Priekšlikums (Pieejamības un transporta sistēmas attīstība) - ES fondi

esfondi.lv

Priekšlikums (Pieejamības un transporta sistēmas attīstība) - ES fondi

Informācija operacionālās programmas „Infrastruktūra unpakalpojumi” 2007.-2013.gadam prioritāšu aprakstamPasākums: „Pieejamības un transporta sistēmas attīstība”(ERAF)1. IevadsSaskaĦā ar Saeimas apstiprināto Latvijas izaugsmes modeli „Cilvēks pirmajā vietā”, par izaugsmesmērėi noteikta cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšana, ietverot šajā jēdzienā indivīda materiāloun garīgo labklājību, fizisko un sociālo drošību, pārliecību par labklājības attīstības ilgtspēju. Lainodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem iespēju izmantot modernu infrastruktūru un saĦemtukvalitatīvai dzīvei nepieciešamos pakalpojumus, tuvāko septiĦu gadu periodā būtu jāizveidokvalitatīva, mūsdienīga, droša un ikvienam pieejama nacionālā, reăionālā un vietējā līmeĦainfrastruktūra, kas nodrošina valsts un reăionu dažādu sabiedrības grupu sociālās un ekonomiskāsvajadzības ilgtermiĦā. Arī Baltā grāmata - Eiropas transporta politikas dokuments līdz2010.gadam nosaka, ka transporta politikas centrā ir lietotājs. Tāpēc arī visas Eiropas mērogā kāaktuāli uzdevumi ir izvirzīti ceĜu satiksmes drošības uzlabošana, intermodalitātes nodrošināšanapasažieru pārvadājumos, augstas kvalitātes pilsētu transporta attīstība. Ekonomiskās un sociālāskohēzijas stiprināšana ir noteikta par vienu no svarīgākiem Eiropas Kopienas mērėiem KopienasLīguma 158.pantā. Investīcijas infrastruktūrā ir viens no būtiskākajiem investīciju virzieniem, kassekmē mazāk attīstīto reăionu sociālekonomisko rādītāju izlīdzināšanos – infrastruktūra irtautsaimniecības un sabiedrības mugurkauls, uz kura balstās valsts attīstība, un no šī pamataizturības ir atkarīga iespēja panākt ātru, ilgtspējīgu un sabalansētu attīstību.2. Pasākuma pamatojumsPirmās šėiras autoceĜi savstarpēji savieno rajonu un reăionālos centrus un nodrošina tosavienojumu ar valsts galvenajiem autoceĜiem. Palielinoties autotransporta līdzekĜu plūsmasintensitātei, kas tiek prognozēta, un vienlaicīgi trūkstot līdzekĜiem ceĜu seguma atjaunošanai, kā arījaunu ceĜu izbūvei, autoceĜu kvalitatīvie rādītāji ar katru gadu būtiski pasliktinās. Īpaši jāatzīmēzemais asfaltēto ceĜu īpatsvars: no visiem valsts autoceĜiem Latvijā tikai 40% autoceĜu ir asfaltēti,tai pat laikā Igaunijā –52,3%, Lietuvā –59,4%. Turklāt asfaltēti segumi, atkarībā no nodiluma unnovecošanas pakāpes, vidēji ir jāatjauno reizi 8 – 12 gados. Sakarā ar trūkstošo finansējumu,asfaltēto ceĜu tīklā pieaug segas ar zemu braukšanas kvalitāti un parādās sabrukuši segu posmi.Tajā pašā laikā intensitātes pieaugums uz valsts galvenajiem autoceĜiem laika periodā no1996.gada līdz 2004.gadam ir vidēji 5-7% gadā. 2004.gadā satiksmes intensitāte uz pirmās šėirasautoceĜiem dažādos posmos variē no 100 transporta līdzekĜiem diennaktī līdz 13700 transportalīdzekĜiem diennaktī blīvāk apdzīvoto vietu tuvumā. 2007.-2013.gadu plānošanas periodāparedzēts pabeigt 2004.-2006.gadā uzsākto autoceĜu maršrutu sakārtošanu, galvenokārt veicotvalsts 1.šėiras autoceĜu asfaltēšanas darbus. Plānots noasfaltēt 45 km grants segu gadā un līdz2013. gadam palielināt asfaltēto segu īpatsvaru par 315 km.Valsts galveno autoceĜu un pilsētu maăistrālo ielu caurlaides spēja vairumā gadījumu irpietiekama, tomēr daudzās vietās tā tuvojas maksimāli iespējamai. Lielākajās pilsētās vislielākāsproblēmas jau šodien sagādā vairāklīmeĦu šėērsojumu trūkums un nerekonstruētie krustojumivienā līmenī, kuros nav kanalizēta satiksme un nodrošināta inteliăenta satiksmes regulēšanassistēma, kas liek autobraucējiem arvien vairāk zaudēt laiku satiksmes sastrēgumos un apdraud1


