transporta un loģistikas nozare - VIAA

2012SIA "AC Konsultācijas"NOZARU IZPĒTE PROFESIONĀLAJAI IZGLĪTĪBAI – 2. DAĻA:TRANSPORTA UN LOĢISTIKAS NOZAREPĒTĪJUMA OTRĀ DAĻA: NOZARES APRAKSTS UN KVALIFIKĀCIJAS STRUKTŪRAPasūtītājs:Izpildītājs:Projekta vadītājs:Valsts izglītības attīstības aģentūraSIA "AC Konsultācijas", Balasta dambis 70a-1, Rīga, LV-1048Artūrs CauneKontaktpersona: Kristīne Vībane, e-pasts: kristine.vibane@ack.lv, tālr. 67873810Līgums:Nr.6.6-1-3.1/6 , 2011. gada 19. oktobris

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraSatursLietoto saīsinājumu atšifrējums .............................................................................................................................................. 4Ievads .............................................................................................................................................................................................. 5KOPSAVILKUMS ............................................................................................................................................................................. 7I: TRANSPORTA UN UZGLABĀŠANAS NOZARES APRAKSTS ............................................................................................. 101. Pētāmās nozares robeža (NACE kodi, līmeņi) .............................................................................................................. 112. Nozares attīstības tendences Eiropas Savienībā valstīs un Latvijā ......................................................................... 182.1. Nozares sektoru raksturojums ................................................................................................................................ 182.2. Nozares produkta daļa IKP un tā apjoma salīdzinājums starp valstīm ........................................................ 232.3. Kravu un pasažieru apgrozījums un citi raksturojošie rādītāji ...................................................................... 282.5. Nozares politikas plānošanas dokumenti ............................................................................................................ 492.6. Investīcijas un sadarbība ........................................................................................................................................... 542.7. Jaunas tehnoloģijas ..................................................................................................................................................... 612.8. Pakalpojuma cenu izmaiņas ..................................................................................................................................... 623. Nozares darbaspēka raksturojums un prognozes ...................................................................................................... 653.1. Skaitliskās izmaiņas un to cēloņi ............................................................................................................................ 653.2. Darbaspēka kompetenču un prasmju vajadzības .............................................................................................. 713.3. Ražošanas pamatdarbības un citu, tajā skaitā atbalsta, profesiju attiecība ............................................... 723.4. Nozares darbinieku atlases kritēriji un pieejamība darba tirgū ..................................................................... 733.5. Nozares darbinieku atalgojums .............................................................................................................................. 773.6. Vakances nozarē .......................................................................................................................................................... 833.7. Motivācija apgūt nozares profesijas ...................................................................................................................... 863.8. Nozares profesiju prestižs ........................................................................................................................................ 884. Profesionālā izglītība ........................................................................................................................................................... 914.1. Profesionālā izglītība .................................................................................................................................................. 914.2. Sadarbība starp darba devējiem un izglītotājiem............................................................................................... 964.3. Izglītības iestāžu materiāli tehniskā aprīkojuma atbilstība ............................................................................. 984.4. Darbinieku specializācija un pārkvalifikācija ....................................................................................................... 994.5. Nozares darbaspēka karjeras izaugsmes iespējas un konkurētspēja ........................................................ 1024.6. Mācībspēku kvalifikācijas atbilstība izglītības programmu vajadzībām .................................................... 1044.7. Ierobežojumi izglītībai ............................................................................................................................................. 1055. Ārējo faktoru ietekme ....................................................................................................................................................... 1095.1. Reģionālās atšķirības................................................................................................................................................ 10952. Normatīvie akti ............................................................................................................................................................ 1105.3. Starpvalstu sadarbība, pasūtījumi ........................................................................................................................ 1162

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra5.4. Investīcijas ................................................................................................................................................................... 118II: Pārstāvēto nozares profesiju saraksts (nozares pamatdarbībā iesaistītās un nozares atbalsta profesijas)...................................................................................................................................................................................................... 119Transporta un uzglabāšanas nozares pārstāvētākās profesijas ........................................................................... 120Pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas .......................................................................................... 122III. Nozares kvalifikācijas struktūra un profesiju apraksti ........................................................................................... 127Transporta un loģistikas nozares pamatprofesiju identificēšana ........................................................................ 128Transporta un uzglabāšanas nozares profesiju struktūra atbilstoši Nacionālās profesionālās kvalifikācijaslīmeņiem ............................................................................................................................................................................... 148Transporta un uzglabāšanas nozares pamatprocesu profesiju apraksts .......................................................... 150Izmantoto avotu saraksts ...................................................................................................................................................... 160PIELIKUMI1. pielikums. NACE sektoru transporta un uzglabāšanas nozarē raksturojums2. pielikums. Augstākās izglītības iestāžu un izglītības programmu raksturojums3. pielikums. Akreditētās profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītībasprogrammas4. pielikums. Izglītības līmeņu shēma5. pielikums. Izglītības līmeņu raksturojums6. pielikums. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu apraksti7. pielikums. Uzņēmumi, kas piedalījās transporta un loģistikas nozares uzņēmumu aptaujā8. pielikums. Profesijas transporta un loģistikas nozarē Vācijā3

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraLietoto saīsinājumu atšifrējumsa/m – automašīnaATD - Autotransporta direkcijacilv. – cilvēkiCSP – Centrālās statistikas pārvaldeES – Eiropas SavienībaERAF – Eiropas reģionālās attīstības fondsEM – Ekonomikas ministrijaEKI - Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūraGT - kuģa bruto tonnāžaIKP – Iekšzemes kopproduktsIKT – Informāciju un komunikāciju tehnoloģijasIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaKF – Kohēzijas fondskm – kilometriLDz - VAS Latvijas DzelzceļšLIAA – Latvijas Investīciju attīstības aģentūraLR - Latvijas RepublikaMK – Ministru kabinetsNACE – uzņēmumu dalījums pēc saimnieciskās darbības veidaNVA – Nodarbinātības Valsts aģentūraSEZ - speciālā ekonomiskā zonaSITS – savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijasSPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijaSM - Satiksmes ministrijaTEN-T – Trans-Eiropas transporta tīklsTEU - twenty-foot equivalent unit, starptautiskā konteineru pārvadājumu standarta mērvienībat-km - tonnkilometriVAS – Valsts akciju sabiedrība4

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraIevadsPētījuma „Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai” transporta un uzglabāšanas nozarē izpētesmērķis ir iegūt, apkopot un analizēt ar nozari saistītu informāciju, izmantojot Nacionālāsprogrammas projekta „Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātespaaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai” nozares izpētes metodiku 1(turpmāk - metodika), lai nodrošinātu profesionālās izglītības kvalitatīvu un kvantitatīvuatbilstību darba tirgus vajadzībām.Nozares izpētes uzdevumi ir sagatavot nozares aprakstu, kā arī noteikt nozares pamatdarbībāiesaistīto profesiju profesionālo kvalifikāciju struktūru.Šajā dokumentā ietverta pētījuma otrā daļa – izstrādāts nozares apraksts un kvalifikācijustruktūra. Tā ietver šādu informāciju:• Nozares aprakstu – pētāmās nozares robežas, nozares attīstības tendences ES valstīsun Latvijā, nozares salīdzinājums ar situāciju Eiropas valstīs (tirgus apjoms, investīcijas,nodarbināto skaits u.c.), darbaspēka raksturojums un prognozes, nepieciešamāsprasmes un zināšanas nozares profesijās, normatīvie akti un politikas plānošanasdokumenti, u.c.;• Nozares pamatprofesiju sarakstu (pamatdarbībā iesaistītās profesijas un atbalstošāsprofesijas);• Nozares pamatdarbībā iesaistīto profesiju grupējumu pamatprofesijās, saistītajāsprofesijās un specializācijas;• Izstrādātu kvalifikācijas struktūru, kurā sagrupētas nozares pamatdarbībā iesaistītāsprofesijas piecos Nacionālajos profesionālās kvalifikācijas līmeņos;• Nozares pamatprofesiju attiecinājumu uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI)atbilstošajiem līmeņiem;• Katrai kvalifikāciju struktūrā ietvertajai profesijai īsu aprakstu, uzskaitot profesionālāsdarbības raksturīgākos uzdevumus.Šis dokuments sastāv no četrām daļām – pirmajā sniegts nozares raksturojums, otrajā –nozares pamatprofesiju raksturojums (pamatdarbībā iesaistītās profesijas un atbalstošāsprofesijas), pētījuma trešajā daļā izstrādāta nozares kvalifikācijas struktūra un profesiju karte,dokumenta ceturtā daļa sastāv no pielikumu sadaļas, kurā sniegts NACE sektoru raksturojums,augstākās Izglītības iestāžu un izglītības programmu raksturojums, akreditēto profesionālāsizglītības programmu pārskats transporta un loģistikas nozarē, izglītības līmeņu shēma,raksturojums, Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu apraksti, aptaujāto uzņēmumuuzskaitījums, u.c. informācijas apkopojumi.Izpētes pamatā izmantoti publiski pieejamie datu avoti un pārskati – datubāzes, valstsinstitūciju mājaslapās pieejamā informācija, uzņēmumu gada pārskati, nozares uzņēmumu1 Profesionālās izglītības administrācija. (2007). Nozares izpētes metodika5

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraaptaujas dati, izglītotāju aptaujas dati u.c. informācijas avoti. Pētījuma ietvaros veiktasintervijas un organizētas vairākas diskusijas ar nozares ekspertiem.6

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraKOPSAVILKUMSTRANSPORTA UN UZGLABĀŠANAS NOZARES RAKSTUROJUMSGalvenie attīstības rādītāji. Transporta un uzglabāšanas nozarei ir būtiska loma Latvijasekonomikā. Nozares attīstība ir stabila, tās IKP rādītājs ilgtermiņā ir bijis pozitīvs un pieaug,nozares daļa Latvijas IKP ir būtiska, nozare sniedz augstu pievienoto vērtību Latvijasekonomikā. Nozares pievienotās vērtības īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā vidēji ES un Baltijasjūras reģionā. Lielāka ietekme uz nozarē notiekošo ir vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, kuruskaits ir stabils, kuri nodarbina lielāko daļu nozarē strādājošos un rada lielāko nozarespievienoto vērtību. Lielie uzņēmumi Latvijā izvietoti galvenokārt Rīgā, Pierīgā un Kurzemē. Šajosreģionos arī ir relatīvi labākas darba iespējas.Nozīmīgākie sektori transporta un uzglabāšanas nozarē (2011. gada dati) ir dzelzceļatransports (pārvadā 59,4 milj.t kravu un 20,5 milj. pasažieru), jūras transports (pārvadā 68,8milj. kravu) un autotransports (pārvadā 53,1 milj.t kravu un 117,2 milj. pasažieru), gaisatransports (pārvadā 5,1 milj. pasažieru). Baltijas valstu vidū pēc kravu apgrozījuma Latvija irlīdere jūras, gaisa un dzelzceļa transportā. Autotransporta jomā līdere ir Lietuva. Savukārt gaisasatiksmē Latvija ir līdere.Nefinanšu investīciju īpatsvars no IKP transporta un uzglabāšanas nozarē ilgtermiņā irsamazinājies, taču tās sastāda aptuveni pusi no valsts kopējām visu sektoru investīcijām.Ilgtermiņā investīciju loma pieaugusi Latvijas reģionos, un tādējādi veicina reģionu attīstību unkonkurētspējas pieaugumu. Latvija šobrīd ir iesaistījusies vairākos nozīmīgos EiropasSavienības integrēta transporta tīkla (TEN-T) attīstības projektos, kuros apjomīgas investīcijasparedzētas nozarei nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanai, kas nostiprinās nozaresnozīmīgumu Latvijas ekonomikā. Lielākie līdzšinējie ieguldījumi (periodā 2000-2011. gads)identificēti ostu sektorā (vairāk kā 318 milj.Ls) un dzelzceļā (302 milj. Ls), nedaudz atpaliekieguldījumi autoceļu infrastruktūrā - 235 milj. Ls. Nākotnes lielākie ieguldījumi plānoti ostusektorā (pat līdz 850 milj. Ls), no šiem apmēriem atpaliek investīcijas autoceļos (ap 460 milj.Ls) un dzelzceļā (346 milj. Ls). Daudz mazākas investīcijas sagaidāmas lidostu darbībā (72 milj.Ls), taču ņemot vērā nozares lielumu, tās ir vērā ņemamas. Šīs investīcijas atbilstoši arī parāda,kuros nozares sektoros sagaidāma straujākā attīstība un pieprasījuma pieaugums pėc jauniemspeciālistiem. Visos nozaru sektoros tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, it īpaši IT tehnoloģijas,kas paaugstina ražību, samazina izmaksas un paver jaunas nozares attīstības iespējas.Lielākie transporta infratruktūras attīstības projekti nākotnē ir "Rail Baltica" un citi dzelzceļainfrastruktūras attīstības projekti (Otrais sliežu ceļš starp Skrīveriem un Krustpili, īstenošanasstadijā), elektrifikācija, kā arī publiskā transporta sistēmas attīstības projekti Latvijas lielākajāspilsētās. Ostu jomā kā nozīmīgākais iesāktais projekts ir Krievu salas infrastruktūras attīstībaRīgā.Nodarbinātība. Transporta un uzglabāšanas nozare 2011. gadā nodarbināja 68,8 tūkst.darbinieku no visiem valstī nodarbinātajiem 806 tūkst. cilvēku, jeb 8,5%. No tiem dzelzceļānodarbināti ap 12,5 tūkst. darbinieku (1,5% no visiem valstī nodarbinātajiem), jūras sektorā 57

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūratūkst. (0,6%), gaisa satiksmē 4,4 tūkst. (0,5%), pasta sektorā nodarbināti ap 5,6 tūkst.darbinieku (0,7%).Latvijā nozarē nodarbināto īpatsvars ir augstākais Baltijas valstu vidū un tas ilgtermiņā pieaug.Arī nākotnē prognozējama nepieciešamība pēc jauna nozares personāla, īpaši pēc kuģukapteiņiem un speciālistiem, kā arī vienkāršo profesiju un nozares atbalsta profesijupārstāvjiem. Straujākas izaugsmes scenārija gadījumā nozares darbaspēka pieprasījums 2010.– 2016. gadā varētu pieaugt par 11%. Šobrīd nozarē uzņēmumos lielākoties strādā darbinieki arprofesionālo vidējo izglītību (34%), aptuveni 22% no nozarē nodarbinātajiem ir nozares atbalstaprofesiju pārstāvji. Nākotnē pieaugs augstākās izglītības loma darbinieku atlasē.Nozarē strādājošo vidējā mēneša darba samaksa ir augstāka nekā Latvijā vidēji. Starp visiemsektoriem tieši gaisa un jūras transportā tā ir krietni virs nozarē vidējā rādītāja. Līdz ar to arīreģionu līmenī tā ir augstāka Kurzemes, Pierīgas reģionos un Rīgā. Atalgojuma un stabila darbanodrošinājuma faktori pēc darba devēju domām ir vieni no būtiskākajiem darbiniekiem,stājoties darbā. Profesiju prestižs ir mazāk būtisks faktors.Profesionālā izglītība. Ar transporta un uzglabāšanas nozari saistīto izglītības programmuklāsts ir ļoti plašs un ietver arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītībasun tālākizglītības programmas. Izglītības programmu piedāvājums ir galvenokārt saistīts arnozares sektoru specifiku. Taču arī viena sektora ietvaros strādājošo uzņēmumu funkcijas iratšķirīgas un līdz ar to atšķirīgs pieprasījums kvalificētam darbaspēkam. Transporta unuzglabāšanas nozarē ir daudz reglamentēto profesiju. Līdz ar to reglamentēta tiek arī izglītībaattiecīgajās profesijās. Kopumā var secināt, ka profesionālās kvalifikācijas processreglamentētajās profesijās ir labi pārraudzīts.Nozarē izglītības iestāžu materiāli tehniskais aprīkojums lielākoties ir nepietiekams, īpašisākotnējās profesionālās izglītības iestādēs, kas nedod iespēju izglītojamiem pilnvērtīgi apgūtdarba tirgus prasībām nepieciešamās zināšanas un prasmes. Lai darbaspēks varētu efektīvipielāgoties mainīgajām tirgus ekonomikas prasībām, būtu jāpalielina profesionālāstālākizglītības piedāvājums publiskajā sektorā atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībasvajadzībām.Profesionālās izglītības programmās iesaistītie mācībspēki ir kvalificēti un kompetenti, tačunovērojama pedagogu sastāva novecošanās. Būtiskākie ierobežojumi profesionālajā izglītībā irfinansējuma trūkums materiāltehniskās bāzes uzlabošanai, nepietiekams un lēns jaunākotehnoloģiju ieviešanas līmenis mācību procesā un darba devēju izpratnē zems profesionālāsizglītības līmenis.Iepazīstoties ar situāciju nozares profesionālās izglītības jomā, definēti vairāki ieteikumiprofesionālās izglītības organizēšanā, kas veikti, apzinot nozares vajadzības un ņemot vērā cituvalstu pozitīvos piemērus profesionālās izglītības organizēšanā.Ieteicams ieviest duālās izglītības sistēmas principus, kā tas ir Vācijā, lai darba tirgumkopumā un darba devējiem būtu pieejami augsti kvalificēti un motivēti profesionāļi, kasapguvuši visjaunākās nozarēs pieprasītās praktiskās prasmes. Duālā izglītības sistēma8

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraparedz teorētiskos mācību priekšmetus apgūt izglītības iestādēs, praktiskos konkrētajāuzņēmumā.Ņemot vērā, ka nozares profesijām ir vairākas kopīgas nepieciešamās prasmes un tajāpašā laikā konkrētas specializācijas, izglītības sistēmā nepieciešams ieviest moduļuapmācības sistēmu, lai varētu apgūt šauras specializācijas.Lai nodrošinātu nozares audzēkņu konkurētspēju un atbilstību nozares vajadzībām,ieteicams nekavējoši un būtiski uzlabot profesionālo izglītības iestāžu materiāltehniskobāzi atbilstoši darba tirgus prasībām un ekonomiskajām tendencēm sadarbībā arnozares uzņēmumiem.Veicināt uzņēmumu un profesionālo izglītības iestāžu sadarbību, lai izstrādātu unpilnveidotu izglītības programmas, pilnveidotu nozares tehnoloģiju attīstību uninformācijas aprites sistēmu, kā arī, lai uzņēmumiem būtu motivācijas organizēt darbavietas un nodrošināt prakšu vietas izglītojamajiem.Pilnveidot un aktualizēt izglītības programmas, balstoties uz nozarei nepieciešamo.Veidot tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas pēc nozares darbadevēju pieprasījuma, lai paaugstinātu izglītojamo konkurētspēju.Veicināt mūsdienīgu mācību metožu izmantošanu apmācību procesā, lai izglītojamiebūtu motivēti prasmju un iemaņu apgūšanai.KVALIFIKĀCIJU STRUKTŪRAPētījumā izstrādāta kvalifikāciju struktūra, sagrupējot nozares pamatdarbībā iesaistītāsprofesijas piecos Nacionālajos profesionālās kvalifikācijas līmeņos, un pamatojoties uzizstrādātajiem nozaru profesiju aprakstiem. Nozaru profesijas tiek attiecinātas uz Eiropaskvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) atbilstošajiem līmeņiem, ņemot vērā Ministru kabineta2008.gada 2.decembra noteikumu Nr.990 ,,Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 6.pielikuma tabulu „EKI līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences apraksti”.Katrai kvalifikāciju struktūrā ietvertajai profesijai izveidots īss apraksts, uzskaitot profesionālāsdarbības raksturīgākos uzdevumus. Minēto uzdevumu izpildei tika izmantota profesijasvispārējā raksturojuma shēma un Profesiju klasifikators, kurā ietvertie profesiju apraksti ir ļotivispārīgi un nav vienādi strukturēti. Maz ir to transporta un uzglabāšanas nozares profesiju,kurām ir izveidoti profesiju standarti ar zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstiem.Problēmas radīja tas, ka vairākas reglamentētās profesijas šobrīd nav piesaistītas konkrētamprofesionālās izglītības līmenim (piemēram, mehāniskā transporta līdzekļa vadītājs un gaisakuģa pilots). Latvijas profesionālās kvalifikācijas līmeņi nav automātiski pārnesami uz EKIlīmeņiem. Līdz ar to precīzu katras profesijas atbilstību noteiktam EKI līmenim jāapskataatsevišķi, turpmāk veidojot detalizētus zināšanu, prasmju un kompetenču aprakstus, iesaistotkonkrētās profesijas pārstāvjus, darba devējus un izglītotājus.9

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraI: TRANSPORTA UN UZGLABĀŠANASNOZARES APRAKSTS10

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra1. Pētāmās nozares robeža (NACE kodi, līmeņi)Atslēgvārdi: Transporta un loģistikas nozare, iedalījums pa sektoriemLoģistika ir izejvielu, materiālu, ražošanas, gatavās produkcijas, pakalpojumu un informācijasplānošanas, izpildes un kontroles process no tās radīšanas vietas līdz patērētājam, ar mērķisamazināt izmaksas un pilnīgi apmierināt patērētāja vajadzības.Loģistika ietver:• Transportēšanu — loģistikas darbības veids, ar mērķi nodrošināt materiālo resursu ungatavās produkcijas pārvadāšanu ar noteiktu transporta veidu.• Pasūtījuma apstrādi un izpildi — informācijas un finanšu plūsmas apkopošanas,glabāšanas un nodošanas process uzņēmumā, no pasūtījuma izdarīšanas brīža līdz šīpasūtījuma realizēšanai.• Krājumu vadīšanu — krājumu veidošanas minimizēšana, vienlaicīgi nodrošinotražošanas un pārdošanas procesa nepārtrauktību.• Noliktavu saimniecību — materiālās plūsmas posms starp pārdevēju un pircēju, kurāpreces vai materiāli noteiktu laiku tiek uzglabāti tā, lai to forma un fiziskās īpašībaspaliktu nemainīgas.Transports ir būtisks loģistikas sistēmas posms, kura mērķis ir nodrošināt materiālo resursu ungatavās produkcijas pārvadāšanu ar noteiktu transporta veidu, kā arī veikt papildpakalpojumus.Tātad ar transporta pakalpojumu tiek saprasta ne tikai kravu vai pasažieru pārvadāšana, betjebkura operācija, kas neiekļaujas pārvadājumu procesā, bet ir saistīta ar tā sagatavošanu unīstenošanu. Loģistika nozīmē kompleksu transporta pakalpojumu sniegšanu, kassaskaņoti telpā un laikā, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu iedzīvotāju vajadzības.Transports ir tā tautsaimniecības nozare, bez kuras nevar pastāvēt neviena cita ražotne.Transporta pārvadājumi ir ražošanas procesa objektīva nepieciešamība. Transportam ir arīmilzīga ietekme uz iedzīvotāju dzīves veidu.Saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2.red.) transporta un loģistikaspakalpojumus ietver sadaļa „Transports un uzglabāšana” (H). Šī sadaļa ietver pasažieru vaikravas transporta pakalpojumus, ko sniedz dzelzceļa, cauruļvadu, automobiļu, ūdens vai gaisatransports, neatkarīgi no tā, vai tos veic pēc grafika vai bez tā, un palīgdarbības, piemēram,termināļu un stāvvietu pakalpojumu nodrošināšanu, kravu apstrādi, uzglabāšanu u.c. Šī sadaļaietver transportlīdzekļu iznomāšanu ar vadītāju vai operatoru, kā arī pasta un kurjeru darbību.Šajā sadaļā neietilpst :• transportlīdzekļu, izņemot automobiļus, kapitālremonts vai pārbūve (33.1);• ceļu, dzelzceļu, ostu, lidlauku būvniecība, apkope un remonts (42.);• automobiļu apkope un remonts (45.20);• transportlīdzekļu iznomāšana bez vadītāja vai operatora (77.1, 77.3).11

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanas nozari saskaņā ar NACE 2.red. iedala šādās nodaļās:(49) Sauszemes transports un cauruļvadu transports;(50) Ūdens transports;(51) Gaisa transports;(52) Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības;(53) Pasta un kurjeru darbības (nozares dalījums nodaļās un grupās 1.1. tabulā).SektorsSkaidrojums(49) Sauszemes transports un cauruļvadu transports Šajā nodaļā ietilpst pasažieru vai kravas(49.1) Pasažieru dzelzceļa transports(49.3) Pārējais pasažieru sauszemes transportspārvadājumi pa ceļiem un dzelzceļiem, kā arīkravu transportēšana pa cauruļvadiem.(49.2) Kravu dzelzceļa transports(49.4) Kravu pārvadājumi pa autoceļiem(49.5) Cauruļvadu transports(50) Ūdens transports Šajā nodaļā ietilpst pasažieru vai kravu(50.1) Pasažieru jūras un piekrastes ūdenstransports(50.3 )Pasažieru pārvadājumi iekšzemes ūdeņos(50.2) Kravu jūras un piekrastes ūdenstransports(50.4) Kravu pārvadājumi iekšzemes ūdeņospārvadājumi pa ūdens ceļiem pēc grafika vai beztā. Tā ietver arī kuģu vilkšanu vai stumšanu,ekskursiju, kruīzu un izbraucienu kuģu darbību,prāmju, ūdens taksometru u.c. transportlīdzekļupakalpojumus. Kaut gan kuģošanas vieta irrādītājs, pēc kura nošķir pārvadājumus pa jūrasūdeņiem un iekšējiem ūdeņiem, izšķirošaisfaktors ir izmantotā kuģošanas līdzekļa veids.Pārvadājumi, izmantojot jūras kuģus, ir klasificētigrupās 50.1 un 50.2, savukārt pārvadājumi,izmantojot citus kuģošanas līdzekļus, ir klasificētigrupās 50.3 un 50.4.Šajā nodaļāneietilpst restorānu un bāru darbība uz kuģiem(sk. klases 56.10, 56.30), ja to veic atsevišķasstruktūrvienības.(51) Gaisa transports Šajā nodaļā ietilpst pasažieru vai kravu(51.1) Pasažieru aviopārvadājumipārvadājumi pa gaisa ceļiem vai kosmosā.(51.2) Kravu aviopārvadājumi un kosmiskais Šajā klasē neietilpst:transports– sējumu apsmidzināšana, sk. klasi 01.61;– lidaparātu vai to dzinēju kapitālais remonts, sk.klasi 33.16;– lidostu darbība, sk. klasi 52.23;– gaisa reklāma, sk. klasi 73.11;– aerofoto uzņemšana, sk. klasi 74.20.(52) Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības Šajā nodaļā ietilpst uzglabāšanas un transporta(52.1) Uzglabāšana un noliktavu saimniecībapalīgdarbības, piemēram, transporta(52.2) Transporta palīgdarbībasinfrastruktūras (t.i., lidostu, ostu, tuneļu, tiltu u.c.)darbība, transporta aģentūru darbība un kravuapstrāde.(53) Pasta un kurjeru darbības Šajā nodaļā ietilpst pasta un kurjeru darbība,(53.2) Citas pasta un kurjeru darbības(53.1) Pasta darbība saskaņā ar vispārējā pakalpojumapienākumupiemēram, vēstuļu un pasta paku savākšana,pārvadāšana un piegāde saskaņā ar dažādiemnosacījumiem. Tā ietver arī vietējo piegādi unkurjera pakalpojumus.12

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra1.1. tabula. Nozares sektoru dalījums nodaļās un grupāsTransporta un uzglabāšanas dalījums nodaļās un grupās (NACE 2)NACE 2. red. tika ieviesti jauni jēdzieni klasifikācijas augstākajā līmenī un izveidota jaunadetalizācija, lai atspoguļotu dažādus ražošanas veidus un jaunu nozaru izveidošanos. NACEaugstākajā līmenī dažas sadaļas ir vienkārši salīdzināmas ar klasifikācijas iepriekšējo versiju.Tomēr vienkāršs vispārējs salīdzinājums starp NACE 2. red. un tās iepriekšējām versijām naviespējams tāpēc, ka ieviesti daži jauni jēdzieni sadaļu līmenī.1.2. tabulā parādīta atbilstība starp NACE 1.1. red. un NACE 2. red. klasēm attiecībā uztransporta un uzglabāšanas nozari.NACERed.1.1Darbības aprakstsNACERed.2Darbības aprakstsPiezīmes60.10 Dzelzceļa transports 49.10 Pasažieru dzelzceļatransports60.10 Dzelzceļa transports 49.20 Kravu dzelzceļatransports60.10 Dzelzceļa transports 52.21 Sauszemes transportapalīgdarbības60.21 Regulārais pasažieru 49.31 Pilsētas un piepilsētasautotransportspasažieru sauszemespārvadājumi60.21 Regulārais pasažieru 49.39 Citur neklasificētsautotransportspasažieru sauszemestransports60.22 Taksometru49.32 Taksometrupakalpojumipakalpojumi60.23 Pārējais pasažieru 49.39 Citur neklasificētssauszemes ceļupasažieru sauszemestransportstransports60.24 Kravas autotransports 49.41 Kravu pārvadājumi paautoceļiem60.24 Kravas autotransports 49.42 Individuālie kravupārvadāšanaspakalpojumi60.30 Cauruļvadu transports 49.50 Cauruļvadu transports61.10 Jūras un piekrastes 50.10 Pasažieru jūras unūdenstransportspiekrastes ūdenstransportsŠī darbība veidoja daļu no:- pasažieru pārvadājumi starppilsētudzelzceļa tīklā (izņemot dzelzceļasastāvu manevrēšanas unpārvirzīšanas darbības parkos unrūpnieciskās zonās)Šī darbība veidoja daļu no:- kravu pārvadājumi starppilsētu,piepilsētu un pilsētu dzelzceļa tīklā(izņemot dzelzceļa sastāvumanevrēšanas un pārvirzīšanasdarbības parkos un rūpnieciskāszonās)Dzelzceļa sastāvu manevrēšana unpārvirzīšana darbības parkos unrūpnieciskās zonās [CPA 60.10.30]Regulārie pilsētas un piepilsētaspasažieru pārvadājumi saskaņā argrafikuRegulārie starppilsētu pasažierupārvadājumi saskaņā ar grafiku,izņemot pasažieru pārvadājumus padzelzceļuVisas darbībasVisas darbības, izņemot mēbeļu uncita veida pārvešanas pakalpojumuspārvākšanās gadījumāMēbeļu un cita veida pārvadāšanaspakalpojumiPasažieru ūdens transports(regulārais un neregulārais)Ekskursiju, kruīzu un izbraucienukuģudarbība13

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraNACERed.1.1Darbības aprakstsNACERed.2Darbības aprakstsPiezīmesPrāmju, upju taksometru u.c. darbībaIzklaides kuģu ar apkalpiiznomāšana61.10 Jūras un piekrastes 50.20 Kravu jūras un Kravu ūdens transports (regulāraisūdenstransportspiekrastes ūdens unneregulārais)transportsCita veida kravu transports,piemēram, baržu vilkšana vaistumšana, naftas platformupārvietošana61.10 Jūras un piekrastes 52.22 Ūdens transporta Avarējušu un nelaimē nonākušuūdenstransportspalīgdarbībaskuģu buksēšana jūrā un piekrastesūdeņos61.20 Iekšzemes50.30 Pasažieru pārvadājumi Pasažieru pārvadājumi pa upēm,ūdenstransportsiekšzemes ūdeņos kanāliem, ezeriem un citiemiekšzemes ūdeņiem, ieskaitot ostuun doku iekšienēIzklaides laivu un kuģīšu ar apkalpiiznomāšana61.20 Iekšzemes50.40 Kravu pārvadājumi Kravu pārvadājumi pa upēm,ūdenstransportsiekšzemes ūdeņos kanāliem, ezeriem un citiemiekšzemes ūdeņiem, ieskaitot ostuun doku iekšienē61.20 Iekšzemes52.22 Ūdens transporta Avarējušu un nelaimē nonākušuūdenstransportspalīgdarbībaskuģu buksēšana iekšzemes ūdeņos62.10 Regulārais gaisa 51.10 PasažieruPasažieru gaisa transports regulārostransportsaviopārvadājumimaršrutos un pēc regulāra grafika62.10 Regulārais gaisa 51.21 Kravu aviopārvadājumi Kravu gaisa transports regulārostransportsmaršrutos un pēc regulāra grafika62.20 Neregulārais gaisa 51.10 PasažieruRegulāričārterreisitransportsaviopārvadājumiPasažieru gaisa transports, kasnekursē pēc grafika62.20 Neregulārais gaisa 51.21 Kravu aviopārvadājumi Kravu transports pa gaisa ceļiem,transportskas nekursē pēc grafika62.30 Kosmiskais transports 51.22 Kosmiskais transports Visas darbības, izņemot ar kosmiskotransportu saistītos pakalpojumus62.30 Kosmiskais transports 52.23 AviotransportaAr kosmisko transportu saistītiepalīgdarbībaspakalpojumi63.11 Kravu iekraušana un 52.24 Kravu iekraušana unizkraušanaizkraušana63.12 Glabāšana un noliktavu 52.10 Uzglabāšana unsaimniecībanoliktavu saimniecība63.21 Sauszemes transporta 52.21 Sauszemes transporta Visas darbībaspalīgdarbībapalīgdarbības63.22 Ūdenstransporta 52.22 Ūdens transporta Visas darbības, izņemot jūrniekupalīgdarbībapalīgdarbībasskolu darbību profesionālosertifikātu un atļauju iegūšanai63.22 Ūdenstransporta 85.32 Vidējā tehniskā un Jūrnieku skolu darbība profesionālopalīgdarbībaprofesionālā izglītība sertifikātu un atļauju iegūšanai14

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraNACERed.1.1Darbības aprakstsNACERed.2Darbības aprakstsPiezīmes63.23 Gaisa transporta 52.23 Aviotransportapalīgdarbībapalīgdarbības63.23 Gaisa transporta 85.32 Vidējā tehniskā unpalīgdarbībaprofesionālā izglītība64.11 Valsts pasta darbība 53.10 Pasta darbība saskaņāarvispārējāpakalpojumapienākumu64.11 Valsts pasta darbība 82.19 Kopēšana, dokumentusagatavošana un citasspecializētās birojupalīgdarbības64.12 Kurjeru darbība, 53.20 Citas pasta un kurjeruizņemot valsts pastadarbībasdarbībuŠī darbība veidoja daļu no:- darbības, kas saistītas arpasažieru, dzīvnieku vai kravupārvadāšanu (izņemot lidotājuskolu darbību, kas saistīta ar gaisakomerclīniju pilotu mācībām)Lidotāju skolu darbība, kas saistītaar gaisa komerclīniju pilotu mācībāmVisas darbības, izņemot abonentukastīšu izīrēšanuAbonenta kastīšu izīrēšana1.2. tabula. NACE red.1.1. un NACE red.2 atbilstībaTransports un uzglabāšana aptver plašu darbību spektru. Katram transporta veidam piemītnoteiktas īpatnības no tehniskā un loģistikas viedokļa, kā arī priekšrocības un trūkumi, kasnosaka tā izmantošanas iespējas loģistikas sistēmā.Pamatojoties uz pētniecības mērķiem un iepriekš minēto, transporta un loģistikas nozarinepieciešams dalīt sektoros un, nosakot nozares pamatprofesijas, katru sektoru analizētatsevišķi (1.1. attēls).15

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransports unuzglabāšanaHSauszemes transports uncauruļvadu transports49Ūdens transports50Gaisa transports51Uzglabāšanas untransporta palīgdarbības52Pasta un kurjerudarbības53Pasažieru dzelzceļatransports49.10Pasažieru jūras unpiekrastes ūdenstransports50.10Pasažieruaviopārvadājumi51.10Uzglabāšana un noliktavusaimniecība52.10Pasta darbība53.10Kravu dzelzceļatransports49.20Kravu jūras un piekrastesūdens transports50.20Kravu aviopārvadājumi51.21Sauszemes transportapalīgdarbības52.21Citas pasta un kurjerudarbības53.20Pilsētas un piepilsētaspasažieru sauszemespārvadājumi49.31Pasažieu pārvadājumiiekšzemes ūdeņos50.30Kosmiskais transports52.22Ūdens transportapalīgdarbības52.22Taksometru pakalpojumi49.32Kravu pārvadājumiiekšzemes ūdeņos50.40Aviotransportapalīgdarbības52.23Citur neklasificētspasažieru sauszemestransports49.32Kravu iekraušana unizkraušana52.24Kravu pārvadājumi paautoceļiem49.41Pārējās transportapalīgdarbības52.29Individuālie kravupārvadāšanaspakalpojumi49.42Cauruļvadu transports49.501.3. attēls. Transporta un uzglabāšanas nozares dalījums nodaļās un klasēs (NACE 2)Detalizēts katra sektora apraksts sniegts 1.pielikumā16

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un loģistikas nozares darbība ir cieši saistīta arī ar citām saimnieciskās darbībasjomām – uzņēmējdarbību, finansēm, grāmatvedību un administrēšanu, būvniecības,informātikas un komunikāciju tehnoloģijām, kā arī metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinībasun enerģētikas jomām. Lai nodrošinātu transporta un loģistikas nozares funkcionēšanu, visuminēto jomu kopdarbība ir nozīmīga un jāņem vērā nozaru un nozares produktu savstarpējapārklāšanās.Pēc NACE 2. redakcijas transporta un loģistikas nozare ir saistīta ar šādām nozarēm:(D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (Nace 2.red.35);(F) Būvniecība (Nace 2.red.45-47);(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (Nace 2.red. 58-63)(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības (Nace 2.red. 64-66)(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (Nace 2.red. 69-75)(N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (Nace 2.red. 77-82)Transporta un loģistikas nozares aptaujas rezultāti norāda uz visai augstu minēto nozaruprofesiju īpatsvaru transporta un loģistikas nozarē. No uzņēmējdarbības, finanšu,grāmatvedības, administrēšanas jomām visbiežāk pārstāvētas tādas profesijas kā finansists unekonomists, sabiedrisko attiecību speciālists, projektu vadītājs, jurists, grāmatvedis,pārdošanas speciālists, personāldaļas speciālists, sekretārs, klientu apkalpošanas speciālists.Ņemot vērā transporta un loģistikas nozares ciešo saistību ar transporta infrastruktūrasattīstību, nozīmīgi nozarē ir būvniecības nozare, kas ietver tādas profesijas kā būvinženieris,ceļu būvtehniķis, būvstrādnieks, palīgstrādnieks, tāpat arī enerģētikas speciālisti –elektroinženieri, elektriķi un autoelektriķi. No metālapstrādes jomas tā ir mehānikas inženiera,mehānikas tehniķa, atslēdznieka, virpotāja, metinātāja profesija. No informācijas unkomunikācijas tehnoloģijām – informātikas inženieris un informācijas tehnoloģiju speciālists.17

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2. Nozares attīstības tendences Eiropas Savienībā valstīs unLatvijāNodaļā raksturota transporta un uzglabāšanas nozare – uzņēmumu skaits, dalījums sektorospēc darbības veida, reģioniem un pēc uzņēmumu lieluma. Analizēti dažādi nozari raksturojoširādītāji, kā IKP, nozares pievienotā vērtība, pasažieru un kravu apgrozījums. Sniegtskopsavilkums par būtiskākajiem nozares politikas plānošanas dokumentiem – attīstībasstratēģijām un ietekmēm uz transporta un uzglabāšanas nozares vidi. Raksturota investīcijuvide un noslēgumā īsi raksturotas biznesa pakalpojumu cenu izmaiņas un kompāniju mainībasjautājums.Atslēgvārdi: Transporta un uzglabāšanas nozare (H, NACE 2.red), sektori, reģioni, uzņēmumulielums pēc nodarbināto skaita, pasažierkilometri, iekšzemes kopprodukts (IKP), pārvadātopasažieru skaits un kravu apgrozījums, politikas plānošanas dokumenti, biznesa pakalpojumucenu izmaiņas.2.1. Nozares sektoru raksturojumsKā minēts šī dokumenta pirmajā nodaļā, transporta un uzglabāšanas nozare (H sektors NACE2.red.) sastāv no pieciem sektoriem. Šāds dalījums pastāv tikai kopš 2008. gada, kad tikaizveidota NACE 2. redakcija, pēc kuras tiek grupēti uzņēmumi pēc to saimnieciskās darbībasveida. Līdz 2008. gada ieskaitot uzņēmumu dalījumu pēc to saimnieciskās darbības veidanoteica NACE 1.1. redakcija (I „Transports, glabāšana un sakari”, kurā ir nelielas atšķirības,salīdzinot ar NACE 2.red. – iekļautās darbības jomas bija nedaudz vairāk (skat. 1. nodaļu).Tādēļ, analizējot un nosakot nozares attīstības tendences jāņem vērā, ka ir veiktas nelielasizmaiņas, kas tomēr neļaut ar pilnīgu drošticamību noteikt kādu konkrētu tendenci, jostatistikas dati par 2008. gadu, kad dalījums pieejams gan par NACE 1.red., gan par NACE2.red. norāda un statistikas datu atšķirībām.Pēc Eiropas statistikas biroja Eurostat datiem, visās aplūkotajās Baltijas jūras reģiona valstīs 22000. – 2008. gadā transporta, glabāšanas un sakaru nozares uzņēmumu skaits ir pieaudzis,izņemot Dāniju un Poliju -tajās uzņēmumu skaits samazinājies par 7%. Latvijā nozaresuzņēmumu skaits pieaudzis visstraujāk Baltijas jūras reģiona valstu vidū, 2000.-2008. gadāpieaugot par 141%. Igaunijā nozares uzņēmumu skaits pieaudzis par 100%, Lietuvā par 49%.Vācijā, Somijā un Zviedrijā transporta, glabāšanas un sakaru nozares uzņēmumu skaitapieaugums bijis krietni lēnāks.2 Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Dānija, Vācija, Somija, Zviedrija. Rēķinot vidējo rādītāju Baltijas jūras reģiona valstīs,Vācija no aprēķina ir izkļauta.18

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.1.1.attēls. Eurostat, 2008. Uzņēmumu skaits transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (sektors „I”,NACE 1.1.red.)Pievēršoties Latvijas situācijas analīzei, pēc jaunākajiem CSP datiem par 2010. gadu. 3 Latvijākopskaitā transporta un uzglabāšanas nozarē (H sektors, NACE 2.red.) ir 5016 uzņēmumu.Taču, ņemot vērā Latvijas Republikas uzņēmumu uzskaites datu īpatnības, patiesais nozaresuzņēmumu skaits nozarē varētu svārstīties par +/- 28% (kā izpētīts, apzinot 41% transportaun uzglabāšanas nozares uzņēmumus). 98% no kļūdainajiem kontaktiem ir mikro uzņēmumi.Kopumā, pēc SIA „KPMG Baltics” publicētās informācijas, Lietuvā ir par 20% vairāk uzņēmumutransporta un uzglabāšanas nozarē, savukārt Igaunijā par 8% mazāk, salīdzinot ar Latviju, kasdaļēji skaidrojams ar to, ka Lietuvā ir aptuveni uz pusi vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā. 4 Ņemotvērā, ka uzņēmumu skaits Lietuvā ilgtermiņā audzis lēnāk nekā Latvijā, taču vēl joprojām tas iraugstāks, ir pamats uzskatīt, ka transporta un uzglabāšanas nozare Lietuvā ir spēcīgāk unsenāk attīstīta.Transporta un uzglabāšanas sektorā (H, NACE 2.red.) 2010. gadā reģistrēts augsts sauszemesun cauruļvadu transporta(49.sektors) un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību(52.sektors) īpatsvars. Maz ir uzņēmumu, kas darbojas ūdens transporta (50.sektors), gaisatransporta (51.sektors) un pasta un kurjeru darbības (53. sektors) sektoros. Pēc CSP datiem,ūdens transporta sektorā darbojas 1,2% no visiem nozares uzņēmumiem jeb kopskaitā 59uzņēmumi; gaisa transportā 0,4% no nozares uzņēmumiem jeb 18; pasta / kurjeru darbībā0,9% no nozares uzņēmumiem jeb 46 uzņēmumi kopskaitā.3 KPMG Baltics, SIA. (2011). Kravu pārvadājumu nozare Latvijā4 Turpat, 7.lpp19

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4000350030002500200015001000500(49) Sauszemestransports uncauruļvadutransports(52) Uzglabāšanasun transportapalīgdarbības02000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 20102.1.2.attēls. CSP. Uzņēmumu skaits pēc saimnieciskās darbības veida (vairāk pārstāvētie sektori) (2000-2010)70605040302010(50) Ūdenstransports(51) Gaisatransports(53) Pasta unkurjeru darbība02000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 20102.1.3.attēls. CSP. Uzņēmumu skaits pēc saimnieciskās darbības veida (mazāk pārstāvētie sektori) (2000-2010)Pēc 2012. gada janvārī veiktās transporta un uzglabāšanas (H, NACE 2.red.) nozaresuzņēmumu aptaujas rezultātiem, aptuveni trīs ceturtdaļas no nozares uzņēmumiem darbojasvienā sektorā, viena piektā daļa darbojas divos sektoros un 5% darbojas trīs sektoros. Tieuzņēmumi, kas darbojas divos sektoros, visbiežāk vienlaicīgi pārstāv sauszemes uncauruļvadu transporta (49.sekt.) un uzglabāšanas un transporta palīgdarbības sektorus(52.sekt.). 5No visiem transporta un uzglabāšanas sektora uzņēmumiem, 52% ir reģionālie uzņēmumi(uzņēmumi atrodas ārpus Rīgas). 6 No reģioniem vairāk uzņēmumu ir Pierīgā, Kurzemes unZemgales reģionos.5AC Konsultācijas, 2012. Uzņēmumu aptauja6 Centrālā statistikas pārvalde. (2010). Transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumu dalījums pa sektoriem, reģioniemun uzņēmumu lieluma pēc nodarbināto skaita. Nepublicēts materiāls20

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.1.4. CSP. 2010. Uzņēmumu sadalījums pēc reģionaAplūkojot reģionālā griezumā uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās darbības veida,visaugstākais sauszemes transporta (49.sekt.) uzņēmumu īpatsvars ir Vidzemes un Zemgalesreģionos (aptuveni 90% no Vidzemē reģistrētajiem uzņēmumiem) un zemāks uzglabāšanas untransporta palīgdarbību sektora (52.sekt.) īpatsvars. Rīgā savukārt novērojams augstākaisuzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektora uzņēmumu īpatsvars (aptuveni 40% no Rīgāreģistrētiem uzņēmumiem). Ņemot vērā Rīgas ģeogrāfiskā stāvokļa izdevīgumu, sasaisti argaisa, ūdens un sauszemes transportu, lielākie loģistikas uzņēmumi izvietoti tur. Līdz ar to arīvairāk darba vietu un darba iespēju loģistikas speciālistiem ir Rīgā. Arī Kurzemē ir salīdzinošiaugsts uzglabāšanas un transporta palīgdarbību uzņēmumu īpatsvars, kas saistāms ar divāmlielajām ostām, savukārt Pierīgā lielāks šī sektora uzņēmumu skaits saistāms ar Rīgas tuvumu.Ūdens transporta – pamatā tieši jūras transporta - (50.sekt.) uzņēmumu īpatsvars lielāks irRīgā, Pierīgā un Kurzemes reģionā, jo šiem reģioniem ir tieša pieeja Baltijas jūrai. Uz2011.gada sākumu Rīgas brīvostā strādājušas 80 kapitālsabiedrības, kuru darbība saistīta arjūras kravu pārkraušanu, uzglabāšanu, apstrādi, dažādiem ar ostas darbību saistītiempakalpojumiem un ražošanu Rīgas brīvostas teritorijā. 2010.gadā 32 kapitālsabiedrībās bijajūras kravu termināļi, kas sniedz stividoru pakalpojumus. 7 2010.gadā darbībai Ventspils brīvāszonas režīmā ir licenzētas 28 kapitālsabiedrības. 8 Liepājas SEZ kapitālsabiedrības statusādarbojās 30 kapitālsabiedrības 9Gaisa transporta uzņēmumi biežāk izvietoti Pierīgā, jo Mārupes novadā ir vienīgā nacionālasun starptautiskas nozīmes lidosta. Visbeidzot, pasta un kurjeru darbības sektora (53.sekt.)īpatsvars arī lielāks ir Rīgā un Pierīgā, kas saistāms ar biznesa un pakalpojumu uzņēmumuīpaši augsto koncentrāciju šajos reģionos.7 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”,4.lpp.8 Turpat, 6.lpp.9Turpat, 2.lpp.21

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.1.5.attēls. CSP. 2010. Uzņēmumu sadalījums pēc saimnieciskās darbības veida un reģionaPasta nozarē licences uzņēmumiem izsniedz SPRK, tās datu bāzē 2009. gada beigās uzskaitīti53 pasta uzņēmumi 10 , 2010. gada beigās – 60 uzņēmumi 11 , 2011. gada beigās – 63 12 ,savukārt 2012. gada beigās – jau 73 uzņēmumi 13 , kas norāda uz nozares stabilo izaugsmi.2010. gadā eksprespasta un kurjerpasta nozarē aktīvi darbojās 35 pasta pakalpojumusniedzēji 14 .Kravu un pasažieru starptautisko pārvadājumu uzņēmumu skaits autotransporta jomā (2.1.6.attēls) kopš 2008. gada ir nostabilizējies. Savukārt vietējo kravu un pasažieru pārvadājumuuzņēmumu skaits jau no 2004. gada pastāvīgi samazinās. 15 To var izskaidrot ar starptautiskopārvadātāju konkurenci arī vietējā mērogā un otrādi – vietējā mēroga uzņēmumi uzsākušidarboties arī starptautiskajā tirgū. Šāda tendence saglabājusies arī turpmāk, uz 2012. gadajanvāri licencēti 4214 starptautiskie kravu pārvadātāji, 508 vietējie kravu pārvadātāji, 440starptautiskie pasažieru un 25 vietējie pasažieru pārvadātāji. 1610 SM, Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, 6. lpp.11 SPRK, 2010. gada publiskais pārskats, Regulēšana elektronisko sakaru un pasta nozarēs12 SPRK, Reģistrētie pasta komersanti13 SM, Informatīvais ziņojums par pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas īstenošanu, 8.lpp.14 SPRK, 2010. gada publiskais pārskats, Regulēšana elektronisko sakaru un pasta nozarēs15 ATD 2010. gada pārskats, 12.lpp16 ATD Darbībā esošas licences un citi dokumenti uz 2012. gada 01. janvāri22

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra50004500400035003000250020001500100050002000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010Kravu starptautiskiePasažieru starptautiskieKravu vietējiePasažieru vietējie2.1.6. ATD. 2010. Licenzēto autotransporta uzņēmumu skaits (2000-2010)Absolūti lielākā daļa transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumu pēc skaita ir ar 100%vietējo kapitālu, uz ko norāda 2012. gada transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumuaptaujas dati. Aptuveni 85% no nozares uzņēmumiem ir privāti uzņēmumi ar vietējo kapitālu,9% uzņēmumu ir privāti uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu virs 50%, 3% no nozares uzņēmumiemir privāti uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu līdz 50% un tikai 2% nozares uzņēmumu ir privātiuzņēmumi ar daļēju valsts kapitālu.2.2. Nozares produkta daļa IKP un tā apjoma salīdzinājums starp valstīmIKP attīstībaPēc Eurostat datiem, visu sektoru kopējais iekšzemes kopprodukts ilgtermiņā ir pieaudzis.Starp Baltijas valstīm 2002. – 2010. gadā straujāks iekšzemes kopprodukta pieaugums bijisIgaunijā, (82%), Latvijā 69%, kamēr Lietuvā tikai 25%. Salīdzinot IKP pret iepriekšējo gadu,redzams, ka 2009. gadā ES valstis piedzīvoja lielāko IKP kritumu. Prognoze nākamajiem trīsgadiem liecina par to, ka IKP būs svārstīgs, taču kopumā lēnām atkal pieaugs.Baltijas valstis un Polija starp Baltijas jūras reģiona valstīm ir vienīgās, kuru IKP ir zem vidējāES rādītāja, šāda situācija pastāvējusi jau no 2000. gada.23

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.2.1.attēls. Eurostat. Iekšzemes kopprodukts (indekss pret attiecīgā gada vidējo ES valstu rādītāju)2.2.2.attēls. Eurostat. Valstu IKP pret iepriekšējo gadu (2011. – 2013.gads – prognoze)Ja apskata IKP uz vienu iedzīvotāju, tad redzams, ka līdzīgi rādītāji ir Latvijai, Lietuvai unPolijai, savukārt Igaunijai tas ir nedaudz augstāks (2008.-2011.gads). 1717 Eurostat, 201224

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra500004500040000350003000025000200001500010000500002000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011DānijaZviedrijaSomijaVācijaVidēji ES (27 v.)IgaunijaLietuvaPolijaLatvija2.2.3.attēls. Eurostat. Baltijas jūras reģiona valstu IKP uz vienu iedzīvotāju, EUR (2000. – 2011.gads)Lai gan kopumā Latvija 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, piedzīvojusi IKP kritumu parnepilniem 18%, transporta un uzglabāšanas nozarē IKP 2009. gadā saglabājās pozitīvs (+1%pret iepriekšējo gadu). Transporta un uzglabāšanas, kā arī lauksaimniecības nozares bijušastās, kuras ekonomiskā krīze nav skārusi. Pēc Ekonomikas ministrijas, jau 2009. – 2011. irpalielinājušies IKP pieauguma tempi, 2011. gada 3. ceturksnī sasniedzot 10% pret iepriekšējoatbilstošo periodu, kas par 9% augstāks rādītājs. Tas noticis pateicoties ievērojamam kravupārvadājumu apjomu pieaugumam dzelzceļā un ostās, 2011.gada 3.ceturksnī transporta unuzglabāšanas nozare par 9% pārsniedza 2010.gada 3.ceturkšņa līmeni. 182.2.4.tabula. EM, 2012. IKP dinamika, % pret iepriekšējā gada atbilstošo perioduPēc Ekonomikas ministrijas datiem, 2012.gadā vairumā tautsaimniecības nozaru saglabāsiesizaugsme, tomēr pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2011.gadā. Neraugoties uz pieaugumutempu palēnināšanos, joprojām liels ieguldījums izaugsmē būs uz eksportu vērstām nozarēm(t.sk. transporta nozarei). 19 Transporta nozarei prognozēts IKP pieaugums, par nepilniem 3%,salīdzinot ar 2011. gadu. 2018Ekonomikas ministrija. (2012). Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī, 12.lpp19Turpat, 49.lpp20Turpat, 50.lpp25

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.2.5.attēls. EM, 2012. Nozaru attīstības tendences. 2007.gada 4.ceturksnis = 100Transporta un uzglabāšanas nozare ir īpaši nozīmīga nozare Latvijas ekonomikā, jo tai irstabils IKP pieaugums un tā sniedz pakalpojumus gandrīz visiem pārējiem sektoriem.Transporta un uzglabāšanas sektors Latvijas ekonomikā ir nozīmīgāks nekā ES 27 valstīsvidēji, jo Latvijā IKP īpatsvars nozarē ir augstāks nekā ES vidēji un augstākais Baltijas valstuvidū. Pēc LIAA 2008. gada datiem, transporta un uzglabāšanas sektors ES 27 dalībvalstīssaražoja nepilnus 4% no visa IKP, Latvijā – 6,5%. Igaunijā nozares IKP īpatsvars no kopējā bija5,4%, Lietuvā 4,6%. 21Līdz ar to visās Baltijas valstīs transporta un uzglabāšanas sektors ieņem būtiskāku lomuiekšzemes kopproduktā, nekā tas ir ES vidēji.Pēc Oxford Economics 2011. gada pētījuma, gaisa satiksmes nozares daļa tiek lēsta 53,6 milj.Ls jeb 0,4% no IKP. Pētījuma autori cenšas apzināt arī netieši ar gaisa satiksmes nozari saistītoIKP daļu, caur uzņēmumiem, kas apgādā gaisa satiksmi, u.c., tajā skaitā gaisa satiksmes„katalizatora” efektu tūrisma nozarē, kopējā tiešā un netiešā IKP daļa tiek lēsta 257,1 milj. Lsapmērā jeb 2,0% no IKP. 22Nozares pievienotā vērtībaPēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2011. gadā publicētā ziņojuma,transporta un uzglabāšanas nozares apjomi, pievienotā vērtība un nodarbināto skaits ar katru21Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (2011). Transport and Logistics sector in Europe: Summary, 2.lpp22 Oxford Economics, 2011, Economic Benefits from Air Transport in Latvia, 4.lpp.26

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūragadu pieaug. Attīstība ir ilgtermiņa, nozares darbību salīdzinoši maz ietekmēja 2008. – 2009.gada ekonomiskā krīze. Transporta un uzglabāšanas nozare ir visnozīmīgākā ekonomikā,īpaši tādēļ, ka Latvija ir uz eksportu orientēta valsts. Nozares saražotā pievienotā vērtībapēdējo gadu laikā ir pieaugusi ļoti strauji. 23 Nozare ir balstīta uz diviem pārvadājuma veidiem– pasažieru pārvadājumiem un kravu pārvadājumiem, no kuriem tieši kravu pārvadājumiieņem nozīmīgāko lomu.Pievienotā vērtība transporta un uzglabāšanas sektorā ES vidēji ik gadu pieaug par nepilniem5%. 24 Sadalījumā pa sektoriem ES vislielāko pievienoto vērtību no transporta un uzglabāšanasnozares kopējās pievienotās vērtības sniedz sauszemes un cauruļvadu transports (43%),uzglabāšana un transporta palīgdarbības (33%), kas skaidrojams arī ar šo uzņēmumu lieloskaitu (2008. gads). Mazāku pievienoto vērtību pēc 2008. gada datiem sniedz ūdens un gaisatransports (katrs 5%). Ja salīdzina 2003. ar 2008. gadu, visaugstākais pieaugums pievienotajāvērtībā ir ūdens transporta sektoram un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektoram(katrā 8% pieaugums). Sauszemes un cauruļvadu transporta pievienotā vērtība ES pieaugusipar 4%, pasta un kurjeru darbības tikai nedaudz vairāk par 1%, savukārt gaisa transporta2003.-2008. gadā piedzīvojis pat pievienotās vērtības kritumu. 25Pasta nozares IKP bijis aptuveni 0,7% no kopējā ES IKP. 26Latvijā 2003. – 2008. gadā pievienotā vērtība transporta un uzglabāšanas sektorā vidēji ikgadu pieauga par 17%.Latvijā visos sektoros pievienotā vērtība pieaugusi daudz straujāk nekā vidēji ES. Piemēram,ūdens transporta sektorā 2003. – 2008. gadā pievienotā vērtība pieaugusi par 32%, gaisatransporta sektorā par 25%, sauszemes un cauruļvadu transporta sektorā par nepilniem 19%,uzglabāšanas un palīgdarbības sektorā - par 9%. 27Pēc Eurostat datiem, 2010. gadā Latvijai ir viens no augstākajiem transporta un uzglabāšanasnozares pievienotās vērtības īpatsvariem valsts ekonomikā. Tas ir augstāks arī par vidējo ES unvidējo Baltijas jūras reģiona valstu rādītāju. Vidēji ES rādītājs bijis par 31% zemāks, vidējiBaltijas jūras reģiona valstīs tas ir par 17% zemāks nekā Latvijā. Līdz ar to var secināt, kaLatvijā transporta un uzglabāšanas sektors ir nozīmīgāks pievienotās vērtības sniedzējs nekāES un Baltijas jūras reģionā vidēji. No reģiona valstīm, tikai Lietuvai pievienotā vērtība 2010.gadā nozarē bijusi par 10% augstāka nekā Latvijai. Šis nozares pievienotās vērtības īpatsvarsvalstu ekonomikās samazinās. 2000. – 2010. gadā ES vidēji par 3%, Latvijā par 6%. Baltijasjūras reģiona valstīs vidēji un Polijā nozares pievienotās vērtības īpatsvars bijis tikpat kānemainīgs, kamēr Lietuvā un Zviedrijā nozares pievienotās vērtības īpatsvars ir pieaudzisattiecīgi par 11% un 3%. Līdz ar to Latvijā aizvien vairāk attīstīties un lielāku pievienoto vērtību23Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (2011). Transport and Logistics sector in Europe: Summary, 2.lpp24Turpat, 2., 10.lpp25Turpat, 2.lpp26Valsts Kanceleja. Pasta politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam. Politikas plānošanas dokumentu datubāze,12.lpp27Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (2011). Transport and Logistics sector in Europe: Summary, 11.lpp27

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrasāk sniegt citi sektori, kamēr, piemēram, Lietuvā transporta un uzglabāšanas nozare kļūst parvēl ietekmīgāku nozari valsts ekonomikā.2.2.6.attēls. Eurostat. Pievienotā vērtība transporta un uzglabāšanas nozarē (procenti no kopējās pievienotās vērtības pavisiem sektoriem kopā)2.3. Kravu un pasažieru apgrozījums un citi raksturojošie rādītājiTrīs galvenie pārvadājuma veidi Latvijā ir jūras, dzelzceļa un auto transports. Cauruļvadu ungaisa transports kravu pārvadājumos šobrīd ir maz nozīmīgs. Pēc 2009. gada datiem,cauruļvadu transports veido nepilnus 2% un gaisa transports 0,1% no kopējā kravuapgrozījuma apjoma. Jūras transports savukārt veido 38%, dzelzceļa un autotransporta kravupārvadājumi – katrs 30% no kopējā kravu apgrozījuma. 28 Pēc visu Baltijas valstu statistikaspārvalžu informācijas par 2011. gada 1. ceturksni, no Baltijas valstīm tieši Latvijai iraugstākais dzelzceļa kravu apgrozījums un augstākais ostās pārkrauto kravu apjoms, savukārtpārvadāto kravu apjoms pa autoceļiem Latvijai ir par 46% mazāks nekā Lietuvai. Kopumā visutrīs transporta veidu kravu apjoma īstermiņa tendence visās Baltijas valstīs ir pozitīva, jo 2010.– 2011. gada pieaudzis pārvadāto kravu apjoms. Latvijai ir bijis zemākais kravu apjomapieaugums pa jūru, taču augstākais kravu apjoma pieaugums pa dzelzceļu un sauszemi. 29Pateicoties ievērojamam kravu pārvadājumu apjoma pieaugumam pa dzelzceļu un jūru, 2011.gada 2. ceturksnī transporta un uzglabāšanas nozare par 8% pārsniedza 2010. gada 2.ceturkšņa līmeni.28KPMG Baltics, SIA. (2011). Kravu pārvadājumu nozare Latvijā, 4.lpp29Turpat, 5.,6.lpp28

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraKravu pārvadājumu attīstību pa jūru, dzelzceļu un autoceļiem nodrošina vairākas Latvijaspriekšrocības: Latvijas dalība ES un atvērtas robežas, vairākas neaizsalstošas ostas, bezmaksasautoceļi, integrēts dzelzceļa un autoceļu tīkls, izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, kas sniedzizeju gan uz Rietumu, gan Austrumu tirgu, kā arī vienots sliežu ceļa platums ar Krieviju. Tiešiģeogrāfiskie priekšnoteikumi ir primāri transporta un uzglabāšanas nozares attīstībai, pēcLatvijas Transporta un sakaru institūta direktora I. Kabaškina paustā. Pēc tiem ierindojasekonomiskie priekšnoteikumi, tad institucionālie un politiskie, infrastruktūra un visbeidzot –pieejamās un izmantotās tehnoloģijas. 30Tādējādi var prognozēt, ka transporta unuzglabāšanas nozares nozīmīgums Latvijā paliks līdzšinējā līmenī vai pieaugs, jo izdevīgieģeogrāfiskie aspekti nodrošina stabilu augsni nozares funkcionēšanā.Nozarei jāsaskaras arī ar vairākiem trūkumiem, kas kavē nozares attīstību - autoceļu undzelzceļa infrastruktūras stāvoklis un ātrgaitas ceļu neesamība, rindas uz Latvijas Austrumurobežas, ledlaužu trūkums Rīgas jūras līcī, sastrēgumi pie izejām no brīvostu zonām,uzņēmēju aktivitātes un iniciatīvas trūkums u.c.. 31 Minētie aspekti palēnina nozaresekonomisko attīstību un samazina Latvijas konkurētspēju. Arī Eiropas standarta platumadzelzceļa savienojuma neesamība pasliktina nozares konkurētspēju Baltijas jūras reģionā unEiropas mērogā.Pasažieru pārvadājumi savukārt Latvijā tiek organizēti pa sauszemi, gaisu un jūru.Nozīmīgākais sabiedriskā transporta pārvadājumu veids Latvijā ir autotransports.Dzelzceļa transportsPēc Eurostat 2009. gada datiem, Baltijas valstu vidū Latvijai ir augstākais dzelzceļa sliežukopgaruma rādītājs.2000. – 2009. gadā Latvijā un Lietuvā dzelzceļa sliežu kopgarums irsamazinājies attiecīgi par 16% un 13%. Igaunijā 2009. gadā bijis augstākais dzelzceļa sliežukopgarums uz 1000 iedzīvotājiem (1,6 km uz 1000 iedz.). Latvijā, salīdzinot ar Igauniju,sliežu ceļu garums uz 1000 iedz. bijis par 40% mazāks (1 km), taču salīdzinot ar Lietuvu - par50% lielāks, 0,7 km uz 1000 iedz.Pēc pasažierkilometru īpatsvara no kopējā visu sauszemes transporta veidupasažierkilometriem, dzelzceļš ieņem tikai trešo vietu, atpaliekot no personīgo automašīnulietojuma un sabiedriskā autotransporta. Pēc 2008. gada Eurostat datiem, Latvijā dzelzceļapārvadājumu īpatsvars (pēc pasažierkilometriem) sastādīja 5%, Igaunijā 2% un Lietuvā 1%, kasnorāda uz to, ka Latvijā dzelzceļa pārvadājumu nozīme ir augstākā Baltijas valstu vidū. Tačusalīdzinot ar ES vidēji, Latvijā pārvadājumu pa dzelzceļu ir par 27% mazāk.Pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu īpatsvars pēc pasažierkilometru skaita 2000.-2008. gadāvidēji ES pieaudzis par 3% (Eurostat). Turpretī Latvijā un Lietuvā pasažieru pārvadājumu padzelzceļu īpatsvars samazinājās par attiecīgi 5% un 9%. No visiem sauszemes transportaveidiem (2009. – 2011.g.), vismazāk pasažieru samazinājums šajā laika periodā skāris30KPMG Baltics, SIA. (2011). Kravu pārvadājumu nozare Latvijā, 5.-7.lpp31 Turpat, 7.lpp29

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūradzelzceļa jomu. Pasažieru skaits samazinājies par 5%, savukārt vidēji visā sauszemestransporta sektorā - par 17%.Apskatot pārvadāto pasažieru datus (2.3.1. attēls) redzams, ka pēc ekonomiskās recesijas2008. gadā, būtiski krities pārvadāto pasažieru skaits un šobrīd tas ir zemākais kopš 2001.gada. Arī īstermiņā ir novērojama neliela negatīva tendence (-2% 2011. gadā pret iepriekšējogadu).21,9588 21,958822,96 23,855 25,94827,421 27,43 26,76721,556 20,857 20,49218,182000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20112.3.1.attēls. CSP, Pārvadāto pasažieru daudzums dzelzceļa transportā (milj. pas) (2000-2011)Toties pieaugums vērojams starptautiskajos pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, kuri gan,kā pieminēts arī 5.3. nodaļā, ir vērsti tikai Austrumu virzienā, nevis Eiropas Savienībasvirzienā. Kopumā 2010. gadā pārvadāti 365,32 tūkst. pasažieru, salīdzinot ar 2009. gadu,pasažieru skaits pieaudzis par 13% un kopējais pasažieru apgrozījums sasniedza 79,1 milj.pasažierkilometru 32 .Pēc CSP datiem, kravu pārvadājumos pa dzelzceļu Latvijā 2005. – 2008. gadā milj.tonnkilometru skaits samazinājās par 1%. Taču sākot no 2008. gada milj. tonnkilometru skaitsir pieaudzis par 9%. To uzskatāmi rāda arī pārvadāto kravu apjoms, kas šajā pašā periodāpieaudzis par 6%, 2011. gadā sasniedzot pēdējā desmitgadē augstāko rādītāju.32 LDz 2010. gada pārskats, 38. lpp.30

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra36,41 37,875 40,0986 48,355 51,059 54,85748,72952,16456,06153,67949,16559,3852000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20112.3.2.attēls. CSP, Pārvadāto kravu daudzums dzelzceļa transportā (milj. t, visi pārvadātāji) (2000-2011)Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu veido vairāk nekā 60% no sauszemes kravu pārvadājumiem,80% no kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu veido kravas, kas tiek pārkrautas Latvijas ostās unLatvijai ir tranzītkravas 33 , lai gan ES mērogā tās pieņemts uzskatīt par importa/eksportakravām. Sauszemes tranzītkravas, kas tiek pārvadātas cauri Latvijai uz/no citiem dzelzceļiem,sasniedz vien 8% (2011.g., CSP) Šajā sektorā ir maz tirgus dalībnieku. Lielākais uzņēmumsnozarē ir VAS „Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrība SIA „LDZ Cargo”. Bez šī uzņēmuma nozarēir vēl divi pārvadātāji – a/s „Baltijas Ekspresis” un a/s „Baltijas Tranzīta serviss”, kuri kopāveido nedaudz vairāk par 20% no kopējā kravu pārvadājumu pa dzelzceļu tirgus. Lai gan šajāgadījumā tirgus koncentrācija ir ļoti augsta, tomēr salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm iruzskatāms, ka dzelzceļa pārvadājumu tirgū pastāv konkurence. Dzelzceļa tīkla efektivitātišobrīd mazina un ritošā sastāva pastiprinātu nolietojumu veicina resursu trūkums sliežu ceļauzturēšanai. 34 Tāpat arī trūkst vienots dzelzceļa tīkls starp Baltijas valstīm un Centrālo unRietumeiropu.Pēc CSP 2009. – 2010. gadā kravu apgrozība ir pieaugusi par 14%, savukārt pārvadāto kravuapjoms - par 11%. No pārvadātajām kravām visaugstākais pieaugums novērots tiešistarptautiskajā satiksmē – eksportā (122%), importā bijis tikai 3% augsts pārvadāto kravuapjoma pieaugums. Arī tranzītā pārvadāto kravu apjoms dzelzceļa sektorā ir audzis – par 57%.Vienīgi iekšzemes satiksmē kravu apjomi 2009. – 2011. gadā ir samazinājušies par 8%. Latvijāšajā laika periodā novērots lēnākais kravu pārvadājuma un apgrozījuma pa dzelzceļupieaugums Baltijas valstu vidū (8%). 3533 CSP, 201234KPMG Baltics, SIA. (2011). Kravu pārvadājumu nozare Latvijā, 14.,16.lpp35Turpat, 14.lpp31

