Skiču projekta paskaidrojošais raksts - Rīgas domes Pilsētas ...

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 2 Viskau ielaAtt. 3 Jaunciema gatve5(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 4 Stva nobrauktuve zem tilta pr Juglas kanluAtt. 5 Tilts pr Juglas kanlu6(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 6 Kanla iela gar Juglas kanluAtt. 7 Kanla iela gar Juglas kanlu7(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 8 Jaunciema gatveAtt. 9 Drenža starp drziiem un TEC-1 dzelzceu8(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 10 Drzii starp šezeru, TEC dzelzcea sliedm un Jaunciema gatviAtt. 11 TEC-1 viena no dzelzcea lnijm9(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 12 ka makšernieku ciemat10(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 13 Garžas Makšernieku ciematAtt. 14 Pakalniešu iela11(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 15 Krustbazncas ielaAtt. 16 Ezermalas iela12(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 17 Gaujas ielaAtt. 18 TEC-113(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 19 Ezermalas iela virzien uz Jaunciema gatviAtt. 20 Ezermalas iela uz Austrumiem14(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Att. 21Skats uz Ezermalas ielas Nr.2a kuAtt. 22 TEC pelnu nosdlauki15(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.3. Trases variants Nr.1VispgiBrbas ielas dubliera pirmais izbves variants skatms rasjuma lap „Trasesvariants Nr.1”. emot v cea nozmi, trase nosacti iedalta divs das –automaistrles posm un vispjas lietošanas cea posm. Automaistrles posmakums pieemts Pk. 0+000, - Vairoga un Gaujas ielu krustojum, beigas Pk.6+276.45 – dubliera un Jaunciema gatves krustojum. Vispgas lietošanas ceaposma skums pieemts Pk. 0+000, kas ir Jaunciema gatves un perspektBaltezera apvedcea skums, bet beigas Pk. 2+012.76, kur atrodas esošaisJaunciema gatves un Brbas ielas krustojums. Pk. 2+012.76 ir ar Brbas ielasdubliera un trases varianta Nr.1 beigas.Lai nodrošintu neatkargu automaistrles funkciju saist ar vietjo ielu un ceuklu, gandrz vis maistrles posm Brbas ielas dublieris projektts estak. Tasievrojami atvieglo gan esošs gan perspekts zemes izmantošanas un piekuvesiespjas. Estakdes posma skums pieemts Pk. 0+320, beigas Pk. 5+470. Laipiektu zemes pašumiem, gan no vienas, gan no otras maistrles puses paredztaparallo brauktuvju izbve. Prsvar parallie cei projektti ar divm kustbas joslmvien virzien, pc noteikta attluma paredzot apgriešans iespjas. emot vpieguošo teritoriju esošo un perspektvo attstbas pakpi, parallo ceu izbvesadalta divos etapos. 1. etaps – parallo ceu izbve tuv nkotne kop ar Brbasielas dublieri, 2. etaps – parallo ceu izbve t nkotn pc pieguošo teritorijuattstbas (skatt rasjumu „1. varianta vietjo ceu perspekt shma”).Automaistrles posm ldz Pk. 2+600 cea trases novietne princip sakrt arjiem variantiem. T maistrles posm no Pk. 2+600, trase virzta pa jaunuvietu netlu no šezera Jaunciema mezgla zona skarot dabas liegumu „Jaunciems”.Automaistrles beigas pk. 6+276.45 ir perspekt trsatiksmes autocea jebBaltezera apvedcea skums, t ts turpinjums attiec pret Jaunciema gatvi tiekprojektts k galvenais ceš.Automaistrles posm cea kltnes platums projektts 33 metri, kas nodrošinatransporta kustbu trijs josls katr virzien.16(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Vispgas lietošanas cea posm no Pk. 0+000 paredzts vriengi rekonstrut esošoJaunciema gatvi skot no krustojuma ar perspektvo Baltezera apvedceu ldzpieslgumam Brbas iel – pk.2+012.76. Lai saglabtu esošo kreiss puses apbviun ceu tklu posm no Pk.0+775 ldz Pk.1+425, galveno autoceu paredzts virzt pajaunu vietu, korijot pl noteikts sarkans lnijas. Šaj gadjum iespjamssaglabt ar esoš tilta pr Juglas upi vietu, kas nkotn nodrošintu neatkargupiekuvi no upes lab uz kreiso krastu. Šaj sak cea labaj pus posm no pk.0+600 ldz 0+900 bs nepieciešams likvidt atsevišas mazstvu bves.Varianta Nr.1 izbves zon paredzti 5 nozgu satiksmes mezglu izbve - dublierakrustojum ar Vairoga ielu, Viskau ielu, Mrkalnes ielu, Jaunciema gatvi un Brbasielu. Trases skum Pk. 0+000, maistrles krustojum ar Vairogu ielu, skictstehnisks projektšanas stadij esošais mezgls, kurš ekspluatcij visticamk tiksnodots trk nek Brbas ielas dublieris. Mezgla shma rasjum uznesta,optimizjot un pielgojot situcijai projekta autora SIA „BRD” izstrto mezglarisinjuma variantu. Divlmeu satiksmes mezgli automaistrles Pk. 2+140 un Pk.4+500 paredzti satiksmes plsmu novadšanai uz maistrlajm Viskau unrkalnes ielm, kas vienmgi sadals dubliera intensitti uz apkam teritorijmBrbas ielas virzien. Automaistrles beigu posm no Pk. 5+470 ldz krustojumamar Jaunciema gatvi, divlmeu satiksmes mezgls skicts respektjot perspekttrsatiksmes Baltezera apvedcea vietu, kas rasjumos partas ar prtrauktmnijm. Mezgls ar Jaunciema gatvi tuvkai nkotnei projektts