2008. gada 18.decembris. Nr.51(83) - Jelgavas Vēstnesis

jelgavasvestnesis.lv

2008. gada 18.decembris. Nr.51(83) - Jelgavas Vēstnesis

Ja jūsu pastkastītē reizi nedēļā – ceturtdienā– nenonāk laikraksts «JelgavasVēstnesis», lūdzaminformēt redakciju patālruni 63048800vai e-pastu:redakcija@zi.jelgava.lv.Laikrakstuiespējamssaņemt arī redakcijāPasta ielā 47 – 214.+TVprogrammaCeturtdiena, 2008. gada 18. decembris Nr.51 (83) www.jelgavasvestnesis.lvBEZMAKSAS ISSN 1691-4201JAP uz laiku atsakās notaksometru iznomāšanas«Patiesībā jau grūtus laikus izjūtam visu šo gadu, tāpēc lēmums takšus vismaz uz gadu likvidēt nav nekāds pārsteigums. Kredītamaksājumi par mašīnu, remonts, vietas īre, dispečeru dienests – tas viss izmaksā ļoti dārgi, bet klientu skaits arvien sarūk.Ko darīšu pēc 10. janvāra? Nezinu, visticamāk, tāpat kā citi šoferi turpināšu strādāt ar privāto mašīnu, lai gan arī tā nav izeja– labi, man nebūs jāmaksā tā mašīnas kredīta summa, bet citi izdevumi tik un tā paliks, turklāt arī nevar gaidīt, ka braucējubūs vairāk. Būs smagi, tas ir skaidrs,» neslēpj taksists Ziedonis.• Sintija ČepanoneNākamā gada sākumāJelgavas ielās vairsnevarēs manīt JelgavasAutobusu parka(JAP) iznomātos taksometrus– tie tiks«iekonservēti» līdzlabākiem laikiem.«Šāds lēmums pieņemts, iz-vērtējot situāciju, ka taksometruvadītāji pēdējā laikā vairsnespēj regulāri norēķinātiespar automašīnām, kuras taksometrupakalpojumu sniegšanaiiznomā no SIA «Jelgavas Autobusuparks». Likumsakarīgi, katādējādi apgrūtinātas ir arī uzņēmumaiespējas norēķinātiesar banku, kas savulaik sniegusiaizdevumu jaunu automašīnuiegādei,» situāciju raksturoJAP komercdirektore ViktorijaĻubļinska. Viņa uzsver, ka JAPnenodarbojās ar taksometrupārvadājumiem, bet gan izīrējašī pakalpojuma sniegšanai piemērotusun pilnībā aprīkotusautomobiļus, savukārt cilvēki,kas vēlējās gūt peļņu, veicottaksometra pakalpojumus,pašvaldībā izņēma licenci unno JAP nomāja takšus.«Patiesībā jau situācijas pa-Pašvaldība budžetu pieņems janvārī• Kristīne LangenfeldeSaeimas pieņemtiegrozījumi 2009. gadavalsts budžetā būtiskiietekmē arī pašvaldībudarbu – līdz arievērojamo finanšulīdzekļu ekonomijuvalsts mērogā savusresursus Saeima unvaldība liek pārskatītarī pašvaldībām. Tiešišī iemesla dēļ Jelgavasdome gada nogalēnepieņems nākamāgada budžetu. Jelgavasdomes priekšsēdētājavietniece IrēnaŠkutāne prognozē,ka tas varētu notiktjanvārī.«2008. gads pašvaldībā iezīmējāsļoti cerīgi, arī budžetspildījās veiksmīgi līdzpat novembrim. Vēl vasarāneviens nevarēja prognozēttik strauju ekonomisko lejupslīdi,kādu šodien mumsnākas piedzīvot. Man šķiet, jakāds būtu varējis to paredzēt,tad šai personai būtu jāpiešķirvismaz Nobela prēmija,»spriež I.Škutāne.Pašvaldība jau bija sagatavojusi2009. gada budžeta projektu,taču tagad saistībā arpieņemtajiem valdības lēmumiemun Saeimas likumiemtajā nāksies ieviest nopietnaskorekcijas.«Šobrīd visvairāk satrauctas, ka pašvaldībām vairs navvaldības garantijas par to, katās varēs pretendēt uz visutai pienākošos iedzīvotāju ienākumanodokļu apjomu, kasveido lielāko daļu pašvaldībasbudžeta. Ja turpināsies tik ļotistrauji palielināties bezdarbsun sarukt algas, varētu rastiessituācija, ka nodokļi neienākun pašvaldības nav spējīgasveikt savas funkcijas. Nodokļuprognozi veic Finanšu ministrija,un pēdējie aprēķini liecina,ka dažu nedēļu laikā kopējāprognoze ieņēmumiem noiedzīvotāju ienākuma nodokļakritusies no 29 miljoniem līdz21 miljonam latu,» atzīst Jelgavasdomes priekšsēdētājavietniece.Tieši tāpēc pašvaldībai ļotirūpīgi jāizvērtē nākamā gadabudžets, paredzot būtiskusliktināšanos izjutām šā gadapirmajos mēnešos, kad to, kaspar pakalpojumu nespēja norēķināties,kļuva aizvien vairākun vairāk, un nenomaksātāssummas ar katru mēnesi kļuvalielākas. Pēdējā laikā parādniekuskaits turpināja augt, un jaupašlaik uzsākti vairāki tiesasprocesi par parādu piedziņu,»skaidro V.Ļubļinska.(Turpinājums 3.lpp.)tā samazinājumu. «Saeimasuzstādījums ir samazinātvisu pašvaldības iestāžu unuzņēmumu darbinieku algaspar 15 procentiem, samazinājumsneskars vienīgi tāsalgas, kas ir divu minimālomēnešalgu apmērā jeb līdz 360latiem. Tāpat katras iestādesun aģentūras budžets kopumājāsamazina – gan izglītībai,gan sociālajai jomai, gan pilsētvidessakārtošanai, ganvisām pārējām jomām,» uzsverI.Škutāne.Tāpēc pašlaik katras pašvaldībasiestādes un aģentūrasvadītājs pārskata budžetaprognozi, samazinot to un atsakotiesno papildus darbiem,iecerēm.(Turpinājums 3.lpp.)«Ābolu»dāvinās bērniem• Sintija Čepanone«Ja mūsu iesniegtaisprojekta pieteikumstiks atbalstīts, tad,visticamāk, jau nākamgadRAF dzīvojamajāmasīvā taps aktīvāsatpūtas laukums bērniemun pusaudžiem.Mūsuprāt, tas ir labākaisveids, kā iztērētpašvaldībai pasniegtobalvu par ieguldījumuvides aizsardzībā,» teicpašvaldības Attīstībasplānošanas sektoragalvenā speciāliste videspolitikas jautājumosSolvita Lūriņa.Vides ministrijas balvu«Ābols» Jelgavas pašvaldība republikasnozīmes pilsētu pašvaldībugrupā saņēma jau otro gadupēc kārtas. Pērn līdztekus balvaipar pirmo vietu piešķirti 10 000lati, savukārt šogad – uz pusivairāk – 20 000 lati. «Šo nauduiespējams apgūt, realizējot kāduprojektu vides jomā. Pagājušajāgadā piešķirtie līdzekļi iztērēti,lai apkopotu plūdu datus, tačušogad nolēmām naudu novirzīt,lai paplašinātu bērnu un pusaudžuiespējas aktīvi pavadīt brīvolaiku,» S.Lūriņa norāda, ka tiešitāpēc Latvijas Vides aizsardzībasfonda administrācijai šonedēļiesniegts projekta pieteikums• Ritma GaidamovičaPensionāri, kuri vecākipar 80 gadiem, jaunāsbraukšanas apliecības,lai pilsētas sabiedriskajātransportā brauktubez maksas, Sociālolietu pārvaldē varēssaņemt 2009. gadajanvārī.Jelgavas Sociālo lietu pārvaldeatgādina – kaut arī šajā gadāizsniegtās apliecības derīgaslīdz šā mēneša beigām, 31.decembrim, ar tām vēl varēsbraukt visu janvāri, līdz jaunasapliecības saņemšanai. Taču tie«Par kvalitatīvas dzīves videsveidošanu pilsētas daudzstāvudzīvojamos rajonos».Tajā paredzēts izveidot rotaļulaukumu bērniem un jauniešiemRAF teritorijā – vienā no daudzdzīvokļumāju pagalmiem. «Šīpilsētas daļa izvēlēta, izvērtējotbrīvā laika pavadīšanas iespējaspilsētā. Ja centrā pēdējo gadulaikā tapuši vairāki aktīvās atpūtaslaukumi, tad RAF daudzstāvumāju pagalmos tādu nav.Taču tur dzīvo ļoti daudz cilvēku,tostarp bērni un jaunieši,»S.Lūriņa piebilst, ka vieta, kurierīkot rotaļu laukumu, izvēlēta,izvērtējot apstākli, ka tur zemepieder pašvaldībai.Pašlaik projekta pieteikumstiek izvērtēts. Ja to atzīs par piemērotunaudas balvas – 20 000latu – ieguldīšanai, tad jau nākamajāgadā bērnu rotaļu laukumsbūs arī vienā no pagalmiemstarp Loka maģistrāli un Pērnavasielu. «Paredzēts, ka laukumstaps līdzīgs tiem, kādi ir citvietpilsētā, piemēram, Ozolskvērā,»paskaidro Attīstības plānošanassektora galvenā speciāliste videspolitikas jautājumos. Kadtiks saņemts apstiprinājumsno ministrijas, nekavējotiestiks izsludināts konkurss paraktīvās atpūtas laukuma izveidi.S.Lūriņa paskaidro, ka parnaudas balvu gan tiks izstrādātstehniskais projekts, gan arī realizētaiecere.Pensionāri braukšanasapliecības varēsmainīt nākammēnespensionāri, kuriem ir tiesībassaņemt minēto braukšanasapliecību, taču pilsētas sabiedriskotransportu tuvākajā laikāneplāno izmantot, braukšanasapliecības varēs saņemt arī vēlāk– visa 2009. gada garumā.Saņemšanas kārtība saglabājaslīdzšinējā – apliecību iespējamsiegūt Jelgavas Sociālo lietu pārvaldēPulkveža O.Kalpaka ielā9, 104. kabinetā. Tas izdarāmspirmdienās no pulksten 15 līdz19 un trešdienās no pulksten 9līdz 12. Līdzi jāņem pase.Sīkāku informāciju var iegūtpa tālruni 63007224 vai personīgiSociālo lietu pārvaldē piedežuranta informatora.Pirmdien, 22. decembrī, pulksten 21Jelgavas televīzijas tiešraidē uz iedzīvotājujautājumiem atbildēs Jelgavas domes priekšsēdētājsAndris Rāviņš un Jelgavas domespriekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne.Tiešraides tēma – 2008. gada rezumējumsun 2009. gada budžets un plāni.Tālrunis TV studijā – 63094204.


