13.07.2015 Views

Baltijas jūras reģiona apskats - Swedbank

Baltijas jūras reģiona apskats - Swedbank

Baltijas jūras reģiona apskats - Swedbank

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong><strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona ekonomikas struktūras analīzeno uzņēmumu perspektīvas<strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona analīzeNo. 33 • 2012.gada 2.oktobrisKrīze eiro zonā palielina spiedienu veiktreformas <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona valstīs<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona izaugsmi bremzēs vājums pasaules ekonomikā un krīze eirozonā. Izaugsme būs pieticīga un IKP palielināsies vien par 2.2% šogad un 2.4%nākamgad, pirms nedaudz straujāka pieauguma par 2.9% 2014.gadā.Mūsu strukturālais indekss – <strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona indekss – ir uzlabojiesno 7.0 uz 7.1. Reģions kopumā ierindojas 30% konkurētspējīgāko valstu vidū.Tomēr nodokļu sistēma un uzņēmējdarbības vide ir vāja un ir jāuzlabo.Biznesa cikls Vācijā ir pavirzījies lejup un IKP izaugsme gaidāma vien par 1% šogadun nākamgad. Līdz šim bezdarba līmenis nav mainījies, bet mēs prognozējamtā kāpumu, kas līdz ar eiro zonas krīzi ietekmēs Vācijas parlamenta vēlēšanas nākamgad.Polijai līdz šim ir veicies samērā labi, tomēr tās izaugsme ir sākusi palēnināties.Papildus vājam ārējam pieprasījumam, nepieciešamā valsts budžeta konsolidācijamazinās IKP izaugsmi līdz 2.5% šogad un nākamgad.<strong>Baltijas</strong> valstis joprojām atrodas atgūšanās posmā, un lai gan eksporta izredzeskļūst vājākas, iekšzemes pieprasījums kļūst straujāks. 2012.gadā IKP pieaugumatemps palēnināsies līdz 2.5 – 4%, pēc tam pieaugot par 3.5 – 5.5% 2013. un2014.gadā. Neskatoties uz līdz šim veiktajām reformām, joprojām nepieciešamspaaugstināt pievienoto vērtību un turpināt uzlabot konkurētspēju.Politiskā situācija Krievijā un Ukrainā pakāpjas soli atpakaļ, un augošā korupcijaun tiesiskuma iedragāšana vājina uzņēmējdarbību. Reformu centieni vājinājušies,taču pēc vēlēšanām ir iespējas jaunām iniciatīvām. Abām valstīm prognozējam4% IKP izaugsmi, kas ir ievērojami zem to potenciāla un tā, kas ir nepieciešams,lai mazinātu ekonomiku nesabalansētību.Valsts finanses Somijā ir spēcīgas, taču reformas būs nepieciešamas, lai pasteidzinātustrukturālās pārmaiņas privātajā sektorā. Kamēr eksports pavājinās, Dānijāfiskālā politika balsta iekšzemes pieprasījumu. Savukārt Norvēģijas izaugsmivirza lieli ieguldījumi naftas nozarē un pieaugošs privātais patēriņš, taču tajā pašālaikā nesabalansētība ekonomikā pieaug.Dēļ vājāka pieprasījuma eksporta tirgos, rudenī Zviedrijas IKP izaugsmes tempspierims, taču tas atkal kļūs spējāks, augot par 1.7% 2013.gadā un 2.4%2014.gadā. Lielākas valsts investīcijas un budžeta apropriācijas pētniecībai uninovācijām ir mērķētas, lai stiprinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Galvenaisīstermiņa izaicinājums ir saglabāt Zviedrijas konkurētspēju attiecībā pret pārējopasauli.Šeit publicēta tikai daļa no apskata. Detalizēta analīze par katru apskatā minēto valsti, kā arī apraksts par<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona indeksu pieejams angļu valodā http://www.swedbank.lv/eng/docs/materiali.php