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.3.3.attēls. CSP. Izmaiņas kravu pārvadājumos pa dzelzceļu (2009. - 2011.g.)Strauji attīstās konteinerpārvadājumi pa dzelzceļu, kas, salīdzinot 2010. gadu ar 2009. gadu,pieauga par 38%. Pavisam kopā 2010. gadā pārvadātas 98,2 tūkst. TEU konteinervienības.2010. gadā 13% no konteinerpārvadājumiem veido ASV militārās kravas uz Afganistānu 36 , kassīkāk aprakstītas 5.3. nodaļā.Pārvadājumi ar autotransportuPēc Eurostat, Lietuvā 2009. gadā visu autoceļu kopgarums bijis par 36% augstāks nekā Latvijā.Igaunijā savukārt autoceļu kopgarums bijis par 2% zemāks, salīdzinot ar mūsu valsti. Taču uz1000 iedz. tieši Igaunijā ir augstākais autoceļu kopgarums (43 km uz 1000 iedz.). Latvijā šisrādītājs bija par 40% zemāks (26 km). Tomēr tas bijis par 9% augstāks nekā Lietuvā (24 km).Pēc autoceļu veidiem, Latvijā Baltijas valstu vidū ir augstākais valsts autoceļu kopgarums uz1000 iedz. (9 km uz 1000 iedz.). Tas ir par sešām reizēm augstāks nekā Igaunijā un gandrīzpusi augstāks rādītājs nekā Lietuvā. Savukārt visaugstākais reģionālo autoceļu kopgarums uz1000 iedz. ir Lietuvā. Tas ir par 23% augstāks nekā Latvijā (14 km uz 1000 iedz.).Pēc pasažierkilometriem, 2008. gadā Latvijā un ES vidēji visbiežāk un visvairāk pasažieripārvietojas ar personīgajām automašīnām (Eurostat). No kopējā visu transporta veidupasažierkilometru skaita Latvijā pārvadājumu ar automašīnām īpatsvars sasniedz 81% (ESvidēji – 83%). Igaunijā šis rādītājs 2008. gadā bija zemāks (79%), Lietuvā augstāks (91%). 2005.– 2008. gada tendence atšķirībā no ES vidējā rādītāja norāda uz to, ka Baltijas valstīsautomašīnu lietojuma īpatsvars palielinās – Latvijā par 6%, Igaunijā par 3% un Lietuvā par 2%.Pēc Eurostat, otrs visbiežāk izmantotais pārvadājumu veids pēc pasažierkilometru skaitaLatvijā un arī ES vidēji 2008. gadā bijis sabiedriskais autotransports (t.sk. autobusi, trolejbusi).36 LDz 2010. gada pārskats, 40. lpp.32

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTo lietošanas īpatsvars Latvijā bijis 14%, kas ir par 50% vairāk nekā vidēji ES. Starp Baltijasvalstīm visaugstākais sabiedriskā autotransporta lietojuma īpatsvars ir Igaunijā (19%), savukārtzemākais – Lietuvā (8%). Pēc pasažierkilometru kopskaita, ES vidēji un visās Baltijas valstīssabiedriskā autotransporta lietojums 2000.-2008. gadā ir samazinājies par 4%. Baltijas valstīssabiedriskā autotransporta lietojums pēc pasažierkilometru skaita samazinās straujāk nekā ESvidēji.Lai gan sabiedriskā transporta lietojuma īpatsvara ziņā Latvija ir labākā situācijā, salīdzinot arcitām valstīm, taču pārvadājumi ilgstoši ir ar negatīvu attīstības tendenci un cieš būtisku krīzisaistībā ar ekonomisko recesiju 2008-2009. gadā. Redzams (2.3.4. attēls), ka pārvadātopasažieru skaits sācis kristies sākot no 2005. gada un līdz 2011. gadam situācija navnostabilizējusies (-4% salīdzinot ar 2010. gadu, -47% salīdzinot ar 2005. gadu).Pēdējo gadu laikā (CSP, 2009. – 2011.g.) autotransportā pasažieru skaits samazinājies par19%, trolejbusos un tramvajos pasažieru skaits 2009. – 2011. gadā samazinājies par 17 un27%.165,9 169,429173,532179,572 195,756221,168209,381194,955 183,39144,254122,357 117,2012000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20112.3.4.attēls. CSP, Pārvadāto pasažieru daudzums regulārās satiksmes autotransportā (milj. pas) (2000-2011)Kravu pārvadājumos ar autotransportu 2005. – 2008. gadā kravu apgrozījums milj.tonnkilometros pieauga par 44%, taču 2009. gadā iezīmējās kopējās ekonomiskās krīzesradīts pārvadājumu apjoma samazinājums. No minētās krīzes nozare veiksmīgi atkopjas,pārvadāto kravu apjoms 2011. gadā ir jau sasniedzis 2008. gada līmeni.33

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra10936,4013142,4012343,5010590,4012130,706763,206160,207308,6208546,808115,05175,404788,502000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20112.3.5.attēls. CSP, Pārvadāto kravu apgrozība autotransportā (milj. tkm) (2000-2011)4,9 6,68,48,28,721,92,63,23,647,551,56,27,630,9 30,434,338,640,746,646,331,639,2 44,42000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011IekšzemesStarptautiskie2.3.6.attēls. Latvijas auto, Pārvadāto kravu apjoms autotransportā iekšzemē un starptautiskajā satiksmē (milj. t) (2000-2011)Baltijas valstu vidū, vislielākie kravu pārvadājumu apjomi ar autotransportu ir Lietuvā, kur arīnodarbināto skaits sektorā par 135% pārsniedz Latvijā nodarbināto skaitu. Latvijā kravupārvadājumu ar autotransportu tirgū lielāka nozīme ir starptautiskajiem pārvadājumiem. Pēc2010. gada datiem, tie veido aptuveni 76% no visiem pārvadājumiem ar autotransportu, toapjoms 2009. – 2010. gadā pieauga par 30%. Pieaugums galvenokārt saistāms ar pārrobežu34

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūratirdzniecības attīstību. Autotransporta pārvadājumi iekšzemē Latvijā veido tikai 29% (kamēr ESvidēji tie veido aptuveni 45%). 37Autotransportā Latvijā līdzās lieliem uzņēmumiem ir arī daudz mikro un mazo uzņēmumu,īpaši tas ir novērojams Vidzemē un Zemgalē, kur ir augstāks pēc nodarbināto skaita mazuuzņēmumu īpatsvars.7% 4%13%< 3 kravas a/m52%3-5 kravas a/m6-10 kravas a/m24%11-20 kravas a/m> 20 kravas a/m2.3.7.attēls. Latvijas auto, 2011. Vidējais transportlīdzekļu skaits uzņēmumāJūras transportsKravu pārvadājumi pa jūru galvenokārt notiek trīs starptautiskas nozīmes ostās – Rīgā,Ventspilī un Liepājā, tās kopā veido 98% no kopējā jūras kravu apjoma (CSP, 2011. g. dati), šīsostas savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī diviem naftas un vienuAustrumu – Rietumu naftas produktu maģistrālo cauruļvadu uz Ventspili 38 . Kravu apjomupamatā šajās trīs ostās veido t.s. tranzītkravas (89%), dominē kravu iekraušana, nevisizkraušana. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, Liepājas osta ir Liepājasspeciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa 39 , kas paredz nodokļu atvieglojumus. Tajāsdarbojas aptuveni 70 kuģu aģentu un 60 stividoru kompānijas, kas norāda uz augstukonkurences līmeni šajā jomā. Šobrīd ostas izmanto aptuveni 60% no savas pārkraušanaskapacitātes, kas ir 100 milj. tonnas gadā (Rīgas osta savu kapacitāti izmanto nedaudz lielākāmērā). Ņemot vērā dzelzceļa pārvadājuma tarifus par vienu kilometru, Ventspils un Liepājasostas ir mazāk pievilcīgas kravu pārvadājumiem nekā Rīgas osta. 40 Tas attiecīgi kavē šo ostuattīstību.Papildus minētajām trīs nozīmīgākajām Latvijas ostām, valstī darbojas arī septiņas mazākamēroga ostas, kas galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktupieņemšanu, vasaras sezonā arī kā jahtu ostas – Pāvilosta, Roja, Mērsrags, Lielupe, Skulte,37 KPMG Baltics, SIA. (2011). Kravu pārvadājumu nozare Latvijā, 18.lpp38 BalticExport, 2012, Nozare, kas atver vārtus starp Eiropu un Austrumiem39 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”40 KPMG Baltics, SIA. (2011). Kravu pārvadājumu nozare Latvijā, 9., 11.lpp35

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraSalacgrīva un Engure. 41 Šīs ostas kļuvušas par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem, 42tajās darbojas nelielas stividoru kompānijas, nosūtīto un saņemto kravu apjoms Latvijasmazajās ostās 2011. gada pirmajā pusgadā bija 0,79 milj. t, kas ir par 18,1 % vairāk nekā2010. gada pirmajā pusgadā. 43Pēc Eurostat datiem pārvadātās kravas apjoms pa jūru 2005. – 2008. gadā vidēji ES pieaudzispar 5%. Latvijā un Lietuvā tas attiecīgi pieaudzis par 3% un 39%, kamēr Igaunijā samazinājiespar 22%.Pēc CSP, pēdējo gadu laikā (2009. – 2011. gads) saņemto kravu apjoms ir Latvijas ostās irpieaudzis vidēji par 77%, nosūtīto kravu apjoms ir pieaudzis 6%. No lielajām ostām vienīgiLiepājas ostā nosūtīto kravu apjoms šajā laika periodā ir samazinājies par 5%. Vidēji mazajāsostās nosūtīto kravu pieaugums ir augstāks nekā lielajās ostās.2.3.8.attēls. CSP. Izmaiņas pārkrauto kravu apjomā Latvijas ostās (2009. - 2011.g.)41 Turpat, 9.lpp42 SM, Tranzīta jomas raksturojums43 BalticExport, 2012, Nozare, kas atver vārtus starp Eiropu un Austrumiem36

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra403530252015RīgaVentspilsLiepājamazās ostas10502.3.9.attēls. CSP. Nosūtīto kravu apjoms Latvijas ostās, milj.t (2000. - 2011.g.)654321RīgaVentspilsLiepājamazās ostas02.3.10.attēls. CSP. Saņemto kravu apjoms Latvijas ostās, milj.t (2000. - 2011.g.)Rīgas osta, kas ir Latvijas lielākā osta pēc 2011. gada pirmā pusgada datiem, ir piektā lielākāBaltijas jūras austrumos izvietotā osta; pēc kravu apgrozījuma kopumā Latvijas ostas ieņem 2.vietu 44 :44 BalticExport, 2012, Nozare, kas atver vārtus starp Eiropu un Austrumiem37

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraN.p.k. NosaukumsApjoms(2011.g. 1.Salīdzinot ar2010. gada 1. Valstspusg.)pusg.1. Primorskas osta 38,0 milj. t -0,9% Krievija2. Sanktpēterburgas osta 28,2 milj.t +7,2% Krievija3. Tallina 19,2 milj. t +8,0% Igaunija4. Klaipēda 18,4 milj. t +22,6% Lietuva5. Rīga 16,81 milj. t. +15,3% Latvija6. Ventspils 14,48 milj. t +6,4% Latvija2.3.11. tabula. BalticExport, Pārkrauto kravu apjoms Baltijas jūras ostās (2011. g. 1. pusgads)2010. gadā ar jūras kravu pārkraušanu nodarbojās deviņas Rīgas brīvostas brīvās zonasrežīmā licencētas kapitālsabiedrības, kuras kopā pārkrāva 12,2 milj. tonnu kravu jeb 40% nokopējā kravu apgrozījuma Rīgas brīvostā 45 , kas liecina par lielu konkurenci kravu pārkraušanā.2010. gadā Rīgas brīvostu apmeklējuši 4040 tirdzniecības kuģi ar kopējo bruto tonnāžu 43,50milj. GT, kas salīdzinājumā ar 2009.gada rezultātiem (3953 kuģi, GT 43,38) bija par 2%vairāk 46 . Ventspils brīvostas uzņēmumi 2010.gadā apkalpoja 1684 kuģus un pārkrāva 24,81milj. t kravu 47 .Arī pārvadāto pasažieru skaits pieaug. 2011. gadā Rīgas pasažieru ostā iebrauca un izbrauca839,7 tūkst. pasažieru, kas ir par 9,9 % vairāk nekā 2010. gadā. 2011. gadā pasažieruapgrozība Ventspils ostā bija 53,14 tūkst. pasažieru, bet Liepājas ostā – 20,43 tūkst.pasažieru. Tajā skaitā, Rīgas ostā 2011. gadā ar kruīza kuģiem tika atvesti 63,5 tūkst.pasažieru, 2012. gadā plānotais šādu pasažieru skaits ir par 27,8% lielāks.900800700600500400300RīgaVentspilsLiepāja20010002000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20112.3.12.attēls. CSP. Pasažieru apgrozība Latvijas ostās, tūkst.cilv. (2000. - 2011.g.)45 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”, 5.lpp.46 Turpat, 4. lpp.47 Turpat, 6. lpp.38

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraGaisa transportsPēc Civilās aviācijas aģentūras datiem, 2006. – 2010. gadā Latvijā gaisa kuģu skaits irpieaudzis par 64%. Gaisa kuģi ar maksimālo pacelšanās masu 5701 kg un vairāk skaitspieaudzis uz pusi, kamēr gaisa kuģu līdz 5700 kg skaits pieaudzis par 87%. 48Rīgas lidosta ieņem stabilu līderes pozīciju pēc apkalpoto pasažieru skaita Baltijas valstulidostu vidū. 2011. gadā (periodā janvāris-augusts) Rīgas lidostas pozīcijas ir nedaudzmainījušās, jo Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis tikai par 10%, savukārtTallinas lidostā par 38%, Kauņas lidostā par 20% un Viļņas lidostā par 13% 49 . Taču ja salīdzinaapkalpoto pasažieru skaitu absolūtos skaitļos, pieaugums Rīgas lidostā vēl joprojām ir stabils,2011. gadā lidostā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza 5,1 milj. pasažieru (+9,4%), nokuriem 37% bija transfēra vai tranzīta pasažieri 50 .Uz 2012. gada jūniju no lidostas "Rīga" var doties uz 79 galamērķiem.5432102000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010Rīga (RIX) Tallina (TLL) Viļņā (VNO) Kauņa (KUN)2.3.13.attēls. Anna Aero, 2011. Pasažieru skaits Baltijas valstu lidostās, milj.cilv. (2000. - 2010.g.)Pasažieru pārvadājumos ar gaisa transportu Latvijā novērojama stabila attīstība. Pārvadātopasažieru skaits aviopārvadājumos 2009. – 2011. gadā pretēji pārvadājumiem pa sauszemi irpieaudzis par 26%. Attiecīgi arī veikto lidojumu skaits šajā laika periodā ir pieaudzis par 21%.Aviopasažieru skaita pieaugums ir stabils jau ilgus gadus – 2000.-2011. gadā pasažieru skaitspieaudzis nepilnas astoņas reizes, lidojumu skaits – trīs reizes. 51 Līdz ar stabilo gaisatransporta attīstību pasažieru skaita pieaugums gaidāms arī nākotnē.48Civilās aviācijas aģentūras pārskats 2010. gadam, 7.lpp49 AnnaAero.com, 2011, airBaltic continues to dominate Baltic aviation; region’s airports growing fast50 Starptautiskā lidosta Rīga, Gadagrāmata 2011, 6.lpp.51Starptautiskā lidosta „Rīga”. Par lidostu. Statistika39

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3,4 3,472,772,922,171,611,150,27 0,3 0,33 0,410,672000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20112.3.14.attēls. Satiksmes ministrija. Latvijas aviopārvadātāju (airBaltic, čarterreisi) pārvadātie pasažieri, milj. cilv. (2000.-2011.g.)Stabilu vietu Baltijas mērogā saglabā Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, 2010. un2011. gadā sasniedzot stabilu lidojumu skaitu 56 tūkst. lidojumu/gadā un kopējo pārvadātopasažieru skaitu 3,2 milj. cilv. 2010. gadā un 3,35 milj. cilv. 2011. gadā. 52 airBaltic pārvadāaptuveni divas trešdaļas no Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaita un 95% no visiempasažieriem Latvijas aviopārvadātāju vidū.2012. gadā aviosabiedrība uzsāka restrukturizēt savu darbību un lidojumu maršrutu tīklu, kārezultātā novērojams neliels pasažieru apjoma kritums (-2%), kas gan salīdzinot ar lidojumaskaita samazinājumu (-13%), ir nebūtisks 53 .easyJet (8)Utair (28)LOT Polish Airlines (30)SAS (33)Norwegian (14)Czech Airlines (21)Lufthansa (35)Wizz Air (27)Finnair (68)Estonian Air (150)Ryanair (181)airBaltic (681)1,2481,6522,132,192,42,754,6664,864,89512,01234,20957,5942.3.15.attēls. Anna Aero, 19.09.2011. Pārvadātāju nodrošinātā lidojumu ietilpība (sēdvietu skaits) no Baltijas valstulidostām, cilv./nedēļāPārvadāto kravu apjoms ar Latvijas aviokompāniju gaisa transportu 2010. – 2011. gadāsamazinājās par 8,3%, taču līdz 2010. gadā bija novērojams kravu apjoma stabils pieaugums(+32% salīdzinot 2010. gadu pret 2007. gadu).52 airBaltic ikmēneša lidojumu statistika, 2011. gada decembris53 airBaltic, 2012, airBaltic vietu piepildījums 2012.gada pirmajā ceturksnī pieaug par 6 procentpunktiem40

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPārvadāto kravu apjoms ar gaisa transportu caur Rīgas lidostu 2005. – 2008. gadāsamazinājās par 55%, taču 2008 – 2010. gadā ES vidēji un Latvijā bija novērojams kravuapjoma pieaugums (Latvijā par 64%).5,5 5,57,188,86,515,91412,613,912,4119,48,1 7,714,513,312,3 12,73,52000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011Pārvadātās kravas ar Latvijas aviokompānijāmPārkrauto kravu apjoms Rīgas lidostā2.3.16.attēls. Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta un lidostas "Rīga" statistika. Ar aviotransportu pārvadātokravu apjoms, tūkst.t. (2000. - 2011.g.)Transporta uzglabāšanas un pasta nozares raksturojumsTransporta un uzglabāšanas nozarē uzglabāšanas un transporta palīgdarbības ir visaidiferencētas. To attīstība ir cieši saistīta ar notiekošo gaisa, jūras un sauszemes transportasektoros. Piemēram, līdz ar jūras kravu pārvadājumu attīstību, pieaug arī transportapalīgdarbību loma. Tādēļ šī sektora attīstība jāaplūko ciešā kontekstā ar nozarē notiekošo paattiecīgajiem sektoriem.Pasta pakalpojumu tirgū tiek sniegti tradicionālie pasta pakalpojumi, eksprespastapakalpojumi, kurjerpasta pakalpojumi un abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi.Universālo pasta pakalpojumus visā Latvijas teritorijā sniedz VAS “Latvijas Pasts”, kuras 100%kapitāla daļas pieder valstij. Kopējais pasta pakalpojumu sniegšanas vietu skaits 2010. gadabeigās - 625. 542011. gadā kopumā tika nosūtīts 40,17 milj. vēstuļu korespondences sūtījumu un 203,3tūkst. pasta paku. 5554 SPRK, 2010. gada publiskais pārskats, Regulēšana elektronisko sakaru un pasta nozarēs55 SM, Informatīvais ziņojums par pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijas īstenošanu, 8.lpp.41

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3% 3% 1% pastkartes5%2%vēstulestiešie pasta sūtījumibandroles86%sīkpakaspasta pakas2.3.17.attēls. SM, 2011.gadā nosūtīto pasta sūtījumu sadalījums pa veidiem, sniedzot tradicionālos pasta pakalpojumus2010.gadā nosūtīto vēstuļu korespondences sūtījumu skaits sasniedza 37,8 miljonus, betnosūtīto pasta paku skaits 292 tūkstošus.Kopējais vēstuļu korespondences sūtījumu skaits salīdzinot ar 2009.gadu samazinājies par31%, tajā skaitā starptautisko sūtījumu skaits - par 45,1%, iekšzemes sūtījumu skaits - par25,9%. Pasta paku sūtījumu skaits, salīdzinot ar 2009.gadu, palielinājies par 25,4% 56 .2009. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūrā izdevumi sakaru pakalpojumiemkopā sastādīja 5,1% jeb vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā 118,35 LVL, tai skaitāpasta pakalpojumiem izdevumi sasniedza tikai 0,88 LVL 57 .59109 60481 61040402759353 90031827714577298368001IekšzemesPārrobežu2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 20102.3.18.attēls SPRK, "Latvijas Pasts" vēstuļu korespondences sūtījumi (tūkst.) (2006.g.-2010.g.)56 SPRK, 2010. gada publiskais pārskats, Regulēšana elektronisko sakaru un pasta nozarēs57 SM, Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, 9.lpp.42

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra18493117126106 107Iekšzemes75Pārrobežu47 50 482000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 20102.3.19.attēls SPRK, "Latvijas Pasts" pasta paku sūtījumi (tūkst.) (2006.g.-2010.g.)Līdz 2012. gada 31. decembrim VAS Latvijas Pasts ir rezervētas tiesības veikt pasta sūtījumus,kuru svars nepārsniedz 50 gramus. Rezervēto tiesību noteikumus var neievērot, japakalpojuma cena 2,5 reizes pārsniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzēja cenu. Tā kāaptuveni 75% no visas pārsūtamās vēstuļu korespondences sver mazāk par 50 gramiem, VASLatvijas Pasts saglabā dominējošo stāvokli tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanā, lai ganpapildus VAS Latvijas Pasts uz 2012. gadu tradicionālos pasta pakalpojumus sniedz vēl trīspasta uzņēmumi. 58Kopumā ES ietvaros pārsūtāmo pasta sūtījumu apjomi ir 95 miljardu sūtījumu gadā. Ieņēmumino pasta pakalpojumiem 2008. gadā ES bija aptuveni 94 miljardi EUR jeb aptuveni 0,7% no ESIKP. Lielākais pasta tirgus segments ir vēstuļu korespondences pakalpojumi, kas veido 56% nokopējiem ieņēmumiem. Pārējo apjomu veido pasta paku un ekpressūtījumu pakalpojumi,kurus jau sniedz pilnībā atvērtā pasta tirgus daļā 59 .Vēstuļu pasta tirgū konkurences iezīmes ir novērojamas, tomēr nopietna konkurence aizvienvēl nav sākusies. Konkurenci ietekmē arī tāds rādītājs kā pasta sūtījumu apjomi uz vienuiedzīvotāju (t.i. zems pakalpojuma pieprasījums), vidēji ES katrs iedzīvotājs 2008. gadāsaņēmis 200 vēstuļu korespondences sūtījumus. Bet šis rādītājs ļoti atšķiras atsevišķāsdalībvalstīs, piemēram, Somijā šis rādītājs bija 400, bet Bulgārijā un Slovākijā – 50, Latvijā – 65(UPU statistiskās informācijas datu bāze). 60VAS Latvijas pasts konkurējošās firmas - DHL, DPD, TNT, u.c. sniedz tikai atsevišķusekonomiski izdevīgākos pakalpojumu veidus, turklāt šie pakalpojumi pamatā tiek sniegti Rīgāun lielākajās pilsētās, kur izmaksas salīdzinājumā ar vidējām izmaksām valstī ir ievērojamizemākas, un vairākumu no pasta uzņēmumu klientiem veido uzņēmumi.58 SM, Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, 10.lpp59 SM, Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, 12.lpp.60 Turpat, 13.lpp43

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraKopējais eksprespasta un kurjerpasta sūtījumu skaits 2010.gadā sasniedza 3,8 miljonus, kasir par 19,2% mazāk nekā 2009.gadā 61 .3215313224262618 246522132470 207215421630IekšzemesPārrobežu2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 20102.3.20.attēls Eksprespasta un kurjerpasta sūtījumi (tūkst.) (2006.g.-2010.g.)30002500200015001000500Iekšzemes: vēstulesIekšzemes: pakasPārrobežu: vēstulesPārrobežu: pakas02000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 20102.3.21.attēls SPRK, Eksprespasta un kurjerpasta sūtījumi (tūkst.) (2006.g.-2010.g.)Pasta un kurjeru darbības sektorā notiek attīstība, lai gan nosūtītie pasta apjomi ilgtermiņāsamazinās. Lielākais sektora izaicinājums ir elektronisko sakaru attīstība, kas daļēji aizvietonepieciešamību pēc sektora pakalpojumiem. Domājot par šiem un citiem attīstības aspektiem,tiek ieviestas dažādas inovācijas. Fiziskus sūtījumus aizvien vairāk papildina daudzkanālupiegāde un klientu vajadzībām pielāgoti risinājumi. Viens šāds piemērs ir hibrīdpastapakalpojumu attīstība, ko tagad piedāvā lielākā daļa pasta operatoru. Daži pasta operatori irgājuši vēl tālāk un iekļuvuši blakus tirgos, attīstot saviem klientiem piedāvātos pakalpojumus –iespēju veikt maksājumus, veikt bezskaidras naudas pārskaitījumu u.c.. 62 Tādējādi šī sektoradarbības specifika ir nedaudz citāda, salīdzinot ar transporta sektoriem.Pasta nozarē, pēc Eiropas komisijas ziņojuma, pastāv vairāki ierobežojumi, kas tirgū mazinaiespēju ienākt jaunpienācējiem. Kā galvenie šķēršļi minami juridiskie šķēršļi - PVN izņēmumipasta nozarē, atšķirīga pieeja pasta kastītēm vai citiem pasta infrastruktūras elementiem61 SPRK, 2010. gada publiskais pārskats, Regulēšana elektronisko sakaru un pasta nozarēs62 Valsts Kanceleja. Pasta politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam. Politikas plānošanas dokumentu datubāze,13.lpp44

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūradažās dalībvalstīs, atļauju izsniegšanas un licencēšanas procedūras -, kā arī dažādistratēģiskie šķēršļi, kas kavē konkurences attīstību. 63Prognoze par nozares uzņēmumu apgrozījuma izmaiņāmPēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, 2011.gada kopējā valsts ekonomiskā izaugsme irpozitīva un pārsniegs 2010.gada līmeni. 2012.gadā prognozēta straujāka izaugsme (par 4,5%),ar nosacījumu, ka saglabāsies laba eksporta perspektīva un straujāk pieaugs investīcijas.Pretējā gadījumā izaugsme var samazināties līdz 2,5%. 2011. un 2012.gadā eksportu vērstāmnozarēm (t.sk. transporta pakalpojumiem) prognozēta straujāka izaugsme nekā vidējitautsaimniecībā. 642.3.22.attēls. EM, 2011. Latvijas IKP prognoze* (2005. gads = 100) * līdz 2010.gadam faktsEkonomikas ministrijas prognoze 2013. – 2016. gadam liecina, ka straujāka attīstībasscenārija gadījumā, transporta un sakaru nozarē reālais IKP pieaugums pret iepriekšējo gaduvarētu sasniegt pat 5,7%, kas ir trešais augstākais rādītājs starp visām nozarēm. Lēnākasattīstības scenārija gadījumā vidēji gadā (attiecībā pret iepriekšējo gadu) varētu pieaugt par4,4%, kas būtu otrais augstākais rādītājs aiz būvniecības nozares. 65Arī pēc Eurostat prognozēm, nākamajos gados gaidāms IKP pieaugums. Baltijas valstīs unZviedrijā prognozējams straujāks IKP pieaugums 2010. – 2013. gadā, salīdzinot ar pārējāmBaltijas jūras reģiona valstīm (Igaunijā 27%, Lietuvā 25%, Latvijā 22%, Zviedrijā 20%). LēnāksIKP pieaugums prognozējams Polijā, Vācijā un Dānijā (attiecīgi 8%, 9% un 10%).63 Valsts Kanceleja. Pasta politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam. Politikas plānošanas dokumentu datubāze,16.lpp64 Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaatbilstībai vidējā termiņā, 31.lpp65 Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaatbilstībai vidējā termiņā, 32.lpp45

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2500200019691803150010005000172258 277253304188131 15010 13 13 16 20 25Dānija Vācija Igaunija Latvija Lietuva Polija Somija Zviedrija2010 (tūkst.Ls) 2013* (tūkst.Ls) (prognoze)2.3.23.attēls. Eurostat. Iekšzemes kopprodukts (miljardi. Ls) absolūtos skaitļosPēc LIAA datiem un prognozēm 2008. gadā, nākotnē lielāku attīstību varētu sagaidīt autoceļu,dzelzceļu un ūdens transporta sektori, kā arī transporta uzglabāšanas un palīgdarbībassektors. 66Arī aptaujātie nozares uzņēmumu pārstāvji prognozē apgrozījuma pieaugumu, kas attiecīgisasaucas ar prognozēm par nozares IKP pieaugumu. Pēc veiktās transporta un uzglabāšanasnozares uzņēmumu aptaujas, 36% no nozares uzņēmumiem 2012. gadā prognozēapgrozījuma pieaugumu, 48% nozares uzņēmumi prognozē, ka apgrozījums vietējā tirgūsaglabāsies esošajā līmenī. Sauszemes un cauruļvada transporta jomas uzņēmumi (49.sektors) par 46% biežāk nekā citu sektoru uzņēmumi prognozē, ka viņu apgrozījums 2012.gadā paliks tādā pašā līmenī. 16% nozares uzņēmumu uzskata, ka 2012. gadā apgrozījumsvietējā tirgū samazināsies.Uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu eksporta tirgū prognozē 29% nozares uzņēmumu, tiešiuzņēmumi, kas nodarbojas ar uzglabāšanas un transporta palīgdarbībām (52. sektors), par15% biežāk nekā citi nozares uzņēmumi prognozē, ka viņu uzņēmuma apgrozījums 2012.gada eksporta tirgū nedaudz pieaugs. Tas saistās ar LIAA izvirzīto prognozi par strauju šīsektora attīstību. 31% transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumu prognozē apgrozījumaeksporta tirgū saglabāšanos esošajā līmenī, 9% prognozē, ka eksporta apgrozījums 2012.gadā samazināsies. Aptuveni 31% no nozares uzņēmumiem nav eksporta un / vai tas netiekplānots.66 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (2011). Transport and Logistics sector in Europe: Summary, 2.lpp46

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.4. Mazo un lielo uzņēmumu pēc nodarbināto skaita īpatsvarsPēc 2007. gada Eurostat datiem, ES transporta un uzglabāšanas nozarē ir augsts mikro līmeņa(pēc nodarbināto skaita) uzņēmumu skaits (90%). Vidējie un lielie nozares uzņēmumi kopāveido nepilnus 2% no visiem nozares uzņēmumiem. Taču neskatoties uz augsto mikrouzņēmumu īpatsvaru, tajos nodarbināti vien 19% no visā nozarē nodarbinātajiem. 8% jebmazie uzņēmumi nodarbina 16% nodarbinātos, 2% jeb vidējie uzņēmumi nodarbina 15%nodarbinātos un 0,3% uzņēmumu jeb lielie uzņēmumi nodarbina 50% nozarē nodarbinātos.2.4.1.attēls. Eurostat. 2008. Uzņēmumu skaits pēc uzņēmumu lieluma (pēc nodarbināto skaita)Arī Latvijā, pēc CSP datiem, transporta un uzglabāšanas nozarē (H, NACE 2.red.), lielākā daļa irmikro līmeņa uzņēmumi. Taču to īpatsvars ir nedaudz mazāks (81%), ja salīdzina ar ESrādītāju. Vidējie un lielie uzņēmumi veido 4% no visiem nozares uzņēmumiem, kas arī iraugstāks rādītājs nekā ES kopā. Salīdzinot Latviju ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm (2008.gada dati), Dānijā lielo uzņēmumu īpatsvars ir pusotru reizi lielāks, Vācijā tas ir uz pusi lielāks.Igaunijā, Lietuvā un Polijā lielo uzņēmumu īpatsvars ir zemāks (attiecīgi par 37%, 13% un 74%),arī vidēji ES lielo uzņēmumu īpatsvars ir par 42% mazāks nekā Latvijā. 67Mikro uzņēmumi Latvijā nodarbina 16% no nozarē strādājošajiem, mazie uzņēmumi nodarbina21% no nozarē nodarbinātajiem, 3 vidējie uzņēmumi nodarbina 15%, savukārt 1% jeb lielieuzņēmumi nodarbina 48% no nozarē nodarbinātajiem. Salīdzinot ar Latviju, ES nodarbinātoīpatsvars lielajos uzņēmumos vidēji ir par 10% augstāks (piemēram, Dānijā un Polijā par 1%augstāks, Vācijā par 7%). Taču pārējās Baltijas valstīs nodarbināto īpatsvars lielajosuzņēmumos ir zemāks -Lietuvā un Igaunijā 2008. gadā tas bijis par 28% un 36% zemāks nekāLatvijā. Kopumā tieši lielie uzņēmumi kopā ar vidējiem uzņēmumiem ir nozīmīgākie darbadevēji nozarē.67Eurostat, 200847

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.4.2.attēls. CSP. 2010. Uzņēmumu sadalījums pēc lieluma (pēc nodarbināto skaita)Latvijā ir novērojamas atšķirības starp uzņēmumu lielumu pēc to nodarbināto skaita unreģioniem. Pēc CSP datiem par 2010. gadu, Kurzemes reģionā un Rīgā ir mazāks mikrouzņēmumu īpatsvars un augstāks vidējo un lielo uzņēmumu īpatsvars. Arī Pierīgā, salīdzinošiar pārējiem Latvijas reģioniem, ir augstāks vidējo un lielo uzņēmumu īpatsvars. Šajos reģionosir augstāks vidējo un lielo uzņēmumu īpatsvars, jo pateicoties to ģeogrāfiskajam stāvoklim unpieejai uz jūru, tajos noris aktīvākais kravu apgrozījums, tranzīts, tāpēc tur arī izvietojaslielākie loģistikas uzņēmumi.Savukārt Zemgales un Vidzemes reģionos ir ļoti augsts mikro uzņēmumu un zems lielouzņēmumu īpatsvars. Tas varētu būt saistīts ar augstāku sauszemes transporta uzņēmumu(49.sekt.) īpatsvaru šajos reģionos, kur līdzās vairākiem lielajiem uzņēmumiem ir ļoti daudzmikro līmeņa uzņēmumu.2.4.3.attēls. CSP. 2010. Uzņēmumu sadalījums pēc reģiona un uzņēmuma lieluma (pēc nodarbināto skaita)48

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.5. Nozares politikas plānošanas dokumentiTransporta un uzglabāšanas nozares attīstību lielā mērā nosaka ES un Latvijas mērogapolitikas plānošanas dokumenti. Kopumā ir uzskatāms, ka uzņēmumu attīstība lielā mērā irsaistīta ar ES un Latvijas transporta nozares politikas nostādnēm.Transporta un uzglabāšanas nozarei ir vairāki kopīgi politikas plānošanas dokumenti, kasaptver gan autotransporta, dzelzceļa transporta, gaisa un jūras transporta sektorus. Parbūtiskākajiem dokumentiem minama Baltā grāmata, Transporta attīstības pamatnostādnes2007.-2013. gadam, Latvija 2030, Trans-Eiropas transporta tīkls (TEN-T). Katram sektoram irarī specifiski sektora plānošanas dokumenti. Politikas plānošanas dokumenti paredz nozaresattīstību, tajos iestrādātas konkrētas nozares attīstības tendences.ES ilgtermiņa plānošanas dokumentiBaltā grāmata: Ceļvedis uz vienoto transporta telpu ir ES transporta politikas vadlīnijasdokuments. Tas paredz pakāpenisku virzību uz konkurētspējīgu un resursu efektīvutransporta sistēmu. Dokumenta pamatideja saistīta ar transporta nozares virzīšanu uzenergoefektīvāku, videi draudzīgāku nozari, tā darbības periods ir līdz 2050. gadam. Līdz arto nozares uzņēmumiem lielāka loma būs rūpēm par vides saglabāšanu, kas prasīsmodernizēt dažādas tehnoloģijas, kā arī specializēties energoefektivitātes nodrošināšanā.Baltā grāmata paredz pakāpeniski izņemt no apgrozības „tradicionālās degvielas” (ar benzīnavai dīzeļdegvielas dzinējiem) transportlīdzekļus, tā vietā ieviešot alternatīvustransportlīdzekļus (elektro, hibrīddzinēji, ūdeņraža, saspiesta gaisa transportlīdzekļus) arattiecīgu degvielas uzpildes vai lādēšanas infrastruktūru. Dokumentā paredzēts jau līdz 2030.gadam uz pusi samazināt „tradicionālās degvielas” automobiļu izmantošanu pilsētutransportā, bet līdz 2050. gadam to pakāpeniski pārtraukt. Degvielas ar zemu oglekļa saturuizmantošana paredzēta arī jūrniecībā un aviācijā.Trans-Eiropas transporta tīkls (TEN-T).TEN-T koncepcija paredz izveidot vienotu Eiropasautoceļu, dzelzceļu un lidostu tīklu. Tā piedāvā redzējumu par TEN-T tīkla attīstību līdz 2050.gadam – t.sk.. uzlabot esošo transporta infrastruktūru, veicināt starpvalstu pasažieru un kravupārvadājumus, pilnu funkcionalitāti paredzēts nodrošināt jau 2030. gadā.Pēc Eiropas komisijas atzinuma, ES šobrīd saskaras ar piecām būtiskām problēmām transportasektorā:• trūkst starpvalstu sadarbība;• pastāv ievērojamas atšķirības starp ES valstīm infrastruktūras kvalitātē un pieejamībātai;• starp dažādiem transporta infrastruktūras veidiem šobrīd pastāv liela fragmentācija;49

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra• vēl aizvien ir augsts transporta radītais gaisa piesārņojums (gāzu emisijas), kas līdz2050. gadam jāsamazina par 60%;• trūkst transporta veidu savstarpēja savietojamība.Ziņojumā definēti divi tīklu veidi, kas paredz ievērojamus infrastruktūras uzlabojumus –pamattīkls (core network) un visaptverošais tīkls (comprehensive network). Pamattīkls ietverstratēģiski nozīmīgākos visaptverošā tīkla dzelzceļus, autoceļus, jūras un gaisa ceļus ES ceļus,kam pēc plāna būtu jābūt pilnībā funkcionāliem jau 2030. gadā. Visaptverošais tīkls aptvervisu esošo transporta veidu infrastruktūru.Koncepcija paredz būtiskus uzlabojumus dzelzceļu, autoceļu, ostu un lidostu infrastruktūrā,par prioritāriem attīstības virzieniem noteikts dzelzceļa un jūras transports. Aizvien lielākanozīme tiek piešķirta transporta infrastruktūras ekonomiskajai pamatotībai.Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokumentiLatvija 2030. Latvijas ilgtspējīgu attīstības stratēģiju 2030 izstrādājusi Reģionālās attīstības unpašvaldību lietu ministrija. Plānošanas dokuments sastāv no vairākām daļām, viena no tāmparedz Latvijas telpisko attīstību –t.i., transporta infrastruktūras plānošanu un attīstību, kasparedz līdzvērtīgu uzņēmējdarbības attīstību un dzīves, darba apstākļu nodrošināšanureģionos, kvalitatīvas transporta infrastruktūras attīstību, Latvijas starptautiskāskonkurētspējas veicināšanu. 682.5.1.attēls. Latvija 2030. Telpiskās attīstības perspektīva.68Latvijas Republikas Saeima. (2010). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Latvija 2030, 57.lpp50

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.5.2.attēls. Latvija 2030. Telpiskās attīstības perspektīva.Plānošanas dokumentā sniegta Latvijas nākotnes perspektīvā telpiskā struktūra. Dokumentsparedz stiprināt transporta un uzglabāšanas jomu Latvijas reģionos, veicināt nacionālāsnozīmes pilsētu efektīvāku savstarpējo sasniedzamību, nodrošinot nacionāla līmeņa lidostasVentspilī, Liepājā un Daugavpilī. Uzlabota nacionālas nozīmes autoceļu infrastruktūrasuzlabojumi veicinās iekšējā tirgus attīstību, savukārt starptautiskas nozīmes autoceļupilnveidošana veicinās ārējo sasniedzamību un konkurētspēju. Projekts Rail Baltica paredz51

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūranodrošināt ātrākus pasažieru un kravu pārvadājumus pa dzelzceļu. Paredzēts arī veicinātpilnvērtīgu Latvijā esošo divu naftas un vienu naftas produktu cauruļvadu izmantošanu, Latvijupar vienu no lielākajiem dabas gāzes uzglabāšanas centriem, Ar Krievijas dabasgāzinodrošinot pilnībā Baltijas valstu vajadzības, kā arī daļēji – Centrāleiropu.Visi minētie uzlabojumi veicinās transporta un uzglabāšanas nozares attīstību, kas attiecīginodrošinās lielāku nozares darbaspēku un kompetenču apguvi.Vidējā termiņa plānošanas dokumentiLatvijas Nacionālais attīstības plāns 2007 – 2013. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu unilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstuvidū. Nacionālās attīstības plāns paredz Latvijas attīstības stratēģisko mērķi un nosakagalvenos rīcības virzienus, kas spēs nodrošināt stabilu valsts un sabiedrības izaugsmi. 69Lai nodrošinātu konkurētspējīgu ekonomiku, plānots atbalstīt inovācijas un ieviest vidējās unaugstākās tehnoloģijas transporta nozarē, nodrošināt Rīgas reģiona kvalitatīvu unfunkcionējošu telpisko struktūru, kas garantētu kvalitatīvus un pieejamus transportapakalpojumus Rīgas reģiona un visas valsts iedzīvotājiem, kā ari viesiem, panākot efektīvuRīgas reģiona sasaisti ar Trans-Eiropas transporta tīklu (TEN-T), kā arī stiprināt pārējopašvaldību un reģionu iekšējo un starptautisko sadarbību. Politikas dokumentā arī paredzētssavstarpēji integrēt dažādus transporta veidus, nodrošināt transporta pakalpojumudažādošanu, pozicionēt Latviju kā tranzīta un loģistikas centru Āzijas un Eiropas preču plūsmāu.c. attīstīt citas jomas. 70 Tādējādi politikas plānošanas dokumenta mērķi un uzdevumi irlīdzīgi citiem nacionālās un starptautiskās politikas plānošanas dokumentiem.Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. gadam. Šis uzskatāms par vienu nobūtiskākajiem politikas plānošanas dokumentiem, kas paredz Latvijā nodrošināt kvalitatīvu unkonkurētspējīgu, integrētu transporta sistēmu, nodrošinot labu infrastruktūras sistēmu,komercdarbības drošu satiksmi un kvalitatīvus, pieejamus tranzīta, loģistikas un sabiedriskātransporta pakalpojumus.Politikas apakšmērķi ir šādi:• Pieprasījumam un finansiālajām iespējām atbilstoša komfortabla un droša satiksmevalsts autoceļu un dzelzceļa tīklā.• Efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumi.• Jūras transporta drošības nodrošināšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem.• Pastāvīgi augošs transporta un uzglabāšanas pakalpojumu eksports, pieprasījumamatbilstoša ostu caurlaides spēja, konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšana ostās uniesaistītajā transporta ķēdē.69Civilās aviācijas aģentūra. Normatīvie dokumenti, 4.lpp70Turpat, 35.-38.lpp52

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra• Dinamiska gaisa transporta sistēma, kas nodrošina pieaugošu ieguldījumu Latvijastautsaimniecībā. Rīga kā gaisa satiksmes centrs tiešajiem un tranzīta pasažieriem.Iespēju robežās atbalstīta reģionālo lidostu attīstība. 71Šobrīd ir uzsākta transporta attīstības pamatnostādņu 2014. – 2020. gadam izstrāde.Pie transporta attīstības pamatnostādnēm 2007.-2013. gadam jāmin divi ar to saistītieplānošanas pamatdokumenti. Viens no tiem ir „Pamatnostādnes gaisa telpas elastīgaiizmantošanai 2009.-2014. gadam”. Dokuments paredz vienotas gaisa telpas radīšanu, kaskalpotu gan civiliem, gan militāriem mērķiem, radīt priekšnoteikumus, lai Latvijas Republikavarētu pilnvērtīgi izpildīt Eiropas Vienotās gaisa telpas prasības kā ES dalībvalsts. 72Otrs saistītais plānošanas dokuments ir „Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013.gadam”, kas paredz ceļa, apkārtējās vide, drošības un transportlīdzekļa savstarpēju unefektīvu mijiedarbību. Īpašs akcents dokumentā likts tieši uz satiksmes dalībnieku drošību. 73Iepriekš minētie ir būtiskākie transporta nozares politikas plānošanas dokumenti, kuri paredzvisu transporta veidu integrētu attīstību. Savukārt pasta un loģistikas nozarēm ir nedaudz citaspecifika un tām izstrādāti citi politikas plānošanas dokumenti.Pasta nozares politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam. Tas ir nacionālas nozīmespolitikas plānošanas pamatdokuments. Dokuments paredz šādus rīcības virzienus politikasmērķu sasniegšanai:• izveidot pietiekamu piekļuves punktu skaitu un nodrošināt pasta pakalpojumukvalitātes kontroli;• veikt adekvātu un efektīvu tirgus regulēšanu, radot uzņēmējdarbībai labvēlīgusapstākļus;• pilnveidot tiesisko vidi;• izveidot efektīvu pasta tirgus uzraudzības sistēmu;• nodrošināt publiski pieejamu un lietotājiem viegli saprotamu un uztveramuinformāciju par universālā pasta pakalpojuma pieejamību, regulēšanu un lietotājutiesībām;• nodrošināt efektīvu sadarbību un koordināciju starp valsts pārvaldes institūcijām. 74Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanasdokuments, kas paredz pasta nozares attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, izveidojotstabilu vidi konkurētspējīgiem pakalpojumiem pilnīgi atvērta pasta pakalpojumu tirgusapstākļos. Pasta politikā ietverti septiņi darbības pamatprincipi. Tie galvenokārt paredz71Satiksmes ministrija. (2010). Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam. Informatīvā daļa, 17.lpp72Valsts Kanceleja. Pamatnostādnes gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009. – 2014.gadam. Politikas plānošanasdokumentu datubāze, 7.lpp73Valsts Kanceleja. Ceļu satiksmes drošības programma 2007. – 2013.g. Politikas plānošanas dokumentu datubāze, 7.lpp74Satiksmes ministrija. Pasts. Jomas raksturojums53

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrasaskaņotu un koordinētu pasta politikas plānošanu saskaņā ar izvirzītajām prioritātēm,līdzdalības nodrošināšanu politikas plānošanas procesā un sadarbības veidošanu ariesaistītām valsts pārvaldes institūcijām, finansiālo iespēju ievērošanu, īstenojot noteiktosuzdevumus, izvērtēt politikas rīcības ietekmi, publisko pārvaldes līmeņu atbilstības un iespējuizvērtējums konkrētas rīcībpolitikas īstenošanā, kā arī sasaisti starp politikas plānošanu unnormatīvo aktu izstrādi. 752.6. Investīcijas un sadarbībaInvestīcijas Latvijas ekonomikā kopumāPēc Eurostat datiem, 2000. – 2010. gadā visās Baltijas jūras reģiona valstīs kopējais investīcijuapjoms (% no valstu IKP) visiem sektoriem ir samazinājies. Latvijā investīciju apjomssamazinājies visstraujāk – par 21 procentpunktu, vidēji ES investīciju apjoms samazinājies par11 procentpunktiem, vidēji Baltijas jūras reģionā par 12%. Lietuvā investīciju apjoms šajā laikaperiodā samazinājies par 15%.Salīdzinot investīciju apjomu (% no valstu IKP) starp Baltijas jūras reģiona valstīm konkrēti2010. gadā, Igaunijā un Latvijā novērots visaugstākais investīciju īpatsvars (20%). Vidēji ES tasbijis par 4% zemāks, vidēji Baltijas jūras reģiona valstīs - par 6% zemāks un Lietuvā - par 18%zemāks nekā Latvijā.2.6.1.attēls. Eurostat. Kopējais transporta un loģistikas nozares visu sektoru investīciju apjoms (% no IKP)75Valsts Kanceleja. Pasta politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam. Politikas plānošanas dokumentu datubāze,24.lpp54

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPēc Ekonomikas ministrijas datiem, investīciju aktivitāte Latvijā kopš 2010.gada beigāmpakāpeniski pieaug. 2011.gada 3.ceturksnī investīciju apjomi bija par 24% augstāki nekā2010.gada atbilstošajā periodā. Investīciju pieaugums 2011. gadā saistāms ar ieguldījumiemtransporta un uzglabāšanas nozarē, taču tas joprojām ir zemā līmenī, pie tam investīcijuapjomu dinamika ir ļoti svārstīga. Investīciju dinamiku 2011., 2012. gadā ietekmēskomercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika, privātā sektora investīcijas noteiks uzņēmējunogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām, ko ietekmē pagaidām vājaiskopējais pieprasījums. 76 Šobrīd investīciju ieguldīšanu un strauju attīstību Latvijā galvenokārtkavē zemais pieprasījums un finansiālās grūtības, privātā sektora lēnā kreditēšanasatjaunošanās un nepietiekamie pašu līdzekļi investīciju finansēšanai u.c.. 77Investīcijas transporta un uzglabāšanas nozarēPēc CSP datiem, nefinanšu investīcijas transporta un uzglabāšanas nozarē ilgtermiņā irnedaudz pieaugušas. Pēc CSP, no 2000. līdz 2008. gadam transporta, glabāšanas un sakarunozarē (I, NACE 1.1.red.), nefinanšu investīciju apjoms pieauga par 24% (Latvijā kopā par131%). Savukārt 2008. – 2010. gadā transporta un uzglabāšanas nozarē (H, NACE 2.red.)investīciju apjoms ir samazinājies par 40% - līdzīgi kā citās nozarēs, kas galvenokārt saistāmsar finanšu un ekonomisko krīzi.Neskatoties uz nelielo kritumu 2008. gadā, ilgtermiņā pa visiem sektoriem kopā investīcijuapjoms Latvijā 2000.-2010.gadā ir pieaudzis. No visiem reģioniem Rīgas un Pierīgas reģionosnefinanšu investīciju apjoms šajā laika periodā ir samazinājies - attiecīgi par 1% un 8%. PārējosLatvijas reģionos investīciju apjoms šajā laika periodā ir pieaudzis – visvairāk Vidzemē (par108%) un Zemgalē (95%), nedaudz mazāk Latgalē un Kurzemē (attiecīgi par 45% un 21%).No kopējām nefinanšu investīcijām investīcijas būvdarbiem 2000. – 2010. gadā ir pieaugušasstraujāk nekā vidēji visa veida investīcijas – kopā Latvijā par 31%. Rīgā un Pierīgā pieaugumsbijis par aptuveni 37 - 44%, Zemgalē un Vidzemē par 105 – 108%, Latgalē tikai par 11%,savukārt Kurzemē nefinanšu investīciju apjoms ir par samazinājies par ceturto daļu.Investīciju apjoms no IKP Latvijā 2000. – 2010. gadā samazinājās par 46 procentpunktiem (no23% liela īpatsvara 2000. gadā uz 12% lielu īpatsvaru 2008. gadā). 2008. gadā tika ieviestaNACE 2.red., kā rezultātā nedaudz mainījās nozares uzņēmumu grupēšanas princips. Pēcjaunā dalījuma, šajā pašā 2008. gadā nozares investīciju apjoms no IKP bija 10%. 2010. gadātie jau bija 12%.76 Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaatbilstībai vidējā termiņā, 31.lpp77 Ekonomikas ministrija. (2012). Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī, 26.lpp55

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.6.2.attēls. CSP. Transporta un uzglabāšanas nozares investīciju īpatsvars no kopējām visu sektoru investīcijāmJomas, kurām investīcijas novirzītasPēc 2011. gada CSP datiem, lielāka nefinanšu investīciju daļa visos sektoros tiek novirzītaiekārtām un mašīnām. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbību jomā, pasta darbībās lielākanefinanšu investīciju daļa, salīdzinot ar pārējiem nozares sektoriem, tiek novirzīta arīdzīvojamām ēkām, ēkām un citām būvēm. Transporta palīgdarbību un uzglabāšanas, kā arīpasta un kurjeru darbības sektoros nefinanšu investīcijas ēkām ir pat lielākas nekā jaunāmiekārtām un mašīnām.Latvijai ir pieejami ES fondu līdzekļi transporta infrastruktūras attīstībai no Kohēzijas fonda,no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Trans-Eiropas transporta tīkla (TEN-T)attīstībai paredzētā budžeta u.c. finansējuma avotiem. Pirms iestāšanās ES Latvijai bijapieejami PHARE un ISPA fondi. Pieejami arī citi investīciju avoti.Pievēršoties diviem pamata ES finansējuma avotiem – Kohēzijas fondam (KF) un EiropasReģionālās attīstības fondam (ERAF) - Eiropas Savienības struktūrfondu 2007. - 2013. gadaplānošanas periodā transporta nozarei piešķirti Kohēzijas fonda (KF) līdzekļi 841,2 milj. EURapmērā, bet no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) – 352,2 milj. EUR apmērā. 78Rīgas brīvostas brīvās zonas režīmā licencētās kapitālsabiedrības 2010.gadā pamatlīdzekļoskopā investējušas 8,45 milj. Ls, salīdzinājumam 2009. gadā – 5,38 milj. Ls. Saskaņā ar Rīgasbrīvostas veikto uzņēmumu aptauju par plānotajiem ieguldījumiem 2011.gadā, brīvās zonasuzņēmumi 2011.gadā paredzēja investēt 14,48 milj. Ls – galvenokārt, iekārtās un mašīnās unēkās un būvēs. 7978Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods79 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”,8.lpp.56

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2010.gadā papildus Ventspils brīvostas pārvaldes investīcijām 12,8 milj. Ls apmērā, brīvostāstrādājošie licencētie uzņēmumi ir ieguldījuši 13,7 milj. Ls, salīdzinājumam 2009. gadā – 9,7milj. Ls. Kopumā no 2004. līdz 2010. gadam Ventspils brīvostas pārvalde ostas attīstībā irieguldījusi 87,59 milj. Ls. Uzbūvēts prāmju pasažieru terminālis, klientu apkalpošanas centrsuniversālajā terminālī, rekonstruēta prāmju piestātne, uzbūvēts Apvedtilts un rekonstruētsesošais Ventas tilts. 80 Mazo ostu infrastruktūras uzlabošanā no 2009. līdz 2011. gadam arERAF līdzfinansējumu Skultes un Mērsraga ostās veikta akvatorija padziļināšana un krastunostiprināšana kopumā par 4,09 milj. Ls. 81Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta ietvaros 2010. gadā noslēdzās investīcijasLiepājas ostas pievadceļu infrastruktūrā (8 milj. Ls). Būtiski ieguldījumi veikti Liepājas ostaspadziļināšanai (27 milj. Ls). 822010.gadā Liepājas SEZ kapitālsabiedrības (gan ar tiešu ostas darbību saistītie, gan nesaistītieuzņēmumi, kas izmanto SEZ statusu), modernās tehnoloģijās, būvniecībā un infrastruktūrāieguldījušas 5,13 milj. Ls, salīdzinājumam 2009. gadā – 5,23 Ls. Kopumā no 1997.gada līdz2010.gadam modernajās tehnoloģijās un kapitālsabiedrību infrastruktūrā investēti 116,83milj. Ls. 83Būtiskākās investīcijas VAS Latvijas dzelzceļš sākušās ar Stacijas Rēzekne II pieņemšanas parkabūvniecību no 2000. līdz 2006. gadam, kurā ieguldīti 10 milj. Ls 84 , ar ko iesākušies nopietniturpmākie ieguldījumi Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridorā. Sliežu ceļa atjaunošanaikoridora posmos laika periodā no 2004. gada līdz 2010. gadam kopumā ieguldīti 100 milj.Ls 85 . Saistībā ar šī projekta noslēgšanos rekonstruēto sliežu ceļu daudzums ir būtiski sarucis –2008. gadā tas bija 89 km (23,5 milj. Ls), 2009. gadā – 74,8 km (24,7 milj. Ls), taču 2010.gadā vairs tikai 52,7 km, kas izmaksājis 17,7 milj. Ls. 86Sliežu pārmiju pārvedu nomaiņā koridorā Austrumi - Rietumi no 2000. līdz 2009. gadaminvestēti kopumā 43,6 milj 87 . Ls. Koridorā veikta ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanassistēmas modernizācija, 2010. gadā investēti 0,65 milj. latu 88 , kopumā projektā kopš 2002.gada ieguldīti 15,1 milj. Ls 89 . Vilcienu kustības vadības automātisko sistēmu modernizācijā2010. gadā investēti 24,4 milj. latu 90 , kopējās investīcijas kopš 2001. gada – 93 milj. Ls 91 .2010. gadā pabeigta otrā ceļa izbūve starp stacijām Indra un Bigosova, kas izmaksājis 4 milj.Ls, un būtiski palielināja dzelzceļa caurlaides spēju virzienā uz Baltkrieviju 92 . Šajā gadā veikti80 Turpat, 6.lpp.81 Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods82 Turpat83 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”,2.lpp84 Latvijas Dzelzceļš. Infrastruktūra. Kohēzijas projekti.85 Turpat86 LDz 2010. gada pārskats, 17.lpp.87 Latvijas Dzelzceļš. Infrastruktūra. Kohēzijas projekti.88 LDz 2010. gada pārskats, 17.lpp.89 Latvijas Dzelzceļš. Infrastruktūra. Kohēzijas projekti.90 LDz 2010. gada pārskats, 17.lpp.91 Latvijas Dzelzceļš. Infrastruktūra. Kohēzijas projekti.92 LDz 2010. gada pārskats, 24.lpp57

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraarī ieguldījumi 12,8 milj. Ls vērtībā, uzstādot jaunās paaudzes mikroprocesoru vilcienukustības vadības sistēmu 93 .2010. gadā mazāka mēroga investīcijas (pārmiju, ALSN un elektroapgādes modernizācija)kopumā sastādīja 2,31 milj. Ls 94 .LDz Ritošā sastāva serviss, kas nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un apkopi, pamatlīdzekļurekonstrukcijā, modernizācijā, kapitālajā remontā un būvniecībā investēja 4,04 milj. Ls.Nozīmīgs, vides prasībām atbilstošs projekts ir izstrādāts Lokomotīvju remonta centra Rīgasiecirknī. 95Pēc Satiksmes ministrijas, no Kohēzijas fonda investīcijas piešķirtas dzelzceļa, ostu un lidostuinfrastruktūras sakārtošanai – Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūrasattīstībai, lielo ostu un lidostas infrastruktūras attīstībai. 96 Tikai neliela daļa no šīm investīcijāmvērstas uz jaunu mašīnu un iekārtu iegādi.Būtiski ieguldījumi veikti arī autoceļu infrastruktūrā, kas ir galvenais pamats autotransportaturpmākai veiksmīgai attīstībai. Satiksmes drošības uzlabojumiem apdzīvotās vietās ārpusRīgas SM administrējusi ERAF līdzfinansētus projektus vienmērīgi gandrīz visās pašvaldībās.Satiksmes drošības uzlabojumiem Rīgā no 2010. līdz 2012. gadam ieguldīti 5,87 milj. Ls.Pilsētu infrastruktūras uzlabojumiem sasaistei ar TEN-T tīklu Daugavpilī no 2009. līdz 2012.gadam veikti ieguldījumi par 24,1 milj. Ls. Būtiskas investīcijas no Kohēzijas fonda un ERAFturpinās arī līdz 2015. gadam, kuras aprakstītas nākamajā sadaļā 97 .Investīcijas nozarē nākotnēTransporta un uzglabāšanas nozarēīstermiņā nedaudz pieaug investīciju daļa no IKP. No visusektoru kopējās investīciju daļas, transporta un uzglabāšanas nozare sastāda nedaudz vairāknekā pusi. Sektorā kopumā investīcijas absolūtos skaitļos samazinās, taču, piemēram,dzelzceļa transporta sektorā investīcijas pieaug.Saistībā ar autoceļu sektoru tiek plānots projekts „Rail Baltica" un citi dzelzceļa infrastruktūrasattīstības projekti (Otrais sliežu ceļš starp Skrīveriem un Krustpili, īstenošanas stadijā),elektrifikācija, kā arī publiskā transporta sistēmas attīstības projekti Latvijas lielākajās pilsētās.Kopumā laika periodā no 2010. līdz 2020. gadam Rīgas Brīvostā plānotas investīcijas 1057miljonu EUR apmērā, no kurām ostas pārvaldes investīcijas sastādīs 300 milj. EUR, privātāsinvestīcijas 757 milj. EUR 98 .Krievu salas piestātņu un infrastruktūras būvniecībā Rīgas brīvostas pārvalde laika periodā līdz2015. gadam plāno ieguldīt 153 milj. EUR, jaunā beramkravu kompleksa jauda būs 17 līdz 2293 Turpat, 7.lpp94 Turpat, 17.lpp.95 Turpat, 48.lpp96Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods97 Turpat98 Rīgas Brīvostas pārvalde. Media. Prezentācijas. Mēs samazinām attālumus!58

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūramilj. t/gadā 99 . Papildus ar TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcijas un attīstības projektu, kurulīdzfinansē Kohēzijas fonds, līdz 2014. gadam paredzēta Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošoceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība, kopējie ieguldījumi sasniegs 32,1 milj. Ls 100 .Kundziņsalas attīstības plāns paredz dažāda profila kravu termināļa izbūvi laika posmā no2010. līdz 2020. gadam, investīciju kopapjoms 239 milj. EUR 101 .Ventspils brīvostā periodā no 2011. līdz 2013. gadam paredzēts veikt četru piestātņu izbūvi arkraujlaukumiem aptuveni 7 ha platībā, kuģošanas kanāla nostiprinājumu izbūvi, kā arītermināļu un industriālo zonu pievedceļu sakārtošanu, kas būtiski attīstīs kravu pārkraušanasiespējas Ventspils ostā. Līdz 2014.gadam šo projektu īstenošanā plānots ieguldīt vairāk nekā50 milj. Ls, piesaistot arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu. 102Investīcijas Liepājas ostas padziļināšana paredzēts turpināt vēl divās kārtās – otrajā kārtā par15 milj. Ls paredzēta akvatorijas padziļināšana pie 51. piestātnes, savukārt par 30 milj. Lstrešajā kārtā tiktu padziļināta Karostas piestātne 103 . Savukārt līdz 2013. gadam paredzētspabeigt ceļu rekonstrukciju Dienvidu pieslēgumam Liepājas ostai, kas izmaksās 13,7 milj.Ls 104 .No 2010. gada līdz 2013. gadam noris signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādessistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 – Zasulauks par kopējo summu 10,8 milj. Ls, tajāskaitā 7,9 milj. Ls Kohēzijas fonda līdzfinansējums, kā arī Šķirotavas stacijas šķirošanasuzkalna rekonstrukcija par 21,5 milj. Ls, ar 16,7 milj. Ls līdzfinansējumu. Šie projekti tiekrealizēti TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcijas un attīstības ietvaros 105 .Laika posmā no 2010. gada līdz 2013. gadam noris otrā ceļa būvniecība dzelzceļa posmāstarp Skrīveriem un Krustpili, kas paredz ceļa izbūvi veikt par 92,2 milj. Ls un šis projektsbūtiski uzlabo kravu caurlaides spēju līnijā Rīga – Krustpils 106 .VAS Latvijas Dzelzceļš ir uzstādījis mērķi nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras caurlaides spējuAustrumu – Rietumu dzelzceļa tranzītkoridorā atbilstoši pieprasījumam, vidēji līdz 85 milj. tkravu gadā. Atbilstoši pieprasījumam un publiskās dzelzceļa infrastruktūras caurlaides spējasprognozei laika posmam līdz 2020. gadam liecina, ka pēc otrā sliežu ceļa izbūves iecirknīSkrīveri – Krustpils un Rīgas dzelzceļa mezgla attīstības projektu īstenošanas tā caurlaidesspēja būs pietiekama 107 .Saistībā ar TEN-T tīklu un Rail Baltica savienojumu, apstiprināti šādi projekti: esošāsinfrastruktūras uzlabojumiem Igaunijas un Lietuvas virzienā plānots investēt 43,5 milj. EUR no99 Turpat100 Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods101 Rīgas Brīvostas pārvalde. Media. Prezentācijas. Mēs samazinām attālumus!102 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”103 BNS, 2012, Ostas padziļināšanā plāno ieguldīt 45 miljonu latu104 Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods105 Turpat106 Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods107 LDz 2010. gada pārskats, 9.lpp.59

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2011. gada līdz 2015. gadam, savukārt līdz 2014. gadam plānots pabeigt pētījumu parEiropas platuma sliežu ceļa līniju (Latvijas posmu), kas izmaksās līdz 2,2 milj. EUR 108 .Būtiskus uzlabojumus pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu nodrošināšanai nesīs jaunovilcienu iepirkuma projekts, kura iegādes vērtība paredzēta 144 milj. Ls apmērā 109 . Jaunaisritošais sastāvs nomainīs esošo, kas krietni ir pārsniedzis tam paredzēto kalpošanas laiku, līdzar to uzlabosies satiksmes drošība pasažieru transportā pa dzelzceļu, tiks paaugstinātspasažieru komforts, vilcienu vagoni būs pieejami pasažieriem ar īpašām vajadzībām un būtiskitiks samazināts apkārtējai videi radītais piesārņojums.Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstībā no 2012. līdz 2014. gadam paredzētsieguldīt 66,9 milj. Ls, tiks nostiprināts un atjaunots skrejceļš un izbūvēta cita svarīga lidostasinfrastruktūra. Ventspils lidostas attīstībā paredzēts līdz 2014. gadam ieguldīt 2,25 milj. Ls,savukārt tajā pašā laika posmā Liepājas lidostā – 2,82 milj. Ls 110 .Autoceļu sakārtošanai un jaunbūvei jau iesāktas būtiskas investīcijas, kuras vēl turpinās.Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanā kopš 2008. gada ar ERAF līdzfinansējumukopumā ieguldīti 188,6 milj. Ls, līdz 2015. gadam paredzēts ieguldīt vēl 27,3 milj. Ls.Tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās līdz 2014. gadam kopumā tiks ieguldīti 73,4 milj.Ls. Publiskā transporta uzlabošanai ārpus Rīgas paredzēts līdz 2014. gadam paredzētsieguldīt 21,1 milj. Ls Daugavpils un Liepājas tramvaju līniju uzlabošanai un jaunu tramvajuiegādei Daugavpils tramvajam 111 .TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumu programmā ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu paredzētsieguldīt 338,7 milj. Ls, projekti tiek realizēti no 2009. līdz 2014. gadam 112 .SM ieguldījumus veic ne tikai materiālajā infrastruktūrā – 2012. gadā iesākti darbi pieStarptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) izveides, kas izmaksās1,86 milj. Ls, taču būtiski atvieglos un uzlabos kravu pārvadājumu veikšanu 113 .TEN-T politikas īstenošana Latvijā līdz 2050. gadam varētu prasīt liela mēroga vairākosmiljardos latu mērāmas investīcijas dzelzceļa tīklā un autoceļu tīklā. Vienlaikus gan jāatzīst, kaļoti daudz infrastruktūras investīciju projektu ir atkarīgi no politiskajiem lēmumiem un valstsdaļēja vai būtiska finansējuma, kas, kā pierādīja 2008. - 2009. gada recesija, ir viens nonozares attīstības riskiem, kuru dēļ arī iesāktie projekti var apstāties vai aizkavēties.108 Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods109 Turpat110 Turpat111 Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods112 Turpat113 Satiksmes ministrija. Investīcijas. SKLOIS60

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2.7. Jaunas tehnoloģijasJaunu tehnoloģiju ieviešanas transporta un uzglabāšanas nozarē noris nepārtraukti.Kuģniecībā pēdējo gadu laikā ieviestas jaunas tehnoloģijas gan birojā, gan uz kuģiem. Birojadarbam ieviestās programmas domātas, lai atvieglotu un sistematizētu grāmatvedības unpersonāldaļas darbu. Arī jauno darbinieku novērtēšanas process aizvien vairāk noris ar datorapalīdzību. Kā norāda viens no kuģniecības uzņēmumiem, piemēram, svešvalodu pārbaudenoris tiešsaistes (on-line) režīmā, aizvien biežāk arī darbinieku profesionālās prasmes tieknoteiktas ar datora programmas palīdzību.Tehnoloģiskais process uz kuģa galvenokārt ietver jaunas tehnoloģijas, kas pēc savas būtībasļauj efektīvāk, drošāk un precīzāk kontrolēt un vadīt visus procesus uz kuģiem. Tieši drošībasaspekti ir tie, par kuriem kuģu tehnoloģijas pilnveidē tiek domāts visvairāk.Ventspils brīvostā pēdējo gadu laikā ir izveidots specializēts graudu uzglabāšanas unpārkraušanas terminālis, slēgta tipa ogļu terminālis, sulu koncentrātu pārkraušanas unuzglabāšanas terminālis, kā arī saldēto kravu terminālis.Rekonstruētais Ventas tilts ir paceļams, arī teritoriju starp tiltiem varēs izmantot jaunu ostastermināļu veidošanai. Brīvostas teritorijā darbojošās rūpnīcas un mašīnbūves uzņēmumi aktīviinvestē jaunu tehnoloģiju ieviešanā 114, kas netiešā veidā nostiprina arī brīvostaskonkurētspēju.Liepājas ostā tiek veikti ieguldījumi kuģošanas drošības uzlabošanā un Kuģu vadības sistēmasnomaiņā un modernizācijā, ar Transporta nozares TEN–T (Trans – Eiropas transporta tīkla)projekta palīdzību. 115Pie citiem tehnoloģiju attīstības projektiem minama aviācijas flotes modernizācija, autoceļutīkla uzlabojumi, infrastruktūras dzelzceļu tīklā uzlabojumi, ostu attīstības projekti u.c.Dzelzceļā ekspluatācijā 2010. gadā nodotas septiņu staciju un ceļa posmu jaunās paaudzesmikroprocesoru vilcienu kustības vadības sistēmas 116 , kas paaugstina kustības drošību,atvieglo darbinieku darba vidi un uzlabo caurlaides spēju.No kopējā galveno sliežu ceļu tīkla, kas 2010. gadā bija 2201,9 km, ar automātisko bloķēšanuaprīkoti 1148,7 km jeb 52%. Pusautomātiskā bloķēšana vēl joprojām tiek izmantota 561 kmsliežu ceļu jeb 25%, kas ir pietiekami liels apjoms, lai tuvākajā laikā ieviestu jaunas paaudzesvilcienu kustības vadības sistēmas arī šajos posmos. No kopējo pārmiju pārvedu skaita (3194gab.) 81% ir elektriski centralizētas, kas ir labs rādītājs 117 , taču arī šeit sagaidāma situācijaspakāpeniska uzlabošana.114 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”115 Satiksmes ministrija. Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods116 LDz 2010. gada pārskats, 7.lpp117 Turpat, 16.lpp.61