t, lai Baltezeraapvedcea izbves gadjum esošajm bm nebtu jveic prbve. Pc VAS„Latvijas valsts cei” prognozm apvedcea izbvi paredzts uzskt ne trk k 2015.gad. Nobraukšanai uz Jaunciema gatvi un Bukultiem paredzts izveidot mezglu Pk.7+150, kur šrsot Jaunciema gatvi bs iespjams viet zem tilta pr Juglas kanlu.Sh redzamajiem rotcijas apiem pieslgtas parals brauktuves un likvidtietiešie pieslgumi.Dubliera krustojum ar Brbas ielu paredzts prbt esošo divlmeu satiksmesrvadu. Ar rotcijas apu paldzbu, mezgla zon esošajiem ceiem iespjamsnodrošint uzbraukšanas un nobraukšanas iespjas visos virzienos.Parallie cei un perspekts piekšanas iespjas teritorijm17(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Lai apkalpotu Brbas ielas dublierim pieguošs teritorijas pc t izbves, projektnepieciešama vrienga parallo ceu bvniecba. Pakrtoto brauktuvju galvenfunkcija bs novadt transporta plsmas uz perspektvajiem vairklmeu satiksmesmezgliem caur kuriem savukrt bs iespjama aizbraukšana vlamaj virzien. Šajsakar parallo ceu projektšana nosacti iedalta zons, kuru robežas ir projekttiesatiksmes mezgli.Zona Nr.1 – Vairoga iela ldz Viskau iela;Zona Nr.2 – Viskau iela ldz Mrkalnes iela;Zona Nr.3 – Mrkalnes iela ldz Jaunciema gatve;Zona Nr.4 – Jaunciema gatve ldz Brbas iela.Zona Nr.1Zon nr.1 nobraukšana un uzbraukšana uz parallajm brauktuvm bs iespjamacaur satiksmes mezgliem Vairoga un Viskau ielu krustojumos. Maistrles labs unkreiss puses parallajiem ceiem tiek pieslgtas Stendera, Rusova, Ezermalas ielasun Kokneses prospekts. emot v satiksmes plsmas mintajs iels, tie bsvisintensk noslogotie pieslgumi saldzinot ar pm teritorijm, kurm ar tiksdota iespja tieši piekt parallajm ielm. Lai pc iespjas rtk, neaizbraucot ldzViskau ielas satiksmes mezglam, btu iespjams nokt Stendera iel vai Koknesesprospekt, Ezermalas iel paredzta savienojoša saite starp parallajm brauktuvmar mazajiem rotcijas apiem abos galos. Savukrt, lai noktu no Rusova ielas centravirzien, paredzts izveidot saiti ar Kokneses prospekta rotcijas apli virzot to zemmaistrles estakdes. Lai piektu esošai un perspektvai teritorijai maistrleskreisaj pus iepretim Viskau ielai pk. 2+100, labaj pus paredzta attlintaparalla brauktuve ar pieslgumu pk.1+750.Zona Nr.2Posm starp satiksmes mezgliem Viskau un Mrkalnes iels infrastruktra saldzinotar iepriekšjo zonu nav tik attstta. Perspektvo Lizuma ielu posm no šezera ldzBrbas ielai paredzts savienot caur apgriešans laukumiem pk.2+800 un 3+100.Attstoties apbvei ap maistrli posm no pk.3+100 ldz garžu kompleksampk.4+300 (skatt rasjumu „Perspekt shma”), t nkotn btu projektjams18(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.un iespjams parallo brauktuvju turpinjums gan vien gan otr maistrles pus.Pakalniešu iela, kas b ir maistrlei attlints paralls ceš un caur kuru arpašreiz ir iespja piekt atsevišiem šs zonas pašumiem, tuv nkotnnodrošintu uzbraukšanu uz dubliera caur Mrkalnes ielu.Zona Nr.3Posm starp Mrkalnes ielu un maistrles krustojumu ar Jaunciema gatvi parallobrauktuvju savienošana nav paredzta emot v Juglas kanla atrašans vietu kdivu lielu atsevišu teritoriju nodalju, k ar perspekts infrastruktras attstbasplnus. Lai savienotu teritoriju posm no Juglas kanla ldz pk.5+000, abs pussmaistrlei paredzta parals brauktuves izbve, kas t posm, izmantojotesošo ceu tklu, nodrošintu piekuvi augstkas kategorijas ielm. Parallais ceš arapgriešans vietu uz esošo drziu un perspektvo apbves teritoriju pk. 5+300nodrošins piekuvi gan pie labs, gan pie kreiss puses pašumiem. Paral ceabeigas ir pieslgums pie Jaunciema gatves pk. 1+000 zon Nr.4.Zona Nr.4Maistrles labs puses posm no pk.5+300 ldz Juglas kanlam pk.1+200 paredztaparals brauktuves izbve, kas nodrošins perspektvo apbves teritoriju piekšanuJaunciema gatvei un tk Brbas ielas dublierim. Labs puses teritorijassavienošana ar kreiso paredzta zem esoš un perspekt tilta gar Juglas kanlupk.1+200. Esošais ceš uz Bukultu ciematu caur rotcijas apiem tiks savienots armaistrlo brauktuvi, k rezult bs iespjams aizbraukt visos nepieciešamajosvirzienos. Esošais tilts pr Juglas kanlu, nkotn paredzts vietjai satiksmei, kassav starp savienos esošo kanla labs puses ciematu ar Jaunciema vai centravirzienu.Jaunciema gatves krustojum ar Brbas ielu, parallo ceu tkls abpus Brbas ielaitiek savienots ar atsevišu satiksmes prvadu pri Brbas ielai un tuneli zemJaunciema gatves. Parallo ceu galos paredzti mazie rotcijas api, kas sadalsplsmas uz apkrtm teritorijm aizbraukšanai jebkur virzien.ju un velosipdistu satiksme19(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ju un velosipdistu satiksme pa pamattrasi nav atauta. Pamattrase atrodas uzestakdes un gji brvi var prvietoties pa esošajiem gju ceiem.4. Trases variants Nr.2Paredzs darbbas norises vieta: Ziemeu transporta koridora automaistrlesposma skumpunkts ir Vairoga un Gaujas ielas krustojums jeb Austrumu