Ceturtdiena, 2008. gada 18. decembrisZIŅAS 3JAP uz laiku atsakās notaksometru iznomāšanas(No 1.lpp.)Kā stāsta JAP komercdirektore,tieši šī apstākļa dēļ arī meklētsrisinājums, un banka piekritapiešķirt «kredīta brīvdienas». «Tasnozīmē, ka, sākot no nākamā gada10. janvāra, visas JAP automašīnas,ar kurām līdz šim nodrošinājataksometru pārvadājumus, tiks«iekonservētas». Pašlaik plānotaistermiņš ir gads, taču, ja ekonomiskāsituācija tomēr uzlabosies,darbu taksometri varētu atsākt arīagrāk,» paskaidro V.Ļubļinska.«Iznomāt taksometrus sākām2003. gadā, vienojoties ar kapitāldaļuturētāju, lai pilsētā ieviestuvienotā stilā ieturētus taksometrus.Tas savā ziņā bija arī lēmumspar pilsētas tēla veidošanu, jo līdztam laikam dažādie taksometriPašvaldība budžetupieņems janvārī(No 1.lpp.)«Šajos apstākļos mums ir ļotibūtiski veikt visu nepieciešamo, laiJelgava varētu piedalīties EiropasSavienības struktūrfondu līdzekļuapguvē un realizēt valsts investīcijuprogrammā apstiprinātosprojektus mūsu pilsētā. Jelgavānoteikti ir jāīsteno tādi iesāktieprojekti kā 4. vidusskolas piebūvesceltniecība, Zemgales Olimpiskācentra būvniecība un tam līdzāsesošās infrastruktūras sakārtošana,»tā I.Škutāne.Visticamāk, darbs pie 2009. gadaJelgavas pašvaldības budžeta tikspabeigts janvārī. «Ziemassvētku• Ritma GaidamovičaŅemot vērā, ka no nākamāgada pilsētā sāksdarboties vienota reģistrēšanāsun uzņemšanaskārtība pirmsskolasizglītības iestādēs, tiemvecākiem, kuri bērnupieteikuši bērnudārzālīdz šā gada 30. decembrim,jāveic pārreģistrācija.Taču Jelgavas Izglītībaspārvalde vecākusaicina nesatraukties unnesteigties pārreģistrācijuveikt jau pirmajādienā – neatkarīgi nodatuma, kad būs veiktapārreģistrācija, bērnsrindā saglabās to kārtasnumuru, kas tam bijis,pirmo reizi piesakotieskonkrētā pirmsskolasizglītības iestādē.Izglītības pārvaldes speciālistiinformē, ka pārreģistrācijasprocesā ļoti svarīgi ievērot bērnadzimšanas gadam atbilstošinorādīto kalendāro mēnesi, kadšī pārreģistrācija jāveic, un tas,ka datums nekādi neietekmēspieteikuma kārtas numuru – taspaliks tāds pats kā iepriekš. Protams,jāatceras, ka visu nevaratstāt arī uz pēdējo brīdi. JelgavasIzglītības pārvaldes vadītājasvietniece Evita Mikiško ganuzsver, ka numurs un iepriekšējaispieteikšanās datums tieksaglabāts tikai tādā gadījumā,ja vecāki pārreģistrē bērnu uzto pašu pirmsskolas izglītībasiestādi, kurā tas bija pieteiktspirmajā pieteikšanas reizē. «Japar pilsētu neradīja labu iespaidu.Jau pašā sākumā no šī pakalpojumanebija paredzēts gūt peļņu,» tākomercdirektore.Jāpiebilst, ka no JAP bija iespējaiznomāt divpadsmit «Ford Mondeo»un «Ford Galaxy» markasautomašīnas, ne vecākas par diviemgadiem. Šādu iespēju pēdējālaikā izmantojuši vien seši septiņitaksometru vadītāji. Pārējie parpakalpojumu nespēja regulārinorēķināties.Uz jautājumu, vai automašīnuneizmantošana tām nenodarīspostu, V.Ļubļinska atbild, ka ne,jo līdzīgu praksi citi uzņēmumi jauizmantojuši, turklāt automašīnastiks profesionāli uzglabātas un turētaspiemērotos apstākļos, nevisvienkārši noliktas pie sētas.laiks nav piemērotākais budžetaformēšanai, tāpēc ceru, ka jaujanvārī budžets tiks apstiprināts.Taču būtiski ir uzsvērt, ka, neraugotiesuz situāciju, kas rodas,nepieņemot pašvaldības budžetuvēl šogad, janvārī darbs netiksapdraudēts nevienā pašvaldībasiestādē vai aģentūrā. Līdz jaunābudžeta apstiprināšanai pašvaldībaveic visas funkcijas, un tās tiksfinansētas gan no nākamā gadaieņēmumiem, gan šā gada budžetaatlikuma,» uzsver I.Škutāne,novēlot, lai naudas trūkums mūsrosina darboties vēl centīgāk,nevis rada panīkumu.Pārreģistrācijabērnudārza rindā jāveicpēc noteiktas kārtībasvecāki vēlas pieteikt bērnu uzvietu citā pirmsskolas izglītībasiestādē, tad viņu pieteikums tiksreģistrēts ar konkrētās dienasdatumu,» tā E.Mikiško.Viņa atgādina, ka pārreģistrācija,kā arī bērnu pirmreizējareģistrācija no 5. janvāra vairsnebūs jāveic konkrētā pirmsskolasizglītības iestādē, bet Jelgavaspašvaldības Dzīvesvietas deklarēšanassektorā.Vecākiem pieteikumu pārreģistrācijajāveic, personīgi ierodotiesJelgavas pašvaldības Dzīvesvietasdeklarēšanas sektorā, pēc pārreģistrācijasgrafika:2003. un 2004. gadā dzimušiebērni – 5.01. – 31.01.2009.2005. un 2006. gadā dzimušiebērni – 2.02. – 28.02.2009.2007. un 2008. gadā dzimušiebērni – 2.03. – 31.03.2009.Ierodoties uz pārreģistrāciju,ir jāuzrāda personu apliecinošsdokuments un bērna dzimšanasapliecība.Jāpiebilst, ka gadījumā, ja vecākinorādītajā termiņā nebūs veikušipieteikuma pārreģistrāciju, Izglītībaspārvalde pieņems lēmumu unpaziņos vecākiem par pieteikumaizslēgšanu no reģistra.«Vienotā reģistrēšanas unuzņemšanas kārtība pirmsskolasizglītības iestādēs nodrošināspārskatāmu un «caurspīdīgu»procesu un atvieglos arī vecākuuzdevumu, jo nevajadzēs vairsapmeklēt vairākas pirmsskolasizglītības iestādes, gan piesakotbērnu, gan veicot ikgadējo pārreģistrāciju– to varēs izdarītJelgavas pašvaldības Dzīvesvietasdeklarēšanas sektorā,» tāE.Mikiško.Skursteni sākdrupināt• Kristīne Langenfelde«Cukurfabrikas skursteninojauc tāpat kāuzcēla – pa ķieģelimvien. Tieši tāpēc šonedēļuzsāktais darbs, visticamāk,turpināsies līdzpat pavasarim,» atzīstJelgavas Cukurfabrikasvaldes priekšsēdētājsJānis Blumbergs.Turpinot cukurfabrikas ēkunojaukšanas 2. posmu, šonedēļkārta pienākusi arī lielajamskurstenim. «Jelgavas Vēstnesis»jau rakstīja, ka sākotnēji fabrikabija meklējusi iespējamos augstāskursteņa izmantošanas veidus,taču neviens uzņēmējs tā arīneizrādīja interesi – ieguvumsno tā izmantošanas būtu niecīgāksnekā ievērojamās izmaksasskursteņa uzturēšanā. Patiesībāvienīgais tā pielietojums varējabūt dažādu antenu izvietošana,taču, ņemot vērā, ka torņa smailēnemitīgi jāatjauno prožektori,kas garantētu drošu gaisa satiksmi,tas nav finansiāli izdevīgi.Tāpēc arī tapa lēmums skursteninojaukt. «Profesionāļi piedāvājadažādus nojaukšanas variantus,taču bija skaidrs – vienā mirklīto uzspridzināt nav droši, tāpēcpar nojaukšanas veidu tikaizraudzīta pakāpeniska ķieģeļudrupināšana. Protams, tas irlēns un darbietilpīgs process.Prognozējam, ka darbi turpināsiesvairākus mēnešus,» skaidroJ.Blumbergs.Torņa nojaukšana uzticētafirmai «E Būve», kas, piesaistotapakšuzņēmējus, jau sākusidarbu. «Firma ir specializējusiesšādos specifiskos būvdarbos, jojāatzīst, ka tas ir visai sarežģītsuzdevums, ņemot vērā, ka cilvēkiemnākas strādāt 120 metruaugstumā – tur jānogādā arī visadarbam nepieciešamā tehnika.Šonedēļ ķieģeli pa ķieģelim sāka nojaukt cukurfabrikas skursteni.Darbietilpīgais process turpināšoties līdz pat pavasarim.Foto: Ivars VeiliņšPVN sadārdzinakomunālos maksājumus• Artūrs NeikšānsSIA «Jelgavas ūdens»jau izplatījis paziņojumu,kurā aicina iedzīvotājusnolasīt precīzusskaitītāju rādījumus šāgada 31. decembrī, laino nākamā gada maksājumiempar patērētoūdeni varētu precīzampatēriņam piemērotjauno valdības paaugstinātopievienotāsvērtības nodokļa likmi.Ūdens un kanalizācijane tuvu nebūs vienīgiepakalpojumi, parkuriem iedzīvotājiemnākamgad būs jāmaksāvairāk.Lai arī nākamais gads jau pasludinātskanalizācijas pakalpojumiem nākamgadmainīsies tikai par PVNlikmi, jo nodoklis paaugstināts nopieciem līdz 21 procentam. Tātadkopumā maksājums patērētājampalielināsies par 16 procentiem.Iedzīvotāji jaunās izmaksas varaprēķināt, ņemot vērā patreizējotarifu – viena kubikmetra ūdenspiegāde izmaksā 0,52 latus, betkanalizācijas pakalpojumi – 0,72latus, tam visam jāpieskaita nodokļalikme – 21 procents. Laijauno likmi piemērotu tikai nonākamā gada patērētajam ūdenim,SIA «Jelgavas ūdens» aicinaiedzīvotājus precīzi nolasīt skaitītājurādījumus 2008. gada 31.decembrī un tos paziņot Abonentuapkalpošanas dienestam līdz nākamāgada 10. janvārim pa tālruņiem63022886 vai 63007111.Tikpat būtiski kā ūdenim nodokļipar vispārējās taupībaslaiku, valdība, cerot gūt lielākusienākumus, kardināli izmainījusinodokļu sistēmu – kāpinotpievienotās vērtības nodokļa(PVN) likmi arī virknei komunālopakalpojumu, ko izjutīs ikviensiedzīvotājs.Daļa pakalpojumu sniedzēju jauaprēķinājuši, cik tas izmaksās, betciti vēl aprēķinus tikai veic.Tā tarifs par ūdens piegādi unpalielināsies arī atkritumuapsaimniekošanai – no pieciemuz 21 procentu. Apzinoties jau tākāpinātos tarifus, tiek prognozēts,ka atkritumu pamattarifs paliksnemainīgs – tas augs tikai parPVN kāpumu jeb 16 procentiem.Tāpat iedzīvotājiem pēc jaunāvaldības noteiktā PVN jārēķinās,ka tas būs lielāks, arī maksājot parsiltumu, lai gan tur piemērota pazeminātānodokļu likme. JelgavasPagaidām var teikt, ka celtniekipieslīpējas darbam – skatās,cik viegli skurstenis padodasdrupināšanai pēc vienas, otrasun trešās metodes,» uzsverJ.Blumbergs.Cik tieši izmaksās torņa nojaukšana,J.Blumbergs pagaidāmneatklāj, bet ir skaidrs, ka tas būsvairāk par simts tūkstošiem latu.«Patiesībā šeit nojaukšana nozīmēto pašu, ko celšana,» piebilstJ.Blumbergs.Līdzīgi kā nojaucot visas pārējās69 cukurfabrikas ēkas, arī šajāgadījumā būvgruži tiks drupināti,tad sijāti, atsevišķi savākta metālaarmatūra, ko nodot metāllūžņos.«Par to jau mēs vairs neatbildam– tas ir nojaucēju ziņā, kurun kā izmantot būvgružus,» tāJ.Blumbergs.siltumapgādes uzņēmuma «FortumJelgava» valdes locekle AinaBataraga informē, ka nākamgadsiltumenerģijai PVN augs no pieciemuz 10 procentiem. Viņa ganšobrīd atteicās prognozēt, kādi nākamgadvarētu būt jaunie apkurestarifi pilsētā, norādot, ka tie lielāmērā atkarīgi arī no gāzes cenusvārstībām. Taču «Latvijas gāze»jau informējusi, ka nākamgadgāzes tarifi var nedaudz samazināties,taču cenu samazinājums,visticamāk, nebūs jūtams, jo arīgāzei no 1. janvāra ir paaugstinātsPVN no pieciem uz 10 procentiem.Ja šobrīd dabas gāze bez PVNizmaksā 0,52608 latus par vienukubikmetru, tad no 1. janvāra tāscena samazināsies par pusotrusantīmu – līdz 0,51033 latiem.Savukārt gāze apkurei bez PVNšobrīd izmaksā 0,34616 latus parkubikmetru, bet no 1. janvāra– 0,33041 latu. Šie piemēri skaidriparāda, ka tarifa samazinājums irsantīma robežās par kubikmetru,taču, ja ņem vērā, ka nodokļulikme pieaugs par pieciem procentiem,praktiski patērētājs šosamazinājumu neizjutīs.Arī elektroenerģijas cenai piemērotapazeminātā PVN likme nopieciem līdz 10 procentiem, kas arīsadārdzinās kopējo rēķinu.Īsi• Piektdien, 19. decembrī,pulksten 11 Ģederta EliasaJelgavas Vēstures un mākslasmuzejā notiks konference«Kurzemes provinces muzejam190». Muzeja direktores vietnieceMarija Kaupere informē, ka šogadpar godu muzeja lielajai jubilejaitradicionālo starptautisko zinātniskolasījumu «Zemgales novada vēsturipārlapojot» norises laikā šogad iecerētsorganizēt konferenci. «Dalībumūsu konferencē apstiprinājuši kolēģino Ārzemju mākslas muzeja, RīgasVēstures un kuģniecības muzeja,Latvijas Nacionālā mākslas muzeja,Latvijas Universitātes, Latvijas Valstsarhīva,» stāsta vietniece. Muzejniekuvēlēšanās ir ne tikai pieminēt Kurzemesprovinces muzeju jubilejā, betarī turpināt iesākto darbu, lai vienotāreģistrā apkopotu visu, kas no bijušāKurzemes provinces muzeja krājumaatrodams Latvijā.• Jelgavas Zinātniskā bibliotēkainformē, ka pārtraukta pieteikumupieņemšana apmācībuprogrammai, lai apgūtudatora un interneta lietošanaspamatprasmes, jo grupas jauir nokomplektētas. Plānots, kajaunu grupu uzņemšana atsāksiesmartā. Taču brīvas vietas vēl irapmācību programmā «No atslēgasvārda līdz informācijai», kurā iespējamsapgūt, padziļināt vai pilnveidotinformācijas meklēšanas prasmes internetā,elektroniskajos katalogos vaidatu bāzēs. Lai piedalītos apmācībās,jāaizpilda anketa un tā jānogādābibliotēkā. Anketa drukātā veidāpieejama bibliotēkā, bet elektroniskāveidā to var atrast bibliotēkas mājaslapā: www.jzb.lv.