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2010. gadā ir samazināts degvielas īpatnējais patēriņš uz vienu kravas pārvadājumu vienībudzelzceļa transportā, salīdzinot ar 2000. gada datiem, samazinājums ir sasniedzis 22%,tādējādi samazinās arī emisijas no dīzeļlokomotīvēm 118. Sagaidāms arī turpmākssamazinājums saistībā ar jauna un modernizēta ritošā sastāva pielietošanu.Sliežu ceļu uzturēšanā tiek pastiprināti ieviestas progresīvās metodes, piemēram, sliežu ceļaslīpēšana, kas samazina gan dinamiskās slodzes uz sliežu ceļu un ritošo sastāvu, gan arīsamazina trokšņu emisijas. 2010. gadā kopumā veikta ceļu slīpēšana 187,4 km garumā 119 .Kā jaunākās tehnoloģijas gaisa sektorā jāmin airBaltic inovatīvā darbība jaunu pakalpojumunodrošināšanā, piemēram, blakussēdētāja izvēlei, kā arī iespēja iegādāties brauciena laikāoriģinālas preces – piemēram, rozes, vai automašīnu Mini 120 . Šie pakalpojumi, lai gan nav tiešisaistīti ar pārvadājumu nodrošināšanu, uzlabo pasažieru servisu un piesaista arī starptautiskāssabiedrības uzmanību.Savukārt lidostā Rīga 2011. gadā uzstādīts jaunas paaudzes putnu uztveršanas radars, kasļauj paaugstināt lidojumu drošību 121 . Pasažieru un bagāžas apkalpošanas uzlabošanai tiksuzstādīti elektroniskie drošības vārti (e-gates), izveidota bagāžas saskaņošanas sistēma (BRS)un ierīkots bezvadu datu pārraides tīkls, kopumā 0,38 milj. Ls vērtībā 122 .Kurjerpasta nozarē tiek minēti uzlabojumi klientu apkalpošanas servisā – piegāde sestdienāsun kurjera pieteikšana tiešsaistē, pakalpojums, kas saņēmējam ļauj izvēlēties ērtāko piegādesrisinājumu, u.c. 123Jaunu tehnoloģiju ieviešana veicina ne tikai nozares attīstību, bet arī uzstāda jaunas prasībasdarbinieku sagatavošanai. Kā norāda Transporta un loģistikas nozares ekspertu padome,atsevišķām izglītības iestādēm nav atbilstošas materiāli tehnikās bāzes un tās nepietiekami unlēni ievieš jaunākās tehnoloģijas mācību procesā. Vienlaikus, kā norāda ekspertu padome,tieši tehnoloģiju novecošanās un jaunu neieviešana apdraud transporta un loģistikas nozari 124 .2.8. Pakalpojuma cenu izmaiņasSituācija transporta un uzglabāšanas nozarē uzņēmumu skaita ziņā ir visai dinamiska. Javidējo un lielo uzņēmumu darbību ir iespējams prognozētu un to skaita mainība gada laikābūtiski nemainās, tad mazo uzņēmumu, īpaši mikro līmeņa uzņēmu, darbība transporta unuzglabāšanas nozarē ir ļoti mainīga. Piemēram, autotransporta un transporta palīgdarbībasjomas uzņēmumiem ir salīdzinoši viegli uzsākt un izbeigt uzņēmuma darbību, apvienoties arcitiem uzņēmumiem. Tāpēc nozīmīgākie tirgus spēlētāji ir tieši vidējie un lielie uzņēmumi,118 LDz 2010. gada pārskats, 12.lpp.119 Turpat, 18.lpp.120 airBaltic. Par mums. Preses telpa121 Starptautiskā lidosta Rīga, Gadagrāmata 2011, 12.lpp.122 Turpat, 14.lpp.123 Dienas Bizness 14.06.2012, Eksprespasta jomā kož ar cenu124 Transporta un loģistikas Nozaru ekspertu padome. Paveiktais 2011. gadā62

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrakuru darbības pārskati ļauj arī labāk izprast nozarē notiekošo un var nodrošināt jaunas darbavietas un darbinieku kvalifikācijas celšanu.Pēdējo gadu tendence norāda uz biznesa pakalpojumu cenu pieaugumu. Pēc CSP datiem,biznesa pakalpojumu cenas 2007. – 2011. gadā transporta un uzglabāšanas nozarē (H, NACE2.red.) - kravu pārvadājumu pa autoceļiem sektorā ir būtiski samazinājušās 2009. gadā,ilgtermiņā par 1%. Uzglabāšanas un noliktavu saimniecības sektorā pakalpojuma cenu indekssperiodā 2007 – 2011 gads ir pieaudzis par 18 procentpunktiem, taču pēdējos gadospieaugums ir norimis. Arī pasta un kurjeru darbībā biznesa pakalpojumu cenu indekss šajālaika periodā ir nedaudz pieaudzis (par 8%), lai gan kopš 2008. gada 1. decembra, kad SPRKapstiprināja jaunos VAS „Latvijas Pasta” Pasta pakalpojumu tarifus, tie vēl joprojām ir spēkānav tikuši mainīti. Kā liecina statistikas dati, 2009. un 2010. gadā sūtījumu apjomi ir krietnikritušies, kas var radīt tarifu pieaugumu.Stabili ir audzis kravu iekraušanas un izkraušanas sektora indekss, kopumā par 23% periodā2007.-2011. gads. Par sauszemes dzelzceļa transporta, gaisa, uzglabāšanas un jūrastransporta sektoriem dati par biznesa pakalpojumu cenu indeksu nav pieejami.1401301201101009080Kravu pārvadājumi paautoceļiem (49.41)Uzglabāšanas unnoliktavu saimniecība(52.10)Kravu iekraušana unizkraušana (52.24)2.8.1.attēls. CSP. Transporta un uzglabāšanas nozares apkopoto jomu cenu indekss (2007.-2011.)NODAĻAS KOPSAVILKUMSUzņēmumu skaits transporta un uzglabāšanas nozarē Baltijas jūras reģiona valstīs ilgtermiņāpieaug, Latvijā reģiona mērogā novērojams straujākais nozares uzņēmumu skaita pieaugums.Latvijā precīzu uzņēmuma skaitu un to izmaiņas laika gaitā ir grūti noteikt, jo nozarē ir lielsmikro līmeņa uzņēmumu pēc nodarbināto skaita īpatsvars, kuru mainība pat gada laikā ir visaiaugsta. Līdz ar to provizoriski šobrīd Latvijā transporta un uzglabāšanas nozarē ir aptuveni4000 – 6000 uzņēmumu.Transporta un uzglabāšanas nozare ir īpaši būtiska Latvijas ekonomikā – tā ir uz eksportuorientēta, saistīta ar gandrīz visiem pārējiem sektoriem un nozares saražotais IKP īpatsvarsekonomikā ir augstāks nekā ES vidēji un augstākais starp Baltijas valstīm. Transporta unuzglabāšanas nozare ir stabila, ko pierāda pozitīvā nozares IKP attīstība. Nozares attīstību63

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraveicina Latvijas dalība ES un atvērtas robežas, vairākas neaizsalstošas ostas, bezmaksas ceļi,integrēts dzelzceļa un autoceļu tīkls, izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums.Nozīmīgākie sektori transporta un uzglabāšanas nozarē ir dzelzceļa transports, jūrastransports un autotransports, šie sektori pārvadā lielākos kravu apjomus. Baltijas valstu vidūpēc kravu apgrozījuma Latvija ir spēcīgākā jūras un dzelzceļa transportā. Pasažierupārvadājumos nozīmīgākais ir autotransports, taču tajā līdz ar dzelzceļa transportu samazināspārvadāto pasažieru skaits. Aviācijas un jūras nozarēs savukārt pārvadāto pasažieru skaitspieaug.Ņemot vērā biznesa pakalpojumu patēriņa cenu celšanos, nākotnē nozares pakalpojumi varētukļūt dārgāki, ko lielā mērā ietekmē resursu cenu pieaugums.Lielāka ietekme uz nozarē notiekošo ir vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, kuru skaits irstabils un kuri nodarbina lielāko daļu nozarē strādājošos. Šo uzņēmumu darbības pārskati ļaujlabāk spriest par tendencēm nozarē, nepieciešamību pēc darbaspēka un tā kvalifikāciju. Lielieuzņēmumi Latvijā izvietoti galvenokārt Rīgā, Pierīgā un Kurzemē, jo, pateicoties toģeogrāfiskajam stāvoklim un pieejai uz jūru, tajos noris aktīvākais kravu apgrozījums,tranzīts, tāpēc tur arī izvietojas lielākie loģistikas uzņēmumi. Līdz ar to loģistikasspeciālistiem (t.sk. pasta darbiniekiem) lielākas darba izvēles iespējas ir Rīgā. Arī jūrastransportā Rīgā, kā arī Pierīgā un Kurzemes reģionā ir lielākas darba iespējas.Nozares politikas plānošanas dokumenti galvenokārt iedalāmi ar transporta jomu saistītos unar loģistiku, pasta darbību saistītos. Šie dokumenti galvenokārt paredz nozaru attīstību untehnoloģisko pilnveidi. Attiecībā specifiski uz transporta jomu – plānošanas dokumenti paredzizveidot vienotu gaisa, autoceļu, dzelzceļu un jūras transporta tīklu, Latvijas integrācijuvienotā Eiropas transporta tīklā, konkurētspējas palielināšanu. Dokumenti vērsti arī uzenergo-efektīvāku pārvaldību un ietekmes uz vidi mazināšanu.Investīciju īpatsvars no IKP transporta un uzglabāšanas nozarē ilgtermiņā ir samazinājies.Absolūtos skaitļos investīciju apjoms ilgtermiņā ir samazinājies Rīgā un Pierīgā, savukārtpieaudzis Latvijas reģionos. Transporta un loģistikas nozarē nozīmīgu lomu spēlē ESfinansējums transporta infrastruktūras attīstībai.64

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3. Nozares darbaspēka raksturojums un prognozesNodaļā raksturoti darbaspēka resursus ietekmējoši faktori, nodarbinātības raksturojums,nodarbināto skaits Latvijā un Eiropas Savienībā. Raksturotas nepieciešamās zināšanasdarbaspēkam, darbinieku atlases kritēriji un nozares personāla prognoze nākotnei. Raksturotsdarba samaksas apmērs nozarē strādājošajiem – pa sektoriem, starp reģioniem ES valstīm,darbinieku darba efektivitāte, vakances nozarē, kā arī nozares profesiju prestižs.Atslēgvārdi: Darbinieku skaits, vakances, kompetences, zināšanas, prasmes, nozarespamatprofesijas un atbalsta profesijas, darbinieku atlases kritēriji, personāla plānošana, darbasamaksa, motivācija profesiju prestižs.3.1. Skaitliskās izmaiņas un to cēloņiTendences Eiropas SavienībāPēc 2009. gada Eurostat datiem, vidējais nodarbinātības rādītājs Eiropā bija 65%, vidēji Baltijasjūras reģionā (neskaitot Vāciju) 66%. Salīdzinot Baltijas valstis, Igaunijā 2009.gadānodarbinātība bija par 4% augstāka nekā Latvijā, kamēr Lietuvā tā bija par 1% zemāka. Zemāksnodarbinātības līmenis visās ES valstīs ir bijis tieši mazāk izglītoto sabiedrības grupu vidū.3.1.1.attēls. Eurostat, 2009. Nodarbinātība ES valstīs (%)Salīdzinot starp dzimumiem, ES vidēji vīriešu nodarbinātības rādītājs 2009. gadā bijis par 21%augstāks nekā sievietēm. Igaunijā vīriešu nodarbinātības rādītājs bijis tikai par 2% augstāksnekā sievietēm, Latvijā abu dzimumu nodarbinātības rādītāji bijuši vienādi, savukārt Lietuvāvīriešu nodarbinātības rādītājs pat bijis par 2% zemāks nekā sieviešu.Latvijā aktuāla ir problēma par jauniešu nodarbinātību. Uz problēmas esamību norāda Eurostatdati par nodarbinātības līmeni vecuma grupā 15 – 24 gadi. Pēc 2009. gada datiem, Latvijānodarbinātība šajā vecuma grupā ir par 21% zemāka nekā vidēji ES un Baltijas jūras reģiona65

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūravalstīs. Pretējs stāvoklis ir vecuma grupā 55 – 64 gadi. Latvijā nodarbinātības rādītājs tajā irpar 16% augstāks nekā vidēji ES, taču par 2% zemāks nekā vidēji Baltijas jūras reģiona valstuvidū. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā jaunākās un vecākās vecuma grupas nodarbinātolīmenis 2009. gadā ir bijis augstāks nekā Lietuvā, taču zemāks nekā Igaunijā.3.1.2.attēls. Eurostat, 2009. Nodarbinātības līmenis dažādu vecuma grupu vidūKonkrēti transporta un uzglabāšanas nozarē, ES 27 dalībvalstīs 2000. – 2008. gadā lielākotiesnodarbināto skaits transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (NACE 1.1.) ir pieaudzis. VidējiBaltijas jūras reģionā (neskaitot Vāciju) darbinieku skaits pieaudzis par 73%, Latvijā un Lietuvādarbinieku skaits pieaudzis par 24% un 29%, kamēr Igaunijā šajā laika periodā tikai par 2%.Piemēram, Dānijā novērots pat darbinieku skaita samazinājums par 11%.Salīdzinot 2003. ar 2008. gadu, visos transporta, glabāšanas un sakaru (I, NACE 1.1.red.)nozares sektoros ES darbinieku skaits ir pieaudzis, izņēmums ir pasta un kurjeru darbībassektors, kur darbinieku skaits šajā laika periodā sarucis par 0,3%. Vislielākais darbinieku skaitapieaugums novērots uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektorā. 2008. - 2009. gadāvisos sektoros novērojams neliels darbinieku skaita samazinājums, kas saistīts ar ekonomiskokrīzi.2008. gadā nozares darbinieku skaits veidoja nepilnus 5% no visiem nodarbinātajiem. Latvijānodarbināto īpatsvars nozarē bijis augstāks – 7%, kas līdzīgi kā IKP pieauguma u.c. rādītājinorāda uz transporta un uzglabāšanas nozares nozīmību Latvijas ekonomikā. No 2003. līdz2007. gadam nodarbināto skaits nozarē ES lēni ik gadu pieaug vidēji par 2%. Latvijānodarbināto skaits nozarē ik gadu pieaug par 3%. 2007. gadā nozare gada laikā piedzīvojanelielu darbinieku skaita kritumu (-1,8%). Kopumā tendence liecina par to, ka darbiniekuskaits nozarē nākotnē nedaudz, bet pieaugs. 125Salīdzinot pievienoto vērtību, ko saražo viens darbinieks (pievienotā vērtība dalīts ardarbinieka izmaksām), Latvija ieņem pirmo vietu ES, pēc tās seko Bulgārija, Lietuva unIgaunija, Polija. Šīs valstis darbaspēka konkurencē ir tālu priekšā ES vidējam rādītājam125Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (2011). Transport and Logistics sector in Europe: Summary, 3.lpp66

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra(piemēram, Latvija šis rādītājs ir par 65% augstāks nekā ES vidēji). 126 Šādas situācijas pamatā irzemāka mēneša darba samaksa par to pašu darbu nekā Rietumeiropas valstīs.Pēc Eurostat datiem, 2003. – 2008. gadam nodarbināto skaits visstraujāk pieaudzis ir gaisatransporta sektorā (par 39%), ūdens transporta sektorā pieaugums bijis par 15%. Sauszemesun cauruļvadu transportā, kā arī pasta un kurjeru darbībā nodarbināto skaits ir samazinājiesattiecīgi par 4% un 1%. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektorā nodarbināto skaitsšajā laika posmā Latvijā ir pat nedaudz samazinājies (par 0,4%).3.1.3.attēls. Eurostat. 2008. Transporta un uzglabāšanas nozares sadalījums pēc darbības veida (NACE), saražotāspievienotās vērtības un nodarbinātības līmeņa.Piezīme*. Nav pieejamu datu par 52.1. sektoru, 52.2. sektoram nav datu par nodarbinātībuPastāv cieša saistība starp uzņēmumu lielumu, nodarbināto skaitu un saražoto pievienotovērtību. ES pēc nodarbināto skaita lielo uzņēmumu saražotā vērtība ir 53% apmērā, kamērmazie un mikro uzņēmumi sniedz aptuveni 15% lielu pievienoto vērtību. 127126Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (2011). Transport and Logistics sector in Europe: Summary, 6.lpp127Eurostat, 200867

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.1.4.attēls. Eurostat. 2008. Uzņēmumu lieluma nozīme transporta un uzglabāšanas nozarē (NACE, ES - 27).Piezīme: Apļa lielums ir proporcionāls sektorā pievienotās vērtība procentuālajai daļaiTendences LatvijāPēc Ekonomikas ministrijas ziņojuma par darbaspēka prognozēm, 2010. gadā transporta unsakaru nozare nodarbināja 10% no visiem valsts nodarbinātajiem. Lielāks nodarbināto skaitsbija četrās citās nozarēs - sabiedriskie pakalpojumi (22% nodarbināto), tirdzniecība, viesnīcasun restorāni (19%), pārējie komercpakalpojumi (16%) un apstrādes rūpniecība (14%).Ekonomiskā krīze, kas sākās 2008. – 2009. gadā, ir ietekmējusi darbaspēka skaitu teju visāsnozarēs. Transporta un sakaru nozarē 2010. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, nodarbinātoskaits samazinājies par 12%. 128Pēc Ekonomikas ministrijas izpētes, visapjomīgākais pieprasījuma samazinājums (2009.-2010.g.) bija vidējas kvalifikācijas profesiju grupā, kur vislielākā ietekme bija nodarbinātoskaita samazinājumam būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Transporta un sakaru nozarēnodarbināto skaita samazinājums visbūtiskāk atsaucās uz nodarbinātajiem vidējā kvalifikācijasprofesiju grupā. 129Kā norāda Transporta un loģistikas nozares ekspertu padome, viena no nozares vājajāmpusēm ir nelegālā nodarbinātība, kas ietekmē arī statistikas datu atbilstību faktiskajaisituācijai 130 .128 Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaatbilstībai vidējā termiņā, 11.lpp129 Turpat, 11.lpp130 Transporta un loģistikas Nozaru ekspertu padome. Paveiktais 2011. gadā68

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.1.5.tabula. EM, 2011, Nodarbināto skaita izmaiņas tautsaimniecības nozarēs sadalījumā pa profesiju grupām(2010.gads salīdzinājumā ar 2008.gadu, tūkstošos).Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, 2012. gadā sagaidāms darbaspēka pieprasījumapieaugums transporta un sakaru nozarē. 131 Straujākas izaugsmes scenārija gadījumā nozaresdarbaspēka pieprasījums 2010. – 2016. gadā varētu pieaugt par 11%. Augstas kvalifikācijasprofesijās nodarbināto skaits varētu pieaugt par 3%, vidējas kvalifikācijas profesijāsnodarbināto skaits – par nepilniem 7%, savukārt zemas kvalifikācijas profesijās nodarbinātie –par 1%. Lēnākā attīstības scenārija gadījumā nozares darbinieku skaits varētu pieaugt parnepilniem 7%. 132Nodarbināto darbinieku skaits brīvostu un Liepājas SEZ teritorijas uzņēmumos (3.1.6. attēls)pieejams tikai kopskaitā, kurā ietverti arī tie uzņēmumi, kas izmanto brīvostu un SEZ teritorijunodokļu atvieglojumus, bet to darbības veids nav kravu pārkraušana, piemēram,metālapstrāde, mašīnbūve, tāpēc datus jāizvērtē piesardzīgi. Taču tik un tā redzams, kavidējais nodarbināto skaits ir stabilizējies vai arī lēnām aug (+1..2%) 133 .Pēc CSP datiem, uz 2012. gada 1. ceturksni Pasta un kurjeru darbībā nodarbinātas 5662personas, savukārt pēc datiem, ko publiski sniedzis VAS Latvijas pasts 134 , tajā strādā vairāk4500 personas, tātad 79% no kopējiem nozares darbiniekiem.Gaisa satiksmes sektorā pēc Oxford Economics pētījuma 2010. gadā tiek lēsta kopējānodarbinātība ap 4400 personas.131Ekonomikas ministrija. (2012). Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī, 51.lpp132Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaatbilstībai vidējā termiņā, 35., 36.lpp133 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”134 Latvijas pasts, 17.04.2012, Eksprespasts iekļūst pasaules labāko kurjerpastu pirmajā desmitā, otrais labākais - Eiropā69

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra350030002500200015001000500Rīgas brīvostaLiepājas SEZVentspilsbrīvosta02000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 20103.1.6.attēls. EM. Nodarbināto skaits brīvostu un SEZ teritoriju uzņēmumos (2000-2010).2010. gadā koncernā VAS „Latvijas Dzelzceļš” vidējais darbinieku skaits bija 11958, kassamazinājies par 2,1% salīdzinot ar 2009. gadu. 1352010. gadā VAS „Latvijas dzelzceļš” vidējais nodarbināto skaits bija 7031 darbinieks.Salīdzinot ar 2009. gadu, nodarbināto skaits ir samazinājies par 1,14%. 136Kravu pārvadātājs LDz Cargo sniedz sekojošus datus – 2010. gada beigās bija 2815darbinieki. LDz Cargo visvairāk strādā cilvēki vecumā no 50 līdz 62 gadiem – 30%, vecumā no40 līdz 50 gadiem – 28%, vecumā no 30 līdz 40 gadiem – 22% un vecumā līdz 30 gadiem –19%, kā redzams, personāls strauji noveco 137 .Savukārt LDz Ritošā sastāva serviss tā paša gada beigās nodarbināja 1382 darbiniekus arvidējo vecumu 44,5 gadi 138 .Starptautiskā lidosta Rīga sniedz datus par 2011. gadu, ka no 1046 personām, kasnodarbinātas, vecuma grupā 18-30 gadi ir 35%, 31-40 gadi – 22%, 41-50 gadi – 20%, vecākaspar 51 gadu – 22% 139 , redzams, ka personāla pēctecība ir daudz labāk nodrošināta, nekā,piemēram, dzelzceļa nozarē.Ekonomikas prognoze par situāciju ekonomikā kopumā liecina, ka nākotnē visvairāk būsnepieciešami vidējā līmeņa komercpakalpojumu speciālisti (tirdzniecības, uzskaites, tūrismau.c. speciālisti), kā arī dažāda veida vecākie speciālisti komercpakalpojumu un sabiedriskopakalpojumu nozarēs (grāmatveži, ekonomisti, juristi u.c.). Pieprasījuma pieaugumssagaidāms arī dažāda veida vienkāršās profesijās tirdzniecībā, transporta pakalpojumos unbūvniecībā. ES tendence liecina par to, ka palielināsies pieprasījums tieši pēc darbiniekiem araugstāku izglītību. 140 Par to, ka pieaugs nepieciešamība pēc cilvēkiem ar augstāko izglītībunorāda arī transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumu 2012. gada aptaujas rezultāti.135 LDz 2010. gada pārskats, 13.lpp.136 Turpat, 13.lpp.137 Turpat, 40.lpp.138 Turpat, 46.lpp.139 Starptautiskā lidosta Rīga, Gadagrāmata 2011, 3.lpp.140 Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaatbilstībai vidējā termiņā, 48.lpp70

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPapildus pieprasījumu pēc speciālistiem radīs esošo darbinieku novecošanās, problēmasnodrošināt pēctecību, kā norāda Transporta un loģistikas nozares ekspertu padome. 141Konkrēti loģistikas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits un tajos nodarbināto skaits Latvijā iraugstākais Baltijas valstu vidū. Nodarbināto skaits Latvijā ir aptuveni divas reizes augstāksnekā Lietuvā un Igaunijā. Pēc Pasaules Bankas izstrādātajiem kritērijiem Latvijas loģistikasveiktspēja ir novērtēta kā 37. pasaulē. Igaunijā un Lietuvā– attiecīgi 43. un 45. vieta. Pirmovietu ieņem Vācija. 1423.2. Darbaspēka kompetenču un prasmju vajadzībasTransporta un uzglabāšanas nozarē starp sektoriem ir novērojamas ievērojamas atšķirībasattiecībā uz darbinieku izglītību un profesionālo apmācību. Piemēram, autotransportadarbiniekiem nav nepieciešamas speciāla izglītība. Līdzīgi ir arī ar pasta šķirošanasdarbiniekiem, noliktavu darbiniekiem, ko uzņēmumi sagatavo, paši apmācot konkrētajai darbaspecifikai. Savukārt jūras transportā (stūrmanim) obligāti ir jābūt augstākai izglītībai, jāizietobligāta starptautiskās atzīšanas procedūra.Nepieciešamās zināšanas un prasmju specifika starp dažādām profesijām atšķiras. Taču visāmprofesijām kopīgais aspekts ir tas, ka darbiniekiem praksē jāprot izmantot iepriekš iegūtāsteorētiskās zināšanas. Savukārt zināšanu jomā lielākoties kopīgās iezīmes ir tās, ka profesijāstrādājošajiem jāpārzina apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principi, ekspluatācijas,kontroles un apkopes noteikumi, savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secība, toracionāla organizācija, darba jautājumi.Aptaujātie transporta un loģistikas nozares uzņēmumi atzinuši, ka visbiežākās neatbilstībasstarp darbinieku profesionālo sagatavotību, kādu dod izglītības iestādes, un tirgusvajadzībām, vērojamas gan vispārīgajās prasmēs (valsts valoda), gan ar nozares aktualitātēmsaistītos jautājumos, tirgus situācijas analīzē - akadēmiskās zināšanas ir ļoti attālinātas noreālā loģistikas tirgus specifikas. Uzņēmumi norāda arī uz izpratnes trūkumu par valstueksporta/importa produktiem un kravu plūsmām 143 .Kā ieteikumus uzņēmēji min izglītības iestādēs vairāk akcentēt komunikācijas prasmes,starptautiskos sakarus, daļēji pietuvināt loģistikas mācību programmu uzņēmējdarbības (tajāskaitā mikroekonomikas) programmai.Reglamentēto profesiju nepieciešamās zināšanas un prasmes nosaka starptautiska vainacionāla līmeņa normatīvie akti. Piemēram, prasības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) irnoteiktas ES līmenī. Dzelzceļa speciālistiem ir izvirzītas paaugstinātas veselības prasības, kastiek regulāri pārbaudītas. Autotransporta jomā reglamentētas ir profesijas: mehāniskā141 Transporta un loģistikas Nozaru ekspertu padome. Paveiktais 2011. gadā142 KPMG Baltics, SIA. (2011). Kravu pārvadājumu nozare Latvijā, 21.lpp143 AC Konsultācijas, uzņēmēju aptauja71

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūratransporta līdzekļa vadītājs un bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs. Laistrādātu profesijā, nepieciešams speciāls kompetences sertifikāts. Jūras transportāreglamentētas biežāk sastopamās profesijas ir kuģu vadītāja, kuģu mehāniķa un ierindasjūrnieka profesijas, kuras nosaka starptautiskas regulas. Gaisa satiksmē stingri noteiktumiregulē gaisa kuģa pilota, stūrmaņa, stjuarta un gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālista, kāarī dispečera profesijas.Katrai nozarei ir savs specifisks profesionālo zināšanu kopums. Lielākoties kopīgās īpašības irtajā, ka tiek pārzināti nozīmīgākie jomas pamatprocesi. Piemēram, jūras transportā, ir pamatazināšanas par kuģa darbības principiem un mehāniku. Loģistikas sektorā loģistikas speciālistunepieciešamās zināšanas pamatā ietver zināšanas par preču pieņemšanu un organizēšanu,preču un izejvielu analīzi, uzskaiti, iepirkuma dokumentācijas izstrādes prasmes u.c.. Gaisatransportā tās ir vismaz pamata zināšanas par kuģa drošības jautājumiem, funkcionēšanu,tehniskām ierīcēm. Dzelzceļā tās ir pamata zināšanas par ritošo sastāvu, dzelzceļa kustību.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sagatavotā ziņojumā iestrādāti vairāki punkti,kas būtu izpildāmi, lai nodrošinātu nozares dzelzceļa sektora profesiju pārstāvju zināšanupilnveidi.• jānodrošina augsts darba drošības līmenis un augstas kvalitātes pakalpojumi, untāpēc ir jāveic vilcienu personāla sertificēšana;• jaunu tehnoloģiju, piemēram, ERTMS ieviešana dzelzceļa sistēmā mainatransportlīdzekļu vadītāju un satiksmes organizēšanas personāla darba specifiku, untāpēc arvien vairāk vajadzīga apmācība informācijas tehnoloģiju jomā;• dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē pieaug pieprasījums pēc daudzpusīgāmprasmēm, un tāpēc ir jādefinē jaunas profesijas un jānodrošina atbilstoši apmācībaskursi;• nozares pārstrukturēšana notiek vienlaikus ar darbinieku skaita un jaunu saskarņuskaita palielināšanos. Vairāk darbinieku vajadzēs administratīvās vadības līmenī. Tā kādzelzceļa nozares pašreizējais personāls pakāpeniski noveco un pieaug problēmassaistībā ar pieņemšanu darbā, ir vajadzīgas atbilstošas apmācības un mūžizglītībasprogrammas dažādām darba ņēmēju vecuma grupām. 144Katrai nozares pamatprofesijai ir specifiskas zināšanas un darbības uzdevumi. Detalizētsnozares pamatdarbībās iesaistīto profesiju raksturojums sniegts šī dokumenta trešajā sadaļā.3.3. Ražošanas pamatdarbības un citu, tajā skaitā atbalsta, profesiju attiecībaTransporta un uzglabāšanas nozarē pamatdarbībā iesaistīto profesiju īpatsvars ir aptuveni78%, nozares atbalsta profesijās – aptuveni 22%. No nozares pamatdarbībā iesaistītām144 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. (2011). Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums partematu “ES politikas ietekme uz transporta nozares darbinieku nodarbinātības iespējām, apmācības vajadzībām un darbaapstākļiem” (izpētes atzinums), 27.lpp72

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraprofesijām skaitliski vispārstāvētākās ir tieši sauszemes un cauruļvadu transporta nozaresprofesijas – autobusu vadītāji, kravas automobiļi ar piekabēm un kravas vilcienu vadītāji,transporta līdzekļu mehāniķi un atslēdznieki. Šo profesiju darbinieku lielais skaits saistāms arto, ka sektora uzņēmumi kopumā veido 68% no visiem nozares uzņēmumiem. Nozaresuzņēmumos plaši pārstāvētas ir arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sektoraprofesijas - noliktavas darbinieki, kā arī pasta piegādes un šķirošanas darbinieki.2010. gadā VAS „Latvijas dzelzceļš” vidējais nodarbināto skaits bija 7031 darbinieks, no tiem:administrācijas darbinieki – 9,52%; ražošanas personāls – 9,64%; apkalpojošais personāls –1,08%; strādnieki – 79,76%. 145VAS "Starptautiskajā lidostā "Rīga"" 2011. gada beigās tika nodarbinātas 1046 personas, notām 9% administrācijā, 62% pasažieru apkalpošanā un 29% infrastruktūras apkalpošanā. 146No visvairāk pārstāvētajām nozares atbalsta profesijām minami pārdošanas speciālisti,uzskaites un grāmatvedības darbinieki, sekretāri u.c. Transporta un uzglabāšanas nozaresuzņēmumu prognozes par 2015. gadu liecina, ka nozares atbalsta profesijās nodarbinātoskaits pieaugs par 10%. Detalizēts nozares pamatdarbībā iesaistīto un nozares atbalstaprofesiju saraksts norādīts šī pētījuma otrajā daļā.3.4. Nozares darbinieku atlases kritēriji un pieejamība darba tirgūPēc transporta un uzglabāšanas nozares aptaujas rezultātiem, kritēriju novērtējums, kas darbadevējam ir būtisks, pieņemot savā uzņēmumā darbā darbiniekus administratīvajā unspeciālistu līmenī, starp uzņēmumiem ir ļoti līdzīgs. No anketā piedāvātajiem variantiemvisbūtiskākās uzņēmumiem šajos divos līmeņos šķiet darbinieka profesionālās prasmes (96%administratīvajā un 95% speciālistu līmenī). Profesionālās prasmju nozīmību uzņēmumi vērtējavisvienprātīgāk.Kā nākamais būtiskākais kritērijs tiek minēts kompetenču demonstrējums (81-82%) unprofesionālās izglītības līmenis (78% administratīvajā un 86% speciālistu līmenī). Piemēram,svešvalodu zināšanu un profesionālās izglītības dokumenta svarīgumu, pieņemot savāuzņēmumā darbā darbiniekus administratīvajā līmenī, uzņēmumu pārstāvji novērtējavisatšķirīgāk (atbildes biežāk nekā citu kritēriju gadījumā svārstās amplitūdā no nemaz navsvarīgu un ir ļoti svarīgi). Vidējā profesionālās izglītības dokumenta nozīmība ir 3,7 unsvešvalodu zināšanu nozīmība – 3,9, kamēr lielākās daļas citu kritēriju novērtējums vidēji ir 4un vairāk punkti. Ņemot vērā, ka vairākām nozaru pamatprofesijām nav stingrs nosacījumsdarbiniekam nepieciešamo izglītību (līmeni) un uzņēmumi bieži darbiniekus apmāca paši,izglītības dokuments arī tiek novērtēts kā mazāk svarīgs, salīdzinot ar citiem kritērijiem.145 LDz 2010. gada pārskats, 13.lpp.146 Starptautiskā lidosta Rīga, Gadagrāmata 2011, 3.lpp.73

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraStarp dažāda lieluma uzņēmumiem un atlases kritēriju nozīmību nav novērojamas statistiskinozīmīgas atšķirības. Vienīgi svešvalodas zināšanas vidējie un lielie uzņēmumi vidēji novērtēpar 4% augstāk nekā mikro uzņēmumi un līdz ar to tās ir nozīmīgāks atlases kritērijs. Arī Rīgāesošie uzņēmumi svešvalodu zināšanu nozīmīgumu novērtē vidēji par 10% augstāk nekāpārējo reģionu (izņemot Pierīgu) uzņēmumi. Lielākie uzņēmumi biežāk ir izvietoti Rīgā un tiembiežāk ir starpvalstu sadarbība, tiek piesaistīti investori, meklēti sadarbības partneri, kas arīpastiprina svešvalodu zināšanu nozīmi.3.4.1.attēls. SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Atlases kritēriju nozīme, pieņemot savā uzņēmumā darbā darbiniekusadministratīvajā līmenī? (%) (n=159)Speciālistu līmenī starp uzņēmumu lielumu un kritēriju novērtējumu nav nozīmīgu atšķirību,taču ir atšķirības starp reģioniem. Rīgā esošie uzņēmumi, salīdzinot ar pārējo reģionuuzņēmumiem (izņemot Pierīgu) darbinieku speciālistu līmenī svešvalodas zināšanas vidējinovērtē augstāk. Savukārt Pierīgā esošie uzņēmumi, salīdzinot ar Rīgā esošajiem, vidējiaugstāk novērtē darbinieku speciālistu līmenī personisko iespaidu un profesionālās prasmes(attiecīgi par 11% un 4%).Ja salīdzina kritēriju būtiskumu, pieņemot darbā darbiniekus speciālistu un administratīvajālīmenī, ar kritērijiem, pieņemot darbinieku vienkāršo profesiju līmenī, tad vienkāršo profesijulīmenī visi kritēriji kopumā tiek novērtēti kā mazāk būtiski. Būtiskākais no visiem kritērijiemvienkāršo profesiju līmenī uzņēmumiem šķiet darbinieka profesionālā kompetence - spējapielietot zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā (76% tas šķiet svarīgi un ļoti svarīgi) unsamērīgas prasības pret darba algu (72%). Šos kritēriju un personiskā iespaida svarīgumuuzņēmumu pārstāvji novērtēja savstarpēji vislīdzīgāk, t.i. - visu nozaru un tipu uzņēmumi šosfaktorus uzskatīja par vienlīdz svarīgiem.Vismazāk svarīga loma darbinieka vienkāršo profesiju līmenī pieņemšanā darbā ir svešvalodaszināšanām, profesionālās izglītības dokumentam un profesionālās izglītības līmenim. Lai gan74

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrajānorāda, ka tajā pašā laikā šo kritēriju novērtējumā novērojama lielākā atbilžu dažādība. Tādukritēriju kā darba pieredzi (vismaz vienu gadu) Pierīgā esošie uzņēmumi vidēji novērtē par 9%augstāk nekā Rīgā esošie uzņēmumi.3.4.2.attēls. . SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Atlases kritēriju nozīme, pieņemot savā uzņēmumā darbā darbiniekusvienkāršo profesiju līmenī? (n=148)Nozares personāla plānošana un vajadzības pēc jauna personālaKā minēts šīs nodaļas sākumā, transporta un uzglabāšanas sektorā nākotnē pieaugs vajadzībapēc jauna darbaspēka. Pēc uzņēmumu aptaujas rezultātiem, uzņēmuma kopējā darbiniekumainība gadā visbiežāk ir 0-10% darbinieku (83% aptaujāto gadījumā). Pēc nodarbināto skaitalielākos uzņēmumos tā ir nedaudz augstāka. Tas arī daļēji izskaidro to, kāpēc lielākieuzņēmumi biežāk darbā pieņem darbiniekus uzreiz pēc profesionālo arodskolu vai tehnikumubeigšanas, ko arī norāda aptaujas rezultāti. Līdz ar to pēc nodarbināto skaita lielākiemuzņēmumiem, vajadzības pēc jauna personāla ir augstākas. Gan darbinieku mainība gadā, ganvajadzības pēc jauna personāla pieaugums rada nepieciešamību nozares darba devējiem veiktpersonāla plānošanu.75

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.4.3. un 3.4.4.attēli. SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Uzņēmuma darbinieku mainība gadā (n=155)Jauna nozares darbaspēka piesaistē liela loma būs uzņēmumos esošajiem praksesdarbiniekiem. Kā atzinuši nozares sektoru pārstāvji, nereti jaunie darbinieki tiek meklēti tiešipraksē izgājušo vidū. Plānojot jauno personālu, nozarē lielākoties pieaugs loma augstākāsizglītības kritērijam. Izņēmums ir varētu būt atsevišķas sektoru profesijas, kā pasta šķirošanasun noliktavu darbinieki.Pēc uzņēmumu aptaujas var secināt, ka nozares atbalsta profesijās nodarbināto skaits pieaugspar 10%. No nozares atbalsta profesijām lielāks darbinieku skaita pieaugums varētu būtpārdošanas speciālistu vidū. Nepieciešamība pēc augsti kvalificētiem pārdošanas speciālistiempieaug. Papildus zināšanām par nozari aizvien vairāk transporta un uzglabāšanas nozaresdarbiniekiem nepieciešamas arī komunikācijas prasmes, prasmes pārdot u.tml. Pieaugs arīsekretāru, uzskaites darbinieku, finanšu analītiķu nozīme sektorā kopumā.Pēc aptaujas rezultātiem, pat 7-16% pieaugs nozares pamatdarbībā iesaistīto profesiju skaits.Vairāk nekā par divām reizēm pieaugs nepieciešamība pēc kuģu vadīšanas speciālistiem unkuģu komandas un tām radniecīgu profesiju darbiniekiem. Kā norāda nozares eksperti, šāduspeciālistu Latvijā ir maz un arī Eiropā tie ir ļoti pieprasīti. Līdz ar prognozējamo apgrozījumapieaugumu un kravu apjoma pieaugumu, palielināsies arī darbinieku skaits ar uzglabāšanasun transporta palīgdarbībām saistītās jomas uzņēmumos – par aptuveni 80% pieaugsnoliktavas darbinieku skaits, par aptuveni 48% pieaugs materiālu uzskaites darbinieku skaitsun par aptuveni 20% - transporta darbības uzskaites darbinieki. Loģistikas nozare ir ciešisaistīta gan ar sauszemes, gan gaisa, gan ūdens transporta sektoriem, gadījumos, kad tiekpārvadāta krava. Līdz ar to loģistikas speciālistu nozīme transporta un loģistikas nozarēkopumā nākotnē pieaugs. Nākotnē nedaudz varētu palielināties – krāvēji, pasta piegādes unšķirošanas darbinieki u.c., kuru apmācībai nav nepieciešamas kādas speciālas izglītībasprogrammas un izglītības līmenis.Kopumā pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm labākā attīstības scenārija gadījumā nozaresdarbinieku skaits 2010. – 2016. gadā varētu pieaugt par 11%.76

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.5. Nozares darbinieku atalgojumsStarp Baltijas jūras reģiona valstīm, visaugstākā strādājošā mēneša darba samaksa ir Dānijā(2010. gadā tie bija ~ 4500 eiro, pēc tās seko Somija, Zviedrija un Vācija (~3000 eiro). Dānijāatalgojums ir gandrīz piecas reizes augstāks nekā Latvijā, Vācijā un Somijā nepilnas trīs reizesaugstāks, Zviedrijā aptuveni divas ar pusi reizes augstāks nekā Latvijā. Latvijā un Lietuvānovērota zemākā darba samaksa reģionā Lietuvā tā bijusi par 26% zemāka nekā Latvijā.3.5.1.attēls. Eurostat. Vidējais atalgojums mēnesī transporta un uzglabāšanas nozarē, bruto, EUR (Lietuvas atalgojumadatu avots: Lietuvas statistikas birojs)Pēc CSP datiem, Latvijā strādājošo mēneša visu nozaru vidējā bruto samaksa 2005. – 2010.gadā pieaugusi par 81%. Salīdzinot ar citām ekonomikas nozarēm, transporta un uzglabāšanasnozarē darba samaksas pieaugums ir līdzīgs vidējā pieauguma rādītājam. Straujāks darbasamaksas pieaugums bijis administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā un ūdensapgādes, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas jomās u.c.. Lēnāks mēneša darbasamaksas kāpums- finanšu un apdrošināšanas darbības, elektroenerģija, gāzes apgāde,siltumapgāde un gaisa kondicionēšana izglītība u.c. nozarēs.77

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.5.2.attēls. CSP. Strādājošo vidējā mēneša darba samaksas pieagums 2005. – 2010. gadā, bruto (Ls) pa darbības veidiemPēc Ekonomikas ministrijas datiem, pēc ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanas, kas Latvijupiemeklēja 2008, 2009. gadā, transporta un uzglabāšanas nozarē bija lēnāks nekā citostautsaimniecības sektors (piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ūdens apgādes unatkritumu nozarē u.c.). 147Nozares darba atalgojuma atšķirības pa ceturkšņiem, sektoriem un reģioniemPēc CSP datiem, lielākoties visaugstākā transporta un uzglabāšanas nozarē strādājošo mēnešavidējā bruto samaksa vidēji ir 2. un 4. ceturksnī. Pirmajā ceturksnī darba samaksa nozarēvienmēr bijusi zemāka nekā citos ceturkšņos, jo gada noslēgumā pieaug uzņēmumuapgrozība.147 Ekonomikas ministrija. (2012). Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī, 40.lpp78

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.5.3.attēls. CSP. Transporta un uzglabāšanas nozares strādājošo vidējā mēneša darba samaksa, bruto (Ls) pa darbībasveidiemNozarē vislabāk apmaksātais darbs ilgstoši bijis ūdens un gaisa transporta sektoros, no 2005.līdz 2009. gadam šajos sektoros bija vērojams straujš darba samaksas pieaugums uz citusektoru fona. Savukārt 2009. – 2011. gadā gaisa un ūdens transporta sektoros darba samaksair pazeminājusies, īpaši ūdens transporta jomā, kurā kopumā novērojamas ļoti straujas darbasamaksas svārstības. Taču neskatoties uz to, kā atzīst Transporta un loģistikas nozaresekspertu padome, jūrniecības sektorā ir salīdzinoši augsts atalgojums un laba konkurētspējastarptautiskajā darba tirgū. Vienlaikus tiek pieminēts, ka atsevišķos sektoros saglabājas zemsatalgojuma līmenis. 148Ostu sektorā (3.5.4. attēls) 2009. – 2010. gadā atalgojuma apmērs ir nostabilizējies, pie tamRīgā un Liepājā tas ir aptuveni vienāds 149 . To nevar teikt par Ventspils brīvostu, kurāatalgojums ir nepārtraukti audzis un pārsniedz arī iepriekš minēto ostu vidējo atalgojumu,kaut gan šajos datos ir iekļauti arī uzņēmumi, kas izmanto brīvostu un SEZ teritoriju nodokļuatvieglojumus, un to pamatdarbība nav saistīta ar kravu pārkraušanu vai citām ostasdarbībām.148 Transporta un loģistikas Nozaru ekspertu padome. Paveiktais 2011. gadā149 EM Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”79

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra700600500400300200Rīgas brīvostaLiepājas SEZ10002000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 20103.5.4.attēls. EM. Brīvostu un SEZ teritoriju uzņēmumu darbinieku vidējā mēneša darba samaksa, bruto (Ls)Vidēji transporta un uzglabāšanas nozarē strādājošo mēneša vidējā bruto samaksa 2005. –2011. gadā ir pieaugusi par 87%. Nozares sektoru vidū visaugstākais pieaugums strādājošodarba samaksā šajā laika periodā novērojams uzglabāšanas un transporta palīgdarbībassektorā (par 80%), sauszemes transports un cauruļvadu transporta sektorā (par 70%) un pastaun kurjeru darbības sektorā (par 64%). Dati par VAS „Latvijas pasts” darbinieku vidējoatalgojumu nav pieejami, tāpēc tikai pieļaujams, ka šo pieaugumu visvairāk radījušas izmaiņasprivātajā sektorā.Koncernā VAS „Latvijas Dzelzceļš” 2010. gadā vidējā darba samaksa bija 639,80 latu, kas irsamazinājusies par 3,5% salīdzinājumā ar 2009. gada vidējo darba algu – 663,60 latiem. 150Vidēji augsts strādājošo darba samaksas pieaugums 2005.-2011. gadā ir bijis gaisatransporta sektorā (par 38%). Vienīgais sektors, kurā strādājošo darba samaksa irpazeminājusies šajā laika periodā ir ūdens transporta sektors (par 7%), kurā piedzīvots gandarba samaksas pieaugums, gan kritums.3.5.5.attēls. CSP. Transporta un uzglabāšanas nozares sektoru strādājošo vidējā mēneša darba samaksa, bruto (Ls150 LDz 2010. gada pārskats, 13.lpp.80

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPēc CSP datiem, 2011. gadā vidējā darba samaksa transporta un uzglabāšanas nozarē ir 498Ls (bruto), kas ir par 7% augstāks rādītājs nekā visās tautsaimniecības nozarēs vidēji. Starpdažādiem nozares sektoriem gan novērojamas būtiskas atšķirības. Piemēram, sauszemes uncauruļvadu transporta, kā arī pasta un kurjeru darbību sektoros nodarbinātie saņem zemākuatalgojumu nekā nozarē vidēji (attiecīgi par 21% un 37% zemāku). Savukārt ūdens transporta,uzglabāšanas un transporta palīgdarbību, kā arī gaisa transporta sektoros nodarbinātiesaņēmuši attiecīgi par 64%, 27% un 120% augstāku mēneša darba samaksu nekā nozarē vidēji.Jānorāda, ka atalgojums būtiski variē dažādu speciālistu līmenī – administratīvajā un augstākālīmeņa speciālistu vidū atalgojums tradicionāli ir augstāks nekā zemāko speciālistu unvienkāršo profesiju līmenī.3.5.6.attēls. CSP. Transporta un uzglabāšanas nozares sektoru strādājošo vidējā mēneša darba samaksa, bruto (Ls) padarbības veidiem 2011. gadāReģionu griezumā, pēc CSP datiem, visstraujākais strādājošo darba samaksas pieaugums2005. – 2010. gadā bijis Kurzemes reģionā (par 89%), Zemgales reģionā (par 85%), Rīgā unVidzemes reģionā (par 81%). Mērenāks darba samaksas pieaugums transporta unuzglabāšanas nozarē bijis Latgales un Pierīgas reģionos (attiecīgi pieaugums bijis 64% un37%).81

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.5.7.attēls. CSP. Strādājošo vidējā mēneša darba samaksa, bruto (Ls) transporta un uzglabāšanas nozarē kopumāStrādājošo vidējā mēneša darba samaksa 2010. gadā Kurzemes, Pierīgas un Rīgas reģionosbijusi augstāka par transporta un uzglabāšanas nozares vidējo rādītāju (attiecīgi par 32%, 20%un 19%), kas skaidrojams ar jūras un gaisa transporta uzņēmumu esamību šajos reģionos.Vidzemes un Zemgales reģionos strādājošo vidējā mēneša darba samaksa bijusi zemāka nekānozarē kopā, jo šajos reģionos ir augsts sauszemes (autotransporta) uzņēmumu īpatsvars,īpaši mikro līmeņa uzņēmumu īpatsvars, kur lielākoties arī darba samaksa ir zemāka nekālielajos uzņēmumos (bieži mikro uzņēmuma vadītājs ir arī vienīgais uzņēmuma darbinieks).3.5.8.attēls. CSP. Strādājošo vidējā mēneša darba samaksa, bruto (Ls) transporta un uzglabāšanas nozarē kopumā pareģioniem 2010. gadāArī vienā un tajā pašā sektorā nodarbinātajiem darba samaksas līmenis atšķiras pa reģioniem.Ja Kurzemes un Pierīgas reģionos sauszemes transporta un cauruļvadu transporta sektorā(49.sekt.) strādājošo darba samaksa 2005. – 2010. gadā ir pieaugusi par vairāk nekā 100%,tad šajā sektorā Rīgā un Latgales reģionā darba samaksas pieaugums bijis lēnāks (60 – 70%).Savukārt uzglabāšanas un transporta palīgdarbības sektorā (52.sekt.) Rīgā darba samaksa82

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrapieaugusi visstraujāk, kamēr Vidzemes reģionā tā ir samazinājusies par 6%. Tieši Rīgāatrodami nozīmīgākie un lielākie uzglabāšanas un transporta palīgdarbības sektorauzņēmumi. Vidzemē vairāk dominē tieši mikro līmeņa un mazie uzņēmumi.Ūdens transporta (50.sekt.) un pasta un kurjeru darbības sektoros (53.sekt.) novērojamas vēlkrasākas atšķirības starp reģioniem. Ja ūdens transporta nozarē darba samaksa Kurzemesreģionā pieaugusi par vairāk nekā 100%, tad Rīgā tā samazinājusies par 10%. Savukārt pastaun kurjeru darbībā strādājošo darba samaksa Rīgā 2005. – 2010. gadā ir pieaugusi arī parvairāk nekā 100%, kamēr Pierīgas reģionā tā samazinājusies uz pusi. Gaisa transporta sektorādarba samaksa kā Rīgā, tā Pierīgas reģionā ir pieaugusi, taču, ja Pierīgas reģionā pieaugumsbijis uz pusi lielāks, tad Rīgā tas bijis teju divkārtīgs. Šādas atšķirības skaidrojamas ar to, kauzņēmumu skaits ir mazs, līdz ar to izmaiņas uzņēmuma individuālajā līmenī spēcīgi ietekmēnozarē notiekošo reģionālā līmenī.3.5.9.attēls. CSP. Strādājošo vidējās mēneša darba samaksas izmaiņas 2005. – 2010.gadā, bruto (Ls), transporta unuzglabāšanas nozarē kopumā pa reģioniem un pēc darbības veida3.6. Vakances nozarēPēc Eurostat datiem, 2010. gadā vidēji Baltijas jūras reģionā brīvo transporta un uzglabāšanasnozares vakanču īpatsvars bija 1,1%, kas ir desmit reizes augstāks rādītājs nekā Latvijā šajāreģionā. Baltijas valstu vidū Latvijai 2010. gadā bijis zemākais nozares vakanču rādītājs (0,1%).Lietuvai brīvo vakanču īpatsvars bijis astoņas reizes augstāks, Igaunijai – sešas reizesaugstāks.83

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.6.1.attēls. Eurostat. 2010. Darba vakances rādītājs ES valstīs transporta un uzglabāšanas nozarēKopumā 2005. – 2010. gadā brīvo vakanču skaits nozarē ir bijis ļoti mainīgs, Baltijas jūrasreģionā vidēji tas samazinājies par 20%, Latvijā par 95%, kas ir augstākais brīvo vakančuīpatsvara samazinājums visā Baltijas jūras reģionā šajā laika periodā. Tikai Vācijā un Lietuvāvakanču īpatsvars ir pieaudzis attiecīgi par 53% un 29%.Pretēji transporta un uzglabāšanas nozarei, kurā brīvo darba vietu skaits 2009. – 2010. gadā irstrauji samazinājās, Latvijas tautsaimniecībā kopā brīvo darbvietu rādītājs šajā laika periodānav būtiski izmainījies.3.6.2.attēls. EM, 2011. Brīvo darba vietu skaits visos sektoros kopā (ceturkšņa beigās, tūkstošos)Kopumā, pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) datiem, 2012.gada janvāra beigāstransporta un uzglabāšanas nozarē (H, NACE 2.red.) bija 214 reģistrētās brīvās darbvietas.Starp 15 profesijām, kurās 2010.gada 31.decembrī bija lielākais reģistrēto brīvo darba vietuskaits, ietilpst tāda transporta un uzglabāšanas nozares profesija kā kravas automobiļavadītājs (82 vakances). 151 Prognozēts, ka 2012. gadā varētu pieaugt nepieciešamība pēckrāvēja (roku darbs). Krāvēja lomas pieaugums varētu būt saistāms ar nozares apgrozījumaprognožu pieaugumu. Taču tajā pašā laikā krāvējs (roku darbs) ir starp 15 profesijām, kurās2011.gada 31.decembrī bija lielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits (1,5 tūkst.). Starp151 Labklājības ministrija. Nodarbinātības Valsts aģentūra. Statistika84

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūralielākajām bezdarba profesijām bija arī automobiļa vadītājs (2,8 tūkst.) un traktoru vadītājs(1,5 tūkst.). 152 Vienlaikus šeit arī atklājas bezdarba struktūras neatbilstība vakancēm -kvalificēti automobiļu vadītāji (kravas auto, bīstamo kravu) trūkst, kā norāda transportanozares eksperti, 1532012. gadā transporta un uzglabāšanas nozarē darba devēji pieteikuši darbinieku skaitasamazinājumu par 9%, kas gan ir mazāks procents, nekā 2011. gadā, kad sektors plānojasamazināt 25% darbiniekus. Tātad nepieciešamība pēc jauniem darbiniekiem nozarē atkalpieaug. Pēc darba devēju prognozēm, starp desmit profesijām, kurās 2012. gadā darbiniekuskaits varētu samazināties, no transporta un uzglabāšanas nozares minams autobusa vadītājs.Uzņēmumu prognoze par 2011. gadu noteica, ka gaisa kuģu pilots, autobusa vadītājs, gaisakuģa stjuarts varētu būt tās nozares profesijas, kurās darbinieku skaits varētu samazinātiesvisvairāk. 154 Šāds attīstības scenārijs ir interesants, jo pretēji plānotajam darbiniekusamazinājumam, lidojumu skaits un pārvadāto pasažieru skaits nozarē ir pieaudzis. Lidojumuplānojums tiek efektivizēts un pieaug ārvalstu speciālistu loma aviācijas tirgū.Ņemot vērā augsto bezdarba līmeņa rādītāju, aizvien vairāk cilvēki sāk interesēties par darbaiespējām ārvalstīs. Pēc NVA datiem, 8% no klientiem ir interesējušies par darba iespējām tiešitransporta un uzglabāšanas nozares profesijās.Brīvo vakanču nozarē un valsts ekonomikā kopā šobrīd ir salīdzinoši maz, jo vidējais bezdarbalīmenis valstīt ir 12%. Sliktākā stāvoklī ir Latgales reģions ar Rēzeknes pilsētu, kur bezdarbalīmenis ir attiecīgi 20% un 18%. Līdz ar to šajā reģionā transporta un uzglabāšanas nozarē irsalīdzinoši grūtāk atrast darbu.152 Turpat153 Transporta un loģistikas Nozaru ekspertu padome. Paveiktais 2011. gadā154 Labklājības ministrija. Nodarbinātības Valsts aģentūra. Statistika85

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.6.3.attēls. NVA. Bezdarba līmenis 2011. gada 31. janvārī (%)Labāka situācija ir Jelgavā un Rīgā, kurās bezdarba līmenis ir 9% un 8%. 155 Abas pilsētasatrodas izdevīgā transporta un uzglabāšanas nozarei ģeogrāfiskajā vietā, kas ļauj attīstītdažādu sektoru darbību un nodarbināt lielāku skaitu iedzīvotāju. Potenciāli šajās pilsētās, īpašiRīgā, darba iespējas ir labākas.3.7. Motivācija apgūt nozares profesijasMotivāciju apgūt nozares profesijas pamatā ietekmē audzēkņu interese par konkrētospecialitāti, priekšstati par darba pienākumiem, pieejamības, atalgojuma līmeņa un profesijasprestiža faktors. Pēc uzņēmumu aptaujas datiem, profesijas prestižs gan ir mazāk būtisksfaktors nekā, piemēram, stabils darbs, atalgojums, sociālās garantijas u.c.Pēc transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumu aptaujas datiem, administratīvajā unspeciālistu līmenī, izvēloties darba vietu, būtiskākais ir tieši atalgojums un stabils darbanodrošinājums ilgtermiņā – par šo faktoru svarīgumu starp uzņēmumiem novērojama lielākāvienprātība. Arī vienkāršo profesiju līmenī būtiskākie faktori, stājoties darbā, ir atalgojums unstabils darba nodrošinājums. Taču,salīdzinot ar speciālistu un administratīvo līmeni, pēcuzņēmumu pārstāvju domām, nedaudz mazāk būtiskas vienkāršo profesiju darbiniekiem irizaugsmes iespējas, uzņēmuma reputācija un profesijas prestižs. Vienkāršo profesiju līmenīšie faktori biežāk atzīmēti kā nesvarīgi.155 Labklājības ministrija. Nodarbinātības Valsts aģentūra. Statistika86

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3.7.1.attēls. SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Transporta un uzglabāšanas nozares aptauja. Jaut. Cik svarīgi, stājoties darbā,Jūsuprāt, ir šādi faktori darbiniekiem speciālistu līmenī? (%) (n=152)3.7.2.attēls. . SIA „AC Konsultācijas”, 2012. SIA Transporta un uzglabāšanas nozares aptauja. Jaut.. Cik svarīgi, stājotiesdarbā, Jūsuprāt, ir šādi faktori darbiniekiem vienkāršo profesiju līmenī? (%) (n=152)Piemēram, jūras nozares profesiju - kuģu kapteiņa un kuģu mehāniķa - apguvi ļoti motivēnozares augstais atalgojums un labās darba iespējas, salīdzinot ar atalgojumu citās nozarēs.Kuģniecības jomā novērojama paaugstināta interese ir par ierindas jūrnieka vakancēm, kā arīprakses vietām studentiem.87

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraDarbinieku vēlmi veikt konkrētās profesijas uzdevumus veicina interese un profesijas patika,kā arī dažādas priekšrocības – piemaksas, iespējamais paaugstinājums nākotnē.3.8. Nozares profesiju prestižsPēc transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmu aptaujas, darba devēju vērtējumā profesijuprestižs, salīdzinot ar stabilu darba nodrošinājumu ilgtermiņā, izaugsmes iespējām,uzņēmuma reputāciju, sociālām garantijām un atalgojuma līmeni, darbiniekiem visos līmeņosir mazāk svarīgs faktors.Pēc 2010. gada Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentu grupas pētījumarezultātiem, piecpadsmit prestižāko profesiju vidū no transporta un uzglabāšanas nozares irgaisa kuģu piloti, dažādā veida inženieri (transporta, elektroinženieri, rūpniecības, sakaru,mašīnbūves, ceļu būves). Aptaujā ir reprezentatīva (334 skolēni) un ļauj spriest par Rīgas 11.un 12. klašu skolēnu viedokli. Piecpadsmit ne-prestižāko profesiju vidū ir sakaru darbinieki(pastnieki, pasta darbinieki, operatori), kā arī atslēdznieki un mehāniķi. Rīgas 11. un 12. klašuskolēnu aptaujā noskaidrots, ka radiotehniķa un kuģu būves strādnieka profesijas skolēniem irmazāk zināmas (šo profesiju darbības specifika). Vilces līdzekļa vadītāja un citu ar dzelzceļajomu saistīto profesijas prestižs ir salīdzinoši zems. 156 Kopumā nozares profesijas profesijuprestiža vērtējumā ir salīdzinoši zemā pozīcijā.Arī izpētē “ES politikas ietekme uz transporta nozares darbinieku nodarbinātības iespējām,apmācības vajadzībām un darba apstākļiem” atzīts, ka transporta un uzglabāšanas nozareiraksturīga iezīme ir zemais profesiju prestižs. Piemēram, 2005. gadā Eiropas dzīves un darbaapstākļu uzlabošanas fonda izpētē secināts, ka transporta nozarē darba apstākļu rādītāji irvieni no visnelabvēlīgākajiem starp visām nozarēm. Visnelabvēlīgāk vērtēts tieši sauszemestransporta sektors, jo tajā strādājošajiem ir nestandarta darba laiks un ilga prombūtne nomājām, stress, muskuļu – skeleta sistēmas traucējumi u.c., kas attiecīgi arī ietekmē profesijuprestižu. 157 Papildus zemo profesiju prestiža vērtējumu ietekmē salīdzinoši zemāks šo sektorudarba samaksas līmenis, salīdzinot ar jūras un gaisa transporta sektoriem.Balstoties uz fokusgrupu diskusijas ar 12. klašu skolēniem rezultātiem (2010. gada pavasaris),noskaidroti profesiju prestiža vērtējuma ietekmējošie faktori. Pēc Rīgas vidējās izglītībasaudzēkņu domām, profesiju prestiža vērtējumu veicina uzņēmuma lielums, profesijāstrādājošā spējai ietekmēt svarīgus procesus, absolvētā izglītības iestāde, kurā profesijuapgūst. Skolēnu profesija prestiža vērtējumu ietekmē konkrētās profesijas darba samaksas156 Dalke, M., Daume, S, Līkanse D. u.c. (2010). Profesiju izvēle un profesiju prestiža vērtējums Rīgas vidusskolēnu vidū.Prakses darbs. LU Sociālo zinātņu fakultāte Socioloģijas nodaļa, 29 – 32.lpp157 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. (2011). Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums partematu “ES politikas ietekme uz transporta nozares darbinieku nodarbinātības iespējām, apmācības vajadzībām un darbaapstākļiem” (izpētes atzinums), 24.lpp88

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūralīmenis, kā arī masu mediju atspoguļotais profesijas tēls, nepieciešamā augstā kvalifikācija,ilgais studiju process un darba sarežģītība. 158Aplūkotajā pētījumā veikts salīdzinājums ar 1966. gada profesiju prestiža vērtējumu (T.Vilciņa pētījums). Interesanti atzīmēt, ka gaisa kuģa pilota profesijas prestižs šo vairāk nekā45 gadu laikā nav būtiski mainījies – profesija jau izsenis tiek augstu novērtēta. Starp 1966.gada piecpadsmit prestižākajām profesijām bija vairāk transporta un uzglabāšanas nozaresprofesiju nekā 2010. gada piecpadsmit prestižāko profesiju vidū. 1966. gadā, salīdzinot armūsdienām, par prestižāku tika uzskatīta automašīnas vadītāja, jūras un upju flotesstrādnieka un jūras zvejas flotes strādnieka, vilces līdzekļa vadītāja un sakaru darbiniekaprofesijas. No 1966. gada prestižākajām profesijām vienīgi rūpniecības, sakaru, celtniecībasun transporta inženiera profesijas prestižs ir pieaudzis, kas saistāms ar popularitātes un šīsprofesijas darba samaksas pieaugumu. 159 Rezumējot, mūsdienās vidusskolēnu vērtējumā irpazeminājies ar jūras transportu saistīto profesiju prestiža vērtējums, kas lielā mērā varētubūt specifiskāk šai jauniešu grupai un tam, ka par šīm profesijām jaunieši ir informēti mazāk,jo tās arī retāk ir apspriestas medijos. Taču augstskolā studējošo viedoklis par prestižākajāmprofesijām būtu citādāks, jo, piemēram, jūras transportā strādājošie ir labi atalgoti, ar labāmdarba iespējām, tāpēc to profesiju prestižs augstāk izglītotā audzēkņu grupā varētu būtaugstāks.Lai veicinātu transporta un uzglabāšanas nozares profesiju prestižu un motivētu jauniešus tāsizvēlēties, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja izstrādājusi vairākus īstenojamosuzdevumus. Valstu, reģionālajā un vietējā līmenī plānots veikt koordinētus pasākumus armērķi informēt par transporta nozari un, piemēram, skolās popularizēt dažādās transportanozares profesijas, plānots piesaistīt gados jaunākus darbiniekus, tajā skaitā vairāk sievietes,uzlabot nodarbinātības kvalitāti, darba apstākļus, apmācību, mūžizglītību, karjeras izaugsmesiespējas u.c.. 160NODAĻAS KOPSAVILKUMSIlgtermiņā nodarbināto skaits transporta un uzglabāšanas nozarē pieaug. Ekonomiskāslejupslīdes laikā bija novērojams neliels darbinieku skaita kritums, kas galvenokārt attiecās uznodarbinātajiem vidējā kvalifikācijas profesiju grupā. Taču tas nozari ietekmēja salīdzinošimaz, un nākotnē prognozējams darbinieku skaita pieaugums. Straujākas izaugsmes scenārijagadījumā nozares darbaspēka pieprasījums 2010. – 2016. gadā varētu pieaugt par 11%.Lēnākā attīstības scenārija gadījumā nozares darbinieku skaits varētu pieaugt par nepilniem158 Dalke, M., Daume, S, Līkanse D. u.c. (2010). Profesiju izvēle un profesiju prestiža vērtējums Rīgas vidusskolēnu vidū.Prakses darbs. LU Sociālo zinātņu fakultāte Socioloģijas nodaļa, 35. – 38.lpp159 Dalke, M., Daume, S, Līkanse D. u.c. (2010). Profesiju izvēle un profesiju prestiža vērtējums Rīgas vidusskolēnu vidū.Prakses darbs. LU Sociālo zinātņu fakultāte Socioloģijas nodaļa, 82.lpp.160 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. (2011). Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums partematu “ES politikas ietekme uz transporta nozares darbinieku nodarbinātības iespējām, apmācības vajadzībām un darbaapstākļiem” (izpētes atzinums) , 22.lpp89

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra7% (pēc Ekonomikas ministrijas prognozes). 161 Pieaugs nepieciešamība pēc kuģu kapteiņiem unspeciālistiem, arī pēc vienkāršo profesiju darbiniekiem.Transporta un uzglabāšanas nozare nodarbina aptuveni desmito daļu no visiem valstsnodarbinātajiem. Latvijas nozares uzņēmumu skaits un tajos nodarbināto skaits ir augstākaisBaltijas valstu vidū. No Latvijā transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbinātajiem aptuveni22% ir nozares atbalsta profesiju pārstāvji, kuru skaits 2012. – 2015. gadā varētu pieaugt par10%.Pēc transporta un uzglabāšanas nozares aptaujas rezultātiem, šobrīd uzņēmumos lielākotiesstrādā darbinieki ar profesionālo vidējo izglītību (34%), nākotnē pieaugs augstākās izglītībasloma darbinieku izvēlē. Šobrīd nozarē nepieciešamās izglītības prasības ir atšķirīgas starpsektoriem. Autovadītājiem pasta piegādes un šķirošanas darbiniekiem, piemēram, navkonkrētas izglītības prasības. Arī pilotam un stjuartiem nav nepieciešama augstākā izglītība,bet gan speciāli izieti kursi un atbilstošs veselības stāvoklis. Liela daļa uzņēmumu pašiapmāca jaunos darbiniekus uzņēmuma vajadzībām. Lielieuzņēmumi biežāk nekā pēcnodarbināto skaita mazi uzņēmumi darbinieku atlasē par būtiskāku faktoru uzskatadarbinieka svešvalodas prasmes, kas saistīts ar intensīvāku starptautisko sadarbību, jaunusadarbības partneru piesaistīšanu u.c. jautājumiem.Strādājošo mēneša darba samaksa nozarē ir augstāka nekā Latvijā vidēji. Pašā nozarē tā iraugstāka Kurzemes, Pierīgas reģionos un Rīgā, jo šajos reģionos izvietoti jūrniecībasuzņēmumi, kā arī gaisa satiksmes un lielākie transporta uzglabāšanas un loģistikas sektoruuzņēmumi, kuros atalgojuma līmenis ir augstāks nekā nozarē vidēji.Nozares profesiju apguvi galvenokārt veicina stabila darba nodrošinājuma un atalgojumafaktori. Profesiju prestižs tiek novērtēts kā salīdzinoši mazsvarīgāks motivācijas izvēlētiesprofesiju ietekmējošs faktors. Jāatzīst, ka nozares profesiju prestižs kopumā ir zems, koveicina vairāku profesiju sliktie darba apstākļi, nenormētais darba laiks. Izņēmums ir gaisakuģa piloti un inženieri, kuru prestiža vērtējums jau izsenis bijis augsts.161 Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaatbilstībai vidējā termiņā, 35., 36.lpp90

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4. Profesionālā izglītībaNodaļā raksturota profesionālā izglītība – tās piedāvājuma atbilstība nozares vajadzībāmdarba devēju uz izglītības iestāžu pārstāvju perspektīvas, izglītības ierobežojumi, kā arīmācībspēku kvalifikācijas atbilstība izglītības programmām. Raksturota sadarbība starp darbadevējiem un izglītotājiem, t.sk. prakses organizēšanas iespējas, izglītības iestāžumateriāltehniskā aprīkojuma atbilstība. Sniegts ieskats nozares darbaspēka tālākizglītībasiespējās. Noslēgumā raksturotas nozares profesijās strādājošo specializācijas, pārkvalifikācijasiespējas un to nepieciešamība, kā arī Vācijas attiecīgās nozares izglītības iestāžu unprofesionālās izglītības sistēmas pieredze.Profesionālās izglītības izvērtējums transports un uzglabāšanas nozarē veikts, pamatojotiesuz nozaru uzņēmumu aptaujas rezultātiem, uzņēmumu vadītāju intervijām, izglītotājuaptaujām, diskusijām ar nozares ekspertiem un publiski pieejamo informāciju par īstenotajāmizglītības programmām.Atslēgvārdi: profesionālā izglītība, izglītības iestādes, mācībspēki, izglītības programmas,prakses iespējas, specializācija, pārkvalifikācija, tehnoloģijas, tālākizglītība, karjera, izaugsme,ierobežojumi.4.1. Profesionālā izglītībaIzglītības programmu piedāvājuma atbilstība nozares vajadzībāmTransporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumos, pamatojoties uz veiktās nozaresuzņēmumu aptaujas rezultātiem, lielākoties strādā darbinieki ar profesionālo vidējo izglītību(34%), vispārējo vidējo izglītību (26%) un augstāko izglītību (24%). Ar arodizglītību (bez vidējāsizglītības) un ar pamata vai zemāku par pamata izglītību kopā nodarbināti 16% nodarbiniekiem. (4.1.1. attēls)91

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4.1.1.attēls. SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Uzņēmumā nodarbināto īpatsvars ar dažādu izglītības līmeni (n=132)Pēc publiski pieejamās informācijas 2010. gadā VAS „Latvijas Dzelzceļš” vidējais darbiniekuskaits bija 11 958, kas samazinājies par 2,1% salīdzinot ar 2009. gadu. 19% koncerna „Latvijasdzelzceļš” darbinieku bija augstākā un 45% vidējā profesionālā izglītība. Kopumā 2010.gadā,salīdzinot ar iepriekšējo gadu, darbinieku izglītības līmenis ir paaugstinājies - ar augstākoizglītību par 1 procentpunktu, bet ar vidējo profesionālo izglītību par 5 procentpunktiem.Savukārt kravu pārvadātājs SIA „ LDz Cargo” sniedz šādus datus – 2010. gada beigās bija 2815 darbinieki. Darbinieki ar vidējo profesionālo izglītību sastāda 57%, ar augstāko izglītību –19%. SIA „LDz Ritošā sastāva serviss” tā paša gada beigās nodarbināja 1 382 darbiniekus arvidējo vecumu 44,5 gadi, no kuriem 15% darbinieku ir augstākā izglītība, 75% - vidējāprofesionālā un vidējā vispārējā izglītība 162 .Uzņēmumu prognoze par 2015. gadu norāda, ka visvairāk samazināsies darbinieku ar pamatavai zemāku un vispārējo vidējo izglītību īpatsvars, kas varētu būt skaidrojams ar šo darbiniekuprofesionālās kompetences transporta un loģistikas nozarē trūkumu. Savukārt pieaugumsgaidāms darbinieku ar augstāko izglītību īpatsvarā - par aptuveni 17%. Ņemot vērā, kalielākoties uzņēmumi nākotnē plāno paplašināt savu darbību, tieši darbinieki ar augstākoizglītību nozare būs nepieciešami visvairāk.Transporta un loģistikas nozarē ir daudz reglamentēto profesiju. Reglamentētā profesija irLatvijas Republikā reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbībukopums šajā likumā noteiktajās profesijās, kā arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs unEiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs reglamentēta tāda profesionālā darbība vaireglamentētu profesionālo darbību kopums, kuru uzsākšanai un veikšanai attiecīgās valststiesību aktos izvirzīta atbilstošas profesionālās kvalifikācijas prasība. Līdz ar to reglamentētatiek arī izglītība attiecīgajās profesijās.Reglamentētā izglītība ir jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība,kuras programmas struktūru un līmeni Latvijas Republikā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīsun Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs nosaka tiesību akti un apstiprina un162 Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Dzelzceļš” 2010.gada pārskats92

