Lejaskurzemē: vēsture un areālie kontakti Dr.habil.philol.Mijiedarbība ar pedagogu kā vecākā pirmsskolas vecumabērna pašapziņas un personības attīstības veicinātāja2009. Mijiedarbība ar pedagogu kā vecākā pirmsskolas vecumabērna pašapziņas un personības attīstības veicinātājaB. LaumaneDr.habil.paed.D. LieģenieceDr.habil.paed.D. Lieģeniece51.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsValsts pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu unkultūru” projektsGads Projekta nosaukums ProjektavadītājsDr.philol.I. Ozolalīdz2009.Projekts Valoda un vide (vadošā institūcija – LU Latviešuvalodas institūts)IZM apakšprogrammas„Zinātniskās infrastruktūras nodrošināšana un attīstība augstskolās”finansētie projektiGads Projekta nosaukums Projekta vadītājs2008. Konstruktīva uzvedība kā pašregulācijas līdzeklis Dr.habil.paed.D. Lieģeniecemācību sasniegumu pilnveidēIekšējā modelēšana elementārajā matemātikāAugstākās izglītības vajadzību izpēte un studijuprogrammu optimizācija Kurzemes plānošanas reģionāKurzemes kultūrvēsturisko materiālu sistematizācija unizpēte KHI Kurzemes folkloras un valodas centrāMultidisciplinārā sadarbība piekrastes ilgtspējīgaiattīstībaiLiepājas jauniešu nākotnes ieceres un to īstenošanasiespējasAugstas veiktspējas aprēķinu metodes vides unsatiksmes plūsmu dinamikāStabilu analītisku un skaitlisku metožu izstrādesdeterminēto un varbūtisko sistēmu inverso problēmupētījumosElektro-disociācijā iegūtā porainā silīcija tehnoloģiskoun fizikālo īpašību teorētiski un eksperimentāli pētījumiElektromagnētiskie viļņi kā materiāls un medijs mākslā2009. Finansēšanas programma netiek īstenota.Līgumdarbi, pasūtījuma un citi pētījumiDr.paed.E. ĢingulisDr.oec.D. CelmaDr.philol.E. LāmsDr.biol.M. ZeltiľaDr.geogr.I.M. MarkausaDr.math.J. RimšānsDr.math.Š. GuseinovsDr.phys.J. KaupuţsDr.art.A. Druvaskalne-UrdzeNr.Pētījuma nosaukums /veicamais uzdevums2008.1. Populārzinātniskas grāmatasLatviešu valodas pareizrunaun pareizrakstība manuskriptaizstrādes nobeigums2. Populārzinātniskā rakstu krājumaValodas prakse: vērojumi unieteikumi 4. laidiena izstrāde unzinātniskā rediģēšanaStruktūrvienībaLatviešu valodas katedra:Dr.philol. Dz. ŠulceLatviešu valodas katedra:Dr.philol. L. LauzePasūtītājs/finansētājsValsts valodasaģentūraValsts valodasaģentūra52.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads3. Dabas pētnieks IZI, Vides zinātľu katedra:Dr.paed. L. Karule,Dr.paed. O. Glikasa4. Pirmie soļi zinātnē IZI, Vides zinātľu katedra:Dr.paed. L. Karule,5. SIA „Liepājas reģionālāslimnīca” pacientu viedokļi, kasraksturo vides, pacientu unpersonāla komunikācijas kultūru6. Kultūras patēriņa pētījumsLiepājāDr.paed. O. GlikasaSocioloģisko pētījumucentrs:Mg.paed. A.Medveckis,Mg.oec. L.RomaľukaSocioloģisko pētījumucentrs:Mg.paed. A.Medveckis,Mg.oec. L.Romaľuka7. Faktūru laboratorija Mākslas un dizaina katedra:Mg.art. I. DeģeLatvijas VidesaizsardzībasfondsLatvijas VidesaizsardzībasfondsLiepājasReģionālāslimnīcaSIA Analītiskopētījumu unstratēģijulaboratorijaKultūrkapitālafonds53.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gads5.1. Pieaugušo izglītības nodaļas kursu piedāvājumsPIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS NODAĻASKURSU PIEDĀVĀJUMS PEDAGOGIEM 2008./2009. st.g.Kursu nosaukums, saskaľojuma Nr. ar IZMBērna emocionālā audzināšana un attīstība, 36.st.