• LLU profesore un bijusī izglītībasun zinātnes ministreBaiba Rivža iekļauta LatvijasUniversitātes profesoresAusmas Cimdiņas izdotajāenciklopēdijā «100 Latvijassievietes: kultūrā un politikā».Enciklopēdijā iespējams iepazīties arB.Rivžas devumu jaunas Latvijas augstākāsizglītības sistēmas izveidošanāatjaunotajā neatkarīgajā Latvijā,ekonomikas augstākajā izglītībā,reģionālās ekonomikas attīstībā unuzņēmējdarbības veicināšanā laukos,kā arī lauku un meža zinātņu virzībā.Grāmatas atvēršanas pasākumāB.Rivža uzsvērusi, ka, darbojotiesgan akadēmiskajā un zinātniskajāvidē, gan politikas jomā, gan arīsieviešu organizācijās, vēlas izceltsievietes līdzsvarojošo un harmonizējošolomu, akcentējot to, ka sievieteiir lielākas spējas pasargāt sabiedrībuun ģimeni no haosa, no sociālāmnelaimēm. «Tur ir sievietes spēks!»tā B.Rivža. «100 Latvijas sievietes:kultūrā un politikā» ir pirmais šādaveida darbs latviešu grāmatniecībasvēsturē.• Šonedēļ pabeigti Jelgavaspilsētas slimnīcas ēkas siltināšanasun krāsošanas darbi,tādējādi slimnīca ieguvusi jaunuizskatu. Slimnīcas energoefektivitātespaaugstināšanas otrā posmadarbus par gandrīz 200 tūkstošiemlatu veica SIA «Rude K». Slimnīcasvaldes loceklis Andris Ķipurs atzīst,ka ar remontdarbu kvalitāti ir apmierinātsun pēc ēkas siltināšanasatšķirība ir uzreiz jūtama.• Jau septīto reizi skatītājusaicina Ziemassvētkiem veltītāfloristikas darbu izstāde LLUTehniskās fakultātes izstāžuzālē. Izstādē eksponētos darbusveidojuši LLU Izglītības un mājsaimniecībasinstitūta floristikasmeistardarbnīcas «Grieta» kursantistudiju priekšmetos «Floristika» un«Dāvanu saiņošana». Izstāde ir bezmaksas, to iespējams apskatīt līdz7. janvārim fakultātes darba laikā.Iepriekš saskaņojot ar fakultātespārvaldnieci Liānu Pivaroviču patālruni 25934624, izstādi var apskatītarī ārpus fakultātes darbalaika.Ritma Gaidamoviča


4 problēmaCeturtdiena, 2008. gada 18. decembrisNoteikumu pārkāpšanāvainojama smaga kravaPseidoinvalīduJelgavā kļuvismazāk• Zane Auziņa«Pēdējo mēnešu laikāir samazinājies tošoferu skaits Jelgavā,kas bez atbilstošaiemesla atļaujas izmantotinvalīdiemparedzētās autostāvvietas,»secina JelgavasPašvaldībaspolicijas Satiksmesuzraudzības nodaļaspriekšniece Inga Stepane.Pirms pāris nedēļām nepamatotiinvalīdu stāvvietā pie boulingacentra «Crash» nobildēta1999. gadā ražota gaiši pelēkaautomašīna «Citroen Jumper»ar valsts reģistrācijas numurazīmi DT 8728, kas pieder Rīgāreģistrētam uzņēmumam SIA«Balbiino». Uzņēmums nodarbojasar saldējamo iekārtupiegādi un, kā noskaidroja«Jelgavas Vēstnesis», apmēram200 kilogramu smagā saldējamāiekārta mašīnas šoferimAndrejam Bezuhaņičam likusipārkāpt noteikumus.F i r m a s v a d ī b a a t r o d a sIgaunijā, un ar to sazināties«Jelgavas Vēstnesim» neizdevās.Taču firmas darbinieksRaimonds Reinholds atzīst,ka SIA «Balbiino» nestrādāVainu neatzīstInvalīdiem paredzētā stāvvietāpie Jelgavas domes ēkaskāds lasītājs pamanīja unnofotografēja automašīnu«Audi A8» ar valsts reģistrācijasnumura zīmi ES 8228.«Jelgavas Vēstnesis» noskaidroja,ka 2000. gada izlaidumatumši zilā automašīna piederRīgā, Slokas ielā 83, dzīvojošaiOksanai Šalajevai. Mums neizdevāssazināties ar mašīnasīpašnieci, toties saruna izvērtāsar viņas vīru VladimiruŠalajevu.– Labdien, jums zvana žurnālisteZane Auziņa no laikraksta«Jelgavas Vēstnesis»saistībā ar jūsu sievai piederošoautomašīnu «AudiA8» ar valsts reģistrācijasnumuru ES 8228. Mašīna bezinvaliditāti apliecinoša dokumentair nobildēta invalīdiemparedzētā stāvvietā. Vai varatpateikt, kas ikdienā brauc aršo mašīnu?– Kādā sakarā jūs man toneviens šoferis ar invaliditāti.«Mums jāstaipa smagas saldējamāskastes, protams, ka turir vajadzīgas abas rokas unabas kājas, invalīds šādā darbāneder. Arī Andrejs, kurš,visticamāk, veda saldējamāsiekārtas uz Jelgavas boulingacentru, nav invalīds,»sacīja Raimonds, piebilstot,ka parasti, piegādājot kravu,šoferi gan cenšas mašīnu piebrauktiespējami tuvu durvīm,taču invalīdu stāvvietas esottabu. «Mēs visi varam brīvipārvietoties un parasti, savāstarpā runājoties par šikajāmun dārgajām mašīnām, kasnovietotas šādās stāvvietās,tās nosodām. Patiesi nezinu,kāpēc šajā reizē Andrejs patsmašīnu nolika invalīdu stāv-jautājat? Vai kādreiz esatlasījusi Personas datu aizsardzībaslikumu?– Jā, esmu. Vēlos noskaidrot,vai tas, ka invalīdu stāvvietānovietotajai mašīnai logā navinvalīdu kartītes, ir aizmāršībaun jūsu sievai tomēr irinvaliditāte, kas atļauj mašīnunovietot speciālajās stāvvietās,vai tas tomēr ir noteikumupārkāpums?– Pagaidiet, jūs gribat, lai esjums tagad stāstu sensitīvusdatus par savas ģimenes locekļuveselības stāvokli, atklāju,kas brauc ar šo mašīnu?! Varbūtjūs vēl man personas kodupaprasiet! Tā ir nedzirdētanekaunība, vai esat dzirdējusivārdu «korekts»?– Esmu gan dzirdējusi unzinu, ko nozīmē šis vārds.Taču šobrīd vēlos tikai noskaidrot,vai mašīna invalīdustāvvietā novietota pamatotivai nepamatoti.– Tas uz jums neattiecas! Šā-vietā,» tā Raimonds. Savukārtpēc kāda laika, kad «JelgavasVēstnesim» izdodas sazinātiesarī ar mašīnas šoferi AndrejuBezuhaņiču, viņš apgalvo,ka invalīdu stāvvietu neesotpamanījis. «Tās saldējamās iekārtaspatiesi ir smagas, tāpēccenšamies piebraukt iespējamituvu durvīm. Pret invalīdustāvvietām gan mums ir respekts,tādēļ esmu pārsteigtspar jūsu zvanu. Acīmredzot esstāvvietu vienkārši nemanīju.Taču, ja jums ir fotogrāfija,kur pārkāpums ir redzams,savu vainu arī nenoliedzu– skriešanā, kas šodien valda,viss var gadīties. Atzīstusavu vainu un patiesi centīšosbūt uzmanīgāks,» tā mašīnasšoferis.dām izmeklēšanām ir speciālidienesti, kas tiesīgi sastādītprotokolus un noteikumu pārkāpējussaukt pie atbildības.Jūsu rakņāšanās manā privātajādzīvē un manu piederīgodzīvē ir absolūti amorāla!– Mūsu laikrakstam rūp tas,lai cilvēkiem, kuriem ir reālainvaliditāte, būtu iespējamsizmantot viņiem paredzētāsstāvvietas un lai tās neaizņemtunekaunīgi autovadītāji.Acīmredzot šajā gadījumāruna ir par nekaunīgu unnepamatotu mašīnas novietošanuinvalīdu stāvvietā. Vaivarat to apliecināt?– Es atkārtoju pēdējo reizi –tas uz jums neattiecas. Ja mēskādreiz par kādu noteikumupārkāpumu esam saņēmušisodu, tad tas atbilstoši likumamtiek arī nomaksāts. Betjūsu jaukšanās mūsu privātajādzīvē, šķiet, pārkāpj jebkādaslikumības robežas!– Vai nekorekts būs arī manslūgums jums atklāt savupozīciju attiecībā pret personām,kas nepamatotiizmanto invalīdiem paredzētāsstāvvietas?– Nē, tas ir mazāk nekorekts.Es, protams, uzskatu,ka tas nav labi.Cilvēkam, kas bez problēmāmspēj pārvietoties, nevajadzētuizmantot šādasstāvvietas. Taču jūs zināt,ka situācijas mēdz būt dažādas.Iespējams, mašīnanepamatoti invalīdu stāvvietāatradās īsu brīdi. Bet,kā jau sacīju, man jumsnav jāsniedz paskaidrojumi.Uzredzēšanos!Kopš oktobra «JelgavasVēstnesis» īsteno kampaņu,kuras laikā esam pieķērušine vienu vien autovadītāju,kas nepamatoti izmantoinvalīdiem paredzētās stāvvietas.Tiesa, pēdējo nedēļunovērojumi liecina, ka pilsētāšādu nekauņu kļuvis aizvienmazāk. To, ka uzlabojums šajājomā patiešām ir vērojams,secina arī Pašvaldības policija.Satiksmes uzraudzības nodaļaspriekšniece I.Stepane ganneņemas spriest, kas ir šī uzlabojumaiemesls. ««JelgavasVēstneša» kampaņa ir laba unveicina kārtības ievērošanu.Taču pieļauju, ka šajā reizēgalvenais situācijas uzlabošanāsavots varētu būt arī palielinātaisadministratīvais sods.Kopš augusta cilvēkiem, kasnepamatoti izmanto invalīdiemar kustību traucējumiemparedzētās stāvvietas, nākasšķirties no 40 latiem, kaspašreizējos ekonomiskajosapstākļos varētu būt visaijūtams iztrūkums naudasmakā,» spriež I.Stepane. Viņagan uzsver, ka situācija navarī tik laba, lai pseidoinvalīdistāvvietās vispār vairs nebūtuatrodami. Tā kopumā šajāgadā līdz 15. decembrim partransportlīdzekļu novietošanuVainīgs,bet nosacītiDecembra sākumā invalīdustāvvietā pie būvmateriāluveikala «Pilsēta» bez invaliditātiapliecinošas apliecībasfiksēta arī 2003. gada izlaidumaautomašīna «PorscheCayenne», kas pieder Jelgavā,Rūpniecības ielā, dzīvojošamMuhamedam Kokovam. Sazinotiesar mašīnas īpašnieku,atklājās, ka viņam tomēr esottiesības izmantot invalīdustāvvietas, tiesa, ne vienmērlīdzi tiekot ņemta karte, kasšīs stāvvietas ļauj izmantot.«Es esmu invalīds. Man sāpkāja un ir grūti paiet, tāpēcarī izmantoju invalīdiem paredzētāsstāvvietas,» jau sarunassākumā teic M.Kokovs.Viņš gan atzīst, ka ne vienmērlīdzi ņemot CSDD izsniegtoinvalīdu stāvvietu izmantošanaskarti. «Tā mašīna manir salīdzinoši nesen, laikamtāpēc arī neesmu tajā ielicisvisas nepieciešamās atļaujasun citas lietas. Centīšos tonākamajā reizē neaizmirst,»tā «Porsche» īpašnieks.invalīdiem paredzētās stāvvietāssastādīti 233 administratīvāpārkāpuma protokolipaziņojumi. Tostarp laikā no1. septembra līdz decembravidum – 46 administratīvāpārkāpuma protokoli paziņojumi.Taču joprojām būtisku daļuno sodītajiem veido personas,kas izmanto nu jau divusgadus nederīgās dzeltenāsinvalīdu kartītes. Šie ir arī nepatīkamākiegadījumi. «Galvenokārttā saucamās dzeltenāskartītes izmanto cilvēki, kuriemir invaliditāte, taču varuvien kārtējo reizi atgādināt,ka specializētās stāvvietas irparedzētas tikai personāmar kustību traucējumiem.Cilvēkam invaliditāte var būtnoteikta arī redzes, dzirdesvai citu veselības traucējumudēļ, taču invalīdu transportamparedzētās stāvvietas, kas irPrecizējumsplatākas un parasti atrodastuvu pie ieejas iestādē, domātasvienīgi tiem, kuri pārvietojasratiņkrēslā, ar kruķiem vaicitiem palīglīdzekļiem. ViņiemCeļu satiksmes drošības direkcijaarī izsniedz speciālāskartes, kas ļauj izmantot invalīdustāvvietas,» atgādinaI.Stepane.Ar to «Jelgavas Vēstnesis»vismaz uz laiku pārtraucpseidoinvalīdu tvarstīšanaskampaņu un cer, ka arī turpmāknekauņu invalīdu stāvvietāskļūs aizvien mazāk.Tiesa, ja būs vērojama straujasituācijas pasliktināšanāsun redakcija saņems daudzasfotogrāfijas ar invalīdu stāvvietāsnepamatoti novietotāmautomašīnām, mēs esam gatavikampaņu atsākt. Bet nu– šā gada kampaņas pēdējieinvalīdiem paredzētajās stāvvietāsfiksētie autovadītāji.Iepriekšējā publikācijā parcilvēkiem, kas nepamatotiizmanto invalīdu stāvvietas,«Jelgavas Vēstnesis» rakstījaarī par automašīnu «Audi A6»,kuru, «noparkojamies» invalīdustāvvietā Rūpniecības ielā,pie būvmateriālu veikala «Pilsēta»,fiksēja jelgavnieks Arvils.Toreiz mums neizdevāssazināties ar mašīnas īpašniekuIvo Zandelu – vairākkārtdevāmies pie viņa uz mājām,bet – nesekmīgi. Tādēļ nolēmāmpublicēt Arvila sniegtoaprakstu par personām, kasbrauca ar mašīnu. Vēlāk mašīnasīpašnieks pats uzmeklējaredakciju, lai sniegtu savuspaskaidrojumus. Lūk, kādi tieir: «Es nenoliedzu, ka mašīnasnovietošana invalīdu stāvvietāir pārkāpums. Es pats nosodušādus cilvēkus un cenšos nenonāktviņu vidū. Taču toreiz– es precīzi atceros reizi, kadmanu mašīnu nobildēja, – uzveikalu biju atbraucis tikaiuz piecām minūtēm. Tas navattaisnojums, bet tāda bija situācija.Mēs manījām, ka mašīnatiek nobildēta, un dzirdējām,ka acīmredzot šis patsArvils kaut ko par to runā arsaviem līdzbraucējiem. Tačugribu uzsvērt, ka pretēji tam,kas tiek apgalvots publikācijā,nedz šis vīrietis, nedz arī kādscits mums netika aizrādījis,nemaz nerunājot par to, kaes kādam būtu draudējis arfizisku izrēķināšanos. Tāpatnepiekrītu aprakstam, kādspublikācijā sniegts par maniun manu sievu.» Savukārtviņa sieva Sanita piebilst,ka aizskarošas bijušas arīrakstā minētās piezīmes parto, ka viņa esot apkārusies arzeltlietām. «Esmu sieviete,un man patīk rotaslietas. Tāsvisas ir godīgā ceļā un smagādarbā nopelnītas. Man navpar ko kaunēties, turklātneuzskatu, ka lietotu tāsnesamērīgi daudz. Šajā gadījumāman vienkārši šķiet, kafotogrāfijas iesūtītājam skaužtas, kas mums ir,» teic Sanita,piebilstot, ka ne mirklinenoliedz faktu, ka mašīnapatiesi nepamatoti bija novietotainvalīdiem paredzētāstāvvietā.