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrakontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas. 163 Kvalifikācijas atbilstības pārbaudi (pretendentaprofesionālo zināšanu novērtēšanu) veic institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijasatzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās. Pārbaudes mērķis ir novērtēt pretendentaspējas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Kopumā var secināt, kaprofesionālās kvalifikācijas process reglamentētajās profesijās ir labi pārraudzīts, tasnodrošina ne tikai Latvijas darba tirgus aizsardzību, bet arī augstu profesionālo standartuievērošanu.Visās pārējās jeb tā sauktajās nereglamentētajās profesijās nekāda oficiāla atzīšana prasītanetiek, viss atkarīgs no darba devēja - izglītības dokumentu un pieredzes novērtējuma.LR izglītības iestādes piedāvā plašu izglītības programmu spektru, kuras aptver visastransporta un loģistikas nozares Augstākās izglītības iestāžu piedāvātās profesionālāsizglītības programmas apkopotas 2. pielikumā. Izglītības programmas līdz trešajamprofesionālās kvalifikācijas līmenim un tālākizglītības programmas 3. pielikumā.Darba devēju vērtējums74% no aptaujātajiem transporta un uzglabāšanas uzņēmumiem pēdējo piecu gadu laikā navpieņēmuši darbā kādus jaunus darbiniekus uzreiz pēc profesionālo arodskolu vai tehnikumubeigšanas. No tiem 26% (41 aptaujātā uzņēmuma), kas pēdējo piecu gadu laikā ir pieņēmušidarbā kādus jaunus darbiniekus uzreiz pēc profesionālo arodskolu vai tehnikumu beigšanas,39 ir snieguši novērtējumu par šo darbinieku zināšanām un prasmēm. Vidēji visaugstākuzņēmumi novērtē šo darbinieku iniciatīvu, teorētiskās zināšanas un radošo domāšanu (vid.vērt. 3,4). Šo darbinieku spēju patstāvīgi rast risinājumu problēmsituācijas un praktiskāsprofesionālās prasmes darba devēji vērtē zemāk (attiecīgi vid. vērt. ir 3 punkti). (4.1.2. attēls)163 „Latvijas Vēstneša” Tiesību aktu vortāls. Tiesību akti. Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālāskvalifikācijas atzīšanu" 1. pants, 20.06.2001.93

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4.1.2.attēls. SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Jaunu darbinieku, kuri atnāk strādāt Jūsu uzņēmumā uzreiz pēc profesionāloarodskolu un tehnikumu beigšanas, zināšanu un profesionālās prasmes novērtējums (pēc uzņēmumu pārstāvju domām)(n=39)Administrācijas darbinieku un speciālistu līmenī izglītības līmenis ir svarīgs, bet vienkāršoprofesiju līmenī svarīgāka ir attieksme. Pie tam, izglītības iestāde var dot kopējās zināšanas unprasmes, bet ne vienmēr var dot tās specifiskās zināšanas, kuras saistītas ar konkrētāuzņēmuma darbību. Ja darbinieks ir motivēts, tad tālākizglītības ceļā šo specifiku var apgūt.Piemēram, pasta nozarē tika atzīmēts, ka darbiniekiem, kuri apkalpo klientus navnepieciešama īpaša izglītības programma – nozīmīgākās ir klientu apkalpošanas prasmes,datora prasmes un attieksme, darba specifiku var apgūt konkrētajā darba vietā vaitālākizglītības kursos. Darba devēji arī atzīmēja, ka grūti atrast labus darbiniekus un bieži viendarbinieku kvalifikāciju gribas augstāku, nekā tā ir.Nozares eksperti atzina, ka profesionālajai izglītībai jābūt pēctecīgi sakārtotai visos līmeņos,ieskaitot augstāko profesionālo izglītību, jo šobrīd profesionālo izglītību bieži vien identificēar izglītību līdz trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, aizmirstot par augstākoprofesionālo izglītību.Izglītotāju vērtējumsAugstākās izglītības iestāžu piedāvāto ar transportu un loģistiku saistīto izglītības programmuanalīze izglītotāju vērtējumā veikta pamatojoties uz to pašvērtējuma ziņojumiem. Izglītībasprogrammu stipro un vājo pušu analīze apkopota 2. pielikumā.Profesionālās izglītības programmu pašvērtējumi ir atšķirīgi, tomēr kā galvenās stiprās pusesar transporta un loģistikas nozari saistīto programmu īstenošanā izglītotāji atzīst:94

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra- mācību spēkiem ir ilggadēja pieredze un augsta kvalifikācija transporta priekšmetupasniegšanā;- pasniedzēji veic nozīmīgu grantu un citu starptautisku līgumdarbu izpildi;- datoru klases lielākoties atbilst mūsdienu prasībām;- prakse studiju laikā, kas ļauj jau studējot iesaistīties atbilstošā darbā;- lietišķas saites ar darba devējiem un to apvienībām;- ciešas saites ar ārzemju tehniskajām augstskolām, kas ļauj periodiski nosūtītstudējošos uz ārvalstu tehniskajām augstskolām pilnveidotas apmācības nolūkos;- tiek attīstītas pētnieciskā darba iemaņas sadarbībā ar nozares uzņēmumiemdiplomprojektu izstrādāšanai nozarei aktuālu problēmu risināšanā.Vājās puses:- programmas realizācijā piedalās maz jaunu pasniedzēju, kam ir doktora grāds un kasir jaunāki par piecdesmit gadiem;- studenti nav pietiekami nodrošināti ar jaunāko mācību literatūru, it sevišķi latviešuvalodā;- laboratorijas aparatūra pārsvarā ir ekspluatācijā vairāk par 10 gadiem (tomēr tā ļaujpētīt fundamentālās sakarības);- laboratoriju bāzi vēl nepieciešams modernizēt;- nav pietiekoši kvalitatīvi izstrādāti prakses realizācijas normatīvie dokumenti;- pārāk mazas iespējas materiāli ieinteresēt prakses vadītājus no uzņēmumiem;- nav iespēju apmaksāt kvalifikācijas darbu vadītāju darbu no uzņēmumiem;- nav finansiālu iespēju uzaicināt ārzemju vieslektorus;- vāja studentu sagatavotība vidusskolā: zemas zināšanas eksaktajos priekšmetos;- nepietiekoši pamatota un skaidra izglītības politika par koledžu vietu augstākāsizglītības sistēmā.Pēc SIA „AC Konsultācijas” veiktās izglītības iestāžu, kuras īsteno ar transporta unuzglabāšanas nozari saistītas izglītības programmas, aptaujas, tās pārstāvji atzīst, ka viņuabsolventi ir pieprasīti darba tirgū. Izglītības programmu saturs tiek veidots saskaņā ar valstsprofesionālās izglītības standartu un profesijas standartu, balstoties uz metodiku. Tikaatzīmēts, ka jebkurā jomā nepieciešama nozaru darbinieku specifiska apmācība, kura pārsvarātiek iegūta uzņēmumā, jo vispārīgās zināšanas attiecīgajā nozarē izglītības iestāžuabsolventiem ir. To var panākt tikai veidojot dialogu ar darba devēju, lai zinātu nepieciešamāskompetences, jo ne vienmēr ir attiecīgo darba vietu aprakstu atbilstība profesiju standartiem.Darba devēji uzskata, ka maksimāli jāveicina praktiskās darbības visos mācāmajospriekšmetos un lielāks uzsvars jāliek arī uz svešvalodu apguvi. Nav skaidras darba tirgus95

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrapieprasījuma specializācijas jomas, nišas un detaļas, kas kavē pareizu darba tirguspiedāvājuma sagatavošanu. Trūkst koordinējošas institūcijas. Mācību iestādei šodienassituācijā jāveido savi sadarbības modeļi ar darba devējiem, kas prasa papildus laiku unfinansējumu.4.2. Sadarbība starp darba devējiem un izglītotājiemIzglītotāji atzīst, ka sadarbība ar darba devējiem notiek, bet ne vienmēr tā ir rezultatīva. Vairāktas redzams organizējot praktiskās mācības, kvalifikācijas prakses vietas un Centralizētokvalifikācijas eksāmenu kārtošanu.Prakses organizēšanas iespējasPēc nozares uzņēmumu aptaujas, 128 transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumospēdējo trīs gadu laikā praksē vienlīdz daudz bijuši augstākās izglītības iestāžu studenti (kopā198 studentu) un profesionālās vidējās un arodizglītības audzēkņi (180 audzēkņu), mazākuzņēmumos praksē bijuši citi praktikanti (kopā 54 cilvēku).Vairāk nekā puse uzņēmumu nav snieguši atbildi par to, vai uzņēmumā pēdējo trīs gadu laikāpraksē ir pieņemti kādi praktikanti. Tajos 128 uzņēmumos, kuri atbildēja uz šo jautājumu,procentuāli visvairāk darbā pieņemti augstākās izglītības studenti (46% no praktikantukopskaita), profesionālās vidējās un arodizglītības audzēkņi (42%) un salīdzinoši mazākpieņemti cita veida praktikanti (13%). Aptaujātie darba devēji apgalvo, ka uzņēmumi varpilnībā nodrošināt transporta un loģistikas nozares profesionālās izglītības audzēkņu praksiatbilstoši viņu mācību programmām. Vidēji vienā uzņēmumā pēdējo trīs gadu laikā pieņemti1,5 profesionālās, arodizglītības audzēkņi vai studenti un vidēji 0,5 cita veida praktikanti.No praktikantiem, kas bijuši nodarbināti uzņēmumā, visbiežāk uzņēmumā paliek strādāt citipraktikanti (t.i., ne profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības, ne augstākās izglītībasaudzēkņi) –33% no praktikantiem. No augstākās izglītības audzēkņiem uzņēmumā strādātpalikuši 22%, savukārt no profesionālās vidējās un arodizglītības audzēkņiem - 16%. (4.2.1.attēls)96

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4.2.1.attēls. SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Uzņēmumu sniegtās atbildes uz jautājumu - cik no profesionālās vidējās unarodizglītības audzēkņiem vai augstākās izglītības studentiem, kas pēdējos 3 gados uzņēmumā ir bijuši praksē, irpalikuši strādāt uzņēmumā (absolūtos skaitļos) (n=125)Izglītotāji prakses iespējas nozares uzņēmumos vērtē kā labas, tomēr atzīst, ka nepieciešamaregulārāka sadarbība. Izglītotāju skatījumā darba devējus attiecībā uz vēlmi ņemt praktikantusvar iedalīt divās grupās. Vieni ir tie, kuri saskata iespējas novērtēt potenciālos darbiniekus,atbrīvot pastāvīgā darbā esošos darbiniekus no atsevišķiem darbiem, kurus var uzticētpraktikantam un otri, kuri praktikantu uzskata par apgrūtinājumu, jo viņš ir jāapmāca darbaspecifikā.Nozares tehnoloģiju izmantošana apmācības procesāNozares tehnoloģiju izmantošanas vērtējums izglītotāju skatījumā atkarīgs no konkrētāsizglītības programmas un tā aprīkojuma, kas nepieciešams izglītības programmas īstenošanai.Ja izglītības programmas īstenošanai nav nepieciešams īpašs aprīkojums, tad izglītībasiestādēs ir pietiekami labs nodrošinājums ar datortehniku un nepieciešamo programmatūru.Problēmas ir to izglītības programmu realizēšanā, kuras prasa īpaši aprīkotas laboratorijas(skatīt 2.pielikumu),Izglītotāji atzīmē, ka ar specifiskajām tehnoloģijām izglītojamie var iepazīties un iegūtiemaņas darbā ar tā prakses laikā. Mācību laikā izglītības iestādē šīs iespējas ir ierobežotas.Nozares speciālistu iesaistīšana izglītības procesāIzglītotāji nozares speciālistu iesaistīšanu mācību procesā vērtē pozitīvi un galvenās formas ir:• mācību ekskursijas;• nodarbību vadīšana• sadarbība profesijas standartu izstrādē.• dalība profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijās.97

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTomēr tiek atzīmēta arī nozares speciālistu aizņemtība pildot savus tiešos darba pienākumusun ne vienmēr viņu vēlme iesaistīties izglītības procesā sakrīt ar iespējām.4.3. Izglītības iestāžu materiāli tehniskā aprīkojuma atbilstībaPēc Izglītības un zinātnes ministrijas novērtējuma profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūrair novecojusi un nespēj nodrošināt tautsaimniecības attīstībai nepieciešamā darbaspēkaattīstību un konkurētspēju. Profesionālajās izglītības iestādēs ir identificēts nepietiekamsmateriāli tehniskās bāzes nodrošinājums, kā arī finanšu trūkums moderno tehnoloģijuieviešanai un uzturēšanai. Esošais mācību aprīkojums nedod iespēju izglītojamiem apgūtdarba tirgus prasībām nepieciešamās zināšanas un prasmes. Izglītības iestāžu telpas neatbilstun materiāltehniskais nodrošinājums nav pietiekams izglītības programmas īstenošanasnosacījumiem, tas ir fiziski un morāli novecojis 164 .No valsts budžeta izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā 2009.gadā tika ieguldītiaptuveni 0,2 milj. latu, kas veido tikai 6% no nepieciešamā ieguldījuma, lai nodrošinātumūsdienīgas izglītības ieguvi 165 . Ēku kapitālais remonts, iekārtu un mācību līdzekļu iegāde unmodernizēšana galvenokārt tiek īstenota izmantojot ārvalstu palīdzības un struktūrfonduprojektu resursus. Laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam izglītības programmu īstenošanaiun darba tirgus prasībām atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums papildināts unmodernizēts galvenokārt pēc ESF projekta realizēšanas 166 .Arī Transporta un uzglabāšanas Nozaru ekspertu padome 2011.gadā, novērtējot darba spēkaun izglītības situāciju Transporta un uzglabāšanas nozarē, par vienu no nozares vājajiempunktiem min izglītības iestāžu nepietiekamu materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu 167 .Lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām, 2010.gadātika noslēgta vienošanās par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumasaņemšanu profesionālo skolu modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai. Kā viens nopriekšnosacījumiem finansējuma saņemšanai bija profesionālo izglītības iestāžu Attīstības uninvestīciju stratēģijas izstrāde 2010.-2015.gadam. Lai nodrošinātu mūsdienām atbilstošastelpas un aprīkojumu, piemēram, Rīgas Valsts Tehnikuma infrastruktūrā līdz 2015.gadam irnepieciešams investēt nedaudz vairāk kā 10 miljonu Ls (bez PVN), no kuriem 30% būtunovirzāmi aprīkojuma modernizēšanai un 70% jaunbūvju, renovācijas, kā arīenergoefektivitātes pasākumiem. Savukārt Latgales Transporta un sakaru tehniskās skolaprofesionālās izglītības programmu apguvei nepieciešamo aprīkojumu un iekārtas novērtē uz300 000 tūkst. latu, bet Rīgas Tehniskās koledžas Aviācijas A kategorijas līnijas tehniskās164 Izglītības un zinātnes ministrija. (2009). Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma165 Finanšu ministrija. (2006). Operacionālās programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība”166 Izglītības un zinātnes ministrija. (2009). Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010. –2015. gadam167 Eiropas Sociālā fonda 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes projekts “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālāsizglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”98

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraapkopes speciālistu apmācībai nepieciešami 2,5 milj. latu tehnisko, programmatisko untreniņu iekārtu iegādei 168 .2011.gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar atbildīgo iestādi irizvērtēja ERAF aktivitātē „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošanaprofesionālās izglītības programmu īstenošanai" apstiprināto projektu ieviešanas gaitu,pastāvošās problēmas un iespējamos turpmākos risinājumus un lēma iesaldēt projektudarbību, uz laiku neļaujot uzņemties jaunas saistības projektos paredzēto aktivitāšuīstenošanai. Izvērtējot projektus, secināts, ka ar pašreizējo finansējuma sadalījumu naviespējams nevienai profesionālās izglītības iestādei nodrošināt pilnīgu infrastruktūrasmodernizāciju, lai tā būtu sakārtota atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernasskolas vajadzībām saskaņā ar IZM apstiprināto skolas attīstības stratēģiju un ERAF aktivitātesmērķi.2012.gada 13.martā pēc IZM sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšana valdība lēma, kaIzglītības un zinātnes ministrijas pērnā gada nogalē apturētos Eiropas Reģionālās attīstībasfonda modernizācijas projektus varēs turpināt vien 15 profesionālās izglītības iestādes, bet 18projektu realizācija būs jāpārtrauc. Kuras būs šīs profesionālās izglītības iestādes, vai tostarpā būs arī skolas, kas realizē transporta un uzglabāšanas nozares programmas, nav vēlzināms.Situācija augstākās izglītības iestādēs attiecībā uz materiāltehnisko aprīkojumu transporta unuzglabāšanas nozares programmās salīdzinājumā ar profesionālām izglītības iestādēm irvērtējama kā apmierinoša, par to liecina arī SIA “AC Konsultācijas” 2012.gada aptaujas dati.Augstāko izglītības iestāžu pārstāvji apliecina, ka materiāli tehniskais aprīkojums irapmierinošs un atbilst izglītības programmu realizācijai, taču tas nemitīgi būtu jāuzlabo unjāpilnveido. Kā galvenais šķērslis tiek minēts finansējuma trūkums.4.4. Darbinieku specializācija un pārkvalifikācijaTā kā profesionālās izglītības programmas nevar nodrošināt visas ar konkrētā uzņēmumadarbību saistītās specifiskās zināšanas un prasmes, tad specializācijas jautājums transportaun uzglabāšanas nozarē ir ļoti aktuāls. Transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumuaptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmos lielākoties ir iespēja papildus mācīt savus darbiniekus(to norādījuši 67% no 155 uzņēmumiem), 33% norādījuši, ka uzņēmums nevar piedāvātmācību iespējas, 12% - ka ir iespējas mācīt tikai iesācējus pamatlīmenī un 8% - iespējas mācītir labākas nekā jebkur citur. (4.4.1. attēls)168 Profesionālo izglītības iestāžu Attīstības un investīciju stratēģijas 2010.-2015. gadam99

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4.4.1.attēls. SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Uzņēmumu atbildes uz jautājumu - vai Jūsu uzņēmumā var apgūt papilduszināšanas, prasmes un profesionālās kompetences, lai darbinieki veiktu darbu (n=155)Uzņēmumi lielākoties neorganizē darbinieku tālmācības pasākumus (izglītošanuprofesionālajai pilnveidei) (vidēji 29%) vai tos organizē retāk nekā reizi pusgadā (vidēji 36%).(4.4.2. attēls)4.4.2.attēls. SIA „AC Konsultācijas”, 2012. Uzņēmumu atbildes uz jautājumu - cik bieži uzņēmums rīko darbiniekutālākizglītības pasākumus (izglītošanu profesionālajai pilnveidei) (%) (n=151)Ja tālmācības pasākumi tiek organizēti biežāk nekā reizi pusgadā, tad šie pasākumi lielākotiestiek orientēti tieši darbiniekiem administratīvajā līmenī (11%), vienkāršo profesiju līmenī tiebiežāk nekā reizi pusgadā tiek organizēti tikai 4% gadījumu. Biežāk tieši vienkāršo profesijulīmenī apmācības nenotiek vispār (37%), savukārt administratīvo un speciālistu līmenīapmācības netiek organizētas 26% gadījumu. Kopumā pastāv saistība - jo biežāk uzņēmumiorganizē tālmācības apmācības vienā profesiju līmenī, jo biežāk tās tiek organizētas arīpārējos darbinieku profesiju līmeņos. Tātad, ja uzņēmums ir orientēts uz darbiniekuizglītošanu profesionālajai pilnveidei, nodrošina to visiem darbiniekiem. Piemēram, VAS„Latvijas dzelzceļš” finansiāli atbalsta perspektīvu darbinieku izglītības iegūšanu. 2010. gadāVAS LDz finansiāli atbalstīja 125 studējošos, no tiem 23 darbinieki studēja ārvalstu100

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraaugstskolās. Koncerna sabiedrību darbības profils nosaka nepieciešamību veikt sistemātiskastehniska rakstura mācības visu līmeņu darbiniekiem un it īpaši tagad – jaunu tehnoloģijuieviešanas laikā 169 .Pastāv vidēji cieša saistība starp apmācību organizēšanas biežumu administratīvajā unspeciālistu līmenī un uzņēmuma lielumu. Lielākos uzņēmums biežāk tiek rīkoti tālākizglītībaspasākumi darbiniekiem administratīvajā un speciālistu līmenī.Intervētie uzņēmēji apliecināja, ka darbiniekiem regulāri ir iespēja paaugstināt kvalifikāciju,pie tam atsevišķu amatu pienākumu pildīšanai transporta un uzglabāšanas nozarē tā irobligāta prasība.Uz jautājumu, vai transporta un uzglabāšanas nozares darbiniekiem ir nepieciešamaspecializācija, izglītotāju atbildes lielākoties ir atbilde ir noliedzošas, jo šaura specializācijasamazina iespējas atrast darbu. Nonākot katrā konkrētā darba vietā, absolventi izmantoapgūtās zināšanas, prasmes un kompetences, sākotnēji pielāgojoties konkrētajai videi.Praktiski visās nozarēs ienāk procesu un iekārtu elektroniska kontrole un vadība, par kurāmsvarīgi ir „ābeces” pamatprincipi, jo nav iespējas apgūt visu. Tomēr ir arī pretēji viedokļi, katransporta un uzglabāšanas nozares darbiniekam ir nepieciešama specializācija, jo, piemēram,katram loģistikas virzienam ( dzelzceļa, autotransporta, gaisa un jūras) ir sava specifika unlīdz ar to nepieciešamas atšķirīgas zināšanas, prasmes, kompetences. Specializēšanāsnepieciešamību varētu atrisāt ar izglītības programmu modulāro uzbūvi – veidojot atsevišķusmoduļus specifisku zināšanu un prasmju apguvei.Pēc transporta un uzglabāšanas nozares aptaujas rezultātiem, tie uzņēmumi, kas finansē savudarbinieku kvalifikācijas celšanu (tālākizglītības pasākumus), pēdējo piecu gadu laikā biežāk irpieņēmuši darbā kādus jaunus darbiniekus uzreiz pēc profesionālo arodskolu vai tehnikumubeigšanas. Starp dažādos sektoros darbojošiem uzņēmumiem un to, vai uzņēmums irpieņēmis darbā kādus jaunus darbiniekus uzreiz pēc profesionālo arodskolu vai tehnikumubeigšanas, nav novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības.Izglītības iestādes piedāvā plašu tālākizglītības programmu klāstu, kuras īsā laikā ļaujpārkvalificēties, arī tiem, kuru izglītība nav bijusi saistīta ar transporta un uzglabāšanasnozari. Izglītotāju skatījumā tirgū izveidojusies situācija, kad uzņēmumi paši plāno darbiniekukvalifikācijas un karjeras izaugsmes scenārijus. Pēc nepieciešamības, sadarbībā ar galvenā šīsnozares uzņēmuma pārstāvjiem, ir iespējas izstrādāt jaunas izglītības programmas, kurāsbūtu integrēts saturā viss nozarē strādājošajam darbiniekam nepieciešamais. Izglītībasiestādes piedāvā arī programmu apguvi neklātienē. Tomēr plaši nav pieejamas e-studijas.169 Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Dzelzceļš” 2010.gada pārskats101

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4.5. Nozares darbaspēka karjeras izaugsmes iespējas un konkurētspējaDarbaspēks Latvijā, tai skaitā, transporta un uzglabāšanas nozarē ir izglītots, bet navpietiekami kvalificēts efektīvi pielāgoties mainīgajām tirgus ekonomikas prasībām 170 . Lainodrošinātu iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, gatavību piemēroties pārmaiņām un kļūtpar pilnvērtīgiem sabiedriskās un ekonomiskās dzīves dalībniekiem, nozīmīga loma irmūžizglītībai (kvalifikācijas paaugstināšanai vai citas kvalifikācijas iegūšanai atbilstoši darbatirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām). Tādējādi būtu jāpalielina profesionālāstālākizglītības piedāvājums publiskajā sektorā atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībasvajadzībām, jāizstrādā un jāievieš tālākizglītības kursus un moduļus, jānodrošina kvalifikācijascelšanas kursi un prakses iespējas uzņēmumos.Pēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma par tematu “ES politikas ietekmeuz transporta nozares darbinieku nodarbinātības iespējām, apmācības vajadzībām un darbaapstākļiem” (izpētes atzinums) (2011/C 248/04) datiem 171 pieaugošās pārrobežu satiksmesdēļ ir vajadzīga pastiprināta apmācība par attiecīgās valsts satiksmes drošības noteikumiem,kā arī valodu mācīšana gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan vilcienu personālam. Tā kā visostransporta nozares sektoros vērojama tehnikas attīstība un plaši izmanto IKT, ir vajadzīgsaugstāks izglītības līmenis un vairāk pastāvīgas apmācības pasākumu. Darbā, kas vairākorientēts uz klientiem, vajadzīgas prasmes, kuras agrāk neietilpa uz tehniku orientētotransporta nozares profesiju pamatapmācībā, tāpēc te svarīga nozīme būtu mūžizglītībai.Savukārt dzelzceļa kravu pārvadājumu nozarē pieaug pieprasījums pēc daudzpusīgāmprasmēm, un tāpēc ir jādefinē jaunas profesijas un jānodrošina atbilstoši apmācības kursi.Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzīst, ka vairāk darbinieku vajadzēsadministratīvās vadības līmenī it sevišķi dzelzceļa nozarē, jo pašreizējais personālspakāpeniski noveco un pieaug problēmas saistībā ar pieņemšanu darbā, tāpēc ir vajadzīgasatbilstošas apmācības un mūžizglītības programmas dažādām darba ņēmēju vecuma grupām.Daļu profesiju iespējams apgūt un papildināt jebkurā dzīves brīdī arī tālākizglītībasprogrammu un profesionālās pilnveides kursu ietvaros. Profesionālās izglītības un pieaugušoprofesionālās izglītības mācību centri piedāvā apgūt 2. vai 3. kvalifikācijas līmeņa profesijas:autoatslēdznieks, automehāniķis, autoelektriķis, transportlīdzekļu krāsotājs, sauszemestransportlīdzekļu tehniskais vērtētājs, automobiļu skārdnieks, sliežu ceļu saimniecībastehniķis, mašīnista palīgs, elektriķis, elektromontieris, instrumentu meistars, matrozis, kuģamotorists, kuģu būves atslēdznieks, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis, metinātājs,mazizmēra kuģu vadītājs, celtņa operators, autokrāvēja vadītājs u.c.. Savukārt augstākāsizglītības iestādes piedāvā tālākizglītības kursus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecībasloģistikā, transporta pārvadājumu loģistikā, aviokravu pārvadājumu organizācijā u.c.170 Eiropas Komisija. (2011). Gada izaugsmes pētījums. Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts171 Eiropas Komisija. (2011). Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma par tematu “ES politikas ietekme uztransporta nozares darbinieku nodarbinātības iespējām, apmācības vajadzībām un darba apstākļiem” (izpētes atzinums)(2011/C 248/04)102

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraspecialitātēs. Katru gadu pieaug arī uzņēmumu un privāto mācību centru skaits, kasnodarbojas ar pieaugušo izglītošanu, piem., tiek piedāvāti kursi loģistikaskomercdarbiniekiem un loģistikas speciālistiem. Plaši tiek organizēti kursiangļu valodasapgūšanai jūrniekiem, ātrgaitas glābšanas laivu vadīšanā, gaisa satiksmes dispečeru kursi,krasta personāla apmācības kursi, kuģu manevrēšanas un vadīšanas kursi, u.c. Taču lielākaisšķērslis šādu profesionālo pilnveides kursu apmeklēšanai ir finansējums. Plašākastālākizglītības iespējas Latvijā ir maksātspējīgiem cilvēkiem, bet vairākumam Latvijaspieaugušo iedzīvotāju, īpaši ārpus Rīgas, nav brīvu līdzekļu, kurus varētu ieguldīt savāattīstībā. Ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (republikas pilsētām unnovadu centru pilsētām) mūžizglītības piedāvājums ir salīdzinoši ierobežotāks, kas radareģionu iedzīvotājiem papildus resursu patēriņu, lai varētu piedalīties mācību programmās,kursos vai semināros, kas notiek republikas pilsētās vai novadu centros. Tāpat saglabājastendence, ka tālākizglītībā iesaistās pārsvarā jauni cilvēki (vecumā no 19 – 40 gadiem) un tie,kam ir augstākā izglītība. Tikai 28% no tiem, kas iesaistījušies tālākizglītībā, ir cilvēki bezprofesionālās kvalifikācijas (ar nepabeigtu pamata, pamata vai vidējo vispārējo izglītību) 172 .Tas norāda uz vēl vienu problēmu, ka cilvēkiem, kam nav profesijas, ir grūti iesaistītiestālākizglītībā, jo viņiem nav motivācijas mācīties tālāk. Pēc Transporta un loģistikas Nozaruekspertu padomes vērtējuma nepieciešams veidot tālākizglītības un profesionālās pilnveidesprogrammas pēc darba devēju pieprasījuma, tāpēc ļoti nozīmīga būtu darba devēju unprofesionālo izglītības iestāžu sadarbība.Pēc profesionālo izglītības iestāžu Attīstības un investīciju stratēģijām 2010.-2015. gadam,var secināt, ka daudzas izglītības iestādes šobrīd domā par tālākizglītības piedāvājumupalielināšanu un jau 2015.gadā plāno ieviest jaunas tālākizglītības programmas gan darbameklētājiem, gan cilvēkiem darba tirgū profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai.Piemēram, Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola paredz šādas tālākizglītībasprogrammas dzelzceļa transportā, kas šobrīd netiek realizētas - vilces līdzekļa vadītāja(mašīnista) palīgs, ritošā sastāva atslēdznieks, lokomotīvju saimniecības tehniķis, transportavagonu tehniķis, sliežu ceļu saimniecības tehniķis, dzelzceļa transporta pārvadājumuorganizācijas un kustības drošības tehniķis, dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikasun sakaru tehniķis 173 .Transporta un uzglabāšanas nozare ir viens no stratēģiski nozīmīgākajiem Latvijas sektoriem,tā strauji attīstās un ir svarīga visas tautsaimniecības kontekstā. Pēc Ekonomikas ministrijasprognozēm straujākas izaugsmes scenārija gadījumā transporta un sakaru nozarē darbaspēkapieprasījums 2016. gadā varētu pieaugt par 11%, lēnāka attīstības scenārija gadījumā – parnepilniem 7%. 174 Līdz ar to secināms, ka Latvijā transporta un uzglabāšanas nozares profesijuspeciālistiem ir ļoti plašas un interesantas darba un karjeras izaugsmes iespējas, kas saistītasar mobilitāti, jo transporta nozare Eiropas Savienībā ir nozīmīgs nodarbinātības avots.172 Izglītības un zinātnes ministrija. Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam173 Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola Attīstības un investīciju stratēģija 2010.-2015. gadam174 Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaatbilstībai vidējā termiņā103

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraArī aptaujāto koledžu, profesionālo vidējo un augstākās izglītības iestāžu pārstāvji norāda, kanozarē pastāv plašas karjeras un tālākizglītības iespējas transporta un uzglabāšanasspeciālistiem. Tāpat liela daļa audzēkņu pēc profesionālās izglītības absolvēšanas turpinamācības augstākās izglītības iestādēs, izmantojot specialitāti kā bāzi studijām juridiskajās,ekonomiskajās un loģistikas fakultātēs.4.6. Mācībspēku kvalifikācijas atbilstība izglītības programmu vajadzībāmProfesionālās izglītības programmā iesaistītajam mācībspēkam jābūt augsti kvalificētam unkompetentam, lai nodrošinātu studējošajiem nepieciešamo pētniecības iemaņu, teorētiskozināšanu, prasmju un kompetenču apguvi. Kā norāda iepriekšējie SIA „AC Konsultācijas”veiktie pētījumi par profesionālo izglītību, tās infrastruktūru un mācībspēku novērtējumu,kopumā pasniedzēji un pedagogi tiek novērtēti pozitīvi. Kā negatīvs aspekts minams tas, kapārāk lēni notiek kolektīva nomaiņa, kā rezultātā novērojama mācībspēku novecošanāslielākajā daļā izglītības iestāžu.Pasniedzēju vidū būtu nepieciešama nepārtraukta kvalifikācijas līmeņa celšana, jo īpaši tādēļ,ka nepastāv kāds noteikts kvalifikācijas līmenis, pie kura varētu apgalvot, ka tas ir atbilstošsdarba tirgum, jo darba tirgus prasības visu laiku mainās. Arī viskvalificētākajiem speciālistiemik pēc pāris gadiem būtu jāpaaugstina savu kvalifikāciju kursos vai pieredzes apmaiņasbraucienos.Pēc SIA „AC Konsultācijas” veiktās transporta un uzglabāšanas nozares koledžu, profesionālovidējo un augstākās izglītības iestāžu apzināšanas, tās pārstāvji atzīst, ka visiempasniedzējiem ir augstākā izglītība, pie tam daudzi turpina mācības tālāk. Mācībspēkipiedalās arī dažādos ar nozari saistītos kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, ko atbalstaizglītības iestāžu administrācija, tādējādi veicinot sadarbības prasmju un pašpieredzespilnveidi. Daudzi pedagogi piedalās arī ESF finansētajos izglītības projektos.RTU Studiju daļa sadarbībā ar Informācijas tehnoloģijas dienestu ir ieviesusi Studentuanketēšanas sistēmu, ne retāk kā reizi semestrī veicot regulāras studējošo aptaujas par studijusatura un mācībspēku darba kvalitāti. Transporta un mašīnzinību fakultātes 70% studentunovērtē pozitīvi mācībspēku sagatavotību nodarbībām un atzinīgi novērtē mācībspēkusniegtās konsultācijas 175 .175 Rīgas Tehniskā universitāte. Studijas. Studiju kvalitātes novērtēšana104

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4.7. Ierobežojumi izglītībaiPēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) ziņojuma par duālas arodizglītības unapmācības sistēmas ieviešanu Latvijā datiem, tiek secināts, ka ieviešot duālo apmācībassistēmu tiktu atrisinātas ar profesionālo izglītības kvalitāti saistītās problēmas, tādējādinovēršot atsevišķus trūkumus darba tirgū 176 . Piemēram Vācijas duālajai profesionālāsizglītības sistēmai raksturīgs ir tas, skolēns sākotnēji izvēlas prakses vietu konkrētāuzņēmumā un tikai tad izglītības iestādi, kas sniedz vajadzīgās teorētiskās zināšanas.Tādējādi nepieciešamās iekārtas ir uzņēmumā un izglītības iestādē tiek galvenokārt dotasvispārējas zināšanas. Līdz ar to atbildība par profesionālo izglītību tiek dalīta starp valsti undarba devējiem. Praktiskā mācību vieta ir uzņēmums, teorētiskā - profesionālās izglītībasiestāde. Tādā veidā apmācība norisinās vienlaikus izglītības iestādē un attiecīgās nozaresuzņēmumā, dodot iespēju jaunajiem speciālistiem iegūt darbam nepieciešamas un mūsdienāmatbilstošas praktiskās zināšanas un iemaņas. Duālā izglītība balstās uz vispārējo un teorētiskozināšanu apguvi centralizētās mācību iestādēs un praktisko iemaņu apguvi prakses vietās, kurapmācāmais 2 līdz 3,5 gadu laikā iepazīst reālos darbības procesus savā nākamajā darbavietā. Sasniedzot nepieciešamo izglītības un iemaņu līmeni, jaunais speciālists pretendē uzatbilstošas kvalifikācijas iegūšanu. Izglītības process ir tā strukturēts, ka jau ar pirmo mācībugadu izglītojamais tiek apmācīts un tajā pašā laikā strādā pie darba devēja, saņemot noteiktusamaksu – stipendiju. Audzēknis pirmajā mācību gadā vidēji uzņēmumā pavada vienu trešdaļuno mācību laika, pēdējos gados – divas trešdaļas. Līdz ar to darba devējam izglītojamaissākumā nedod finansiālu labumu, taču pēdējos apmācības gados strādā jau kā kvalificētsspeciālists par to pašu stipendiju, kā rezultātā darba devējs atgūst savus ieguldītos līdzekļusmācekļa apmācībā.Vācijā pastāv arī duālā augstākās izglītības sistēma, kur teorētiskos priekšmetus studentiapgūst profesionālajās universitātēs vai augstskolās, bet praktiskās darba iemaņas iegūstuzņēmumos vai kompetences centros.Paralēli teorētiskai apmācībai izglītības iestādēs un praktiskai apmācībai uzņēmumos,izglītojamie Vācijā var apmeklēt arī kompetences jeb mācību centrus. Kompetences centros irpieejamas jaunākās tehnoloģijas, iekārtas, materiāli un audzēkņu apmācībā piedalāsprofesionālo organizāciju izvirzīti speciālisti. Šajos centros izglītojamie apgūst praktiskāsiemaņas tajos gadījumos, ja darba devējs nespēj savā uzņēmumā nodrošināt attiecīguprogrammā noteikto profesionālo iemaņu apguvi atbilstoša mācību aprīkojuma, speciālista vainepietiekama laika dēļ. Kompetences centros praktiskās zināšanas un iemaņas apgūst arī tieaudzēkņi, kuri nav spējuši noslēgt līgumu ar darba devēju. Vācijā pastāv trīs veida mācībucentri:Centri, kas piesaistīti amatniecības vai tirdzniecības un rūpniecības kamerām;176 Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Ziņojums par duālu arodizglītības un apmācības sistēmu, 2009105

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraCentri, kuri izveidoti pie lieliem industriāliem uzņēmumiem, un kuri specializējaskonkrētu uzņēmumu vajadzībām atbilstošu profesiju apguvē;Brīvie izglītības sniedzēju centri (sabiedrības ar ierobežotu atbildību un biedrības).Kompetences centros notiek arī tālākizglītības, profesionalitātes celšanas un bezdarbnieku unpārkvalificēšanas apmācības. Kompetences centros izglītojamo praktisko iemaņu apguvei tiekizmantota modulārā apmācības sistēma. Modulārās apmācības modulis ir patstāvīgaapmācības programmas daļa ar noteiktiem mērķiem, uzdevumiem un rezultātu novērtēšanuprofesionālo kompetenču apguvei. Modulis ir paredzēts vienas vai vairāku profesionālokompetenču apguvei un tā saturu nosaka profesijai nepieciešamās noteiktās zināšanas,prasmes un profesionālās kompetences. Katra moduļa saturā savstarpējā saistībā ar citumoduļu saturu tiek ietvertas profesijas apguvei nepieciešamās zināšanas, prasmes unattieksmes pret profesionālo darbību. 177Tie, kas izvēlas Vācijā nākotnē darboties loģistikas jomā, var izvēlēties lielu klāstu nopiedāvātajām apgūstamajām profesijām, sākot ar noliktavas speciālista profesiju un beidzot arostas loģistikas speciālista profesiju. Taču loģistikas darbinieki tiek izglītoti arī citās profesijās– biroja darbinieku profesijā, mehatroniķu un informātiķu profesijās. Taču visu šo profesijumērķis ir viens – klientam nogādāt pareizo preci pareizā daudzumā pareizā vietā un īstajālaikā par pienācīgu cenu.Duālajā profesionālajā izglītībā var iegūt šādas profesijas loģistikas un transporta jomā –piem., autovadītājs, liellaivu vadītājs, dzelzceļa strādnieks, speciālists ostu loģistikā, pastapakalpojumu speciālists, speciālists noliktavas loģistikā, speciālists satiksmes inženierijā,lidojumu datu operators, transportēšanas pakalpojumu speciālists, gaisa satiksmes speciālists,kuģa mehāniķis, ekspeditors, ceļu uzturētājs 178 .Taču paralēli duālajai profesionālajai izglītībai, loģistikas un transporta profesijas var apgūt arīarodskolās, kurās apmācība notiek vienu gadu gan teorijā, gan praksē. Tādā veidā var iegūttādas profesijas kā piem., gaisa satiksmes dispečers, loģistikas pārvaldības speciālists,loģistikas asistents, navigācijas iekārtu speciālists.Duālajā studiju līmenī var iegūt bakalaura grādu loģistikas un transporta profesijās kā piem.,loģistikas vadībā, tūrisma vadībā, gaisa satiksmes pārvaldībā, loģistikas informācijas sistēmā,aeronautikas un kosmosa tehnoloģijā 179 .Vācijā izšķir profesijas loģistikas un uzglabāšanas jomā, lidmašīnu un kosmosa jomā,kuģniecības jomā, dzelzceļa jomā, transporta un satiksmes jomās. Vācijā ir noteikta arīkārtība, kādos izglītības veidos var iegūt katru no transporta nozares profesijām. Profesijas,kuras var iegūt Vācijā transporta un loģistikas jomā, t.sk., arī tās, kuras nevar apgūt Latvijā,skatīt pielikumā Nr. 8.177 Kloas, P.-W. (1997b): Modulare Berufsausbildung in Deutschland: Streitthema ohne Wirkung oder Perspektive mitZukunft?.- In: Gewerkschaftliche Bildungspolitik, 11/12-97, S. 18-25178 www.berufswelt-logistik.de179 www.aubi-plus.de106

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraĀIPL iesaka Latvijā īstenot duālās arodizglītības un apmācības sistēmas pilotprojektu unizvēlēties šim mērķim transporta un uzglabāšanas nozari, jo tas ir viens no stratēģiskinozīmīgākajiem Latvijas sektoriem (kā noteikts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā). Vēlviens iemesls izvēlēties šo nozari ir ievērojamais speciālistu trūkums – ir vairākas vietas, kuriegūt bakalaura un maģistra grādus transporta un uzglabāšanas nozarē, taču nozarei vajagdaudz vairāk darbinieku, kam būtu arodizglītības un apmācības diplomi. Šī joma šobrīd navpietiekami attīstīta, jo loģistikas darbiniekus un transporta pārvadājumu komercdarbiniekussagatavo tikai divās profesionālās izglītības iestādēs – Rīgas Tehniskās universitātes Liepājasfiliāles profesionālajā vidusskolā un Rīgas Tehniskajā koledžā.Transporta un uzglabāšanas Nozaru ekspertu padome, novērtējot darba spēka un izglītībassituāciju transporta un uzglabāšanas nozarē, par izglītības ierobežojošiem punktiem atzīst 180 :Nav valsts apmaksātas izglītības programmas profesionāliem auto vadītājiemDarba devējiem nav motivācijas rast prakses vietasMūsdienīgu mācību metožu neizmantošana mācību procesāPedagogu sastāva novecošanāsZems mācībspēku atalgojuma līmenisZems profesionālās izglītības prestižsAtsevišķām izglītības iestādēm nav atbilstošas materiāli tehnikās bāzesNepietiekams un lēns jaunāko tehnoloģiju ieviešanas līmenis mācību procesāProfesionālajā izglītībā netiek apmācīti auto vadītāji kravu un pasažieru pārvadājumos.Līdz ar to var secināt, ka viens no būtiskākajiem ierobežojumiem profesionālajai izglītībai irpārāk novecojusi un neatbilstoša materiāli tehniskā bāze, ko atzīst gan izglītības iestādes, kasrealizē transporta un uzglabāšanas nozares programmas, gan eksperti, gan Zinātnes unizglītības ministrija.NODAĻAS KOPSAVILKUMSAr transporta un uzglabāšanas nozari saistīto izglītības programmu klāsts ir ļoti plašs unietver arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības un tālākizglītībasprogrammas. Ņemot vērā to, ka nozare ir sarežģīta un sastāv no sektoriem, kuros ir atšķirīgskvalifikācijas speciālistu pieprasījums, arī izglītības programmu piedāvājums ir liels ungalvenokārt saistīts ar nozares sektoru specifiku. Taču arī viena nozares sektora ietvarosstrādājošo uzņēmumu funkcijas ir atšķirīgas un līdz ar to atšķirīgs pieprasījums kvalificētamdarbaspēkam. Aptaujātie uzņēmēji un izglītotāji dažādi izprot jēdzienu „specializācija”. Vienito saprot kā šauru specializāciju atbilstoši uzņēmuma specifiskajām darbībām, citi plašāk – kā180 Eiropas Sociālā fonda 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes projekts “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālāsizglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, 2011107

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraspecializāciju atsevišķo nozares segmentu griezumā (jūras, gaisa, dzelzceļa un autotransports).Izglītotāju vērtējumā transporta un uzglabāšanas nozares darbiniekiem lielākoties navnepieciešama, jo šaura specializācija samazina iespējas atrast darbu. Nonākot katrā konkrētādarba vietā, absolventi izmanto apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences, sākotnējipielāgojoties konkrētajai videi. Ir arī pretēji viedokļi – nozares darbiniekam ir nepieciešamaspecializācija, jo katram virzienam ir sava specifika un līdz ar to nepieciešamas atšķirīgaszināšanas, prasmes, kompetences.Transporta un uzglabāšanas nozarē ir daudz reglamentēto profesiju. Līdz ar to reglamentētatiek arī izglītība attiecīgajās profesijās. Kopumā var secināt, ka profesionālās kvalifikācijasprocess reglamentētajās profesijās ir labi pārraudzīts, tas nodrošina ne tikai Latvijas darbatirgus aizsardzību, bet arī augstu profesionālo standartu ievērošanu un atbilstību darba tirgusprasībām. Pilnīgākai izglītības programmu atbilstības novērtēšanai darba tirgus prasībāmkatra programma jānovērtē atsevišķi un procesā nepieciešams iesaistīt izglītības iestāžuatbildīgos programmu un specialitāšu vadītājus.Transporta un uzglabāšanas līdzīgi kā valstī kopumā izglītības iestāžu materiāli tehniskaisaprīkojums ir nepietiekams, īpaši profesionālās izglītības iestādēs, kas nedod iespējuizglītojamiem pilnvērtīgi apgūt darba tirgus prasībām nepieciešamās zināšanas un prasmes.Taču ir arī pozitīvi izņēmumi.Lai darbaspēks varētu efektīvi pielāgoties mainīgajām tirgus ekonomikas prasībām, būtujāpalielina profesionālās tālākizglītības piedāvājums publiskajā sektorā atbilstošitautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām. Transporta un uzglabāšanas nozares sektorosvērojama tehnikas attīstība, tādējādi ir vajadzīgs augstāks izglītības līmenis - jāizstrādā unjāievieš tālākizglītības kursus un moduļus.Profesionālās izglītības programmā iesaistītie mācībspēki ir kvalificēti un kompetenti, tačunovērojama pedagogu sastāva novecošanās un atsevišķu izglītība programmu nespēja sekotlīdzi mainīgajām tirgus zināšanās un regulējumu izmaiņām.Vācijā duālajā profesionālās izglītības sistēmā eksistē divas mācību vietas. Izglītības iestādespārņem teorētisko, bet uzņēmumi praktisko izglītības programmas daļu. Savukārt Latvijāprofesionālās izglītības iestādes ir gan teorētisko, gan praktisko iemaņu apguves vietas, untikai nelielu daļu no mācību laika izglītojamie pavada praksē uzņēmumos. Latvijā pretējiduālās izglītības sistēmai Vācijā ilglaicīgas praktiskās apmācības uzņēmumā nav iespējamas.Ieviešot šādu sistēmu tiktu palielināts profesionālās izglītības prestižs, un tādējādi vairākaudzēkņu izvēlētos saņemt profesionālo izglītību. Turklāt darba tirgum kopumā un jo īpašidarba devējiem būtu pieejami augsti kvalificēti un motivēti profesionāļi, kas apguvušivisjaunākās nozarēs pieprasītās praktiskās prasmes.Būtiskākie ierobežojumi profesionālajā izglītībā ir finansējuma trūkums materiāltehniskāsbāzes uzlabošanai, nepietiekams un lēns jaunāko tehnoloģiju ieviešanas līmenis mācībuprocesā un zems profesionālās izglītības līmenis.108

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra5. Ārējo faktoru ietekmeNodaļā sniegts ieskats par reģionālajām atšķirībām, kas ietekmē nozari, dažādu sektorureglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īsti raksturota nozares starpvalstu sadarbība unlielākie projekti, kuros nozares plānotāji un uzņēmumi ir iesaistīti.Atslēgvārdi: normatīvie akti, EK regulas, likums, Ministru kabinets, projekti, starpvalstusadarbība, organizācijas, reģionālās atšķirības5.1. Reģionālās atšķirībasLatvijas plānošanas reģioni ir salīdzinoši viendabīgi pēc teritorijas platības, bet pastāvievērojamas atšķirības starp Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju skaitu, kas veido 50% novalsts iedzīvotāju skaita, un pārējo plānošanas reģionu iedzīvotāju skaitu. Latvijā irizveidojusies nevienmērīga apdzīvojuma struktūra ar ļoti augstu urbanizācijas pakāpi un īpašiizteiktu viena attīstības centra – Rīgas dominanti. 2012. gada sākumā 68% iedzīvotāju dzīvojapilsētās, bet 32% laukos. Latvijā ir vērojama augsta iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētā –2012. gada sākumā Rīgā dzīvoja 651 tūkstoši iedzīvotāju jeb 32% no visiem valstsiedzīvotājiem (CSP dati). Latvijas iedzīvotāju blīvums ir viens no mazākajiem ES - vidējaisrādītājs ES ir 113 iedzīvotāji uz 1 km², bet Latvijā tas ir 35 iedzīvotāji uz 1 km².Arī darba samaksa ir atšķirīgs pa reģioniem, vismazākie iedzīvotāju ienākuma nodokļaieņēmumi pašvaldības budžetā uz vienu iedzīvotāju 100-150 Ls apmērā 2010. gadā irLatgales reģiona novados, savukārt lielākajā daļa Vidzemes, Kurzemes un Zemgales reģionanovadu nodokļa ienākumi ir robežās 150-250 Ls, izņēmums ir republikas pilsētas. Tikai Rīgasreģionā un dažos Zemgales reģiona novados šis rādītājs ir virs 250 Ls, savukārt Rīgā un tiešāRīgas apkārtnē tas ir 350-450 Ls uz vienu iedzīvotāju. 181Uzņēmējdarbības vide Latvijā izteikti koncentrējas vairākos nacionālas nozīmes centros, tāpēcarī transporta un loģistikas uzņēmumi, kas pēc savas būtības apkalpo citus uzņēmumus, sekošai koncentrācijai. Šie centri ir Rīga, Daugavpils, Ventspils, Liepāja, Valmiera, Jelgava,Jēkabpils.Autotransporta jomā novērojamas samērā maz reģionālo atšķirību, kas izskaidrojums arautotransporta plašo popularitāti un universālo pielietojumu, plašo autoceļu tīklu. Arī virknēpārvadājumu, piemēram, kokmateriālu, lauksaimniecības preču izvešanai, autotransportam irplašas priekšrocības pār citiem transporta veidiem pārklājuma dēļ, kas veicina vienmērīgupieprasījumu pēc šādiem pārvadājumiem visos reģionos. Arī izglītības jomā autotransportaspeciālisti tiek gatavoti visā valstī, taču augstāka līmeņa speciālistus, protams, sagatavoaugstākajās izglītības iestādēs, kuras gan pamatā koncentrējas Rīgā.Loģistikas un uzglabāšanas uzņēmumi pamatā izvietojušies lielo satiksmes ceļu krustpunktosvai to tuvumā, kas Latvijas gadījumā nozīmē - Rīgā un Rīgas pievārtē, kā arī pie ostām,181 Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Reģionu attīstība Latvijā 2010, 58.lpp.109

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūralidostas Rīga, nacionālas nozīmes centros. Loģistikas speciālistu sagatavošana koncentrējasRīgā un Liepājā.Jūras satiksmes nozares uzņēmumi ģeogrāfiski novietojušies gar Baltijas jūras un Rīgas jūraslīča piekrasti, kas atbilst Kurzemes un Rīgas reģionam. Latvijā nav attīstījusies iekšējo ūdeņu(upju) satiksme, ja neskaita izklaides braucieniem, arī vienīgā upju osta Lielupē vairs neveicpārkraušanas darbus.Gaisa satiksmes uzņēmumi koncentrējas ap Rīgas starptautisko lidostu, jo būtiska gaisasatiksmes kustība notiek tikai caur to, mazie reģionālie lidlauki savukārt piesaista mazoaviāciju un entuziastus. Saskaņā ar investīciju plāniem, paredzēts gan nostiprināt Liepājas unVentspils lidostu lomu un veicināt arī komerciālos iekšzemes lidojumus uz tām.Dzelzceļa nozarē vērojami divi izteiktākie reģionālie centri - Rīga un Daugavpils, kuroskoncentrējas ne tikai būtiskas dzelzceļa vadības un uzturēšanas struktūrvienības, bet arī ritošāsastāva remontuzņēmumi (depo un rūpnīcas), izglītības iestādes, kas sagatavo dzelzceļaspeciālistus. Mazāki, bet būtiski mezgli veidojas maģistrālo līniju krustpunktos unsavienojumu vietās - Jelgavā, Tukumā, Krustpilī, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī. Reģionālivismazākais dzelzceļa tīkls klāj Vidzemes reģionu, kas saistīts ar vairāku ilgstošineekspluatētu līniju demontāžu, kā rezultātā caur Vidzemi ved vairs tikai viena līnija Rīga-Valka un strupceļa tipa līnija Madona-Gulbene. Jāatzīst, ka visas Latvijā ekspluatācijā esošāsdzelzceļa līnijas būvētas laika periodā no Cariskās Krievijas 1860-tajiem gadiem līdz Latvijasbrīvvalsts 1930-tajiem gadiem, līdz ar to šobrīdējā situācija dzelzceļa nozarē vairākraksturojama kā mantotās infrastruktūras pielietošana tai tirgus situācijā, kurai tā atbilst,vienīgā jaunā infrastruktūra, kas tiek apspriesta, ir Rail Baltica savienojums.Pasta pakalpojumiem raksturīga lielu izmaksu atšķirība starp pasta sūtījumu piegādi pilsētāsun laukos. Šobrīd lielāks pasta un kurjeru darbības sektora uzņēmumu izvietojums ir Rīgā u.c.lielākajās pilsētās, kurās lielais iedzīvotāju blīvums šim sektoram funkcionēt efektīvāk. Zemskopējais iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju izkliedētība laukos tieši iespaido ikviena sūtījumapiegādi. Tā kā lauku apvidos ir augstas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, konkurence pastapakalpojumu tirgū attīstās lēni. 18252. Normatīvie aktiTransporta un loģistikas nozari būtiski regulē normatīvie akti, kura pie tam ir specifiskakatram sektoram. Šis regulējums reizēm kavē uzņēmējdarbību saistībā ar papildu prasībuievērošanu, taču bieži vien šīs pašas prasības ir tās, kas nodrošina paaugstinātu savstarpējokonkurētspēju starp dažādu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, utml. Neskaitot nozaresspecifiskos normatīvos aktus, to regulē arī vispārīgie normatīvie akti, taču, kā atzīstTransporta un loģistikas nozares ekspertu padome, nozare ir jūtīga pret izmaiņām nodokļu182 SM, Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, 9.lpp.110

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrapolitikā 183 , kas, lai gan ir vienāda visiem Latvijas uzņēmējiem, iespaido to konkurētspējusalīdzinot ar citu valstu uzņēmumiem.Dzelzceļa transportsPar būtiskāko normatīvo aktu dzelzceļa nozarē minamsDzelzceļa likums. Tas nosakadzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību. 184Dzelzceļa likums nosaka, ka valstij jāizstrādā Dzelzceļa vides aizsardzības politika un rīcībasprogramma, kā arī to, ka Valsts dzelzceļa administrācija ir atbildīga par šī dokumenta izstrādiun ieviešanu. 185Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu tāpat kā pa autoceļiem regulē Sabiedriskā transportapakalpojumu likums”, Dzelzceļa pārvadājumu likums, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomesizdotā regula (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem,izmantojot dzelzceļu un autoceļus, kā arī citi normatīvie akti. 186Eiropas Komisija jau vairākus gadus mērķtiecīgi ievieš jaunu regulējumu dzelzceļa nozarē, kasvērsts uz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi. Pamatojoties ar šīm dzelzceļa nozaresregulējuma harmonizēšanas tendencēm Eiropā, pastāvīgi pieaug ar dzelzceļa nozari saistītoregulu un direktīvu apjoms un to regulēto jautājumu klāsts. Lai gan šī tendence jāmin kā viensno sarežģījumiem, jo līdz ar katrām regulējuma izmaiņām dzelzceļa nozarei tam irjāpieskaņojas un to jāievieš, vienlaikus tas veicina arī nozares caurspīdīgumu un vienlīdzīgukonkurenci. Jau esošais regulējums attiecībā uz pārvadājumu operatorkompānijām ļaujsaņemt vienotu licenci un Eiropas savienības vienota parauga Drošības sertifikātu, kuru atzīstvisas ES dalībvalstis un tā rezultātā izzūd nozares valstiskās robežas.Ļoti apjomīgs un detalizēts darbs ES ir veikts izstrādājot ritošā sastāva Savstarpējāsizmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS), kuras harmonizē dalībvalstu prasības attiecībāuz jaunbūvētu vai modernizētu ritošo sastāvu. Arvien vairāk šīs SITS prasības tiek ieviestas arīpraksē, kā rezultātā arī uzlabojas iespējas bez liekiem sarežģījumiem ekspluatēt ES mērogāatzītus ritošā sastāva tipus un vienības visās ES dalībvalstīs, kas no vienas puses, veicinakonkurenci, no otras puses uzstāda papildu prasības gan ritošā sastāva izstrādātājiem, ganpārvadājumu uzņēmējiem. Šīs prasības ir pietiekami būtiskas un apjomīgas, lai būtunepieciešama esošo nozares speciālistu papildu apmācība, ko parasti organizē paši darbadevēji, kā arī profesionālās izglītības iestādēm jāņem vērā šīs tendences sagatavojot jaunosspeciālistus.Starptautiskos dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumus regulē šādi starptautiskie tiesībuakti - Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF); Nolīgums par183 Transporta un loģistikas Nozaru ekspertu padome. Paveiktais 2011. gadā184 Dzelzceļa likums185 Dzelzceļa vides aizsardzības politika 2009. – 2015. gadam (2008), 3.lpp186 Satiksmes ministrija. Sabiedriskais transports. Jomas raksturojums111

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrapasažieru starptautisko satiksmi (SMPS) un Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravusatiksmi (SMGS). 187Latvijas Dzelzceļiem kā 1520 mm tīkla sastāvdaļai saistoši ir arī citi šī tīkla starptautiskienolīgumi, skatīt OSJD organizācijas darbību pie 5.3. nodaļas.Pārvadājumi ar autotransportuAutopārvadājumus regulē vairāki Eiropas un Latvijas mēroga normatīvie akti. Pēc Satiksmesministrijas datiem, Eiropas Parlaments un ES Padome 2009. gadā pieņēma trīs regulas, kasskar Latvijas pārvadātājus.Viena no regulām (EK) Nr. 1071/2009) nosaka kopīgus ES noteikumus autopārvadātājaprofesionālās darbības veikšanā. Tās mērķis ir modernizēt noteikumus, ar kuriem reglamentēautopārvadātāja profesionālās darbības atļaušanu. Izmaiņas skar gan autopārvadātājaprofesionālās darbības veikšanas prasības, gan arī normas par atļauju izsniegšanu unpārraudzību.Otra regula (EK) Nr. 1072/2009) nosaka vienotus noteikumus piekļuvei starptautiskajamkravas autopārvadājumu tirgum. Dokumentā atrunāta pieeja autotransporta tīklam unnoteikumi par kravu autopārvadājuma veidiem. Jaunā regula precizē esošo juridiskodokumentu bāzi un papildina to ar noteiktiem aspektiem. Viena no būtiskākajām izmaiņām,ko nosaka regula, ir saistīta ar kabotāžas pārvadājumu veikšanas nosacījumu precizēturegulējumu Eiropas Savienības teritorijā un Eiropas Ekonomiskajā zonā.Trešā regula (EK) Nr. 1073/2009) nosaka kopīgus noteikumus attiecībā uz piekļuvistarptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum. Jaunās normas nosaka izmaiņas kabotāžaspārvadājumu nosacījumos un paredz, ka transportlīdzekļa vadītājs, kurš veic vienu neregulārustarptautisko pasažieru pārvadājumu, pēc iepriekšējā regulārā nedēļas atpūtas periodaizmantošanas ir tiesīgs atlikt nedēļas atpūtas laiku, ja pārvadājums ilgst vismaz 24 stundasdalībvalstī vai trešā valstī, kas nav tā pati valsts, kurā pārvadājums sācies.Minētās regulas, izņemot atsevišķus to pantus, Latvijas valdībai bija jāievieš līdz 2011.gada4.decembrim, bet līdz tam Satiksmes ministrijai bija jāveic nepieciešamie grozījumi Latvijasnormatīvajos aktos. 188Satiksmes ministrija izsniedz atļaujas starptautiskajiem regulārajiem pasažieru pārvadājumiemar autobusiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā, kā arī Latvijai saistošajosstarptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas starptautiskajiem regulārajiem pasažierupārvadājumiem ar autobusiem starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis(MK noteikumi Nr.248 „Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus187 Satiksmes ministrija. Sabiedriskais transports. Jomas raksturojums188 Satiksmes ministrija. Sabiedriskais transports.112

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraar autobusiem”, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumosparedzētās atļaujas”. 189Pasažieru pārvadājumus iekšzemes maršrutos regulē „Sabiedriskā transporta pakalpojumulikums”, kasnosaka institūciju kompetenci sabiedriskā transporta jomā, sabiedriskātransporta darbības un organizēšanas nosacījumus, paredz sabiedriskā transportanodrošināšanai nepieciešamo finansējuma avotus un finansēšanas principus. Saistībā arSabiedriskā transporta pakalpojumu likumu Ministru kabinetā pieņemti vairāki saistošinoteikumi. Pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pa autoceļiem un dzelzceļu Latvijā organizēVSIA „Autotransporta direkcija”. 190Sabiedriskā transporta pakalpojumu nozari reglamentē arī Eiropas Parlamenta un Padomes2007.gada 23.oktobra regula (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transportapakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, kā arī citi normatīvie akti. 191Starptautiskajā kravu un pasažieru pārvadājumu jomā ir spēkā arī sekojoši nolīgumi - EiropasEkonomikas Komisijas Iekšzemes transporta komitejas Eiropas Nolīgums par bīstamo kravustarptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), Eiropas valstu līgums attiecībā uztransportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR), Nolīgums par ātribojājušos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālam iekārtām, kasizmantojamas šajos pārvadājumos (ATP), Nolīgums par pasažieru neregulārajiemstarptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS) un CMR un CVR konvencijas. 192Starpvalstu līgumu par kravu pārvadājumiem noslēgšanu organizē VSIA "Autotransportadirekcija", kā norādījuši aptaujātie uzņēmēji, šie līgumi ne vienmēr atbilst patiesajai kravuplūsmai un var radīt šķēršļus nesakārtoto līgumattiecību dēļ.Biedrība „Latvijas Auto" ir nevalstiska organizācija, kura apvieno Latvijas kravu un pasažieruautopārvadājumu uzņēmumus, kopš 1992. gada tā ir Starptautiskās Autotransporta Savienības(IRU) īstenais biedrs. 193Ūdens transportsTā kā Latvijā iekšzemes ūdens transporta sistēma nav attīstība, šajā nodaļā minami normatīvieakti, kas regulē pārvadājumus pa jūru.Jūrniecība ir stingri starptautiski regulēta nozare. Starptautisko regulējumu jūrlietāsgalvenokārt nosaka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un tās specializētās aģentūras –Starptautiskā Jūras organizācija (SJO), Starptautiskā Darba organizācija (SDO), kā arīStarptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (IHO). Šīs organizācijas izstrādā starptautiskos189 Satiksmes ministrija. Sabiedriskais transports.190 TUrpat191 Turpat192 ATD. Normatīvie akti. Starpvalstu nolīgumi.193 Latvijas Auto. Asociācija.113

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrainstrumentus, izvirzot vienotas prasības dalībvalstīm visos jūras drošības aspektos. Latvijas kāšo organizāciju dalībvalsts uzdevums ir ratificēt starptautiskos instrumentus un tos ieviest.Starptautiskajos instrumentos jūrlietās noteiktās prasības nacionālā līmenī tiek ieviestas arlikumiem un no tiem izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem. Viens no tiem ir jūraskodekss, kas regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesībusubjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā. Kā nākamais minams jūrlietu pārvaldesun jūras drošības likums, kura mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmujūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošostarptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai novērstu videspiesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi. Visbeidzot izstrādāts arīlikums par ostām, kas reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību. 194Jūrniecības nozarē ir arī dažādas konvencijas, ko izstrādā Starptautiskā Jūras organizācija(IMO). Viena no apjomīgākajām sfērām, uz ko ir vērsta šīs organizācijas darbība unkonvencijas, ir tehniskās prasības kuģiem – tankkuģiem, naftas tankkuģiem, ātrgaitas kuģiemu.c. kuģu tipiem, konteineriem, beramkravām u.c., kā arī komunikāciju sistēmām. Īpašauzmanība konvencijās tiek pievērsta kuģa apkalpes kvalifikācijai un darba organizācijai.Piemēram, Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzespildīšanu. Līdz ar to profesionālā izglītība jūrniecībā ir stingri reglamentēta un izglītībasdokuments ir starptautiski atzīts, kas dod vienlīdzīgu iespēju Latvijas jūrniekiem strādāt visāpasaulē. 195Latvijā nav ratificēta Starptautiskās darba organizācijas (ILO) 137. un 152. konvencijas, kurasreglamentē darbu ostās dokeriem. Līdz ar to šis apstāklis negatīvi ietekmē gan darbu ostās,gan profesionālo izglītību ostu darbiniekiem.Gaisa transportsLatvijā gaisa transportu regulē 1994. gada 5. oktobrī pieņemtais likums „Par aviāciju”, kasnosaka Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, kā arī civilās un militārās aviācijasdarbību Latvijas Republikā valsts un tās iedzīvotāju interesēs. Balstoties uz šo likumu,izstrādāti vairāki normatīvie akti, Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi un EiropasSavienības normatīvie akti. 196 Likuma piektajā nodaļā, noteiktas prasības civilās aviācijaspersonālam, t.sk. civilās aviācijas personāla sagatavošana, bez kuru izpildes personai naviespējams stādāt aviācijas nozarē. 197Gaisa transporta nozari regulē arī vairāki starptautiskie tiesību akti. Eiropas Komisija irnoteikusi vairākas regulas, kas attiecas arī uz Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Regulas194 Satiksmes ministrija. Jūrniecība. Jomas raksturojums195 Turpat196 Likums „Par aviāciju”.197 Turpat114

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūranosaka gaisa satiksmes vadības dispečeru darbu, kopējus gaisa satiksmes plūsmaspārvaldības noteikumus, aviācijas drošību, gaisa pārvadājumu pakalpojumus u.c. jomas. 198 .Latvija arī pilda Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas konvencijas. Konvencijas nosakapilotu un apkalpes u.c. ar to saistītā personāla apliecību prasības, darbībās gaisā un uz zemeslietojamās mērvienības, gaisa kuģu nacionālās un piederības un reģistrācijas numura zīmes,pārvadājumu atvieglošanas pasākumus, gaisa satiksmes vadības pakalpojumus,aeronavigācijas informācijas pakalpojumus u.c. jomas. 199Latvijas Gaisa satiksme aktīvi iesaistās arī starptautiskā sadarbībā, iesaistoties Ziemeļeiropasfunkcionālo gaisa telpas bloku (NEFAB) izveidē. 200Pasta nozarePasta nozari Latvijā regulē Pasta likums un no tā izrietošie sekundārie tiesību akti. Pastalikumā ir noteikti VAS „Latvijas Pasta” pienākumi - nodrošināt visu valsti aptveroša pastapakalpojumu tīkla funkcionēšanu un visā Latvijas teritorijā ģeogrāfiski nediferencētu vispārējopasta pakalpojumu tarifu pielietojumu. 201ES tiesiskais regulējums attiecībā uz pasta pakalpojumiem ir noteikts Pasta direktīvā unTrešajā pasta direktīvā, ar kuru groza Pasta direktīvu. Trešā pasta direktīva nosaka tiesiskupamatu pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei, nosakot termiņu, kādā jāveic pasta tirgusatvēršana pilnībā: līdz 2010. gada 31. decembrim lielākajā daļā dalībvalstu (faktiski, 95% no ESpasta tirgus apjoma ziņā) un līdz 2012. gada 31. decembrim 11 dalībvalstīs (tai skaitāLatvijā). 202LR ir UPU dalībvalsts, un tai ir saistoši UPU normatīvie dokumenti, kuri 2008. gadā ir ratificētiar likumu „Par 1964. gada 10. jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004. gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta konvencijasNoslēguma protokolu, 2004. gada 5. oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentuun 2004. gada 5. oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”. 203Ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti 2011. gada nogalē Latvijā ir stājušies spēkā arīLR saistošie Pasaules Pasta konvencijas reglamenti (Vēstuļu korespondences reglaments, Pastapaku reglaments un Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem reglaments).198 Civilās aviācijas aģentūra. Normatīvie dokumenti199„Latvijas Vēstneša” Tiesību aktu vortāls. (2012). Tiesību akti. Starptautiskās Civilās aviācijas konvencijas.200 Latvijas Gaisa satiksme. Aktualitātes201 Satiksmes ministrija. Pasts. Jomas raksturojums202 SM, Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, 4.lpp.203 Turpat, 6.lpp.115

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra5.3. Starpvalstu sadarbība, pasūtījumiVisos transporta un uzglabāšanas nozares sektoros noris starpvalstu sadarbība. Ir uzsāktivairāki kopīgi projekti, kas vērsti uz Eiropas vienota transporta tīkla izveidi, nozaresefektivitātes un konkurētspējas celšanu. Kā lielākais projekts minams „Rail Baltica”, kas paredzsavienot jūras, gaisa, autotransporta un dzelzceļa transporta tīklu.Noris arī vairāki citi sadarbības projekti. Saistībā ar autoceļa tikla attīstību uzsākta sadarbībastarp Latviju un Krieviju saistībā ar rindu uz abu valstu robežas mazināšanu, izvairīšanos nodubultu nodokļu aplikšanas, ātrgaitas autoceļa maģistrāles un dzelzceļa izbūvi starp Rīgu unMaskavu. Pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas, šobrīd ir paveikti automaģistrālesturpmākās attīstības izpētes darbi un sākti būvdarbi 82 kilometru garumā. Līdz 2018. gadambūvdarbus plānots pabeigt. 204Tāpat Latvijas transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumi veido starptautisku sadarbību,ņem dalību organizācijās un piedalās projektos.Saistībā ar jūras transportu, Rīgas brīvosta ir ņēmusi dalību dažādās starptautiskāsorganizācijās: Eiropas Kruīza organizācijā (CEO), Baltijas Ostu organizācijā (BPO), Eiropas JūrasOstu organizācijā (ESPO), Starptautiskajā Ostu asociācijā (IAPH) un Starptautiskajā ostas pilsētuasociācijā (IACP), Starptautiskajā ostu kapteiņu asociācijā (IHMA), Starptautiskajā hidrogrāfijasorganizācijā (IFHS). Brīvostai ir vairākas starpvalstu sadarbības ostas. No sadarbības līgumiemjāmin Minskas apgabala Brīvā ekonomiskā zona. 205 Tā kā jūrniecība ir stingri regulēta,starpvalstu sadarbība nozarē pastāv visu laiku.Rīgas Brīvosta arī ņēmusi dalību tādos starpvalstu projektos kā „INTERREG IVC programmasprojekts PORT INTEGRATION”, „AMBER COAST LOGISTICS”. 206 Ventspils osta savukārt irpiedalās / ir piedalījusies tādos starpvalstu projektos kā „Gotlande – Ventspils – Sāremāsavienojums ilgtspējīgai attīstībai”, projekts „Transporta un ostu komunikāciju sistēmuattīstība”, „TEN-T ostu infrastruktūras uzlabošanas izpēte” un „Esošās infrastruktūras jaudasun efektivitātes optimizācija Ventspils brīvostā”. 207Savukārt VAS „Latvijas dzelzceļš”, piemēram, ir Eiropas dzelzceļnieku asociācijas (AEC), Eiropasdzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienas (CER), Starptautiskā dzelzceļa transportakomitejas (CIT), starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) un dzelzceļu sadarbībasorganizācijas (OSJD jeb ОСЖД) biedrs. Uzņēmumam ir sadarbība arī ar dažādām Eiropas unĀzijas dzelzceļa kompānijām. 208 Minētās asociācijas un organizācijas ne tikai veicinastarptautisko dzelzceļa atpazīstamību, bet, piemēram, OSJD sanāksmēs, kuras pulcē arīdalībvalstu ministrus, tiek risināti svarīgi politiskie un transporta jautājumi, kas Latvijas204Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. (2011). Par Krievijas transporta ministra vizīti Latvijā. LatvijasVēstnesis: Latvijas Republikas oficiālais laikraksts205Rīgas Brīvostas pārvalde. Par ostu. Starptautiskā sadarbība206Rīgas Brīvostas pārvalde. Projekti207Ventspils brīvostas pārvalde. Eiropas Savienības projekti208Latvijas Dzelzceļš. Par uzņēmumu. Starptautiskie sakari116

