Pētniecības ABC

Spēles nosacījumi (1)MērėisAr imitācijas spēles palīdzību nostiprināt zināšanas parpopulācijas dinamikuDalībnieku vecumsNo 14 gadiem.Dalībnieku skaits15-35MateriāliLiela papīra lapa, 2 porolona bumbiĦas.Spēles ilgums30-45 minūtes.

Darba lapa

Spēles noteikumiDalībnieki tiek iepazīstināti ar spēles noteikumiem: uzsalas zinātnieki novēro aĜĦu populācijas izmaiĦas 3-10gadu ilgā laika posmā.Spēles laikā aĜĦiem tiek piedāvāti 3 resursu veidi: barība,ūdens, mājoklis. Lai alnis varētu dzīvot, tamnepieciešams viens no resursiem. Dalībnieki, kuripārstāv resursus, katrā gadā katrs drīkst piedāvāt tikaivienu no resursiem: savu izvēli parāda:barība - rokas uz vēdera,ūdens - rokas saliktas riekšavā,mājoklis - rokas jumtiĦa veidā virs galvas. Atzīmes par populācijas izmaiĦām - aĜĦu skaitu -zinātnieks izdara 1 reizi gadā (novērojumu rezultātuspieraksta uz lapas).

Spēles norise (1)“AĜĦi” un “resursi” nostājušies 2 rindās 2-3 m attālumā,muguras pagrieztas. Zinātnieki pieraksta aĜĦu skaitu 1.gadā.Muguras joprojām pagrieztas, katrs alnis izvēlas vienunākošajā gadā nepieciešamo resursu parādot to arrokām; katrs resurss brīvi izvēlas resursu veidu, kuruviĦš piedāvā, parāda ar rokām.Pēc vadītāja norādījuma aĜĦu un resursu rindaspagriežas ar sejām viena pret otru joprojām rādotizvēlēto resursu; katrs alnis no resursu rindas drīkstpaĦemt tādu resursu, kādu iepriekš izvēlējies. PaĦemtaisresurss papildina aĜĦu skaitu. Zinātnieki saskaita aĜĦuskaitu 2. gadā, atzīmē grafikā.

Spēles norise (2)Tiek atkārtotas iepriekšējās darbības: aĜĦu un resursurindas ar pagrieztām mugurām, katrs alnis un resurssizvēlas resursu veidu to parādot ar rokām, alnis iegūstsavu izvēlēto resursu, resurss papildina aĜĦu skaitu,zinātnieki fiksē izmaiĦas, atzīmē tās grafikā.Situācijā, kad aĜĦu skaits lielāks par resursu skaitu, vaiarī resursu piedāvājums atšėiras no pieprasījuma, alnis,kurš nav varējis nodrošināt sev nepieciešamo resursu,papildina resursu rindu.Spēlē iesaistās mednieki: brīdī, kad aĜĦi dodas pēc savaresursa, sākas medības. Nogalinātie aĜĦi papildinaresursu rindu.

Spēles norise (3)Spēlē iesaistās buldozeri: brīdī, kad aĜĦi dodaspēc sava resursa, buldozeri sāk gatavot ceĜabūvniecībai nepieciešamo teritoriju: tiekiznīcināti gan aĜĦi, gan resursi.Spēles vadītājs un zinātnieki brīvi modelēsituāciju uz salas: piem. iestājas sausums -resursi piedāvā tikai barību un mājokli, noticisugunsgrēks - resursi piedāvā tikai ūdeni; pariespēju medīt mednieki samaksā naudu, parkuru tiek iegādāti papildus resursi.

Spēles norise (4)Zinātnieki katru gadu pieraksta aĜĦu skaitu,izveido grafiku, spēles noslēgumā analizēfaktorus, kuri izraisa aĜĦu skaita izmaiĦas.Faktoru analīzi veic atkārtoti kādā no nākošajāmstundām, izmantojot spēles laikā sagatavotografiku.

Pēcspēles analīzeSpēles saturs saistīts ar bioloăijas mācībupriekšmetu un orientēts uz pētījuma veikšanu:simulē pētījuma veikšanu,notiek datu vākšana,datus apstrādā un attēlo grafiskā veidā,veic datu analīzi un interpretāciju,izvirza secinājumus.Skolotāja pedagoăiskais ieguvums:skolēnos radīta interese par pētniecību,iegūts materiāls, ko var izmantot turpmākajā mācībudarbā (ietekmējošo faktoru analīze bioloăiskāsdaudzveidības saglabāšanā).

