Svētais Meinards - Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra

ikskile.lv

Svētais Meinards - Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra

Svētais Meinards(ap 1130 - 1196)Svētais Meinards bija pirmais baltucilšu apustulis, pirmais Baznīcas organizācijasveidotājs Baltijas reģionā, ko vēlāksāka saukt par Livoniju.Lībekas benediktīniešu klostera abatssv. Johans savā „Slāvu hronikā”, cita starpā,pastāsta arī par kristīgās misijas aizsākumiemtālajā Līvzemē. Vēstījumā teikts,ka mūks no Zēgebergas, vārdā Meinards,Dieva vārda mudināts un iedvesmots,devies pie pagāniem lībiešiem. PriesterisIndriķis ap 1205. gadu Meinardu raksturo kā godavīrusirmiem matiem.Meinards bija augustīniešu ordeņa mūks un Zēgebergasabatijas klostera kanoniķis Holšteinā. TagadējāLatvijas teritorijā sv. Meinards ieradās kā misionārs kopāar Brēmenes tirgotājiem, uz kuru kuģa bija pieņemts parkapelānu. Ap 1180. gadu viņš nonāca Baltijā un uzsākapagānu evaņģelizāciju. Viņš bija brīvprātīgi izvēlējiesun stingri apņēmies sludināt Evaņģēliju tur, kur to vēlnepazina. Uzsākot Līvzemes misiju, aptuveni 60 gadusvecais Meinards palika uz dzīvi Ikšķilē. Šeit viņš uzcēlapirmo koka baznīciņu, kur ap 1184. gadu kristīti vairākilībieši – Ilo, Kulavenes tēvs, Vieco, Alo tēvs - un tiemsekojuši daudzi citi. Tātad jau no 1184. gada MeinardsIkšķilē bija izveidojis pirmo pamatiedzīvotāju, tolaikpagānu lībiešu, kristīgo draudzi Latvijā. Nedaudz vēlāktika celta mūra baznīca, kas 1186. gadā tika iesvētīta parkatedrāli, novēlot to debesīs uzņemtās Jaunavas Marijasgodam. Meinarda laikā kristīgo ticību pieņēmis arī Turaidasvirsaitis Kaupo.Ap 1185. gadu Meinards sāka pils celtniecību Ikšķilēun nedaudz vēlāk arī Salaspilī (Holme, Holmia, mūsdienuMārtiņsalā), kuras ir pirmās zināmās mūra celtnesLatvijā. Tolaik Baltijā nepazina akmens celtniecību, tādēļsv. Meinards uzaicināja meistarus no Gotlandes, un Baltijātapa pirmā mūra celtne – ar nelielu nocietinājumuapjozta baznīca. Tepat tika izveidots Ikšķiles bīskapijasdomkapituls, kura mūki - kanoniķi dzīvoja pēc sv. Augustīnaordeņa regulas. Tā ir pirmā zināmā katoļu mūkuklostera parauga mītne Austrumbaltijā.1186. gadā Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II konsekrējaMeinardu par bīskapu. 1188. gada 1.oktobrī pāvestsKlements III dokumentāli apstiprināja Ikšķiles bīskapiju(episcopatus Ixscolanensis) par Brēmenes arhibīskapijassastāvdaļu. Ikšķilē pastāvēja arī sv. Augustīna ordeņakonvents, turpmākais domkapituls (conventus fratrum).Meinarda darbība atspoguļota arī pāvesta Klementa III~ 1190. gadā (?) (SLVA 16; Nr.25) un Celestīna III 1193.gada 27. aprīlī (LUB 11;Nr.11) izdotajos dokumentos.Sv. Meinarda misijas darbu apgrūtināja biežie lietuviešuun zemgaļu iebrukumi, kā arī lībiešu nenoteiktībaun svārstība. Taču Meinarda autoritāte auga un nostiprinājās.Tam apstiprinājums atrodams aptuveni 100 gadusvēlāk rakstītās „Atskaņu hronikas” stāstos par Meinardabrīnumdarbiem. Tas liecina, ka nostāsti par Meinardu,kuru pēc nāves izsludināja par svēto, bija dzirdami netikai viņa dzīves laikā.Svētais Meinards mirst 1196. gada 14. augustā (pēccitām liecībām 11. vai 12. oktobrī) un tiek apglabāts Ikšķilesbaznīcā pie altāra. Vēlāk, 14. gadsimtā, Meinardamirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, kursienas nišā tās atrodas vēl tagad. Turuzstādīta kapa plāksne ar bīskapa reljefuattēlojumu un piemiņas uzrakstu.1201.gadā bīskaps Alberts bīskapijuno Ikšķiles pārcēla uz Rīgu, bet Ikšķilēturpināja pastāvēt katoļu draudze.Par sv. Meinarda dzīvi un darbību liecinaIndriķa un Atskaņu hronikas (12.– 13. gs.).4 5

More magazines by this user
Similar magazines