satiksmes drošību. Valstī ir ievērojams skaits vienlīmeĦa dzelzceĜa pārbrauktuvju ar augstuautomašīnu un vilcienu satiksmes intensitāti, kas arī pazemina satiksmes drošību un paildzinaautotransporta kustības laiku. Daudzas apdzīvotās vietas šėērso tranzītceĜi, kur minētās problēmasir visaktuālākās.Eiropas Savienības transporta politika ir virzīta uz dzelzceĜa transporta lomas palielināšanu kopējātransporta sistēmā. Eiropas Komisija ir deklarējusi tās atbalstu dzelzceĜa uzĦēmēju iniciatīvām, kasvērstas uz savietojamības veicināšanu starp dažādiem transporta veidiem, dzelzceĜa transportadrošības paaugstināšanu, ietekmes uz apkārtējo vidi mazināšanu, un kopējo izmaksu ekonomiju.Sliežu transports ir iespējamais risinājums arvien pieaugošajiem satiksmes sastrēgumiemlielpilsētās, jo spēj vienlaicīgi pārvietot lielas pasažieru masas, izmantojot īpaši šim transportaveidam nošėirtas atsevišėas ceĜu joslas. DzelzceĜš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais unprecīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru. Sabiedriskā transportapakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu maršruta autobusu, maršrutamikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību, Liepājā un Daugavpilī ar autobusu un tramvajupalīdzību, citās pilsētās ar autobusu palīdzību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un privātajamtransportam konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu visām iedzīvotāju grupām, Rīgasdome paredz turpināt uzsākto pilsētas kopējās sabiedriskā transporta sistēmas reorganizāciju unmodernizāciju kā galvenos uzdevumus infrastruktūras jomā nodefinējot elektrotransporta -tramvaju un trolejbusu attīstību (t.sk. ritošā sastāva un infrastruktūras atjaunošana unmodernizācija) un integrētas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas (autobuss, tramvajs,trolejbuss, maršruta taksometrs un elektrovilciens) maršrutu tīkla izveide, t.sk. diferencējotpakalpojumus kvalitātes un cenas ziĦāLatvijā kravu apgrozījuma vidējais gada pieaugums starp Baltijas jūras ZiemeĜaustrumu reăionaostām ir bijis viszemākais (3%). Tas liecina, ka Latvijas ostas ir samazinājušas savu tirgus daĜustarp Baltijas jūras Austrumu reăiona ostām. Tai pat laikā Latvijas mazajās ostās, nosūtīto kravuapjoms pēdējos gados ir pieaudzis 3 reizes un 2004.gadā sastādīja 1039 tūkst. t. Mazo ostu kravuapgrozījuma pieaugumam ir svarīga nozīme apkārtējo reăionu attīstībā – nepieciešams sakārtotceĜus, radīt jaunas darbavietas, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību. Tomēr jāatzīmē, kakuăošanas infrastruktūra ir novecojusi (viĜĦlauži, moli u.c.). Īpaši molu stāvoklis vairākās Latvijasmazajās ostās ir neapmierinošs. Kopējās hidrotehniskās būves mazajās Latvijas ostās ir būvētaspēckara periodā un paredzētas zvejas kuău vajadzībām. Novecojušās kopējās hidrotehniskās būvespadara problemātisku dziĜuma uzturēšanu ostās un tām nepieciešama rekonstrukcija. ŠobrīdSkultes, Salacgrīvas, Mērsraga un Rojas ostas ir iesaistījušās Baltijas jūras pārvadājumos un ostasapmeklē transporta kuăi ar kravnesību līdz 5000 t, kuru apkalpošana izvirza jaunas prasības pretostu kopējām hidrotehniskām būvēm. Mazo ostu pārvaldes ir izstrādājušas „Ostu akvatorijupases”, kas satur kopējo hidrotehnisko būvju novērtējumu un rekomendācijas to uzlabošanai.Skultes, Mērsraga un Salacgrīvas ostā veikta matemātiskā modelēšana, kura apstiprinaneapmierinošo kopējo hidrotehnisko būvju stāvokli. ES struktūrfondu programmēšanas periodā2004.-2006. gadam veikta Skultes molu rekonstrukcija un Mērsraga ostas molu rekonstrukcijas1.kārta. Ierobežoto pieejamo ES Strukturālo fondu un straujo metāla izmaksu pēc iestāšanās ESpieauguma dēĜ, Mērsraga ostā molu rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās. Mazo ostuinfrastruktūra ir izvietota tiešā jūras krasta tuvumā un nenostiprinot krasta kordona līniju iriespējama to teritoriju pilnīga aplūšana vētru laikā. Precedents ir 2005.gada janvāra vētras rezultātiSkultē un Salacgrīvā. Minētās ostas šobrīd izstrādā projektus kopējām hidrotehniskajām būvēmkrastu aizsardzībai.3. Plānošanas dokumentu ietvars2