ViĦam ir kaislība uz precīzām un noteiktāmzināšanām. ViĦš lieliski pārzina anatomiju un irpirmklasīgs ėīmiėis, bet liekas medicīnu nekad navsistemātiski mācījies. ViĦš nodarbojas ar zinātnipilnīgi nesistemātiski un dīvaini, bet uzkrājismilzumu šėietami nevajadzīgu zināšanu, kurasliktu brīnīties profesoriem*.A. Konans Doils. Etīde purpura toĦos. 1976

Skolēna zinātniskāpētniecība

Kas ir pētījums?Pētījums ir mērėtiecīgi organizēta izziĦasdarbība, kas virzīta uz pētījuma hipotēzespārbaudi, izmantojot zinātniskas metodesPētījums pamatojas uz teorētiskajāmkoncepcijāmTas ir radošs, individuāls izziĦas processA. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Mērėis - iegūt jaunas, oriăinālas atziĦasPētnieciskā darba struktūra- iecere- problēma- temats- mērėis- hipotēze vai pētījuma jautājums- uzdevumi- metodes- bāze- darba struktūra- praktiskais devums un novitāteA. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Iecere un problēmaLai veiksmīgi skolēns uzrakstītu ZPD, viĦam jābūtskaidrībai:Kāpēc es tieši gribu un varu par šo jautājumurakstīt?Kāpēc man patīk veikt šo pētījumu?Vai es zinu pietiekoši daudz par šo tēmu?Kādas būs sadarbības iespējas?A. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Problēmas izvirzīšana (1)Problēma – sarežăīts teorētisks vai praktisksjautājums, uz kuru nevar atbildēt izmantojotesošo informāciju /Ped.term.vārd. 2000/Problēma ir situācija, kura tiek apzināta kāsarežăīts jautājums, kuru nepieciešams izpētīt/Špona A., Čehlova Z. 2004/Problēma – pretrunīga situācija, kas prasazinātnisku izskaidrojumu vai atrisinājumuizprotot objekta būtību un noskaidrojotlikumsakarības /Aizsila A. 2002/A. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Problēmas izvirzīšana (2)Pētījuma aktualitāte (novitāte) – skolēns pamatopētījuma nepieciešamībuProblēma - tā ir pretruna, kas radusies zinātnēvai kādā praktiskās darbības sfērāR.Hahele (2005) Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība

Zinātniska problēmaPētījums sākas ar problēmu, kas prasazinātnisku risinājumu, ko pētnieks vēlaspārbaudīt un atklātA. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Pētījuma tematsTemata izvēle ir priekšnosacījums sekmīgai unrezultatīvai darbībaijāizjūt tēmas aktualitāte, kas nosakaieinteresētību veikt doto pētījumu;jāapsver reālās iespējas veikt šo pētījumu;jāformulē īsi un precīzi: „SikspārĦi Latvijā” „Ziemojošo sikspārĦu populācijas izpēte Ventspilsapkārtnē”.R.Hahele (2005) Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība

Pētījuma mērėisMērėis ir domās prognozēts pētījuma rezultātsDarbs būs produktīvs, ja ir konkrēts un skaidrsmērėisMērėis ir galvenais orientieris uz kuru mēs ejamA. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Hipotēze (1)Hipotēze ir pieĦēmums, kas tiek izvirzīts, lai izskaidrotuparādību, procesu (Aizsila, 2002).Hipotēze ir pagaidu/iepriekšējs pieĦēmums,pamatojoties uz dažiem specifiskiem novērojumiem.Hipotēzes - zinātniski minējumi, kuri pamatojas ne tikaiuz novērojumiem.Hipotēzē organiski savienojas divas procedūras – tēzesizvirzīšana un tai sekojošs loăisks un praktisks tāspierādījums (Aizsila, 2002).Veidojot hipotēzi nepieciešamas gan teorētiskāszināšanas, gan arī zinātnes pamatzināšanas. Ne visizinātniskie minējumi var būt hipotēzes pamatā.Biology teaching. http://www.fed.cuhk.edu.hk/~johnson

