Laikraksts "Ķeipenes Vēstnesis", maijs - Ogres novads

ogresnovads.lv

Laikraksts "Ķeipenes Vēstnesis", maijs - Ogres novads

3maizi nevar spēt piepirkt – uzreiz jānopērk10 kukuļi, un pašu ceptā maizīte sanākgaršīgāka.Turam četras slaucamas govis – pienuizlietojam tikai pašu vajadzībām – griežamkrējumu, kuļam sviestu, taisāmbiezpienu, sienam sieru. Turam arī cūkas– ledusskapis mums vienmēr pilns argaļu. Dārzs, kurā izaudzējam visu, kasnepieciešams pašiem, – tā ir pati par sevisaprotama lieta. Dienā mums ēšanai aizietspainis kartupeļu – visiem garšo kartupeļi.Mums ir arī bišu saimes.Brīnos par tiem cilvēkiem, kas iet uzpagastu pēc pabalstiem, bet paši sev patburkānu nevīžo izaudzēt.Ja ir tik liela saimniecība, tad visiem irjāstrādā. Kristaps parasti iet uz kūti – saliekgovīm priekšā miltu spaiņus, padzirdateliņus, vasarā tos izved laukā.Vadimu tētis māca strādāt ar zāģi.Vadims ir arī galvenais malkas skaldītājs.Meitenēm arī vienmēr ir ko darīt – ganvirtuvē, gan dārzā, gan kūtī.Bet, protams, bērni darba dēļ nevaraizmirst par mācībām. Bērni mācībāsir centīgi – neko sliktu nevaru teikt. Jaarī kādam neiet tik labi, kā gribētos, tasnav tāpēc, ka neko nedara un necenšasmācīties.Kā jau teicu – bērniem ir noteiktadienas kārtība. Gulēt jāiet deviņos vakarā.Protams, ir jau arī izņēmumi šajā dienaskārtībā. Kad lielie bērni nav paspējušilīdz deviņiem visu izmācīties, tad iznākaiziet gulēt vēlāk.Lielie bērni parasti ceļas sešos no rīta,mazie ap septiņiem. Kad bērni iet uzskolu, mums ar Jāni abiem tiek pa rītabučai no viņiem un mīļš: „Čau, tēti, čau,mammu!”. Bērniem pakaļ jābrauc pēcpiektās stundas.Mums mājās ir dators ar interneta pieslēgumu,bet stundām sēdēt pie datoranevienam nav laika un vēlēšanās.Ir grūti, bet no bērniem nāk tāds spēksMan dzīve ir ierauta tādā kā vāveresritenī – visu jāpaspēj. Esmu galvenāģimenes šofere, kad esmu pārgurusi, maniaizstāj Jānis.Pirmdienās un ceturtdienās veduAngelinu un Aleksandru uz MadlienasMūzikas skolu.Otrdienās un piektdienās Aleksandru,Kristapu un Kristīni un vēl piecus Ķeipenesbērnus aizvizinu uz Madlienas bērnu dejukolektīva „Lienīte” mēģinājumiem.Trešdienās Angelīnu un Aleksandruvedu uz vēderdeju nodarbībām Ķeipenē.Ceturtdienās Vadimam un AngelinaiMadlienā ir jauniešu deju kolektīva„Daina” mēģinājumi – atkal esmu ceļā .Piektdienas vakari ir manas un Jāņakopīga izbraukuma vakari – mēs dejojamĶeipenes senioru deju kolektīvā, unpiektdienās notiek mēģinājumi tautasnamā.Sestdienas ir mūsu talkas dienas, kadkopīgiem spēkiem iztīrām māju no vienagala līdz otram. Un tā katru nedēļu arnelielām izmaiņām.Ir jau brīži, kad šķiet – nemaz vairs navspēka, bet atnāk kāds no bērniem un gribparunāties par kaut ko viņam svarīgu, unman tas spēks ir jāatrod, jo ar bērniem irjārunā, jāuzklausa un jāsamīļo.Mūsu ģimenē ir izveidojusies tradīcijarīkot „sapulces”. Sapulces sasaucam tad,kad ir radusies kaut kāda problēmiņa, kasjāatrisina, jāizrunā, arī tad, kad man kautkas nepatīk bērnu uzvedībā vai rīcībā.Tad arī visi sanākam, izrunājamies,apspriežamies un rodam risinājumu.Bērni mums dod tādu spēku un dzīvesstimulu, kas atsver visas sīkās nedienasun grūtumu. Priecājamies par bērnusasniegumiem – par to, cik viņi skaistidejo, izjusti deklamē un spēlē mūziku. Arīviņu paštaisītie apsveikumi un vēstulītes,ko viņi man šad un tad uzraksta, ir tik mīļiun aizkustinoši.Nenovērtējams ir arī manu lielo bērnu,kuriem jau pašiem ir savas ģimenes,atbalsts. Mani lielie bērni palīdz maniemmazajiem bērniem, no kuriem pieci irskolnieki, sapirkt visu skolai nepieciešamo– burtnīcas, dzēšgumijas, pildspalvas,lineālus. Meitenes no lielo bērnu puses tiekpalutinātas, nopērkot viņām auskariņus,krellītes.Atbrauc mani lielie bērni no Īrijas unsaka: „Laižam, mamm, uz „Maximu”!”,un piepērk mums pilnu ledusskapi. Paratbalstu – gan materiālo, gan to – naudasizteiksmē nenovērtējamo – saku saviembērniem paldies, kā arī Jāņa meitai Ilvitaiun viņas ģimenei. Par visu liels, lielspaldies mūsu mīļajiem lielajiem bērniem!Paldies arī skolotājiem Daigai Bombāneiun Andrim Miķelsonam, kuriatbrauca pie mums uz Rubeņiem ar tortiCik labi, ka ir mammas drošais plecs, kam pieglauzties!pēc bērnu veiksmīgās piedalīšanās sportadeju sacensībās. Sporta dejas dejo visipieci mani bērni, tikai mazais Danielspagaidām griež deju riņķus vien papagalmu. Pateicoties Daigas un Andraneatlaidībai un pacietībai, bērni sportadejās ir tik daudz iemācījušies.Cilvēka laime sākas no ģimenesKad bērni ienāca mūsu ģimenē, viņiiesākumā bija pārsteigti par mūsu dzīvesmodeli. Viņi izbrīnīti vaicāja: „Un kā – vaitad tētis nedzers un nesitīs mammu? UnTurpinājums 4. lpp.

More magazines by this user
Similar magazines