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūragadījumā ir ļoti svarīgi, jo tieši tranzīta kravas būtiski ietekmē šajā organizācijā lemtiejautājumi. Pašlaik dzelzceļa pārvadājumu apjoms sastāda 90 % no kopējā pārvadājumu apjomaar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Ķīnu. 209 Vienlaikus tas arī ir Latvijas tranzītanozares drauds, jo šie pārvadājumi bieži vien ir atkarīgi no politiskiem, nevis ekonomiskiemlēmumiem.OSJD sanāksmēs Latvijas Dzelzceļš strādājis pie sekojošu starptautisko nolīgumu projektiem -Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi, Nolīguma par starptautisko pasažieru satiksmi unNolīguma par starptautisko kravu satiksmi izmaiņu sagatavošana, Kravas vagonuizmantošanas noteikumu pilnveidošana. 210Savukārt dalība CER ļauj ietekmēt ES likumdošanu dzelzceļa nozarē, piemēram, palielinotkonkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, piešķirot plašākas pilnvaras dzelzceļusregulējošajām iestādēm, kā arī atvieglojot investīciju piesaisti dzelzceļa nozarei. LDz pārstāvjidarbojas arī Starptautiskās dzelzceļu policijas un drošības dienestu sadarbības organizācijas(COLPOFER) pastāvīgajā darba grupā, kas risina kravu pārvadājumu drošības un terorismadraudu novēršanas jautājumus, uzlabojot dzelzceļa pārvadājumu drošības līmeni. 211Starptautiskie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu tradicionāli vērsti Austrumu virzienā(Sanktpēterburga, Maskava, Minska), savukārt, sadarbība saistībā ar pārvadājumiem Eiropasvirzienā pa dzelzceļu neveidojas tik labi, kā tai vajadzētu. Eksistē iespēja ar pārsēšanos nokļūttuvākajās kaimiņvalstīs (Lietuvā, Igaunijā), no Lietuvas iespējams doties Eiropas virzienā, tačutas nav ērti pasažierim, braucienu laiki nav saskaņoti un tiešas pasažieru satiksmes nav.ASV valdības lēmums nemilitāru kravu sūtīšanai uz Afganistānu izmantot Latvijas transportainfrastruktūru liecina par nozares briedumu un šī tranzīta koridora drošumu. 212 Kravupārvadājumi uz Afganistānu caur Latviju tika uzsākti 2009. gadā, līdz 2012. gada maijam uzAfganistānu nosūtītas kravas vairāk nekā 47000 TEU. 2012. gada maijā uzsākti arīpārvadājumi pretējā virzienā no Afganistānas caur Rīgas lidostu. 213VAS Latvijas Dzelzceļš sadarbībā ar citiem dzelzceļiem vada konteinervilcienus Riga Express(Rīga-Maskava), Zubr (Rīga-Minska-Iļjičevska) un Baltika-Tranzīts (galamērķis ir Kazahstānaun citas Centrālās Āzijas valstis). 214Pašlaik ap 80% no visiem Latvijas kravu pārvadājumiem notiek Krievijas virzienā, līdz ar toLatvijas nozīmīgākā transporta nozares artava – tranzīts – ir stingri saistīts arī ar politiskosadarbību starp Latviju un Krieviju, starp ES un NVS valstīm. Diemžēl daudzreiz tieši politiskasdabas notikumi būtiski ir ietekmējuši tranzīta plūsmu apjomu.VAS „Latvijas pasts” ir Pasaules Pasta savienības (UPU) un Eiropas Pasta savienības (PostEurop)dalībnieks. Kā vienu aktuālākajām starptautiskajām aktivitātēm jāmin Latvijas pievienošanās209 Satiksmes ministrija. Dzelzceļš. Jomas raksturojums210 LDz 2010. gada pārskats, 28. lpp.211 Turpat, 28. lpp.212 BalticExport, 2012, Nozare, kas atver vārtus starp Eiropu un Austrumiem213 SM. Aktualitātes. Satiksmes ministrs tiekas ar ASV Transporta virspavēlniecības komandieri214 LDz 2010. gada pārskats, 40. lpp.117

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraEiropas sakaru biroja (ESB) dibināšanas konvencijai 2012. gada sākumā. Eiropas sakaru birojs(ESB) (European Communications Office – ECO) ir kompetences centrs pasta un elektroniskosakaru jomā, kura uzdevums ir palīdzēt un sniegt konsultācijas Eiropas Pasta un telesakaruadministrāciju konferences (CEPT) prezidentūrai un CEPT komitejām. Šīs konvencijasdalībvalstis apņemas izveidot pastāvīgu bezpeļņas iestādi, kas sniegtu atbalstu CEPT, aruzdevumu stiprināt attiecības starp tās locekļiem, lai veicinātu sadarbību un sekmētudinamiska tirgus izveidi Eiropas pasta un elektronisko sakaru jomā. 215Par starptautiskajiem normatīvajiem aktiem saistībā ar dalību Pasaules Pasta savienībā (UPU)sīkāk skatīt 5.2. nodaļu.VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir biedrs šādās organizācijās - Starptautiskajā lidostupadomē Eiropā (ACI EUROPE), Starptautiskajā Gaisa transporta asociācijā/Virszemesapkalpošanas padomē (IATA GHC (IGHC)).5.4. InvestīcijasInvestīcijas Latvijā, jomas kurām tās novirzītas un nākotnes investīciju projekti sīkāk aplūkoti2.6. nodaļā.NODAĻAS KOPSAVILKUMSReģionālās atšķirības ietekmē transporta un loģistikas nozares. Vismazāk tās ietekmēautotransportu, visvairāk - gaisa un jūras transportu. Dzelzceļa transportā būtisku lomu spēlētranzīta pārvadājumi, kuru ceļš caur Latviju vēsturiski iezīmējies nemainīgs, kā rezultātāattīstījušies divi būtiski mezgli - Rīga un Daugavpils.Visu sektoru darbību regulē gan Latvijas valsts, gan ES normatīvie akti. Visbūtiskākreglamentētā ir tieši jūras transporta nozare, kurā arī profesiju reglaments ir ļoti stingrs unprofesijā iespējams strādāt tikai pēc starptautiskas atzīšanas.Nozarē noris aktīva starpvalstu sadarbības veidošana. Politikas plānotāji ir iesaistījušies tādosprojektos kā „RailBaltica” transporta tīkla plānošanas projektos. Arī paši uzņēmumi piedalāsstarptautiskos projektos un izpētēs, ir dažādu organizāciju biedri.215 Satiksmes ministrija. Pasts. Jomas raksturojums118

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraII: Pārstāvēto nozares profesiju saraksts(nozares pamatdarbībā iesaistītās unnozares atbalsta profesijas)119

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanas nozares pārstāvētākās profesijasTransporta un uzglabāšanas nozarē pārstāvētāko profesiju saraksts sniegts II.1 tabulā.Atbalsta profesiju saraksts sniegts II.2.tabulā.Nozares pamatdarbībā iesaistītās profesijasVieglo automobiļu vadītājiMazietilpīgo kravas automobiļu vadītājiMikroautobusu vadītājiAutobusu vadītājiTraktortehnikas un būvmašīnu vadītājiTrolejbusu un tramvaju vadītājiSmago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītājiKravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītājiInženieri , mehānikas inženieriRemontstrādniekiMehānikas tehniķis (dzelzceļā)Dzelzceļa transporta inženierisMehāniķiKurjeriPasta piegādes un šķirošanas darbiniekiDispečeriVilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti) un palīgiKonduktoriSatiksmes plānotājiStacijas dežurantiDzelzceļa transporta pārvadājumu organizācijas un kustības drošības tehniķiDzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru tehniķisDzelzceļa elektrosistēmu inženierisElektroinženieriPilsētplānotāji un satiksmes plānotājiKuģu vadītājiKuģu mehāniķiIerindas jūrniekiFlotes personāla speciālistiKrasta bocmaņiKuģu aģentiStividoriKrāvējiLoģistikas vadītājiLoģistikas speciālistiLoģistikas darbiniekiEkspeditoriPreču pārvadājumu aģenti120

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraNoliktavas darbiniekiAutoceltņu un citu kraušanas iekārtu operatoriGaisa kuģa pilotiLidotājs stūrmanisGaisa kuģa stjuartiSatiksmes plānotājiGaisa satiksmes dispečeriGaisa kuģu tehniskas apkopes mehānikas inženieriGaisa kuģa tehniskās apkopes speciālistiII.1.tabula. Pārstāvētāko nozares profesiju saraksts un nozares atbalsta profesiju grupējums pēc NACE 2.red.Pārstāvētākās nozares atbalsta profesijasKODS (NACE2.RED.)Uzskaites un grāmatvedības darbinieki (grāmatveži, lietveži u.c.) 69Muitošanas speciālisti 84Sekretāri 82Darījumu administratori 82Finanšu analītiķi 66Sabiedrisko attiecību speciālisti 70Personāldaļas speciālisti 78Juristi 69Pārdošanas speciālisti 66Informāciju tehnoloģiju speciālisti 63Transportlīdzekļu mazgātāji 33Virpotāji 24Elektriķi 33Metinātāji 24Krāsotāji 43Kurinātāji 35Biļešu kases kasieri 47Transporta biļešu kontrolieri 52Deklaranti 69Apkopēji 81Apsargi 80Pasažieru apkalpošanas darbinieki 52II.2.tabula. Pārstāvētāko nozares profesiju saraksts un nozares atbalsta profesiju grupējums pēc NACE 2.red.121

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijasNozares pamatdarbībā iesaistītās profesijas var iedalīt pamatprofesijās, saistītajās profesijāsun specializācijas. Jānorāda, ka arī saistītās profesijas uzskatāmas par nozarespamatprofesijām.122

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPamatprofesijasSaistītās profesijasPamatprofesijasSpecializācijasLokomotīves vadītājs (mašīnists) instruktorsDīzeļvilciena vadītājs (mašīnists) instruktorsElektrovilciena vadītājs (mašīnists) instruktorsSliežu motortransporta vadītājs (mašīnists) instruktorsDīzeļlokomotīves vadītājs (mašīnists)Tvaika lokomotīves vadītājs (mašīnists)Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists)instruktorsVilcienu konduktorsSatiksmes plānotājiDzelzceļa transporta inženierisVilces līdzekļa vadītājs (mašīnists)Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgsDispečersDīzeļvilciena vadītājs (mašīnists)Elektrovilciena vadītājs (mašīnists)Sliežu motortransporta vadītājs (mašīnists)Dīzeļlokomotīves vadītāja (mašīnista) palīgsTvaika lokomotīves vadītāja (mašīnista) palīgsDīzeļvilciena vadītāja (mašīnista) palīgsElektrovilciena vadītāja (mašīnista) palīgsSliežu motortransporta vadītāja (mašīnista) palīgsVilcienu konduktorsDzelzceļa transportsAutotransportsJūras transportsGaisa transportsDzelzceļa transportsAutotransportsJūras transportsGaisa transportsDzelzceļa pārvadājumu inženieris123

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPamatprofesijasSaistītās profesijasPamatprofesijasSpecializācijasRitošā sastāva (lokomotīvju) inženierisRitošā sastāva (vagonu) inženierisSliežu ceļu inženierisSliežu ceļu mašīnu inženierisMehānikas inženierisKuģu mehāniķisElektroinženierisDzelzceļa transporta pārvadājumuorganizācijas un kustības drošībastehniķisMehānikas tehniķisMehāniķisMehāniķa palīgsElektriķisLokomotīvju saimniecības tehniķisSliežu ceļu saimniecības tehniķisVagonu saimniecības tehniķisAutomehāniķisGaisa kuģa tehniskās apkopes mehāniķisAutomehāniķa palīgsKuģa mehāniķisKuģa mehāniķis uz zvejas kuģiemKuģa mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiemKuģu elektromehāniķisKuģu saldēšanas iekārtu mehāniķisDzelzceļa elektrosistēmu inženierisGaisa kuģu tehniskās apkopes speciālistsMehāniskā transportlīdzekļa vadītājsDzelzceļa transporta automātikas,telemehānikas un sakaru tehniķisGaisa kuģu tehniskās apkopes speciālistsMotocikla vadītājs124

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPamatprofesijasSaistītās profesijasPamatprofesijasSpecializācijasAutomobiļa vadītājsTraktortehnikas vadītājsTramvaju vadītājiMikroautobusu vadītājiAutobusu vadītājiTrolejbusu vadītājiMazietilpīgo kravas automobiļu vadītājiSmago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītājiKravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītājiBīstamu kravu pārvadāšanastransportlīdzekļa vadītājsBīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājsKapteinisKuģa vadītājsKuģa vadītājs - uz kuģiem līdz 500 BTpiekrastes kuģošanāIerindas jūrnieksKapteinis uz zvejas kuģiemKapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiemStūrmanisStūrmanis uz zvejas kuģiemStūrmanis uz iekšējo ūdeņu kuģiemLocisKuģu satiksmes operatorsMatrozisMotoristsSūkņu mašīnistsKuģa elektriķisKuģa pavārsStjuarts125

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPamatprofesijasSaistītās profesijasPamatprofesijasSpecializācijasZvejnieksTraļmeistarsKuģa tehniķisRadiospeciālistsGMDSS (globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas) operatorsRadioelektroniķisFlotes personāla speciālistsKuģu aģentsStividorsLoģistikas vadītājsPilotsStūrmanisGaisa kuģu tehniskās apkopes speciālistsGaisa satiksmes vadības dispečersGaisa kuģa stjuartsKlientu apkalpošanas darbinieki pastāKurjeriPasta piegādes un šķirošanas darbiniekiNoliktavas darbinieksLoģistikas speciālistsLoģistikas darbinieksNoliktavas darbinieksEkspeditorsPreču pārvadājumu aģentiKomercpilotsAviolīniju transporta pilotsPlaniera pilotsGaisa balona pilotsStūrmanisGaisa kuģu tehniskās apkopes speciālistsGaisa satiksmes vadības dispečersAutoceltņu un citu kraušanas iekārtu operatoriII.3.tabula.Pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas126

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraIII. Nozares kvalifikācijas struktūra unprofesiju apraksti127

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un loģistikas nozares pamatprofesiju identificēšanaPamatprofesiju identificēšanai transporta un loģistikas nozare tika sadalīta sektoros, atbilstošisektora specifikai (attēls III.1.). Sauszemes transports sadalīts divos sektoros: dzelzceļatransports un autotransports.Transports unuzglabāšana1. sektorsDzelzceļatransports2. sektorsAutotransports3. sektorsŪdenstransports4. sektorsGaisatransports5. sektorsUzglabāšanas untransportsapalīgdarbībasPasta un kurjerudarbībasIII.1 attēls. Transporta un loģistikas nozares dalījums sektorosPamatojoties uz to, ka pamatprofesijas ir visaptverošas, tās nodrošina noteiktu nozares procesuīstenošanu un ir plaši pārstāvētas nozarē nodarbināto vidū un tās nosaukums ir vispārināts,netiek norādīti specializēti darba rezultāta sasniegšanai izmantojami paņēmieni un instrumentivai materiāli,pētījumā tika izmantoti pirmā posma anketēšanas rezultāti un fokusgrupudiskusijas atbilstoši noteiktajiem transporta un loģistikas nozares segmentiem.Ņemot vērā plašo darbību spektru katrā sektorā, profesiju klasificēšanas vajadzībām sektoraietilpstošās darbības tika iedalītas pamatprocesos, pamatprocesus atbalstošajos procesos un arinfrastruktūru saistītajos procesos (skat. attēlu III.2.)Transporta un loģistikas nozares sektorsPamatprocessPamatprocesuatbalstošieprocesiAr infrastruktūrusaistītie procesiIII.2. attēls. Transporta un uzglabāšanas nozares sektoru darbību iedalījums pamatprofesiju identificēšanas vajadzībām128

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra1. sektors: Dzelzceļa transportsSaskaņā ar Dzelzceļa likuma 1. panta 9. punktu dzelzceļa speciālists ir persona, kuras darbs irtieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai,lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošsdokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts).Lai garantētu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībāiesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekami plašas un dziļas zināšanas pardarba veikšanai atbilstošu darba organizāciju un Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijasnoteikumiem (Dzelzceļa likuma 37. panta pirmā daļa).Par dzelzceļa speciālistu var būt 18 gadu vecumu sasniegusi persona, kurai nav medicīniskarakstura pretindikāciju un kurai ir attiecīga profesionālā kvalifikācija (dokumentāri apstiprinātsnovērtējums, kas apliecina dzelzceļa speciālista profesionālo sagatavotību un tiesības patstāvīgipildīt dzelzceļa speciālista dienesta pienākumus atbilstoši dzelzceļa satiksmes drošībureglamentējošo normatīvo aktu prasībām) (MK 02.05.06. noteikumu Nr. 360 “Par dzelzceļaspeciālistiem” 2. punkts).Dzelzceļa transporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosakaakreditētas izglītības programmas un likumā noteiktajos gadījumos — profesionālāssertifikācijas noteikumi, ir šādas:1) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) instruktors;2) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists);3) vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs. 216Šo kategoriju dzelzceļa speciālistu sertifikāciju regulē MK noteikumi:Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanastiesību iegūšanu(Ministru kabineta 14.09.2010. noteikumi Nr.873)Kārtība, kādā veicamaobligātā veselības pārbaude(Ministrukabineta 10.03.2009. noteikumiNr.219)Noteikumi par dzelzceļa speciālistiemMinistru kabineta 02.05.2006.noteikumi Nr. 360)Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista),vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas prasībām un sertifikācijas kārtību(Ministrukabineta 28.03.2006.noteikumi Nr. 236)Prasības vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir noteiktas ES līmenī (Eiropas Parlamenta unPadomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kurivada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā). Dzelzceļa speciālistiem ir izvirzītaspaaugstinātas veselības prasības, kas tiek regulāri pārbaudītas.216 20.06.2001. likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 18. pants129

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraValsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nodrošina vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) sertificēšanasprocesu atbilstoši 2010.gada 14.septembra MK noteikumu Nr.873 „Noteikumi par vilces līdzekļavadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu" un 2007. gada23.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītājusertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā prasībām. Eiropaskopienas parauga vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vadīšanas apliecība nodrošina vilceslīdzekļa vadītājam (mašīnistam) tiesības un iespējas strādāt visā ES teritorijā, neveicot papilduprofesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūras. Šī sertifikācijas sistēma paredz, ka fiziskapersona iegūst tiesības vadīt vilces līdzekli EK dzelzceļa sistēmā, ja tā ir ieguvusi vilces līdzekļavadītāja (mašīnista) apliecību un saskaņoto papildu sertifikātu. Vilces līdzekļa vadītāja apliecībuizsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, bet saskaņoto papildu sertifikātu - vilces līdzekļavadītāja (mašīnista) darba devējs - komercsabiedrība, kuras darbības veikšanai dzelzceļa nozarēir nepieciešams drošības sertifikāts vai drošības apliecība.Līdz 2017.gada 1.novembrim paredzēts pārejas periods, kurā Latvijā derīgas būs gan Eiropaskopienas parauga vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vadīšanas, gan līdz šim izdotais vilceslīdzekļa vadītāja (mašīnista) profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.Ministru kabinetsapstiprina specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstuslikumā norādītajām reglamentētajām profesijām (MK 06.06.2006. noteikumu Nr. 460 „Parspecialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” 1.punkts). Dzelzceļa transporta sektora reglamentēto profesiju specialitātes norādītas III.3. tabulā.Nr.p.k.Reglamentētā profesijaSpecialitāte1. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) Lokomotīves vadītājs (mašīnists) instruktorsinstruktorsDīzeļvilciena vadītājs (mašīnists) instruktorsElektrovilciena vadītājs (mašīnists) instruktorsSliežu motortransporta vadītājs (mašīnists) instruktors2. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) Dīzeļlokomotīves vadītājs (mašīnists)Tvaika lokomotīves vadītājs (mašīnists)Dīzeļvilciena vadītājs (mašīnists)Elektrovilciena vadītājs (mašīnists)Sliežu motortransporta vadītājs (mašīnists)3. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) Dīzeļlokomotīves vadītāja (mašīnista) palīgspalīgsTvaika lokomotīves vadītāja (mašīnista) palīgsDīzeļvilciena vadītāja (mašīnista) palīgsElektrovilciena vadītāja (mašīnista) palīgsSliežu motortransporta vadītāja (mašīnista) palīgsIII.3. tabula. Dzelzceļa sektora reglamentēto profesiju specialitātes 217Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcija nodrošina sertificēšanas procesus reglamentētajā sfērā,izstrādājot vienotu datorizētu dzelzceļa speciālistu sertificēšanas sistēmu un prasības dzelzceļaspeciālistu sertificēšanai un uzskaitei. Sertificēšanas tiek organizēta saskaņā ar217 MK 06.06.2006. noteikumu Nr. 460 „Par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajāmprofesijām” 1. punkts130

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra28.03.2006. Ministru kabineta noteikumu Nr. 236 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja(mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista)palīga kvalifikācijas prasībām un sertifikācijas kārtību" un 14.septembra MK noteikumu Nr.873„Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanastiesību iegūšanu”prasībām.Persona var saņemt mašīnista instruktora sertifikātu un apliecību, ja tā atbilst attiecīgi šādiemkritērijiem:1. iegūta arodizglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē, apgūta mašīnistaprofesionālās kvalifikācijas akreditēta (licencēta) tālākizglītības programma, ir ne mazākkā piecu gadu darba pieredze mašīnista amatā;2. iegūta arodizglītība, apgūta mašīnista palīga un mašīnista profesionālās kvalifikācijasakreditēta (licencēta) tālākizglītības programma, ir ne mazāk kā piecu gadu darbapieredze mašīnista amatā;3. iegūta vispārējā vidējā izglītība, apgūta mašīnista palīga un mašīnista profesionālāskvalifikācijas akreditēta (licencēta) tālākizglītības programma, ir ne mazāk kā piecu gadudarba pieredze mašīnista amatā;4. iegūta profesionālā vidējā izglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē, ir nemazāk kā piecu gadu darba pieredze mašīnista amatā;5. iegūta augstākā izglītība, apgūta mašīnista palīga un mašīnista profesionālāskvalifikācijas akreditēta (licencēta) tālākizglītības programma, ir ne mazāk kā piecu gadudarba pieredze mašīnista amatā;6. iegūta profesionālā augstākā izglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē, irne mazāk kā triju gadu darba pieredze mašīnista amatā.Persona var saņemt mašīnista sertifikātu un apliecību, ja tā atbilst attiecīgi šādiem kritērijiem:1.iegūta arodizglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē, apgūta mašīnistaprofesionālās kvalifikācijas akreditēta (licencēta) tālākizglītības programma, ir ne mazākkā divu gadu darba pieredze attiecīgā veida vilces līdzekļa mašīnista palīga amatā;2. iegūta arodizglītība, apgūta mašīnista palīga un mašīnista profesionālās kvalifikācijasakreditēta (licencēta) tālākizglītības programma, ir ne mazāk kā divu gadu darbapieredze attiecīgā veida vilces līdzekļa mašīnista palīga amatā;3. iegūta vispārējā vidējā izglītība, apgūta mašīnista palīga un mašīnista profesionālāskvalifikācijas akreditēta (licencēta) tālākizglītības programma, ir ne mazāk kā divu gadudarba pieredze attiecīgā veida vilces līdzekļa mašīnista palīga amatā;4. iegūta profesionālā vidējā izglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē, ir nemazāk kā viena gada darba pieredze attiecīgā veida vilces līdzekļa mašīnista palīgaamatā;131

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra5. iegūta augstākā izglītība, apgūta mašīnista palīga un mašīnista profesionālāskvalifikācijas akreditēta (licencēta) tālākizglītības programma, ir ne mazāk kā viena gadadarba pieredze attiecīgā veida vilces līdzekļa mašīnista palīga amatā;6. iegūta profesionālā augstākā izglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē, irne mazāk kā sešu mēnešu darba pieredze attiecīgā veida vilces līdzekļa mašīnista palīgaamatā.Persona var saņemt mašīnista palīga sertifikātu un apliecību, ja tai ir ne mazāk kā 48 stundudarba pieredze mašīnista palīga dubliera amatā un attiecīga izglītība:1. arodizglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē;2. arodizglītība un apgūta mašīnista palīga profesionālās kvalifikācijas akreditēta(licencēta) tālākizglītības programma;3. daļēji apgūta akreditēta (licencēta) profesionālās izglītības programma (teorētiskaiskurss profesionālās izglītības iestādē) vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē;4. vispārējā vidējā izglītība un apgūta mašīnista palīga profesionālās kvalifikācijasakreditēta (licencēta) tālākizglītības programma;5. profesionālā vidējā izglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē;6. augstākā izglītība un apgūta mašīnista palīga profesionālās kvalifikācijas akreditēta(licencēta) tālākizglītības programma;7. profesionālā augstākā izglītība vilces ritošā sastāva saimniecības specialitātē.2011.gada 1.janvārī stājās spēkā 2006.gada 28.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.236"Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista),vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kvalifikācijas prasībām un sertifikācijas kārtību" prasībapar obligāto psihofizioloģiskās piemērotības pārbaudi, kurā nosaka personas profesionālopiemērotību vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un vadītāja (mašīnista) amatam.Psihofizioloģiskās piemērotības pārbaudi veic akreditēts psihologs likumā "Par atbilstībasnovērtēšanu" noteiktajā kārtībā.Akreditētās iestādes, kas veic psihofizioloģiskās piemērotībaspārbaudes ir:Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Sertificēšanas centrs - 2010.gada 12.maija Akreditācijasapliecība, LATAK reģistrācijas Nr. LATAK-S3-227-10-2001-A, derīga līdz 2015.gada 11.maijam.Saskaņā ar MK kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumiem Nr.873„Par vilces līdzekļavadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu vilces līdzekļavadītāja (mašīnista) kompetences apliecību saņem persona:1. kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kura Latvijā uzturas ilgāk par 185 dienām kalendāragadā;2. kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu;132

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3. kura ir ieguvusi vismaz deviņu klašu vispārējo izglītību un profesionālo izglītību vilcesritošā sastāva saimniecības jomā, kas ir līdzvērtīga trešajam profesionālās kvalifikācijaslīmenim;4. kuras veselības stāvoklis novērtēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātoveselības pārbaužu veikšanas kārtību un atbilst vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista)veicamajam darbam;5. kurai ir apliecināta psihofizioloģiskā piemērotība vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista)veicamajam darbam;6. kura ir nokārtojusi Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas teorētisko eksāmenu.Bez reglamentētajām pamatprofesijām, kuras nodrošina dzelzceļa transporta pamatprocesu, irprofesijas, kuras nodrošina citu nozares sektora procesu īstenošanu: satiksmes plānošanu unkoordinēšanu un infrastruktūras (transporta līdzekļu) uzturēšanu.Pamatojoties uz normatīvo aktu analīzi un diskusiju ar nozares ekspertiem, izveidotspamatprofesiju saraksts dzelzceļa transporta sektorā (III.4. attēls).PamatprocessPamatprocesuatbalstošieprocesiArinfrastruktūrusaistītie procesiVilces līdzekļa vadītājs(mašīnists)Vilces līdzekļa vadītāja(mašīnista) palīgsSatiksmes plānotājiStacijas dežurantsDzelzceļa transportapārvadājumu organizācijas unkustības drošības tehniķisDzelzceļa transporta inženierisElektroinženierisMehānikas inženierisMehānikas tehniķisVilcienu konduktorsDispečeriDzelzceļa transportaautomātikas, telemehānikas unsakaru tehniķisIII.4.attēls. Pamatprofesijas dzelzceļa transporta sektorāVilces līdzekļa vadītāja kvalifikācija atbilst trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Savukārtpamatptrocesu atbalstošo procesu īstenošanai un infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamāspamatprofesijas atbilst 3. – 5. profesionālās kvalifikācijas līmenim. Stacijas dežurants profesijukartē netiek iekļauts, jo tas ir amats, nevis profesija.133

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra2. sektors: AutotransportsAutotransporta sektora pamatprofesijas pieder pie reglamentētajām profesijām.Saskaņā ar 20.06.2001. likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijasatzīšanu" autotransporta jomā reglamentētās profesijas, kurās minimālās prasības profesionālāskvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets, ir šādas:1) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs;2) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs;Profesijai atbilstošs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts vai kompetences apliecība (sertifikāts)ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību šādās profesijās:1) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs;2) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs.Minēto dokumentu iegūšanai paredzētajās mācību programmās izvirzītas tādas prasības, lai šīsprogrammas varētu apgūt personas, kurām ir vispārējā pamatizglītība.Profesijai atbilstošs profesionālās kvalifikācijas sertifikāts vai kompetences apliecība (sertifikāts)ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt šādas profesionālās darbības:1) vadīt starptautisko kravu autopārvadājumu operācijas;2) vadīt starptautisko pasažieru autopārvadājumu operācijas;3) vadīt iekšzemes kravu autopārvadājumu operācijas;4) vadīt iekšzemes pasažieru autopārvadājumu operācijas.Transporta līdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanu nosaka MK noteikumi:Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūttransportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumusegšanas kārtību (Ministru kabineta 06.12.2011. noteikumi Nr.940)Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecībasizsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība (Ministru kabineta 02.02. 2010. noteikumiNr.103)Bīstamu kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtībaun vadītāja apliecības izsniegšanas, maiņas un atjaunošanas kārtība (Ministru kabineta08.06.2010. noteikumi Nr.514)Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācībuprogrammām (Ministru kabineta 13.04. 2010. noteikumi Nr.358)Ministru kabinets apstiprina specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstuslikumā norādītajām reglamentētajām profesijām (MK 06.06.2006. noteikumu Nr. 460 „Par134

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraspecialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” 1.punkts). Autotransporta sektora reglamentēto profesiju specialitātes norādītas III.5. tabulā.Nr.p.k.Reglamentētā profesijaSpecialitāte1. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs Motocikla vadītājsAutomobiļa vadītājsTraktortehnikas vadītājs2. Bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa Bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļavadītājsvadītājsIII.5. tabula. Autotransporta sektora reglamentēto profesiju specialitātes 218Transportlīdzekļu vadītājiem, kas D1, D1E, D, DE kategoriju kvalifikāciju iegūst pēc 2008.gada10.septembra, vai C1, C1E, C, CE kategorijas kvalifikāciju pēc 2009.gada 10.septembra, laiveiktu komerciālos pārvadājumus ir jānokārto sākotnējie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni.Lai iegūtu sākotnējo profesionālo kategoriju (kods 95):jāpabeidz atbilstošās kategorijas apmācība autoskolā;Ceļu satiksmes drošības direkcijā jānokārto sekojošie eksāmeni:oooatbilstošās kategorijas teorētiskais eksāmens ceļu satiksmes noteikumos;atbilstošās kategorijas teorētiskais eksāmens profesionālajos jautājumos;atbilstošās kategorijas profesionālais praktiskais eksāmensVadīšanas eksāmens tiek vērtēts saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumos Nr. 103"Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecībasizsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība" noteikto.Vadītāja apliecības ar ierakstu par profesionālajām zināšanām (kods 95) derīguma termiņš ir 5gadi.Piecu gadu periodā vadītājam jāveic regulārā apmācība, kuras ilgums ir 35 stundas. Pēcperiodiskās apmācības tiek izsniegts sertifikāts (kods 95).Bez reglamentētajām pamatprofesijām, kuras nodrošina autotransporta pamatprocesu, irprofesijas, kuras nodrošina citu nozares sektora procesu īstenošanu: satiksmes plānošanu unkoordinēšanu un infrastruktūras (transporta līdzekļu) uzturēšanu.Pamatojoties uz normatīvo aktu analīzi, aptaujas rezultātiem un diskusiju ar nozares ekspertiem,izveidots pamatprofesiju saraksts autotransporta sektorā (III.6. attēls).218 MK 06.06.2006. noteikumu Nr. 460 „Par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajāmprofesijām” 1. punkts135

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPamatprocessVieglo automobiļu,taksometru un mazietilpīgokravas automobiļu unmikroautobusu vadītājiPamatprocesuatbalstošieprocesiPilsētplānotāji un satiksmesplānotājiAr infrastruktūrusaistītie procesiMehānikas inženieriAutobusu, trolejbusu untramvaju vadītājiAutomehāniķisSmago kravas automobiļuar piekabēm unautovilcienu vadītājiDispečeriAutomehāniķa palīgsIII.6.attēls. Pamatprofesijas autotransporta sektorāTransportlīdzekļa vadītāja kvalifikācija neatbilst kādam profesionālās kvalifikācijas līmenim.Mācību programmās izvirza tādas prasības, lai šīs programmas varētu apgūt personas, kurām irvismaz vispārējā pamatizglītība un arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība.Pamatptrocesu atbalstošo procesu īstenošanai un infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamāspamatprofesijas atbilst 3. – 5. profesionālās kvalifikācijas līmenim.136

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra3. sektors: Ūdens transportsSaskaņā ar ekspertu viedokli Latvijā ūdens transporta sektoru pamatā veido tikai jūrastransports. Upju transports valstīt tikpat kā nav attīstīts. Līdz ar to aplūkots tiek jūras transportasektors, kur darbinieku kvalifikāciju regulē stingri un starptautiski atzīti standarti, tiesības vadītnoteikta izmēra kuģi ir atkarīgas no vadītāja profesionālās kvalifikācijas līmeņa.Likuma par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 18. panta trešādaļa nosaka reglamentētās profesijas jūrniecības jomā.Jūrniecības jomā reglamentētās profesijas ir šādas:1) kuģa vadītājs;2) kuģa mehāniķis;3) ierindas jūrnieks;4) radio speciālists;5) hidrogrāfs.Radio speciālista kvalifikāciju iegūst kuģu vadītāji pabeidzot atbilstošus kursus.Ministru kabinets apstiprina specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstuslikumā norādītajām reglamentētajām profesijām (MK 06.06.2006. noteikumu Nr. 460 „Parspecialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” 1.punkts). Ūdens transporta sektora reglamentēto profesiju specialitātes norādītas III.7.tabulā.Nr.p.k.Reglamentētā profesija Specialitāte Apakšspecialitāte1. Kuģa vadītājs Kapteinis Kapteinis uz kuģiem ar 3000 BT unlielākiem (tālbraucējs kapteinis)Kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 3000BTKapteinis uz kuģiem, mazākiem par 500BTKapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200BTKapteinis uz zvejas kuģiem Kapteinis uz zvejas kuģiem ar garumu 45m un garākiem neierobežotā zvejasrajonāKapteinis uz zvejas kuģiem, īsākiem par45 m, neierobežotā zvejas rajonāKapteinis uz zvejas kuģiem, īsākiem par45 m, ierobežotā zvejas rajonāŠķiperisKapteinis uz iekšējo ūdeņu Kapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiemkuģiemStūrmanisVecākais stūrmanis uz kuģiem ar 3000 BTun lielākiemVecākais stūrmanis uz kuģiem, mazākiem137

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraNr.p.k.Reglamentētā profesija Specialitāte Apakšspecialitātepar 3000 BTSardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500 BTun lielākiemSardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiempar 500 BTStūrmanis uz zvejas kuģiemVecākais stūrmanis uz zvejas kuģiem argarumu 45 m un garākiem neierobežotāzvejas rajonāSardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem argarumu 45 m un garākiem neierobežotāzvejas rajonāSardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem,īsākiem par 45 m, neierobežotā zvejasrajonāSardzes stūrmanis uz zvejas kuģiem,īsākiem par 45 m, ierobežotā zvejasrajonāStūrmanis uz iekšējo ūdeņu Stūrmanis uz iekšējo ūdeņu kuģiemkuģiemLocisTāljūras locisLocisKuģu satiksmes operatorsKuģu satiksmes operators2. Kuģa mehāniķis Kuģa mehāniķis Vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galvenādzinēja jaudu 3000 kW un lielākuVecākais mehāniķis uz kuģiem ar galvenādzinēja jaudu, mazāku par 3000 kWOtrais mehāniķis uz kuģiem ar galvenādzinēja jaudu 3000 kW un lielākuOtrais mehāniķis uz kuģiem ar galvenādzinēja jaudu, mazāku par 3000 kWSardzes mehāniķis uz kuģiem ar galvenādzinēja jaudu 750 kW un lielākuMehāniķis uz kuģiem ar galvenā dzinējajaudu, mazāku par 750 kWKuģa mehāniķis uz zvejas Vecākais mehāniķis uz zvejas kuģiem arkuģiemgalvenā dzinēja jaudu 3000 kW un lielākuVecākais mehāniķis uz zvejas kuģiem argalvenā dzinēja jaudu, mazāku par 3000kWOtrais mehāniķis uz zvejas kuģiem argalvenā dzinēja jaudu 3000 kW un lielākuOtrais mehāniķis uz zvejas kuģiem argalvenā dzinēja jaudu, mazāku par 3000kWSardzes mehāniķis uz zvejas kuģiem argalvenā dzinēja jaudu 750 kW un lielākuMehāniķis uz zvejas kuģiem ar galvenādzinēja jaudu, mazāku par 750 kWMehāniķis uz zvejas kuģiem ar galvenā138

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraNr.p.k.Reglamentētā profesija Specialitāte Apakšspecialitātedzinēja jaudu, mazāku par 300 kWKuģa mehāniķis uz iekšējo Vecākais mehāniķis uz iekšējo ūdeņuūdeņu kuģiemkuģiemMehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiemKuģu elektromehāniķisKuģu elektromehāniķisKuģu saldēšanas iekārtu Kuģu saldēšanas iekārtu mehāniķismehāniķis3. Ierindas jūrnieks Matrozis BocmanisKvalificēts sardzes matrozisSardzes matrozisMatrozis uz zvejas kuģiemMatrozis uz iekšējo ūdeņu kuģiemMotoristsKvalificēts sardzes motoristsSardzes motoristsMotorists uz zvejas kuģiemMotorists uz iekšējo ūdeņu kuģiemSūkņu mašīnistsKuģa elektriķisKuģa pavārsStjuartsZvejnieksTraļmeistarsSūkņu mašīnistsKuģa elektriķisKuģa pavārsKuģa stjuartsZvejnieksTraļmeistarsVecākais traļmeistarsKuģa tehniķisKuģa tehniķisVirpotājsMetinātājsAtslēdznieks4. Radiospeciālists GMDSS (globālās jūras GMDSS (globālās jūras negadījumu unnegadījumu un drošības drošības sakaru sistēmas) operators arsakaru sistēmas) operators ierobežotām funkcijāmGMDSS (globālās jūras negadījumu undrošības sakaru sistēmas) universālaisoperatorsTāljūrasradiooperatorsPiekrastes radiooperatorsRadioelektroniķisGMDSS (globālās jūras negadījumu undrošības sakaru sistēmas) I klasesradioelektroniķisGMDSS (globālās jūras negadījumu undrošības sakaru sistēmas) II klasesradioelektroniķisIII.7. tabula. Ūdens sektora reglamentēto profesiju specialitātes 219219 MK 06.06.2006. noteikumu Nr. 460 „Par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajāmprofesijām” 1. punkts139

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraJūrnieku kompetences novērtēšana un sertifikācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22. novembra noteikumiem Nr. 895 "Jūrnieku sertificēšanas noteikumi", kas ir spēkā no2005.gada 18.decembra.Latvijas Jūrnieku reģistrs, sertificējot jūrniekus, organizē jūrnieku kompetencesnovērtēšanu, noteiktas kvalifikācijas piešķiršanu vai atkārtotu tās apstiprināšanu unizsniedz kompetences sertifikātu, kompetences sertifikāta apstiprinājumu vai nacionālokompetences sertifikātu, kā arī reģistrē šos dokumentus un ar to izsniegšanu saistītoskvalifikācijas dokumentus.Jūrnieku, radiosakaru personāla un zvejas kuģu personāla kompetences novērtēšanuatbilstošas kvalifikācijas piešķiršanai vai atkārtotai kvalifikācijas apstiprināšanai veicvērtēšanas komisija.Vērtēšanas komisija novērtē pretendenta kompetenci saskaņā ar STCW konvencijasKodeksa standartos noteiktajiem kritērijiem un metodiku.Kapteiņa uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem, vecākā stūrmaņa uz kuģiem ar 3000 BT unlielākiem, sardzes stūrmaņa uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem, vecākā mehāniķa uzkuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku, otrā mehāniķa uz kuģiem argalveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku un sardzes mehāniķa uz kuģiem ar galvenodzinēju jaudu 750 kW un lielāku kvalifikāciju saņemšanai pretendents kārto datorizētu,STCW standartu prasībām atbilstošu testu un intervijas veidā apliecina kompetencivērtēšanas komisijā.Pārējo kvalifikāciju saņemšanai pretendents kompetenci apliecina intervijas veidā.Izglītības iestāžu absolventi vērtēšanas komisijai uzrāda aizpildītu prakses grāmatu.Izglītības iestāžu absolventiem, kuri pretendē uz sardzes virsnieka, sardzes matroža vaisardzes motorista sertifikātu uzdod jautājumus apgūtās prakses programmas jomā,izmantojot aizpildītu un noformētu prakses grāmatu.Kompetences pārbaudi pieprasītās kvalifikācijas saņemšanai pretendents kārto ne vairākkā trīs reizes sešu mēnešu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Jūrniekureģistrā. Ja pretendents šajā termiņā nenokārto kompetences pārbaudi, viņš ne ātrāk, kāpēc gada atkārtoti iesniedz Jūrnieku reģistrā nepieciešamos dokumentus un kārtokompetences pārbaudi. Šajā laikā viņš drīkst pretendēt uz zemāku kvalifikāciju.Konstatējot nepietiekamu pretendenta kompetences līmeni, vērtēšanas komisija irtiesīga pieprasīt, lai pretendents atkārtoti pabeidz Satiksmes ministrijas sertificētuskursus.Valsts jūrniecības izglītības iestāžu absolventiem pirmreizējā kompetences novērtēšanagada laikā tiek veikta bez maksas. Uzrādot nepietiekamu kompetences līmeni turpmākokompetences novērtēšanu veic saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 22. decembranoteikumiem Nr. 1074 "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūrasadministrācija" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumucenrādi".140

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraJa jūrnieks vēlas apstrīdēt kompetences novērtēšanas rezultātu, viņš var griezties pieJūrnieku reģistra vadītāja ar lūgumu to pārskatīt. Iesniegumus pieņem un reģistrēlietvedības sekretāre. Ja Jūrnieku reģistra vadītājs uzskatīs pretenziju par pamatotu, viņšvar izveidot neatkarīgo vērtētāju komisiju un noteikt atkārtotas kompetencesnovērtēšanas datumu. Atkārtotas novērtēšanas rezultāts Jūrnieku reģistrā navapstrīdams.Bez reglamentētajām pamatprofesijām, kuras nodrošina jūras transporta pamatprocesu, irprofesijas, kuras nodrošina citu nozares sektora procesu īstenošanu, kas saistīts ar ostasdarbību: kuģa komandu komplektēšanu, kravu plānošanu un tehnisko nodrošinājumu. Ņemotvērā nozares eksperta ieteikumus, jūras transportam ir izmainīts sektora procesu iedalījums:pamatprocess, pamatprocesu vadība, atbalstošie un ar infrastruktūru saistītie procesi. Kravuapstrādes procesi ostās nav iekļauta sektora aprakstā, ņemot vērā, ka tas attiecas uz loģistiku untiek analizēti atsevišķi.Pamatojoties uz normatīvo aktu analīzi, aptaujas rezultātiem un diskusiju ar nozares ekspertu,izveidots pamatprofesiju saraksts jūras transporta sektorā (III.8. attēls).PamatprocessKuģu vadītājsKuģu mehāniķisIerindas jūrnieksPamatprocesuvadībaKompānijas vadītājsKuģa operatorsFlotes tehniskis vadītājsFlotes personālavadītājsAdministratīvie untehniskie darbiniekiAtbalstošie un arinfrastruktūrusaistītie procesiKuģa aģentsKuģu apgādesspeciālistsLocisKuģu satiksmes (VTS)operatorsKuģu remontdarbinieksIII.8.attēls. Pamatprofesijas ūdens transporta sektorāAr ūdens transporta sektoru saistīto profesiju specialitātes ir tieši saistītas ar profesionālāsizglītības līmeni. Problēmas ir saistītas ar matrožu – motoristu kvalifikāciju, jo Latvijas jūrnieki aršādu kvalifikāciju nav pieprasīti un nepieciešama kvalifikācijas paaugstināšana. Risinājumsiespējams ar e-studiju veidā. Kā arī nepieciešams psiholoģiskais tests, kuram jābūt adaptētamLatvijas apstākļiem. Nozares eksperta skatījumā profesionālajai izglītībai jābūt pēctecīgai,ietverot arī augstāko profesionālo izglītību.141

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraKompānijas vadītāji praksē ir vai nu pieredzējis kuģa vadītājs (parasti kapteinis) arpapildizglītību ekonomikas vai vadības jomā un lielu darba pieredzi kuģošanas kompānijās.Flotes tehniskais vadītājs praksē parasti ir kuģu mehāniķis ar darba pieredzi, flotes personālavadītājs – kuģu vadītājs vai mehāniķis. Kuģa apgādes speciālists – parasti tie ir darbu flotēbeigušie jūrnieki. Locis – parasti kapteinis vai vecākais kapteiņa palīgs, kurš beidzis aktīvi ietjūrā. Kuģu satiksmes (VTS) operators – parasti ir kuģu vadītājs ar darba pieredzi uz kuģiem.Kuģa remontdarbinieki pārstāv dažādas profesijas sākot no elektronikas speciālista līdzatslēdzniekam. Pamatojoties uz eksperta viedokli - Jaunas profesijas vai izglītības programmasnav nepieciešamas, šajā aspektā ūdens transporta sektors ir sakārtots.4. sektors: Gaisa transportsLR likuma „Par aviāciju” 30 pants nosaka, ka civilās aviācijas personālam ir jābūt speciālisagatavotam un ar ieņemamajam amatam noteiktu nepieciešamo darba stāžu, bet atsevišķukategoriju civilās aviācijas personāla veselības stāvoklim jāatbilst noteiktām prasībām. Civilāsaviācijas personālam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.Gaisa transporta pamatprofesijas pieder pie reglamentētajām profesijām. Saskaņā ar LR likuma„Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 18. pantu Civilāsaviācijas jomā reglamentētās profesijas ir šādas:1) pilots;2) stūrmanis;3) lidotājs radiotelefona operators;4) lidotājs inženieris;5) gaisa satiksmes vadības dispečers;6) gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālists;7) lidostas aviodrošības dienesta darbinieks;8) civilās aviācijas drošības uzraudzības inspektors.Likuma 23. pants nosaka arī prasības reglamentētajām profesijām civilās aviācijas jomā.Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1944.gada Konvencijai parstarptautisko civilo aviāciju atbilstošajiem personāla sertificēšanas standartiem un ieteicamopraksi, Apvienoto aviācijas institūciju (JointAviotionAuthorities - JAA) Lidojumu apkalpjukvalifikācijas prasībām (JointAviationRequirements - JAR - FCL) un gaisa kuģu tehniskās apkopesspeciālistu kvalifikācijas prasībām (JAR - 66), ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtutiesīga veikt darbību šādās profesijās civilās aviācijas jomā:1) pilots;2) stūrmanis;3) lidotājs radiotelefona operators;142

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra4) lidotājs inženieris;5) gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālists.Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1944.gada Konvencijai parstarptautisko civilo aviāciju atbilstošajiem personāla sertificēšanas standartiem un ieteicamopraksi, ir obligāts priekšnoteikums tam, lai persona būtu tiesīga veikt darbību gaisa satiksmesvadības dispečera profesijā.Civilās aviācijas personālam atbilstoši viņa specialitātei, sagatavotības pakāpei un darbapieredzei izsniedz attiecīgu apliecību un piešķir kvalifikāciju, kuru apliecina, izdarot attiecīgukvalifikācijas atzīmi speciālista apliecībā. Kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra atzīst parderīgu Latvijas Republikas teritorijā citas valsts izsniegtu civilās aviācijas personāla apliecību,nosaka Ministru kabinets. (MK 18.01.2012. noteikumi „Civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumuapkalpes locekļu sertificēšanas noteikumi”).Ministru kabinetsapstiprina specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstuslikumā norādītajām reglamentētajām profesijām (MK 06.06.2006. noteikumu Nr. 460 „Parspecialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” 1.punkts). Gaisa transporta sektora reglamentēto profesiju specialitātes norādītas III.9. tabulā.Nr.p.k.Reglamentētā profesijaSpecialitāte1. Pilots KomercpilotsAviolīniju transporta pilotsPlaniera pilotsGaisa balona pilots2. Stūrmanis Stūrmanis3. Lidotājs radiotelefona operators Lidotājs radiotelefona operators4. Lidotājs inženieris Lidotājs inženieris5. Gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālists Gaisa kuģu tehniskās apkopes speciālists6. Gaisa satiksmes vadības dispečers Gaisa satiksmes vadības dispečers7. Lidostas aviodrošības dienesta darbinieks Lidostas aviodrošības dienesta darbinieks8. Civilās aviācijas drošības uzraudzības inspektors Civilās aviācijas drošības uzraudzībasinspektorsIII.9. tabula. Gaisa transporta sektora reglamentēto profesiju specialitātes 220Pie gaisa satiksmē stingri reglamentētām profesijām pieder arī gaisa kuģa stjuarts. Lai ganLikumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 23. pantā gaisakuģa stjuarts nav minēts kā viena no reglamentētajām profesijām civilās aviācijas jomā,Komisijas Regulā (EK) Nr. 859/2008 ( 2008. gada 20. augusts ), ar ko groza Padomes Regulu(EEK) Nr. 3922/91 attiecībā uz kopējām tehniskajām prasībām un administratīvajāmprocedūrām, ko piemēro komerciāliem pārvadājumiem ar gaisa kuģiem III pielikuma Oapakšsadaļā („Salona apkalpe”) ir noteikti Latvijai saistošie obligātie priekšnoteikumi tam, laipersona būtu tiesīga veikt darbību gaisa kuģa stjuarta profesijā civilās aviācijas jomā.220 MK 06.06.2006. noteikumu Nr. 460 „Par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajāmprofesijām” 1. punkts143

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraStarptautiski atzītais pamatprincips nosaka, ka gaisa kuģa lidojumu apkalpes loceklis nedrīkstveikt lidojumus ar gaisa kuģi, ja viņam (-ai) nav gaisa kuģa reģistrācijas valsts izdota attiecīgaprofesionālās kvalifikācijas apliecība vai izdota citas valsts apliecība, kas atzīta par derīgu gaisakuģa reģistrācijas valstī.Apliecību atzīšana notiek saskaņā ar likumu un direktīvu. ES izsniegtās apliecības atbilstApvienotās aviācijas institūcijas (JointAviotionAuthorities - JAA) standartiem un prasībām.Visas apliecības atbilst vienam standartam, kuru pamatprasības ietvertas Apvienotajos aviācijasnosacījumos (JointAviationRequirements - JAR). Praktiski tas nozīmē, ka pilotiem jābūt visās ESvalstīs atbilstoši JAR prasībām izdotām apliecībām - tā sauktām JAR apliecībām.Papildus aviosabiedrībām ir savas specifiskas mācību prasības, kas saistītas ar sabiedrībasdarbības un lidojumu izpildes procedūrām. Civilās aviācijas jomā profesionālo kvalifikācijureglamentē ne tikai ES noteikumi, bet arī Latvijas dalība ANO Starptautiskajā civilās aviācijasorganizācijā (InternationalCivilAviationOrganisation - ICAO). Apliecībām, kas ir izsniegtas ESvalstī, ir jātiek atzītām par derīgām arī pēc ICAO standartiem.CPL iegūšanu pilnībā reglamentē JAR-FCL prasības. MK 2011.gada 18.janvāra noteikumi Nr.51„Civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanas noteikumi” nosaka prasībascivilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļa apliecības saņemšanai un tās derīgumatermiņa uzturēšanai un ir paredzēti kvalifikāciju iegūšanai, kas nav minētas JAR-FCL un PART-FCL prasībās. Saskaņā ar šiem noteikumiem lidotājs stūrmanis ir persona, kura saņēmusi lidotājastūrmaņa apliecību ar atbilstoša gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmi, kas dod tiesības ekspluatētnavigācijas iekārtas un veikt navigācijas uzdevumus gaisa kuģa kapteiņa vadībā. 221Minimālā kvalifikācija, ko pēc mācību kursa beigšanas un pārbaudījumu nokārtošanas, iegūstprivātpilota apliecības (PPL – Private Pilot Licence) turētājs, dod tiesības pilotēt vienpilota gaisakuģi vizuālos meteoroloģiskos apstākļos gaišā diennakts laikā.Ir divu veidu profesionālo pilotu apliecības:CPL – komercpilota apliecība (Commercial Pilot Licence), kas dod tiesības tās turētājampilotēt vienpilota gaisa kuģi, veicot komerciālus lidojumus, t.i. pārvadājot pasažierus vaikravu par atlīdzību, vai arī pildīt otrā pilota pienākumus daudzpilotu gaisa kuģī.ATPL – aviolīniju transporta pilota apliecība (Airline Transport Pilot Licence) - dodtiesības tās turētājam pildīt gaisa kuģa kapteiņa pienākumus daudzpilotu gaisa kuģī.ATPL apliecību nav iespējams iegūt, pabeidzot kādu pilotu mācību kursu, jo obligātspriekšnosacījums apliecības iegūšanai ir pietiekoši liela otrā pilota lidojumu pieredzekomercaviācijas vidē.Līdz ar to, vienīgais ceļš uz profesionāla pilota karjeru ir CPL apliecības iegūšana.CPL apliecības pretendentam ir sekmīgi jāpabeidz teorētiskais un lidojumu mācību kurssapstiprinātā pilotu mācību organizācijā (FTO – Flight Training Organization). Mācībuorganizācijas, tiem izvirzāmo sertifikācijas prasību ziņā, ievērojami atšķiras no privātpilotu221 MK 18. 01. 2011. noteikumi Nr.51 „Civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanas noteikumi” 2.pants144

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūramācību kursiem. Pēc mācību kursa pabeigšanas Civilās aviācijas aģentūrā ir jānokārto teorētiskieeksāmeni attiecīgi CPL vai ATPL prasību apjomā, kā arī jāiziet lidojumu veikšanas prasmespārbaude.Pamatojoties uz normatīvo aktu analīzi un gaisa satiksmes uzņēmuma personāldaļas vadītājasinterviju, izveidots pamatprofesiju saraksts gaisa transporta sektorā (III.10. attēls).PamatprocessPamatprocesuatbalstošie procesiinfrastruktūrāAr infrastruktūrusaistītie procesiGaisa kuģa pilotsGaisa kuģa stūrmanisGaisa kuģa stjuartsSatiksmes plānotājiGaisa satiksmes dispečersGaisa kugu tehniskasapkopes mehanikasinženierisGaisa kuģa tehniskāsapkopes speciālistsGaisa kuģa tehniskāsapkopes mehāniķisGaisa kuģa mehāniķisIII.10. attēls. Pamatprofesijas gaisa transporta sektorāGaisa transporta sektorā reglamentētās profesijas nodrošina visu procesu īstenošanu.Specializāciju atbilstoši uzņēmuma specifikai nodrošina uzņēmumi.145

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra5. sektors: Glabāšana un noliktavu saimniecība un Pasta un kurjeru darbībasTransporta un uzglabāšanas nozares segments, kurā ietverta glabāšanas un noliktavusaimniecība un pasta un kurjeru darbības, neietver reglamentētās profesijas. Nepieciešamāsprofesijas uzņēmumos ir saistītas ar to darbības specifiku un funkcijām.Noliktavu saimniecībā pamatprofesijas ir noliktavu darbinieki un loģistikas darbinieki, kuruspecializācijas ir atkarīgas no uzņēmumu darba specifikas.Pasta darbību var sadalīt divās grupās – viena ir saistīta ar sūtījumu šķirošanu un piegādi, otra arklientu apkalpošanu. Saskaņā ar ekspertu viedokli, no izglītības viedokļa pastam atsevišķakvalifikācija nav nepieciešama. Šķirošanas un piegādes organizēšanu var veikt loģistikasdarbinieks, bet piegādi veic pastnieks, kuram nav nepieciešama īpaša kvalifikācija. Aktuāla irkurjera profesija. Lai strādātu par kurjeru nepieciešamas autovadītāja tiesības, prasme strādāt ardatoru, klientu apkalpošanas prasmes un galvenais – godīgums. Kurjers var būt arī autovadītājs,kurš kursos apguvis klientu apkalpošanas prasmes.Pasta darbiniekiem galvenās ir klientu apkalpošanas prasmes, darbu ar pasta programmāmapgūst uzņēmumā.Loģistikas speciālista kvalifikācija var būt svarīga uzņēmumam, kurš grib iegūt kravasekspeditoru sertifikātu. Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija (LAFF)izsniedz, pagarina vai anulē kravas ekspeditoru sertifikātu. Sertifikāts tiek piešķirts uzbrīvprātīga pamata Latvijas Republikā noteiktajā kārtībā reģistrētam komersantam, kuršnodarbojas ar kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu. Sertifikācijas mērķis ir kravasekspedīcijas pakalpojumu kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšana, pakalpojumu patērētājuaizsardzība, kā arī palīdzības sniegšana kravas ekspeditoriem darba organizācijā atbilstošistarptautiskā tirgus prasībām. Sertifikāts apliecina tā saņēmēja profesionālo kompetenci,mūsdienu darba organizāciju, izmantojot šodienas informācijas un sakaru līdzekļus, loģistikasprincipus un to, ka sertifikāta saņēmējs sertifikāta izsniegšanas brīdī vismaz minimālā apjomāapdrošinājis savu atbildību pret trešajām personām.Piesakoties sertifikāta saņemšanai, komersantam starp citiem dokumentiem ir jāiesniedz:dokuments, kas apliecina, ka komersants ir noslēdzis darba līgumu vismaz ar vienu fiziskopersonu - “ekspedīcijas speciālistu,” un kuras profesionālo kompetenci apliecina dokumentspar Rīgas Tehniskajā universitātē nokārtotu eksāmenu vai ārvalstu mācību iestādes pilnasapmācību programmas diploms, vai kursu beigšanas apliecību, kas atbilst Latvijas nacionālāskravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas LAFF izstrādātajai apmācību programmai.Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem un diskusiju ar nozares ekspertiem, izveidotspamatprofesiju saraksts noliktavu un pasta darbību sektorā (III.11. un III.12.attēls).146

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraPamatprocessKlientu apkalpošanasdarbinieki pastāPamatprocesuatbalstošieprocesiAr infrastruktūrusaistītie procesiKurjersPasta piegādes unšķirošanas darbiniekiIII.11.attēls. Pamatprofesijas pasta un kurjeru darbībāPamatprocessLoģistikas vadītājsPamatprocesuatbalstošieprocesiAr infrastruktūrusaistītie procesiLoģistikas speciālistsLoģistikas darbinieksNoliktavas darbinieksAutoceltņu un cituiekraušanas iekārtu operatoriIII.12. attēls. Pamatprofesijas uzglabāšanas un noliktavu saimniecības darbībā.Profesiju kartē Glabāšana un noliktavu saimniecība apvienota ar transporta palīgdarbībām,ņemot vērā to ciešo saistību. Pēc diskusijām ar nozaru ekspertiem segmentā ietvertaspamatprofesijas, kuras citos nozares segmentos attiecas uz pamatprocesus atbalstošajiemprocesiem. Līdz ar to profesiju kartē autoceltņu un citu iekraušanas iekārtu operatori un krāvējiatrodas pie transporta palīgdarbībām, bet attiecas uz visiem transporta un loģistikassegmentiem. Latvijas ostās šodien tāda profesija, kā dokers apvieno sevī visas profesijas, kuras147

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraiekļautas „Autoceltņa un citu iekraušanas iekārtu operatori” grupā, kā arī citas profesijas,saistītas ar mehanizācijas un transporta līdzekļu vadīšanu ostās.Transporta un uzglabāšanas nozares profesiju struktūra atbilstoši Nacionālāsprofesionālās kvalifikācijas līmeņiemJaunā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra (LKI), līdzīgi EKI, sastāv no astoņiem atsauceslīmeņiem un aptver visas izglītības pakāpes un veidus. Šie līmeņu apraksti ir ietverti Ministrukabineta 2008.gada 2.decembra noteikumos Nr.990 ,,Noteikumi par Latvijas izglītībasklasifikāciju” un apraksti balstās uz mācīšanās rezultātiem, izsakot tos trīs dimensijās:zināšanas (zināšanas un izpratne);prasmes (spēja pielietot zināšanas, komunikācija, vispārējās prasmes);kompetence (analīze, sintēze un novērtēšana).Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveide un esošo formālās izglītības kvalifikāciju piesaisteEKI apkopota tabulā.Latvijas formālās izglītības dokumenti (kvalifikācijas)Apliecība par vispārējo pamatizglītību (speciālās izglītības programmas izglītojamajiem arsmagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem)Apliecība par vispārējo pamatizglītību (speciālās izglītības programmas izglītojamajiem argarīgās attīstības traucējumiem)Apliecība par vispārējo pamatizglītībuApliecība par profesionālo pamatizglītībuAtestāts par vispārējo vidējo izglītībuAtestāts par arodizglītību (bez tiesībām stāties augstākās izglītības programmās)Diploms par profesionālo vidējo izglītību (ar tiesībām stāties augstākās izglītības programmās)Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms (1. līmeņa profesionālā augstākā(koledžas) izglītība, studiju ilgums pilna laika studijās 2-3 gadi)Bakalaura diplomsProfesionālā bakalaura diplomsProfesionālās augstākās izglītības diploms, augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms (2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība, studiju ilgums pilna laika studijās – vismaz 4 gadi)Maģistra diplomsProfesionālā maģistra diplomsProfesionālās augstākās izglītības diploms, augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms (2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kopējais pilna laika studiju ilgums – vismaz 5 gadi)EKI un LKIlīmenis1.2.3.4.5.6.7.Doktora diploms 8.III.13. tabula Latvijas esošo formālās izglītības kvalifikāciju piesaiste EKIŅemot vērā to, ka transporta un uzglabāšanas nozare ietver procesu un profesionālāskvalifikācijas ziņā atšķirīgas prasības profesijām, kā arī reglamentētās profesijas, nozaru saistītoprofesiju kartes izveidei uzskatāmībai ir lietderīgi veidot atsevišķasprofesiju kartes148

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūrapamatprocesam, atbalstošajiem procesiem infrastruktūrā un ar infrastruktūru saistītajiemprocesiem, /nemot vērā to savstarpējo saistību.149

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanas nozares pamatprocesu profesiju aprakstsTransporta un uzglabāšanasnozares pamatprofesijasMehāniskā transporta līdzekļavadītājsC1, C1E, D1, D1E, C, CE, D vaiDE kategorijas mehāniskātransportlīdzekļa vadītājsBīstamu kravu pārvadāšanastransportlīdzekļa vadītājsVilces līdzekļa vadītājs(mašīnists)RaksturojumsMehāniskā transporta līdzekļa vadītājs vada un apkalpo motociklus,automobiļus, taksometrus, vieglos un mazietilpīgos kravas automobiļus vaimikroautobusus.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– vadīt un apkalpot motociklus, automobiļus, taksometrus, vieglos unmazietilpīgos kravas automobiļus vai mikroautobusus.Kvalifikācijas pamatprasības:Jāzina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principi, ekspluatācijas,kontroles un apkopes noteikumi; savstarpēji saistīto darba procesu izpildessecība, to racionāla organizācija, darba režīmi; darba aizsardzības un videsaizsardzības, darba tiesisko attiecību normas.Jāprot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, ja nepieciešams, tās papildinot.Jāatbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiemlēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; pardrošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītājarīkojumu vai norādījumu pildīšanu.Vada un apkalpo tramvajus, trolejbusus un autobusus, smagos kravasautomobiļus ar piekabēm vai furgonus un autovilcienus.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– vadīt un apkalpot tramvajus, trolejbusus un autobusus, smagos kravasautomobiļus ar piekabēm vai furgonus un autovilcienus.Kvalifikācijas pamatprasības:Jāzina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principi, ekspluatācijas,kontroles un apkopes noteikumi; savstarpēji saistīto darba procesu izpildessecība, to racionāla organizācija, darba režīmi; darba aizsardzības un videsaizsardzības, darba tiesisko attiecību normas.Jāprot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, ja nepieciešams, tās papildinot.Jāatbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiemlēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; pardrošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītājarīkojumu vai norādījumu pildīšanu.Vada un apkalpo transportlīzekļus ar bīstamām kravām.Bīstamo kravu pārvadāšanas tiesības var iegūt jebkura persona, kas pastāvīgidzīvo Latvijā vai vismaz sešus mēnešus uzturas tajā, kurai ir vismaz Bkategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecība un kurai nav medicīniskupretindikāciju transportlīdzekļu vadīšanai.Lai iegūtu ADR apliecību jāpabeidz apmācības kurss un jānokārto attiecīgseksāmens.Kvalifikācijas pamatprasības:Jāzina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principi, ekspluatācijas,kontroles un apkopes noteikumi; savstarpēji saistīto darba procesu izpildessecība, to racionāla organizācija, darba režīmi; darba aizsardzības un videsaizsardzības, darba tiesisko attiecību normas.Jāprot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, ja nepieciešams, tās papildinot.Jāatbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiemlēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; pardrošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītājarīkojumu vai norādījumu pildīšanu.Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vada lokomotīves (vilces līdzekļus).Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– vadīt tvaika lokomotīves, elektrolokomotīves, dīzeļlokomotīves; vadīt150

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanasnozares pamatprofesijasVilces līdzekļa vadītāja(mašīnista)palīgsDzelzceļa transporta inženierisDzelzceļatransportapārvadājumu organizācijas unkustības drošības tehniķisVilcienu konduktorsKuģu vadītājsKuģa mehāniķisRaksturojumsvirszemes pasažieru vilcienus; vadīt vai palīdzēt vadīt lokomotīves, kas pārvadāvagonetes.Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs palīdz vadīt lokomotīves (vilceslīdzekļus).Profesionālās darbības pamatuzdevumi:–palīdzēt vadīt tvaika lokomotīves, elektrolokomotīves, dīzeļlokomotīves;palīdzēt vadīt virszemes pasažieru vilcienus; palīdzēt vadīt lokomotīves, kaspārvadā vagonetes.Dzelzceļa transporta inženieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic efektīvudzelzceļa transporta tehnoloģisko sistēmu un procesu izstrādāšanu unuzturēšanu, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras, tehnisko līdzekļu remontuun ekspluatāciju, kravu un pasažieru pārvadājumu tehnisko, organizatorisko unvadības nodrošinājumu.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:–veic dzelzceļa transporta sistēmu tehnisko, tehnoloģisko, operacionālo unorganizatorisko procesu vadību; izstrādā pamatdarbības stratēģiju un īstenorīcības politiku; rosina inovatīvus pilnveides un pārmaiņu procesus.Dzelzceļa transporta pārvadājumu organizācijas un kustības drošības tehniķisveic tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa transporta līdzekļu lietošanu,lai konstatētu bīstamus un veselībai kaitīgus apstākļus transporta līdzekļulietošanā, kā arī valdības nolikumu un lēmumu pārkāpumus, kas skar dzelzceļatransporta līdzekļu, mehānismu un iekārtu ekspluatāciju, vides piesārņošanas unkaitīgo vielu glabāšanas aspektus.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:-nodrošināt vilcienu kustības grafika un vilcienu formēšanas plāna ievērošanu,kravu pieņemšanu un izsniegšanu, noformēt pārvadājumu dokumentus,Vilcienu konduktors komplektē pasažieru un kravas vilcienu sastāvus stacijās, kāarī karjeru vagonešu sastāvus un uzrauga to kustību.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:Savlaicīgi un precīzi veikt mašīnista norādījumus sastāva apkopē un tehniskajāapkalpošanā, apkalpojamā un pretī nākošā vilciena mezglu kontrolesnodrošināšanā, vilciena vai atsevišķu ritošā sastāva vienību nostiprināšanā pretpatvaļīgu aizbraukšanu, pārbaudīt vagona aprīkojumu stāvokli.Nodrošināt kustības drošību, balstoties uz pastāvošo, instrukciju, rīkojumu unnorādījumu precīzu izpildi.Kuģa vadītājs komandē un vada kuģus un citus peldošos līdzekļus un pilda citasar kuģa darbību saistītas funkcijas uz kuģa vai krastā, kā to pieprasastarptautiskie un Latvijas Republikas normatīvie akti.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– komandēt un vadīt kuģus vai citus peldošos līdzekļus jūrā vai iekšējos ūdeņos;kontrolēt uz klāja vai uz tiltiņa veicamas darbības un piedalīties tajās; vadītkuģus, uzbraucot un iebraucot ostās, braucot pa kanāliem, šaurumiem un citiemūdeņiem, kur vajadzīgas speciālās zināšanas; nodrošināt drošas iekraušanas unizkraušanas operācijas un kontrolēt darba aizsardzības noteikumu ievērošanu arkuģa apkalpes locekļiem un pasažieriem; veikt tehnisko uzraudzību pār kuģaapkopi un remontu, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām un normatīvo aktuprasībām; izmantot teorijas un prakses zināšanas ar kuģiem un kuģošanusaistīto problēmu noteikšanā un novēršanā; nodrošināt nepieciešamo materiālupiegādi uz kuģi, uzturēt radio sakarus ar krasta stacijām un citiem kuģiem,pārraidīt un saņemt ikdienas un ārkārtas informāciju; uzraudzīt kuģa apkalpeslocekļu un citu darbinieku darbu uz kuģa.Kuģa mehāniķis strādā uz dažādu tipu kuģiem, plāno, organizē un patstāvīgiveic savā pārzināšanā esošo mehānisko, elektrisko un elektronisko iekārtuekspluatāciju un remontu, kā arī pilda citas ar kuģa darbību saistītas operācijasuz kuģa vai krastā, kā to pieprasa starptautiskie un Latvijas Republikas151