Hipotēze (2)Piemērs (1)Novērojums Jūs nogaršojat zaĜu ābolu un secināt, ka tas irskābs. Pēc 2, 3 & ...10 zaĜu ābolu nogaršošanas jums irskaidrs, ka visi tie ir skābi. Ko jūs varat secināt? Visi zaĜie āboli ir skābi.Biology teaching. http://www.fed.cuhk.edu.hk/~johnson

Hipotēze (3)Vai šis zinātniskais minējums ir hipotēze? Tas ir vispārinājums - vispārējs konstatējums(formulējums), kas iegūts no specifiski induktīviveiktajiem novērojumiem. Ar to jūs nevarat izskaidrot savus novērojumus. Pamatojoties uz šo vispārinājumu, mēs varamprognozēt (izteikt deduktīvu pieĦēmumu), kanākošajam zaĜajam ābolam arī jābūt skābam. Šis pieĦēmums būs patiess, ja vispārinājums “visizaĜi āboli ir skābi” ir patiess.Biology teaching. http://www.fed.cuhk.edu.hk/~johnson

Secinājums.Uzdodot jautājumus par veiktajiemnovērojumiem, jūs iegūstat jaunaszināšanas.

Hipotēze (4)Hipotēzes izvirzīšanaProblēma:Kāpēc zaĜi āboli ir skābi?Hipotēzes:1. ZaĜajos ābolos ir maz cukura.2. ZaĜo ābolu sastāvā ir daudz skābju.Biology teaching. http://www.fed.cuhk.edu.hk/~johnson

Hipotēze (5)Piemērs (2)Novērojums ZaĜi banāni vēl nav nogatavojušies. Tie navgaršīgi, bet pēc pāris dienu uzglabāšanas, tiekĜūst dzelteni un iegūst saldu garšu.Problēma? Kas nosaka to, ka pēc pāris dienu uzglabāšanasbanāni kĜūst saldi?Biology teaching. http://www.fed.cuhk.edu.hk/~johnson

Hipotēze (6)Hipotēzes1. ZaĜajos banānos uzglabāšanas laikā notiekfotosintēze un tie “saražo” cukuru.2. Nenogatavojušos banānu ciete uzglabāšanaslaikā pārveidojas par cukuru. PieĦēmums hipotēzei (1): Ja H1, tad ..... PieĦēmums hipotēzei (2): Ja H2, tad .....Biology teaching. http://www.fed.cuhk.edu.hk/~johnson

Hipotēzes pārbaudīšana zinātniskajospētījumos (1)NovēroIdentificē problēmuIzvirza hipotēziPlānoeksperimentuPrognozēVeiceksperimentuPierakstadatusIzvērtē secinājumusIzdara secinājumusBiology teaching. http://www.fed.cuhk.edu.hk/~johnson

Hipotēzes pārbaudīšana zinātniskajospētījumos (2)(Rubana, 2000)

Pētījuma jautājumiVeiksmīgi formulēts jautājums atvieglo pētījumaveikšanuJautājumus var klasificēt pēc jautājumu veida- aprakstošie- cēloĦsakarību- seku- sakarībuA. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Pētījuma uzdevumiPētījuma uzdevumi iezīmē soĜus ceĜā uz mērėiUzdevumos parādās/atklājas pētījuma galvenāsidejas procesuālā analīzeUzdevumiem jābūt detalizēti izstrādātiemUzdevumos vienmēr būs jāparāda teorētiskānostādne, pētāmās parādības raksturojums unsakarību noskaidrošanaA. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Pētījuma metodesMetodes izvēlas atbilstoši pētījuma mērėim,hipotēzei/jautājumam un uzdevumiemMetode – pētīšanas ceĜš, paĦēmienu kopums,kas nodrošina mērėa sasniegšanuPētījuma bāzePētījuma bāze - norāda vietu, kur pētījums veiktsA. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Metožu iedalījumsKvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma metodes- teorētiskās- empīriskāsPēc darbības veida- teorētiskās- empīriskās- datu apstrādes metodes