<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona ekonomiskie indikatori 1)2012.gada oktobrisInflācijaTekošā kontabilanceFiskālā bilance(%) (PCI, %)(% no IKP)(% no IKP)IKP izaugsme 2) 20122011 2012 2013 2014 2011 2012 2013 2014 2011 2012 2013 2014 2011 2012 2013 2014Polija 4.3 2.4 2.6 3.5 4.2 3.7 2.7 2.5 -4.3 -4.2 -4.0 -3.7 -5.1 -3.3 -2.9 -2.0Igaunija 8.3 2.6 3.7 4.3 5.0 4.0 3.1 2.7 2.1 -0.1 0.0 -0.5 1.1 -1.2 -0.6 1.0Latvija 5.5 4.0 3.5 5.2 4.4 2.5 2.5 3.5 -2.4 -2.3 -3.0 -4.1 -3.5 -1.9 -1.2 -0.7Lietuva 5.9 3.3 4.1 4.5 4.1 2.8 3.0 3.4 -3.7 -2.5 -3.0 -3.6 -5.5 -3.0 -2.0 -1.0Krievija 4.3 3.8 3.9 4.3 8.4 4.6 6.6 6.9 5.5 4.1 2.3 1.5 1.6 0.2 -0.3 0.2Ukraina 4.1 2.8 3.5 4.0 8.0 6.3 7.8 7.5 -5.6 -5.9 -5.4 -5.1 -2.7 -2.8 -2.5 -2.2Vācija 3.0 0.9 1.0 1.6 2.3 2.0 2.1 2.2 5.7 5.0 4.9 4.8 -0.8 -0.4 -0.1 -0.1Dānija 0.8 0.2 1.1 1.3 2.8 2.4 2.1 2.0 6.6 6.8 5.2 3.8 1.9 -4.0 1.9 1.2Norvēģija 1.4 3.8 2.2 2.5 1.3 0.7 1.5 1.8 13.9 14.5 12.5 11.8 15.2 13.1 13.1 12.8Somija 2.7 0.5 1.2 2.0 3.5 2.9 2.6 2.3 -0.7 -0.8 -0.8 -0.9 -0.9 -1.7 -1.2 -0.8Zviedrija 3.9 0.8 1.7 2.4 3.0 1.1 1.3 2.1 6.9 6.7 6.5 6.4 0.1 -0.1 -0.4 -0.2<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona 2011IKP izaugsme 3)3.620132.2 (2,6) 2.4 (2,9)20142.91) Pārskats iekļauj arī Norvēģiju un Ukrainu2) Nav kalendāri izlīdzināts3) Izaugsme procentos, izmantojot 2010.gada svarus (PPP). Iekavās 2011.gada oktobra prognozesAvots: nacionālās statistikas aģentūras un <strong>Swedbank</strong> aprēķini<strong>Baltijas</strong> jūras reģions saskaras ar sīvukonkurenci<strong>Baltijas</strong> jūras valstu un to kaimiņvalstu kopīgā vēsture ir veidojusi šīreģiona identitāti. Berlīnes mūra krišanai sekoja turpat 20 gadu ilgauzņēmēju un politiķu vēlme atgūt 2.pasaules kara rezultātā zaudētosadarbību. Starpvalstu tirdzniecība un investīcijas ir strauji augušas.Dēļ globālās recesijas un finanšu krīzes 2008–2009.gadā izaugsmepiebremzējās.Reģionam ir raksturīga cieša savstarpēja sadarbība. Ģeogrāfiskaistuvums un ciešās kultūras saites, specializācija un darba dalīšana irveicinājusi ciešāku mijiedarbību. Tajā pat laikā, ekonomiskajam klimatamatkal pasliktinoties, rodas jauni izaicinājumi.Ekonomiskajamklimatam pasliktinoties,rodas jauniizaicinājumiBažas rada fakts, ka citu reģionu investoru interese veikt investīcijasmazinās un reģionam kļūst arvien grūtāk piesaistīt jaunu kapitālu unidejas. Ieilgušās attīstīto valstu problēmas dēļ to lielajiem parādiemun vājajām bankām, mazina vēlmi investēt un uzņemties risku.<strong>Baltijas</strong> jūras reģionu īpaši apdraud eiro zonas krīze. Pēc diviem samērālabas izaugsmes gadiem, mūsu jaunā IKP prognoze paredz reģionaizaugsmes tempu palēnināšanos. Gaidāmā izaugsmes tempupavājināšanās kaimiņu tirgos nākamo pāris gadu laikā ir galvenaisrisks un daudziem uzņēmumiem liks pieņemt virkni svarīgu lēmumu.Pēc diviem samērāveiksmīgiem gadiem<strong>Baltijas</strong> jūras reģionaIKP izaugsmepalēninās2 <strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris


Vide ar apgrūtinātu pieeju kredītiem (bet zemām kredītu procentu likmēm),augošiem nodokļiem un sociālo budžetu sarukšanu vairākāsvalstīs varētu radīt nepieciešamību mainīt esošos biznesa modeļus.Papildus eiro zonas krīzei, kas palēninās izaugsmi un var sašaurinātreģiona uzņēmumu potenciālo tirgu, īpaši labi nav veicies arī ar pašasES attīstības veicināšanu – piemēram, turpināt pilnveidot iekšējo tirgu.Papildus tam ir svarīgi rast resursus investīcijām <strong>Baltijas</strong> jūras reģionainfrastruktūrā, jo būtiski uzlabojumi nepieciešami gan gaisa,gan jūras, gan sauszemes transportam.Iespējams, ka krīze <strong>Baltijas</strong> valstīs ir ietekmējusi reģiona uzņēmumulēmumus attiecībā uz darbības paplašināšanu. Uzņēmumiem joprojāmspilgtā atmiņā ir strauji augošās algas laikā pirms burbuļa plīšanas.Turklāt daudzas nepieciešamas strukturālas reformas vēl nebūtnav veiktas. Svarīgi, lai Latvija, Lietuva un Igaunija joprojām ir apņēmībaspilnas veikt reformas un komunicēt savus sasniegumus, informētpar ražošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, tā piesaistotuzņēmumus un investīcijas.Konkurence pasaules tirgos pakāpeniski pieaug, jo tajos ienāk jauniambiciozi spēlētāji, kas spēj nodrošināt augstu efektivitāti un kvalitāti.Šajā apskatā mēs aplūkojam ekonomisko situāciju reģionā, galvenouzmanību veltot vides strukturālajiem un institucionālajiem aspektiemun tam, kā tie ietekmē <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona konkurētspēju.Pasaules ekonomika: ilgstošs lēnas izaugsmesperiodsSalīdzinājumā ar augustā <strong>Swedbank</strong> ekonomikas apskatā publicētopasaules ekonomikas attīstības prognozi būtiskas izmaiņas neesamveikuši. Joprojām galvenais ir „muļļāšanās scenārijs”, kura ietvaroskrīze gan eiro zonā, gan ASV tiek risināta, taču ne pilnībā un pēdējābrīdī, kas savukārt attiecīgi ietekmē arī izaugsmi. Salīdzinot ar augustu,lielākās izmaiņas ir dēļ tā, ka dažās valstīs statistikas pārvaldes irpārskatījušas pagātnes datus. Centrālo banku pasākumi lielā mērābija zināmi jau iepriekš vai bija gaidīti, tāpēc būtisku pārmaiņu nav untikai dažas prognozes ir mazliet pārskatītas uz augšu. Pasaules IKPpieauguma prognoze 2012. un 2013.gadam saglabājas tāda pati kāaugustā publicētā, bet IKP kāpuma prognoze 2014.gadam palielinātapar 0.1 procentpunktu – uz 3.5%.Eiro zonas problēmasun augošā konkurencepasaules tirgos prasanoteiktu rīcībuMēs joprojāmprognozējam, kapasaulē turpināsieslīdzšinējā „muļļāšanās”<strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris 3