(A;Nr.1245)BEA (Bērna emocionālās audzināšanas) programmas mērķisir palīdzēt pieaugušajiem labāk izprast maza bērnavajadzības, pievērst uzmanību bērna attīstības“stūrakmeľiem”, teoriju sasaistīt ar praksi. Visāmprogrammas tēmām ir noteikta struktūra – ievads tēmā, dotāskompetences attīstības gaita, aktuālie pētījumi par tēmu,audzināšanas principi speciālistiem. Bērna pirmie seši dzīvesgadi ir pamats bērna tālākai attīstībai, tāpēc BEA programmair izveidota, lai palīdzētu pozitīvi mainīt bērnu uzvedību,ietekmētu bērnu emocionālo attīstību.Izglītības pārejas posma pirmsskola- skola kvalitātesnodrošinājums, 16 st. (A; Nr.1378)Izglītības pārejas posmi ir aktuāla prakses un zinātniskopētījumu joma daudzās Eiropas valstīs. Latvijas izglītībassistēmā, kas sastāv no vairākiem segmentiem, bērni, vecākiun pedagogi ir spiesti pārvarēt vairākus izglītības pārejasposmus. Viena no nozīmīgākajām ir pārejas fāze pirmsskola– skola. Veiksmīgai šī posma problēmu pārvarēšanai kursuprogrammā tiek paredzēts nodrošināt skolotāju izpratni parizglītības pārejas posmu teorētiskajiem aspektiem, zināšanaspar bērnu, vecāku un skolotāju vajadzību specifiku unprasmes izstrādāt izglītības pārejas posmu koordinēšanasprogrammu.Mūzika pirmsskolā- risinājumi praksē, 36 st., (A;Nr.1241)Lai attīstītu muzikālās spējas pirmsskolas vecuma bērniemun izraisītu interesi par mūziku, nepieciešami profesionāli,zinoši un prasmīgi pedagogi, kas radoši pielieto daţādas,interesi rosinošas mācību metodes, tādējādi veicinot bērnukreativitāti un pašizpausmi. Programma rosina apgūt unpraktiski izmantot mācību metoţu daţādību, kā arī mūzikasterapijas iespējas, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu muzikālāsaudzināšanas procesu pirmskolā.Pareizas stājas veidošanas priekšnoteikumi pirmsskolasun jaunākā skolas vecuma bērniem, 12 st. (A; Nr.1464)Programmas dalībnieki tiks iepazīstināti ar kustību - balstaaparāta attīstības aktualitātēm, koriģējošo vingrojumu unrotaļu atlases īpatnībām pirmsskolas un jaunākā skolasvecuma bērniem, dalībnieki apgūs kustību – balsta aparātaapsekošanas metodes, korekcijas un profilakses iespējasVadītājsGuna Krēgere-MedneDina BethereLinda MackēvičaVineta Laiveniece54.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsBērnu ar speciālajām vajadzībām integrācija uniekļaušana izglītības procesā, 36 st., (A; Nr.1182)Programma ir izstrādāta pamatizglītības skolotājuprofesionālās kompetences pilnveidei. Tās ietvaros irparedzēts papildināt dalībnieku zināšanas parfundamentālajām nostādnēm, aktuālajām tendencēmspeciālās pedagoģijas un izglītības prakses attīstībā.Programmas saturā tiek akcentētas bērnu ar viegliemgarīgiem traucējumiem un mācīšanās grūtībām speciālāsvajadzības izglītības procesā.Balss traucējumi, 36 st., (A; Nr.1019)Programma izstrādāta, lai izglītotu speciālistus- skolotājuslogopēdus, kuri būtu spējīgi sniegt profesionālu palīdzībubalss traucējumu gadījumos. Kursu klausītāji iegūstzināšanas par balss aparāta pareizu lietošanu, par bieţāksastopamajiem balss traucējumiem bērniem unpieaugušajiem un to novēršanas iespējām.Mūzikas skolotāja profesionālās kompetences pilnveidedarbā korekcijas klasēs, 36 st., (A; Nr.1377)Programmas mērķis- iepazīstināt mūzikas skolotājus arjaunākām metodēm un aktualitātēm mūzikas mācīšanā,izmantojot mūzikas terapijas metodes.Mūzikas skolotājam nepieciešamo zināšanu un prasmju sfērupaplašināšana darbā korekcijas klasēs. Ievirze speciālajāpedagoģijā un psiholoģijā, lai izprastu bērnus ar attīstībastraucējumiem un tā darba specifiku.Darba organizācija un metodika korekcijas klasēsvispārējās izglītības iestāţu pedagogiem, 36 st., (A;Nr.1225)Pedagoģiskās