Kvalitatīvais un kvantitatīvaispētījums*DimensijaKvantitatīvā pieeja Kvalitatīvā pieejaDizainsVideeksperimentālslaboratorijaneeksperimentālsreālā videDatu vākšanaDatu veidsAnalīzes veidsVispārināšanasveidsinstrumenti(elektroniskas vaimehāniskas ierīces u.c.)skaitlisksaprakstoša unsecinoša statistikahipotēzes pārbaudestāstījumu vākšana(dienasgrāmata, intervija u.c.)aprakstošs(protokoli, kasetes)analīze, kas virzīta uzjēgas atklāšanuhipotēzes radīšana* A. Kroplijs, M. Raščevska. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. 2004

Pētījuma posmiPētījuma posmi – kur, kad, cik ilgi veikts pētījums(pētījuma dienasgrāmata)Atbalsta materiāli bioloăijā. Dabaszinātnes un matemātika.Sk. internetā http://www.dzm.lv/pedagogiem/atbalsta_materiali_biologija/

Pētījums dabaszinātnēs (1)Tiek veikts eksperimentsPamatojoties uz iegūtajiem datiem, ir jāpierāda vaijānoraida hipotēzePlānojot eksperimentu, jāizstrādā konkrētseksperimenta veikšanas plāns, norādotizmantotos materiālus, vielas, piederumus uniekārtas, neatkarīgos un atkarīgos mainīgosneatkarīgie mainīgie ir parametri, kas tiek variēti stingri atbilstošipētījuma plānam, piemēram, izmainīts apgaismojums, lietotsjauns līdzeklis utt.atkarīgie mainīgie ir eksperimentā sagaidāmās izmaiĦas,kuras nepieciešams pamanīt, novērot vai izmērīt,piemēram dīgstu garums, medus daudzums u.c.

Pētījums dabaszinātnēs (2)Novērojumus veic pēc iepriekš izstrādātasprogrammas.Pētījumā iegūto datu salīdzināšanai unnoteikto sakarību pārbaudei izmanto kontrolesun eksperimentālo grupu.Datu analīze un interpretācija. Jāizmantokonkrētas un pētījuma metodikai atbilstošasdatu apstrādes matemātiskās metodes.* R. Hahele, Skolēna zinātniskā darbība. 2005.

Kā jūs domājat, kam būtu jānotiek?Zinātniskopētījumuplānošanas lapaKāpēc jūs domājat, ka tas notiks?PLĀNOŠANA UN PĒTĪŠANAKo jūs plānojat darīt?Fakti (apstākĜi), kas varētu mainītFakti (apsatākĜi), kas paliks nemainīgiNOVĒROJUMI UN TO VADĪŠANAKo jūs plānojat novērot/mērīt?NOVĒROJUMU PIERAKSTĪŠANAKo jūs plānojat novērojumus pierakstīt?NOVĒROJUMU PIERAKSTĪŠANAKo jūs novērojāt, kādi ir iegūtie rezultāti?INTERPRETĀCIJA (IZSKAIDROJUMS)Kura atbilde jūsu pētījumu noveda līdz rezultātam?Kā jūs uzlabotu savu pētījumu, ja to vajadzētu atkārtot vēlreiz?Brown C. R. The effective teaching of biology.London, Longman Group Limited, New York, 1995Ko jūs varētu darīt, lai pētījumu paplašinātu un attīstītu tālāk?

SecinājumiZinātniskais, praktiskais devums un novitāte ko zinātniski skolēns atklāja sev kur un kā varēs praktiski izmantot skolēnapētījumu ko jaunu pētījums deva skolēnamA. Aizsila. Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba izstrādei

Jautājums izpēteiVīrs dzīvo blakus dzelzceĜam. Katru dienu, pastaigājoties viĦš iet pārtiltu un vienmēr apstājas, lai paskatītos uz kursējošiem vilcieniem.Parasti kursē divu veidi sastāvi: pasažieru un kravas transporta.Cilvēks regulāri atzīmē, kāds vilciens konkrētajā dienā braucis.Gada laikā veicot savus novērojumus, viĦš secināja, ka 90% noredzētajiem vilcieniem veido kravas transporta sastāvi.Līdz ar to loăisks ir secinājums, ka pārsvarā pa dzelzceĜu šajāposmā galvenokārt pārvietojas kravas transportēšanas vilcieni. Tačutad, kad vīrs par saviem novērojumiem informēja dzelzceĜadarbiniekus, viĦi bija Ĝoti izbrīnīti un apgalvoja, ka caur šo dzelzceĜastaciju pilnīgi vienādā skaitā kursē gan pasažieru, gan kravaspārvadāji.Jautājums: ja Ħem vērā, ka vīrs uz tilta savus novērojums veicadažādos gadījummomentos (nevis regulāri konkrētā laikā), tad kāizskaidrot, kā viĦam izdevās novērot tik neproporcionāli lielu kravastransporta vilcienu skaitu?

