Ievads - Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
Ievads - Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
Ievads - Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Kas ir kancerogçni?Kancerogçni ir vielas <strong>un</strong> produkti, kas nonâkot cilvçka organismâ(ieelpojot, apçdot, absorbçjoties caur âdu) var izraisît ïa<strong>un</strong>dabîgu audzçjuattîstîbu. Latvijâ ir apstiprinâts kancerogçno vielu saraksts, kas iratrodams Latvijas Valsts standartâ LVS 89:1998 “Íîmisko vielu arodaekspozîcijas robeþvçrtîbas <strong>darba</strong> vides gaisâ”.Ar nosaukumu “ïa<strong>un</strong>dabîgs audzçjs” saprot plaðu slimîbu grupu, kururaksturîgâ îpaðîba ir nekontrolçta audu augðana <strong>un</strong> izplatîðanâs. Mûsuorganismâ ikdienâ noritoðos procesus kontrolç ðûnu nukleînskâbes(dezoksiribonukleînskâbe (DNS)). Ja ðajâ ðûnas kodolâ esoðâs skâbessastâvâ rodas izmaiòas, var tikt izmainîta normâlâ ðûnu augðana <strong>un</strong>attîstîba, izveidojoties audzçja ðûnâm, kas nepakïaujas organisma vispârçjairegulâcijai. DNS sastâva izmaiòâm var bût daudz <strong>un</strong> daþâdi iemesli.Íîmiskais savienojums, kas iedarbojas uz cilvçka organismu, var bûtprimârs kancerogçns vai prokancerogçns, no kura organismâ veidojasmetabolîti ar kancerogçnu iedarbîbu, piemçram, benzpirçna kancerogçnâiedarbîba saistîta ar epoksîdiem — ðâs vielas metabolîtiem organismâ.Raþoðanâ sastopami arî tâ sauktie kanceroìençzes modifikatori, kampaðiem nepiemît kancerogçna ietekme, bet kas veicina vai kavç audzçjuattîstîbu. Daþu kancerogçnu efekts var kombinçties <strong>un</strong> summçties. Ir vielas,kas katra atseviðíi nav tik kancerogçnas kâ tad, ja iedarbojas kopâ. To varnovçrot nodarbinâtajiem, kas strâdâ ar azbestu <strong>un</strong> reizç ir smçíçtâji. Plauðuvçþa risks ðiem darbiniekiem ir vismaz 50 reiþu lielâks nekânesmçíçjoðiem darbiniekiem. Vçþa attîstîbu veicina arî daþâdi diçtasfaktori, liekais íermeòa svars, mehâniski <strong>un</strong> termiski bojâjumi (lûzumi,ðauti ievainojumi, apdegumi). Kanceroìençzi aktivizçjoða iedarbîbapierâdîta sçra gâzei, fenolam, karbolskâbçm <strong>un</strong> citâm vielâm. Savukârt,kanceroìençzi kavçjoða iedarbîba piemît antioksidantiem — gansintçtiskajiem (butiloksitoluols), gan dabiskajiem (karotîns, A, E <strong>un</strong> Cvitamîns, daþi hormoni).Kâdos darbos iespçjama saskare ar kancerogçniem?Attiecîbâ uz kancerogçniem, ar kuriem nodarbinâtie saskaras, veicot<strong>darba</strong> pienâkumus, Starptautiskâs vçþa pçtniecîbas aìentûras (SVPA)eksperti pçdçjos 25 gados analizçjuði vairâk kâ 70 íîmiskâs vielas, íîmiskovielu maisîjumus, raþoðanas procesus, kâ arî fizikâlos <strong>un</strong> bioloìiskosfaktorus, kas var izraisît daþâdu orgânu onkoloìiskâs slimîbas. 1.tabulâapkopota SVPA informâcija par profesijâm <strong>un</strong> ekonomikas nozarçm arpârliecinoði pierâdîtu onkoloìisko slimîbu risku, kâ arî par zinâmo <strong>un</strong>varbûtçjo kancerogçnu izraisîto audzçju lokalizâciju.4
Change language