Pasaules IKP pieaugums (gada izmaiņas, %)ASVEirozonat.sk. VācijaFrancijaItālijaSpānijaSomijaLielbritānijaDānijaNorvēģijaJapānaĶīnaIndijaBrazīlijaKrievijaPasaules IKP (PP) 2/ Fakts20111.81.53.01.70.40.72.70.70.81.4-0.79.27.22.74.33.520122.1-0.50.90.2-2.2-2.00.50.00.23.82.27.96.22.03.83.0Oktobris 201220131.80.11.10.5-1.0-1.21.21.01.12.01.37.86.53.93.93.120142.40.81.61.10.20.32.01.71.32.31.27.66.84.14.33.520122.1-0.41.10.3-2.2-2.00.70.20.83.32.27.96.22.03.83.0Augusts 201220131.70.11.10.5-1.0-1.21.11.01.22.01.37.86.53.93.93.120142.30.81.61.10.20.31.81.71.52.51.27.66.84.14.33.4Pasaules IKP (USD)2.6 2.2 2.3 2.7 2.2 2.3 2.7Avots: Nacionālās statistikas aģentūras un <strong>Swedbank</strong> prognozes1/ Šīs valstis veido aptuveni 70% no pasaules ekonomikas.Augustā prognozējām, ka ASV centrālā banka varētu iepirkt hipotekārāsķīlu zīmes. Tā arī ir noticis, turklāt tā plāno iegādāties daudz vairākķīlu zīmju, jo nav noteikts laika ierobežojums. Ķīlu zīmju iegādeturpināsies kamēr bezdarbs samazināsies, visticamāk, zem 7% atzīmes,kas, mūsuprāt, prasīs vairākus gadus. Šobrīd paziņots, ka repolikme netiks mainīta līdz 2015.gada vidum.Kamēr nav panākta vienošanās par ASV fiskālo politiku, neskaidrībakavēs investīcijas un darbavietu veidošanu mazos un vidējos uzņēmumos.Tā kā lielākas finanšu likviditātes ietekmē palielināsies aktīvucenas un samazināsies stimuls uzkrāt, mājsaimniecības tērēs vairāk.Esam paaugstinājuši šī gada trešā un ceturtā ceturkšņa izaugsmesprognozi par procenta desmitdaļu, palielinot gada IKP kāpumu no1.7% uz 1.8% 2013.gadā un no 2.3% uz 2.4% 2014.gadā.Dēļ pagātnes datu pārskatīšanas Vācijas IKP ir nedaudz koriģēts, līdzar to mūsu prognoze Vācijai šim gadam ir samazināta no 1.1% uz0.9%. Augusta prognozē mēs jau ņēmām vērā to, ka ECB iegādāsiesvalstu obligācijas sekundārajā tirgū, un, lai gan detalizēta informācijatika sniegta tikai 6. septembrī, nav gaidāms, ka minētā pasākuma ietekmeuz izaugsmi varētu būt pietiekama, lai palielinātu līdzšinējoprognozi. Lai gan ECB rīcība pozitīvi ietekmēja finanšu tirgu noskaņojumu,vēl pāragri runāt par krasām konjunktūras izmaiņām. Gluži pretēji,mēs esam mazliet piesardzīgāki par šī gada izaugsmi Francijā unLielbritānijā. Ziemeļvalstu un Krievijas ekonomiku izaugsmes prognozesir sīkāk iztirzātas apskata sadaļās, kas veltītas katrai ekonomikaiatsevišķi. Kopš augusta mūsu prognoze naftas cenai šim gadam, proti,vidēji 112 ASV dolāru par barelu, nav mainījusies. Paredzams, kalielāki piegādes apjomi no Saūda Arābijas neļaus cenām būtiski kāpt.Ar fiskālo politikusaistītās neskaidrībasbremzē ASV IKPpieaugumuPozitīva reakcija uzECB gatavībuiegādāties valstuobligācijas, tomēr navskaidrs, cik ilgi tāsaglabāsies4 <strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris


Pēc diviem veiksmīgiem gadiem <strong>Baltijas</strong> jūras reģionaizaugsmes tempi palēnināsMūsu iepriekšējā <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona apskatā, ko publicējām2011.gada oktobrī, prognozējām, ka <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona IKP pērnaugs par 3.6%, bet 2012.gadā izaugsme palēnināsies līdz 2.6% un2013.gadā atkal augs nedaudz straujāk, sasniedzot 2.9%. Un pērn(tāpat kā 2010.gadā) ekonomikas atveseļošanās patiešām bija samērālaba, IKP pieaugumam sasniedzot 3.6%.<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona izaugsme 2012.gadā ir vājāka kā prognozējāmpērn, galvenokārt dēļ lēnākas izaugsmes Eiropas eksporta tirgos.Turklāt arī 2013.gadā būtiska situācijas uzlabošanās nav gaidāma.Recesijas risks kaimiņvalstīs mazina investīcijas un eksporta iespējas.Ekonomikas izaugsmes tempu palēninājums gaidāms arī ASV untādās attīstības valstīs kā Ķīna un Indija.Pašlaik prognozējam, ka IKP izaugsme <strong>Baltijas</strong> jūras reģionā šogadpiebremzēsies līdz 2.3%, un arī nākošajos pāris gados tā būs tikainedaudz straujāka – IKP augs par 2.4% 2013.gadā un 2.9%2014.gadā. Tas arvien ir ļoti viduvēji salīdzinot ar pirmskrīzes periodu,bet, no otras puses, 6% IKP gada pieaugums arī nebija ilgtspējīgs.Pieņemams reģiona IKP gada pieaugums varētu būt ap 4% gadā.IKP pieaugumspalēnināsies no 3.6%pērn līdz 2.3% šogadun 2.4% 2013.gadāPat 2014.gada IKPpieauguma prognoze2.9% apmērānesasniedz reģionapotenciālu, proti, 4%<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona IKP pieaugums (gada izmaiņas, %)86420-2-4-6-82000200120022003200420052006200720082009201020112012p2013p2014pAvots: nacionālās statistikas aģentūras, <strong>Swedbank</strong> prognozes. Pirktspējas paritātessvari no Pasaules Bankas 2010.g.Visas <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona valstis var ievainot globāli satricinājumi,no vienas puses, caur ārējo tirdzniecību un investīcijām, no otras puses– caur finanšu un izejvielu tirgiem.Sagaidām, ka visās trīs <strong>Baltijas</strong> valstīs izaugsmes tempi šogad palēnināsies,bet ne tik krasi kā Ziemeļvalstīs. Izaugsmi palīdz noturētekonomikas atveseļošanās, kas panākta pēc finanšu un nekustamāīpašuma krīzes. Situācija būtiski uzlabojās 2011.gadā. Atsākās izaugsme,bezdarbs saruka, budžeta konsolidācija deva gaidītos rezultātusun uzlabojās konkurētspēja. Tika paaugstināts arī visu trīs <strong>Baltijas</strong>valstu kredītreitings, un apdrošināties pret valsts defoltu ir lētāk,īpaši salīdzot ar Ungāriju un Spāniju (un vēl lielākā mērā ar Ukrainu,kas nav iekļauta zemāk esošajā attēlā). <strong>Baltijas</strong> valstu īstenotās re-<strong>Baltijas</strong> valstīsīstenotās reformas iratmaksājušās!<strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris 5


formas ir atmaksājušās un uzskatāmi rāda, ka pat valstis ar fiksētuvalūtas kursu spēj strauji atgūties no smagas krīzes.Apdrošināšana pret defoltu (credit default swaps), bāzes punkti12001000Spānija Ungārija PolijaKrievijaLatvija80060040020002008 2009 2010 2011 2012Avots: Reuters EcoWinPolijas, Krievijas un Ukrainas IKP izaugsme pēdējo divu gadu laikā irbijusi ap 4% gadā. Krievijā un Ukrainā nav gaidāmas lielas izmaiņasarī turpmāk, jo abas valstis lielā mērā ir izejvielu eksportētājas un tocenas joprojām ir augstas. Turpretim Polijā gaidāma būtiska tempupalēnināšanās. Mājsaimniecības, kas pašlaik ir Polijas ekonomikasizaugsmes galvenie virzītāji, tērē piesardzīgi, jo reālās algas sarūk vaineaug. Izaugsmi negatīvi ietekmē arī budžeta konsolidācija. Tomēr,lai gan riski ir negatīvi, dramatisku lejupslīdi mēs neprognozējam.Ziemeļvalstu (izņemot Norvēģiju) un Vācijas IKP izaugsme šogad būs0.2% līdz 1% robežās, un nākamgad varētu nedaudz pārsniegt 1%izaugsmi. Mājsaimniecības šajās ekonomikās, kurām raksturīga lielaeksporta un investīciju intensitāte, kļūst visai piesardzīgas. Situācija irdaudz labāka nekā krīzes skartajās valstīs, kurās krasi jāsamazinatēriņi. Tomēr Vācijas un Ziemeļvalstu finanšu ministri joprojām būspiesardzīgi, bet Dānijai un Somijai būs jāīsteno taupības pasākumi.Polijas izaugsmesvirzītājspēks –mājsaimniecības –piebremzēVācijā un Ziemeļvalstīsnav nepieciešami tikstingri taupībaspasākumi kā eiro zonāJāsargās no pašapmierinātības<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona valstu valdībām, pašvaldībām un strādājošiemkonkurences cīņa par ārvalstu tiešajām investīcijām kļūst arvien sīvāka.Lai gan daži šī reģiona uzņēmumi pārceļ rūpnīcas no Āzijas unLatīņamerikas attīstības tirgiem atpakaļ uz māju reģionu, investori joprojāmmeklē straujāk augošus tirgus – un tajos neietilpst <strong>Baltijas</strong> jūrasreģions, kurā iedzīvotāju skaits samazinās.<strong>Baltijas</strong> jūras reģionsaug pārāk lēni6 <strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris


Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde, % no IKP, 2011ValstsIeplūdeUSD% noIKPValstsIeplūdeUSD% noIKPValstsIeplūdeU SD% noIKP1. ASV 226.9 1.5 9. Krievija 52.9 2.9 74. Latvija 1.6 5.52. Ķīna 124.0 1.8 13. Vācija 40.4 1.1 83. Lietuva 1.2 2.83. Beļģija 89.1 17.4 24. Polija 15.1 2.9 135. Igaunija 0.3 1.24. Honkonga 83.2 34.1 25. Dānija 14.8 4.5 167. Somija 0.05 0.05. Brazīlija 66.7 2.8 30. Zviedrija 12.1 2.36. Singapūra 64.0 25.1 41. Ukraina 7.2 4.47. Lielbritānija 53.9 2.2 51. Norvēģija 3.6 0.7Avots: UNCTADViena gada dati sniedz tikai „momentfoto”. No visām ārvalstu tiešajāminvestīcijām pasaulē pērn, kas kopā veido 1.5 triljonus ASV dolāru,<strong>Baltijas</strong> jūras reģions (pēc līdzīgu investīciju aizplūdes atskaitīšanas)pērn piesaistīja turpat 150 miljardus ASV dolāru jeb 10%. Reģionadaļa pasaules IKP ir nedaudz zem 2%. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu,Krievija, Polija un Ukraina varētu piesaistīt lielākas ārvalstu tiešās investīcijas.Citiem vārdiem, šim reģionam joprojām ir liels izaugsmespotenciāls.<strong>Baltijas</strong> jūras reģionspiesaista aptuveni 10%pasaules ārvalstu tiešoinvestīcijuKādiem jautājumiem <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona valstīm vajadzētu pievērstīpašu uzmanību, lai uzlabotu spēju piesaistīt investīcijas, kas savukārtpaaugstinātu ražīgumu un uzlabotu izaugsmes potenciālu?Jāturpina reformas gan savā valstī, gan visā ES un jāsaprot,ka pašlaik <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona labvēlīgā pozīcija salīdzinājumāar krīzes skartajām valstīm Dienvideiropā nebūs mūžīga.Turklāt attīstības valstis ārpus Eiropas rada arvien lielākukonkurenci, un tas ir jāņem vērā.Jāizturas nopietni pret darbaspēka trūkumu pat neskatoties uzpašlaik augsto bezdarbu – bezdarbs ir augsts dēļ grūtībām atrastkvalificētus darbiniekus. Ilgstošs bezdarbs var pāraugtstrukturālā problēmā. Nepieciešama uzņēmumu, izglītības sistēmas,valsts un pašvaldību sadarbība, kā arī lielākas investīcijasizglītībā, tajā skaitā profesionālajā apmācībā.Jāīsteno ilgtermiņa stratēģija, izmantojot plašu pasākumuklāstu, lai risinātu reģiona demogrāfiskās problēmas, kas jaurada augošu darbaspēka trūkumu (galvenokārt <strong>Baltijas</strong> valstīsun Krievijā). Ir nepieciešams izveidot dinamisku biznesa vidi,labāku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, rast iespējasimigrācijai.Jāveic darbības, lai nepieļautu konkurētspējas mazināšanosizmaksu kāpuma dēļ, kas var rasties, piemēram, palielinotiesreālajam valūtas kursam vai algām augot straujāk nekā ražīgumam.Šādi pasākumi var ietvert infrastruktūras izveidi armērķi reģionāli stiprināt darba tirgu, investīcijas inovācijā, darbatirgus efektivitāti uzlabojošu likumu ieviešana.<strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris 7