maistrle,nobeigums – Brbas gatve.Ievrojot projektšanas uzdevuma nosacjumus trases 2. variants posm no Vairogaielas ldz Vidzemes šosejai (valsts galvenajam autoceam A2 Rga – Sigulda –Igaunijas robeža (Veclaicene)) projektts k automaistrle (lielceš). Atbilstoši LVS190-2:1999 “Ceu tehnisk klasifikcija, parametri, normlprofili” trase projektta kAI kategorijas autoceš. Cea funkcija – sakari ar rzemm un valsts galvaspilstu.Braukšanas joslu skaits – 6, brauktuvju skaits – 2 un 3, satiksmes izkrtojumskrustojumos – daždos lmeos, projekttais trums – 100 km/h, atautaisbraukšanas trums – 100 km/h.Pamatojoties uz SIA “IMINK” izstrto “Ielu klasifikcija, funkcion nozme”, šsprojekts trases parametri atbilst ielu kategorijai – lielceš, pamatnozme – trgaitassatiksme pilstas teritorij, izvads uz rpilstas galvenajiem autoceiem un citmapdzvotm vietm. Kravas transporta satiksme atauta. Sabiedriskais transports:trgaitas sabiedriskais transports – automaistr, parastais un pieturas –parallajs iels. Iebraukšana pašumos – no parallajm ielm. Pieslgumuautomaistrlei ne biežk par 1.5 km. Braukšanas joslu skaits vien virzien – 2 un 3,krustojumi – daždos lmeos. Transporta plsmas trums (ar atautais braukšanastrums) – 100 km/h.Atbilstoši LVS 190-2:1999 “Ceu tehnisk klasifikcija, parametri, normlprofili”automaistrlei pieemti divi normlprofili - NP 33 (2 brauktuves ar 3 braukšanasjoslm katr virzien) un NP 26 (2 brauktuves ar 2 braukšanas joslm katr virzien).Parallajm ielm normlprofils NP 9.5 (1 brauktuve ar 2 braukšanas joslm vienvirzien). Parals ielas projekttas ldzs automaistrlei, atdaltas ar sadalošo joslu5m platum. Parals ielas ir vienvirziena un sakrt ar automaistrles kustbasvirzienu.20(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Trases variants Nr.2, tpat k pjie varianti pc cea lietošanas veida sadalti divsdas – automaistrles posm un vispgas lietošanas cea posm. Kopjais trasesgarums – 8.24 km. Automaistrles posma skums (Pk 0+000) pieemtsVairoga un Gaujas ielas krustojum, beigas Pk 6+400, kas ir perspekt plnotJaunciema gatves un Baltezera apejas krustojuma zon. Šaj posm projekttsnormlprofils NP 33 ar trs braukšanas joslm katr virzien.Vispgas lietošanas cea posma skums pieemts automaistrles unJaunciema gatves krustojum (Pk 6+400), bet beigas krustojum ar Brbas gatvi(Pk 8+240).Šaj posm projektts normlprofils NP 26 – 2 brauktuves ar 2 braukšanas joslmkatr virzien.Vispgas lietošanas cea posm ir atauta sabiedrisk transporta satiksme noBrbas gatves ldz Juglas kanlam. Tk sabiedrisk transporta satiksme ir atautatikai pa parallajm ielm.Parals ielas ir projekttas no Vairoga un Gaujas ielas krustojuma ldz Juglaskanlam un ir abs puss automaistrlei. Parals ielas projekttas ar 2 braukšanasjoslm vien virzien un sakrt ar automaistrles kustbas virzienu.Automaistrles posm no Vairoga ielas ldz Viskau ielai cea trases novietne principsakrt ar pjiem diviem variantiem, iekaujas ielas sarkanajs lnijs. Šaj posm, laitrasi ieprojekttu sarkano lniju robežs, bija nepieciešams samazint plna luminimlos pieaujamos rdiusus. Atbilstoši LVS 190-1:2000 “Cea trase” pie normatprojekta truma 100 km/h mazkais plna lknes ria loka rdiuss min.R=470 m.Projekt paredztas 2 lknes ar mazkiem rdiusiem – 600 m un 470 m. Ldz Pk6+400 (perspektvais krustojums ar Jaunciema gatvi un perspekts Baltezeraapejas pieslgums) trase projektta izejot rpus esošm ielu sarkanajm lnijm. Šaj(2. variant) 4.25 km gar posm ir nepieciešama jauna sarkano lniju projektaizstrde. No krustojuma ar Jaunciema gatvi (Pk 6+400) ldz trases beigmkrustojum ar Brbas gatvi (Pk 8+240) - (vispgas lietošanas cea posms) trasesnovietne sakrt ar pjiem diviem variantiem un iekaujas ielas sarkanajs lnijs.21(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Trase projektta t, lai neatkargi funkciontu gan automaistrle, gan vietjo ielukls. Lai piektu zemes pašumiem gan no vienas, gan no otras maistrles puses,paredzta parallo ielu izbve.Vis trases garum ir etri satiksmes mezgli ar piekuvi automaistrlei braukšanaivisos virzienos un 2 mazki satiksmes mezgli ar ierobežotu piekuvi automaistrlei.Pilns piekuves satiksmes mezgli:trases skum - Vairoga un Gaujas ielas krustojums,automaistrles un Viskau ielas krustojums,Jaunciema gatves un Baltezera apejas krustojums,trases beigs krustojum ar Brbas gatvi.Automaistrli šrso satiksmes prvadi, kas savieno vietjo ielu tklu:Rusova iela (Pk 0+650, bez pieejm automaistrlei),Kokneses prospekts (Pk 0+650, bez pieejm automaistrlei),Lizuma iela (Pk 2+150, bez pieejm automaistrlei).Pieslgumu Jaunciema gatvei iespjams transformt par pilnas piekuves satiksmesmezglu, ievrtjot perspektvo trsatiksmes Baltezera apvedceu k galveno virzienu.Tas parts rasjum ar raustm lnijm. Šaj variant galvenais virziens irpieemts virzien uz Brbas gatvi.Automaistr plnots inženierbves:satiksmes prvads (Pk 1+200 ~340m garum) pri Ezermalas ielai,tilts pr Juglas