AtbildeŠis cilvēks novēroja tikai nelielu sistēmas daĜu, taču secinājumusviĦš veica par visu sistēmu kopumā.Ja kravas transporta sastāvus viĦam gadījās ieraudzīt 9 reizesbiežāk nekā pasažieru vilcienus, vai viĦa izdarītais secinājumsvarēja būt pareizs? Nē. Aktuāls paliek jautājums: kas traucējavīrietim ieraudzīt visus pasažieru vilcienus? Atbilde: laika faktors.Pastāvot vienādam skaitam pasažieru un kravas pārvadāšanasvilcieniem, kravas transporta vilcienu sastāvi ir ar lielāku vagonuskaitu, tāpēc to pārvietošanās laiks ir 6 reizes lielāks nekā pasažieruvilcieniem. Novērotāja izredzes atrasties uz tilta tajā brīdi, kad kursēpasažieru vilciens, ir 9:1, jo kravas vilcieni stundā var kursēt katrā54. minūtē, bet pasažieru vilcieni ir redzami tikai 6 minūtes.Tagad kad skatām situāciju kopumā, secinājums ir skaidrs unsaprotams.J. O’Connor, I. McDermott. The Art of systems thinking. 2006.

Pētījuma datu ticamība unvaliditāte

No vienas lāses ūdens loăiski domājošs cilvēks var nākt piesecinājuma par Atlantijas okeāna vai Niagāras ūdenskrituma esību, kautnekad nav tos ne redzējis, ne dzirdējis par tiem.Visa dzīve ir ėēde, kuras dabu varam atklāt no viena tās posma.Māksla secināt un analizēt, tāpat kā visas citas mākslas, ir iegūstamailgā un pacietīgā darbā, bet dzīve ir pārāk īsa, lai kāds mirstīgais varētusasniegt augstāko pilnību šai nozarē.Pirms pievēršamies šīs nozares morālajai un intelektuālajai pusei,kas sastāda lielākas grūtības, liksim pētītājam sākt ar vienkāršākuuzdevumu atrisināšanu.Lai viĦš, paskatīdamies uz pirmo pretimnācēju, iemācās mirklīnoteikt tā pagātni, un darbu vai profesiju, pie kuras tas pieder. Šādsmēăinājums var likties bērnišėīgs, bet tas vingrina vērību un māca, kāskatīties un uz ko skatīties. No cilvēka nagiem, no viĦa piedurknēm, nozābakiem, bikšu ceĜgaliem, no sacietējumiem uz viĦa rādītāja pirksta unīkšėa, no sejas izteiksmes un krekla aprocēm – ar katru no šiemsīkumiem ir atklājama cilvēka profesija. Nav jāšaubās, ka tas viss kopānovedīs kompetentu vērotāju pie pareiziem secinājumiem.A. Konans Doils. Etīde purpura toĦos. 1976

Kā Šerloks Holms raksturo VatsonuŠis džentlmenis ir mediėis, bet ar militāruuzstāšanos. Droši vien armijas ārsts. ViĦš nupatieradies no tropiem, jo seja tumša, bet tā navdabiskā krāsa, jo roku locītavas gaišas. ViĦš irpārcietis grūtības un slimību, ko liecina viĦa izdilusīseja. Bijis ievainots kreisajā rokā, ko viĦš tur pastīviun nedabiski. Kur tropos kara ārsts anglis būtucietis grūtības un ievainojis roku? Skaidrs, kaAfganistānā.A. Konans Doils. Etīde purpura toĦos. 1976