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanasnozares pamatprofesijasIerindas jūrnieksLoģistikas vadītājsRaksturojumsnormatīvie akti.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– plānot, organizēt un veikt savā pārzināšanā esošo mehānisko, elektrisko unelektronisko sistēmu ekspluatāciju un remontu; nodrošināt degvielas un citumateriālu pasūtīšanu un saņemšanu un attiecīgu pierakstu uzturēšanu; veikttehnisko uzraudzību pār kuģu mašīnu un aprīkojuma uzstādīšanu, apkopi unremontu, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām un normatīvu aktu prasībām;veikt mašīnu, mehānismu un aprīkojuma apskates, apkopi un, nepieciešamībasgadījumā, remontu; pildīt sardzi mašīntelpās, kontrolēt un pierakstīt mašīnu,mehānismu un sistēmu darba parametrus; uzraudzīt citu darbinieku darbumašīntelpās.Ierindas jūrnieki veic darbus uz kuģiem vai citiem peldošajiem līdzekļiem.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– pildīt sardzes pienākumus uz tiltiņa vai mašīntelpās jūrā un ostā; stūrēt kuģipēc kuģa vadītāja norādījumiem; strādāt ar kuģa tauvošanas iekārtām untauvām; apkopt un iedarbināt kuģa mehānismus, kravas ierīces, takelāžu,glābšanās līdzekļus un ugunsdzēšanas iekārtas; uzturēt kārtību un tīrību uzklāja un telpās, skrāpēt, krāsot un veikt citus nepieciešamus darbus; piedalītieskuģa mašīnu, iekārtu un mehānismu remontā, kravas vai degvielasiekraušanas/izkraušanas operācijās; izmantot avārijas iekārtas un līdzekļus, kāarī piemērot avārijas procedūras; apkalpot kuģus, veicot to pietauvošanas unattauvošanas darbus.Kvalifikācijas pamatprasības:Jāzina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principi, ekspluatācijas,kontroles un apkopes noteikumi; savstarpēji saistīto darba procesu izpildessecība, to racionāla organizācija un darba režīmi; darba aizsardzības un videsaizsardzības, darba tiesisko attiecību normas.Jāprot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, ja nepieciešams, tās papildinot.Jāatbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiemlēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par darbaaizsardzības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; parvadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu.Loģistikas vadītāji transportā, sakaros un noliktavās vada personisko vai citaīpašnieka uzņēmumu, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādunekomerciālu palīdzību; transporta, sakaru, noliktavu, sagādes, sadales unloģistikas pamatdarbības struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinēuzņēmuma pamatdarbību svarīgu pakalpojumu sniegšanā tiešā uzņēmumavadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– plānot un vadīt darbības stratēģiju un nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžetatāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānotun kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienasdarbus; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinētdarbību svarīgu pakalpojumu sniegšanā; nodrošināt resursu racionāluizmantošanu un pakalpojumu plānu izpildi; plānot un vadīt ikdienas darījumuspakalpojumu jomā; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veiktadministratīvus pienākumus; kontrolēt darba aizsardzības un citu noteikumuievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi;pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; organizēt unkontrolēt pasažieru un kravu autopārvadājumus, kravas iekraušanas unizkraušanas darbus; vadīt tiesību normām atbilstošu līgumu (īpaši saistībā arpārvadājumu veikšanas nosacījumiem) sagatavošanu un noslēgšanu; izvērtētotras līgumslēdzējpuses prasības; sekot, lai tiktu ievērots normatīvajos aktosnoteiktais transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas režīms; sastādīttransportlīdzekļu periodiskās tehniskās apkopes plānus, instrukcijas; sadalīt152

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanasnozares pamatprofesijasLoģistikas speciālistsLoģistikas darbinieksPasta klientu apkalpošanasspeciālistsPasta piegādes un šķirošanasdarbinieksRaksturojumsdarba uzdevumus; nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu kravu iekraušanas unizkraušanas vietās un pārvadājuma laikā; organizēt darbinieku apmācībuatbilstoši viņu atbildībai un pienākumiem; plānot, vadīt un koordinēt darbībusagādes, uzglabāšanas un sadales, kā arī loģistikas jautājumos; noslēgt pirkumalīgumus ar piegādātājiem, vienoties par pieņemtām cenām un preču kvalitāti;plānot un rīkot inventarizācijas; kārtot ar materiālo vērtību sagādi un sadalisaistītus jautājumus, orientējoties uz ieņēmumu palielināšanu un preču krājumusamazināšanu, kā arī attiecīgo izmaksu samazināšanu; vadīt citus darbiniekus.Loģistikas speciālists uzpērk preces un sniedz pakalpojumus rūpniecības,komerciālo un citu iestāžu un organizāciju vārdā.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:–organizēt piegādājamo preču pieņemšanu; uzkrāt informāciju par izejvielu unpreču pieprasījuma izmaiņām un dažādu piegādātāju darbības kvalitāti; analizētizejvielu un preču krājumus uzņēmumā un to kustību noliktavās; veikt pircējupasūtījumu apstrādi un sagatavot preces nosūtīšanai; analizēt preču nosūtīšanasmaršrutus, sekot pārvadātāju darba kvalitātei; izstrādāt atbilstošo iepirkumudokumentāciju; kontrolēt iepirkumu virzību un izpildi; plānot savas darbībasjomas attīstību un nepieciešamos materiālos resursus; organizēt un kontrolētmantisko vērtību pasūtīšanu, saņemšanu, uzskaiti un izsniegšanu; pārbaudītsaņemto mantisko vērtību atbilstību pamatdokumentiem; organizēt mantiskovērtību izvietošanu telpās un uzglabāšanu; organizēt, saskaņot un kontrolētuzņēmuma autoparka un degvielas karšu uzskaiti un dokumentācijas apriti.Loģistikas darbinieks iepērk izejvielas, materiālus, pusfabrikātus un gatavosproduktus, nodrošina atbilstošu glabāšanu, ražošanas apgādi un gatavoproduktu realizāciju; nodrošina kravu, izejmateriālu, preču marķēšanu,komplektēšanu un nosūtīšanu; seko krājumu uzglabāšanai un noformēšanaiuzņēmuma struktūrvienībās. Loģistikas darbinieks strādā mazos vai vidējosuzņēmumos.Ekspeditors veic preču pārvadājumu muitas procedūras un nodrošinaapdrošināšanas, eksporta un importa licenču un citu dokumentu noformēšanu.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– realizēt importa un eksporta pārvadājumus, atbrīvojot preces no muitasnodevas, noformēt apdrošināšanas dokumentus; nodrošināt importa uneksporta licenču noformēšanu; parakstīt un izsniegt dokumentus, kuros fiksētikravas pārvadāšanas līguma noteikumi.Klientu apkalpošanas speciālists pastā strādā pasta nodaļās un sniedzpakalpojumus klientiem.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:-informēt esošos un potenciālos klientus par organizācijas produktiem vaipakalpojumiem (turpmāk – produkti) un organizācijas struktūru, piedalāsmārketinga pasākumos, lieto specializētās datorprogrammas un elektroniskossakaru līdzekļus klientu apkalpošanas procesa nodrošināšanā undokumentēšanā, veic sniegto pakalpojumu finanšu operācijas, aizpilda finanšupirmdokumentus un izstrādā dažāda veida pārvaldes dokumentus. Klientuapkalpošanas speciālists pastā strādā ar pasta norēķinu sistēmu (PNS).Pasta piegādes un šķirošanas darbinieks veic pasta sūtījumu pieņemšanu unapstrādi, šķiro, reģistrē pasta korespondenci un piegādā to adresātiem no pastanodaļām, kā arī paša uzņēmuma ietvaros.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– saņemt, šķirot, reģistrēt un sagatavot piegādei korespondenci, bandroles,iespiedizdevumus; noteiktā laikā piegādāt adresātiem visu veidu pastasūtījumus; koordinēt iestāžu un organizāciju pasta piegādes laika grafiku; sniegtpasta norēķinu sistēmas (PNS) un citus pakalpojumus klientiem; pieņemtsūdzības un priekšlikumus no klientiem; sagatavot darba dienas/maiņas unmēneša atskaites; veikt skaidras naudas, pasta sūtījumu un mantisko vērtību153

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanasnozares pamatprofesijasapgrozījuma uzskaiti.RaksturojumsNoliktavas darbinieksKurjersGaisa kuģa pilotsGaisa kuģa stūrmanisGaisa kuģa stjuartsNoliktavas darbinieks uzskaita noliktavā saņemto gatavo produkciju, saņemtos,nosvērtos, sakrautos un novietotos materiālus.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– organizēt un kontrolēt preču saņemšanu un izsniegšanu; pārbaudīt pieņemtovērtību atbilstību pamatdokumentiem; organizēt izkraušanas, iekraušanas unnovietošanas darbus; komplektēt preces atbilstoši pasūtītāja pavadrakstam;uzskaitīt noliktavā novietotās preces; rakstīt inventarizācijas sarakstus; pieņemtprodukciju (preces) uzglabāšanai noliktavā, saskaitīt to un apskatīt, vai tā navbojāta, atbilst pēc daudzuma, pēc svara un iepakojuma atbilstoši pavadzīmei;parakstīt pavadzīmi par produkcijas (preču) pieņemšanu; pirms nosūtīšanaspārbaudīt nokomplektētās produkcijas (preces) atbilstību produkcijas (preces)saņēmēja (klienta) iesniegtajiem pieprasījuma dokumentiem; ziņot savamtiešajam vadītājam par nepareizu produkcijas (preču) nokomplektēšanu; būtmateriāli atbildīgam par precēm; uzturēt noliktavas labā darba kārtībā.Kurjers piegādā korespondenci vai preces,.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– piegādāt korespondenci un preces klientiem.Kvalifikācijas pamatprasības:Jāzina: darba izpildes racionālie paņēmieni; darba aizsardzības un videsaizsardzības, darba tiesisko attiecību normas.Jāprot: lietot vienkāršus darbarīkus, B kategorijas tiesības, klientuapkalpošanas prasmes.Jāatbild: par uzdotā darba rezultātiem; par iekšējās darba kārtības ievērošanu;par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu.Gaisa kuģa pilots kontrolē gaisa kuģu iekārtu darbību, komandē un vada gaisakuģus, nodrošinot pasažieru, pasta un kravas pārvadājumus, veic noteiktuspienākumus lidojuma sagatavošanā un lidojuma laikā.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– kontrolēt gaisa kuģu iekārtu darbību; komandēt un vadīt gaisa kuģus; vadītgaisa kuģus atbilstoši ekspluatācijas un kontroles procedūrām; gatavot unapstiprināt lidojuma plānu vai pieņemt lidojuma standartplānu; garantētnormālu ierīču un vadības institūciju darbību; lietot teorētiskās un praktiskāslidošanas zināšanas, konstatējot problēmas un pieņemot risinājumus; vadīt citusdarbiniekus.Gaisa kuģa stūrmanis ir persona, kura saņēmusi lidotāja stūrmaņa apliecību aratbilstoša gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmi, kas dod tiesības ekspluatētnavigācijas iekārtas un veikt navigācijas uzdevumus gaisa kuģa kapteiņa vadībā.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– kontrolēt gaisa kuģu iekārtu darbību; gatavot un apstiprināt lidojuma plānu vaipieņemt lidojuma standartplānu; lietot teorētiskās un praktiskās lidošanaszināšanas, konstatējot problēmas un pieņemot risinājumus.Šīs atsevišķās grupas darbinieki sniedz individuālos pakalpojumus ceļojumos, lainodrošinātu ceļotāju komfortu un drošību, apkalpo tūristus transportlīdzekļos,nodrošina tajos kārtību.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– sniegt pakalpojumus gaisa kuģos; skaidrot uzvedības noteikumus tajos;piedāvāt ceļotājiem avīzes, žurnālus u.tml.; sniegt nepieciešamo un interesējošoinformāciju; pasniegt iepriekš sagatavotus ēdienus un dzērienus salonā; pārdotdažādas preces; ja nepieciešams, sniegt pirmo medicīnisko palīdzībuceļotājiem;.III.16.tabula.Transporta un uzglabāšanas nozares pamatprocesu profesiju apraksts154

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanas nozares pamatprocesu atbalstošo procesu un ar infrastruktūru saistītoprofesiju aprakstsTransporta un uzglabāšanasRaksturojumsnozares pamatprofesijasMehānikas inženierisMehānikas inženieris pēta mašīnas, iekārtas un mehāniskos agregātus,konsultē, vada ražošanas darbus, iekārtu un sistēmu apkalpošanu un remontu;pēta attiecīgo materiālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģiskos aspektus unsniedz konsultācijas.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:izstrādāt dzelzceļa lokomotīvēs, automobiļos vai lidaparātos izmantojamusiekšdedzes dzinējus un citus neelektriskus motorus un dzinējus un sniegtkonsultācijas; izstrādāt kuģu vadības sistēmas, spēka agregātus, sildīšanas unventilācijas sistēmas, stūrēšanas mehānismus, sūkņus un citas mehāniskasiekārtas un sniegt konsultācijas; izstrādāt kuģu korpusus un sniegtkonsultācijas; izstrādāt lidaparātus, to šasijas un citus aviācijas rūpniecībasizstrādājumus un sniegt konsultācijas; nodrošināt nacionālo, EiropasSavienības un vienoto starptautisko aviācijas noteikumu prasības, organizēt,plānot un kontrolēt gaisa kuģu plūsmu; nodrošināt lidojumu aeronavigācijasapkalpošanu; nodrošināt gaisa kuģu apkalpi ar pirmslidojuma informatīvo, taiskaitā nepieciešamo meteoroloģisko informāciju; analizēt nestandarta unavārijas situācijas un pieņemt atbilstošus lēmumus; organizēt avārijas,meklēšanas un glābšanas dienesta darbību; izstrādāt transporta ierīčuvirsbūves, bremzes un citus komponentus un sniegt konsultācijas; noteiktmašīnu, mehānismu, darbgaldu, agregātu un citu iekārtu efektīvasizmantošanas un drošības pārbaudes kontroles standartus; izstrādāttehnoloģisko aprīkojumu, instrumentus; noteikt un novērst bojājumus;organizēt un vadīt darbojošos mašīnu, mehānismu, darbgaldu, motoru,dzinēju, agregātu iekārtu un sistēmu apkalpošanu un remontu; veikt attiecīgomateriālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģisko aspektu pētījumus un sniegtkonsultācijas; nodrošināt darba aizsardzību ražošanas vidē; sniegtkonsultācijas vadošajām personām par ražošanas veidiem un plānošanasjautājumiem, par darba organizāciju, iekārtu ekonomiskas un drošasizmantošanas veidiem; sagatavot ieteikumus racionālai darba organizācijai;izstrādāt un uzturēt efektīvas transporta tehnoloģiskās sistēmas untehnoloģijas, kas saistītas ar kravu un pasažieru pārvadājumu loģistisko untehnisko nodrošinājumu; vadīt citus darbiniekus.Dzelzceļa transporta inženieris Dzelzceļa transporta inženieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic efektīvudzelzceļa transporta tehnoloģisko sistēmu un procesu izstrādāšanu unuzturēšanu, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras, tehnisko līdzekļuremontu un ekspluatāciju, kravu un pasažieru pārvadājumu tehnisko,organizatorisko un vadības nodrošinājumu.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:–veic dzelzceļa transporta sistēmu tehnisko, tehnoloģisko, operacionālo unorganizatorisko procesu vadību; izstrādā pamatdarbības stratēģiju un īstenorīcības politiku; rosina inovatīvus pilnveides un pārmaiņu procesus.Mehānikas tehniķis Lokomotīvju saimniecības tehniķis, sliežu ceļu saimniecības tehniķisvagonu saimniecības tehniķis veic tehniskos uzdevumus, kas saistīti artransporta līdzekļu lietošanu, lai konstatētu bīstamus apstākļus transportalīdzekļu lietošanā.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:-noteikt lokomotīves agregātu darbības bojājumus un novērst tos; veikttransportlīdzekļu bojājumu identificēšanu, novērtēšanu; veikt transportlīdzekļu155

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanasRaksturojumsnozares pamatprofesijasbojājumu identificēšanu, novērtēšanu; noteikt bojājumu un lūzumu rašanāsiemeslus; pārbaudīt izstrādājumu kvalitāti; veikt tehnoloģisko iekārtu un ierīčumontāžu, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; plānot un organizēt iekārtumontāžas un remonta darbus; nodrošināt darba aizsardzību iekārtu montāžas,ekspluatācijas un remonta laikāMehāniķisMehāniķi apkalpo, regulē un remontē automobiļu un citu transportlīdzekļudzinējus un mehāniskos mezglus.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– montēt, remontēt un regulēt mehāniskos mezglus; remontēt un regulētdzinējus; veikt automobiļu un citu transportlīdzekļu tehnisko apkopi; veiktuzņēmuma dzelzceļa sliežu ceļu uzturēšanai nepieciešamos remontdarbusatbilstoši normatīvajos aktos par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju noteiktajāmprasībām; spēt diagnosticēt detaļu nomaiņas nepieciešamību un pasūtītnepieciešamās detaļas.Gaisa kuģa mehāniķis apkalpo un remontē gaisa kuģu mehāniskos mezglus;apkalpo un remontē gaisa kuģu dzinējus.Mehāniķa palīgs Mehāniķa palīgs apkalpo, regulē un remontē automobiļu un citutransportlīdzekļu dzinējus un mehāniskos mezglus mehāniķa uzraudzībā.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– montēt, remontēt un regulēt mehāniskos mezglus; remontēt un regulētdzinējus; veikt automobiļu un citu transportlīdzekļu tehnisko apkopi; veiktuzņēmuma dzelzceļa sliežu ceļu uzturēšanai nepieciešamos remontdarbusatbilstoši normatīvajos aktos par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju noteiktajāmprasībām mehāniķa uzraudzībā.ElektroinženierisElektroinženieris projektē elektroiekārtas; komplektē, uzrauga un apkalpoelektriskās iekārtas, ievērojot saistību ar tehnoloģijām; vada un pārrauga cituspeciālistu darbu, plāno un organizē to.Elektroinženieris strādā elektrotehniskajos uzņēmumos, kas ražo, pārvada unsadala elektroenerģiju, ražo elektroiekārtas tautsaimniecībai, kā arīrūpniecības, lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes, transportauzņēmumos, kuros tiek izmantotas modernas tehnoloģiskās iekārtas arsarežģītu automatizētu elektrotehnisko aprīkojumu, kā arī projektēšanas,pētniecības, konsultāciju un apkalpes uzņēmumos.Elektroinženieris veic pētījumus, konsultē, projektē un vada montāžas unremonta darbus, uzrauga elektrisko sistēmu, dzinēju uniekārtu darbu.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– izstrādāt elektroenerģijas ražošanas, sadales un pārvades sistēmas un sniegtkonsultācijas; izstrādāt elektrisko dzinēju, elektrības ievilkšanas (instalācijas)un citu iekārtu, kā arī svarīgu elektrisko ierīču sistēmas un sniegtkonsultācijas; vadīt elektroiekārtu montāžas darbus; noteikt kontrolesparametrus un tehnoloģiskos procesus, lai efektīvi izmantotu elektriskodzinēju un iekārtu sistēmas un nodrošinātu to drošību; noteikt un novērstbojājumus; organizēt darbojošos elektrisko sistēmu, dzinēju un iekārtuapkalpošanu un remontu; pētīt attiecīgo materiālu, ražojumu un procesutehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas; apkalpot, izstrādāt, regulēt unpilnveidot energotehniskās iekārtas, piesaistīt tās lauksaimniecības objektiem;veikt efektīvu dzelzceļa transporta elektrosistēmu izstrādāšanu un uzturēšanu,kas saistītas ar dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu, elektriskātransporta tehnisko līdzekļu projektēšanu, ekspluatāciju un remontu; veiktdzelzceļa elektrosistēmu tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesuizstrādi un vadību; vadīt citus darbiniekus.Dzelzceļa elektrosistēmu Dzelzceļa elektrosistēmu inženieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic efektīvuinženierisdzelzceļa transporta elektrosistēmu izstrādāšanu un uzturēšanu, kas saistītasar dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu, elektriskā transportatehnisko līdzekļu projektēšanu, ekspluatāciju un remontu.156

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanasnozares pamatprofesijasDzelzceļa transportaautomātikas, telemehānikas unkomunikāciju tehniķisDispečersStacijas dežurantsRaksturojumsProfesionālās darbības pamatuzdevumi:- veic dzelzceļa elektrosistēmu tehnisko, tehnoloģisko un organizatoriskoprocesu izstrādi un vadību; plāno, organizē un vada personāla darbu.Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un komunikāciju tehniķisveic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar elektronisko iekārtu un elektroniskosistēmu projektēšanu, montāžu, komunikāciju lietošanu, uzraudzību unremontu.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:-pārbaudīt, remontēt, regulēt signalizācijas centralizācijas un bloķēšanas (SCB)iekārtas; veikt elektromontāžas darbus, mērījumus un ierakstus speciālosžurnālos; izgatavot, montēt, regulēt, remontēt, uzstādīt, testēt un apkalpotelektroniskās iekārtas; programmēt un apkalpot elektroniskās sistēmas; veiktkabeļu instalācijas.Dispečers veic visu transportlīdzekļu veidu uzskaiti, koordinē pasažieru unkravas pārvadājumu kustību pa autoceļiem, dzelzceļu, gaisa, ūdens līnijām,gatavo informāciju iestādes vadībai.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– veikt visas transporta kustības (tai skaitā kravas pārvadājumu) uzskaiti unkoordinēšanu; noskaidrot un noteikt vilcienu kustības grafiku attiecīgajādzelzceļa zonā; uzskaitīt un kontrolēt kravas pārvadājumus; sastādīt unkoordinēt kravu iekraušanas un izkraušanas grafikus; koordinēt pasažierupārvadāšanu; nodrošināt autotransporta savlaicīgu tehnisko apkopju unremontdarbu veikšanu; plānot autovadītāju darbu; kontrolēt ceļazīmes undegvielas izlietojumu; novērot un kontrolēt satiksmes plūsmu un satiksmesorganizāciju svarīgākajos satiksmes mezglos konkrētās pilsētas vietās, kuruzstādītas videonovērošanas sistēmas; pieņemt informāciju par novērotajiemsatiksmes traucējumiem pa diennakts bezmaksas tālruni; saņemot informācijupar būtiskiem satiksmes traucējumiem pilsētas ielās, nodot to iestādēm unuzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar satiksmi, tās organizāciju, sabiedriskātransporta pakalpojumiem pilsētā;Vilcienu dispečeram ir šādi pienākumi:1. nodrošināt vilcienu kustības drošu organizāciju;2. organizēt un kontrolēt vilcienu kustību posmos, savlaicīgu vilcienupieņemšanu, nosūtīšanu un garāmbraukšanu stacijās;3. laikus dod norādījumus par vilcienu kustību stacijas dežurantiem un vilceslīdzekļu vadītājiem (mašīnistiem);4. nosūtīt vilcienus atbilstoši vilcienu kustības grafikam un formēšanasplānam;5. nodrošināt vagonu, vilces līdzekļu un dzelzceļa infrastruktūras caurlaidesspējas efektīvu izmantošanu;6. kontrolēt staciju darbību;7. kontrolēt dzelzceļa speciālistu darbību, kas saistīta ar vilcienu kustību;8. nodrošināt iespēju veikt dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas vai remontadarbus;9. veikt pasākumus, lai tiktu ievērots vilcienu kustības grafiks un vilceslīdzekļu brigāžu pieļaujamais nepārtrauktais darba laiks;10. veikt atzīmes par vilcienu kustību izpildītajā vilcienu kustības grafikā.Stacijas dežurants koordinē pasažieru un kravas pārvadājumu kustību padzelzceļu.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– veikt transporta kustības koordinēšanu; noskaidrot un noteikt vilcienukustības grafiku attiecīgajā dzelzceļa zonā; novērot un kontrolēt satiksmesplūsmu; informēt vadību par notiekošo.Stacijas dežurantam kā darbiniekam dzelzceļa ekspluatācijas jomā noteiktasšādas prasības:157

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanasnozares pamatprofesijasFlotes personāla vadītājsKuģu aģentsStividorsSatiksmes plānotājsRaksturojums– dzelzceļa satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasībuzināšanas, kas nepieciešamas dienesta pienākumu veikšanai;– speciāla sagatavotība (apmācība) patstāvīgai darbībai.Flotes personāla speciālists komplektē kuģa apkalpi atbilstoši visām prasībām.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:Plāno un organizēt darbinieku pieņemšanu darbā, mācīšanu unpaaugstināšanu amatā, noteikt algu struktūru un vada pārrunas ardarbiniekiem algu jautājumos, konsultēt darbiniekus u.tml.; kontrolē darbaaizsardzības, veselības aizsardzības un citu programmu izpildi; kontrolēizdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu; izstrādā un vadadarba un pārvaldes procedūras; plāno un vada ikdienas darījumus; veicpersonāla statistiskās un skaitliskās uzskaites veidošanu, uzturēšanu unglabāšanu.Jūrnieku kvalifikācijas dokumentu atbilstības pārbaude saskaņā ar LR Jūrniekureģistra un starptautisko konvenciju prasībām, darba līgumu noformēšana,ceļošanas dokumentu noformēšana (garantijas vēstules, kuģa ruļļi), biļešu(avio, sauszemes transporta) pasūtīšana, izziņu sniegšana jūrniekunodarbinātības sakarā valsts un komerciestādēm, saskaņā ar spēkā esošolikumdošanu.Kuģu aģents veic kuģu ienākšanas un iziešanas formalitātes ostās un citāsvalsts vai pašvaldības institūcijās.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:pārstāvēt kuģa īpašnieka intereses darbībās ar citām juridiskām un fiziskāmpersonām; veikt kuģu ienākšanas un iziešanas formalitātes ostās un citāsvalsts un pašvaldības institūcijās; īstenot kuģa apkalpes interesēs konsulārāsformalitātes un finanšu operācijas pēc kuģa īpašnieka pilnvarojuma.Uzņēmuma darbinieks, kas pārbauda kuģu iekraušanas un izkraušanas darbus.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:Stividors - kraušanas darbu vadītājs izstrādā pārkraušanas tehnoloģijuatbilstoši kravas īpašībām; organizē un vada dokeru darbu; kontrolē kravaspārkraušanas procesu; vizuāli pārbauda transporta kravas tilpnes,pārkraušanas iekārtas,noliktavu tīrību; pārbauda svaru verifikācijas dokumentus, svarus, kravasdokumentus, kravas plombu un citu drošības nosacījumu izpildi, citu kravasfizisko aspektu, kas var būt būtiski.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– vākt, apkopot un analizēt informāciju; organizēt datu bāzu veidošanu;novērtēt ekonomisko, sociālo un vides situāciju, situāciju satiksmes jomā;identificēt problēmas un attīstības tendences; organizēt un vadīt plānošanasprocesu; piedalīties plānošanas izstrādē; veidot sadarbību ar valsts unpašvaldību institūcijām un sabiedrību; veikt izpētes; gatavot pētniecības darbudokumentāciju un pārskatus; izskatīt iesniegumus par maršrutu (reisu)atklāšanu, grozīšanu vai slēgšanu un sagatavot atzinumu projektus; sagatavotnepieciešamo dokumentāciju un atzinumu projektus maršruta atļaujuizsniegšanai, anulēšanai un autobusu kustības sarakstu saskaņošanai unapstiprināšanai; gatavot līguma projektus par pasažieru regulāro pārvadājumuveikšanu ar sabiedrisko transportu; gatavot dokumentāciju un organizētkonkursus pasažieru regulāro pārvadājumu veikšanai ar sabiedriskotransportu; izstrādāt priekšlikumus sabiedriskā transporta rajona maršrututīkla izstrādei un tā turpmākai pilnveidošanai, organizēt pasažieru plūsmasapsekošanu; gatavot nepieciešamo informāciju rajona attīstības programmaiun teritorijasplānojumam par sabiedrisko transportu; koordinēt plānošanas dokumentosnoteikto attīstības politiku, nosacījumu un rīcības ieviešanu; vadīt, koordinētun piedalīties attīstības un telpiskās attīstības plānošanas projektu izstrādē;158

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraTransporta un uzglabāšanasnozares pamatprofesijasGaisa satiksmes dispečersGaisa kuģa tehniskās apkopesspeciālistsRaksturojumsizvērtēt attīstības politiku un telpiskās attīstības plānošanas dokumentus; janepieciešams, sagatavot priekšlikumus to grozīšanai;veikt nepieciešamos ekonomiskos un finanšu aprēķinus; izvērtēt teritorijuinženiertehniskās infrastruktūras plānošanas un ekspluatācijas problēmas;analizēt sociāli ekonomiskās vides likumsakarības un urbanizācijas procesaietekmi uz vietu attīstību, kā arī veicināt zaļās ekonomikas politikasīstenošanu; vadīt citus darbiniekus.Gaisa satiksmes dispečeri pārvalda gaisa kuģu kustību gaisā un uz zemes,pielietojot radio, radiolokatoru un gaismas sistēmas, un sniedz informāciju parlidojumiem, kā arī sniedz aeronavigācijas pakalpojumus.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– vadīt un kontrolēt gaisa kuģu kustību, tuvojoties aerodromam vai izlidojotno tā; vadīt un kontrolēt gaisa kuģus, kas atrodas noteiktā gaisa telpassektorā;apspriest un apstiprināt lidojuma plānu; informēt apkalpi parmeteoroloģiskajiem apstākļiem, aparatūras darbību, lidojuma plānu un gaisakuģa kustību; izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas gaisa kuģukustības jomā, risinot problēmas, kas rodas darbā; organizēt avārijas,meklēšanas un glābšanas dienesta darbību; sniegt aeronavigācijaspakalpojumus un speciālus paziņojumus lidotājiem (NOTAM), kas tiek nosūtīti,izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, un kas satur informāciju parjebkuru aeronavigācijas iekārtu, pakalpojumu un noteikumu ieviešanu,izmaiņām vai informāciju par briesmām; vadīt citus darbiniekus.Gaisa kuģa tehniskās apkopes speciālisti veic tehniskos uzdevumus, kassaistīti ar gaisa kuģu kustības un aeronavigācijas kontroles sistēmuprojektēšanu, izstrādāšanu, iekārtošanu, ekspluatāciju, apkalpi un remontu.Profesionālās darbības pamatuzdevumi:– veikt tādus tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar elektronisko unelektrotehnisko aeronavigācijas sistēmu ierīču izstrādāšanu un prototipuizmēģināšanu; sniegt tehnisko palīdzību, projektējot un sagatavojot vispārējāsdarbības aeronavigācijas un gaisa kuģu vietas noteikšanas sistēmas, kā arīnorādot kursu; sadarboties, gatavojot tāmes, iekārtu tehniskās un apmācībasspecifikācijas, kas paredzētas gaisa kuģu kustības drošībai un kontrolei;izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas gaisa kuģu kustības drošumajomā; modificēt darbojošās virszemes iekārtas, pielāgojot tās jaunām gaisakuģu kustības kontroles operācijām; kontrolēt un saskaņot virszemesaeronavigācijas aparatūru, cenšoties panākt maksimālo precizitāti un drošupacelšanos, lidojumu vai nolaišanos; sniegt palīdzību tehniskās uzraudzībasjomā virszemes aeronavigācijas iekārtu izstrādāšanas, uzstādīšanas,ekspluatācijas, apkalpes un remonta laikā, kā arī apkalpot radionavigācijas unradiolokācijas aparatūru un sistēmas, lai nodrošinātu starptautisko standartuun ieteikumu ievērošanu; izmeklēt aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus;vadīt citus darbiniekus.III.17.tabula. Transporta un uzglabāšanas nozares pamatprocesu atbalstošo procesu un ar infrastruktūru saistīto profesiju apraksts159

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūraIzmantoto avotu saraksts1. airBaltic. (2011). airBaltic ikmēneša lidojumu statistika, 2011. gada decembris. Pieejams:http://www.airbaltic.com/upload_file/operational_statistics_LV/December2011LV.pdf2. airBaltic, (2012). airBaltic vietu piepildījums 2012.gada pirmajā ceturksnī pieaug par 6procentpunktiem. Pieejams: http://www.airbaltic.lv/public/49890.html3. airBaltic. (2012). Par mums. Preses telpa. Pieejams:http://www.airbaltic.lv/public/preses_telpa.html4. Autotransporta direkcija. (2011). 2010. gada pārskats. Pieejams:http://www.atd.lv/tools/download.php?name=AD%202010%20gada_gala.doc5. Autotransporta direkcija. (2012). Darbībā esošas licences un citi dokumenti uz 2012. gada 01.janvāri. Pieejams: http://www.atd.lv/lat/statistika/?doc=5966. Autotransporta direkcija . (2012). Normatīvie akti. Starpvalstu nolīgumi. Pieejams:http://www.atd.lv/lat/normativieakti/starpvalstu%20noligumi/7. Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Ziņojums par duālu arodizglītības un apmācības sistēmu.(2009).8. BalticExport. (2012). Nozare, kas atver vārtus starp Eiropu un Austrumiem. Pieejams:http://balticexport.com/?article=nozare-kas-atver-vartus-starp-eiropu-unaustrumiem&lang=lv9. Liepajniekiem.lv, (2012). BNS. Ostas padziļināšanā plāno ieguldīt 45 miljonu latu. Pieejams:http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/bizness/2012/05/05/ostas-padzilinasanasturpinasana-nakotne-plano-45-miljonu-latu-investicijas/10. Centrālā statistikas pārvalde. (2010). Transporta un uzglabāšanas nozares uzņēmumu dalījumspa sektoriem, reģioniem un uzņēmumu lieluma pēc nodarbināto skaita. Nepublicēts materiāls11. Centrālā statistikas pārvalde. Datubāzes. Pieejams: http://www.csb.gov.lv/12. Civilās aviācijas aģentūra. (2012). Normatīvie dokumenti. Pieejams:http://www.caa.lv/lv/normativie-dokumenti/politikas-planosanas-dokumenti13. Civilās aviācijas aģentūra. (2012). Civilās aviācijas aģentūras pārskats 2010. gadam. Pieejams:http://www.caa.lv/upload/userfiles/files/Paarskati/pub_parskats2010.pdf14. Dalke, M., Daume, S, Līkanse D. u.c. (2010). Profesiju izvēle un profesiju prestiža vērtējumsRīgas vidusskolēnu vidū. Prakses darbs. LU Sociālo zinātņu fakultāte Socioloģijas nodaļa15. Mudulis. E. (14.06.2012). Eksprespasta jomā kož ar cenu. Dienas Bizness16. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. (2011). Eiropas Ekonomikas un sociālo lietukomitejas atzinums par tematu “ES politikas ietekme uz transporta nozares darbiniekunodarbinātības iespējām, apmācības vajadzībām un darba apstākļiem” (izpētes atzinums).Pieejams: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2011:248:0022:0030:LV:PDF17. Eiropas Komisija. (2011). Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma par tematu“ES politikas ietekme uz transporta nozares darbinieku nodarbinātības iespējām, apmācībasvajadzībām un darba apstākļiem” (izpētes atzinums) (2011/C 248/04).18. Eiropas Komisija. (2011). Gada izaugsmes pētījums. Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts.Pieejams: http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/3_lv_annexe_part1.pdf19. Eiropas Sociālā fonda 1.2.1.1.1.apakšaktivitātes projekts “Nozaru kvalifikācijas sistēmasizveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”. (2011)20. Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēkapieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā21. Ekonomikas ministrija. (2012). Informatīvais ziņojums par makroekonomisko situāciju valstī160

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra22. Ekonomikas ministrija. (2011). Informatīvais ziņojums „Par brīvostu un speciālo ekonomiskozonu darbību 2010.gadā un 2011.gada 1.pusgadā”. Pieejams:http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=3011023. Finanšu ministrija. (2006). Operacionālās programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība”.Pieejams: http://www.esfondi.lv/upload/04-kohezijas_politikas_nakotne/op/1_op_2006-05-16_projekts.pdf24. Izglītības un zinātnes ministrija. (2009). Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijaspamatnostādnes 2010. – 2015. gadam. Pieejams:http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Profesionala_izglitiba/02-IZMKops_231209_TA4628.pdf25. Izglītības un zinātnes ministrija. (2009). Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijasprogramma. Pieejams:http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Profesionala_izglitiba/IZMKopsav_231109_opt.pdf26. Izglītības un zinātnes ministrija. (2009). Profesionālo izglītības iestāžu Attīstības un investīcijustratēģijas 2010.-2015. gadam. Pieejams:http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Izglitiba/Profesionala_izglitiba/02-IZMKops_231209_TA4628.pdf27. Profesionālās izglītības administrācija. (2007). Nozares izpētes metodika. Pieejams:http://visc.gov.lv/saturs/profizgl/metmat/01_nozares%20izpete.pdf28. KPMG Baltics, SIA. (2011). Kravu pārvadājumu nozare Latvijā.29. Nodarbinātības Valsts aģentūra. (2012). Statistika. Pieejams:http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=630. Latvijas Auto. (2012) Asociācija. Pieejams: http://www.lauto.lv/index.php/item/17531. Dzelzceļa likums.32. Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"33. Likums „Par aviāciju”34. „Latvijas Vēstneša” Tiesību aktu vortāls. (2012). Tiesību akti. Starptautiskās Civilās aviācijaskonvencijas. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=22223335. Latvijas Dzelzceļš. (2012). 2010. gada pārskats. Pieejams:http://www.ldz.lv/texts_files/2010_Gada_parskats.pdf36. Latvijas Dzelzceļs. (2012). Infrastruktūra. Kohēzijas projekti. Pieejams:http://www.ldz.lv/?object_id=365037. Latvijas Dzelzceļš. (2012). Par uzņēmumu. Starptautiskie sakari. Pieejams:http://www.ldz.lv/?object_id=101238. Latvijas Gaisa satiksme. (2012). Aktualitātes. Pieejams:http://www.lgs.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=70739. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (2011). Transport and Logistics sector in Europe:Summary.40. Latvijas pasts, (2012), Eksprespasts iekļūst pasaules labāko kurjerpastu pirmajā desmitā, otraislabākais - Eiropā. Pieejams: http://www.pasts.lv/lv/aktualitates/?news_id=147241. Latvijas Republikas Saeima. (2010). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam.Latvija 2030. Pieejams: http://www.nap.lv/upload/latvija2030_saeima.pdf42. Rīgas Brīvostas pārvalde. (2012). Media. Prezentācijas. Mēs samazinām attālumus! Pieejams:http://www.rop.lv/lv/component/docman/doc_download/322-rbp-presentation-lv.html43. Rīgas Brīvostas pārvalde. (2012). Par ostu. Pieejams: http://www.rop.lv/lv/par-ostu44. Rīgas Tehniskā universitāte. (2012). Studijas. Studiju kvalitātes novērtēšana. Pieejams:http://www.rtu.lv/content/view/2496/1350/lang,lv/45. Rīgas Valsts tehnikums un Rīgas 3.arodskola, Attīstības un investīciju stratēģija 2010.-2015.gadam161

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra46. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. (2011). 2010. gada publiskais pārskats,Regulēšana elektronisko sakaru un pasta nozarēs. Pieejams:http://www.sprk.gov.lv/index.php?id=13745&sadala=72847. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. (2012). Reģistrētie pasta komersanti. Pieejams:http://www.sprk.gov.lv/index.php?id=7902&sadala=6148. Satiksmes ministrija. (2010). Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam.Informatīvā daļa. Pieejams: www.sam.gov.lv/.../item_2715_Transporta_pamatnostadnes.doc49. Satiksmes ministrija. (2012). Aktualitātes. Satiksmes ministrs tiekas ar ASV Transportavirspavēlniecības komandieri. Pieejams: http://www.sam.gov.lv/?cat=8&art_id=293350. Satiksmes ministrija. (2012). Autosatiksme. Jomas raksturojums.http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8951. Satiksmes ministrija. (2012). Informatīvais ziņojums par pasta pakalpojumu tirgusliberalizācijas īstenošanu. Pieejams:http://www.mk.gov.lv/doc/2005/SAMzino_110412_pasts.846.doc52. Satiksmes ministrija. (2012). Investīcijas. 2007.-2013.gada programmēšanas periods.Pieejams: http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=31953. Satiksmes ministrija. (2012). Investīcijas. SKLOIS. Pieejams:http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=53154. Satiksmes ministrija. (2012). Jūrniecība. Jomas raksturojums. Pieejams:http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=10655. Satiksmes ministrija. (2011). Pasta politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam. Pieejams:http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=361156. Satiksmes ministrija. (2012). Pasts. Jomas raksturojums. Pieejams:http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=43957. Satiksmes ministrija. (2012). Sabiedriskais transports. Jomas raksturojums. Pieejams:http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=12458. Satiksmes ministrija. (2012). Tranzīta jomas raksturojums. Pieejams:http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=11259. Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. (2011). Par Krievijas transporta ministravizīti Latvijā. Latvijas Vēstnesis: Latvijas Republikas oficiālais laikraksts. Pieejams:http://www.latvia.mid.ru/news/lat/11_001.pdf60. Starptautiskā lidosta „Rīga”. (2012). Par lidostu. Statistika. Pieejams: http://www.rigaairport.com/lv/main/par-lidostu/statistika/kopa-pa-gadiem61. Starptautiskā lidosta „Rīga” . (2011). Gadagrāmata 2011. Pieejams: http://www.riga-airport.com/uploads/files/Par%20lidostu/Gada%20gramata/RIX%20GG%202011%201-29_lpp_LV%2013_03-1LOW.pdf62. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. (2012). Transporta un loģistikas Nozaru ekspertupadome. Paveiktais 2011. gadā. Pieejams:http://www.lbas.lv/upload/stuff/201203/transporta_nep.pdf63. Valsts dzelzceļa administrācija. (2008). Dzelzceļa vides aizsardzības politika 2009. – 2015.gadam. Pieejams: http://www.vda.gov.lv/doc_upl/Vides%20politika%201.doc64. Valsts Kanceleja. (2007) Ceļu satiksmes drošības programma 2007. – 2013.g. Politikasplānošanas dokumentu datubāze. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=221165. Valsts Kanceleja. (2009) Pamatnostādnes gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009. –2014.gadam. Politikas plānošanas dokumentu datubāze. Pieejams:http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=294166. Ventspils brīvostas pārvalde. (2012). Eiropas Savienības projekti. Pieeejams:http://www.portofventspils.lv/lv/2004_gada_tent_projekts/67. Valsts reģionālās attīstības aģentūra. (2011). Reģionu attīstība Latvijā 2010. Pieejams:http://www.vraa.gov.lv/uploads/1-2_lv.pdf162

Nozaru izpēte profesionālajai izglītībai – 2. Daļa: Nozares apraksts un kvalifikācijas struktūra68. airBaltic. (2011). Economic Benefits from Air Transport in Latvia. Oxford Economics. Available:http://www.airbaltic.com/upload_file/Benefits-of-Aviation-Latvia-2011.pdf69. AnnaAero.com. (2011). airBaltic continues to dominate Baltic aviation; region’s airportsgrowing fast. Available: http://www.anna.aero/2011/09/29/airbaltic-continues-to-dominatebaltic-aviation-regions-airports-growing-fast/70. Eurostat. (2012). Databases. Pieejams: http://ec.europa.eu/eurostat163

PIELIKUMI

1. PIELIKUMSNACE sektoru transporta un uzglabāšanas nozarē raksturojums

Nodaļa Grupa Klase Klases apraksts49Sauszemes transportsun cauruļvadutransportsŠajā nodaļā ietilpstpasažieru vai kravaspārvadājumi pa ceļiemun dzelzceļiem, kā arīkravu transportēšana pacauruļvadiem.49.1Pasažierudzelzceļatransports49.10 Pasažieru dzelzceļatransportsŠajā klasē ietilpst:– pasažieru pārvadājumi, izmantojot dzelzceļa ritošo sastāvu, pa maģistrāliem dzelzceļiemplašā ģeogrāfiskā zonā;– pasažieru pārvadājumi starppilsētu dzelzceļa tīklā;– guļamvagonu vai restorānvagonu ekspluatācija kā integrēta dzelzceļa transportauzņēmumu darbība.Šajā klasē neietilpst:– pasažieru pārvadājumi, izmantojot pilsētu un piepilsētu transporta sistēmas, klase 49.31;– pasažieru termināļu darbība, klase 52.21;– dzelzceļa infrastruktūras darbība; dzelzceļa sastāvu manevrēšanas un pārvirzīšanaspalīgdarbības, klase 52.21;– guļamvagonu vai restorānvagonu ekspluatācija, ja tos pārvalda atsevišķasstruktūrvienības, klases 55.90, 56.10.49.2Kravudzelzceļatransports49.20 Kravu dzelzceļatransportsŠajā klasē ietilpst:– dzelzceļa kravu pārvadājumi pa maģistrālajām un vietējās nozīmes dzelzceļa līnijām.Šajā klasē neietilpst:– uzglabāšana un noliktavu saimniecība, klase 52.10;– kravas termināļu darbība, klase 52.21;– dzelzceļa infrastruktūras darbība; dzelzceļa sastāvu manevrēšanas un pārvirzīšanaspalīgdarbības, klase 52.21;– kravu apstrāde, klase 52.24.49.3Pārējaispasažierusauszemestransports49.31 Pilsētas un piepilsētaspasažieru sauszemespārvadājumiŠajā klasē ietilpst:– pasažieru pārvadājumi pa sauszemi, izmantojot pilsētu vai piepilsētu transporta sistēmas.Tās var ietvert dažāda veida pārvadājumus pa sauszemi, piemēram, izmantojot autobusus,tramvajus, trolejbusus, metro un virszemes dzelzceļus u.c. Pārvadājumus veic noteiktosmaršrutos, parasti saskaņā ar noteiktu grafiku, lielākoties uzņemot un izsēdinot pasažierusnoteiktās pieturvietās.Šajā klasē ietilpst arī:– maršruti “pilsēta – lidosta” vai “pilsēta – stacija”;– funikulieru, gaisa trošu ceļu u.c. sistēmu ekspluatācija, ja tie ir daļa no pilsētu vaipiepilsētu transporta sistēmām.Šajā klasē neietilpst:

Nodaļa Grupa Klase Klases apraksts– pasažieru pārvadājumi pa starppilsētu dzelzceļiem, klase 49.10.49.32 TaksometrupakalpojumiŠajā klasē ietilpst arī:– cita veida privātu automašīnu iznomāšana ar vadītāju.49.39 Citur neklasificētspasažieru sauszemestransportsŠajā klasē ietilpst:– citi pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem:• tālsatiksmes pārvadājumi ar autobusu pēc noteikta grafika;• līgumreisi, ekskursijas un citi gadījuma pārvadājumi ar autobusu;• pārvadājumi pa lidostas teritoriju;– trošu ceļu, funikulieru, slēpotāju pacēlāju un trošu vagonu ekspluatācija, ja tie nav daļano pilsētu vai piepilsētu transporta sistēmām.Šajā klasē ietilpst arī:– skolu autobusu un darbinieku pārvadāšanai paredzētu autobusu ekspluatācija;– pasažieru pārvadājumi, izmantojot cilvēku vai dzīvnieku vilktus transportlīdzekļus.Šajā klasē neietilpst:– pārvadājumi ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem, klase 86.90.49.4Kravupārvadājumi paautoceļiem49.41 Kravu pārvadājumi paautoceļiemŠajā klasē ietilpst:– jebkādi kravu pārvadājumi pa autoceļiem:• kokmateriālu pārvadājumi;• lielgabarīta pārvadājumi;• atdzesētu kravu pārvadājumi;• smagsvara pārvadājumi;• beztaras preču pārvadājumi, ieskaitot pārvadājumus autocisternās, kā arī pienasavākšanu saimniecībās;• automobiļu pārvadājumi;• atkritumu un atkritumu materiālu pārvadājumi, neveicot savākšanu vai izvietošanu.Šajā klasē ietilpst arī :– smagkravas automobiļu iznomāšana ar vadītāju;– kravu pārvadājumi, izmantojot cilvēku vai dzīvnieku vilktus transportlīdzekļus.Šajā klasē neietilpst:– baļķu pārvadājumi mežos kā daļa no mežistrādes, klase 02.40;– ūdens piegāde, izmantojot smagkravas transportlīdzekļus, klase 36.00;– kravu apstrādes termināļu darbība, klase 52.21;

Nodaļa Grupa Klase Klases apraksts– ar pārvadāšanu saistītas iekraušanas un iepakošanas darbības, klase 52.29;– pasta un kurjeru darbība, klases 53.10, 53.20;– atkritumu pārvadāšana kā daļa no atkritumu savākšanas, klases 38.11, 38.12.49.42 Individuālie kravupārvadāšanas pakalpojumiŠajā klasē ietilpst:– mēbeļu un cita veida pārvadāšanas pakalpojumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām,izmantojot autotransportu49.5Cauruļvadutransports49.50Cauruļvadu transports Šajā klasē ietilpst:– gāzu, šķidrumu, ūdens un citu šķidro produktu transportēšana pa cauruļvadiem.Šajā klasē ietilpst arī:– ar cauruļvadu transportēšanas sistēmām saistīto sūkņu staciju darbība.Šajā klasē neietilpst:– dabasgāzes vai rūpniecisko gāzu, tvaika vai ūdens sadale, klases 35.22, 35.30, 36.00;– šķidrumu pārvadājumi, izmantojot smagkravas automobiļus, klase 49.41.50Ūdens transportsŠajā nodaļā ietilpstpasažieru vai kravupārvadājumi pa ūdensceļiem pēc grafika vaibez tā. Tā ietver arīkuģu vilkšanu vaistumšanu, ekskursiju,kruīzu un izbraucienukuģu darbību, prāmju,ūdens taksometru u.c.transportlīdzekļupakalpojumus. Kaut gankuģošanas vieta irrādītājs, pēc kura nošķirpārvadājumus pa jūras50.1 Pasažierujūras un piekrastesūdens transports50.10 Pasažieru jūras unpiekrastes ūdens transportsŠajā klasē ietilpst:– regulārie un neregulārie pasažieru pārvadājumi pa jūras un piekrastes ūdens ceļiem:• ekskursiju, kruīzu vai izbraucienu kuģu darbība;• prāmju, ūdens taksometru u.c. kuģošanas līdzekļu pakalpojumi.Šajā klasē ietilpst arī:– izklaides kuģu iznomāšana ar komandu braucieniem jūras un piekrastes ūdeņos(piemēram, makšķerēšanas braucieniem).Šajā klasē neietilpst:– restorānu un bāru darbība uz kuģiem, ja to nodrošina atsevišķas struktūrvienības, klases56.10, 56.30;– izklaides kuģu un jahtu iznomāšana bez apkalpes, klase 77.21;– tirdzniecības kuģu vai laivu iznomāšana bez apkalpes, klase 77.34;– "peldošo kazino" darbība, klase 92.00.

Nodaļa Grupa Klase Klases aprakstsūdeņiem un iekšējiemūdeņiem, izšķirošaisfaktors ir izmantotākuģošanas līdzekļaveids. Pārvadājumi,izmantojot jūras kuģus,ir klasificēti grupās 50.1un 50.2, savukārtpārvadājumi,izmantojot cituskuģošanas līdzekļus, irklasificēti grupās 50.3un 50.4.Šajā nodaļāneietilpst restorānu unbāru darbība uz kuģiem(klases 56.10, 56.30), jato veic atsevišķasstruktūrvienības.50.2 Kravu jūrasun piekrastesūdens transports50.20 Kravu jūras unpiekrastes ūdens transportsŠajā klasē ietilpst:– regulārie un neregulārie kravu pārvadājumi pa jūras un piekrastes ūdens ceļiem;– baržu vilkšana vai stumšana, naftas platformu pārvietošana.Šajā klasē ietilpst arī:– kuģošanas līdzekļu iznomāšana ar komandu kravu pārvadājumiem pa jūras un piekrastesūdens ceļiem.Šajā klasē neietilpst:– kravu uzglabāšana, sk. klasi 52.10;– ostu darbība un citas palīgdarbības, piemēram, kuģa novietošana dokā, loča pakalpojumi,lihtera pakalpojumi, kuģošanas līdzekļu glābšanas darbi, klase 52.22;– kravu apstrāde, klase 52.24;– tirdzniecības kuģu vai laivu iznomāšana bez apkalpes, klase 77.34.50.3 Pasažieru 50.30 Pasažieru pārvadājumi Šajā klasē ietilpst:

Nodaļa Grupa Klase Klases aprakstspārvadājumiiekšzemes ūdeņosiekšzemes ūdeņos– pasažieru pārvadājumi pa upēm, kanāliem, ezeriem un citiem iekšzemes ūdeņiem,ieskaitot ostu un piestātņu iekšienē.Šajā klasē ietilpst arī:– izklaides kuģu iznomāšana ar komandu braucieniem iekšzemes ūdeņos.Šajā klasē neietilpst:– izklaides kuģu un jahtu iznomāšana bez apkalpes, klase 77.21.50.4 Kravupārvadājumiiekšzemes ūdeņos50.40 Kravu pārvadājumiiekšzemes ūdeņosŠajā klasē ietilpst:– kravu pārvadājumi pa upēm, kanāliem, ezeriem un citiem iekšzemes ūdeņiem, ieskaitotostu un piestātņu iekšienē.Šajā klasē ietilpst arī:– kuģu iznomāšana ar komandu kravu pārvadājumiem iekšzemes ūdeņos.Šajā klasē neietilpst:– kravu apstrāde, klase 52.24;– tirdzniecības kuģu vai laivu iznomāšana bez apkalpes, klase 77.34.51Gaisa transportsŠajā nodaļā ietilpstpasažieru vai kravupārvadājumi pa gaisaceļiem vai kosmosā.Šajā nodaļā neietilpst:– sējumuapsmidzināšana, klase01.61;– lidaparātu vai todzinēju kapitālaisremonts, klase 33.16;– lidostu darbība, klase52.23;– gaisa reklāma, klase73.11;51.1 Pasažieruaviopārvadājumi51.10 PasažieruaviopārvadājumiŠajā klasē ietilpst:– pasažieru aviopārvadājumi regulāros maršrutos un pēc regulāra grafika;– pasažieru čarterreisi;– ekskursiju un atpūtas braucienu lidojumi.Šajā klasē ietilpst arī:– gaisa transportlīdzekļu iznomāšana ar operatoru pasažieru pārvadājumiem;– cita veida pasažieru pārvadājumi, piemēram, aeroklubu darbība mācību vai izklaidesmērķiem.Šajā klasē neietilpst:– gaisa transportlīdzekļu iznomāšana bez operatora, klase 77.35.

Nodaļa Grupa Klase Klases apraksts– aerofoto uzņemšana,klase 74.20.51.2 Kravuaviopārvadājumiun kosmiskaistransports51.21 Kravu aviopārvadājumi Šajā klasē ietilpst:– kravu aviopārvadājumi regulāros maršrutos un pēc regulāra grafika;– neregulārie kravu aviopārvadājumi.Šajā klasē ietilpst arī:– gaisa transportlīdzekļu iznomāšana ar operatoru kravu pārvadājumiem.51.22 Kosmiskais transports Šajā klasē ietilpst:– satelītu un kosmosa kuģu palaišana;– kravu un pasažieru pārvadājumi kosmosā.52Uzglabāšanas untransportapalīgdarbībasŠajā nodaļā ietilpstuzglabāšanas untransportapalīgdarbības,piemēram, transportainfrastruktūras (t.i.,lidostu, ostu, tuneļu,tiltu u.c.) darbība,transporta aģentūrudarbība un kravuapstrāde.52.1 Uzglabāšanaun noliktavusaimniecība52.10 Uzglabāšana unnoliktavu saimniecībaŠajā klasē ietilpst:– visu veidu preču uzglabāšanas telpu un noliktavu ekspluatācija: graudu glabātavas,parastās preču noliktavas, refrižeratornoliktavas, glabāšanas rezervuāri u.c.Šajā klasē ietilpst arī:– preču uzglabāšana ārējās tirdzniecības zonās;– strauja atdzesēšana (saldēšana) ar aukstu gaisa plūsmu.Šajā klasē neietilpst:– automobiļu stāvvietu pakalpojumi, klase 52.21;– privāto glabātavu ekspluatācija, klase 68.20;– brīvu telpu iznomāšana, klase 68.20.52.2 Transportapalīgdarbības52.21 Sauszemes transportapalīgdarbībasŠajā klasē ietilpst:– darbības, kas saistītas ar pasažieru, dzīvnieku vai kravu sauszemes transportu:• termināļu darbība, piemēram, dzelzceļa stacijas, autobusu stacijas, kravu apstrādesstacijas;

Nodaļa Grupa Klase Klases apraksts• dzelzceļa infrastruktūras darbība;• ceļu, tiltu, tuneļu, autostāvvietu vai garāžu, velosipēdu stāvvietu, dzīvojamo piekabjuziemas noliktavu darbība;– dzelzceļa sastāvu manevrēšanas un pārvirzīšanas darbības;– automobiļu vilkšana un tehniskā palīdzība ceļā.Šajā klasē ietilpst arī:– gāzes sašķidrināšana pārvadāšanas nolūkos.Šajā klasē neietilpst:– kravu apstrāde, klase 52.24.52.22 Ūdens transporta Šajā klasē ietilpst:palīgdarbības– darbības, kas saistītas ar pasažieru, dzīvnieku vai kravu ūdens transportu:• termināļu, piemēram, ostu un kuģu piestātņu, darbība;• navigācijas slūžu u.c. iekārtu darbība;• navigācijas, loču un noenkurošanas pakalpojumi;• lihtera pakalpojumi, glābšanas darbi;• bāku darbība.Šajā klasē neietilpst:– kravu apstrāde, klase 52.24;– atpūtas piestātņu darbība, klase 93.29.52.23 AviotransportaŠajā klasē ietilpst:palīgdarbības– darbības, kas saistītas ar pasažieru, dzīvnieku vai kravu aviotransportu:• termināļu darbība, piemēram, aviācijas termināļi u.c.;• lidostu un gaisa satiksmes vadīšanas darbības;• pakalpojumi lidlaukos uz zemes u.c.Šajā klasē ietilpst arī:– ugunsdzēsības un ugunsdrošības pakalpojumi lidostās.Šajā klasē neietilpst:– kravu apstrāde, klase 52.24;– lidotāju skolu darbība, klases 85.32, 85.53.52.24 Kravu iekraušana un Šajā klasē ietilpst:izkraušana– kravu vai pasažieru bagāžas iekraušana un izkraušana, neatkarīgi no pārvadājumiemizmantotā transporta veida;

Nodaļa Grupa Klase Klases apraksts– ostas krāvēju pakalpojumi;– vilcienu kravas vagonu iekraušana un izkraušana.Šajā klasē neietilpst:– termināļu darbība, klases 52.21, 52.22 un 52.23.52.29 Pārējās transportapalīgdarbībasŠajā klasē ietilpst:– kravas nosūtīšana;– transporta operāciju kārtošana un organizēšana pa dzelzceļu, autoceļiem, jūras vai gaisaceļiem;– sūtījumu grupu un individuālo sūtījumu apstrāde (ieskaitot kravu saņemšanu un piegādi,kā arī sūtījumu komplektēšanu);– pārvadājuma dokumentu un pavadzīmju noformēšana un izsniegšana;– muitas aģentu darbība;– jūras frakta ekspeditoru un gaisa kravu aģentu darbība;– mākleru darbība kuģu un lidaparātu ekspluatācijā;– preču apstrādes operācijas, piemēram, preču pagaidu ievietošana redeļu kastēs, laiaizsargātu preces tranzīta laikā, izkraušana no tām, paraugu ņemšana, svēršana.Šajā klasē neietilpst:– kurjeru darbība, klase 53.20;– sauszemes, jūras, aviācijas pārvadājumu un transporta apdrošināšana, klase 65.12;– ceļojumu aģentūru darbība, klase 79.11;– tūrisma operatoru pakalpojumi, klase 79.12;– palīdzība tūristiem, klase 79. 90.53Pasta un kurjerudarbībaŠajā nodaļā ietilpstpasta un kurjerudarbība, piemēram,vēstuļu un pasta pakusavākšana, pārvadāšanaun piegāde saskaņā ar53.1 Pasta darbībasaskaņā aruniversālāpakalpojumapienākumuPiezīme:universālais pastapakalpojums —minimālais53.10 Pasta darbība saskaņāar universālā pakalpojumapienākumuŠī klase ietver pasta darbību saskaņā ar universālā pakalpojuma pienākumu, ko uzņēmiesviens vai vairāki izvēlēti universālo pakalpojumu sniedzēji. Šī darbība ietver universālopakalpojumu infrastruktūras izmantošanu, ieskaitot mazumtirdzniecības vietas, šķirošanasun apstrādes iekārtas un pārvadātāju maršrutus pasta savākšanai un piegādei. Piegāde varietvert vēstuļu pastu, t.i., vēstules, pastkartes, iespieddarbus (laikrakstus, periodiskosizdevumus, reklāmas materiālus u.c.), sīkpakas, preces vai dokumentus. Šī klase ietver arīcitus pakalpojumus, kas vajadzīgi universālā pakalpojuma saistību izpildei.Šajā klasē ietilpst:– vēstuļu un pasta tipa paku un bandroļu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde(vietējā vai starptautiskā), ko veic pasta uzņēmumi saskaņā ar universālā pakalpojuma

Nodaļa Grupa Klase Klases aprakstsdažādiemnosacījumiem. Tā ietverarī vietējo piegādi unkurjera pakalpojumus.noteiktaskvalitātes pastapakalpojumukopums, kas parpieņemamāmcenām pieejamsvisiem lietotājiemvisā LatvijasRepublikasteritorijā neatkarīgino to ģeogrāfiskāsatrašanās vietas.pienākumu. Var izmantot vienu vai vairākus transporta veidus, un šo darbību var realizētgan ar personisko (privāto) transportu, gan ar sabiedrisko transportu;– vēstuļu un pasta paku savākšana no publiskajām pastkastītēm un pasta nodaļām.Šajā klasē neietilpst:– pasta žiro un pasta krājbanku pakalpojumi un naudas pārvedumi, klase 64.19.53.2 Citas pastaun kurjerudarbības53.20 Citas pasta un kurjerudarbībasŠajā klasē ietilpst:-vēstuļu un pasta tipa paku un bandroļu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde(vietējā vai starptautiskā), ko veic uzņēmumi, kuriem nav saistošs universālā pakalpojumapienākums. Var izmantot vienu vai vairākus transporta veidus, un šo darbību var realizētgan ar personisko (privāto) transportu, gan ar sabiedrisko transportu.Šajā klasē ietilpst arī:– pakalpojumi, kas saistīti ar preču piegādi mājās.Šajā klasē neietilpst:– kravu pārvadājumi (atbilstoši transporta veidam) klases 49.20, 49.41, 50.20, 50.40,51.21, 51.22.

2. PIELIKUMSAugstākās izglītības iestāžu un izglītības programmu raksturojums

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsRTU Gaisa kuģu Profesionālaistehniskāsbakalaurs aviācijasekspluatācijas transportā unavionikas inženieris gaisa kuģutehniskāsekspluatācijasavionikasinženierisRTUProfesionālaismaģistrs aviācijastransportā vaiprofesionālaismaģistrs aviācijastransportā unaviācijastransportainženieris arspecializāciju"Gaisa kuģutehniskāsekspluatācijasmehānikasinženieris" vai"Gaisa kuģutehniskāsekspluatācijasavionikasinženieris"RTUGaisa kuģuGaisakuģutehniskāstehniskāsekspluatācijas ekspluatācijasVispārējs raksturojums un/vaimērķis2. līmeņa profesionālā studijuprogramma "Aviācijas transports"ļauj sagatavot speciālistus uzvairāku zinātņu nozaru robežas,kas ir raksturīgi profesionālaiizglītības attīstībai visā pasaulē.Programma veidota uzaviokompāniju speciālistupieprasījuma bāzes un atbilstošiEASA prasībām.Maģistru studiju programmas irpakļautas ikgadējām korekcijāmar RTU Senāta lēmumi, kā cēloņi irgan Latvijas valdības gannepieciešamība reaģēt uzpasaules aviācijas transporta uninformācijas nozaru straujajāmattīstības izmaiņām.1. līmeņa profesionālā studijuprogramma "Aviācijas transports"ļauj sagatavot speciālistus uzIzglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās puses- mācību spēkiem ir ilggadēja pieredze un - programmas realizācijā piedalās mazaugsta kvalifikācija aviācijas transporta jaunu pasniedzēju, kam ir doktora grādspriekšmetu pasniegšanā;un kas ir jaunāki par trīsdesmit gadiem;- darba tirgū programmas "Aviācijas - studenti nav pietiekami nodrošināti artransports" studenti ir ļoti pieprasīti un ir jaunāko mācību literatūru, it sevišķisamērā liels konkurss uz budžeta vietām; latviešu valodā (tomēr galvenie speciālie- apmācību procesā tiek izmantotas mācību priekšmeti ir nodrošināti);daudzas aviācijas transporta sistēmu - laboratorijas aparatūra pārsvarā irlaboratorijas ierīces, kas ir unikālas Latvijā; ekspluatācijā vairāk par 10 gadiem- datoru klases lielākoties atbilst mūsdienu (tomēr tā ļauj pētīt fundamentālāsprasībām;sakarības);- pasniedzēji veic nozīmīgu grantu un citu - daudzi studenti nepietiekamā materiālāstarptautisku līgumdarbu izpildi;nodrošinājuma spiesti, apvieno studijas- absolventi var iegūt GK sertificējošā ar darbu, kas samazina sekmībasspeciālista licences, kuras ir spēkā visās ES rādītājus.valstīs.

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsavionikas tehniķis tehniķis mehāniķisvai gaisakuģutehniskāsekspluatācijastehniķis avioniķisRTUGaisa kuģutehniskāsProfesionālaisbakalaurs aviācijasekspluatācijas transportā unmehānikasinženierisgaisakuģutehniskāsekspluatācijasinženierismehāniķisRTUAutotransporta Profesionālaisinženierisbakalaursautomobiļutransportā uninženierisautomobiļutransportāRTUAutotransporta ProfesionālaisinženierismaģistrsautomobiļuVispārējs raksturojums un/vaimērķisvairāku zinātņu nozaru robežas,kas ir raksturīgi profesionālaiizglītības attīstībai visā pasaulē.Programma veidota uzaviokompāniju speciālistupieprasījuma bāzes un atbilstošiEASA prasībām.2. līmeņa profesionālā studijuprogramma "Aviācijas transports"ļauj sagatavot speciālistus uzvairāku zinātņu nozaru robežas,kas ir raksturīgi profesionālaiizglītības attīstībai visā pasaulē.Programma veidota uzaviokompāniju speciālistupieprasījuma bāzes un atbilstošiEASA prasībām.Studiju programma "Automobiļutransports" ļauj sagatavotspeciālistus uz vairāku zinātņunozaru robežas, kas ir raksturīgiprofesionālās izglītības attīstībaivisā pasaulē.Studiju programmas “Automobiļutransports” mērķis ir nodrošinātautomobiļu transporta nozaresIzglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās puses- mācību spēkiem ir ilggadēja pieredze un - programmas realizācijā piedalās mazaugsta kvalifikācija aviācijas transporta jaunu pasniedzēju, kam ir doktora grādspriekšmetu pasniegšanā;un kas ir jaunāki par trīsdesmit gadiem;- darba tirgū programmas "Aviācijas - studenti nav pietiekami nodrošināti artransports" studenti ir ļoti pieprasīti un ir jaunāko mācību literatūru, it sevišķisamērā liels konkurss uz budžeta vietām; latviešu valodā (tomēr galvenie speciālie- apmācību procesā tiek izmantotas mācību priekšmeti ir nodrošināti);daudzas aviācijas transporta sistēmu - laboratorijas aparatūra pārsvarā irlaboratorijas ierīces, kas ir unikālas Latvijā; ekspluatācijā vairāk par 10 gadiem- datoru klases lielākoties atbilst mūsdienu (tomēr tā ļauj pētīt fundamentālāsprasībām;sakarības);- pasniedzēji veic nozīmīgu grantu un citu - daudzi studenti nepietiekamā materiālāstarptautisku līgumdarbu izpildi;nodrošinājuma spiesti, apvieno studijas- absolventi var iegūt GK sertificējošā ar darbu, kas samazina sekmībasspeciālista licences, kuras ir spēkā visās ES rādītājus.valstīs.- mācību spēkiem ir ilggadēja - programmas realizācijā piedalāspieredze un augsta kvalifikācija maz pasniedzēju, kam ir doktoratransporta priekšmetu pasniegšanā;grāds un kas ir jaunāki par- darba tirgū programmas piecdesmit gadiem;"Automobiļu transports" studenti ir - studenti nav pietiekamiļoti pieprasīti (gan 4,5 gadīgo nodrošināti ar jaunāko mācībubakalauru, gan maģistru literatūru, it sevišķi latviešu valodāprogrammu studenti), regulārs (tomēr galvenie speciālie mācībudeficīts: 25 – 35 studentu;priekšmeti ir nodrošināti);- apmācību procesā tiek izmantotas - laboratorijas iekārta pārsvarā ir

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādstransportā vaiprofesionālaismaģistrsautomobiļutransportā uninženierisautomobiļutransportāRTUMehānikasProfesionālaisinženierisbakalaurs mašīnuun aparātubūvniecībā unmehānikasinženierisVispārējs raksturojums un/vaimērķisinfrastruktūras atjaunošanu unuzturēšanu ar nepieciešamoskaitu un kvalifikācijasspeciālistiem, kā arī nepieciešamozinātnisko pētījumu izpildi.Programmas mērķis ir nodrošinātplašu profesionālu, praktiskaiizmantošanai derīgu, uzzinātniskiem pamatiem balstītu,Mašīnu zinātnes nozareinepieciešamu izglītību, kas dodiespēju adaptēties darba tirgū, kāarī turpināt izglītību augstākagrāda iegūšanai.Izglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusesvairākas laboratorijas ierīces un ekspluatācijā 5 līdz 15 gadus;datorprogrammas, kas ir unikālas - nepietiekamā sadarbība bakalauraLatvijā;un maģistru programmas- datoru klases lielākoties atbilst realizācijā ar citām Latvijasmūsdienu prasībām;augstākām mācību iestādēm;- pasniedzēji veic nozīmīgu - daudzi studenti nepietiekamāpētniecības darbu un starptautisku materiālā nodrošinājuma dēļlīgumdarbu izpildi.spiesti apvienot studijas ar darbu,kas samazina sekmības rādītājus.Pašvērtējums neietver stipro un vājo pušu kopsavilkumu.RTUDzelzceļa transporta Profesionālais Profesionālo studiju programmainženierisbakalaurs"Dzelzceļa transports" ļaujdzelzceļasagatavot plaša profila dzelzceļatransportā un transporta speciālistus, kuriinženierisdzelzceļatransportāpārzina tādas šī transporta veidaapakšnozares kā, dzelzceļa ritošāsastāva (lokomotīves un vagoni),sliežu ceļa un ceļa mašīnuekspluatācijas,remontaorganizācijas un vadībasmetodes, pasažieru un kravupārvadājumu tehnoloģiskosprocesus.RTU Dzelzceļa transporta Profesionālais Profesionālo studiju programma- mācību spēkiem ir ilggadēja pieredze unaugsta kvalifikācija dzelzceļa transportapriekšmetu pasniegšanā;- darba tirgū programmas "Dzelzceļatransports" absolventi ir ļoti pieprasīti unviņiem ir nodrošināts pietiekoši plašsdarba tirgus;- studējošiem ir nodrošinātas praksesvietas dzelzceļa transporta uzņēmumos;- apmācību procesā tiek izmantotasdaudzas dzelzceļa transporta sistēmulaboratorijas iekārtas, kas ir unikālasLatvijā (vilcienu kustības drošības tehniskānodrošinājuma, automātisko bremžu,- programmas realizācijā pagaidām navizdevies iesaistīt vēlamo skaitu jaunumācībuspēku ar doktora zinātnisko grādu;- pastāv grūtības studentu nodrošināšanāar jaunāko mācību metodisko literatūru, itsevišķi latviešu valodā;- nepietiekama sadarbība ar fakultātescitu transporta veidu profesionālo studijuprogrammām;- lielākā daļa studentu apvieno studijas ardarbu, kas nesekmē studiju programmasapgūšanu.