kanlu un satiksmes estakde gar šezera krastu (~950 m garum,Pk 4+700 ldz Pk 5+650),tilts pr Juglas kanlu,satiksmes prvads pr dzelzceu.Tramvaja sliežu ceš tiek prbts un paliek reljefa lmen.ju un velosipdistu satiksme22(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ju kustba tiek atauta tikai gar parallajm ielm pa 3.0m plato gju –velosipdu celiu. Gju – velosipdu celiš no ielas ir atdalts ar 3m platu sadalošojoslu. Pri automaistrlei gju kustba atauta tikai pa gju prvadiem. Vistrases posm ir 6 gju prvadi. Gju kustba ir atauta pa Rusova ielas satiksmesrvadu. Satiksmes prvads ir projektts ar gju – velosipdu ietvm abs puss.5. Trases variants Nr.3VispgiBrbas ielas dubliera izbves variants apskatms rasjuma lap „Trases variantsNr.3”. emot v cea nozmi, trase nosacti iedalta divs das – automaistrlesposm un vispjas lietošanas cea posm. Automaistrles posma skumspieemts Pk. 0+000, - Vairoga un Gaujas ielu krustojum, beigas Pk. 6+500 –dubliera un Jaunciema gatves krustojum. Vispgas lietošanas cea posma skumspieemts Pk. 0+000, kas ir Jaunciema gatves un perspekt Baltezera apvedceakums, bet beigas Pk. 2+200, kur atrodas esošais Jaunciema gatves un Brbasielas krustojums. Pk. 2+200 ir ar Brbas ielas dubliera un trases varianta Nr.3beigas.Pamatojoties uz SIA “IMINK” izstrto “Ielu klasifikcija, funkcion nozme”, šsprojekts trases parametri atbilst ielu kategorijai – automaistrle, pamatnozme –trgaitas satiksme pilstas teritorij, izvads uz rpilstas galvenajiem autoceiem,citm apdzvotm vietm. Kravas transporta satiksme atauta, sabiedriskaistransports: trgaitas sabiedriskais transports – centrlaj josl, parastais un pieturas– viets satiksmes josls. Iebraukšana pašumos – no vietm joslm, arpieslgumu centrlajai joslai ne biežk par 1.5 km. Braukšanas joslu skaits vienvirzien – 3, krustojumi – daždos lmeos. Transporta plsmas trums – 100 km/h.Automaistrles posm cea kltnes platums projektts 33 metri, kas nodrošinatransporta kustbu trijs josls katr virzien.Vispgas lietošanas cea posm no Pk. 0+000 paredzts vriengi rekonstrut esošoJaunciema gatvi skot no krustojuma ar perspektvo Baltezera apvedceu ldzpieslgumam Brbas iel – pk.2+200. Šaj gadjum iespjams saglabt ar esoštilta pr Juglas upi vietu, kas nkotn nodrošintu neatkargu piekuvi no upes labuz kreiso krastu.23(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.MezgliVarianta Nr.3 izbves zon paredzti 4 nozgu satiksmes mezglu izbve - dublierakrustojum ar Vairoga ielu, Viskau ielu, Jaunciema gatvi un Brbas ielu. Traseskum Pk. 0+000, maistrles krustojum ar Vairogu ielu, skicts tehnisksprojektšanas stadij esošais mezgls, kurš ekspluatcij visticamk tiks nodots trknek Brbas ielas dublieris. Divlmeu satiksmes mezgls automaistrles Pk. 2+150paredzts satiksmes plsmu novadšanai uz maistrlo Viskau ielu, kas vienmgisadals dubliera intensitti uz apkrtm teritorijm Brbas ielas virzien.Automaistrles beigu posm no Pk. 6+500 ldz krustojumam ar Jaunciema gatvi,divlmeu satiksmes mezgls skicts respektjot perspekt trsatiksmes Baltezeraapvedcea vietu. Mezgls ar Jaunciema gatvi tuvkai nkotnei projektts t, laiBaltezera apvedcea izbves gadjum esošajm bm nebtu jveic prbve. PcVAS „Latvijas valsts cei” prognozm apvedcea izbvi paredzts uzskt ne trk k2015. gad.Dubliera krustojum ar Brbas ielu paredzts prbt esošo divlmeu satiksmesrvadu. Ar rotcijas apu paldzbu, mezgla zon esošajiem ceiem iespjamsnodrošint uzbraukšanas un nobraukšanas iespjas visos virzienos.Pievedceu un apkalpojošo ceu tkls nodrošins savienojumu starp šiem stratiskisvargajiem ceu mezgliem un apkrtn esošo ceu un ielu tklu.Viet satiksmeTrases variant Nr.3 mezgla zon ar Austrumu maistrli pamattrase atrodas tunelar izbrauktuvm un iebrauktuvm uz zemes lmeni, lai pieslgtos Austrumumaistrlei un vietjai satiksmei. Šaj posm viets ielas iet zemes lmen virsbrbas dubliera. Vietjo ielu novietojums ir projektts t, lai atbilstoši Latvijas Valstsstandartiem, vartu pieslgties automaistrlei. Pamat, viets ielas ir projekttasabpus pamattrasei ar divjoslu brauktuvm. Perspektvo vietjo ielu galvenaisuzdevums ir nodrošint ldz šim esošo satiksmes plsmu saglabšanu pc Brbasielas dubliera izbves. Vietjo ielu prvadi ir paredzti Rusova iel, Lizuma iel unBeros. Uz vietm ielm ir paredzta ar gju un velosipdistu, k ar sabiedrisktransporta satiksme. Ir paredzti ar vairki gju prvadi vairk apdzvotajospilstas rajonos.24(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ju un velosipdistu satiksmeju kustba tiek atauta tikai gar parallajm ielm pa 3.0m plato gju –velosipdu celiu. Gju – velosipdu celiš no ielas ir atdalts ar 3m platu sadalošojoslu. Pri automaistrlei gju kustba atauta tikai pa gju prvadiem. Gjukustba ir atauta pa Rusova ielas satiksmes prvadu. Satiksmes prvads ir projekttsar gju – velosipdu ietvm abs puss.6. Ziemeu koridora bvju apraksts (trases 1.variantam)ve Nr.1. Estakde (ldz bvei Nr.7)Katram kustbas virzienam atseviša monolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetonavairklaidumu estakde ar brauktuves platumu 15.0m un ar rpus izvietotu 1mplatu tehnisko ietvi. Kopjais estakdes platums ir 17.25m (vienam kustbasvirzienam), bet garums 4200m. Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.2. Estakde (pc bves Nr.7)Katram kustbas virzienam atseviša monolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetonavairklaidumu estakde ar brauktuves platumu 15.0m un ar rpus izvietotu 1mplatu tehnisko ietvi. Kopjais estakdes platums ir 17.25m (vienam kustbasvirzienam), bet garums 1050m. Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.3. Satiksmes prvads-estakde pr Vairoga ieluMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 6m un ar 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 9.5m, bet garums 435m. Prvada balsti paredzti uzurbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.4. Satiksmes prvads-estakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 6m un ar 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 9.5m, bet garums 260m. Prvada balsti paredzti uzurbto vietas pu pamatojuma.25(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ve Nr.5. EstakdesMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakdes ar brauktuvesplatumu 6m un ar 1m platu tehnisko ietvi estakdes vien pus. Kopjais estakdesplatums ir 8.35m, bet garums 1620m. Estakm balsti paredzti uz urbto vietasu pamatojuma.ve Nr.6. EstakdesMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakdes ar brauktuvesplatumu 6m un ar 1m platu tehnisko ietvi estakdes vien pus. Kopjais estakdesplatums ir 8.35m, bet garums 1410m. Estakm balsti paredzti uz urbto vietasu pamatojuma.ve Nr.7. Tilts pr Juglas upiKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona vairklaidumu tilts ar brauktuvesplatumu 15.0m un ar rpus izvietotu 1m platu tehnisko ietvi. Laiduma konstrukcijaveidota no mainga augstuma trauda sijm (5gab. vienai brauktuvei), kurasapvienotas ar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 17.35m (vienamkustbas virzienam), bet garums 310m. Tilta balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma, balstu skaits-2, izvietojums-mals. Tiltam paredzts 30m plats un 5.6maugsts kuošanas gabarts.ve Nr.7A. EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 315m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.7B. EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 360m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.26(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ve Nr.7C. EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 370m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.7D. EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 360m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.8. Satiksmes prvadsMonolta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads ar brauktuves platumu22.5m un ar 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss. Kopjais prvadaplatums ir 26m, bet garums 150m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.9. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 8m un ar 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 11.5m, bet garums 270m. Prvada balsti paredzti uzurbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.10. Tilts pr Juglas kanluKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona trslaidumu tilts ar brauktuvesplatumu 12.0m un ar rpus izvietotu 1m platu tehnisko ietvi. Laiduma konstrukcijaveidota no mainga augstuma trauda sijm (4gab. vienai brauktuvei), kurasapvienotas ar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 14.35m (vienamkustbas virzienam), bet garums 105m. Tilta balsti paredzti uz dzto pupamatojuma. Tiltam paredzts 20m plats un 5.6m augsts kuošanas gabarts.ve Nr.11. Tilts pr Juglas kanlu (vietjai satiksmei)Monolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu tilts ar brauktuves platumu8m un ar 1,5m platm ietvm abs tilta puss. Kopjais tilta platums ir 12.5m, betgarums 105m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.27(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ve Nr.12. Satiksmes prvads pr dzelzceuKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona trs laidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 15.0m un ar brauktuves rpus izvietotu 1m platu tehnisko ietvi.Laiduma konstrukcija veidota no trauda sijm (4gab. vienai brauktuvei), kurasapvienotas ar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 17.35m (vienamkustbas virzienam), bet garums 52m. Tilta balsti paredzti uz dzto pupamatojuma.ve Nr.13. TunelisMonolta dzelzsbetona tunelis ar brauktuves platumu 8m un abs puss 1.0m platmtehniskajm ietvm. Tunea garums ir 31m (neievrtjot sprnus). Tunea balstiparedzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.14. Satiksmes prvads pr Brbas gatviMonolta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads ar brauktuves platumu 8mun 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss. Kopjais prvada platums ir11.5m, bet garums 140m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.15. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 8m un 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 11.5m, bet garums 220m. Prvada balsti paredzti uzurbto vietas pu pamatojuma.7. Ziemeu koridora bvju apraksts trases 2.variantamve Nr.1B, 1D Uzbraukšanas estakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.5m (bez ietvm). Kopjais prvada platums ir 9m, bet garums 150m.rvada balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.1C, 1E. Nobraukšanas estakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.5m (bez ietvm). Kopjais prvada platums ir 9m, bet garums 140m.rvada balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.28(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ve Nr.1A. Satiksmes prvads pr tramvaja sliežu ceuMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 6.5m (bez ietvm). Kopjais prvada platums ir 9m, bet garums150m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.2. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 6.5m (ar tehniskajm ietvm satiksmes prvada abs puss).Kopjais prvada platums ir 10.5m, bet garums 260m. Prvada balsti paredzti uzurbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.3. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 6.5m (ar tehniskajm ietvm satiksmes prvada abs puss).Kopjais satiksmes prvada platums ir 10.5m, bet garums 220m. Prvada balstiparedzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.4. Satiksmes prvads pr Ezermalas ieluKatram kustbas virzienam atseviša monolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetonavairklaidumu estakde ar brauktuves platumu 15.25m un ar rpus izvietotu 1.75mplatu tehnisko ietvi. Kopjais estakdes platums ir 17.25m (vienam kustbasvirzienam), bet garums 340m. Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.5, 5A Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 6.5m (ar tehniskajm ietvm satiksmes prvada abs puss).Kopjais satiksmes prvada platums ir 10.5m, bet garums 800m. Prvada balstiparedzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.6. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 8.0m (ar tehniskajm ietvm satiksmes prvada abs puss). Kopjais29(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.estakdes platums ir 12m, bet garums 190m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietasu pamatojuma.ve Nr.7. Tilts, estakdeKatram kustbas virzienam atseviša monolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetonavairklaidumu estakde ar brauktuves platumu 15.25m un ar rpus izvietotu 1.75mplatu tehnisko ietvi. Kopjais estakdes platums ir 17.25m (vienam kustbasvirzienam), bet garums 950m. Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.8. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 8.0m (ar tehniskajm ietvm satiksmes prvada abs puss). Kopjaisestakdes platums ir 12m, bet garums 120m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietasu pamatojuma.ve Nr.9. Tilts pr Juglas upiKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona trslaidumu tilts ar brauktuvesplatumu 15.25m un ar rpus izvietotu 1.75m platu tehnisko ietvi. Laidumakonstrukcija veidota no mainga augstuma trauda sijm (4gab. vienai brauktuvei),kuras apvienotas ar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 17.25m(vienam kustbas virzienam), bet garums 120m. Tilta balsti paredzti uz dzto pupamatojuma, balstu skaits-2, izvietojums-mals. Tiltam paredzts 20m plats un 5.6maugsts kuošanas gabarts.ve Nr.10. Tilts pr Juglas kanlu(vietjai satiksmei)Monolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu tilts ar brauktuves platumu7m un ar 3.5m platm ietvm abs tilta puss. Kopjais tilta platums ir 14.5m, betgarums 50m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.11. Satiksmes prvads pr dzelzceuKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona trs laidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 15.25m un ar brauktuves rpus izvietotu 1.75m platu tehniskoietvi. Laiduma konstrukcija veidota no trauda sijm (4gab. vienai brauktuvei), kuras30(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.apvienotas ar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 17.25m (vienamkustbas virzienam), bet garums 60m. Tilta balsti paredzti uz dzto pupamatojuma.ve Nr.12., 13. Nobraukšanas rampasMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.5m (bez ietvm). Kopjais prvada platums ir 9m, bet garums 340m.rvada balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.14. Satiksmes prvads pr Brbas gatviMonolta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads ar brauktuves platumu 8mun 1.75m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss. Kopjais