Ceturtdiena, 2008. gada 18. decembrisreportāža 5Pārlielupes cietuma vairs nav• Sintija Čepanone«Ceru, ka šis man bijapēdējais cietums. Tagadsākšu jaunu dzīvi,» pēckopumā septiņpadsmitaiz restēm pavadītiemgadiem teic nu jaubijušais cietumnieksViktors Buse, kuramieslodzījuma termiņabeigas – 2008. gada12. decembris – sakritaar mūsu pilsētai un valstijnozīmīgu datumu– Pārlielupes cietumaslēgšanu. Nu Jelgavāpalikusi tikai viena ieslodzījumavieta.12. decembra rītā uz citiemLatvijas cietumiem tika konvojētivienpadsmit ieslodzītie, savukārtčetri, kuri savu laiku jau«atsēdējuši», – palaisti brīvībā.Tikko cietuma durvis aiz viņiemtika aizvērtas, trīs puiši, rupjilamājoties, taču neminstinoties,devās uz Garozas ielas pusi,savukārt ceturtais – Viktors– piekrita dalīties iespaidos parnu jau bijušo cietumu. «Varbūtjau būs tāds sentiments, kad iešupa šo ielu – te tomēr pavadītspietiekami ilgs laiks –, taču parto, ka cietuma šeit vairs nebūs,nebēdāšu,» nosaka Viktors, kuršseptiņpadsmit gadus pavadījisJelgavas, Šķirotavas un Pārlielupescietumos.Jāatgādina, ka lēmumu parPārlielupes cietuma slēgšanuTieslietu ministrija pieņēma,izvērtējot apstākli, ka tas ir katastrofālāstāvoklī, neatbilstnepieciešamajām cilvēktiesībunormām un apdraud sabiedrībasdrošību. Turklāt tieši no Pārlielupescietuma visbiežāk notikušiarī bēgšanas mēģinājumi, kā arībijis liels nelegālo pienesumuskaits, pārmetot tos cietumniekiempāri sētai. Taujāts parsadzīves apstākļiem Pārlielupescietumā, Viktors vien nosaka:«Nesūdzēšos – nu nebija jautie sadzīves apstākļi tik slikti.Vienkārši pa televizoru mēdzarādīt tās katastrofālākās vietas,tāpēc jau cilvēkiem radās tādspriekšstats. Protams, citi cietumipiedzīvoja šādus tādus remontdarbus,bet Pārlielupes cietums– ne.» Līdzīgu viedokli pauž arī«Jelgavas Vēstneša» uzrunātiecietuma darbinieki, norādot,ka, viņuprāt, cietuma slēgšanabijis sasteigts solis. «Varēja jaucietuma ēkas rekonstruēt. Kopšpar priekšnieci iecēla LudmiluZaporožecu, apstākļi tikai uzlabojās,»teic cietumā strādājošie,izmantojot iespēju nofotografētiesnu jau tukšajās cietumakamerās. Jāpiebilst, ka daudzino viņiem piekrituši strādāt citāsieslodzījuma vietās, savukārt citidevušies pensijā vai reģistrējušiesNodarbinātības valsts aģentūrā.«Es reģistrēšos bezdarbniekos– man piedāvāja strādāt Šķirotavascietumā, taču braukāt nebūtuizdevīgi,» teic Dmitrijs, kuršPārlielupes cietumā nostrādājissešus gadus. Savukārt cietumapriekšniece L.Zaporožeca piekritusikļūt par Olaines cietumapriekšnieka vietnieci.Pagājušajā nedēļā tieslietuministrs Gaidis Bērziņš un Jelgavasdomes priekšsēdētājs AndrisRāviņš parakstīja nodomu protokolupar īpašumu maiņu Garozasielā 31, kur atrodas Pārlielupescietums, un Dambja ielā 12, kuratrodas Jelgavas tiesa. Saskaņā arto agrākā Pārlielupes cietuma teritorijanu ir pašvaldības īpašums.A.Rāviņš norāda, ka tas pilsētai irbūtisks ieguvums un perspektīvācietuma vietā noteikti sliesieskāds Jelgavai nozīmīgs objekts.«Pagaidām vēl pāragri spriest,kas taps cietuma vietā, taču,visticamāk, visas ēkas nemaznevajadzēs nojaukt, jo viena otrair pat ļoti labā stāvoklī,» vērtēA.Rāviņš, pieļaujot, ka līdz tamlaikam tur varētu organizēt ekskursijasskolēniem, lai viņi gūtupriekšstatu par dzīvi cietumā.«Tas viņiem varētu būt ne tikaiinteresanti, bet arī pamācoši,»teic A.Rāviņš.Slēdzot cietumu, netika pārtrauktasadarbība ar SIA «Sakta»,kas ieslodzītajiem nodrošinājadarbu un papildus ienākumus.Šūšanas cehs pārvietots uz Jelgavascietumu. Tur pārcelta arīAmatniecības vidusskolas filiāle,kas ieslodzītajiem piedāvā iespējuapgūt metinātāja un elektromontieraprofesiju iemaņas.Savukārt Pārlielupes cietumamuzejs apvienots ar RīgasCentrālcietuma muzeju. «Visasvēsturiskās liecības, tostarp fotogrāfijas,dokumenti, savulaikcietumā ražotie izstrādājumiun citas atmiņas nesen pārvestasuz Rīgu. Protams, bija jaumazliet skumji, bet vismaz tagadtās neaizies nebūtībā,» teicL.Zaporožeca.Nu jau tukšā Pārlielupes cietuma apsardzi nodrošina Jelgavas cietuma darbinieki – viņiemjāgādā, lai teritorijā neiekļūtu nepiederošas personas.Foto: Ivars VeiliņšTieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (no labās) un Jelgavas mērs AndrisRāviņš paraksta un apzīmogo nodomu protokolu. Saskaņā ar toapmaiņā pret īpašumu Dambja ielā 12, kur atrodas Jelgavas tiesa,par pašvaldības īpašumu kļūst Pārlielupes cietuma teritorija.Pārlielupes cietums Jelgavāpastāvēja 51 gadu. «Tikai tagadte daudzas ēkas izskatāspamestas – pirms gadiem piecpadsmittajās bija ražotnes,»par pamestajām ēkām viņpusmūriem teic nu jau bijusīcietuma priekšniece LudmilaZaporožeca, norādot, ka kopumācietuma teritorija aizņem53 000 kvadrātmetrus.Viktoram Busem, kurš vairākos cietumos kopumā pavadījisseptiņpadsmit gadus, ieslodzījuma termiņa beigas sakrita ardienu, kad tiek slēgts Pārlielupes cietums. Viņš cer, ka beidzotizdosies sākt jaunu dzīvi.Ieslodzīto ikdiena ritēja stingri pēc grafika – celšanās ap pulkstensešiem, gulēt jāiet – ap pulksten 22. Bet dienā ieslodzītie gan strādāja,gan mācījās, gan iepirkās veikalā, gan saņēma sūtījumus notuviniekiem un paši rakstīja vēstules. Protams, netrūka arī tādu,kas nīka bezdarbībā. Bet trīs reizes dienā pārskaitīti tika visi.Ieslodzītajiem Pārlielupes cietumā bija nodrošināti normālisadzīves apstākļi – viņiem bija sava ēdnīca, sporta zāle, apavudarbnīca, frizētava, medpunkts...Brīvībā tika palaisti četri cilvēki, kam beidzies ieslodzījuma termiņš.Puiši, tikko aiz viņiem tika aiztaisītas cietuma durvis, arvisu savu iedzīvi devās Garozas ielas virzienā. Tiesa gan – īpašipozitīvi viņi nebija noskaņoti...Cietums slēgts– to apliecina arīaizzīmogotās unaizplombētāsdurvis. Pavisamnesen aiz tāmsavu ikdienuvadīja vairākisimti ieslodzīto,galvenokārt parzādzībām sodīti.Cik gultasvietu, tik ieslodzītomitinājās kamerā. Par komfortabliemdzīves apstākļiemtos vis nenosauksi. Smalkādrātiņa, kas stiepjas no vienaskameras sienas līdz otrai,uzlaboja saikni ar ārpasauli– tā kalpoja par antenuradioaparātam. Un tādas,lūk, Pārlielupes cietumā bijalabierīcības. Lieki piebilst, katualete atradās tā jau nelielāskameras vienā stūrī.Pārlielupes cietumā demontētās iekārtas – virtuves aprīkojums,apkures un siltummezgla iekārtas, apsardzes inženiertehniskāsiekārtas un cita tehnika – turpmāk tiks izmantotas Centrālcietumā,Šķirotavas, Jelgavas un Olaines cietumā. Savukārt mēbeles,kas savu laiku sen kā nokalpojušas, – iznīcinātas.