korekcijas klašu darba organizācijas savdabībapamatizglītības iegūšanas un nodrošināšanā skolēniem armācīšanās grūtībām un/vai zemu mācību motivāciju.Latviešu valodas apguve bez starpniekvalodas, 36 st. (A;Nr.0998)Kursu saturā ietverta latviešu valodas skolotājiemnepieciešamā informācija, lai viľi gūtu priekšstatu parpatvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvostatusu, kā arī par darbu ar šiem cilvēkiem Latvijaspašreizējā situācijā,. lai sagatavotu skolotājus latviešuvalodas mācīšanai bez starpniekvalodas.Sociālo darbinieku un sociālo pedagogu specializācijadarbā ar bēgļiem, 36 st. (A, Nr.1183)Programmas mērķis- sniegt zināšanas un prasmes, attīstītsociālo darbinieku un sociālo pedagogu profesionāluattieksmi, kas sniegs iespēju izprast problēmas darbā arpersonām, kuras ir brīvprātīgi vai piespiedu kārtā atstājušisavu valsti un kurām ir vajadzīgs kvalitatīvs atbalstsInovācijas saskarsmes psiholoģijā, 18 st., (A; Nr.1345)Programmas saturs sagatavots, lai sekmētu interešu izglītībaspedagogu vispārējo kompetenču pilnveidi, akcentējotDina BethereBaiba TrinīteMirdza PaipareBlāzma VikmaneDiāna LaivenieceRita UkstiľaVija Zēlerte55.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsstarppersonu saziľas prasmi, tās nozīmi un ietekmipedagoģiskajā procesā.Programmas saturā iekļautās tēmas atspoguļo mūsdienīguskatījumu saskarsmes psiholoģijas apguvē.Mācīšanās šķēršļi, to noteikšana un novērtēšana, 24 st.,(A; Nr. 321)Tālākizglītības kursu programmas struktūrā ir iekļautinozīmīgākās izglītības procesa bērniem ar mācīšanāsgrūtībām īstenošanas problēmas: mācīšanās grūtībupsiholoģiski pedagoģiskās izpausmes un skolēnu aktivitāšuspecifika izglītības procesā, kā arī pedagoģiski psiholoģiskopasākumu kopums bērnu attīstības veicināšanai. Kursuprogrammas īstenošanas procesā ir plānots nodrošinātizpratni par mācīšanās grūtību cēloľiem, zināšanas parmācīšanās grūtību sociāli pedagoģiskajām izpausmēm,prasmi plānot un īstenot izglītības procesu atbilstoši tādiferencēšanas un individualizācijas nosacījumiem.Pedagoģiskās palīdzības iespējas izglītojamiem armācīšanās traucējumiem vispārējās izglītības iestādēs, 12st., (A; Nr. 321)Tālākizglītības kursu programmā tiek atspoguļotinozīmīgākie speciālās izglītības īstenošanas aspektiiekļaujošajā vidē: speciālās izglītības vajadzību izpausmes unto pedagoģiski psiholoģiskā diagnosticēšana, pedagoģiskāsatbalsta sistēmas plānošana un funkcionēšana, izglītībasprocesa individualizācijas nodrošinājums. Programmasīstenošanas procesā tiek nodrošināta izpratne par iekļaujošāsizglītības normatīvo bāzi, zināšanas par speciālo vajadzībupedagoģiski psiholoģiskās diagnosticēšanas metodoloģiju unspeciālās pedagoģijas didaktikas nosacījumiem, prasmesnodrošināt izglītības speciālo vajadzību diagnosticēšanu,individuālo izglītības programmu izstrādi un darbotiespedagoģiski psiholoģiskajā atbalsta sistēmā.Mūsdienīga mācību procesa īstenošana speciālajāizglītībā, 12 st., (A; Nr.321)Tālākizglītības programmā tiek atspoguļoti nozīmīgākiespeciālās izglītības aspekti: garīgās attīstības traucējumudiagnosticēšana, mācību procesa organizācijas specifika,akcentējot bērnu ar smagiem un vidēji smagiem garīgāsattīstības traucējumiem izglītošanas specifiku, kā arīinovatīvas pieejas mācību un audzināšanas metoţu izvēlē.Programmas apguves procesā tiek nodrošināta izpratne parspeciālās izglītības didaktikas sistēmu, zināšanas par garīgāsattīstības traucējuma psihosociālajām pazīmēm, prasmesizmantot attīstības traucējuma pedagoģiski psiholoģiskāsdiagnosticēšanas metodes attīstības traucējuma pakāpjudiferencēšanā, prasme saskaľot mācību tehnoloģijas arbērna attīstības un apmācības līmeni un nodrošinātindividualizētu izglītības procesu.Dina BethereDina BethereDina Bethere56.