Pasākums sekmē Nacionālā stratēăiskā ietvardokumenta 2007.-2013.gadiem stratēăijas tematiskāsass Nr.3 „Sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabojumi kā priekšnoteikums valsts un tāsteritorijas līdzsvarotai attīstībai” noteikto uzdevumu sasniegšanu, kā arī veicina izvirzītohorizontālo prioritāšu sasniegšanu.Gan Kopienas stratēăiskās vadlīnijas, gan Latvijas Nacionālā Lisabonas programma atzīmētransporta infrastruktūras nozīmi ekonomikas attīstībā.Lai arī visā valsts teritorijā līdz šim ir veikti investīciju ieguldījumi infrastruktūras kvalitātesuzlabošanā no dažādiem finanšu avotiem, Nacionālajā attīstības plānā tiek atzīts, ka joprojām irvērojama nepietiekoša pakalpojumu pieejamība, īpaši lauku teritorijās. Turklāt teritoriālāsreformas trūkums apgrūtina plānot infrastruktūras elementus kopējā valsts kontekstā.Aktivitātes:4. Investīciju virzieni1) 1.šėiras valsts autoceĜu maršrutu sakārtošana• Mērėis - Komfortabla un droša satiksme 1.šėiras valsts autoceĜu tīklā, tādējādi veicinotLatvijas reăionu policentrisku attīstību.• Aktivitātes izdevumi, kurus paredzēts finansēt no ERAF – Rekonstrukcijas unatjaunošanas būvdarbi, grants ceĜu asfaltēšana un ar to saistītie darbi.• SaĦēmējs, mērėa grupa – Visi ceĜu lietotāji un uzĦēmēji, īpaši Latvijas reăionos.2) Pilsētu ielu sakārtošana 1.šėiras tranzītielu maršrutos• Mērėis – Komfortabla un droša satiksme pilsētu tranzītielās, kas ir valsts autoceĜu tīklasastāvdaĜa.• Aktivitātes izdevumi, kurus paredzēts finansēt no ERAF – Rekonstrukcijas,atjaunošanas un attīstības darbi un ar tiem saistītie pasākumi.• SaĦēmējs, mērėa grupa – Visi ceĜu lietotāji un uzĦēmēji, īpaši to pilsētu iedzīvotāji,kuras šėērso tranzītielas.3) Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās teritorijās• Mērėis – Uzlabot satiksmes drošību apdzīvotās teritorijās, likvidējot „melnospunktus”.• Aktivitātes izdevumi, kurus paredzēts finansēt no ERAF – Rekonstrukcijas,atjaunošanas un attīstības darbi un ar tiem saistītie pasākumi.• SaĦēmējs, mērėa grupa – Visi ceĜu lietotāji un uzĦēmēji.4) Rīgas transporta sistēmas optimizācija sabiedriskā transporta attīstībai(elektrotransports)• Mērėis – Pasažieru apkalpošanas kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana, ieviešotjaunas tehnoloăijas un attīstot infrastruktūru.• Aktivitātes izdevumi, kurus paredzēts finansēt no ERAF – Jaunās tehnoloăijas: arjaunu tramvaju un trolejbusu iegādi saistītās infrastruktūras modernizācija (sliežu ceĜi,kontakttīkli, apakšstacijas, depo rekonstrukcija, pieturvietu rekonstrukcija utml.) unpilsētas elektrotransporta integrācija kopējā Rīgas aglomerācijas pasažierupārvadājumu sistēmā.• SaĦēmējs, mērėa grupa – Sabiedriskā transporta lietotāji Rīgā3


5) Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana• Mērėis – Nodrošināt stabilu reăionālas nozīmes transporta ostu darbību, tādējādiveicinot reăionu attīstību.• Aktivitātes izdevumi, kurus paredzēts finansēt no ERAF – (molu rekonstrukcija,krasta nostiprinājumu izbūve, kuău kanālu un ostas akvatorijas padziĜināšana unrekonstrukcija) - tehniskais projekts, būvniecība, būvuzraudzība, projektaautoruzraudzība.• SaĦēmējs, mērėa grupa – Kravu nosūtītāji un saĦēmēji, to reăionu iedzīvotāji, kurosatrodas ostas.6) Rīgas piepilsētas dzelzceĜa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras modernizācija• Mērėis – Pasažieru apkalpošanas kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana.• Aktivitātes izdevumi, kurus paredzēts finansēt no ERAF – DzelzceĜaelektroapgādes sistēmas modernizācija, nodrošinot pāreju uz maiĦstrāvu, pasažieruplatformu rekonstrukcija, palielinot pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām undzelzceĜa pasažieru pārvadājumu integrācija Rīgas transporta sistēmā.• SaĦēmējs, mērėa grupa – DzelzceĜa pasažieri Rīgas reăionā.7) Pilsētu elektrotransporta uzlabošana pasažieru pārvadājumiem (Liepāja, Daugavpils)• Mērėis – Pasažieru apkalpošanas kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana Liepājā unDaugavpilī.• Aktivitātes izdevumi, kurus paredzēts finansēt no ERAF – infrastruktūras, t.sk.elektroapgādes sistēmas modernizācija.• SaĦēmējs, mērėa grupa – Sabiedriskā transporta lietotāji Liepājā un Daugavpilī.5. SaskaĦa ar horizontālajām prioritātēmPolicentriskā attīstība - ERAF līdzekĜi konceptuāli tiek vērsti uz sekundārās transportainfrastruktūras attīstību – infrastruktūras, kas sasaista attīstības centrus savā starpā un ar TEN-T tīklu, attīstību. Tāpat tiks līdzsvarota galveno ekonomisko centru sasniegšanas iespējasvalstī. Rekonstruētie autoceĜi būs drošāki satiksmei, tādēĜ samazināsies satiksmes negadījumurisks reăionālajos maršrutos, kā arī uzlabosies iedzīvotāju iespējas ātrāk un drošāk sasniegtiecerēto mērėi.Investīcijas ir vērstas uz sabiedriskā transporta attīstību, satiksmes drošības uzlabošanu unvidei draudzīgu tehnoloăiju ieviešanu (elektrotransports).Investīcijas mazo ostu infrastruktūras uzlabošanā nodrošinās mazo ostu kravu apgrozījuma uninvestīciju, tai skaitā privāto investīciju, ko veicinās projekta realizācija, pieaugumu, kasveicina apkārtējo reăionu attīstību (jaunu uzĦēmumu un jaunu darba vietu izveidi,pakalpojuma servisa pieprasījuma pieaugumu, utt.), apkārtējās vides sakārtotību, pozitīviietekmēs kuăošanas drošību un mazinās vides piesārĦojuma risku.6. SinerăijaPasākums sasaucas ar policentriskās attīstības koncepciju. Valsts 1.šėiras autoceĜu tīklasakārtošana veicinās visu Latvijas reăionu sabalansētu attīstību, palīdzēs efektīvāk apgūt arīEiropas Lauksaimniecības fonda līdzekĜus lauku attīstībai, gan Eiropas Zivsaimniecības fondaun citu finanšu avotu sniegto atbalstu valsts ekonomikai. Mazo ostu infrastruktūras sakārtošana4