Vidējā mēneša alga , 2011Eiro/mēnesī % no ES27 vidējāUkraina 237 8.3%Bulgārija 472 16.6%Krievija 576 20.2%Rumānija 647 22.7%Latvija 815 28.6%Lietuva 819 28.8%Polija 922 32.4%Ungārija 1019 35.8%Slovākija 1169 41.1%Igaunija 1177 41.3%Čehija 1326 46.6%Slovēnija 2063 72.5%ES27 2847 100.0%Avots: Vienna Institute for International Economic StudiesVidējās algas Austrum un Centrāleiropā joprojām ir ievērojamizemākas nekā Ziemeļvalstīs un Vācijā, arī zemākas nekā ESvidēji. Tomēr arī darba ražīgums šajās valstīs ir zemāks, un irsvarīgi, lai algas un darba ražīgums aug kopsolī, tādējādi ļaujotizvairīties no nesabalansētības. Finanšu krīze 2008.-2009.gadā, kā arī pašreizējā krīze eiro zonā ir padziļinājusi izpratnipar šīm sakarībām.Reālie efektīvie valūtas kursi, indekss 2004 = 100130125Vācija Igaunija120Zviedrija Somija115Lietuva Latvija110105100959085802004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012Avots: Reuters EcoWinJāreaģē uz pārkaršanu nekustamā īpašuma tirgū un straujumājsaimniecību parādsaistību pieaugumu. Šīs problēmas galvenokārtattiecas uz Ziemeļvalstīm un nākotnē var radīt izaugsmesun stabilitātes problēmas. Daļēji tas risināms, radotlabi funkcionējošu mājokļu tirgu un būvniecības nozari, liberalizējotšos sektorus un pieslīpējot subsīdiju politiku, un daļēji –atrodot labāku līdzsvaru starp nodokļiem un mājsaimniecībuparādsaistību un aktīvu subsidēšanu.Jāveic pasākumi, kas mazina izvairīšanos no nodokļiem, korupciju,birokrātiju un citas problēmas, kas kavē uzņēmējdarbību(īpaši Krievijā un Ukrainā, bet arī <strong>Baltijas</strong> valstīs un Polijā).8 <strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris


Pašlaik Ķīnā diskutē, kā izvairīties no tā saucamā vidēju ienākumulīmeņa slazda un pārorientēties no eksporta uz iekšzemes pieprasījumu,lai veicinātu izaugsmi. Process prasīs laiku un, noteikti, nebūsvienkāršs.<strong>Baltijas</strong> valstīs, Krievijā un Polijā (Ukrainā vēl ne) ir augstāki ienākumiuz vienu iedzīvotāju nekā Ķīnā, bet arvien ir svarīgi izsvērt, kāds izaugsmesmodelis nākotnē varētu būt visefektīvākais. Valstis ar salīdzinošilielu iedzīvotāju skaitu, piemēram, Krievija un Polija, var vairākpaļauties uz iekšzemes pieprasījumu, kamēr <strong>Baltijas</strong> valstis joprojāmbūs mazas, atvērtas ekonomikas ar spēcīgu uzsvaru uz eksportu.Zemas izmaksas kāizaugsmes modelis?Nē, nepieciešamsstiprināt inovācijas!Pēc perioda, kad <strong>Baltijas</strong> valstu izaugsmes modelis bija vērsts uzzemu izmaksu rūpniecības preču ražošanu, kas bieži vien tika piegādātaslielajām korporācijām <strong>Baltijas</strong> jūras reģionā, nepieciešams vairākpievērsties pētniecībai un inovācijai, lai saglabātu šīs pozīcijas untajā pašā laikā uzņēmējdarbību pārorientētu vairāk uz pakalpojumusniegšanu (kas jau redzams Igaunijā) un augstākas pievienotās vērtībasrūpniecības preču ražošanu. Tas, ka <strong>Baltijas</strong> valstis ģeogrāfiskiatrodas tik tuvu Baltkrievijai, Krievijai, Ukrainai un citām bijušās PadomjuSavienības valstīm, iespējams, līdz šim nav pietiekami izmantotsun piedāvā turpmākas izaugsmes iespējas.<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona indekss norāda uz reformunepieciešamībuKopš 2010.gada <strong>Swedbank</strong> publicē <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona konkurētspējasun strukturālās attīstības indeksu, ko saucam par <strong>Baltijas</strong> jūrasreģiona indeksu. Vienpadsmit valstis ir izkārtotas atbilstoši to pozīcijaisavā starpā un attiecībā pret pārējām pasaules valstīm. Indeksāesam iekļāvuši desmit jomas un katrā jomā ir vairāki noteicošie faktori.Šo faktoru uzskaitījums neietver visus aspektus, taču tas kalpo kālabs uzņēmējdarbības vides attīstības indikators.<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona indekss – salīdzinājumā ar pārējām pasaules valstīm(10 – augstākais reitings, 0- zemākais reitings)109876543210SomijaZviedrijaDānijaNorvēģijaVācijaIgaunijaVidējiLietuvaLatvijaPolijaKrievijaUkraina(t-3) (t-2) (t-1) Jaunākie dati (t)Avots: Pasaules Banka, Transparency International, World Economic Forum, <strong>Swedbank</strong><strong>Baltijas</strong> jūras reģionaindekss tiek publicētsjau trešo gaduReģions ir pasaules 30%konkurētspējīgāko vidū –pēdējos gados izmaiņasnav notikušas<strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris 9