6., 7. šengenas zonaCeturtdiena, 2008. gada 18. decembrisKontrole nav pazudusiPirms gada, 21. decembra naktī, ar šampanieti un svinīgulentes pārgriešanu vairākos Latvijas robežkontrolespunktos notika valsts oficiālā pievienošanās Šengenaszonai. Tā gandrīz visu Eiropas Savienības un vēl trijuŠengenas konvencijas līgumvalstu pilsoņiem sniedzaiespēju brīvi pārvietoties zonas iekšienē, atceļot tādasdažbrīd apnicīgas un kaitinošas lietas kā robežkontrole,vīzu formēšana un rindas uz valstu robežām. Iedzīvotājiun ceļot mīlētāji par to priecājās, bet dažādas iestādesneslēpa bažas, ka robežu un kontroles atcelšanabūtiski var palielināt noziedzību – īpaši kontrabanduun nelegālo migrāciju. Jāteic, īpašu satraukumu izjutaValsts robežsardze, kuras darbā bija sagaidāmasvisbūtiskākās izmaiņas. «Jelgavas Vēstnesis» pēta, cikpamatotas bija bažas un kas īsti mainījies gada laikā,kopš esam pilntiesīgi Šengenas zonas dalībnieki.Vislielākās pārmaiņas piedzīvojaValsts robežsardze. Dienests, kaskopš valsts neatkarības atjaunošanasbija sargājis robežas, cīnījies arnelegāliem imigrantiem un robežupārkāpējiem. Daudzviet uz robežas– arī Jelgavas rajonā – aktuāls bijajautājums par kontrolpunktu tālākoizmantošanu. Piemēram, robežkontrolespunkts «Meitene» Jelgavasrajonā bija pabeigts tikai pagājušāgadsimta pašā nogalē. Robežsardzereāli tajā nebija darbojusiespat desmit gadus, kad vajadzējapieņemt lēmumu, ko ar vērienīgoobjektu iesākt pēc tam, kad sargiuz robežas nebūs nepieciešami.Tāpat kā saprotams bija arī pašurobežu sargātāju satraukums parto, kas sagaidāms. Visiem gan tikasolīts, ka štata vietas faktiski netikssamazinātas – katram robežsargampiedāvās turpināt dienestu citāstruktūrvienībā –, taču bažas bijatik un tā. Tagad robežsargi atzīst,ka gads ir bijis pārmaiņām bagātsun veiktā pārstrukturizēšanās noritējusiveiksmīgi. Turklāt izveidojiesdienests, kura struktūra atzinīginovērtēta visās Šengenas zonasdalībvalstīs – atsevišķas pat uzsākušassavu dienestu pārkārtošanuatbilstoši Latvijas paraugam. Betnu – par visu pēc kārtas.Jelgavas robežsargi palikavienīgie bez ārējās robežasValsts robežsardzes Jelgavaspārvaldes komandieris Artūrs Tormanisatzīst, ka 2007. gada decembrīun nākamajos mēnešos Valstsrobežsardzes struktūrā notikabūtiskas izmaiņas. «Jelgavas pārvaldebija vienīgā, kuras pārraudzībāpēc valsts pievienošanās Šengenaibija tikai zonas iekšējā robeža. Mēssargājām tikai Latvijas un Lietuvassauszemes robežu, savukārt visāmpārējām pārvaldēm garāka vai īsāka,taču saglabājās arī ārējā robeža.Liepājai un Ventspilij palika jūrasrobeža, kā arī lidostas, kas aizvienintensīvāk apkalpo lidojumus. ArīVidzemē palika ārējā jūras robeža,bet valsts austrumos ir Šengenaszonas galējā ziemeļu robeža arKrieviju un Baltkrieviju. Attiecīgiaustrumos vispamatīgāk, bet citāspārvaldēs nedaudz zemākā līmenīpalika arī tiešais robežu sargāšanasun robežkontroles process. TurpretimJelgavas pārvaldei vairs nebijaneviena punkta, kur būtu jāveicrobežšķērsošanas procedūras, unpārvalde tika pilnībā pārstrukturēta,»stāsta A.Tormanis.Galvenais satraukuma iemeslsbija nelegālās imigrācijas risks, tiešitādēļ arī robežsardzē akcentēta tikaPēc valsts pievienošanās Šengenai bija bažas, ka Meitenes kontrolpunktsvairs netiks izmantots. Tika izskatīti pat vairāki varianti, kāēku vērst apdzīvotu arī pēc robežsardzes aiziešanas no robežas,tostarp izskanēja versijas, ka salīdzinoši jaunajā ēkā iespējamsizveidot viesu namu, atpūtas vai tirdzniecības kompleksu un citasiestādes. Taču, apsverot visus par un pret, ēku turpina apdzīvotrobežsardze. Tagad šeit izvietots robežapsardzības dienestu kontrolpunkts,Valsts robežsardzes Jelgavas pārvalde un Jelgavasrajona Imigrācijas dienests, arī muitas operatīvā dežūrvienība, unfaktiski telpas ir apdzīvotas par visiem 100 procentiem.Fakti• 1985. gadā tika noslēgts Šengenas līgums starp Beļģiju, Nīderlandi, Luksemburgu,Franciju un Vāciju, kas paredzēja pakāpenisku robežkontroles atcelšanuuz valstu iekšējām robežām.• 2007. gada 21. decembrī kopīgo Šengenas telpu veido Austrija, Beļģija,Dānija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Grieķija, Luksemburga, Nīderlande,Portugāle, Spānija, Zviedrija, Norvēģija un Īslande, kā arī visas valstis, izņemotKipru, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā: Latvija, Igaunija,Lietuva, Čehija, Malta, Polija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija. Robežkontrole uziekšējām sauszemes un jūras robežām tika atcelta no 2007. gada 21. decembra,bet uz gaisa robežām – no 2008. gada 30. marta.• Šogad Šengenas zonai pievienojās arī Šveice, kas, kā zināms, nav EiropasSavienības dalībvalsts. Pagaidām gan tas attiecas tikai uz sauszemes robežām– Šveices lidostās kontrole turpināsies līdz nākamā gada 29. martam.«Kopš pievienošanās Šengenas dalībvalstīm Valsts robežsardzesdarba specifika ir būtiski mainījusies. Mēs vairs nestāvam uz ceļaun nepārbaudām katra braucēja personību, taču darba apjoms navsamazinājies, varbūt pat palielinājies,» vērtē Valsts robežsardzesJelgavas pārvaldes priekšnieks Artūrs Tormanis.imigrācijas dienesta stiprināšana.«Faktiski pēc valsts pievienošanāsŠengenai Jelgavas pārvaldē tikaizveidoti divi imigrācijas dienesti– rajona un pilsētas. To galvenaisdarbs vērsts uz informācijas apstrādi,darbu ar datu bāzēm, ieceļotājuvīzu un uzturēšanās atļauju derīgumatermiņiem, arī reidiem, kastiek īstenoti sadarbībā ar Valstspoliciju. Joprojām notiek arī robežasapsekošana – viss apsargājamāsrobežas posms jāpārlūko vismazreizi mēnesī, turklāt pierobežā ikdienu notiek arī patrulēšana,» tāA.Tormanis. Viņš uzsver, ka drīz arīatrisinājās jautājums par to, kādsbūs tālākais liktenis līdzšinējamMeitenes robežkontroles punktam,kuram tagad ceļotāji brauc garām,nevis cauri. «Taisnība, kādu laikuvarēja šķist, ka Meitenes ēka irpamesta un aizmirsta. Taču patiesībātā ir apdzīvota par visiem 100procentiem. Šeit atrodas Latvijas unLietuvas robežapsardzības dienestukontaktpunkts, kas nodrošina operatīvāsinformācijas raitu apmaiņu.Tāpat šeit darbojas robežsardzesJelgavas rajona imigrācijas dienests.Ēkā ir ierādīta atsevišķa vieta arīmuitas operatīvajām vienībām, kasļoti regulāri veic patruļas un reidusšajā reģionā, tādēļ par ēku nav jāsatraucas,»teic A.Tormanis.Štata vietu īsināšanu noteicekonomiskā situācija,nevis ŠengenaJāsatraucas neesot arī par robežsarguikdienu, kaut viņu rindās notikušasizmaiņas, arī štata vietu samazinājums.Pievienojoties Šengenaszonai, štatu samazināšana bijaminimāla – pārvaldē tika likvidētasvien brīvās štata vietas. Pagājušāgada decembrī Jelgavas pārvaldēstrādāja 162 robežsargi, bet šā gada31. maijā – 144. «Atlaists netikaneviens darbinieks. Tiesa, bija robežsargi,kas šajā laikā paši nolēmamainīt darbu un dienestu pameta.Tas kopā ar brīvo štata vietu likvidācijuveidoja arī samazinājumu.Savukārt jūnijā Jelgavas pārvaldeitika pievienots arī Aizkrauklesrajons, kā rezultātā darbiniekuskaits palielinājās līdz 161. Tiesa,arī vēlāk bija robežsargi, kas nolēmapārtraukt dienestu, un šā gada decembrasākumā Jelgavas pārvaldēdien 147 robežsargi,» izmaiņasieskicē pārvaldes vadītājs. Viņšgan piebilst, ka, ņemot vērā valstssarežģīto ekonomisko situāciju, arīJelgavas pārvalde saņēmusi rīkojumuvēl par 22 štata vietu likvidāciju.«Šis darbs jāveic vēl šogad. Tas arībūs pirmais brīdis, kad Jelgavaspārvaldē notiks reāla darbiniekuatlaišana,» piebilst A.Tormanis, uzsverot,ka šīs izmaiņas saistāmas arfinanšu un ekonomikas krīzi valstī,nevis Šengenas zonu. Taču viņš irpārliecināts, ka arī ar atlikušo 121robežsargu, kas turpinās dienestu,pārvalde spēs pienācīgā līmenīpildīt savus uzdevumus, un cīņaar nelegālo imigrāciju ir viens nogalvenajiem.Nelegālo imigrantuizķeršana – prioritāteLatvijas robežsardzei kā pirmsgada, tā arī šobrīd un, visticamāk,vēl dažus nākamos gadus lielākotiesjācenšas izķert tos nelegālos imigrantus,kuri mūsu valsti izmantokā tranzīta ceļu, kas ved uz kāducitu Eiropas Savienības dalībvalsti.«Vēl pirms pievienošanās Šengenaszonai pastāvēja uzskats, ka Latvijanav īpaši pievilcīga kā nelegālo imigrantuapmetnes vieta – galvenaisrisks tika saistīts ar to, ka mūsuvalsti imigranti varētu izmantot kātranzīta tuneli, caur kuru nokļūtuz vēlamajām apmetnes zemēm.Lielākoties tā ir Vācija, Zviedrija,arī Anglija – pēdējā gan tieši lielāimigrantu pieplūduma dēļ joprojāmnav atvērusi savas robežas.Jāatzīst, ka lielā mērā šīs bažas arīir apstiprinājušās – gada laikā, kopšdarbojamies Šengenas zonā, bijušivien atsevišķi gadījumi, kad nelegālieimigranti no trešajām valstīm irvēlējušies šeit iekļūt uz apmešanos,»tā A.Tormanis. Viņš atzīst, ka faktiskitikai no Ukrainas un Moldovaspārtvertie nelegālie imigranti bijaiebraukuši Latvijā ar mērķi šeit arī• Šengenas līguma dalībvalstu iekšējās robežas var šķērsot jebkurā vietā bezpersonu robežkontroles. Visu valstu piederīgie, kas likumīgi ieceļojuši Šengenasvalstu telpā, brīvi pārvietojas pāri iekšējām robežām. Latvijas Republikas sauszemesvalsts robežu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku personas varšķērsot jebkurā vietā. Savukārt personas ar mehāniskajiem transporta līdzekļiemLatvijas Republikas sauszemes valsts robežu ar Igaunijas Republiku un LietuvasRepubliku var šķērsot pa ceļiem. Tomēr joprojām, dodoties uz jebkuru Šengenasvalsti, vienmēr līdzi jābūt pasei.• Latvijas robeža ar kaimiņvalstīm, kuras nepiedalās Šengenas līgumā – Krieviju,Baltkrieviju –, ir kļuvusi par Šengenas telpas ārējo robežu. Uz tās robežkontrolesaglabāsies, un robežu varēs šķērsot tikai robežas šķērsošanas vietās un tonoteiktajā darba laikā.• Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices pilsoņiem līdzi jābūtderīgai pasei vai identitātes kartei, bet trešo valstu piederīgajiem – derīgai paseiar derīgu Šengenas vīzu vai uzturēšanās atļauju.Jau gadu braucējiem no Latvijas uz Lietuvu ne mirkli nav jāapstājas kontrolpunktā – līdz ar valsts pievienošanos Šengenas zonaiMeitenē, tāpat kā daudzviet citur kontrolpunktos, tika atvērti ceļi, kas pa taisno ļauj šķērsot robežu un kas, atjaunojoties valstsneatkarībai, bija slēgti. Savukārt kontrolpunktos, kur agrāk iebraukšana bija obligāta, tagad atļauts doties vien robežsardzes darbiniekiemun personām, kas saņēmušas attiecīgu atļauju. Pārējiem barjera liedz iebraukt kontrolpunkta teritorijā.atrast darbu un dzīvot, savukārtUzbekistānas, Kazahstānas, Armēnijas,Azerbaidžānas, kā arī atsevišķueksotiskāku valstu pārstāvjino Āfrikas un pat Dienvidamerikaszemēm, kas pārtverti Latvijā, lielākotiesbija devušies uz tālākāmvalstīm. Turklāt arī šīs personasgalvenokārt tiek notvertas lidostā«Rīga», nevis uz sauszemes robežas.Tiesa, ir bijuši gadījumi, tostarp arīJelgavas pārvaldē, kad robežsardzesdarbiniekiem izdeviespārtvert ne viennelegālos imigrantus,bet arī personas,kas organizē viņu iekļūšanuES. «Drošībsargājošāmiestādēmir zināmas veselasshēmas, pēc kurāmtrešo valstu pilsoņicenšas nelegāliieceļot ES, tostarpnelegālā imigrācijanotiek arī organizēti.Ceļi, kādus imigrantuorganizatoriizmanto, ir dažādiun mainīgi, attiecīgigana radošiem jābūtarī dienestiem,kas cīnās ar nelegāloimigrāciju. Taču,ņemot vērā to, ka arī Jelgavas pārvaldeiir izdevies atklāt organizētasnelegālās imigrācijas gadījumus,jāsecina, ka esam gana radoši.Tiesa, ņemot vērā, ka par vienaspersonas ievešanu ES – arī Latvijā– tiek maksāti pat pieci tūkstošilatu, mums jābūt gataviem, ka veidi,kā šīs personas ieceļos, kļūs arviendaudzpusīgāki un pārsteidzošāki,»secina A.Tormanis.Somi pārņemLatvijas pieredziLīdz šim izplatītākais variants irimigranta legāla ieceļošana valstī,kas tikai vēlāk kļūst nelegāla. «ArŠengenas zonas vīzu persona notrešās valsts var brīvi ceļot pa visudalībvalstu teritoriju, kas lielākotiesarī tiek izmantots. Saņemt vīzuir pietiekami vienkārši, daudziemtas izdodas, un faktiski tas arī navnekas nosodāms. Nelaimes sākasbrīdī, kad, pārsniedzot vīzas termiņu,persona turpina uzturētiesšajā teritorijā. Un te darbs sākasmūsu dienestam, kurš strādā arinformāciju par ieceļotājiem, viņiemizsniegto vīzu derīguma termiņiemun citiem datiem. Latvijas gadījumābūtisks atspaids darbam ar šīmpersonām ir fakts, ka imigrācijasdienests ir nevis atsevišķa struktūra,kā tas ir vairumā valstu, betgan robežsardzes struktūrvienība.Mums ir plaši pieejama informācija,un darbība notiek sekmīgi. Tieši šīiemesla dēļ mums izdevies «atsijāt»pat tādas personas, kas iepriekš patpiecus gadus bija nelegāli klejojušaspa Eiropas Savienību un Šengenas• Trešo valstu pilsoņi, uzrādot derīgu Šengenas valstu vienota parauga vīzuvai uzturēšanās atļauju vai Šveices un Lihtenšteinas uzturēšanās atļauju, varšķērsot Latviju tranzīta nolūkā vai ieceļot un uzturēties Latvijas teritorijā neilgāk par trim mēnešiem. Tie, kam ir Latvijas uzturēšanās atļaujas, ir tiesīgi tāsderīguma laikā uzturēties valstī un izbraukt uz citām Eiropas Savienības unŠengenas valstīm uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem.• Visi trešo valstu pilsoņi tiek pārbaudīti Šengenas Informatīvajā sistēmāSISone4all.• Gadījumā, ja sistēma izdod trauksmes brīdinājumu, tiek veiktas konsultācijasar SIRENES biroju. Citā Šengenas valstī vai Latvijā meklēšanā esoša persona tiekaizturēta un nodota Valsts policijai, bet ārvalstniekam, kuram liegta ieceļošanaŠengenas teritorijā, tiek atteikta ieceļošana Latvijā.• Ir pastiprinājusies kaimiņvalstu tiesībsargājošo institūciju sadarbība pie iekšējāmrobežām, uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežas darbojas abuzonu,» atklāj Jelgavas pārvaldespriekšnieks. Viņš piebilst, ka robežsardzesImigrācijas dienestalabie darba rezultāti ir arī galvenaisiemesls, kādēļ vairākās valstīs, patSomijā, kas tiek uzskatīta par vienuno labākajiem paraugiem robežapsardzībasjautājumos, struktūrāssākta reorganizācija, pēc kurasimigrācijas dienesta darbiniekibūs robežapsardzības dienestastruktūra.Atklāj nelikumīgusceļusun kontrabanduS a v u k ā r t ,atgriežotiespie nelegālāsi m i g r ā c i j a sa p j o m i e m ,A . To r m a n i suzsver, ka Latvijāsituācijaj o p r o j ā m i rnesalīdzināmimierīgāka nekādienvidu reģionos.«Katrudienu no Polijas,kur atrodasimigrācijas datuapstrādes centrālaisaparāts, saņemam ziņaspar tūkstošiem imigrantu. Milzīgiir skaitļi, kas raksturo notvertosnelegālos imigrantus, taču lielākotiesviņu virzieni ir bijuši uzdienvidiem. Ziemeļu reģions, kuratrodas arī Latvija, pagaidām irsalīdzinoši mierīgs. Visticamāk, tādstas paliks arī tuvākos pāris gadus,kamēr Latvijas ekonomika nebūsuzņēmusi tādus attīstības tempus,kas iebraucējiem būs vilinoša,»prognozē A.Tormanis.Viņš atzīst, ka gads ir bijis pietiekamiilgs laiks, lai robežsardzeTās ir tikai darbinieku mašīnas, ko robežkontroles punktos vēl varredzēt, pabraucam zem atvērtām barjerām. Ceļotājiem nu jaugadu te nav jāiebrauc.spētu mainīties un sarast ar jaunajiempienākumiem. Palielinājieskontrabandas apjoms, un Latvija,kurā cenas kaut nedaudz, taču iraugstākas nekā, piemēram, Lietuvā,ir kontrabandas galamērķis.«Mēs vairs nepārbaudām visasmašīnas un neveicam visu personurobežkontroli. Tas neapšaubāmipalielinājis nelegālo preču ieplūšanu.Taču vēlos uzsvērt, ka irdienesti, kas strādā ar informācijasanalīzi, datu apmaiņu un joprojāmveic regulāras patrulēšanas,tostarp iebraucošo un izbraucošoautomašīnu kontroles pierobežasteritorijā. Tas arī ir galvenais iemesls,kādēļ kontrabanda tiek pārtverta,arī Latvijai esot Šengenaszonā. Kaut arī robežsardzei ikdienakļuvusi sarežģītāka, nedomāju,ka iedzīvotājiem naktsmiers būtunemierīgāks,» spriež A.Tormanis.Viņš atzīst, ka gada laikā robežsargiatklājuši arī vairākus nelegālijaunizbūvētus ceļus. «Kad valstsrobežu ieskāva robežgrāvji, bijagana daudz ceļu, kas grāvju dēļtika pārrakti. Tagad netrūkst pašvaldību,uzņēmumu un privātpersonu,kas uz savu roku sāk šo ceļuatjaunošanu un grāvju aizbēršanu.Tiesa, šādam darbam nepieciešamasaskaņošana augstākajā līmenī– kaut arī robežas it kā vairs nav, tājoprojām pastāv, ierakstīta līgumosun starptautiskos dokumentos.Katrs jaunais ceļš ir starptautiskijāapstiprina, tikai tad to var sāktbūvēt, ko gan ne vienmēr saprot arīto atjaunotāji. Tādēļ līdztekus nelegāloimigrantu un citu pārkāpumukontrolēšanai mēs strādājam arīar šādu ceļu būvētājiem,» sarununoslēdz A.Tormanis, piebilstot, kagada jubileja kopš valsts pievienošanāsŠengenas zonai gan netikšotatzīmēta, iespējams, svinības būsapaļākā jubilejā.valstu kopējie Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Muitas kontaktpunkti,kuri nodrošina operativitāti informācijas apmaiņas jomā, īpaši pārrobežasnoziedzības apkarošanas jautājumos.• Pie iekšējām robežām ikdienā darbojas imigrācijas mobilās patruļas, kurasizvēles kārtībā veic imigrācijas pārbaudes aizdomīgām personām un transportlīdzekļiemLatvijas Republikas teritorijā pēc to valsts robežas šķērsošanas.• Lai nodrošinātu nelegālo imigrantu pārvadāšanā iesaistītās organizētāsnoziedzības apkarošanu un kriminālizmeklēšanas veikšanu īpašā veidā, ir nodrošinātaregulāra pārrobežu novērošanas un vajāšanas operāciju veikšana.• Robežkontroli uz Eiropas Savienības iekšējās robežas var atjaunot uz laikuar īpašu Ministru kabineta lēmumu gadījumos, ja radušies nopietni draudisabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai un iekšējai drošībai.Plašāka informācija – Latvijas Robežsardzes interneta mājas lapā:www.rs.gov.lvRobežu noņemšanaatnes jaunus noziegumus«Noziedzības līmenisnav būtiski audzis, totiesklāt nākuši jauni,iepriekš Latvijā nebijušismagi noziegumi, kaspolicistiem liek turētroku uz pulsa, mācītiesun stiprināt iekšējo sadarbībustarp struktūrvienībām,»tā gadu kopšLatvijas pievienošanāsŠengenas zonas valstīmraksturo Jelgavas pilsētasun rajona Policijaspārvaldes Kriminālpolicijaspriekšnieka vietnieksKaspars Rekscs.Noziedzības kāpums, īpaši saistībāar nelegālo imigrāciju, dažādupreču, arī narkotiku kontrabandaun līdzīgi noziegumi bija tie, kurupalielināšanos pirms Latvijaspievienošanās Šengenas zonas valstīmprognozēja dažādas amatpersonas.Šodien, vērojot notiekošo,policija Jelgavā neņemas apgalvot,ka prognozes tiešām piepildījušās,taču netrūkst arī jaunu, iepriekšneparedzētu. «Iespējams, Rīgā– īpaši tas attiecināms uz lidostuun ostu – narkotiku aizturēšanasgadījumi ir palielinājušies. Noplašsaziņas līdzekļiem ir zināms,ka pārtverti un novērsti arī vairākiievērojamu naudas summunelikumīgi ievešanas mēģinājumi.Taču Jelgavā un rajonā mēs tonevaram novērot. Mums ir palielinājiesar narkotikām saistītonoziegumu atklāšanas skaits, betto vairāk saistām ar darba intensitātikonkrētās jomas noziegumuatklāšanā, nevis narkotiku straujuizplatību,» vērtē K.Rekscs. Totiestieši ar robežu noņemšanu policijasaista vairākus jauna tipa noziegumaveidus.Lietuvieši «ienes» jaunukrāpšanas shēmuIr vairāki noziegumu veidi,kas vēl pirms gada Latvijā nebijasastopami, toties bija plaši izplatītikaimiņvalstīs, taču tagad irarī pie mums. «Jāmin krāpšanasgadījumi, kad cilvēks, uzdodotiespar policijas darbinieku, izkrāpaievērojamas naudas summas. Darbībasprincips šeit bija salīdzinošivienkāršs, turklāt visos gadījumostika izmantots viens standarts.Cilvēkam, galvenokārt gados vecākāmpersonām, piezvanīja kādsvīrietis un informēja, ka konkrētāspersonas radinieks izraisījis satiksmesnegadījumu ar cietušajiem.Zvanītājs apgalvoja, ka gadījumā,ja avārijas izraisītāja piederīgiesamaksās noteiktu naudas summu(sākotnēji tika prasīta vismaz trīs«Melnās brigādes» veido pašuiedzīvotāji, nevis nelegālie iebraucējiKopš Latvija pievienojusiesŠengenas zonai,nodarbinātības jomābūtisku izmaiņu nav. Arīnelegālās brigādes, kasvēl gada sākumā bijaaktuāla problēma, galvenokārtveidoja pašuiedzīvotāji, nevis iebraucēji,secina Zemgalesreģionālās Valsts darbainspekcijas vadītājs ValdisDūms.Darba inspekcija neslēpj, ka,Latvijai pievienojoties brīvo robežuzonai, bijis zināms satrau-četrus tūkstošus latu liela maksa),negadījums netiks noformēts unradiniekam kriminālatbildībanedraudēs. Darbojoties pēc šādasshēmas, Jelgavā un rajonā izdevāsapkrāpt četrus cilvēkus, bet vienskrāpšanas gadījums neizdevās.Policija aizdomās par tiem aizturējakādu 1989. gadā dzimušuLietuvas pilsoni,» stāsta K.Rekscs.Viņš piebilst – Lietuvā šāda veidakrāpšanas mēģinājumi jau iepriekšbija gandrīz tikpat bieži kāiesnas rudenī, tāpēc cilvēki prettiem izturas piesardzīgi. SavukārtLatvijā, kur līdzīgas lietas līdz šāgada vidum nebija pazīstamas, cilvēkusbija daudz vieglāk apkrāpt.«Bija gadījumi, kad krāpniekiemtiek samaksāti divi vai pusotrstūkstotis latu, taču ir fiksētasarī epizodes, kur viņi samierināsar pārsimts latu lielu «peļņu».Šie cilvēki ņēma visu naudu, koupuris varēja samaksāt. Bija arīgadījums, kad krāpnieki ar cietušopat vienojas par tikšanos piebankas, kur cilvēks solījās izņemtno konta visu naudu un viņiematdot,» atklāj K.Rekscs. Tiesa, pēctam, kad šoruden policijai izdevāsaizturēt jau minēto lietuvieti– ar tiesas sankciju viņš joprojāmir apcietinājumā –, jauni šādaskrāpšanas gadījumi vairs nav fiksēti.Jāpiebilst, ka saistībā ar šīmkrāpšanām policija pārbaudīja vēldivas personas, tostarp vienu sievieti.Tiesa, tām apsūdzība šobrīdnav uzrādīta.Bankomātu zādzības sākāspēc pievienošanās ŠengenaiTāpat policija ar kaimiņvalstsLietuvas pilsoņiem saista arī šogadaktuālos juvelierizstrādājumu unkažokādu veikalu apzagšanas,kā arī bankomātu zādzības gadījumus.Jelgavā un rajonā šādikums, ka šeit masveidā varētuieplūst nelegālie darbinieki. Tiesa,aizdomas neapstiprinājās.