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsINTEREŠU IZGLĪTĪBAS KURSU PIEDĀVĀJUMS 2008./2009. ST. G.Kursu nosaukumsMobings- psiholoģiskais terors darbā. Izdegšanas sindroms.Risinājumi. (12 st.)Drošības pamatprincipi daţādās dzīves situācijās. (12 st.)Kursa laikā tiek sniegta informācija par jēdzieniem „Drošība”un „Pašaizsardzība”. Tiek runāts par to, kā paredzēt bīstamassituācijas un kā izvairīties no daţāda rakstura apdraudējumiem.Kā garantēt savu un tuvinieku, kustamā un nekustamā īpašumadrošību.Šūšanas un rokdarbu sintēze apģērbu darināšanā unpārveidošanā. (30 st.)Kursa saturs izveidots ar mērķi, palīdzēt dalībniekiem veidotkombinācijas sava jau esošā apģērba pārveidošanā, laiekonomētu līdzekļus. Interesenti varēs apgūt pamatprasmesjauna apģērba darināšanā, kā arī piegrieztľu pārveidošanā.Praktiskā šūšana. (12 st.)Kursu mērķis ir apgūt prasmes pagatavot vienkāršus,saimniecībā noderīgus šūtus priekšmetus. Apgūt topapildināšanas iespējas ar daţādām rokdarbu tehnikām.Zīda apgleznošana. (18 st.)Dalībnieki tiks iepazīstināti ar krāsu mācību un kompozīcijaspamatiem, kā arī ar zīda apgleznošanas ābeci- vienkāršākās unefektīvākās metodes zīmējuma veidošanai uz zīda u.c.Trauku apgleznošana. (18 st.)Dalībnieki tiks iepazīstināti ar specifiskajām krāsām stikla,porcelāna un fajansa trauku apgleznošanai un to pielietošanasiespējām sadzīvē. Daţādas vienkāršas metodes trauku rotāšanaiar garantēti labu rezultātu.Dāvanas- gatavošana, noformēšana, iesaiľošana. (18 st.)Kursa mērķis ir palīdzēt sagatavoties svētkiem. Dalībniekiapgūst apsveikumu kartīšu (gleznošana uz zīda) gatavošanā, T-krekliľu apdrukā (šablonu tehnika), trauku apgleznošanā undāvanu noformēšanā un iesaiľošanā.Mākslas terapija. (8 st.)Krāsu psiholoģiskā iedarbība. (8 st.)Projektu vadība. (40 st.)Projektu izstrāde un līdzekļu piesaistīšana ir viena no iespējām,kā turpināt attīstību pārmaiľu laikos. Kursa laikā ir iespējamsapgūt teorētiskas zināšanas projektu izstrādē un vadībā, kas tiekpapildinātas ar praktiskiem darbiem.Tolerances veicināšana. (48 st.)Kursu mērķis ir veidot izpratni par daudzveidīgu un atšķirīgusabiedrību. Kursa saturā iekļautas šādas tēmas: Mēs – līdzīgieun atšķirīgie, diskriminācija un neiecietība, stereotipi unaizspriedumi, diskusijas ar nozaru profesionāļiem, empātijastreniľš, sadarbības veidošana palīdzībai.VadītājsĒrika GintereUldis NovickisDaina ĢibieteDaina ĢibieteLīga GūtmaneLīga GūtmaneLīga GūtmaneLīga GūtmaneLīga GūtmaneAtis Egliľš-EglītisĽina Petrauska57.lappuse no 58

LiepU Senātā apstiprinātie dokumenti - 2009.gadsPats sev jurists. (24. st.)Tiesību būtība. Līgumi, pilnvaras.Administratīvās tiesības. Darba tiesības.Personas datu aizsardzība.Patērētāju tiesību aizsardzība.Ievads komerctiesībās.Aukles profesionālās darbības pamatkurss. (12 st.,24 st.,108st.)Saskarsmes psiholoģija, attīstības psiholoģija.Profesionālās uzvedības ētika un kultūra.Profesionālās ētikas kodekss darbā ar daudzveidīgajāmģimenēm mijiedarbības organizēšanā.Bērna fiziskās, psihiskās un emocionālās attīstības sekmēšana.Dienas reţīma plānošana un organizēšana.Daţādu pasākumu un rotaļu plānošana, organizēšana bērniemvecumā no 1-5 gadiem.Pirmā medicīniskā palīdzība.Iveta TumaščikaAnda Ļoļāne58.lappuse no 58