Šerloks Holmss un Doktors Vatsons lido gaisa balonā. Piepeši uznākliela vētra un mākoĦi. Gaisa balonu veselu diennakti vētra nesnezināmā virzienā. PēkšĦi vētra pierimst un starp mākoĦiem topredzama pĜava, kur kāds vīrs gana aitas.Šerloks Holmss uzsauc vīram :"Ei, kur mēs šobrīd atrodamies?!!"Pēc kāda brīža seko vīra atbilde no apakšas: "Gaisa balonā!"Šerloks Holmss saka Vatsonam: "Viss skaidrs - mēs esam Krievijā".Vatsons - "Bet kā tu to zini?"Holmss - "Elementāri. Tu, starp citu, zini, kas šis vīrs ir pēcprofesijas?"Vatsons - "Nu varētu būt aitu gans"Holmss - "Nepareizi, Vatson. ViĦš ir matemātiėis"Vatsons - "????....."Holmss - "Par to liecina 3 pazīmes:pirmkārt, atbilde nāca ar novēlošanos;otrkārt, tā bija pilnīgi precīza;treškārt, tā nesaturēja nekādu noderīgu informāciju“Votsons - "Nu labi, bet no kā tu secināji, ka mēs esam Krievijā?"Holmss - "Dārgo Vatson, vai tu zini vēl kādu valsti, kur matemātiėigana aitas?"

Pētījuma ticamībaStabilitāteProcedūrai jābūtreproducējamai citiempētniekiemApstiprinātspējaCitam pētniekam jāiegūstlīdzīgi rezultāti

BrāĜi Holmsi spriež par cilvēku (1)- Vecs karavīrs, kā man šėiet, - Šerloks sacīja,- Un pavisam nesen pametis dienestu, - piezīmēja viĦabrālis.- Kalpotājs Indijā, kā redzu.- Apakšvirsnieks.- Domāju, ka artilērists, - Šerloks sacīja.- Un atraitnis.- Bet viĦam ir bērns.- Bērni, dārgais zēn, bērni.- Zināt, tas ir drusku par daudz, - es iesmējos (Vatsons).

BrāĜi Holmsi spriež par cilvēku (2)- Nav taču grūti saprast, - Holmss aizrādīja, - ka vīrietis ar tādustāju, ar valdonīgu sejas izteiksmi un saulē iedegušu ādu irkaravīrs, ka viĦš nav vienkāršs ierindnieks un ka nesenatgriezies no Indijas.- Ka viĦš tikai nesen pametis dienestu, norāda viĦa tā dēvētie„amunīcijas zābaki”, - Maikrofts piezīmēja.- ViĦam nav kavalērista gaita, bet korėa ėiveri viĦš valkājisiesānis, jo iedegums vienā pusē pierei gaišāks. Sapieris viĦšnevar būt svara dēĜ, viĦš ir artilērists.- DziĜās sēras rāda, ka viĦš nesen zaudējis Ĝoti tuvu cilvēku. Tākā viĦš pats iepērkas, tad jādomā, ka mirusi viĦa sieva. Jūsredzat, ka viĦš sapircis bērnu mantiĦas. tur it grabulītis, tātadviens no bērniem ir mazulis. Sieva laikam mirusi dzemdībās.Tā kā viĦam ir bilžu grāmata padusē, tad jādomā, ka ir vēlotrs bērns.

Pētījuma iekšējā validitāte (1)PrecizitāteIzziĦas priekšmetaattēlojumi un rezultātinetiek sagrozītiPatiesīgumsPētījums tiek attēlots bezpētnieka iepriekšpieĦemto uzskatuietekmes

Pētījuma iekšējā validitāte (2)Holmss un Vatsons dodas nelielā atpūtas ceĜojumā. ViĦi ieturkrietnas vakariĦas un iedzer labu vīnu. Pēc tam uzceĜ telti un liekasgulēt. Ap trijiem naktī, Šerloks pamodina Vatsonu un jautā:- Vatson, paskatieties uz augšu un pastāstiet man, ko Jūs redzat!- Es redzu miljons zvaigžĦu, atbild Vatsons.- Labi, bet ko tas nozīmē mums?- No astronomijas viedokĜa tas liecina par miljons galaktikām unplanētām, kas ir debesīs. Astroloăiski – Saturns atrodas Lauvaszvaigznājā. Teoloăiski – Dievs ir liels, bet mēs esam sīki unnenozīmīgi. Ja mēs gribētu noteikt pulksteni, tad pēc zvaigžĦustāvokĜa tam vajadzētu būt ap trijiem naktī. No metereoloăiskāviedokĜa, rīt vajadzētu būt labai dienai. Bet ko Jūs, Holmss,domājiet?- Vatson, kā Jūs nesaprotiet, mums ir nozagta telts!