«Veicām reidus, kuros īpaši tikaakcentēta būvniecība – joma, kasvēl salīdzinoši nesenā pagātnēbija izplatītākā nelegālās nodarbinātībasziņā. Gadījās arī, ka atsevišķosobjektos patiesi sastapāmceltniekus no Ukrainas, Polijasun citām valstīm, taču problēmuar viņiem nekad nav bijis. Patiesībāšī darbaspēka organizatoripar noteikumu un likumu ievērošanugādāja daudz nopietnāknekā mūsu pašu darboņi. TiešiLatvijas iedzīvotāji bija tie, kastaranēti trīs bankomāti. No šiemgadījumiem sekmīgs bijis vienpirmais, kad nozagts bankomātsElejā, kuru no Lietuvas robežasšķir vien daži kilometri. «Šobrīd irzināms, ka daudzajās bankomātuun juvelierizstrādājumu veikaluzādzībās Latvijā vainojami dažādigrupējumi. Acīmredzot arī noziedzīginoskaņotās personas mēdzviena no otras «aizņemties» idejas,ko cenšas realizēt savā darbībā.Taču Jelgavas policijai ir pamatotasaizdomas, ka personas, kasbankomātus taranēja Jelgavā unrajonā, iebraukušas no Lietuvas,»stāsta Jelgavas Kriminālpolicijaspriekšnieka vietnieks. Visos trijosbankomātu zādzības un zādzībasmēģinājumu gadījumos turpināsizmeklēšana. Aizdomās turamāspersonas nav aizturētas. Izmeklēšanasinteresēs policija neizpauždetaļas par izmeklēšanas gaitu,taču varbūtība, ka vainīgi varētubūt kaimiņvalsts pilsoņi, esot vērāņemama.Latvieši Lietuvaspusē tračus netaisotPēc pievienošanās Šengenaszonai un robežu «noņemšanas»bijuši vairāki gadījumi, kad acīmredzotkarstasinīgākie lietuviešiapmeklējuši Latvijas pierobežaspilsētu naktsklubus un sarīkojušipamatīgus jandāliņus. «Šiegadījumi gan vairāk saistāmi arBausku, nevis Jelgavu. Taču, ņemotvērā, ka arī Jelgavā ir pietiekamidaudzpusīgas nakts atpūtasiespējas, mums jābūt gataviem,ka kašķēties griboši kaimiņi varparādīties arī Jelgavā,» spriežK.Rekscs. Savukārt par Latvijaspavalstnieku uzdarbošanos tuvumāesošajā Lietuvā gan neesotdzirdēts. «Pēdējos mēnešos būtisksdarbs ir ieguldīts dienestuLīdz ar robežuatcelšanu policijasaskārusies arjauniem, iepriekšLatvijā nebijušiemnoziegumiem. Tovidū neparastākieir bankomātuzādzības. Jelgavāun rajonā šī gadalaikā bijuši trīsšādi mēģinājumi,sekmīgs gan bijatikai viens – Elejā.Policija pieļauj,ka šo noziegumu«autori» meklējamiLietuvas pusē.iekšējās komunikācijas uzlabošanāgan Latvijas teritorijā, ganarī sadarbībā ar Šengenas zonas,īpaši kaimiņvalstu, struktūrvienībām.Tas arī ir galvenais veids, kāpolicija spēj cīnīties ar dažādajiemgrupējumiem, kas darbojas, neņemotvērā teritorijas robežas. Tačupar to, ka kaimiņiem lietuviešiemmūsu valsts pilsoņi būtu radījušipapildus slodzi, nav dzirdēts,» tāpolicists.Robežu noņemšanapalīdz arī likumības sargiemK.Rekscs vien piebilst, ka pēdējosmēnešos aizvien izplatītākikļūst mantiskie noziegumi, tostarparī apdrošinātāju krāpšana.Proti, aizvien biežāki ir gadījumi,kad dārgu automašīnu īpašniekipolicijai un apdrošinātājiem paziņopar auto zādzību, bet patiesībāpaši mašīnu nobēdzina un cenšasizkrāpt vairāku tūkstošu vērtoKASKO apdrošināšanas atlīdzību.Tiesa, šie noziegumi vairāktiek saistīti ar vispārējo Latvijasvalsts ekonomisko situāciju, nevisŠengenas zonu. «Vienīgā saistībaar robežu noņemšanu ir tā, kamūsu noziedznieki kļūst aizvienkreatīvāki un labprāt aizņemasarī kaimiņu idejas. Tas nozīmē,ka arī policijai cīņā ar šiem noziegumiemjābūt izdomas bagātākai.Taču fakts ir arī tas, ka pēc robežunoņemšanas tiesībsargājošajāmiestādēm daudz vienkāršāk irveikt darbības kaimiņvalsts teritorijā,tātad – robežu nav nevien noziedzniekiem, bet arīviņu tvarstītājiem. Pagaidāmmēs notikumu attīstībai spējamizsekot. Neredzam arī iemeslu, laikas mainītos pēc gada, diviem vaidesmit,» sarunu noslēdz JelgavasPolicijas pārvaldes Kriminālpolicijaspriekšnieka vietnieks.apvienojās tā saucamajās «melnajāsbrigādēs» un bez līgumiemstrādāja būvniecībā. Ar iebraucējiemneatminos nevienu nopietnuproblemātisku gadījumu,» atzīstV.Dūms. Viņš gan uzsver, ka līdzar straujo ekonomikas kritumušobrīd pazudušas arī problēmas arpašmāju «melnajām brigādēm».«Šodien darbu nevar atrast patlabi kvalificēti darbinieki unnopietnas firmas. Šis apstāklisno tirgus izskaudis arī nelegālosdarboņus, un situācijas izmaiņasvaram gaidīt tikai pēc stabilitātesatjaunošanās. Jāteic arī, ka legāluiebraucēju brigāžu šobrīd Zemgalēun Jelgavā faktiski nav,» vērtēZemgales reģionālās Valsts darbainspekcijas vadītājs. Viņš ir pārliecināts,ka arī nelegālo imigrantuieplūšana un apmešanās vismaznākamos pāris gadus Latvijai navaktuāla problēma. «Mūsu ikdienāpievienošanās Šengenas zonainav ienesusi nekādus nepatīkamuspārsteigumus. Varam viensecināt, ka bažas un neziņa pagājušajāgadā bija daudz lielāka,nekā reālās izmaiņas,» rezumēV.Dūms.Sagatavoja Zane Auziņa,foto: Ivars Veiliņš un JV


10 atbildamCeturtdiena, 2008. gada 18. decembrisPateicībaPaldies par...Jelgavas Pensionāru biedrībapateicas saviem atbalstītājiemun sadarbības partneriem parsapratni, atbalstu, finansiālo unmateriālo palīdzību aizvadītajādarba gadā.Īpašs paldies Jelgavas pilsētasdomei, Sociālo lietu pārvaldei,VSAA Jelgavas nodaļai,domes Sabiedrisko attiecībusektora vadītājai I.Šurmai, Informācijastehnoloģiju sektoravadītājam A.Pierhurovičam,Sabiedrības integrācijas birojavadītājai R.Vectirānei, JelgavasIzglītības pārvaldes vadītājaiG.Auzai un galvenajamspeciālistam J.Dēvicam, JelgavasAmatniecības vidusskolasdirektorei Z.Bensonei un skolotājamU.Sokolovam, JelgavasSpeciālās pamatskolas direktoravietniecei N.Ābolai, Jelgavas1. sanatorijas internātskolasdirektoram H.Kresam un skolotājiemJ.Žilko un A.Innei,Jelgavas 6. vidusskolas direktoramA.Holstam, JelgavasSpīdolas ģimnāzijas direktoravietniecei R.Tīrumniecei, JelgavasSporta halles direktoriemA.Misteram (bijušajam)un E.Ludzītim (patreizējam),Sporta servisa centra direktoramJ.Kaminskim, ZemgalesNVO centra vadītājamU.Dūmiņam, EK informācijaspunkta «EUROPE DIRECT»Aizsaulē aizgājušiJelgavas informācijas punktavadītājai V.Kinderevičai, centra«Svētelis» vadītājai I.Lisovskai,kā arī skolotājiem S.Vīgantei,A.Balsai un R.Kļaviņai.Mēs sirsnīgi pateicamiespar finansiālu atbalstu SEBbankas Jelgavas filiāles pārvaldniekamM.Krastam unSwedbankas Jelgavas filiālesvadītājai Z.Skangalei, SIA «Alis»īpašniekam I.Kanaškam, SIA«Kulk» valdes priekšsēdētājamG.Bubulim, SIA «Igate» valdespriekšsēdētājam M.Peilānam.Pateicoties jums, mēs visagada garumā varējām nodrošinātdesmit interešu grupu darbību,bagātināt materiāli tehniskobāzi un organizēt bezmaksasekskursijas, kas deva iespēju šajospasākumos piedalīties mūsubiedrības maznodrošinātiempensionāriem.Sirsnīgi pateicamies lielveikalutīklam «Maxima» par sagādātāmpaciņām visiem 117Jelgavas Pensionāru biedrībasbiedriem Latvijas valsts svētkos.Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus!Laimīgu un veselīguJauno gadu!Lai Jūs visus sargā no debesīm,mīl un saprot uz zemes!Jelgavas Pensionārubiedrības valdes vārdā –Marija KolnejaMARIJA MAKAROVA (dz. 1930. g.)VLADIMIRS SEĻEZŅOVS (dz. 1958. g.)LŪCIJA KRUMPĀNE (dz. 1929. g.)RUTA SUNĪTE (dz. 1941. g.)IGORS AKSJONOVS (dz. 1940. g.)NIKOLAJS ARTEMJEVS (dz. 1939. g.)VADIMS AVDOŠČENKOVS (dz. 1964. g.)JURIJS ALEKSANDROVS (dz. 1972. g.)ZINAIDA AVREICEVIČA (dz. 1923. g.)ARNIS ZVIRBULIS (dz. 1958. g.)JEVGENIJS MIHAILOVSKIS (dz. 1939. g.)ANDREJS GORŠKOVS (dz. 1970. g.)DAILIS ROZENFELDS (dz. 1926. g.)Izvadīšana 18.12. plkst.12 no Baložu kapu kapličas uz Ūziņu kapsētuPĒTERIS VAIŠĻA (dz. 1939. g.). Izvadīšana 20.12. plkst.12 Baložu kapsētāLasītāja fiksē situācijunamu pagalmā«Tāda ir situācija Jāņa Čakstesbulvāra 7 iekšpagalmā– auto novietoti zālītē, zāliensarīdzan tiek nežēlīgi izbraukāts.Vienu reizi pieaicinājuPašvaldības policiju, taču sodsnevienam netika uzlikts. Hmm,interesanti gan – vai tad tāmaz var?!» «Jelgavas Vēstnesis»saņēma kādas sašutušasjelgavnieces vēstuli, kurai klātpievienotas vairākas fotogrāfijas,kas tapušas 11. decembrīap pulksten 11.50. Kundzenorāda, ka šāda situācija minētajāpagalmā ir visās darbadienās, kad tur savas mašīnascenšas novietot gan studenti,gan citi iedzīvotāji. «It kā jaufeini, ka dara, ko un kā grib.Bet man kā Čakstes bulvāra 7iedzīvotājai šī situācija liekasabsurda,» tā iedzīvotāja, komentējotatsūtītās fotogrāfijas– tajās redzams, ka «mašīnasnovietotas tā, ka nevienamnav iespēja izbraukt ārā no«sprosta», kā tiek izbraukātszāliens...». «Varbūt «JelgavasVēstnesis» varētu aizsāktkādu rakstu sēriju, kurā tiekattēloti pilsētas lielākie švaļi,kuri nesaprot, ka NEDRĪKSTatstāt savus auto zālienā – kurnu vēl laiski pa to braukāties!»ierosina jelgavniece.Jelgavas Pašvaldības policijaspriekšnieks ViktorsVanags, komentējot lasītājasatspoguļoto situāciju Čakstesbulvāra 7 pagalmā, norāda, kalīdzīga situācija vērojama ļotidaudzos daudzdzīvokļu mājupagalmos. «Jāņem vērā, kavirkne pagalmu nav sakārtoti,par tā saukto zāliena teritorijuvar vien nojaust. Arī brauktuvespagalmos nav pietiekamiplatas – vidēji 2,5 metri –, laivietas pietiktu divām automašīnām.Likumsakarīgi – javiena atbilstoši noteikumiemnovietota paralēli brauktuvei,tad, lai tai tiktu garām, otrai arvienu riepu jābrauc pa zālienu.Dažkārt pat garām nevar tiktar bērnu ratiņiem,» situācijuskaidro V.Vanags, norādot uznamu apsaimniekotāju undaudzdzīvokļu namu iedzīvotājuatbildību. Viņš piebilst, kadaudzos pagalmos risinājumsmeklēts, ieviešot caurlaižu sistēmu.«Taču arī šajā gadījumāsituāciju būtiski nav izdeviesuzlabot, jo caurlaides izdalateju visiem, kas to vēlas, tādējādipagalmos novietoto mašīnumazāk nekļūst,» tā Pašvaldībaspolicijas priekšnieks.Pašvaldības policija ik dienassaņem neskaitāmus izsaukumus,kuros lūgts novērst situācijukādā pagalmā. «Vairāknekā trīs izsaukumus dienāsaņemam arī no iedzīvotājiem,kuri ar mašīnu no pagalmanevar izbraukt kāda novietotaauto dēļ. Tiesa gan – autovadītāju,kurš nepiemērotāvietā atstājis mašīnu un patskaut kur aizgājis, varam viensodīt, uzlīmējot «plāksteri»,un tas arī tiek darīts,» skaidroV.Vanags.Savukārt, komentējot lasītājasminēto it kā inspektoru bezatbildību,viņš norāda, ka likumsargireaģē uz ikvienu izsaukumuun atbilstoši noteikumiem arīrīkojas. «Ja nu gadījumā tā navnoticis, aicinu iedzīvotājus parto mani informēt, lai šo faktuvaru pārbaudīt un attiecīgi rīkoties,»teic V.Vanags.Sagatavoja Sintija Čepanone,lasītājas iesūtīts fotoLūgums atsaukties.Jelgavas dome aicina Rolandu Sunīti (dzimis 1965. gada 7. februārī),Montu Zubenko (dzimusi 1954. gada 22. oktobrī) un Haraldu Putrašēvicu(dzimis 1981. gada 9. februārī) ierasties Jelgavas domē Lielajā ielā11, 109. kabinetā (kontakttālruņi 63005523 vai 63005470) divu nedēļulaikā no aicinājuma publicēšanas dienas, lai vienotos par laiku, kad varēsiekļūt dzīvoklī, kurā minētās personas ir deklarējušas savu dzīvesvietu, laidzīvokli varētu pieslēgt pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīkliem.Jelgavas dome izsludina konkursu «Par tiesībām nomāt zemi Langervaldesielā 3, Jelgavā, kadastra Nr.0900 028 0277, un būvēt uz tās ražošanasobjektu» (platība ~ 2,5 ha).Konkursa nolikumu var saņemt, sākot ar 2008. gada 18. decembri,katru darba dienu no plkst.8 līdz 16.30, pirmdienās – līdz plkst.18.30,piektdienās – līdz plkst.14 Jelgavas domē Lielajā ielā 11, Informācijasaģentūrā, kontakttālrunis 63005493, iesniedzot kopiju par konkursadalības maksas – Ls 50 (piecdesmit lati) – samaksu un uzrādot maksājumadokumenta oriģinālu.Konkursa dalības maksa jāiemaksā Jelgavas domes norēķinu kontā LV12UNLA 0050 0082 06447 SEB Unibanka UNLA LV 2X ar norādi: «Konkurss«Par tiesībām nomāt zemi Langervaldes ielā 3, Jelgavā, kadastra Nr.0900028 0277, un būvēt uz tās ražošanas objektu»».