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsinženierismaģistrs dzelzceļatransportā (studijuilgums 1,5 gadi)vai profesionālaismaģistrs dzelzceļatransportā uninženierisdzelzceļatransportā (studijuilgums - 3 gadi)RTU Elektroinženieris Profesionālaisbakalaurselektrotehnikā unelektroinženierisRTU Elektroinženieris Profesionālaismaģistrselektrotehnikā vaiProfesionālaismaģistrselektrotehnikā unelektroinženierisVispārējs raksturojums un/vaimērķis"Dzelzceļa transports" ļaujsagatavot plaša profila dzelzceļatransporta speciālistus, kuripārzina tādas šī transporta veidaapakšnozares kā, dzelzceļa ritošāsastāva (lokomotīves un vagoni),sliežu ceļa un ceļa mašīnuekspluatācijas,remontaorganizācijas un vadībasmetodes, pasažieru un kravupārvadājumu tehnoloģiskosprocesus.Studiju mērķis ir sniegtbakalaura profesionālo izglītībuelektrotehnikasnozareselektrotehnoloģijudatorvadībasapakšnozarēprofesijā“Elektroinženieris” un dot iespējutālākām studijām šīsapakšnozares dažādos virzienosprofesionālajā maģistrantūrāMaģistra profesionālo studijumērķis ir sniegt augstākoprofesionāloizglītībuelektrotehnikā, lai sagatavotuspeciālistuszinātniskipedagoģiskajamdarbamaugstskolās, institūtos, koledžās,Izglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusesnegraujošās kontroles u.c. sistēmas);- datoru klases un tajās izmantotāprogrammatūra lielākoties atbilstmūsdienu prasībām;- mācību spēki piedalās grantu un vietējāsnozīmes līgumdarbu izpildē.- programmas praktiskā orientācija, kas - laboratoriju bāze vēl nav pietiekamipiesaista jaunos studentus, apmācītie moderna;speciālisti ir ļoti nepieciešami visās - pārāk mazas iespējas materiālitautsaimniecības nozarēs;ieinteresēt prakses vadītājus no- bakalaura grāda un profesionālās uzņēmumiem;kvalifikācijas vienlaicīgas iegūšanas - nav iespēju apmaksātiespēja;inženierprojektu vadītāju darbu no- prakse studiju laikā, kas ļauj jau uzņēmumiem;studējot iesaistīties atbilstošā darbā; - nav pietiekami plašas telpas, lai- ļoti laba apmācība elektrotehnikā, apkalpotu pieaugošo studentu skaituelektronikā, elektriskās mašīnās un programmā;piedziņā, energoelektronikā un citās - nav finansiālu iespēju uzaicinātelektriskajās tehnoloģijās;ārzemju vieslektorus.- nodrošina operatīvas un ciešas saitesar darba devējiem, iegūt tehnisko - maģistra programmā nav vēl uzsāktapalīdzību;pietiekami spēcīga praktiska- ciešas saites ar ārzemju tehniskajām apmācība automatizācijas jautājumuaugstskolām, kas ļauj periodiski praktiskai risināšanai, jo jaunānosūtīt studējošos uz ārvalstu laboratorija aprīkota salīdzinošitehniskajām augstskolām pilnveidotas nesen;apmācības nolūkos;- laboratoriju bāzi vēl nepieciešams

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsVispārējs raksturojums un/vaimērķisdažādāsorganizācijās,pētniecības iestādēs un firmās, kāarī studiju turpināšanaidoktorantūrā.Izglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās puses- liels jauno pasniedzēju īpatsvars modernizēt;programmā un aktīvā kvalifikācijas - nav pietiekoši kvalitatīvi izstrādātipaaugstināšana;prakses realizācijas normatīvie- studijas ļauj plaši iepazīt ārzemju dokumenti;firmu tehnoloģiju sasniegumus; - pārāk mazas iespējas materiāli- ir Eiropas struktūrfondu atbalsts ieinteresēt prakses vadītājus noprakses un mācību procesa uzņēmumiem;realizācijai;- nav iespēju apmaksāt kvalifikācijas- programma diversificējas, jo darbu vadītāju darbu nouzņemšana paredzēta arī Liepājā un uzņēmumiem;Daugavpilī;- nav pietiekami plašas telpas, lai- ir noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas apkalpotu pieaugošo studentu skaituelektromašīnbūves rūpnīcu, A/S programmā;Latvenergo, A/S Latvijas Dzelzceļš, - nav finansiālu iespēju uzaicinātkas atvieglos prakses organizāciju;ārzemju vieslektorus.- ir ierīkota modernākā Ražošanasprocesu automatizācijas laboratorijaLatvijā.RTULoģistikasstruktūrvienībasvadītājsProfesionālaisbakalaursuzņēmējdarbībasloģistikā unloģistikasstruktūrvienībasvadītājsBakalaura profesionālo studijuprogrammas “Uzņēmējdarbībasloģistika”mērķis ir realizēt studijuprogrammu, kuras ietvaros tiekpiedāvātas teorētiskāszināšanas un praktiskās iemaņas,lai nodrošinātu konkrētajamprofesijas standartam(loģistikas struktūrvienībasvadītājs – PS 0290 un 2.līmeņaprofesionālajai augstākajaiizglītībai uzņēmējdarbībasloģistikas specializācijā- ar praktiskiem piemēriem Latvijāpapildināti studiju kursi;- tiek attīstītas pētnieciskā darbaiemaņas sadarbībā ar nozaresuzņēmumiem diplomprojektuizstrādāšanai nozarei aktuāluproblēmu risināšanā;- iespēja ar atgriezenisko saiti ietekmētstudiju procesus;- pietiekoša apgāde ar mācībuliteratūru- svešvalodās;- laba materiālā bāze un auditorijutehniskais aprīkojums.- dažiem studentiem nepietiekošaspriekšzināšanas atsevišķos mācībupriekšmetos pēc vidusskolas;- studenti spiesti apvienot mācības ardarbu finansiālo apstākļu dēļ;- nav pietiekamā daudzumā publicētamācību literatūra latviešu valodā;- mācībspēku vecuma struktūra;- nepietiekoša studiju procesanodrošināšanai nepieciešamolīdzekļu piesaistīšana no ārpuses.

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsRTUTransportsistēmu Profesionālaisinženierisbakalaurstransportsistēmuinženierijā untransportsistēmuinženierisRTUTransportsistēmuinženierisProfesionālaismaģistrstransportsistēmuinženierijā vaiProfesionālaismaģistrstransportsistēmuinženierijā untransportsistēmuinženierisVispārējs raksturojums un/vaimērķisatbilstošu zināšanu bāzi unprofesionālo kompetenci.Transporta sistēmu inženierusagatavošana pēc programmas”Transporta sistēmu inženierija”tiek realizēta saskaņā arprofesijas standarta PS0253izvirzītajām prasībām.Izglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās puses- motivēts un profesionāli kvalificētspersonāls;- valda lietišķas attiecības starpmācībspēkiem un studentiem.- lietišķas saites ar darba devējiem unto apvienībām;- lietišķas saites ar ārvalstuaugstskolām.- materiāli - tehniskā bāze - studenti nav pietiekami nodrošinātiprogrammas apgūšanai ir pietiekoša. ar jaunāko mācību literatūru, itIr laboratorijas, kas jau pašreiz atbilst sevišķi latviešu un angļu valodāEiropas valstu labāko augstskolu (tomēr galvenie speciālie mācībuprasībām,piemēram priekšmeti ir nodrošināti);transportmašīnbūvesvakuumtehnoloģ - daudzi studenti, nepietiekamāiju laboratorija;materiālā nodrošinājuma spiesti,- apmācību procesā tiek izmantotas apvieno studijas ar darbu, kasdaudzas transporta sistēmu samazina sekmības rādītājus;laboratorijas ierīces un - nepietiekami izmantotas ciparuprogrammatūra, kas ir unikālas komunikācijas tehnoloģijas mācībuLatvijā;materiālu nodrošināšanā;- Dažādas iekārtas un programmatūra - programmas veidotājiem ir labiiegādātas ERAF ”Rīgas Tehniskās kontakti ar zinātniekiem unUniversitātes inženierzinātņu pasniedzējiem daudzās universitātēspētniecības centru aprīkojuma un un pētniecības centros, tomērinfrastruktūras atbalsta projekts” un vieslektoru aktivitāšu līmenis šajāEiropas sociāla fonda atbalstu sfērā ir nosacīti zems;projekta „Tehnoloģiju ietilpīgo - nosacīti maz starptautisko projektumoduļu izstrāde un materiāli un starptautiskās sadarbībastehniskās bāzes modernizācija salīdzinot ar ES starptautiskostudiju programmai „Transporta transporta sistēmu mērogu;sistēmu inženierija ”ietvaros.- institūtam trūkst specializētoauditoriju;- mācību programma pēc satura un

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsTransporta un Gaisakuģu Gaisa kuģusakaru institūts tehniskāstehniskāsekspuatācijas ekspluatācijasmehānikas tehniķis mehānikas tehniķisvai gaisa kuģutehniskāsekspluatācijasavionikas tehniķisVispārējs raksturojums un/vaimērķisPirmā līmeņa profesionālāsstudiju programmas "Aviācijastransporta tehniskāekspluatācija" mērķis ir sagatavotspeciālistus, kuri pēc studijubeigšanas ir spējīgi veikt gaisakuģu tehnisko ekspluatāciju,apkopes un remonta darbībuaviācijas uzņēmumā, un sniegtzināšanas, kas atbilst pirmālīmeņa profesionālās augstākāsizglītības valsts standarta unprofesiju reglamentējošostarptautisko dokumentu aviācijastransports, prasībām;kvalifikāciju.Izglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusesapmācības iespējām atbilst līdzīgāmprogrammām ārzemju universitātēs,tomēr apmācībai Latvijā dotajāprogrammā netiek piesaistīti ārzemjustudenti;- labāko speciālistu iekšējā un ārējāmigrācija uz daudz augstākapmaksātiem amatiem ražošanā.-kvalificēts, stabils un kompetents -nav atrisināti korpusu un zemesakadēmiskais personāls;privatizācijas jautājumi;-sadarbība ar ārvalstu augstskolām un -trūkst pašiem savu kopmītņu (studentuspeciālistiem (Erasmus programma), viesnīca);ārvalstu pasniedzēju iesaistīšana studiju. -augstskolas vadība veic lieluprocesā, docētāju un studentu iesaistīšana pārstāvniecisko darbību sabiedriskāstarptautisko projektu realizācijā;kārtā, pārstāvot Latviju vadošajās-augsta studentu motivācija un studentu Eiropas, starptautiskajās un nacionālajāslīdzdalības zinātniski pētnieciskajā darbībā zinātniskajās organizācijās.veicināšana;-virtuālās izglītības telpas esamība unmoderns tehniskais tālmācības aprīkojums;-augstskolas vadošais personāls - ir aktīvidocētāji, ievelēti profesori, kuri pārstāvLatviju starptautiskās zinātniskāsorganizācijās;-TSI ir bāzes organizācija un tās vadībaaktīvi piedalās vadošo zinātniskosabiedrisko organizāciju vadībā:Rīgas pilsētas transportasabiedriskā padome;Latvijas Operāciju pētījumusabiedrība;Latvijas Transporta attīstības unizglītības asociācija;

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsTransporta un LoģistikasProfesionālaissakaru institūts speciālistsbakalaurstransporta unbiznesa loģistikāun vadītājstransporta unbiznesa loģistikāVispārējs raksturojums un/vaimērķisProfesionālās augstākās izglītībasstudiju programmas “Transportaun biznesa loģistika” mērķis irspeciālistu sagatavošana, kurispēj īstenot petījumus unizstrādes, kas saistītas ar plūsmu(materiālo, finanšu, informācijasvai to savienojumu) optimizācijuražošanas un komerciālajā sfēra,loģistikas darbību transportapakalpojumu sniegšanas sfēra,kas īstenojami jebkuras īpašumaformas uzņēmumos, kā ari valstspārvaldes institūciju ietvaros, unkuri atbilst mūsdienu prasībāmkompetentu lēmumu pieņemšanāLatvijas tautsaimniecībā brīvatirgusapstākļos.Izglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusesLatvijas Transporta savienība-praktiķu un ārvalstu pasniedzējuiesaistīšana studiju procesā;-moderna bibliotēka un labs materiālitehniskais nodrošinājums.-kvalificēts, stabils un kompetents -nav atrisināti korpusu un zemesakadēmiskais personāls;privatizācijas jautājumi;-sadarbība ar ārvalstu augstskolām un -trūkst pašiem savu kopmītņu (studentuspeciālistiem (Erasmus programma), viesnīca);ārvalstu pasniedzēju iesaistīšana studiju. -augstskolas vadība veic lieluprocesā, docētāju un studentu iesaistīšana pārstāvniecisko darbību sabiedriskā kārtā,starptautisko projektu realizācijā;pārstāvot Latviju vadošajās Eiropas,-augsta studentu motivācija un studentu starptautiskajās un nacionālajāslīdzdalības zinātniski pētnieciskajā zinātniskajās organizācijās.darbībā veicināšana;-virtuālās izglītības telpas esamība unmoderns tehniskais tālmācībasaprīkojums;-augstskolas vadošais personāls - ir aktīvidocētāji, ievelēti profesori, kuri pārstāvLatviju starptautiskās zinātniskāsorganizācijās;-TSI ir bāzes organizācija un tās vadībaaktīvi piedalās vadošo zinātniskosabiedrisko organizāciju vadībā:Rīgas pilsētas transportasabiedriskā padome;Latvijas Operāciju pētījumusabiedrība;Latvijas Transporta attīstības unizglītības asociācija;Latvijas Transporta savienība-praktiķu un ārvalstu pasniedzēju

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsVispārējs raksturojums un/vaimērķisIzglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusesiesaistīšana studiju procesā;-moderna bibliotēka un labs materiālitehniskais nodrošinājums.Transportasakaru institūtsunTransportsistēmuinženierisProfesionālaisbakalaurstransportauzņēmējdarbībāun vadītājstransportauzņēmējdarbībāProfesionālās augstākās izglītībasstudijuprogrammas“Uzņēmējdarbības vadībatransportā” mērķis ir speciālistusagatavošana, kuri spēj īstenotprofesionālo un organizatoriskodarbību transporta pakalpojumusniegšanas jomā, veikt ražošanasprocesu pētījumus, kuriīstenojami jebkuras īpašumaformas uzņēmumos, kā arī valstspārvaldes institūcijuietvaros, kuri atbilst mūsdienuprasībām kompetentu lēmumupieņemšanā Latvijastautsaimniecībā brīvā tirgusapstākļos.-kvalificēts, stabils un kompetentsakadēmiskais personāls;-sadarbība ar ārvalstu augstskolām unspeciālistiem (Erasmus programma),ārvalstu pasniedzēju iesaistīšana studiju.procesā, docētāju un studentu iesaistīšanastarptautisko projektu realizācijā;-augsta studentu motivācija un studentulīdzdalības zinātniski pētnieciskajādarbībā veicināšana;-virtuālās izglītības telpas esamība unmoderns tehniskais tālmācībasaprīkojums;-augstskolas vadošais personāls - ir aktīvidocētāji, ievelēti profesori, kuri pārstāvLatviju starptautiskās zinātniskāsorganizācijās;-TSI ir bāzes organizācija un tās vadībaaktīvi piedalās vadošo zinātniskosabiedrisko organizāciju vadībā:Rīgas pilsētas transportasabiedriskā padome;Latvijas Operāciju pētījumusabiedrība;Latvijas Transporta attīstības unizglītības asociācija;Latvijas Transporta savienība-praktiķu un ārvalstu pasniedzējuiesaistīšana studiju procesā;-nav atrisināti korpusu un zemesprivatizācijas jautājumi;-trūkst pašiem savu kopmītņu (studentuviesnīca);-augstskolas vadība veic lielupārstāvniecisko darbību sabiedriskā kārtā,pārstāvot Latviju vadošajās Eiropas,starptautiskajās un nacionālajāszinātniskajās organizācijās.

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsVispārējs raksturojums un/vaimērķisIzglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās puses-moderna bibliotēka un labs materiālitehniskais nodrošinājums.Rīgas TehniskākoledžaRīgasAeronavigācijasinstitūtsLatvijas JūrasakadēmijaLatvijas JūrasakadēmijaLatvijas JūrasakadēmijaPasta speciālists Pasta speciālists 1.līmeņa profesionālā studijuprogramma.Vispārīgais mērķis - nodrošinātstudentiemceturtajamprofesionālās kvalifikācijaslīmenim atbilstošu teorētisko unpraktisko sagatavotību, kas dodiespēju veikt sarežģītu izpildītājadarbu, kā arī organizēt un vadītcitu speciālistu darbu;Transportsistēmu Gaisa satiksmes Gaisa satiksmes vadības inženierainženierisvadības inženieris studiju programmas mērķiscilvēka faktora pozitīvās lomaspaaugstināšana, lai nodrošinātulidojumu drošumu.Kuģa mehāniķis Kuģu mehāniķis 1.līmeņa profesionālā studijuprogrammaKuģa vadītājs Kuģu vadītājs 1.līmeņa profesionālā studijuprogrammaKuģu mehānikas Profesionālais Programmas vispārējais mērķisinženierisbakalaurs jūras nodrošināt kuģu mehāniķutransportā un kuģa teorētiskās apmācības unmehāniķispraktiskās sagatavošanas līmeni,atbilstošiInternationalMaritimeOrganization(IMO) Starptautiskās konvencijas“Jūrnieku sagatavošanas,diplomēšanas un sardzes dienestastandarti” (STCW - 78/95) vadībaslīmenim ( SCTW 78/ 95 prasībasPašvērtējums neietver stipro un vājo pušu kopsavilkumu.Pašvērtējums neietver stipro un vājo pušu kopsavilkumu.Pašvērtējums nav pieejamsPašvērtējums nav pieejamsPašvērtējums neietver stipro un vājo pušu kopsavilkumu.

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsVispārējs raksturojums un/vaimērķisA-III/1 un A-III/2).Nodrošināt izglītības līmeniatbilstoši profesionālā bakalauraizglītībai jūras transportā unkvalifikācijas līmeni – kuģamehāniķis.Latvijas Jūras Kuģu mehānikas Inženieris kuģu 2.līmeņa profesionālā studijuakadēmijainženierismehānikāprogrammaLiepājasKuģa mehāniķis Kuģu mehāniķis 1.līmeņa profesionālā studijuJūrniecībasprogramma.koledžaStudiju programmas mērķis irsagatavot augsti kvalificētas unkonkurentspējīgus kuģumehāniķus atbilstoši STCWkonvencijas III/1 un mūsdienastirdzniecības flotes prasībām.Izglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusesPašvērtējums nav pieejams- darba tirgus atpazīst LJK studentus un - studentiem vājās svešvaloduabsolventus;zināšanas;- labi tiek novērtēta kadetu un - pēc prakses vairums paliek strādātabsolventu profesionālā sagatavotība; prakses vietās un pazeminās lekciju- izveidojusies atgriezeniskā saite ar apmeklējums;darba devējiem (studentu prakses - vāja studentu sagatavotībanotiek speciālistu pieprasītāju vidusskolā: zemas zināšanaskruingkompanijās);eksaktajos priekšmetos;- profesionāļu vidū radusies izpratne - neapmierinoši studentu materiāliepar koledžas kā augstākās apstākļi;profesionālās izglītības veidu un vietu - nepietiekams valsts finansējumsnozarē;materiāltehniskās bāzes regulārai- uzlabojies studiju programmas atjaunošanai;nodrošinājums ar datortehniku, - nepietiekoši pamatota un skaidraprezentācijas aparatūru, literatūru;izglītības politika par koledžu vietu- sadarbība ar kruingkompānijām;augstākās izglītības sistēmā;- koledžas izglītība dod iespēju - darba devēji lēni (ar atsevišķiemturpināt studijas augstākā pakāpē pēc pozitīviem izņēmumiem) iesaistāsprogrammas, saskaņotas ar Latvijas izglītības darbā;jūrnieku reģistru;- nepietiekams apmaiņas projektu- programma kopumā atbilst Eiropas skaits ar ārzemju augstskolām;koledžu prasībām, kurās ir tendence - liels vidējais pasniedzēju vecums;pāriet uz problēmorientētu izglītību; - grūti atkāpties no mūža pieredzesmāca,- studiju programmas saturs unnevis panāk mācīšanos;organizācija tiek regulāri apspriests - pasniedzēju lielais noslogojums.

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsVispārējs raksturojums un/vaimērķisLiepājasKuģa vadītājs Kuģu vadītājs 1.līmeņa profesionālā studijuJūrniecībasprogrammakoledžaIzglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusesun koriģēts;- ir dienesta viesnīca;- paplašinās ārzemju sakari;- pietiekami motivēts un profesionālikvalificēts personāls;- uzlabojusies akadēmiskā personālasadarbība ar citu augstskolu unkoledžu pasniedzējiem.- darba tirgus atpazīst LJK studentus un - studentiem vājās svešvaloduabsolventus;zināšanas;- labi tiek novērtēta kadetu un - pēc prakses vairums paliek strādātabsolventu profesionālā sagatavotība. prakses vietās un pazeminās lekciju- izveidojusies atgriezeniskā saite ar apmeklējums;darba devējiem (studentu prakses - vāja studentu sagatavotībanotiek speciālistu pieprasītāju vidusskolā: zemas zināšanaskruingkompanijās);eksaktajos priekšmetos;- profesionāļu vidū radusies izpratne - neapmierinoši studentu materiāliepar koledžas kā augstākās apstākļi;profesionālās izglītības veidu un vietu - nepietiekams valsts finansējumsnozarē;materiāltehniskās bāzes regulārai- uzlabojies studiju programmas atjaunošanai;nodrošinājums ar datortehniku, - nepietiekoši pamatota un skaidraprezentācijas aparatūru, literatūru;izglītības politika par koledžu vietu- sadarbība ar kruingkompānijām;augstākās izglītības sistēmā;- koledžas izglītība dod iespēju - darba devēji lēni (ar atsevišķiemturpināt studijas augstākā pakāpē pēc pozitīviem izņēmumiem) iesaistāsprogrammas, saskaņotas ar Latvijas izglītības darbā;jūrnieku reģistru;- nepietiekams apmaiņas projektu- programma kopumā atbilst Eiropas skaits ar ārzemju augstskolām;koledžu prasībām, kurās ir tendence - liels vidējais pasniedzēju vecums;pāriet uz problēmorientētu izglītību; - grūti atkāpties no mūža pieredzesmāca,- studiju programmas saturs unnevis panāk mācīšanos;organizācija tiek regulāri apspriests - pasniedzēju lielais noslogojums.

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsLiepājasLoģistikasLoģistikasJūrniecības speciālistsspeciālistskoledžaVispārējs raksturojums un/vaimērķis1.līmeņa profesionālā studijuprogramma Mērķis - sagatavotloģistikas speciālistus, spējīguspildīt loģistikas funkcijas: veidotun analizēt kravastransportēšanas maršrutus,organizēt noliktavas darbus unplānot dažādu transporta veiduapkalpošanas kārtību, organizētkravas pārkraušanas procesus,ievērojottransporta,pārkraušanastermināļuraksturojumus un aģentēšanasnoteikumus, kārtot kravaspavaddokumentāciju un pielietotstarptautiskās tiesības, labipārvadītprofesionāloterminoloģiju un sarunvalodusvešvalodās.Izglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusesun koriģēts;- ir dienesta viesnīca;- paplašinās ārzemju sakari;- pietiekami motivēts un profesionālikvalificēts personāls;- uzlabojusies akadēmiskā personālasadarbība ar citu augstskolu unkoledžu pasniedzējiem.- liela interese par programmu - mazā vidusskolas absolventuvidusskolu absolventu vidū;vēlēšanās studēt provinces pilsētu- pietiekoši laba materiālā un mācību iestādēs;metodiskā bāze profesijas studiju - studiju programmas apjoms 120 KPkursu pasniegšanai;nav konkurētspējīgs ar citu koledžu- nelielais studentu skaits ļauj analogajām studiju programmāmnodrošinātindividuālo pieeju 80KP;studējošiem;- liels atskaitīto studentu skaits, jo- labas koleģiālās attiecības starp studenti ir spiesti strādāt, laidocētājiem un studentiem;apmaksātu studijas, un nav gatavi- uzlabojas docētāju zinātniskais un savienot studijas ar darbu;metodiskais darbs;- nepietiekošs finansējums- augstu kvalificēts un aktīvi strādājošs materiāltehniskās bāzes regulāraiakadēmiskais personāls;atjaunošanai;- uzlabojies studiju programmas - jauno macībspēku iesaistīšana,nodrošinājums ar mācību vieslektoru piesaistīšana atsevišķuauditorijām, prezentācijas aparatūru tēmu nolasīšanai;un literatūru;- nepietiekama līdzdalība- programma ļauj turpināt starptautiskajos projektos.profesionālo izglītību otrā līmeņaaugstākās profesionālās izglītībasprogrammā;- studiju programmai raksturīgamobilitāte un elastība, tādejādi tāspēj ātri reaģēt uz valsts un

Mācību iestāde Profesija Piešķiramākvalifikācija vai/ungrādsVispārējs raksturojums un/vaimērķisIzglītības programmu vērtējums (izglītības iestāžu pašvērtējuma ziņojumi)Stiprās pusesVājās pusessabiedrības tirgus vajadzībām;- docētāji piedalās projektos, pastāvīgipaaugstina savu kvalifikāciju;

3. PIELIKUMSAkreditētās profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmas

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJADIBINĀTĀJS NOSAUKUMS Juridiskā adrese KLASIFIKĀCIJAS KODSNOSAUKUMS PIEŠĶIRAMĀKVALIFIKĀCIJAVEIDSLICENCESNr.LAPASNr.TERMIŅŠNOTERMIŅŠLĪDZAI/AP1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12Ļubova Sabiedrība ar Alekša iela 7, 30T 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAP 28.02.2011 23.07.2013Prauliņa,AleksandrsVorobjovsierobežotuatbildību "MBR"Rīga01tālākizglītībasprogramma0631Ļubova Sabiedrība ar Alekša iela 7, 20T 840 Pašgājējmašīnu Autokrāvēja profesionālāsAP 28.02.2011 23.07.2013Prauliņa,AleksandrsVorobjovsierobežotuatbildību "MBR"Rīga10 vadīšanavadītājs tālākizglītībasprogramma0632Ļubova Sabiedrība ar Alekša iela 7, 20T 525 Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāsAP 28.02.2011 23.07.2013Prauliņa,AleksandrsVorobjovsierobežotuatbildību "MBR"Rīga01tālākizglītībasprogramma0633Ģirts Veigners SIA "Profesionālās Klijānu iela 2, 20T 840 Pašgājēju mašīnu Portālceltņa profesionālāsAI 19.07.2006. 18.07.2012.izglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Rīga10 vadīšanaoperators tālākizglītībasprogramma1198Ģirts Veigners SIA "Profesionālās Klijānu iela 2, 20T 840 Pašgājēju mašīnu Tilta celtņa profesionālāsAI 19.07.2006. 18.07.2012.izglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Rīga10 vadīšanaoperators tālākizglītībasprogramma1198Valmieraspilsētas dome,SO VidzemesArodizglītībascentraveicināšanasbiedrība, SIA"LatvijasVidzemesprofesionālāsizglītības centrsPurva iela 12,Valmiera20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaAI201616.08.2006. 15.08.2012.

Tirdzniecībasunrūpniecībaskamera", SOLatvijasAmatniecībaskameraValmieraspilsētas dome,SO VidzemesArodizglītībascentraveicināšanasbiedrība, SIA"LatvijasTirdzniecībasunrūpniecībaskamera", SOLatvijasAmatniecībaskameraValmieraspilsētas dome,SO VidzemesArodizglītībascentraveicināšanasbiedrība, SIA"LatvijasTirdzniecībasunrūpniecībaskamera", SOIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAVidzemes Purva iela 12, 20T 521 Metālapstrāde Metālapstrādes profesionālāsAI 16.08.2006. 15.08.2012.profesionālās Valmiera01darbgaldu tālākizglītības2023izglītības centrsoperators programmaVidzemes Purva iela 12, 30T 840 Pasta pakalpojumi Pasta darbinieks profesionālāsAI 16.08.2006. 15.08.2012.profesionālās Valmiera02tālākizglītības2024izglītības centrsprogramma

LatvijasAmatniecībaskameraIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAĢirts VeignersSIA "Profesionālāsizglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Klijānu iela 2,Rīga20T 81900Citi pakalpojumiKlientuapkalpošanasoperatorsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI203910.10.2006. 09.10.2012."KomplekssCitadele" SIA"KomplekssCitadele" SIAProfesionāloStudiju Skola"Citadele"Kungu iela 2,Liepāja20T 81800Citi pakalpojumiKlientuapkalpošanasoperatorsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI207507.11.2006. 06.11.2012.SIA "LatInSoft"Mācību centrs"LatInSoft"Ģimnāzijas iela7/9, Daugavpils20T 81800Citi pakalpojumiKlientuapkalpošanasoperatorsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI211519.12.2006. 18.12.2012.JevgeņijsServuts,LatvijasceltniekuarodbiedrībaSabiedrība arierobežotuatbildību "Latgalesmācību centrs"Saules iela 38,Daugavpils20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaAI216428.02.2007. 27.02.2013.JevgeņijsServuts,LatvijasceltniekuarodbiedrībaSabiedrība arierobežotuatbildību "Latgalesmācību centrs"Saules iela 38,Daugavpils20T 84010PašgājējmašīnuvadīšanaAutokrāvējaoperatorsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI216528.02.2007. 27.02.2013.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsMalnavas koledžaMalnava, p/nVītoli, Ludzasrajons33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAP037028.02.2007. 27.02.2013.

IlmārsStabrovskisIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAMācību centrs Lāčplēša iela 20T 818 Citi pakalpojumi Klientu profesionālāsAI 17.04.2007. 16.04.2013."BUTS"125, Rīga00apkalpošanas tālākizglītības2237operators programmaIlmārsStabrovskisMācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga20T 84010PašgājējmašīnuvadīšanaAutokrāvējavadītājsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI224317.04.2007. 16.04.2013.IlmārsStabrovskisMācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga20T 84010PašgājējmašīnuvadīšanaCeltņa operatorsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI224317.04.2007. 16.04.2013.IlmārsStabrovskisMācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga20T 84010PašgājējmašīnuvadīšanaPortālceltņaoperatorsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI224317.04.2007. 16.04.2013.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsDaugavpils38.arodvidusskolaJātnieku iela 87,Daugavpils33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI224717.04.2007. 16.04.2013.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsKuldīgas78.arodvidusskolaLiepājas iela 31,Kuldīga33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI225117.04.2007. 16.04.2013.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsKuldīgas78.arodvidusskolaLiepājas iela 31,Kuldīga32 52501AutotransportsAutomehāniķapalīgsarodizglītībasprogrammaAI227117.04.2007. 16.04.2013.

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsĢirts VeignersIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJACīravas Cīravas pagasts, 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 29.05.2007. 28.05.2013.arodvidusskola Liepājas rajons01vidējās2291izglītībasprogrammaSIA "Profesionālās Klijānu iela 2, 20T 840 Pašgājējmašīnu Celtņa operators profesionālāsAI 29.05.2007. 28.05.2013.izglītības,Rīga10 vadīšanatālākizglītības2325tālākizglītības unprogrammaeksaminācijascentrs"LatvijasRepublikasMinistrukabinetsCīravasarodvidusskolaCīravas pagasts,Liepājas rajons20T 52501AutotransportsAutomehāniķapalīgsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI233729.05.2007. 28.05.2013.

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsSIA "MBR"IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAValsts Priekuļu Egļu gatve 9, 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 19.06.2007. 18.06.2013.lauksaimniecības Priekuļu01vidējās2381tehnikums pagasts, CēsuizglītībasrajonsprogrammaLatvijas Jūras Flotes iela 5B, 33 525 Jūras transports Kuģa mehāniķis profesionālāsAI 19.06.2007. 18.06.2013.akadēmijasRīga06uz kuģiem ar vidējās2388Jūrskoladzinēja jaudu līdz izglītības750 kW programmaLatvijas Jūras Flotes iela 5B, 33 525 Jūras transports Kuģa vadītājs uz profesionālāsAI 19.06.2007. 18.06.2013.akadēmijasRīga06kuģiem līdz vidējās2388Jūrskola500BTizglītībasprogrammaSIA "MBR" Mācību Merķeļa iela 8- 30T 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 24.07.2007. 23.07.2013.centrs13, Rīga01tālākizglītības2412programmaSIA "MBR"SIA "MBR" MācībucentrsMerķeļa iela 8-13, Rīga20T 84010PašgājējmašīnuvadīšanaAutokrāvējavadītājsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI241324.07.2007. 23.07.2013.SIA "MBR"SIA "MBR" MācībucentrsMerķeļa iela 8-13, Rīga20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaAI242424.07.2007. 23.07.2013.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLimbažu18.arodvidusskolaZeļļu iela 9,Limbaži33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI245325.10.2007. 24.10.2013.Sabiedrība arierobežotuatbildību"TEHFORMS"RīgasUzņēmējdarbībastehniskā skolaKrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI254820.12.2007. 19.12.2013.

JevgeņijsServuts,LatvijasceltniekuarodbiedrībaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsĢirts VeignersIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJASabiedrība ar Saules iela 38,ierobežotu Daugavpilsatbildību "Latgalesmācību centrs"LimbažuZeļļu iela 9,18.arodvidusskola LimbažiJaungulbenesp/narodvidusskola Jaungulbene,Gulbenes rajonsLiepājasŪliha iela 5,Jūrniecības koledža LiepājaLiepājasŪliha iela 5,Jūrniecības koledža LiepājaVišķu Profesionālā Višķuvidusskola tehnikumaciems, Višķupagasts,DaugavpilsrajonsSabiedrība ar Kanālu iela 5ierobežotu lit.2, Jūrmalaatbildību"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības un20T 52501Autotransports TransportlīdzekļakrāsotājsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI255520.12.2007. 19.12.2013.32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītībasAI 31.01.2008. 24.10.2013.01palīgs programma263433 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 09.05.2008. 08.05.2014.01vidējās2735izglītībasprogramma33 525 Jūras transports Kuģa vadītājs uz profesionālāsAP 09.05.2008. 08.05.2014.06kuģiem līdz 500 vidējās0404BT piekrastes izglītībaskuģošanā programma33 525 Jūras transports Mehāniķis uz profesionālāsAP 09.05.2008. 08.05.2014.06kuģiem arvidējās0405galveno dzinēja izglītībasjaudu mazāku programmapar 750kW33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 18.06.2008. 17.06.2014.01vidējās2826izglītībasprogramma30T 525 Autotransports Sauszemes profesionālāsAI 18.06.2008. 17.06.2014.01transportlīdzekļu tālākizglītības2851tehniskais programmavērtētājs

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAeksaminācijascentrs"LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLimbažuProfesionālāvidusskolaZeļļu iela 9,Limbaži33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI296725.09.2008. 24.10.2013.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLimbažuProfesionālāvidusskolaZeļļu iela 9,Limbaži32 52501AutotransportsAutomehāniķapalīgsarodizglītībasprogrammaAI297025.09.2008. 24.10.2013.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLimbažuProfesionālāvidusskolaZeļļu iela 9,Limbaži32 58201BūvdarbiApdares darbustrādnieksarodizglītībasprogrammaAI297125.09.2008. 24.10.2013.JevgeņijsServuts,LatvijasceltniekuarodbiedrībaSabiedrība arierobežotuatbildību "Latgalesmācību centrs"Saules iela 38,Daugavpils30T 84007PilsētaselektrotransportapakalpojumiTramvaja vadītājsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI298620.11.2008. 19.11.2014.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsVentspilsProfesionālāvidusskolaSaules iela 15,Ventspils33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI298720.11.2008. 19.11.2014.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsRīgas 10.arodskolaBrīvības iela191, Rīga30T 84007PilsētaselektrotransportapakalpojumiTrolejbusavadītājsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI299620.11.2008. 19.11.2014.

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsSIA "LSCMarineTraining"IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJARīgas 10.arodskola Brīvības iela 30T 840 Pilsētas Tramvaja vadītājs profesionālāsAI 20.11.2008. 19.11.2014.191, Rīga07 elektrotransportatālākizglītības2997pakalpojumiprogrammaRīgasLāčplēša iela 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 19.12.2008. 18.12.2014.13.arodvidusskola 106/108, Rīga01vidējās3069izglītībasprogrammaViļānuKultūras 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 19.12.2008. 18.12.2014.41.arodvidusskola laukums 1,01vidējās3092Viļāni, RēzeknesizglītībasrajonsprogrammaZilupesKalnu iela 4, 32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītībasAI 19.12.2008. 18.12.2014.arodvidusskola Zilupe. Ludzas01palīgs programma3108rajonsSIA "LSC Marine Andrejostas iela 20T 525 Jūras transports Kuģa motorists profesionālāsAI 12.02.2009. 11.02.2015.Training" mācību 6, Rīga06tālākizglītības3180centrsprogrammaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsRīgas13.arodvidusskolaLāčplēša iela106/108, Rīga32 52501AutotransportsAutomehāniķapalīgsarodizglītībasprogrammaAI318712.02.2009. 18.12.2014.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsDaugavpilsCeltniekuprofesionālāvidusskolaJātnieku iela 87,Daugavpils33 52501Autotransports Autoelektriķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI321019.03.2009. 18.03.2015.

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJARēzeknes Varoņu iela 11a, 32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītībasAI 19.03.2009. 18.03.2015.14.arodvidusskola Rēzekne01palīgs programma3224LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLūznavasProfesionālāvidusskolaBērzu aleja 2,p/n Lūznava,Rēzeknes rajons33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI335621.05.2009. 20.05.2015.IlmārsStabrovskisMācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga30T 52501AutotransportsTransportlīdzekļukrāsotājsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI344018.06.2009. 17.06.2015.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsZaļeniekuarodvidusskolaZaļeniekupagasts,Jelgavas rajons33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI345618.06.2009. 17.06.2015.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsSmiltenesProfesionālāvidusskolaPils iela 8,Smiltene, Valkasrajons33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI348718.06.2009. 17.06.2015.Ģirts VeignersSabiedrība arierobežotuatbildību"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Kanālu iela 5lit.2, Jūrmala20T 52502Kuģu mehānikaKuģu būvesatslēdznieksprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI351218.06.2009. 17.06.2015.

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAKuldīgas Liepājas iela 31, 20T 525 Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāsAI 16.10.2009. 16.04.2013.Tehnoloģiju un Kuldīga01tālākizglītības3608tūrismaprogrammaprofesionālāvidusskolaViļānuKultūras 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 16.10.2009. 18.12.2014.41.arodvidusskola laukums 1,01vidējās3652Viļāni, ViļānuizglītībasnovadsprogrammaVišķu Profesionālā "Višķu 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 16.10.2009. 17.06.2014.vidusskola Profesionālā01vidējās3664vidusskola",izglītībasVišķuprogrammatehnikumaciems, Višķupagasts,DaugavpilsnovadsSaulaines"Saulaines 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 04.12.2009. 03.12.2015.Profesionālā Profesionālā01vidējās3725vidusskola vidusskola",izglītībasSaulaine,programmaRundālespagasts,RundālesnovadsSaulaines"Saulaines 32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītībasAI 04.12.2009. 03.12.2015.Profesionālā Profesionālā01palīgs programma3726vidusskola vidusskola",Saulaine,Rundālespagasts,Rundālesnovads

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsJ.Tregubova,V.Landjonoks,N.FedosejevaIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJARīgas Būvniecības Krišjāņa 33 811 Apkalpošana uz Ēdināšanas profesionālāsAI 04.12.2009. 15.06.2015.vidusskola Valdemāra iela05kuģiempakalpojumu vidējās3805163, Rīgaspeciālists uz izglītībaskuģiem programmaMalnavas koledža "Malnavas 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAP 04.12.2009. 27.02.2013.koledža",01vidējās0478Malnava,izglītībasMalnavasprogrammapagasts,Kārsavas novadsRīgas Tehniskā Braslas iela 16, 32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītībasAP 04.12.2009. 18.12.2014.koledžaRīga01palīgs programma0480Valsts Priekuļu Egļu gatve 9, 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 11.02.2010. 18.06.2013.lauksaimniecības Priekuļi,01vidējās4010tehnikums Priekuļu novadsizglītībasprogrammaCīravas"Cīravas 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 11.02.2010. 28.05.2013.arodvidusskola arodvidusskola",01vidējās4035Cīrava, AizputesizglītībasnovadsprogrammaCīravas"Cīravas 20T 525 Autotransports Automehāniķa profesionālāsAI 11.02.2010. 28.05.2013.arodvidusskola arodvidusskola",01palīgs tālākizglītības4036Cīrava, AizputesprogrammanovadsMācību ražošanas Ganību dambis 30T 525 Jūras transports Kuģa mehāniķis profesionālāsAI 14.04.2010. 14.04.2016.kombināts "Zerko" 40, Rīga06uz kuģiem ar tālākizglītības4137dzinēja jaudu līdz programma750 kW

J.Tregubova,V.Landjonoks,N.FedosejevaJ.Tregubova,V.Landjonoks,N.FedosejevaIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAMācību ražošanas Ganību dambis 30T 525 Jūras transports Kuģa vadītājs uz profesionālāsAI 14.04.2010. 14.04.2016.kombināts "Zerko" 40, Rīga06kuģiem līdz 500 tālākizglītības4138BT piekrastes programmakuģošanāMācību ražošanas Ganību dambis 20T 525 Jūras transports Kuģa motorists profesionālāsAI 14.04.2010. 14.04.2016.kombināts "Zerko" 40, Rīga06tālākizglītības4150programmaJ.Tregubova,V.Landjonoks,N.FedosejevaMācību ražošanaskombināts "Zerko"Ganību dambis40, Rīga20T 52506Jūras transports Matrozis profesionālāstālākizglītībasprogrammaAI415114.04.2010. 14.04.2016.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsJaungulbenesarodvidusskola"Jaungulbenesarodvidusskola",Jaungulbene,Jaungulbenespagasts,Gulbenesnovads33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI429518.05.2010. 08.05.2014.SIA "Latvijasneatkarīgāinspekcija"SIA "Latvijasneatkarīgāinspekcija" MācībucentrsGogoļa iela 23,Rīga30T 34512Telemehānika unloģistikaLoģistikasdarbinieksprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI431117.06.2010. 17.06.2016.Sabiedrība arierobežotuatbildību"BUTS"Mācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga20T 34100VairumtirdzniecībaunmazumtirdzniecībaNoliktavuekspeditorsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI435917.06.2010. 19.12.2013.Sabiedrība arierobežotuatbildību"BUTS"Mācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga30T 52501AutotransportsTransportlīdzekļukrāsotājsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI442617.06.2010. 17.06.2015.

Sabiedrība arierobežotuatbildību"BUTS"Sabiedrība arierobežotuatbildību"BUTS"Sabiedrība arierobežotuatbildību"BUTS"Sabiedrība arierobežotuatbildību"BUTS"IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAMācību centrs Lāčplēša iela 30T 341 Vairumtirdzniecība Noliktavas profesionālāsAI 17.06.2010. 19.12.2013."BUTS"125, Rīga00unpārzinis tālākizglītības4447mazumtirdzniecībaprogrammaMācību centrs Lāčplēša iela 20T 818 Citi pakalpojumi Klientu profesionālāsAI 17.06.2010. 16.04.2013."BUTS"125, Rīga00apkalpošanas tālākizglītības4457operators programmaMācību centrs Lāčplēša iela 20T 840 Pašgājējmašīnu Autokrāvēja profesionālāsAI 17.06.2010. 16.04.2013."BUTS"125, Rīga10 vadīšanavadītājs tālākizglītības4463programmaMācību centrs Lāčplēša iela 20T 840 Pašgājējmašīnu Celtņa operators profesionālāsAI 17.06.2010. 16.04.2013."BUTS"125, Rīga10 vadīšanatālākizglītības4464programmaSabiedrība arierobežotuatbildību"BUTS"Mācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga20T 84110PašgājējmašīnuvadīšanaPortālceltņaoperatorsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI446517.06.2010. 16.04.2013.Sabiedrība arierobežotuatbildību"BUTS"Mācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga20T 34100VairumtirdzniecībaunmazumtirdzniecībaKasierisprofesionālāstālākizglītībasprogrammaAI447817.06.2010. 12.09.2013.Ģirts VeignersSabiedrība arierobežotuatbildību"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Kanālu iela 5lit.2, Jūrmala20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaAI453127.07.2010. 17.06.2014.

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAViļānuKultūras 32 525 Autotransports Autoatslēdznieks arodizglītībasAI 27.07.2010. 18.12.2014.41.arodvidusskola laukums 1,01programma4541Viļāni, ViļānunovadsKuldīgas Liepājas iela 31, 35a 525 Autotransports Autoatslēdznieks arodizglītībasAI 27.07.2010. 16.04.2013.Tehnoloģiju un Kuldīga,01programma4544tūrisma Kuldīgas novadsprofesionālāvidusskolaKuldīgas Liepājas iela 31, 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālāsAI 27.07.2010. 16.04.2013.Tehnoloģiju un Kuldīga,01vidējās4610tūrisma Kuldīgas novadsizglītībasprofesionālāprogrammavidusskolaKuldīgas Liepājas iela 31, 32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītībasAI 27.07.2010. 16.04.2013.Tehnoloģiju un Kuldīga,01palīgs programma4612tūrisma Kuldīgas novadsprofesionālāvidusskolaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsKuldīgasTehnoloģiju untūrismaprofesionālāvidusskolaLiepājas iela 31,Kuldīga,Kuldīgas novads20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaAI461927.07.2010. 16.04.2013.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLūznavasProfesionālāvidusskolaBērzu aleja 2,Llūznava,Lūznavaspagasts,Rēzeknesnovads33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaAI462127.07.2010. 20.05.2015.

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsSabiedrība arierobežotuatbildību"Dienvidi"IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJALūznavas Bērzu aleja 2, 20T 525 Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāsAI 23.09.2010. 20.05.2015.Profesionālā Llūznava,01tālākizglītības4663vidusskolaLūznavasprogrammapagasts,RēzeknesnovadsSabiedrības ar Cēsu iela 31, 20T 525 Jūras transports Kuģa motorists profesionālās P-1770 AP 17.11.2010. 17.11.2012.ierobežotoRīga06tālākizglītības0534atbildību "Dienvidi"programmaJūrniecības mācībucentrs "Dienvidi"Sabiedrība arierobežotuatbildību"Dienvidi"Sabiedrības arierobežotoatbildību "Dienvidi"Jūrniecības mācībucentrs "Dienvidi"Cēsu iela 31,Rīga20T 52506Jūras transports Matrozis profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-1771 AP053517.11.2010. 17.11.2012.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsMalnavas koledža"Malnavaskoledža",Malnava,Malnavaspagasts,Kārsavas novads33 52501Autotransports Autoelektriķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-2385 AP053917.11.2010. 17.11.2016.LatvijasRepublikasMinistrukabinetsKuldīgasTehnoloģiju untūrismaprofesionālāvidusskolaLiepājas iela 31,Kuldīga,Kuldīgas novads35b 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-3482 AP054117.11.2010. 16.04.2013.

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsSabiedrība arierobežotuatbildību"TEHFORMS"LatvijasRepublikasMinistrukabinetsRudīte PaureLatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAValsts Priekuļu Egļu gatve 9, 35b 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-3413 AP 17.11.2010. 18.06.2013.lauksaimniecības Priekuļi,01vidējās0543tehnikums Priekuļu novadsizglītībasprogrammaRīgas Tirdzniecības Tomsona iela 33 341 Komerczinības Loģistikas profesionālās PG 1876 AP 26.11.2010. 26.11.2016.tehnikums3/5, Rīga02darbinieks vidējās0557izglītībasprogrammaRīgasVesetas iela 9, 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-3435 AP 03.02.2011. 19.12.2013.Uzņēmējdarbības Rīga01vidējās0606tehniskā vidusskolaizglītībasprogrammaZilupesKalnu iela 4, 32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītības P-3493 AP 02.02.2011. 18.12.2014.arodvidusskola Zilupe, Zilupes01palīgs programma0612novadsSabiedrība ar Saules iela 13, 30T 341 Vairumtirdzniecība Noliktavas profesionālās P-4175 AP 671 30.03.2011. 07.04.2013.ierobežotuMadona,00unpārzinis tālākizglītībasatbildību "MĀCĪBU MadonasmazumtirdzniecībaprogrammaUN KONSULTĀCIJU novadsCENTRS ABC"LimbažuZeļlu iela 9 , 32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītības P-4049 AP 14.04.2011 24.10.2013Profesionālā Limbaži ,01palīgs programma0691vidusskola Limbažu novads

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJALimbažuZeļlu iela 9 , 32 543 Kokizstrādājumu Galdnieks arodizglītības P-4050 AP 14.04.2011 24.10.2013Profesionālā Limbaži ,04 izgatavošanaprogramma0692vidusskola Limbažu novadsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLimbažuProfesionālāvidusskolaZeļlu iela 9 ,Limbaži ,Limbažu novads33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-4058 AP069914.04.2011 24.10.2013ValmieraspilsētasDome,BiedrībaLatvijasTirdzniecībasunrūpniecībaskamera,BiedrībaLatvijasAmatniecībaskamera,Biedrība"Vidzemesprofesionālāsizglītībascentraveicināšanasapvienība"Biedrība "Vidzemesreģionaprofesionālāsizglītības Attīstībaskompetencescentrs"Purva iela 12,Valmiera20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-4429 AP072802.05.2011 15.08.2012

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsĢirts VeignersĢirts VeignersĢirts VeignersĢirts VeignersIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAValsts Kandavas Valteru iela 6, 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-1458 AP 18.05.2011 17.05.2017lauksaimniecības Kandava,01vidējās0759tehnikumsKandavasizglītībasnovadsprogrammaSabiedrība ar Kanālu iela 5 20T 840 Pašgājējmašīnu Portālceltņa profesionālās P-1105 AP 19.05.2011 18.07.2012ierobežotu lit.2, Jūrmala10 vadīšanaoperators tālākizglītības0774atbildībuprogramma"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Sabiedrība ar Kanālu iela 5 20T 840 Pašgājējmašīnu Tilta celtņa profesionālās P-1104 AP 19.05.2011 18.07.2012ierobežotu lit.2, Jūrmala10 vadīšanaoperators tālākizglītības0775atbildībuprogramma"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Sabiedrība ar Kanālu iela 5 20T 818 Citi pakalpojumi Klientu profesionālās PT-1108 AP 19.05.2011 09.10.2012ierobežotu lit.2, Jūrmala00apkalpošanas tālākizglītības0778atbildībuoperators programma"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Sabiedrība ar Kanālu iela 5 20T 840 Pašgājējmašīnu Celtņa operators profesionālās PT-1124 AP 19.05.2011 28.05.2013ierobežotu lit.2, Jūrmala10 vadīšanatālākizglītības0780atbildībuprogramma"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības un

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAeksaminācijascentrs"LatvijasRepublikasMinistrukabinetsZaļeniekuarodvidusskola"Zaļeniekuarodvidusskola",ZaļeniekiZaļeniekupagasts,Jelgavas novads33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-4377 AP083007.06.2011 17.06.2015LatvijasRepublikasMinistrukabinetsValsts KandavaslauksaimniecībastehnikumsValteru iela 6,Kandava,Kandavasnovads20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-1461 AP086322.06.2011 17.05.2017Sabiedrība arierobežotuatbildību"TEHFORMS"RīgasUzņēmējdarbībastehniskā vidusskolaBurtnieku iela37, Rīga33 52501Autotransports Automehāniķis ProfesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-4993 AP089031.08.2011 19.12.2013LatvijasRepublikasMinistrukabinetsPriekuļu unJāņmuižas ValststehnikumsEgļu gatve 9,Priekuļi,Priekuļupagasts,Priekuļu novads33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5106 AP090315.09.2011 18.06.2013LatvijasRepublikasMinistrukabinetsPriekuļu unJāņmuižas ValststehnikumsEgļu gatve 9,Priekuļi,Priekuļupagasts,Priekuļu novads35b 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5115 AP090815.09.2011 18.06.2013

Dobelesnovada DomeDobelesnovada DomeLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJADobelesBrīvības iela 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-5187 AP 21.09.2011 11.02.2015Amatniecības un 28b, Dobele,01vidējās0927vispārizglītojošā Dobeles novadsizglītībasvidusskolaprogrammaDobelesBrīvības iela 20T 525 Autotransports Autoatslēdznieks profesionālās P-5196 AP 21.07.2011 15.12.2011Amatniecības un 28b, Dobele,01tālākizglītības0928vispārizglītojošā Dobeles novadsprogrammavidusskolaSmiltenes Valsts "Kalnamuiža 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-5322 AP 21.09.2011 17.06.2015tehnikumsprofesionālā10", Smiltenes01vidējās0943pagasts,izglītībasvidusskolaSmiltenesprogrammanovadsProfesionālās Valteru iela 6, 20T 525 Autotransports Autoatslēdznieks profesionālās P-5226 AP 29.09.2011 17.05.2017izglītībasKandava,01tālākizglītības0951kompetences Kandavasprogrammacentrs "Kandavas novadsValstslauksaimniecībastehnikums"Daugavpils Valsts Strādnieku iela 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-5167 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils01vidējās0961izglītībasprogrammaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsDaugavpils ValststehnikumsStrādnieku iela16, Daugavpils32 52501AutotransportsAutomehāniķapalīgsarodizglītībasprogrammaP-5169 AP096230.09.2011 03.12.2015

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJADaugavpils Valsts Strādnieku iela 33 840 DzelzceļaDzelzceļa profesionālās P-5164 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils08 pakalpojumi transporta vidējās0963pārvadājumu izglītībasorganizācijas un programmakustības drošībastehniķisDaugavpils Valsts Strādnieku iela 35b 840 DzelzceļaDzelzceļa profesionālās P-5178 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils08 pakalpojumi transporta vidējās0964pārvadājumu izglītībasorganizācijas un programmakustības drošībastehniķisDaugavpils Valsts Strādnieku iela 33 525 DzelzceļaSliežu ceļu profesionālās P-5166 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils04 transports saimniecības vidējās0965tehniķisizglītībasprogrammaDaugavpils Valsts Strādnieku iela 35b 525 DzelzceļaSliežu ceļu profesionālās P-5176 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils04 transports saimniecības vidējās0966tehniķisizglītībasprogrammaDaugavpils Valsts Strādnieku iela 33 525 DzelzceļaLokomotīvju profesionālās P-5162 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils04 transports saimniecības vidējās0967tehniķisizglītībasprogrammaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsDaugavpils ValststehnikumsStrādnieku iela16, Daugavpils35b 52504DzelzceļatransportsLokomotīvjusaimniecībastehniķisprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5174 AP096830.09.2011 03.12.2015LatvijasRepublikasMinistrukabinetsDaugavpils ValststehnikumsStrādnieku iela16, Daugavpils33 52504DzelzceļatransportsTransportavagonu tehniķisprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5163 AP096930.09.2011 03.12.2015

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJADaugavpils Valsts Strādnieku iela 35b 525 DzelzceļaTransporta profesionālās P-5175 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils04 transports vagonu tehniķis vidējās0970izglītībasprogrammaDaugavpils Valsts Strādnieku iela 35b 525 DzelzceļaLokomotīvju profesionālās P-5172 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils04 transports saimniecības vidējās0971tehniķisizglītībasprogrammaDaugavpils Valsts Strādnieku iela 35b 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-5172 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils01vidējās0972izglītībasprogrammaDaugavpils Valsts Strādnieku iela 35b 341 Komerczinības Tansporta profesionālās P-5179 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils02pārvadājumu vidējās0973komercdarbinieks izglītībasprogrammaDaugavpils Valsts Strādnieku iela 35b 840 DzelzceļaDzelzceļa profesionālās P-5177 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils08 pakalpojumi transporta vidējās0974automātikas, izglītībastelemehānikas un programmasakaru tehniķisDaugavpils Valsts Strādnieku iela 35b 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-5171 AP 30.09.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils01vidējās0975izglītībasprogrammaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsRietumzemgalesprofesionālāsizglītībaskompetencescentrs "JelgavasAmatniecībasPulkveža OskaraKalpaka iela 37,Jelgava20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5461 AP101212.10.2011 19.12.2013

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASvidusskola"AKREDITĀCIJALatvijasRepublikasMinistrukabinetsRietumzemgalesprofesionālāsizglītībaskompetencescentrs "JelgavasAmatniecībasvidusskola"Pulkveža OskaraKalpaka iela 37,Jelgava30T 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5460 AP101312.10.2011 19.12.2013LatvijasRepublikasMinistrukabinetsRietumzemgalesprofesionālāsizglītībaskompetencescentrs "JelgavasAmatniecībasvidusskola"Pulkveža OskaraKalpaka iela 37,Jelgava35a 52501Autotransports Autoatslēdznieks arodizglītībasprogrammaP-5471 AP101912.10.2011 19.12.2013LatvijasRepublikasMinistrukabinetsRietumzemgalesprofesionālāsizglītībaskompetencescentrs "JelgavasAmatniecībasvidusskola"Pulkveža OskaraKalpaka iela 37,Jelgava32 52501Autotransports Autoatslēdznieks arodizglītībasprogrammaP-5455 AP102312.10.2011 19.12.2013LatvijasRepublikasMinistrukabinetsRietumzemgalesprofesionālāsizglītībaskompetencescentrs "JelgavasAmatniecībasvidusskola"Pulkveža OskaraKalpaka iela 37,Jelgava33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5211 AP102412.10.2011 19.12.2013

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAAustrumlatgales Varoņu iela 11a, 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-5411 AP 19.10.2011 20.05.2015ProfesionālāRēzekne01vidējās1051vidusskolaizglītībasprogrammaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsAustrumlatgalesProfesionālāvidusskolaVaroņu iela 11a,Rēzekne33 52501Autotransports Autotransports profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5630 AP105219.10.2011 20.05.2015LatvijasRepublikasMinistrukabinetsAustrumlatgalesProfesionālāvidusskolaVaroņu iela 11a,Rēzekne20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5425 AP105319.10.2011 20.05.2015LatvijasRepublikasMinistrukabinetsViduslatgalesProfesionālāvidusskolaEzerkalna iela 4,Jaunaglona,Aglonaspagasts,Aglonas novads33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5302 AP107119.10.2011 18.12.2014LatvijasRepublikasMinistrukabinetsViduslatgalesProfesionālāvidusskolaEzerkalna iela 4,Jaunaglona,Aglonaspagasts,Aglonas novads33 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5311 AP108319.10.2011 17.06.2014Latvijas JūrasakadēmijaLatvijas JūrasakadēmijasJūrskolaFlotes iela 5b,Rīga33 52506Jūras transportsMehāniķis uzkuģiem argalveno dzinējajaudu, mazākupar 750 kWprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5080 AP109219.10.2011 18.06.2013

Latvijas JūrasakadēmijaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJALatvijas Jūras Flotes iela 5b, 33 525 Jūras transports Sardzes profesionālās P-5079 AP 19.10.2011 18.06.2013akadēmijasRīga06stūrmanis uz vidējās1093Jūrskolakuģiem, izglītībasmazākiem par programma500 BTpiekrasteskuģošanāProfesionālās Ventspils iela 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-5279 AP 01.11.2011 18.12.2014izglītības51, Liepāja01vidējās1110kompetencesizglītībascentrs "LiepājasprogrammaValsts tehnikums"Profesionālās Ventspils iela 33 341 Komerczinības Transporta profesionālās P-5243 AP 01.11.2011 18.12.2014izglītības51, Liepāja02pārvadājumu vidējās1117kompetenceskomercdarbinieks izglītībascentrs "LiepājasprogrammaValsts tehnikums"Profesionālās Ventspils iela 33 341 Komerczinības Loģistikas profesionālās P-5242 AP 01.11.2011 18.12.2014izglītības51, Liepāja02darbinieks vidējās1118kompetencesizglītībascentrs "LiepājasprogrammaValsts tehnikums"Daugavpils Valsts Strādnieku iela 33 840 DzelzceļaDzelzceļa profesionālās P-5720 AP 16.11.2011 03.12.2015tehnikums 16, Daugavpils08 pakalpojumi transporta vidējās1201automātikas, izglītībastelemehānikas un programmasakaru tehniķisAustrumlatgales Varoņu iela 11a, 32 525 Autotransports Autoatslēdznieks arodizglītības P-5412 AP 16.11.2011 18.12.2014ProfesionālāRēzekne01programma1211vidusskola

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAAustrumlatgales Varoņu iela 11a, 32 525 Autotransports Automehāniķa arodizglītības P-5456 AP 16.11.2011 18.03.2015ProfesionālāRēzekne01palīgs programma1216vidusskolaLatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas Valststehnikums"KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga30T 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5553 AP121816.11.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas Valststehnikums"KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga30T 52501AutotransportsTransportlīdzekļukrāsotājsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5554 AP121916.11.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas Valststehnikums"KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga33 84008DzelzceļapakalpojumiDzelzceļatransportaautomātikas,telemehānikas unsakaru tehniķisprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5608 AP124216.11.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas Valststehnikums"KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga35b 84008DzelzceļapakalpojumiDzelzceļatransportapārvadājumuorganizācijas unkustības drošībastehniķisprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5562 AP124316.11.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas Valststehnikums"KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga35b 84008DzelzceļapakalpojumiDzelzceļatransportapārvadājumuorganizācijas unkustības drošībasprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5563 AP124416.11.2011 18.07.2012

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAStehniķisAKREDITĀCIJALatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas Valststehnikums"KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga33 84008DzelzceļapakalpojumiDzelzceļatransportapārvadājumuorganizācijas unkustības drošībastehniķisprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5607 AP124516.11.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas Valststehnikums"KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga33 52504DzelzceļatransportsSliežu ceļusaimniecībastehniķisprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5606 AP124616.11.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas Valststehnikums"KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga33 52504DzelzceļatransportsLokomotīvjusaimniecībastehniķisprofesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5605 AP124716.11.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "Rīgas ValstsKrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga30T 52504DzelzceļatransportsDīzeļvilcienavadītāja(mašīnista) palīgsprofesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5558 AP124816.11.2011 18.07.2012

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAStehnikums"AKREDITĀCIJALatvijasRepublikasMinistrukabinetsAustrumlatgalesProfesionālāvidusskolaVaroņu iela 11a,Rēzekne35b 52501Autotransports Automehāniķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5419 AP1258 30.11.2011 20.05.2015LatvijasRepublikasMinistrukabinetsDaugavpilsCeltniekuprofesionālāvidusskolaJātnieku iela 87,Daugavpils35b 52501Autotransports Autoelektriķis profesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5030 AP1274 30.11.2011 18.03.2015LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "RīgasTehniskā koledža"Braslas iela 16,Rīga32 52501AutotransportsAutomehāniķapalīgsarodizglītībasprogrammaP-5490 AP1288 12.12.2011 18.12.2014LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "RīgasTehniskā koledža"Braslas iela 16,Rīga20T 52501Autotransports Autoatslēdznieks profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5483 AP1302 12.12.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "RīgasTehniskā koledža"Braslas iela 16,Rīga30T 84002Pasta pakalpojumi Pasta operators profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5481 AP1303 12.12.2011 18.07.2012LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "RīgasTehniskā koledža"Braslas iela 16,Rīga30T 84002Pasta pakalpojumi Pasta operators profesionālāstālākizglītībasprogrammaP-5486 AP1304 12.12.2011 18.07.2012

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsSabiedrība arierobežotuatbildību"RIMAN"Sabiedrība arierobežotuatbildību"RIMAN"Dobelesnovada DomeSabiedrība arierobežotuatbildību "LSCMarineTraining"Ģirts VeignersIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAZiemeļkurzemes Saules iela 15, 33 525 Autotransports Automehāniķis profesionālās P-5577 AP1338 27.12.2011 19.11.2014Profesionālās Ventspils01vidējāsizglītībasizglītībaskompetencesprogrammacentrs "Ventspilsprofesionālāvidusskola"Profesionālā Patversmes iela 33 525 Autotransports Autoelektriķis profesionālās P-5803 AP1365 31.01.2012 30.01.2018vidusskola "RIMAN" 30 k-3, Rīga01vidējāsizglītībasprogrammaProfesionālā Patversmes iela 30T 525 Autotransports Autoelektriķis profesionālās P-5754 AP1376 31.01.2012 30.01.2018vidusskola "RIMAN" 30 k-3, Rīga01tālākizglītībasprogrammaDobelesBrīvības iela 20T 525 Autotransports Autoatslēdznieks profesionālās P-5196 AP1419 25.03.2012 11.02.2018Amatniecības un 28b, Dobele,01tālākizglītībasvispārizglītojošā Dobeles novadsprogrammavidusskolaSIA "LSC Marine Ganību dambis 20T 525 Jūras transports Kuģa motorists profesionālās P-6128 AP1428 19.04.2012 11.02.2015Training" mācību 24d, Rīga06tālākizglītībascentrsprogrammaSabiedrība ar Kanālu iela 5 30T 341 Komerczinības Noliktavas profesionālās P-6069 AP1436 04.05.2012 03.05.2018ierobežotu lit.2, Jūrmala02pārzinis tālākizglītībasatbildībuprogramma"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsLatvijasRepublikasMinistrukabinetsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAProfesionālās Krišjāņa 33 525 Autotransports Automehāniķis Profesionālās P-5544 AP1452 15.05.2012 14.05.2018izglītības Valdemāra iela01vidējāskompetences 1c, Rīgaizglītībascentrs „Rīgas Valstsprogrammatehnikums”Profesionālās Krišjāņa 33 341 Komerczinības Transporta Profesionālās P-5603 AP1455 15.05.2012 14.05.2018izglītības Valdemāra iela02pārvadājumu vidējāskompetences 1c, Rīgakomercdarbinieks izglītībascentrs „Rīgas Valstsprogrammatehnikums”Profesionālās Krišjāņa 33 840 DzelzceļaDzelzceļa Profesionālās P-5608 AP1466 15.05.2012 14.05.2018izglītības Valdemāra iela08 pakalpojumi transporta vidējāskompetences 1c, Rīgaautomātikas, izglītībascentrs „Rīgas Valststelemehānikas un programmatehnikums”sakaru tehniķisProfesionālās Krišjāņa 33 840 DzelzceļaDzelzceļa Profesionālās P-5607 AP1467 15.05.2012 14.05.2018izglītības Valdemāra iela08 pakalpojumi transporta vidējāskompetences 1c, Rīgapārvadājumu izglītībascentrs „Rīgas Valstsorganizācijas un programmatehnikums”kustības drošībastehniķisProfesionālās Krišjāņa 33 525 DzelzceļaSliežu ceļu Profesionālās P-5606 AP1468 15.05.2012 14.05.2018izglītības Valdemāra iela04 transports saimniecības vidējāskompetences 1c, Rīgatehniķisizglītībascentrs „Rīgas Valstsprogrammatehnikums”Profesionālās Krišjāņa 33 525 DzelzceļaLokomotīvju Profesionālās P-5605 AP1469 15.05.2012 14.05.2018izglītības Valdemāra iela04 transports saimniecības vidējāskompetences 1c, Rīgatehniķisizglītībascentrs „Rīgas Valstsprogrammatehnikums”

LatvijasRepublikasMinistrukabinetsSabiedrība arierobežotuatbildību""MALTA L"JevgeņijsServutsIZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAProfesionālās Krišjāņa 30T 525 Autotransports Automehāniķis Profesionālās P-5553 AP1470 15.05.2012 14.05.2018izglītības Valdemāra iela01tālākizglītībaskompetences 1c, Rīgaprogrammacentrs „Rīgas Valststehnikums”Rīgas Ekonomikas Alfrēda Kalniņa 30T 525 Autotransports Automehāniķis Profesionālās P-4574 AP1478 22.05.2012 21.05.2014un Biznesa skola iela 2, Rīga01tālākizglītībasprogrammaSabiedrība ar Saules iela 38, 30T 525 Autotransports Automehāniķis Profesionālās P-6152 AP1495 06.06.2012 05.06.2018ierobežotu Daugavpils01tālākizglītībasatbildību "Latgalesprogrammamācību centrs"LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs „Rīgas Valststehnikums”KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga35b 84008DzelzceļapakalpojumiVilces līdzekļavadītājs(mašīnists)ProfesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5564 AP1512 08.06.2012 07.06.2018Ģirts VeignersSabiedrība arierobežotuatbildību"Profesionālāsizglītības,tālākizglītības uneksaminācijascentrs"Kanālu iela 5lit.2, Jūrmala20T 84010PašgājējmašīnuvadīšanaTilta celtņaoperatorsProfesionālāstālākizglītībasprogrammaP-6161 AP1518 15.06.2012 14.06.2018

SIA "Buts"IZGLĪTĪBAS IESTĀDES IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMASAKREDITĀCIJAMācību centrs Lāčplēša iela 30T 525 Autotransports Automehāniķis Profesionālās P-2048 AP1522 15.06.2012 14.06.2018"BUTS"125, Rīga01tālākizglītībasprogrammaSIA "Buts"Mācību centrs"BUTS"Lāčplēša iela125, Rīga30T 52501Autotransports Autoelektriķis ProfesionālāstālākizglītībasprogrammaP-2065 AP1523 15.06.2012 14.06.2018SIA "LSCMarineTraining"SIA "LSC MarineTraining" MācībucentrsGanību dambis24d, Rīga20T 52506Jūras transports Matrozis ProfesionālāstālākizglītībasprogrammaP-6127 AP1528 15.06.2012 14.06.2018LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs "RīgasTehniskā koledža"Braslas iela 16,Rīga33 52501Autotransports Automehāniķis ProfesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5500 AP1535 08.06.2012 07.06.2018LatvijasRepublikasMinistrukabinetsProfesionālāsizglītībaskompetencescentrs „Rīgas Valststehnikums”KrišjāņaValdemāra iela1c, Rīga35b 52504DzelzceļatransportsSliežu ceļusaimniecībastehniķisProfesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-5559 AP1538 08.06.2012 14.05.2018LatvijasRepublikasMinistrukabinetsDaugavpils ValststehnikumsStrādnieku iela16, Daugavpils33 84008DzelzceļapakalpojumiDzelzceļatransportaautomātikas,telemehānikas unkomunikācijutehniķisProfesionālāsvidējāsizglītībasprogrammaP-6371 AP1544 19.06.2012 03.12.2015

4. PIELIKUMSIzglītības līmeņu shēma

Latvijas Republikas izglītības sistēma (2011)VIII2827262524Doktora studijas3-4 gadiVII242322Profesionālāaugstākā izglītība1-2 gadiAkadēmiskāmaģistra studijas2 gadiProfesionālāmaģistra studijas1-2 gadiVI25242322V212019Akadēmiskābakalaura studijas3-4 gadiProfesionālābakalaura studijas4 gadi Koledžas izglītība2-3 gadiProfesionālā augstākāizglītība4-6 gadiIVIIIIII21201918171616151413121110987OILīdz2 gadiVispārējāvidējā izglītība3 gadiProfesionālāvidējā izglītība4 gadi1-2 gadiArodizglītība3 gadiVispārējā pamatizglītība9 gadiLīdz2 gadiArodizglītība2-3 gadiProf.pamatizglītība3 gadiSpeciālā izglītībaProfesionālās ievirzes sporta, mūzikasun mākslas izglītībaPieaugušo izglītība765Pirmsskolas izglītība2 gadi54321Pirmsskolas izglītībalīdz 5 gadiemPamatizglītības eksāmeni Vidējās izglītības eksāmeni Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni321 Vecums I EKI līmeņi OI Obligātā izglītība Izglītības turpināšana Darba tirgus© Akadēmiskās informācijas centrs, 2011