Jāņem vērā, ka, ja situācija pasaulē un <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona valstīsuzlabosies līdzīgā tempā, indekss nemainīsies, jo atspoguļo progresusalīdzinājumā ar citām valstīm. Turklāt šis indekss mainās lēni, par touzskatāmi liecina visa reģiona vidējais indekss. <strong>Baltijas</strong> jūras reģionaindekss pēdējo četru gadu laikā palielinājies no 7.0 uz 7.1. Izmaiņasstarp valstīm liecina par to vides relatīvu uzlabojumu vai pasliktinājumu,salīdzinot ar konkurentiem.Kopumā augstākais indekss ir Somijai, tai seko pārējās Ziemeļvalstis,Vācija un Igaunija. Ņemot vērā Somijas grūtības saistībā ar Nokiakonkurētspējas problēmām un tekošā konta bilanci, kuras lielais pārpalikumssalīdzinoši īsā laikā pārvērties deficītā, būs interesanti vērot,kā tuvākajos gados tas ietekmēs indeksu.Pirmajā vietā Somija,pēdējā vietā UkrainaLatvijas un Lietuvas reitings ir nedaudz zem vidējā, tām seko Polija.Strukturālās reformas visvairāk ir nepieciešamas Krievijai un Ukrainai.Līdzīga aina bija redzama mūsu iepriekšējā ziņojumā, lai gan Ziemeļvalstismainījušās vietām un Vācija atkal ir apsteigusi Igauniju. Kopšpērnā gada (un pat salīdzinājumā ar situāciju pirms trim gadiem) rangutabulā pakāpušās Somija, Vācija, Krievija, Polija un Ukraina, kamērpārējās valstis ieņem nedaudz zemākas vietas.<strong>Baltijas</strong> jūras reģions kopumā ieņem salīdzinoši augstu vietu pasaulē,proti, vidējais reģiona indekss ir 7.1, bet starp reģiona valstīm pastāvlielas atšķirības. Ziemeļvalstis un Vācija ietilpst 12% pasaules konkurētspējīgākoun strukturāli attīstītāko valstu vidū, kamēr Krievija unUkraina ir starp tiem 40% pasaules valstu, kas šajā ziņā ieņem pēdējāsvietas. Igaunijas reitings ir virs reģiona vidējā rādītāja, kamēr Latvijas,Lietuvas un Polijas reitings ir nedaudz zem vidējā.Aplūkojot 10 atsevišķās jomas, varam redzēt, ka <strong>Baltijas</strong> jūras reģionastiprās pozīcijas ir izglītība (8.3) un inovācijas (8.2). Piemēram,Somija izglītības jomā ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē, betinovāciju ziņā augstā vietā atrodas Zviedrija. Lai Polija, Krievija, Ukrainaun <strong>Baltijas</strong> valstis spētu pacelties no pašreiz salīdzinoši zemālīmeņa, tām vairāk jāiegulda tieši pētniecībā.<strong>Baltijas</strong> jūras reģionavalstu vidū vērojamaslielas atšķirībasIzglītība un inovācijasir reģiona stiprā puse<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona indekss – reitingu salīdzinājums ar pārējām pasaulesvalstīm (10 – augstākais reitings, 0 – zemākais), vidējās vērtības un intervālsstarp zemāko un augstāko reitingu1. Uzņēmējdarbība 6.7 (3.3 – 8.2)2. Darba tirgus 7.1 (4.1 – 8.9)3. Nodokļu politika 5.8 (0.7 – 8.0)4. Finanšu tirgus 5.9 (1.3 – 9.5)5. Ārējā tirdzniecība 7.2 (1.5 – 9.8)6. Izglītība 8.3 (6.4 – 10.0)7. Pārvaldība 7.5 (2.0 – 9.9)8. Infrastruktūra 7.2 (3.3 – 9.7)9. Loģistika 7.4 (5.0 – 9.7)10. Inovāciju klimats 8.2 (5.6 – 9.9)10 <strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris


<strong>Baltijas</strong> jūras reģiona valstu vājās pozīcijas ir nodokļi (5.8) un finanšusektors (5.9). Uzlabojumi šķiet nepieciešami arī uzņēmējdarbības videi(6.6). Ukraina, Krievija un Polija mazina reģiona vidējo rādītājugandrīz katrā jomā, bet jo īpaši finanšu sektorā un nodokļu politikasjomā. Nodokļu politikas jomā reģiona indeksu mazina arī Ziemeļvalstisun Vācija, kas šajā jomā ir netipiski vājas (zem 8.0). Salīdzinošizemi indeksi pārvaldības un ārējās tirdzniecības jomā ir galvenokārtdēļ Ukrainas un Krievijas, jo pārējām valstīm šajā ziņā veicas labi vaipat ļoti labi.Ārvalstu investīciju piesaistīšanai reģionam, kurā iedzīvotāju skaitssamazinās un tirgi stagnē vai sarūk, nepieciešama visaugstākā līmeņakompetence. Darbaspēks šodien ir samērā labi izglītots, un algustruktūra atbilst ražīguma līmenim. Taču šajā ziņā ir vēl daudz darāmā,un reģionam piemītošais darba dalīšanas un specializācijas potenciālsvarētu būt labāk izmantots.Reģiona vājās vietas irnodokļi, finanses unuzņēmējdarbības videLai piesaistītuinvestīcijas sarūkošamtirgum, nepieciešamaaugstākā līmeņakompetenceIlgtermiņā būtu izdevīgi pacelties rangu tabulā. Tas nozīmētu labākasiespējas piesaistīt investorus jaunu uzņēmumu izveidē, nodrošinātuknow-how, jaunas idejas un kapitālu – to, ko ikviena valsts un reģionsvēlas iegūt augošas konkurences apstākļos.Cecilia Hermansson<strong>Swedbank</strong> <strong>Baltijas</strong> jūras reģiona <strong>apskats</strong> No. 33 • 2012. gada 2. oktobris 11