12 notikumiCeturtdiena, 2008. gada 18. decembrisKultūras pasākumi• 18. decembrī pulksten 18 – deju studijas «Intriga» un Baltijasjauno mūziķu skolas Ziemassvētku koncerts «Vienā taktī ar svētkiem».Biļešu cena – Ls 1 (kultūras namā).• 19. decembrī pulksten 17 – Jelgavas Mūzikas skolas audzēkņuZiemassvētku koncerts (Sv.Annas katedrālē).• 20. decembrī no pulksten 9 līdz 16 – Ziemassvētku tirdziņš.No pulksten 11 līdz 15 – svētku programma. PiedalāsTDK «Rota», TDA «Jaunība», «Lielupe», bērnu vokālā studija«Nianse» I.Lipskas vadībā, Z.Andžānes bērnu mūzikas studija,BJC «Junda» popgrupa «Lai skan» I.Šveiceres vadībā, BJMKgrupa «Mambo» I.Cines vadībā. Visus lielos un mazos bērnusiepriecinās Ziemassvētku vecītis (Hercoga Jēkaba laukumā).• 20. decembrī pulksten 14 – koncerts «Džokomo Pučīnī – 150»,kurā skanēs fragmenti no operām «Toskāna», «Madame Buterfly»un «Mess adi Gloria». Piedalās S.Simončīni (tenors, Itālija), E.Siliņš(baritons), valsts akadēmiskais koris «Latvija», Latvijas Nacionālaissimfoniskais orķestris – diriģents Matteo Beltrami (Itālija). Biļešucena – Ls 4; 3; 2,50.• 20. decembrī pulksten 14 – vokālās studijas «Solo» Ziemassvētkukoncerts (Sv.Annas katedrālē).• 21. decembrī no pulksten 9 līdz 15 – Ziemassvētku tirdziņš(Hercoga Jēkaba laukumā).• 21. decembrī pulksten 12 – BJC «Junda» Ziemassvētku koncerts«Eņģeļa pieskāriens». Piedalās visi dziedošie un spēlējošiekolektīvi. Biļešu cena – Ls 1 (kultūras namā).• 21. decembrī pulksten 18 – BJC «Junda» Ziemassvētku koncerts«Ziemassvētku sapnis». Piedalās dejojošie kolektīvi. Biļešucena – Ls 1 (kultūras namā).• 22. decembrī pulksten 18 – BJC «Junda» tautas deju kolektīvuun kora «Tik un tā» uzvedums «Vilki». Biļešu cena – Ls 1 (kultūrasnamā).• 23. decembrī pulksten 15 un 17 – Ziemassvētku eglīte bērniem«Kas rūķīšiem spilvenā?». Ielūguma cena – Ls 7 (cenā iekļautadāvana un pasākuma programma) (kultūras namā).• 25. decembrī pulksten 14 – «Platforma Music» rīkotsZiemassvētku koncerts «Ziemsvētku ceļojums». PiedalāsI.Ulmanis, Igo, Amber, Aisha un citi populāri mūziķi (Sv.Annaskatedrālē).• 26. decembrī pulksten 16 – Latvijas Nacionālā teātra koncerts«Ziemassvētku zvaigzne». Piedalās L.Gāliņa, D.Gaismiņa,D.Lūriņa, I.Rūdolfa, Z.Jančevska, A.Klēvere, D.Bonāte, A.Ančevskis,M.Egliens, J.Hiršs, E.Melbāržs, M.Maņjakovs, G.Grasbergs, U.Anže,I.Puga. Biļešu cena – Ls 10; 8; 6; 5; 4.• 27. decembrī pulksten 16 – dāvana jelgavniekiem! Jelgavasdome, JPPA «Kultūra» un Ā.Alunāna teātris dāvina mazajiemjelgavniekiem izrādi «Parastais brīnums» pēc J.Švarca motīviem.Režisore – L.Ņefedova. Ieeja – bez maksas.• 31. decembrī pulksten 21 – Jaungada balle. Svētku programmapie galdiņiem kopā ar Jelgavas bigbendu Raita Ašmaņavadībā. Biļešu cena – Ls 20 (kultūras namā).• 8. janvārī pulksten 19 – Dailes teātra Ziemassvētku koncerts.Biļešu cena – Ls 10; 8; 6 (kultūras namā).• 15. janvārī pulksten 19 – vīru kora «Pravoslavnije Pevčije»(Maskava) koncerts. Tiks izpildīta Pareizticīgo liturģiskā mūzikakopš tās pirmsākumiem un krievu komponistu garīgie dziedājumilīdz pat 20. gadsimtam (kultūras namā).Izstādes• Līdz 20. decembrim – izstāde «Esmu māceklis, meklēju skolotājus»(Pētera Pirmā Lielā sūtniecība) (Ģederta Eliasa JelgavasVēstures un mākslas muzejā).• Līdz 2. janvārim – Tautas gleznošanas studijas dalībnieku izstāde«Ziemassvētki dvēselei» un «Latvijas keramikas» izstrādājumuizstāde (kultūras nama 2. stāvā).• Līdz 3. janvārim – Birutas Derumas jubilejas izstāde «Pasakapar ziedēšanu» (kultūras nama 1. stāvā).• Līdz 2. janvārim – Čehu baroka arhitektūras daile. VladimiraUbera fotogrāfijas. Izstāde tapusi sadarbībā ar Čehijas vēstniecībuLatvijā (kultūras namā).• Līdz decembra beigām – «Ziemassvētku dekori» sadarbībā arJelgavas ziedu veikaliem, saloniem un individuālajiem floristiem(kultūras nama 1. stāvā).• Decembrī – Marka Selerjē (Francija) fotogrāfijas «Pilsētu izrāde»(kultūras nama 1. stāvā).Sporta pasākumi• 18. decembrī pulksten 9 – Jelgavas 4. vidusskolas Ziemassvētkukauss basketbolā (Jelgavas Sporta hallē).• 18. decembrī pulksten 19.30 – Latvijas basketbola līgas2. divīzijas čempionāts «Zemgale/Juniors» – «Līvāni» (JelgavasSporta hallē).• 19. decembrī pulksten 19 – Latvijas basketbola līgas 1. divīzijasčempionāts BK «Zemgale» – «Ķeizarmežs» (Jelgavas Sporta hallē).• 20. decembrī pulksten 9.30 – 2008. gada Sporta servisa centrakausa izcīņa basketbolā vīriešiem (Jelgavas Sporta hallē). Spēļukalendārs – portālā www.jelgavasvestnesis.lv.• 20. decembrī no pulksten 12 līdz 18 – Jaungada balvas izcīņavolejbolā (Jelgavas Sporta hallē).• 21. decembrī – orientēšanās sacensības «Ziemas Alnis». Vairāk– http://alnis.id.lv/.• 21. decembrī no pulksten 10 – Zemgales čempionāts telpufutbolā, 1. kārta (LLU sporta zālē Tērvetes ielā 91d).• 21. decembrī pulksten 12 – 2008. gada Sporta servisa centrakausa izcīņa basketbolā vīriešiem (Jelgavas Sporta hallē).• 22. decembrī pulksten 14.45 un 23. decembrī pulksten10.45 – Specializētās peldēšanas skolas Ziemassvētku sacensības.A.Miskarova kausa izcīņa (LLU peldbaseinā).• 26. decembrī – orientēšanās sacensību «Ziemas Alnis» noslēgums.Vairāk – http://alnis.id.lv/.• 30. decembrī pulksten 11 – Specializētās peldēšanas skolasJaungada sprints. J.Mistera kausa izcīņa – 50 metri brasla stilā(LLU peldbaseinā).Pircējus gaidaZiemassvētku tirdziņš• Ritma GaidamovičaIzgreznotas piparkūkas,siltas vilnas zeķes,dažādi no dabīgiemmateriāliem veidotidekori – tā ir tikai nelieladaļa no lietām, kosestdien un svētdien,20. un 21. decembrī,Hercoga Jēkaba laukumāvarēs iegādātiestradicionālajā Ziemassvētkutirdziņā. Tačutas vēl nav viss – līdztekusandelēšanāspriekiem paredzētakultūras programmaar vairāku kolektīvupiedalīšanos. Ieradīsiesarī Ziemassvētkuvecītis.Tiem, kuriem nepatīk staigātpa pārpildītiem lielveikaliem, šīir lieliska iespēja dažādas dāvaniņasiegādāties tieši no pašiemto darinātājiem. Pašvaldībasaģentūras «Kultūra» kultūrasdarba speciāliste Santa Sīlestāsta, ka tirdziņam pieteikušiesjau 70 tirgotāji, bet to skaits varaugt. Jāpiemin, ka jau pašlaiktas ir teju uz pusi lielāks nekāpērn šajā tirdziņā. S.Sīle norāda,ka pieteikušies tirgotāji, kas piedāvāsizgreznotas piparkūkas,eglīšu statīvus, dekorus no dabīgiemmateriāliem, kosmētikasdāvanu komplektus, spilvenus,medu, maizi, šokolādes konfektesun figūriņas, sieru, zivis undaudz ko citu. Plašā sortimentāsolās būt arī dažādu amatnieku• Ritma GaidamovičaŠādu domu pauž JelgavasBērnu sociālās aprūpescentra iemītnieku20 zīmējumi, kuros viņiatklāj savus sapņus.Pašlaik zīmējumi reprodukcijuveidā apskatāmine tikai mūsupilsētas medicīnas uncitās iestādēs, bet arīvairākās vietās Latvijā,aicinot topošos vecākuspadomāt par savabērna laimi un viņaiespēju augt ģimenē.Pirms laika SIA «TimeForward», kas organizē komandasveidošanas un līderismaiemaņu attīstīšanas programmu,arī mūsu pilsētā realizēja projektu«Attiecības: bērni – vecāki», kuralaikā vairākās vietās pilsētā tikazīmēti grafiti un izvietoti plakāti,kuros lasāmi pusaudžu ierosinājumiun jautājumi vecākiem. Tasbija aicinājums aizdomāties parsavu bērnu sapņiem, par kopīgalaika pavadīšanu.Šoreiz komanda iedegusiespar bērniem, kuri palikuši bezvecāku mīlestības un mājām.Jaunā projekta mērķis ir pievērstsabiedrības uzmanību tam, kakatram bērnam ir tiesības uzaugtpilnvērtīgā ģimenē – kopā ar saviemvecākiem. Palīgos šo domupaust aicināti Jelgavas Bērnusociālās aprūpes centra iemītnieki,kas radījuši zīmējumus parizstrādājumi – kokgriezumi, pinumi,adījumi, keramikas darbi,rotas un citas saimniecībā noderīgaslietas. Taču S.Sīle atklāj,ka jelgavnieku tik iemīļotā žāvētāsgaļas produkcija no zemniekusaimniecības «Dūmiņš»būs nopērkama tikai svētdien.Tāpat kā iepriekš jelgavniekiembūs iespēja iegādāties ne tikaiLatvijas tirgotāju preces, bet arīkaimiņvalsts Lietuvas amatniekuveikumu.Īstā andelēšanās Hercoga Jēkabalaukumā sāksies sestdienpulksten 10 un ilgs līdz pulksten16, lai ar jaunu sparu atsāktossvētdien.Sestdien tirdziņa laikā varēsne tikai pirkt un pārdot – atnācējiembūs iespēja izbaudīt plašukultūras programmu, kas savuskanējumu sāks pulksten 11ar folkloras kopas «Dimzēns»uzstāšanos. S.Sīle stāsta, kakoncerts turpināsies ar bērnuvokālās studijas «Nianse»priekšnesumiem, Zanes Andžānesbērnu mūzikas studijasskanējumu, Bērnu un jauniešumūzikas kluba Muzikālā teātraizpildītām dziesmām un popgrupas«Lai skan» uzstāšanos.Būs arī dejas – šoreiz kopā artautas deju ansambļiem «Lielupe»(vadītāja Elita Simsone),«Jaunība» (vadītājs Arvils Noviks)un vidējās paaudzes dejukolektīvu «Rota» (vadītāja LudmilaMuskare). Bet iepriecinātmazākos pircējus un skatītājusap pulksten 12 solījies arī Ziemassvētkuvecītis, kas uzklausīsmazu un lielu jelgavniekusvētku dzejolīšus, dziesmiņas,darbus un nedarbus un par labipaveiktajiem darbiem pasniegskādu gardumu no sava maisa.Tāda solās būt pirmā tirgusdiena, bet tie, kas tajā dienātirdziņu apmeklēt nepagūs, tovarēs izdarīt svētdien, kad tirdziņšbūs atvērts no pulksten10 līdz 15.Dzīvot kopā ar māmiņu un tēti – lūk,bērna lielākais sapnis!tēmu «Mans lielākais sapnis».No visiem zīmējumiem izvēlēti20 labākie, kas galvenokārt paužideju, ka bērnu sapnis ir uzaugtīstā ģimenē, un jau no decembrasākuma 1000 to ierāmētas reprodukcijasizvietotas dažādāsLatvijas pilsētās.«Bērnunama audzēkņu zīmējumiizvietoti Latvijas pilsētuslimnīcu Dzemdību nodaļās, sieviešukonsultāciju kabinetu uzgaidāmajāstelpās, lauku rajonos– ambulancēs un pagastu padomesēkās, kā arī citviet, lai tie uzrunātutopošās māmiņas, aicinot saglabātbērniņam pašu dārgāko un drošākopatvērumu – viņa ģimeni,» tāprojekta pārstāve Iveta Putniņa.Jelgavā reprodukcijas apskatāmasJelgavas pilsētas slimnīcā,Zemgales Veselības centrā,Jelgavas poliklīnikā, doktorātāSudrabu Edžus ielā, A.Stankusdoktorātā un Jelgavas Pašvaldībaspolicijā.«Latvijā šobrīd darbojas 42bērnunami patversmes, deviņinevalstisko organizāciju bērnusociālās aprūpes centri, pieci ģimenesbērnunami, trīs speciāliebērnu sociālās aprūpes centri,pieci bērnu bāreņu sociālās aprūpescentri. Iestādēs ar tik skumjoauru uzturas divi tūkstoši sešisimti divdesmit pieci mūsu bērni– tādi ir dati līdz 2008. gada 1.janvārim. Cik bieži mēs par šīmiestādēm vispār atceramies? Kozinām par mūsu sabiedrībasdaļu, kura uzaug, mācās, sapņo,priecājas un bēdājas mākslīgiFoto: JV20 labākoJelgavas Bērnusociālās aprūpescentraaudzēkņu zīmējumureprodukcijaspar tēmu«Mans lielākaissapnis» Jelgavāapskatāmassešās vietās.Foto:Ivars Veiliņšradītos apstākļos? Vislabākiepedagogi un skaistākais bērnunamsnespēj aizstāt ģimeni šomazo cilvēku sirdīs. Māmiņa untētis – lūk, pamesto bērnu lielākaissapnis. Mēs visi, topošajiemvecākiem līdzās esošie draugi,darba biedri, māsas, brāļi, mātes,tēvi, vecmāmiņas, vectētiņi,tantes un onkuļi, esam atbildīgi,jo spējam atbalstīt, iedrošināt unuzmundrināt nākamo māmiņuun tēti būt stipriem ceļā uz viņubērniņa laimi. Pats svarīgākais– būsim ieinteresēti, palīdzēsimviņiem pārvarēt šaubas un ticētmīlestības lielajam spēkam. Mēsticam, ka mūsu projekts palīdzēsjaunajiem vecākiem balsot parsava tikko dzimušā bērna laimi,»tā projekta dalībniece I.Putniņa.

More magazines by this user
Similar magazines