veicinās visu Latvijas reăionu sabalansētu attīstību un palīdzēs efektīvāk apgūt EiropasZivsaimniecības fonda un citu finanšu avotu sniegto atbalstu ostās. Infrastruktūras attīstībapozitīvi ietekmē nodarbinātību visos reăionos, tā ir nepieciešama jebkuras tautsaimniecībasnozares sekmīgai attīstībai. Elektrotransporta ieviešana kopā ar videi draudzīgām tehnoloăijāmveicinās ilgtspējīgu attīstību, savukārt, pasažieru pārvadājumu kvalitātes uzlabošana veicināsnodarbinātību un pieeju izglītībai, kas sasaucas ar Eiropas Sociālā fonda ietvaros plānotajāmaktivitātēm cilvēkresursu un nodarbinātības jomā.7. IeviešanaNpkPasākuma aktivitātes1 1.šėiras valsts autoceĜumaršrutu sakārtošana2 Pilsētu ielu sakārtošana1.šėiras tranzītielumaršrutos3 Satiksmes drošībasuzlabojumi apdzīvotāsteritorijās4 Rīgas transportasistēmasoptimizācijasabiedriskātransporta attīstībai(elektrotransports)5 Mazo ostuinfrastruktūrasuzlabošana6 Rīgas piepilsētasdzelzceĜa pasažierupārvadājumuinfrastruktūrasmodernizācija7 Pilsētuelektrotransportauzlabošanapasažierupārvadājumiem(Liepāja,Daugavpils)Ieviešanasveids[Atklātskonkurss vainacionālāprogrammaStarpniekinstitūcijasnosaukumsIeviešanasaăentūrasnosaukums[gadījumā,ja daĜaieviešanasfunkcijutiekdeleăēta]Ieviešanas aăentūraideleăētās funkcijas[gadījumā, ja daĜaieviešanas funkcijutiek deleăēta]ProvizoriskiefinansējumasaĦēmēju veidi[NB: iespējams arīcita veida FSraksturojums – netikai atkarībā nojuridiskāspersonas veida].NP CFLA VAS ”Latvijas Programmu izstrāde, SMValsts ceĜi” iepirkums, ieviešanaNP CFLA Pašvaldības Iepirkums, ieviešana PašvaldībasNP CFLA Pašvaldības Iepirkums, ieviešana PašvaldībasNP SM Rīgas dome Programmu izstrāde,iepirkums, ieviešanaNP CFLA Mazo ostupārvaldesNP SM VAS „LatvijasdzelzceĜš”Iepirkums, ieviešanaProgrammu izstrāde,iepirkums, ieviešanaRīgas domeMazo ostupārvaldesVAS „LatvijasdzelzceĜš”NP SM Pašvaldības Iepirkums, ieviešana Pašvaldības8. Finanšu plānsTiks aizpildīts pēc lēmuma par finansējuma sadalījumu starp prioritātēm un pasākumiempieĦemšanas.5


Aktivitāte/GadsKopāKopāERAFPubliskais finansējumsLatvijas finansējumsPrivātaisKopā Valsts PašvaldībuCitsaktivitāte2007200820092010201120122013....KopāDzelzceĜš %Valsts autoceĜi %Ostas %Pilsētu transports %... %Tiks aizpildīts pēc programmu sagatavošanas9. Uzraudzības rādītājiRādītāju grupaEsošā rādītājavērtība[2004.g.]Sasniedzamiemērėi[2013.g.]Saiknes arinvestīcijuvirzienupamatojumsSasniedzamāmērėa aprēėinaskaidrojums unaprēėina metodeaktivitāteIznākuma rādītāji:Rezultāta rādītāji:Ietekmes rādītāji:6

More magazines by this user
Similar magazines