<strong>Swedbank</strong> ekonomisko pētījumu daļa:ZviedrijaCecilia Hermansson +46 8 5859 7720 cecilia.hermansson@swedbank.seGrupas galvenā ekonomisteGalvenā ekonomiste ZviedrijāMagnus Alvesson +46 8 5859 3341 magnus.alvesson@swedbank.seVecākais ekonomistsJörgen Kennemar +46 8 5859 7730 jorgen.kennemar@swedbank.seVecākais ekonomistsAnna Ibegbulem +46 8 5859 7740 anna.ext.ibegbulem@swedbank.seAsistenteIgaunijaElina Allikalt +372 888 1989 elina.allikalt@swedbank.eeVecākā ekonomisteTeele Reivik +372 888 7925 teele.reivik@swedbank.eeEkonomistsLatvijaMārtiņš Kazāks +371 6744 5859 martins.kazaks@swedbank.lvGrupas galvenās ekonomistes vietnieksGalvenais ekonomists LatvijāLija Strašuna +371 6744 5875 lija.strasuna@swedbank.lvVecākā ekonomisteKristilla Skrūzkalne +371 6744 5844 kristilla.skruzkalne@swedbank.lvEkonomisteLietuvaNerijus Mačiulis +370 5258 2237 nerijus.maciulis@swedbank.ltGalvenais ekonomists LietuvāVaiva Šečkutė +370 5258 2156 vaiva.seckute@swedbank.ltEkonomiste


Saistību atruna:Šī pētījuma un apskata autori ir <strong>Swedbank</strong> Ekonomikas pētījumu nodaļas ekonomisti.Ekonomikas pētījumu nodaļā ietilpst Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pētniecībasstruktūrvienības, tā darbojas neatkarīgi no <strong>Swedbank</strong> un ir atbildīga par pārskatuveidošanu par notikumiem pasaules un vietējo tirgu ekonomikā. Šīs pētījumunodaļas darbība atšķiras no citu <strong>Swedbank</strong> struktūrvienību darbības, tādēļ šajos pārskatospaustie viedokļi var atšķirties no citu <strong>Swedbank</strong> darbinieku paustajiem viedokļiem.Šis <strong>apskats</strong> ir balstīts uz publiski pieejamu informāciju, kas tiek uzskatīta par uzticamu,un atspoguļo ekonomistu personīgo un profesionālo viedokli par šādu informāciju.Apskats atspoguļo ekonomistu izpratni par attiecīgo informāciju apskata sagatavošanasbrīdī, un apstākļu mainīšanās dēļ šī izpratne var attiecīgi mainīties.Šis <strong>apskats</strong> ir tapis, izmantojot analītiķu labākās prasmes, un pēc visas viņu rīcībāesošās informācijas šis <strong>apskats</strong> ir pareizs un precīzs, taču ne <strong>Swedbank</strong>, ne jebkuršcits <strong>Swedbank</strong> piederošs uzņēmums, ne jebkurš saistītais uzņēmums, nedz arī tovadītāji vai darbinieki nav atbildīgi par jebkādiem tiešiem vai netiešiem zaudējumiemvai kaitējumu, kas radies sakarā ar apskatā konstatētām nepilnībām vai neprecizitātēm.<strong>Swedbank</strong> uzņēmumiem, iespējams, var piederēt apskatā minēto uzņēmumu daļasvai akcijas un tie, iespējams, šādiem uzņēmumiem sniedz finanšu pakalpojumus(kreditēšanas u.c. pakalpojumus). Minētie apstākļi var ietekmēt šādu uzņēmumusaimniecisko darbību un emitēto vērtspapīru cenas.Šis <strong>apskats</strong> ir tikai un vienīgi informatīvs. Šo apskatu nekādā veidā nevar uzskatīt par<strong>Swedbank</strong>, tās vadītāju vai darbinieku solījumu vai garantiju, ka apskatā aprakstītieapstākļi patiešām piepildīsies vai ka prognozes izrādīsies patiesas. Šis <strong>apskats</strong> navuzskatāms par ieteikumu ieguldīt vērtspapīros vai, balstoties uz šo apskatu, slēgtjebkādus citus finanšu darījumus. <strong>Swedbank</strong>, tās vadītāji un darbinieki nav atbildīgipar jebkādiem zaudējumiem, kas apskata lietotājam var rasties, uzticoties tajā sniegtajaiinformācijai.Lūdzu ņemt vērā, ka notikumu prognozēšana ekonomikas vidē ir zināmā mērā teorētiskaun faktiskā situācija var izrādīties savādāka, kā tiek uzskatīts šajā apskatā.JA ESAT IZLĒMUŠI RĪKOTIES, PAMATOJOTIES UZ ŠO APSKATU, LŪDZAMŅEMT VĒRĀ, KA VISU AR TO SAISTĪTO RISKU JŪS PILNĪBĀ UZŅEMATIES PATSUN JŪSU PIENĀKUMS IR PAŠAM PĀRBAUDĪT UN IZVĒRTĒT ATTIECĪGĀS RĪCĪ-BAS EKONOMISKO PAMATOTĪBU UN SAISTĪTOS RISKUS.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!