Pētījuma ārējā validitāte (1)UzticamībaRezultāti ir saprotamizinošiem novērotājiemNoderīgumsRezultātu praktiskaislietojums ir izklāstīts kāreāli izmantojams

Pētījuma ārējā validitāte (2)Hemoglobīna testā tiek izmantots reaăents, kasnogulsnējas tikai ar hemoglobīnuPaĦemsim mazliet svaigu asiĦu un izšėīdināsim šopilienu litrā ūdens. Redziet, ūdens liekas pilnīgi tīrs.Asins proporcija ūdenī ir viens pret miljonu. Bet mantomēr nav šaubu, ka mēs iegūsim raksturīgo reakciju.Tā runājot, viĦš iemeta stikla burkā dažus baltuskristālus un iepilināja tur kādu bezkrāsainu šėidrumu.Vienā mirklī burkas saturs kĜuva netīri sarkanīgs un stiklatrauka dibenā nogūlās brūni biezumi.A. Konans Doils. Etīde purpura toĦos. 1976

Pētnieciskā darbanovērtēšana

Pētījuma novērtēšanaTēmas oriăinalitāteZinātniskais aparātsLiteratūras apskatsPētniecisko metožu aprakstsIegūto rezultātu analīzeSecinājumiLiteratūras sarakstsAnotācijaNoformējumsUzstāšanās381051033355Valmieras 2. vsk

Pētījuma novērtēšanaDarba tematikas atbilstība izvēlētajai sekcijaiTeorētiskā novitāte (aktualitāte)Praktiskā nozīmībaEsošās informācijas analīzes līmenisDarba satursZinātniskās valodas stilsGramatiskās kĜūdasDarba noformējumsAutora ieguldījums datu ieguvēDarba veiksmesDarba trūkumiCiti komentāriDarbs izvirzīts vai neizvirzīts aizstāvēšanai konferencesbioloăijas sekcijāLU BF

Skolēns un skolotājspētniecības procesā

Darba lapa par skolotāja lomuskolēna zinātniskā darba vadīšanāPētījuma posmsPētījuma tēmas izvēlePētījuma prognozēšana un plānošanaEksperimentālā datu iegūšanaDatu apstrāde un interpretācijaRezultātu analīze un novērtēšanaZinātniskā darba strukturēšana unnoformējumsZinātniskā darba prezentācijaKo dara skolēnsKo dara skolotājs

Pētnieciskā darba veikšanaSkolēns mērėtiecīgā zinātniskās izziĦasdarbības procesā risina formulēto problēmu:izvirza hipotēzi,vāc informāciju,eksperimentē,analizē un secina.Pētījuma rezultātā tiek apkopota un atspoguĜotajauna informācija, atbilstoši noteiktiemkritērijiem.

Pētījums - skolēnam (1)Zinātnisks – attiecināms uz tādu darbības sfēru,kas saistīta ar zinātnisku izzināšanu, parādībuanalīzi un uz to balstītiem secinājumiem*.Skolēna radošais darbs: sekmē zinātniskā pasaules uzskata veidošanos veido iemaĦas patstāvīgam izziĦas procesam padziĜina zināšanas atsevišėos mācībupriekšmetos dod iespēju iepazīties ar mūsdienu zinātniskāspētniecības darba būtību, organizāciju unmetodēm*Pedagoăijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000.

Pētījums - skolēnam (2) pilnveido prasmes darbā ar zinātnisko literatūruun citiem informācijas avotiem iemāca analizēt un skaidrot jēdzienus sekmē tādu prasmju apgūšanu, kas nepieciešamapētījuma datu ieguvē, apstrādē, analīzē unsintēzē veido priekšstatu, kā sagatavot zinātniskipētniecisko darbu un pārskata ziĦojumu dod iespēju izvērtēt savu paveikto darbu, izklāstītun pamatot savu viedokli, uzstājoties zinātniskajāskonferencēs** R. Hahele, Skolēna zinātniskā darbība. 2005.