5. PIELIKUMSIzglītības līmeņu raksturojums

Augstākās izglītības ciklu noslēguma prasību apraksti (deskriptori)RaksturojumsZināšanas un izpratneSpēja pielietot zināšanasKoledžas kvalifikācija(LKI 5.līmenis)I līmeņa profesionālās augstākāsizglītības (koledžas) diplomamatbilstošās kompetences ietvervidējās izglītības absolventakompetences un ir iegūtasprofesionālās studijās, kuras notiekciešā kontaktā ar attiecīgoprofesionālo jomuPapildus vidusskolas absolventakompetencēm, I līmeņaprofesionālās augstākāsizglītības diploma ieguvējsSPĒJ:parādīt vispusīgas un specializētasattiecīgajai profesionālajai jomaiatbilstošas faktu, teoriju,likumsakarību un tehnoloģijuzināšanas un izpratni• balstoties uz analītisku pieeju,veikt praktiskus uzdevumusattiecīgajā profesijā• parādīt prasmes, kasprofesionālām problēmām ļaujrast radošus risinājumusBakalaurs (LKI 6. līmenis) Maģistrs (LKI 7. līmenis) Doktors (LKI 8. līmenis)Bakalaura kompetences ietvervidējās izglītības absolventakompetences un tiek iegūtaszinātnē vai profesionālās jomasteorētiskajos pamatos sakņotāsstudijāsPapildus vidusskolas absolventakompetencēm, bakalaura grādaieguvējs SPĒJ:• parādīt attiecīgajai zinātnei vaiprofesijai raksturīgās pamata unspecializētas zināšanas un šozināšanu kritisku izpratni, tajāskaitā daļai zināšanuiesniedzoties attiecīgās zinātnesvai profesijas augstākajossasniegumos• parādīt attiecīgās zinātnes vaiprofesionālās jomas svarīgākojēdzienu un likumsakarībuizpratniizmantojot apgūtos teorētiskospamatus un prasmes, veiktprofesionālu, māksliniecisku,inovatīvu vai pētniecisku darbībuMaģistra kompetences ietverbakalaura kompetences un tiekiegūtas zinātnē sakņotās studijās,kuru būtiska sastāvdaļa irpētniecisks darbs un patstāvīguatziņu un secinājumu izdarīšanaPapildusbakalaurakompetencēm maģistra grādaieguvējs SPĒJ:parādīt padziļinātas vaipaplašinātas zināšanas un izpratni,daļa no kurām ir attiecīgās zinātnesvai profesionālās jomas avangardāun kuras nodrošina pamatu radošaidomāšanai vai pētniecībai, tajāskaitā darbojoties dažādu jomusaskarēpatstāvīgi pielietot teoriju, metodesun problēmu risināšanas prasmes,lai veiktu pētniecisku vaimāksliniecisku darbību, vai augstikvalificētas profesionālas funkcijasDoktora kompetences ietvermaģistra kompetencesPapildus maģistra kompetencēmdoktora grāda ieguvējs SPĒJ:parādīt, ka pārzina un izprotaktuālākās zinātniskās teorijas unatziņas, pārvalda pētniecībasmetodoloģiju un mūsdienupētniecības metodes attiecīgajāzinātnes nozarē vai profesionālajājomā un dažādu jomu saskarēpatstāvīgi izvērtēt un izvēlētieszinātniskiem pētījumiem atbilstošasmetodes un ir veicis ieguldījumuzināšanu robežu paplašināšanā vaidevis jaunu izpratni esošāmzināšanām un to pielietojumiempraksē, realizējot būtiska apjomaoriģinālu pētījumu, daļa no kura irstarptautiski citējamu publikācijulīmenī1

Analīze sintēze, novērtēšana• formulēt, aprakstīt un analizētpraktiskas problēmas savāprofesijā• atlasīt nepieciešamo informācijuun izmantot to skaidri definētuproblēmu risināšanai• piedalītiesattiecīgāsprofesionālās jomas attīstībasdarbā• parādīt, ka izprot attiecīgāsprofesijas vietu plašākā sociālākontekstā• patstāvīgi iegūt, atlasīt unanalizēt informāciju un toizmantot• pieņemt lēmumus un risinātproblēmas attiecīgajā zinātnē vaiprofesijā• parādīt, ka izprot profesionāloētiku• izvērtēt savas profesionālāsdarbības ietekmi uz vidi unsabiedrību un piedalītiesattiecīgās profesionālās jomasattīstības darbā• patstāvīgi formulēt un kritiskianalizēt sarežģītas zinātniskas unprofesionālas problēmas• pamatot lēmumus, un, janepieciešams, veikt papildusanalīzi• integrēt dažādu jomu zināšanas,• dot ieguldījumu jaunu zināšanuradīšanā, pētniecības vaiprofesionālās darbības metožuattīstībā• parādīt izpratni un ētisko atbildībupar zinātnes rezultātu vaiprofesionālās darbības iespējamoietekmi uz vidi un sabiedrību• veicot patstāvīgu, kritisku analīzi,sintēzi un izvērtēšanu, risinātnozīmīgus pētnieciskus vaiinovāciju uzdevumus• patstāvīgi izvirzīt pētījuma ideju,plānot, strukturēt un vadīt lielaapjoma zinātniskus projektus,tajā skaitā starptautiskākontekstā• uzņemties atbildību par savaspētnieciskās darbības ētiskajiemaspektiemKomunikācijapārrunāt un argumentēti apspriestpraktiskus jautājumus unrisinājumu ceļus attiecīgajāprofesijā ar kolēģiem, klientiem unvadībuformulēt un analītiski aprakstītinformāciju, problēmas unrisinājumus savā zinātnē vaiprofesijā, tos izskaidrot unargumentēti diskutēt par tiem ganar speciālistiem, gannespeciālistiemargumentēti izskaidrot un diskutētpar sarežģītiem vai sistēmiskiemsavas zinātnes vai profesionālāsjomas aspektiem gan arspeciālistiem, gan nespeciālistiemgan mutvārdos, gan rakstiskikomunicēt par savu zinātniskāsdarbības jomu savas nozaresrobežās, ar plašākāmzinātniskajām aprindām unsabiedrību kopumāVispārējās prasmes• ar zināmu patstāvības pakāpimācīties tālāk, pilnveidojot savaskompetences• izvērtēt un pilnveidot savu un citucilvēku darbību• strādāt sadarbībā ar citiem• plānot un organizēt darbu, laiveiktu konkrētus uzdevumussavā profesijā• veikt vai pārraudzīt tādas darbaaktivitātes, kurās iespējamasneprognozējamas izmaiņas• patstāvīgi strukturēt savumācīšanos, virzīt savu un savupadoto tālāko izglītību unprofesionālo pilnveidi• parādīt zinātnisku pieejuproblēmu risināšanā• uzņemties atbildību un iniciatīvu,veicot darbu individuāli, komandāvai vadot citu cilvēku darbu• pieņemt lēmumus un rastradošus risinājums mainīgos vaineskaidros apstākļos• patstāvīgi virzīt savu kompetenčupilnveidi un specializāciju• uzņemties atbildību parpersonāla grupu darbarezultātiem un to analīzi• veikt uzņēmējdarbību, inovācijasattiecīgajā zinātnē vai profesijā• veikt darbu, pētniecību vai tālākumācīšanos sarežģītos unneprognozējamos apstākļos un,ja nepieciešams, tos pārveidot,lietojot jaunas pieejas• patstāvīgi paaugstināt savuzinātnisko kvalifikāciju• realizēt zinātniskus projektus,gūstot zinātnes nozaresstarptautiskiem kritērijiematbilstošuszinātniskussasniegumus• vadīt pētnieciskus vai attīstībasuzdevumus uzņēmumos,iestādēs un organizācijās, kurnepieciešamasplašaspētnieciskas zināšanas unprasmes2

• I līmeņa profesionālās augstākāsizglītības programmās uzņempersonas, kuras ieguvušas vidējoizglītību• I līmeņa profesionālās augstākāsizglītības kvalifikācijas ieguvējiemir tiesības turpināt studijasatbilstošā studiju programmāpirmā studiju cikla pabeigšanai• I līmeņa prof. augstākās izglītībasieguvēja studiju programmasatbilst konkrētas profesijasstandartam un ietver 120-180ECTS kredītpunktuFormālie aspekti(Papildinformācija, kas nav apraksta sastāvdaļa)• visiem bakalaura grādaieguvējiem ir tiesības studētotrajā studiju ciklā• bakalaura studiju programmāsuzņem pēc vidējās izglītībasiegūšanas• bakalaura studiju programmasietver 180-240 ECTSkredītpunktu• maģistra studiju programmāsuzņem pēc pirmā studiju ciklapabeigšanas• visiem maģistra grāda ieguvējiemir tiesības studēt trešajā studijuciklā• nodrošinot, ka kopējaiskredītpunktu skaits 1. un 2. ciklastudijās nav mazāks par 300ECTS kredītpunktiem, maģistrastudiju programma var ietvert 60-120 ECTS kredītpunktus• doktorantūrasstudijuprogrammās uzņem pēc otrāstudiju cikla pabeigšanas• doktorantūras studiju ilgums ir 3-4 gadi jeb 180-240 ECTSkredītpunktuMateriāla sagatavošanai izmantots: Pašvērtējuma ziņojums „Latvijas izglītības sistēmas piesaiste Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai mūžizglītībai un Eiropas augstākāsizglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūrai”. Otrā versija. Akadēmiskās informācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Politikaskoordinācijas departamenta Mūžizglītības attīstības nodaļu: Rīga, 2011.gada septembris.3

6. PIELIKUMSLatvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu apraksti

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņu aprakstiZināšanas Prasmes KompetenceSpēj parādīt elementāras zināšanas, kurasizpaužas atpazīstot vai atcerotiesSpēj parādīt konkrētas mācību priekšmetuprogrammās noteiktās pamatzināšanasSpēj parādīt faktu, principu, procesu unvispārējo jēdzienu zināšanas un izmanto tāsmācību un profesionālās darbības jomāSpēj izprast dažādu veidu informāciju parmateriāliem, aprīkojumu, tehnoloģijāmatbilstošā mācību jomā vai noteiktā profesijāSpēj parādīt vispusīgas faktu, teoriju unlikumsakarību zināšanas, kas irnepieciešamas personiskai izaugsmei unattīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, sociālajaiintegrācijai un izglītības turpināšanaiSpēj detalizēti izprast un parādītdaudzveidīgu specifisku faktu, principu,procesu un jēdzienu zināšanas noteiktāmācību vai profesionālās darbības jomāstandarta un nestandarta situācijāsPārzina tehnoloģijas un metodes mācībuuzdevumu vai darba uzdevumu veikšanaiprofesijāSpēj izmantot elementāras praktiskas un kognitīvasiemaņas, kuras var izpildīt tiešā uzraudzībā, izmantojotvienkāršus instrumentusSpēj veikt vienkāršus uzdevumus, kas saturiski atkārtojasun ir paredzamiSpēj izmantot pamata kognitīvās un praktiskās prasmes,kas nepieciešamas, lai, izmantojot attiecīgu informāciju,veiktu uzdevumus un, izmantojot vienkāršus noteikumus unlīdzekļus, risinātu ikdienas problēmasSpēj izprast savas darbības sekas attiecībā uz sevi uncitiemSpēj izmantot dažādas kognitīvās un praktiskās prasmes,kas nepieciešamas, lai veiktu uzdevumus un risinātuvienkāršas problēmas, izvēloties un piemērojot pamatametodes, līdzekļus, materiālus, informāciju un tehnoloģijasSpēj plānot un organizēt darbu, izmantot dažādas metodes,tehnoloģijas (tai skaitā informācijas un komunikācijastehnoloģijas), ierīces, instrumentus un materiālusuzdevumu veikšanaiSpēj atrast, izvērtēt un radoši izmantot informāciju mācībuvai profesionālo darba uzdevumu izpildei un problēmurisinājumiemSpēj sazināties vismaz divās valodās rakstiski un mutiskigan pazīstamā, gan nepazīstamā kontekstāSpēj patstāvīgi strādāt profesijā, mācīties un pilnveidotiesSpēj sadarbotiesSpēj veikt uzdevumus strukturētā vidē,darboties ierobežotā kontekstāPēc parauga spēj izpildīt elementārusuzdevumus, apgūt pašapkalpošanās iemaņupamatusSpēj veikt uzdevumus individuāli vai grupāpārraudzībā, vai daļēji patstāvīgiSpēj piedalīties atsevišķu mācību uzdevumumērķu izvirzīšanā un darbības procesaplānošanāSpēj apzināties un uzņemties atbildību pardarba vai mācību uzdevumu veikšanunemainīgā un stabilā vidē nozares speciālistauzraudzībāRisinot uzdevumus, spēj pielāgot savu rīcībuapstākļiem un atbildēt par darba rezultātuIr motivēts turpmākās karjeras veidošanai,izglītības turpināšanai, mūžizglītībai uzzināšanām orientētā demokrātiskā,daudzvalodu un daudzkultūru sabiedrībāEiropā un pasaulēSpēj plānot un veikt mācību vai darbauzdevumus profesijā individuāli, komandā vaivadot komandas darbuSpēj uzņemties atbildību par mācību vaiprofesionālās darbības rezultātu kvalitāti unkvantitātiLKI / EKIlīmenis1.2.3.4.1

Spēj parādīt vispusīgas un specializētasattiecīgajai profesionālajai jomai atbilstošasfaktu, teoriju, likumsakarību un tehnoloģijuzināšanas un izpratniSpēj, balstoties uz analītisku pieeju, veikt praktiskusuzdevumus attiecīgajā profesijā, parādīt prasmes, kasprofesionālajām problēmām ļauj rast radošus risinājumus,pārrunāt un argumentēti apspriest praktiskus jautājumus unrisinājumus attiecīgajā profesijā ar kolēģiem, klientiem unvadību, ar attiecīgu patstāvības pakāpi mācīties tālāk,pilnveidojot savas kompetencesSpēj izvērtēt un pilnveidot savu un citu cilvēku darbību,strādāt sadarbībā ar citiem, plānot un organizēt darbu, laiveiktu konkrētus uzdevumus savā profesijā, veikt vaipārraudzīt tādas darba aktivitātes, kurās iespējamasneprognozējamas izmaiņasSpēj formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskasproblēmas savā profesijā, atlasīt nepieciešamoinformāciju un izmantot to skaidri definētuproblēmu risināšanai, piedalīties attiecīgāsprofesionālās jomas attīstībā, parādīt, ka izprotattiecīgās profesijas vietu plašākā sociālākontekstā5.Spēj parādīt attiecīgajai zinātnes nozarei vaiprofesijai raksturīgās pamata unspecializētas zināšanas un šo zināšanukritisku izpratni, turklāt daļa zināšanu atbilstattiecīgās zinātnes nozares vai profesijasaugstāko sasniegumu līmenimSpēj parādīt attiecīgās zinātnes nozares vaiprofesionālās jomas svarīgāko jēdzienu unlikumsakarību izpratniSpēj, izmantojot apgūtos teorētiskos pamatus un prasmes,veikt profesionālu, māksliniecisku, inovatīvu vai pētnieciskudarbību, formulēt un analītiski aprakstīt informāciju,problēmas un risinājumus savā zinātnes nozarē vaiprofesijā, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiemgan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiemSpēj patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos, virzīt savu unpadoto tālāku mācīšanos un profesionālo pilnveidi, parādītzinātnisku pieeju problēmu risināšanā, uzņemties atbildībuun iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadotcitu cilvēku darbu, pieņemt lēmumus un rast radošusrisinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļosSpēj patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizētinformāciju un to izmantot, pieņemt lēmumusun risināt problēmas attiecīgajā zinātnes nozarēvai profesijā, parādīt, ka izprot profesionāloētiku, izvērtēt savas profesionālās darbībasietekmi uz vidi un sabiedrību un piedalītiesattiecīgās profesionālās jomas attīstībā6.Spēj parādīt padziļinātas vai paplašinātaszināšanas un izpratni, no kurām daļa atbilstattiecīgās zinātnes nozares vai profesionālāsjomas jaunākajiem atklājumiem un kurasnodrošina pamatu radošai domāšanai vaipētniecībai, tajā skaitā darbojoties dažādujomu saskarēSpēj patstāvīgi izmantot teoriju, metodes un problēmurisināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku vaimāksliniecisku darbību, vai augsti kvalificētas profesionālasfunkcijasSpēj argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vaisistēmiskiem attiecīgās zinātnes nozares vai profesionālāsjomas aspektiem gan ar speciālistiem, gan arnespeciālistiemSpēj patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi unspecializāciju, uzņemties atbildību par personāla grupudarba rezultātiem un to analīzi, veikt uzņēmējdarbību,inovācijas attiecīgajā zinātnes nozarē vai profesijā, veiktdarbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos sarežģītos unneprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tospārveidot, lietojot jaunas pieejasSpēj patstāvīgi formulēt un kritiski analizētsarežģītas zinātniskas un profesionālasproblēmas, pamatot lēmumus, un, janepieciešams, veikt papildu analīziSpēj integrēt dažādu jomu zināšanas, dotieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā,pētniecības vai profesionālās darbības metožuattīstībā, parādīt izpratni un ētisko atbildību parzinātnes rezultātu vai profesionālās darbībasiespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību7.2

Spēj parādīt, ka pārzina un izprot aktuālākāszinātniskās teorijas un atziņas, pārvaldapētniecības metodoloģiju un mūsdienupētniecības metodes attiecīgajā zinātnesnozarē vai profesionālajā jomā un dažādujomu saskarēSpēj patstāvīgi izvērtēt un izvēlēties zinātniskiempētījumiem atbilstošas metodes, ir veicis ieguldījumuzināšanu robežu paplašināšanā vai devis jaunu izpratniesošām zināšanām un to pielietojumiem praksē, īstenojotbūtiska apjoma oriģinālu pētījumu, no kura daļa irstarptautiski citējamu publikāciju līmenīSpēj gan mutiski, gan rakstiski komunicēt par savuzinātniskās darbības jomu (savu nozari) ar plašākāmzinātniskajām aprindām un sabiedrību kopumāSpēj patstāvīgi paaugstināt savu zinātnisko kvalifikāciju,īstenot zinātniskus projektus, gūstot zinātnes nozaresstarptautiskiem kritērijiem atbilstošus sasniegumus, vadītpētnieciskus vai attīstības uzdevumus uzņēmumos,iestādēs un organizācijās, kur nepieciešamas plašaspētnieciskas zināšanas un prasmesSpēj, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēziun izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskusvai inovāciju uzdevumus, patstāvīgi izvirzītpētījuma ideju, plānot, strukturēt un vadīt lielaapjoma zinātniskus projektus, tajā skaitāstarptautiskā kontekstā8.MK noteikumu (2.12.2008.) Nr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 1.pielikuma 2.tabula (ar grozījumiem 05.10.2010.)3

7. PIELIKUMSUzņēmumi, kas piedalījās transporta un loģistikas nozares uzņēmumu aptaujā

N.p.k.Uzņēmumi, kas piedalījās transporta un loģistikas nozares uzņēmumu aptaujāUzņēmumi nosaukums1 '813' SIA2 'A PARKS' SIA3 'A VIENS' SIA4 'A.S. TRANSPORT' SIA5 'ĀDAMS-R.L.S.' SIA6 'AG HANDLING' SIA7 'AIRPROXY' SIA8 'AIVUS' SIA9 'ALITRANS' SIA10 'AMOKO TRANS' SIA11 'ANSIS MVL' SIA12 'AP LOGISTICS' SIA13 'ARGO TRANS' SIA14 'ARIJUS LOGISTICS' SIA15 'ĀRIŅŠ' SIA16 'ARKIKA' individuālais komersants17 'ART LOG' SIA18 'ARTŪRS VĀCERS' individuālais komersants19 'ASV GRUPA' SIA20 'ATU-1021' SIA21 'AUTO ALDIS' Krastiņa individuālaisdaudznozaru uzņēmums22 'AUTO NAMS' SIA23 'AUTOMOBĪLISTS' SIA24 'AUTOPASTS TERMINALS' SIA25 'AUTOTRANSPORTA FIRMA JŪRMALA SV' SIA26 'AVM RĪGA' SIA27 'AXIA LOGISTICS LATVIA' SIA28 'AZIMUTS TRANSLOĢISTIKA' SIA29 'BAIVOROS' SIA30 'BALTIC CONTAINER TERMINAL' SIA31 'BALTIC JET AIRCOMPANY' SIA32 'BALTIC TRANS LOGISTIC' SIA33 'BALTIJAS EKSPRESIS' AS34 'BALTIJAS TRANSPORTA GRUPA' SIA35 'BALTIJAS TRANZĪTA AĢENTŪRA' SIA36 'BALTSHIP LATVIA' SIA37 'BALVU AUTOTRANSPORTS' SIA38 'BCL SERVICES' SIA39 'BIK TRANSPORT COMPANY' SIA40 'BIRZĪTES' SIA41 'BONA TRANSPORT GROUP' SIA42 'BPS TRANS' SIA43 'CARGO LOGISTIC' SIA44 'CARGO TRANS' SIA45 'CEĻAVĒJŠ' SIA46 'CL TRANSPORTS' SIA47 'CMD' SIA48 'CT AVIATION SERVICE' SIA49 'DAPTAXI' individuālais komersants50 'DELTA-G' SIA51 'DIAMONDTS' SIA52 'DMISS' SIA53 'DOBELES AUTOBUSU PARKS' SIA54 'DPD LATVIJA' SIA55 'DSV TRANSPORT' SIA56 'DT PAKALPOJUMI' SIA57 'EAST WEST CARGO' SIA58 'EGLANA' SIA59 'EIROPAS TRANZĪTS' SIA60 'EKONTS' SIA61 'ELME TRANS L' SIA62 'EMBURGA PLUSS' SIA63 'ERDE VS' SIA64 'ERI AUTO' SIA65 'ERTSLATV' SIA66 'ESB TRANS' SIA67 'EUROEKSPEDICIJA' SIA68 'EVENIKS' SIA69 'FCG' SIA70 'FISMA' SIA71 'FIST TRANS' SIA72 'FODS' SIA73 'FORESTTRANS' SIA74 'FREEWAY LOGISTICS' SIA75 'GALSS BUSS' SIA76 'GAMZIV' SIA77 'GERKORS' individuālais komersants

78 'GIRTEKOS LOGISTIKA' SIA79 'GK AUTO' SIA80 'GLOBAL GROUP' SIA81 'GMM' SIA82 'GPS AUTO' SIA83 'GRANASCO' SIA84 'GTE' SIA85 'GURIJS' SIA86 'HAĻIS' SIA87 'HEAD' SIA88 'HERMIS AUTO' SIA89 'HRX' SIA90 'I.E.G.' SIA91 'IMMIKS' SIA92 'IMT BALTIC' SIA93 'INDIVIDUĀLAIS KOMERSANTS JĀNIS KOLOSOVS'94 'INKOM TRANS' SIA95 'ISSA' Vovka individuālā komercfirma96 'IVARA MŪRNIEKA SERVISS' SIA97 'IVDAN' SIA98 'JAKUBS' SIA99 'JAUNARKĀDIJAS' SIA100 'JĒKABPILS AUTOBUSU PARKS' SIA101 'JOLAN' SIA102 'JPL GROUP' SIA103 'JŪRMALNIEKS AK' SIA104 'KAIRI SPED' SIA105 'KANEX' individuālais komersants106 'KARBOX' SIA107 'KARD' SIA108 'KASPARS un PARTNERI' individuālaiskomersants109 'KEILA' SIA110 'KLAKSON' SIA111 'KLĀVS K' SIA112 'KOLKAS JŪRAS AĢENTŪRA' SIA113 'KOMPASS TRANZITS LIEPĀJA' SIA114 'KOMPASS TRANZITS VENTSPILS' SIA115 'KONIG EIROTRANS' starptautiskā transportaSIA116 'KONTI BUSS' SIA117 'KOPAS' SIA118 'KOZLOVSKA' individuālais komersants119 'KREONS' SIA120 'KS TERMINAL' SIA121 'KS TRANS' SIA122 'KSENIJA S' SIA123 'KURBADS UN KO' SIA124 'L & P SPEDITION' SIA125 'LA SERVISS' SIA126 'LAILA LOĢISTIKA' SIA127 'LARS PRIM' SIA128 'LARTRANS' SIA129 'LATAUTOAVIA' SIA130 'LATBUS' SIA131 'LEADER LOGISTICS' SIA132 'LEAM' SIA133 'LĒDI & KLAIDONIS' individuālais komersants134 'LEMEL I' SIA135 'LFL, Ltd' SIA136 'LI & KO' SIA137 'LIDIJA L' SIA138 'LIDO' Bergina individuālais uzņēmums139 'LIEPĀJAS TRAMVAJS' SIA140 'LISTI' SIA141 'LOGSOL' SIA142 'LOSVA' SIA143 'LUPO' SIA144 'M & B' SIA145 'MADONAS CEĻU BŪVES SIA'146 'MAN-TESS OSTA' SIA147 'MANSAR' SIA148 'MANTSINEN' SIA149 'MĀRCIS LTD' SIA150 'MARI TRUCK' SIA151 'MARITINA LATVIJA' SIA152 'MEDIA PASTS' SIA153 'MEDNIS' SIA154 'MESTERI K' SIA155 'MIANDUM' firma, SIA156 'MIGAR' SIA157 'MILJĒRA AUTO' SIA

158 'MIĻČS TRANSPORTS' SIA159 'MOBILCARCO' SIA160 'MOLIŅŠ' SIA161 'MT PROJEKTS' SIA162 'MULTIWAY' SIA163 'N.A. BLOUW' SIA164 'NACIONĀLAIS KONTEINERU TERMINĀLS' SIA165 'NB-TRANSPORTS' SIA166 'NOORD NATIE VENTSPILS TERMINALS' SIA167 'NTP' SIA168 'O-LAUTO' SIA169 'OKSI TAXI' individuālais komersants170 'OLIMP' SIA171 'OPTI' SIA172 'OTAŅĶU DZIRNAVNIEKS' SIA173 'OU CARGOBUS' Rīgas filiāle174 'P UN K' SIA175 'PAKORA PLUSS' SIA176 'PETROMAR' SIA177 'PINUS-LOGISTICS' SIA178 'POLDA' SIA179 'PORT MAGNAT' SIA180 'PREIJERS' SIA181 'PRIOR TRANS' SIA182 'PRIZMA' SIA183 'PRODIMPEKSS LOĢISTIKAS GRUPA' SIA184 'PRONTO TRANSPORTS' individuālaiskomersants185 'QC TRANSPORT' SIA186 'RA-CARGO' SIA187 'RADEONS' SIA188 'RALL' SIA189 'RBK SERVISS' SIA190 'REISS J' SIA191 'RENTAL' SIA192 'RETRAN' SIA193 'REVERSS REISS' SIA194 'RĪGA' starptautiskā lidosta, valsts AS195 'RĪGAS PASAŽIERU TERMINĀLS' SIA196 'RĪGAS STARPTAUTISKĀ AUTOOSTA' AS197 'RINELLA SERVICE' SIA198 'RIVON BŪVE' SIA199 'RLG RIGA' SIA200 'ROBEŽNIEKI AP' SIA201 'ROJAS AUTO' SIA202 'ROZE LL' SIA203 'RUNDĀLES AUTO' SIA204 'RV un RV' SIA205 'S & SERVISS' SIA206 'SALVINA' SIA207 'SAVJER' SIA208 'SBA TRANS' SIA209 'SCHENKER' SIA210 'SENLEJA' SIA211 'SEVILIA' SIA212 'SGSERVISS-1' SIA213 'SINOR' SIA214 'SKS-R' SIA215 'SL BUSS' SIA216 'SMĀRDES AL' SIA217 'SONORA TRANSPORTS' SIA218 'SPEDLINE' SIA219 'STABU 58-LIMBAŽI' SIA220 'SVORE' SIA221 'TAKSI.LV' SIA222 'TEK POSEIDON' SIA223 'TEKTRANS' SIA224 'TERRA EXPRESS' SIA225 'TIROPA' SIA226 'TITANTRANS' SIA227 'TMB MOTORS' SIA228 'TNT LATVIA' SIA229 'TOMS' kooperatīvā sabiedrība230 'TOWMAR' SIA231 'TRANS-TUR' SIA232 'TRANS SPEED' SIA233 'TRANS VEISS' SIA234 'TRANSEAST LOGISTICS' SIA235 'TRANSIT SERVICE' LSEZ SIA236 'TRANSPOINT INTERNATIONAL (EST) AS FILIĀLELATVIJĀ' ārvalsts komersanta filiāle237 'TROTUĀRS' SIA238 'TŪRE' SIA

239 'TŪRE S' SIA240 'TŪRISTS AUTO' individuālais komersants241 'V.I.P. TRANS' SIA242 'VAIPANS' SIA243 'VARS' kopuzņēmums, SIA244 'VEDĒJIŅŠ' SIA245 'VELOKURJERS' SIA246 'VENDOKS' SIA247 'VENTALL TERMINĀLS' SIA248 'VENTSPILS GRAIN TERMINAL' AS249 'VENTSPILS REISS' pašvaldības SIA250 'VEZJOT' SIA251 'VIARIX' SIA252 'VIDZEMES SERVISS' SIA253 'VIESĪTES TRANSPORTS' SIA254 'VIKING NORD' SIA255 'VIKO BALTIC' SIA256 'VIP STORAGE' SIA257 'VITA 2' SIA258 'VIVA TRANS' SIA259 'VK BUS UN KO' SIA260 'VK EKSPEDĪCIJA' SIA261 'VL BUNKERINGS' SIA262 'VP TRANS' SIA263 'WIPAUTO' SIA264 'ZALKTIS AT' SIA265 'ZIEMEĻU-RIETUMU TRANZĪTS' SIA266 'ŽAŅA LAGZDIŅA MAIZES FABRIKA' SIA267 ABONĒŠANAS CENTRS DIENA' SIA268 ADELANTEKS' SIA269 ALVOS' SIA270 BALTIC COAL TERMINAL' AS271 BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS' AS272 DAUGAVPILS AUTOBUSU PARKS' SIA273 LATKARGO' SIA274 LDZ CARGO' SIA275 LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS' AS276 RĪGAS OSTAS ELEVATORS' AS277 RĪGAS SATIKSME' pašvaldības SIA278 SUNGATE' SIA279 TERMINĀLS VECMĪLGRĀVIS' maksātnespējīgāpubliskā AS280 TRAMVAJU UZŅĒMUMS' AS281 TRANSLATS' SIA282 VENTSPILS NAFTA-TERMINĀLS' SIA

8. PIELIKUMSProfesijas transporta un loģistikas nozarē Vācijā

Vācijā profesijas apmācību iespējams iegūt 11 dažādos veidos:1. Berufe mit unterschiedlichen Zugängen - Profesijas, kuras var iegūt dažādos apmācības veidos/ceļos2. Berufe mit Studium - Beamte geh. Dienst - Studijas augstskolās – ierēdņu profesijas3. Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute - Tālākizglītības – uzņēmējs/komersants4. Berufe mit Studium - Studijas augstskolās5. Ausbildungsberufe - Dual - Duālā profesionālā izglītība6. Weiterbildungsberufe - Meister - Tālākizglītība - meistars7. Weiterbildungsberufe – Weitere - Vispārējā tālākizglītība8. Ausbildungsberufe - BFS - Arodskola (izglītības ieguve tikai izglītības iestādē)9. Weiterbildungsberufe - Techniker - Tālākizglītība - tehniķis10. Ausbildungsberufe – Sonstige - Dažāda veida profesionālā izglītība11. Ausbildungsberufe - Reha - Profesionālā izglītība jauniešiem ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem Ausbildungsberufe - Abi - Profesiju apguve pēc 12.klases beigšanasVācijas profesionālās izglītības sistēma var būt izmantojama kā piemērs nozares profesiju definēšanā un apmācības veidošanā. Turpmāk uzskaitītas profesijas transporta unloģistikas jomā Vācijā:

Profesijas transporta un loģistikas nozarē:ProfesijaApmācības iegūšanas veids1 Abfüller/in Pudeļu uzpildes operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen2 Alleinsteuermann/-frau Kvalificēts sardzes matrozis / stūrmanis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen3 Assistent/in - Logistik Loģistikas darbinieks, speciālists Ausbildungsberufe - BFS4Auslieferungsfahrer/in (nicht Verkaufsfahrer/in) Piegādes transporta vadītājs(neiekļaujot tirdzniecības jomu)Berufe mit unterschiedlichen Zugängen5 Bauhofverwalter/in Būvlaukuma pārvaldnieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen6 Beamt(er/in) - Bahnwesen (geh. techn. Dienst) Dzelzceļa jomas ierēdnis Berufe mit Studium - Beamte geh. Dienst7 Berufsflugzeugführer/in (CPL (A)) Profesionāls pilots (CPL (A)) Ausbildungsberufe - BFS8 Berufshubschrauberführer/in (CPL (H)) Profesionāls helikoptera pilots (CPL (H)) Ausbildungsberufe - BFS9 Berufskraftfahrer/in profesionāls šoferis Ausbildungsberufe - Dual10 Betonmischerfahrer/in Betona maisītāja operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen11Betriebswirt/in (Abi-Ausbildung) - Verkehr/Logistik Ekonomists (vidējā izglītība)transporta/loģistikas jomāAusbildungsberufe - Abi12Betriebswirt/in (Fachschule) - Logistik Ekonomists (profesionālā/tehniskā vidējāizglītība) loģistikas jomāWeiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute13Betriebswirt/in (Fachschule) - Verkehr Ekonomists (profesionālā/tehniskā vidējāizglītība) transporta jomāWeiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute14Betriebswirt/in (Hochschule) - Logistik Ekonomists (augstākā izglītība) loģistikasjomāBerufe mit Studium15Betriebswirt/in (Hochschule) - Verkehr Ekonomists (augstākā izglītība) transportaBerufe mit Studiumjomā16 Binnenschiffer/in Iekšzemes ūdeņu jūrnieks Ausbildungsberufe - Dual17 Bodensteward/ess Lidostas klientu apkalpošanas speciālists (stjuarts) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen18 Bootsmann/-frau/Pumpenmann/-frau Bocmanis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen19 Botenfahrer/in Kurjers-pasta darbinieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen20 Brückenkranführer/in Tilta pacēlāja / lielu kravu pacēlāju operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen21 Busfahrer/in Autobusa vadītājs / šoferis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen22 Checkkapitän/in Kapteinis-instruktors Berufe mit unterschiedlichen Zugängen23 Chefpilot/in Galvenais pilots Berufe mit unterschiedlichen Zugängen24 Co-Pilot/in Pilots (otrais pilots) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen

25 Decksmann/-frau (Seeschifffahrt) Kuģa klāja virsnieks (jūrniecība) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen26 Dienstwagenfahrer/in Dienesta automašīnu vadītājs / šoferis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen27 Disponent/in - Güterverkehr Disponents – kravu pārvadājumi Berufe mit unterschiedlichen Zugängen28 Disponent/in - Lager Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs – noliktavas Berufe mit unterschiedlichen Zugängen29 Drehkranführer/in Rotācijas celtņa operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen30 Duty-Officer Muitas virsnieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen31 Einkäufer/in Iepircējs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen32 Eisenbahner/in - Betriebsdienst - Fahrweg Līnijas dzelzceļa stacijas speciālists Ausbildungsberufe - Dual33Eisenbahner/in - Betriebsdienst - Lokführer und Transport Dzelzceļapakalpojumu speciālists -lokomotīves vadītājs un transporta jomaAusbildungsberufe - Dual34 Erste/r Nautische/r Schiffsoffizier/in Vecākais jūras kuģa virsnieks (navigācija) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen35 Expedient/in Ekspeditors Berufe mit unterschiedlichen Zugängen36 Fachkaufmann/-frau - Einkauf und Logistik Komersants – iepirkumi un loģistika Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute37 Fachkraft - Fahrbetrieb Transporta pakalpojumu speciālists Ausbildungsberufe - Dual38 Fachkraft - Hafenlogistik Speciālists – ostu loģistika Ausbildungsberufe - Dual39Fachkraft - Kurier-, Express- und Postdienstleistungen Speciālists – eksprespasta,Ausbildungsberufe - Dualkurjera un pasta pakalpojumi40 Fachkraft - Lagerlogistik Speciālists – noliktavu loģistika Ausbildungsberufe - Dual41 Fachkraft – Logistik/Materialwirtschaft Speciālists – loģistika / prečzinis Weiterbildungsberufe - Weitere42Fachkraft - Möbel-, Küchen- und Umzugsservice Speciālists – mēbeļu, virtuvesiekārtu pārvietošanas un pārvākšanās pakalpojumiAusbildungsberufe - Dual43Fachkraft - Schiff/Maschinendienst (ohne Befähigungszeugnis) Speciālists – kuģudzinēju mehānika / motorists (bez kompetences sertifikāta)Berufe mit unterschiedlichen Zugängen44 Fachlagerist/in Noliktavas speciālists / darbinieks Ausbildungsberufe - Dual45Fachpraktiker/in-Möbel-,Küchen-,Umzugsserv.(§66BBiG/§42mHwO)Praktizējošais speciālists mēbeļu, virtuves iekārtu pārvietošanas un pārvākšanās Ausbildungsberufe - Rehapakalpojumi46 Fachwirt/in - Bahnbetrieb Dzelzceļa pārvadājumu darbības administrators Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute47 Fachwirt/in - Verkehr Kvalificēts satiksmes speciālists Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute48Fahrbetriebsregler/in (Straßenverkehr) Ceļu satiksmes kontrolieris / regulētājs(ielu satiksme)Berufe mit unterschiedlichen Zugängen49 Fährschiffer/in (Binnenschifffahrt) Prāmja kapteinis (iekšzemes ūdeņi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen50 Flugbegleiter/in Stjuarts Ausbildungsberufe - Sonstige

51 Flugbetriebsleiter/in Lidojumu vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen52 Flughafenstationsleiter/in Aviostacijas vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen53 Flugzeugabfertiger/in Lidmašīnas mehāniķis Weiterbildungsberufe - Weitere54 Freiballonführer/in Gaisa balonu biznesa vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen55 Fuhrparkleiter/in Autoparka vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen56 Funkbediener/in (Taxibetrieb) Dispečers (taksometru pakalpojumi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen57 Gabelstaplerfahrer/in Dakšu iekrāvēja operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen58 Gefahrgutbeauftragte/r bīstamo kravu aprites dalībnieka pārstāvis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen59 Hafenarbeiter/in ostas strādnieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen60 Hafenfacharbeiter/in kvalificēts ostas darbinieks Weiterbildungsberufe - Weitere61 Hafenkranführer/in ostas pacēlāja operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen62 Hafenmeister/in ostas meistars Berufe mit unterschiedlichen Zugängen63 Hafenschiffer/in ostas kapteinis Ausbildungsberufe - Dual64Helfer/in - Kurier-, Zustell- und Postdienstleistungen izpalīgs – kurjerpasta,piegādes un pasta pakalpojumiHelfer65 Helfer/in - Lagerwirtschaft, Transport izpalīgs – noliktavu saimniecība, transports Helfer66 Industriekaufmann/-frau Rūpniecības komercdarbinieks Ausbildungsberufe - Dual67 Ingenieur/in - Verkehrswesen Transporta inženieris Berufe mit Studium68Internationale/r Luftverkehrsassistent/in Starptautisko gaisa pārvadājumuasistentsAusbildungsberufe - BFS69 Kanalsteurer/-steurerin Kuģa stūrmanis – kanāla stūrmanis, tikai iekšzemes ūdeņi Berufe mit unterschiedlichen Zugängen70 Kapitän/in Kapteinis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen71Kaufmann/-frau - Eisenbahn- u. Straßenverkehr Dzelzceļa un ielu satiksmeskomercdarbinieksAusbildungsberufe - Dual72Kaufmann/-frau - Kurier-, Express- u. Postdienstleistungen Kurjera,ekspresspasta un pasta pakalpojumu komercdarbinieksAusbildungsberufe - Dual73Kaufmann/-frau - Spedition und Logistikdienstleistung komercdarbinieks –pārvadājumu un loģistikas pakalpojumiAusbildungsberufe - Dual74Kaufmann/-frau - Verkehrsservice transporta /ceļu satiksmes pakalpojumukomercdarbinieksAusbildungsberufe - Dual75 Kommissionierer/in Komplektētājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen76 Kranführer/in celtņa vadītājs / operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen77 Kutscher/in kučieris Berufe mit unterschiedlichen Zugängen

78 Ladebetriebsleiter/in Iekraušanas – izkraušanas darbu vadītājs / stividors Berufe mit unterschiedlichen Zugängen79 Lager- und Transportarbeiter/in Noliktavas un transporta jomas darbinieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen80 Lagerfachhelfer/in (§66 BBiG/§42m HwO) Kvalificēts noliktavas palīgstrādnieks Ausbildungsberufe - Reha81 Leiter/in - Einkauf Iepirkumu vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen82 Leiter/in - Lagerwirtschaft Noliktavu saimniecības vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen83 Leiter/in - Logistik Loģistikas vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen84 Leiter/in - Maschinenanlagen Mašīniekārtu vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen85 Leiter/in - Materialwirtschaft Saimniecības vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen86 Location-Coordinator Pārvākšanās projektu koordinators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen87 Logistiker/in Loģistikas pakalpojumu darbinieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen88 Logistikmeister/in Loģistikas pakalpojumu speciālists Weiterbildungsberufe - Meister89 Lotse/Lotsin locis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen90 Lotse/Lotsin (Weiterbildung) locis (tālākizglītība) Weiterbildungsberufe - Weitere91 Luftschiffführer/in gaisa kuģa vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen92 Luftverkehrskaufmann/-frau gaisa satiksmes komercdarbinieks Ausbildungsberufe - Dual93 Luftverkehrsmanager/in Gaisa satiksmes pakalpojumu vadītājs Berufe mit Studium94 Meister/in - Bahnverkehr Dzelzceļa pakalpojumu / satiksmes eksperts Weiterbildungsberufe - Meister95 Meister/in - Kraftverkehr Kravas autopārvadājumu speciālists Weiterbildungsberufe - Meister96 Mobil- und Autokranführer/in Mobilo un autoceltņu operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen97 Nautiker/in (Fachschule) Jūrnieks (tehnikums) Weiterbildungsberufe - Weitere98 Nautische/r Wachoffizier/in Sardzes virsnieks (jūrniecība) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen99 Postabfertiger/in Pasta nosūtītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen100 Ramp-Agent/in rampas operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen101 Reiseberater/in (Bahn) ceļojumu konsultants (dzelzceļš) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen102 Sachbearbeiter/in - Logistik Lietvedis – loģistika Berufe mit unterschiedlichen Zugängen103 Schaffner/in (nicht Eisenbahn) konduktors (neiekļaujot dzelzceļu) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen104 Schienenfahrzeugführer/in sliežu transportlīdzekļa vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen105 Schifffahrtskaufmann/-frau kuģniecības komercdarbinieks Ausbildungsberufe - Dual106 Schifffahrtskaufmann/-frau - Linienfahrt kuģniecības komercdarbinieks - līnijreisi Ausbildungsberufe - Dual107Schifffahrtskaufmann/-frau - Trampfahrt kuģniecības komercdarbinieks – kuģukravu komplektētājsAusbildungsberufe - Dual108Schiffsbetriebsoffizier/in - Nautik/Technik kuģniecības virsnieks – jūrniecība /tehnikaBerufe mit unterschiedlichen Zugängen

109Schiffsbetriebstechniker/in (Fachschule) kuģu tehniskais speciālists / tehniķis(arodskola)Weiterbildungsberufe - Techniker110 Schiffselektrotechniker/in Kuģa elektromehāniķis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen111 Schiffsführer/in (Binnenschifffahrt) Kuģa kapteinis (iekšzemes ūdeņi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen112 Schiffsführer/in (Hafen) Kuģa kapteinis (osta) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen113 Schiffsingenieur/in - Gastanker Kuģa inženieris – gāzes tankeri Berufe mit unterschiedlichen Zugängen114 Schiffsingenieur/in - Kühlanlagen Kuģa inženieris – dzesēšanas iekārtas Berufe mit unterschiedlichen Zugängen115 Schiffsinspektor/in (Nautik/Technik) Kuģa instruktors (jūrniecība/tehnika) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen116 Schiffsmakler/in kuģu mākleris Berufe mit unterschiedlichen Zugängen117 Schiffsmaschinist/in kuģa mašīnists Weiterbildungsberufe - Weitere118 Schiffsmechaniker/in kuģa mehāniķis Ausbildungsberufe - Dual119 Schiffssteward/-stewardess kuģa stjuarts Berufe mit unterschiedlichen Zugängen120 Seilbahnbetriebsregler/in Kuģu tauvotājs (tauvas darbības kontrolieris) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen121 Servicefahrer/in Autovadītāji – pakalpojumu sniedzēji (kurjeri) Ausbildungsberufe - Dual122 Stauer/in ostas krāvējs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen123 Steuermann/-frau (Binnenschifffahrt) Stūrmanis (iekšzemes ūdeņi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen124 Supply-Chain-Manager/in piegāžu tīkla vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen125 Taxifahrer/in Taksometra vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen126Techniker/in - Verkehrstechnik (Verkehrsmanagement) Tehniķis – satiksmestehnika (satiksmes organizācija un vadība)Weiterbildungsberufe - Techniker127 Technische/r Einkäufer/in iepirkumu darbinieks – tehniķis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen128 Technische/r Wachoffizier/in sardzes virsnieks – tehniķis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen129 Transportgeräteführer/in transporta iekārtu vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen130Verkehrsflugzeugführer/in (ATPL (A)) Aviolīniju transporta lidmašīnas pilots (ATPLAusbildungsberufe - BFS(A))131 Warenannehmer/in Preču pieņēmējs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen132 Wirtschaftsingenieur/in Saimniecības inženieris Berufe mit Studium133 Zugbegleiter/in vilciena pavadonis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen134Zugmaschinen-, Sonderfahrzeugführer/in vilcēju un īpašo transporta līdzekļuvadītājsBerufe mit unterschiedlichen Zugängen135 Zugsteward/-stewardess vilciena stjuarts Berufe mit unterschiedlichen Zugängen136 Zweite/r Technische/r Schiffsoffizier/in otrais kuģa virsnieks – tehniķis Berufe mit unterschiedlichen Zugänge

Profesijas lidmašīnu un kosmosa jomā:1 Berufsflugzeugführer/in (CPL (A)) Lidmašīnas komercpilots Ausbildungsberufe - BFS2 Berufshubschrauberführer/in (CPL (H)) Helikoptera komercpilots Ausbildungsberufe - BFS3 Betriebswirt/in (Fachschule) - Verkehr ekonomists (arodskola) – satiksme Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute4 Betriebswirt/in (Hochschule) - Verkehr ekonomists (augstskola) – satiksme Berufe mit Studium5 Bodensteward/ess Lidostas klientu apkalpošanas speciālists (stjuarts) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen6 Checkkapitän/in Kapteinis-instruktors Berufe mit unterschiedlichen Zugängen7 Chefpilot/in Galvenais pilots Berufe mit unterschiedlichen Zugängen8 Co-Pilot/in otrais pilots Berufe mit unterschiedlichen Zugängen9 Duty-Officer Muitas virsnieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen10Elektroniker/in - Luftfahrttechnische Systeme Elektronikas speciālists – gaisasatiksmes tehniskās sistēmasAusbildungsberufe - Dual11 Flugbegleiter/in stjuarts Ausbildungsberufe - Sonstige12 Flugbetriebsleiter/in Lidojumu vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen13 Flugdatenbearbeiter/in Lidojumu datu apstrādes speciālists Ausbildungsberufe - Sonstige14 Flugdienstberater/in Lidojumu dispečers Ausbildungsberufe - BFS15 Fluggerätmechaniker/in Gaisa kuģu mehāniķis Ausbildungsberufe - Dual16Fluggerätmechaniker/in - Fertigungstechnik Gaisa kuģu mehāniķis – ražošanastehnikaAusbildungsberufe - Dual17Fluggerätmechaniker/in - Instandhaltungstechnik Gaisa kuģu mehāniķis – gaisa kuģuAusbildungsberufe - Dualtehniskās apkopes tehnika18Fluggerätmechaniker/in - Triebwerkstechnik Gaisa kuģu mehāniķis – dzinējiekārtutehnikaAusbildungsberufe - Dual19 Flughafenstationsleiter/in Aviostacijas vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen20 Flugingenieur/in aviācijas inženieris Berufe mit Studium21 Fluglehrer/in lidojumu instruktors Ausbildungsberufe - Sonstige22 Fluglotse/Fluglotsin Lidojumu locis Ausbildungsberufe - Abi23 Flugsicherungstechniker/in Lidojumu drošības tehnikas speciālists Berufe mit unterschiedlichen Zugängen24 Flugunfalluntersucher/in Aviokatastrofu / nelaimes gadījumu izmeklētājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen25 Flugzeugabfertiger/in Gaisa kuģu sagatavotājs (teh.apkope pirms un pēc lidojumiem) Weiterbildungsberufe - Weitere26 Flugzeugreiniger/in Lidmašīnu tīrītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen27 Flugzeugwart/in Lidmašīnu tehniskās ekspluatācijas mehāniķis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen

28 Freiballonführer/in Gaisa balonu pilots Berufe mit unterschiedlichen Zugängen29Industriemeister/in - Flugzeugbau/Luftfahrttechnik Rūpniecības inženieris – gaisakuģu būve / tehnikaWeiterbildungsberufe - Meister30 Ingenieur/in - Verkehrswesen inženieris – transports Berufe mit Studium31 Internationale/r Luftverkehrsassistent/in starptautisko gaisa pārvadājumu asistents Ausbildungsberufe - BFS32 Leichtflugzeugbauer/in vieglo lidaparātu būves inženieris Ausbildungsberufe - Dual33 Luftschiffführer/in gaisa kuģa kapteinis / pilots Berufe mit unterschiedlichen Zugängen34 Luftsicherheitsbeauftragte/r Lidostas aviodrošības dienesta darbinieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen35 Luftverkehrskaufmann/-frau gaisa satiksmes komercdarbinieks Ausbildungsberufe - Dual36 Luftverkehrsmanager/in gaisa satiksmes vadības menedžeris Berufe mit Studium37 Prüfer/in von Luftfahrtgerät / Certifying Staff Pilots – izmēģinātājs Weiterbildungsberufe - Weitere38 Purser/Purserette (Luftfahrt) kasieris (gaisa satiksme) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen39 Ramp-Agent/in rampas operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen40 Sachbearbeiter/in - Luftaufsicht lietvedis – gaisa telpas uzraudzība Berufe mit unterschiedlichen Zugängen41 Segelfluglehrer/in Planiera pilots – instruktors Berufe mit unterschiedlichen Zugängen42Servicekaufmann/-frau - Luftverkehr pakalpojumu komercdarbinieks – gaisasatiksmeAusbildungsberufe - Dual43 Techniker/in - Luftfahrttechnik tehniķis – gaisa satiksmes tehnika Weiterbildungsberufe - Techniker44 Testpilot/in lidotājs - izmēģinātājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen45Verkehrsflugzeugführer/in (ATPL (A)) Aviolīniju transporta lidmašīnas pilots (ATPL(A))Ausbildungsberufe - BFSProfesijas kuģniecības jomā:1 Alleinsteuermann/-frau Kvalificēts sardzes matrozis / stūrmanis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen2Beamt(er/in) - Wasser-, Schifffahrtsverw. (geh.tech.Dienst) ierēdnis - ierēdnis –ūdenssaimniecība un kuģsaimniecība (tehn.dienests)Berufe mit Studium - Beamte geh. Dienst3 Betriebswirt/in (Fachschule) - Verkehr Ekonomists (arodizglītība) transporta jomā Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute4 Betriebswirt/in (Hochschule) - Verkehr Ekonomists (augstskola) transporta jomā Berufe mit Studium5 Binnenschiffer/in Iekšzemes ūdeņu jūrnieks Ausbildungsberufe - Dual6 Boots- und Schiffbauermeister/in laivu un kuģubūves meistars Weiterbildungsberufe - Meister7 Bootsbauer/in laivu būves speciālists Ausbildungsberufe - Dual8 Bootsbauer/in - Neu-, Aus- und Umbau laivu būves speciālists – laivu pārbūve, būve, Ausbildungsberufe - Dual

izbūve9 Bootsbauer/in - Technik laivu būves speciālists - tehniķis Ausbildungsberufe - Dual10 Bootsmann/-frau/Pumpenmann/-frau bocmanis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen11 Decksmann/-frau (Seeschifffahrt) kuģa klāja virsnieks (jūrniecība) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen12 Erste/r Nautische/r Schiffsoffizier/in Vecākais jūras kuģa virsnieks (navigācija) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen13 Fachkraft - Hafenlogistik Ostu loģistikas speciālists Ausbildungsberufe - Dual14Fachkraft - Schiff/Maschinendienst (ohne Befähigungszeugnis) Speciālists – kuģudzinēju mehānika / motorists (bez kompetences sertifikāta)Berufe mit unterschiedlichen Zugängen15 Fährschiffer/in (Binnenschifffahrt) Prāmja kapteinis (iekšzemes ūdeņi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen16Fischwirt/in - Kleine Hochsee- und Küstenfischerei zivsaimniecības speciālists - sīkāAusbildungsberufe - Dualtāljūras un piekrastes zveja17Fischwirtschaftsmeister/in - Kl. Hochsee- u. Küstenfischerei zivsaimniecības ekspertsWeiterbildungsberufe - Meister– sīkā tāljūras un piekrastes zveja18 Flussmeister/in upes kapteinis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen19 Funker/in radists Berufe mit unterschiedlichen Zugängen20 Hafenarbeiter/in ostas darbinieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen21 Hafenfacharbeiter/in kvalificēts ostas darbinieks Weiterbildungsberufe - Weitere22 Hafenmeister/in ostas meistars Berufe mit unterschiedlichen Zugängen23 Hafenschiffer/in ostas kapteinis Ausbildungsberufe - Dual24 Ingenieur/in - Verkehrswesen satiksmes inženieris Berufe mit Studium25 Kanalsteurer/-steurerin Kuģa stūrmanis – kanāla stūrmanis, tikai iekšzemes ūdeņi Berufe mit unterschiedlichen Zugängen26 Kapitän/in kapteinis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen27 Kapitän/in - Große Hochseefischerei Kapteinis – lielā tāljūras zveja Weiterbildungsberufe - Techniker28 Kapitän/in - Kleine Hochseefischerei Kapteinis – sīkā tāljūras zveja Weiterbildungsberufe - Techniker29 Kapitän/in - Küstenfischerei Kapteinis – piekrastes zveja Weiterbildungsberufe - Weitere30 Krabbenfischer/in krabju zvejnieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen31 Kunststoffbootsbauer/in sintētiskā materiāla laivu būvētājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen32 Lehrer/in - Fachschulen der Seefahrt pasniedzējs - jūrniecības arodskolas Berufe mit Studium33 Leiter/in - Maschinenanlagen Mašīniekārtu vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen34 Lotse/Lotsin locis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen35 Lotse/Lotsin (Weiterbildung) locis (tālākizglītība) Weiterbildungsberufe - Weitere36 Nautiker/in (Fachschule) jūrnieks (arodskola) Weiterbildungsberufe - Weitere37 Nautische/r Offiziersassistent/in jūrniecības virsnieka asistents Ausbildungsberufe - BFS

38Nautische/r Schiffsoffizier/in - Große Hochseefischerei jūrniecības virsnieks– lielātāljūras zvejaWeiterbildungsberufe - Techniker39Nautische/r Schiffsoffizier/in - Kleine Hochseefischerei jūrniecības virsnieks– sīkātāljūras zvejaWeiterbildungsberufe - Techniker40Nautische/r Schiffsoff./Kapitän/in - Große Hochseefischerei jūrniecības virsnieks /kapteinis – lielā tāljūras zvejaWeiterbildungsberufe - Weitere41Nautische/r Schiffsoff./Kapitän/in - Kleine Hochseefischerei jūrniecības virsnieks /kapteinis – sīkā tāljūras zvejaWeiterbildungsberufe - Weitere42 Nautische/r Wachoffizier/in jūrniecības sardzes virsnieks Berufe mit unterschiedlichen Zugängen43 Schifffahrtskaufmann/-frau kuģniecības komercdarbinieks Ausbildungsberufe - Dual44 Schifffahrtskaufmann/-frau - Linienfahrt kuģniecības komercdarbinieks - līnijreisi Ausbildungsberufe - Dual45Schifffahrtskaufmann/-frau - Trampfahrt kuģniecības komercdarbinieks – kuģukravu komplektētājsAusbildungsberufe - Dual46Schiffsbetriebsoffizier/in - Nautik/Technik kuģniecības virsnieks – jūrniecība /tehnikaBerufe mit unterschiedlichen Zugängen47Schiffsbetriebstechniker/in (Fachschule) kuģu tehniskais speciālists / tehniķis(arodskola)Weiterbildungsberufe - Techniker48 Schiffsbetriebstechnische/r Assistent/in kuģu ekspluatācijas tehniskais asistents Ausbildungsberufe - BFS49 Schiffselektriker/in Kuģa elektriķis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen50 Schiffselektrotechniker/in Kuģa elektrotehniķis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen51 Schiffsführer/in (Binnenschifffahrt) Kuģa kapteinis (iekšzemes ūdeņi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen52 Schiffsführer/in (Hafen) Kuģa kapteinis (osta) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen53 Schiffsingenieur/in - Gastanker Kuģa inženieris – gāzes tankeri Berufe mit unterschiedlichen Zugängen54 Schiffsingenieur/in - Kühlanlagen Kuģa inženieris – dzesēšanas iekārtas Berufe mit unterschiedlichen Zugängen55 Schiffsinspektor/in (Nautik/Technik) Kuģa instruktors (jūrniecība/tehnika) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen56 Schiffskoch/-köchin kuģa pavārs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen57 Schiffsmakler/in kuģu mākleris Berufe mit unterschiedlichen Zugängen58 Schiffsmaschinist/in kuģa mašīnists Weiterbildungsberufe - Weitere59 Schiffsmechaniker/in kuģa mehāniķis Ausbildungsberufe - Dual60 Schiffsreiniger/in kuģa tīrītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen61 Schiffssteward/-stewardess kuģa stjuarts Berufe mit unterschiedlichen Zugängen62 Schleusenwärter/in kanāla vai ostas /slūžu operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen63 Schweißer/in - Schiffbau metinātājs – kuģu būve Berufe mit unterschiedlichen Zugängen

64 Segellehrer/in burāšanas instruktors Ausbildungsberufe - Sonstige65 Segelmacher/in buru šuvējs Ausbildungsberufe - Dual66 Segelmachermeister/in buru šūšanas meistars Weiterbildungsberufe - Meister67 Skipper/in Kapteinis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen68 Stauer/in Dokers Berufe mit unterschiedlichen Zugängen69 Steuermann/-frau (Binnenschifffahrt) Stūrmanis (iekšzemes ūdeņi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen70 Techniker/in - Schiffbautechnik tehniķis – kuģu būves tehnika Weiterbildungsberufe - Techniker71 Techniker/in - Seevermessungstechnik Jūras mērierīču tehniķis Weiterbildungsberufe - Techniker72 Technische/r Offiziersassistent/in - Schiff kuģa virsnieka asistents – tehniķis Ausbildungsberufe - BFS73 Technische/r Wachoffizier/in sardzes virsnieks – tehniķis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen74 Wasserbauer/in hidrobūves speciālists Ausbildungsberufe - Dual75 Wasserbaumeister/in hidrobūves inženieris Weiterbildungsberufe - Meister76 Wasserstraßenverkehrswart/in ūdensceļu satiksmes regulētājs / uzraugs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen77 Zweite/r Technische/r Schiffsoffizier/in otrais kuģa virsnieks – tehniķis Berufe mit unterschiedlichen ZugängenProfesijas dzelzceļa jomā:1 Beamt(er/in) - Bahnwesen (geh. techn. Dienst) Ierēdnis – dzelzceļš (teh.dienests) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen2 Betriebsleiter/in - Eisenbahnen pamatdarbības struktūrvienības vadītājs – dzelzceļš Berufe mit unterschiedlichen Zugängen3Betriebsleiter/in - Eisenbahnen (Weiterbildung) pamatdarbības struktūrvienībasvadītājs – dzelzceļš (tālākizglītība)Weiterbildungsberufe - Weitere4Betriebswirt/in (Fachschule) - Verkehr Ekonomists (profesionālā/tehniskā vidējāizglītība) transporta jomāWeiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute5Betriebswirt/in (Hochschule) - Verkehr Ekonomists (augstākā izglītība) transportajomāBerufe mit Studium6 Disponent/in - Güterverkehr disponents – kravu pārvadājumi Berufe mit unterschiedlichen Zugängen7 Eisenbahner/in - Betriebsdienst Dzelzceļa stacijas speciālists Ausbildungsberufe - Dual8 Eisenbahner/in - Betriebsdienst - Fahrweg Līnijas dzelzceļa stacijas speciālists Ausbildungsberufe - Dual9Eisenbahner/in - Betriebsdienst - Lokführer und Transport Dzelzceļa pakalpojumuAusbildungsberufe - Dualspeciālists -lokomotīves vadītājs un transporta joma10 Fachkraft - Fahrbetrieb Transporta pakalpojumu speciālists Ausbildungsberufe - Dual11 Fachwirt/in - Bahnbetrieb Dzelzceļa pārvadājumu darbības administrators Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute12 Fachwirt/in - Verkehr Kvalificēts satiksmes speciālists Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute

13 Gleisbauer/in sliežu ceļu būves darbinieks Ausbildungsberufe - Dual14 Industriemeister/in - Gleisbau ražošanas speciālists – sliežu ceļu būve Weiterbildungsberufe - Meister15Industriemeister/in - Leit- u. Sicherungstechnik (Eisenbahn) ražošanas speciālists –Weiterbildungsberufe - Meistervadības un drošības tehnika (dzelzceļš)16Industriemeister/in - Techn. Wagenbehandlung - Eisenbahn ražošanas speciālists –Weiterbildungsberufe - Meistertehniskā vagonu apkope – dzelzceļš17 Ingenieur/in - Verkehrswesen satiksmes inženieris Berufe mit Studium18Kaufmann/-frau - Eisenbahn- u. Straßenverkehr dzelzceļa un ielu satiksmeskomercdarbinieksAusbildungsberufe - Dual19 Kaufmann/-frau - Verkehrsservice satiksmes pakalpojumu komercdarbinieks Ausbildungsberufe - Dual20 Meister/in - Bahnverkehr dzelzceļa satiksmes speciālists Weiterbildungsberufe - Meister21 Reiseberater/in (Bahn) ceļojumu konsultants (dzelzceļš) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen22 Schienenfahrzeugführer/in sliežu transportlīdzekļa vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen23 Schienenfahrzeugreiniger/in sliežu transportlīdzekļa tīrītājs / uzkopējs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen24 Techniker/in - Verkehrstechnik tehniķis – satiksmes tehnika Weiterbildungsberufe - Techniker25Techniker/in - Verkehrstechnik (Eisenbahnbetrieb) tehniķis – satiksmes tehnika(vilcienu ekspluatācija)Weiterbildungsberufe - Techniker26Techniker/in - Verkehrstechnik (Verkehrsmanagement) tehniķis – satiksmes tehnikaWeiterbildungsberufe - Techniker(satiksmes organizācija)27 Verkehrsplaner/in satiksmes plānotājs Berufe mit Studium28 Wagenmeister/in (Schienenverkehr) vagonu speciālists (sliežu transportlīdzekļi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen29 Zugbegleiter/in vilcienu pavadonis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen30 Zugsteward/-stewardess vilcienu stjuarts Berufe mit unterschiedlichen ZugängenProfesijas satiksmes jomā:Auslieferungsfahrer/in (nicht Verkaufsfahrer/in) Piegādes transporta vadītājs(neiekļaujot tirdzniecības jomu)Berufe mit unterschiedlichen Zugängen2 Autofachwerker/in (§66 BBiG/§42m HwO) Kvalificēts automobiļu mehāniķis Ausbildungsberufe - Reha3 Automobilkaufmann/-frau komercdarbinieks –automašīnas Ausbildungsberufe - Dual4 Automobil-Serviceberater/in automobiļu servisa un apkopes konsultants Weiterbildungsberufe - Weitere5 Baumaschinenmechaniker/in celtniecības tehnikas mehāniķis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen6 Berufskraftfahrer/in profesionāls šoferis Ausbildungsberufe - Dual

7 Betonmischerfahrer/in betona maisītāja operators Berufe mit unterschiedlichen Zugängen8Betriebsmanager/in - Kraftfahrzeugtechnik Pamatdarbības struktūrvienības vadītājsWeiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute– automobiļu tehnika9 Betriebswirt/in (Fachschule) - Kraftfahrzeuge ekonomists (arodskola) – automobiļi Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute10 Betriebswirt/in (Fachschule) - Verkehr ekonomists (arodskola) – satiksme Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute11Betriebswirt/in (Hochschule) - Automobilwirtschaft ekonomists (augstskola) –automobiļu industrijaBerufe mit Studium12 Betriebswirt/in (Hochschule) - Verkehr ekonomists (augstskola) – satiksme Berufe mit Studium13 Botenfahrer/in kurjers Berufe mit unterschiedlichen Zugängen14 Busfahrer/in autobusa šoferis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen15 Dienstwagenfahrer/in dienesta automobiļa šoferis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen16 Disponent/in - Güterverkehr disponents – kravu pārvadājumu Berufe mit unterschiedlichen Zugängen17 Fachkraft - Fahrbetrieb Transporta pakalpojumu speciālists Ausbildungsberufe - Dual18Fachpraktiker/in für Land-/Baumaschinent.(§66 BBiG/§42m HwO) SpeciālistsLauktehnikas un būvniecības tehnikas savākšanas un pārstrādes jautājumosAusbildungsberufe - Reha19Fachverkäufer/in - Kfz-Zubehör, Reifen Kvalificēts pārdevējs - autopiederumi,riepasBerufe mit unterschiedlichen Zugängen20 Fachverkäufer/in - Kraftfahrzeuge kvalificēts pārdevējs – automobiļi Berufe mit unterschiedlichen Zugängen21 Fachwirt/in - Verkehr Satiksmes speciālists Weiterbildungsberufe - Betriebswirte/Kaufleute22 Fahrbahnmarkierer/in Darbinieks – autoceļu joslu marķēšana Berufe mit unterschiedlichen Zugängen23Fahrbetriebsregler/in (Straßenverkehr) Ceļu satiksmes kontrolieris / regulētājs (ieluBerufe mit unterschiedlichen Zugängensatiksme)24 Fahrlehrer/in Braukšanas instruktors Weiterbildungsberufe - Weitere25 Fahrzeuginnenausstatter/in Darbinieks -automobiļu iekšējā apdare Ausbildungsberufe - Dual26 Fahrzeuglackierer/in Automobiļu krāsotājs/lakotājs Ausbildungsberufe - Dual27 Fahrzeugpfleger/in Automobiļu kopējs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen28 Fahrzeugpfleger/in (§66 BBiG/§42m HwO) Automobiļu kopējs Ausbildungsberufe - Reha29 Fuhrparkleiter/in Autoparka vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen30 Funkbediener/in (Taxibetrieb) Dispečers (taksometru pakalpojumi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen31Helfer/in - Fahrzeugbau und -instandhaltung Palīgstrādnieks – autobūve unuzturēšanaHelfer32Industriemeister/in - Fahrzeuginnenausstattung ražošanas eksperts – automobiļuiekšējā apdareWeiterbildungsberufe - Meister

33 Ingenieur/in - Fahrzeugtechnik inženieris – automobiļu tehnika Berufe mit Studium34 Ingenieur/in - Verkehrswesen satiksmes inženieris Berufe mit Studium35 Karosserie- und Fahrzeugbauermeister/in Virsbūves un automobiļu būves eksperts Weiterbildungsberufe - Meister36 Karosserie- und Fahrzeugbaumechaniker/in virsbūves un autobūves mehāniķis Ausbildungsberufe - Dual37Karosserie- und Fahrzeugbaumechaniker/in - Fahrzeugbautechn. Virsbūves unautobūves mehāniķis – automobiļu būves tehnikaAusbildungsberufe - Dual38Karosserie- und Fahrzeugbaumechaniker/in - Kaross.bautechnik Virsbūves unautobūves mehāniķis – automobiļu virsbūves tehnikaAusbildungsberufe - Dual39Karosserie- und Fahrzeugbaumechaniker/in - Kaross.instandh. Virsbūves unautobūves mehāniķis – automobiļu virsbūves uzturēšana kārtībāAusbildungsberufe - Dual40 Karosseriebearbeiter/in (§66 BBiG/§42m HwO) Automobiļu virsbūves meistars Ausbildungsberufe - Reha41Kaufmann/-frau - Eisenbahn- u. Straßenverkehr vilcienu un ielu satiksmeskomercdarbinieksAusbildungsberufe - Dual42 Kaufmann/-frau - Verkehrsservice satiksmes pakalpojumu komercdarbinieks Ausbildungsberufe - Dual43Kraftfahrzeugführer/in - Ver- und Entsorgung automobiļa vadītājs – savākšana unBerufe mit unterschiedlichen Zugängenpārstrāde44 Kraftfahrzeugführer/in von Baufahrzeugen būvniecības tehnikas vadītājs Berufe mit unterschiedlichen Zugängen45 Kraftfahrzeugmechatroniker/in automobiļu mehatroniķis Ausbildungsberufe - Dual46Kraftfahrzeugmechatroniker/in - Fahrzeugkommunikationstechn. automobiļumehatroniķis – automobiļu komunikāciju tehnoloģijasAusbildungsberufe - Dual47Kraftfahrzeugmechatroniker/in - Motorradtechnik automobiļu mehatroniķis –motociklu tehnikaAusbildungsberufe - Dual48Kraftfahrzeugmechatroniker/in - Nutzfahrzeugtechnik automobiļu mehatroniķisekspluatācijastehnikaAusbildungsberufe - Dual49Kraftfahrzeugmechatroniker/in - Personenkraftwagentechnik automobiļumehatroniķis – vieglo automobiļu tehnikaAusbildungsberufe - Dual50 Kraftfahrzeugsachverständige/r Automobiļu eksperts Berufe mit unterschiedlichen Zugängen51 Kraftfahrzeugservicemechaniker/in Automobiļu servisa mehāniķis Ausbildungsberufe - Dual52 Kraftfahrzeug-Servicetechniker/in automobiļu servisa tehniķis Weiterbildungsberufe - Weitere53 Kraftfahrzeugtechnikermeister/in automobiļu tehniķis – meistars Weiterbildungsberufe - Meister54Landmaschinenmechanikermeister/in lauksaimniecības transporta mehāniķis -meistarsWeiterbildungsberufe - Meister55 Mechaniker/in - Karosserieinstandhaltungstechnik mehāniķis – virsbūves Ausbildungsberufe - Dual

81Technische/r Modellbauer/in - Karosserie und ProduktionTehniskais modeļu būves darbinieks – virsbūve un produkcijaAusbildungsberufe - Dual82 Testfahrer/in izmēģinātājs – šoferis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen83 Verkaufsfahrer/in tirdzniecības šoferis Berufe mit unterschiedlichen Zugängen84 Verkehrsplaner/in satiksmes plānotājs Berufe mit Studium85 Verkehrspsychologe/-psychologin satiksmes psiholoģijas speciālists Berufe mit Studium86 Vermietassistent/in (Kfz) nomas projektu asistents (automoniļi) Berufe mit unterschiedlichen Zugängen87Zugmaschinen-, Sonderfahrzeugführer/in vilcēju un specializēto/īpašotransportlīdzekļu vadītājsBerufe mit unterschiedlichen Zugängen