prvada platumsir 125m, bet garums 65m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.15. Satiksmes prvads Rusova ielMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 8m un 3.5m platm gju-velosipdu ietvm abs prvada abspuss. Kopjais prvada platums ir 15.5m, bet garums 175m. Prvada balstiparedzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.16. Satiksmes prvads pr Brbas ieluMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 11.5m un 1.75m platm tehniskajm ietvm abs prvadapuss. Kopjais prvada platums ir 15.5m, bet garums 85m. Prvada balsti paredztiuz urbto vietas pu pamatojuma.Tec-1 PELNU NOSDLAUKU ŠRSOŠANAJauno autocea uzbrumu paredzts veidot uz noprofilta 0,5m biez smilts unvgružu sla, armjot to ar eotekstilu. Gadu gait labi nosdušos pelnu slniparedzts neaiztikt.8. Ziemeu koridora bvju apraksts (trases 3.variantam)ve Nr.1. TunelisMonolta dzelzsbetona tunelis ar 3 kustbas joslm katr braukšanas virzien (vienasbrauktuves kopjais platums 12m). Starp brauktuvm ir 3.5m plata sadaloš josla,31(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.kur izvietots tunea starpbalsts. Tunea abs puss ir paredztas 1m platastehnisks ietves. Tunea balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma. Tuneakopgarums ir 1100m, t to paredzts izbt no ~30m garm sekcijm.ve Nr.2A. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 6m un ar 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 9.5m, bet garums 180m. Prvada balsti paredzti uzurbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.2B. Satiksmes prvadsMonolta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads ar brauktuves platumu 8mun ar 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss. Kopjais prvada platumsir 11.5m, bet garums 130m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.3. Satiksmes prvadsMonolta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads ar brauktuves platumu 6mun ar 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss. Kopjais prvada platumsir 9.5m, bet garums 125m. Prvada balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.4. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 8m un ar 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 11.5m, bet garums 155m. Prvada balsti paredzti uzurbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.5A. AtbalstsienasGar abm nobrauktuves pusm paredzta trauda rievsienu atbalstsienu izbve arkopjo garumu 390m.ve Nr.5B. AtbalstsienasGar abm uzbrauktuves pusm paredzta trauda rievsienu atbalstsienu izbve arkopjo garumu 390m.32(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ve Nr.6A. PapildtunelisMonolta dzelzsbetona tunelis ar 1 kustbas joslu (brauktuves platums 6m). Tuneaabs puss ir paredztas 1m platas tehnisks ietves. Tunea balsti paredzti uz urbtovietas pu pamatojuma. Tunea kopgarums ir 430m, t to paredzts izbt no~30m garm sekcijm.ve Nr.6A. PapildtunelisMonolta dzelzsbetona tunelis ar 1 kustbas joslu (brauktuves platums 6m). Tuneaabs puss ir paredztas 1m platas tehnisks ietves. Tunea balsti paredzti uz urbtovietas pu pamatojuma. Tunea kopgarums ir 450m, t to paredzts izbt no~30m garm sekcijm.ve Nr.7. AtbalstsienasGar abm a/c pusm paredzta trauda rievsienu atbalstsienu izbve ar kopjogarumu 510m.ve Nr.8. CaurtekaMonolta dzelzsbetona velvjveida caurteka ar ts platumu 4m un augstumu 3,2m.Caurtekas garums ir 60m.ve Nr.9A. Satiksmes prvadsMonolta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads ar brauktuves platumu28.8m (bez ietvm). Kopjais prvada platums ir 30m, bet garums 80m. Prvadabalsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.9B. EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 180m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.9C. EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 275m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.33(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ve Nr.9D. EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 370m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.9E.EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 180m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.10. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 8m un 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 11.5m, bet garums 155m. Prvada balsti paredzti uzurbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.11. EstakdeKatram kustbas virzienam atseviša monolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetonavairklaidumu estakde ar brauktuves platumu 12.0m un ar rpus izvietotu 1mplatu tehnisko ietvi. Kopjais estakdes platums ir 14.25m (vienam kustbasvirzienam), bet garums 1130m. Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.11A. Nobraukšanas estakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 210m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.11B. Uzbraukšanas estakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuvesplatumu 6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 265m.Estakdes balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.34(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ve Nr.11C. Nobraukšanas estakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuves platumu6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 175m. Estakdesbalsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.11D. Uzbraukšanas estakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuves platumu6.0m (bez ietvm). Kopjais estakdes platums ir 7.2m, bet garums 250m. Estakdesbalsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma.ve Nr.12. Tilts pr Juglas upiKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona vairklaidumu tilts ar brauktuvesplatumu 12.0m un ar rpus izvietotu 1m platu tehnisko ietvi. Laiduma konstrukcijaveidota no mainga augstuma trauda sijm (5gab. vienai brauktuvei), kuras apvienotasar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 14.35m (vienam kustbasvirzienam), bet garums 250m. Tilta balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma,balstu skaits-2, izvietojums-mals. Tiltam paredzts 30m plats un 5.6m augstskuošanas gabarts.ve Nr.13. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 8m un 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 11.5m, bet garums 155m. Prvada balsti paredzti uz urbtovietas pu pamatojuma.ve Nr.14. TunelisMonolta dzelzsbetona tunelis ar brauktuves platumu 8.0m un abs puss 1.0m platmtehniskajm ietvm. Tunea garums ir 65m. Tunea balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.15.Tilts pr Juglas kanluKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona trslaidumu tilts ar brauktuvesplatumu 12.0m un ar rpus izvietotu 1m platu tehnisko ietvi. Laiduma konstrukcijaveidota no mainga augstuma trauda sijm (4gab. vienai brauktuvei), kuras apvienotas35(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 14.35m (vienam kustbasvirzienam), bet garums 105m. Tilta balsti paredzti uz dzto pu pamatojuma. Tiltamparedzts 20m plats un 5.6m augsts kuošanas gabarts.ve Nr.16.Tilts pr Juglas kanlu (paceams)Divlaidumu tilts ar brauktuves platumu 8.0m un ar abs puss 1.5m platm ietvm.Vienam laidumam laiduma konstrukcija veidota no monol dzelzsbetona, bet otrslaidums ir no paceamas traudbetona konstrukcijas (lai nodrošint kuošanu pa Juglaskanlu). Kopjais tilta platums ir 12.5m, bet garums 60m. Tilta balsti paredzti uz dztou pamatojuma. Tiltam paredzts 20m plats kuošanas gabarts. Tilta balsti paredztiuz pu pamatojuma.ve Nr.17. Satiksmes prvads pr dzelzceuKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona etru laidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 15.0m un ar brauktuves rpus izvietotu 1m platu tehnisko ietvi.Laiduma konstrukcija veidota no trauda sijm (4gab. vienai brauktuvei), kurasapvienotas ar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 17.35m (vienamkustbas virzienam), bet garums 70m. Tilta balsti paredzti uz dzto pu pamatojuma.ve Nr.18. TunelisMonolta dzelzsbetona tunelis ar brauktuves platumu 8m un abs puss 1.0m platmtehniskajm ietvm. Tunea garums ir 65m. Tunea balsti paredzti uz urbto vietas pupamatojuma.ve Nr.19. Satiksmes prvadsMonolta dzelzsbetona vienlaiduma satiksmes prvads ar brauktuves platumu 8m un 1mplatm tehniskajm ietvm abs prvada puss. Kopjais prvada platums ir 11.5m, betgarums 20m. Prvada balsti paredzti uz dzto pu pamatojuma.ve Nr.20. EstakdeMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu estakde ar brauktuves platumu8m un 1m platm tehniskajm ietvm abs estakdes puss. Kopjais estakdesplatums ir 11.5m, bet garums 175m. Estakdes balsti paredzti uz dzto pupamatojuma.36(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.ve Nr.21. Satiksmes prvadsMonolta iepriekšsaspriegta dzelzsbetona vairklaidumu satiksmes prvads arbrauktuves platumu 8m un 1m platm tehniskajm ietvm abs prvada puss.Kopjais prvada platums ir 11.5m, bet garums 155m. Prvada balsti paredzti uz dztou pamatojuma.Tec-1 PELNU NOSDLAUKU ŠRSOŠANAJauno autocea uzbrumu paredzts veidot uz noprofilta 0,5m biez smilts un bvgružusla, armjot to ar eotekstilu. Gadu gait labi nosdušos pelnu slni paredztsneaiztikt.9. Juglas tiltu variantu aprakstsve Nr.12. Tilta pr Juglas upi konstrukciju variantiKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona vairklaidumu tilts ar brauktuvesplatumu 15.0m un ar rpus izvietotu 1m platu tehnisko ietvi. Laiduma konstrukcijaveidota no mainga augstuma trauda sijm (5 gab. vienai brauktuvei), kurasapvienotas ar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta viena kustbas virziena platums ir17.35m, bet garums 234.5m, kas var mainties atkar no automaistrles plnarisinjumiem. Tiltam pieemt statisk shma ir piecu laidumu (L=45m) neprtrauktusiju tilts. Tilta balsti paredzti uz urbto vietas pu pamatojuma. Tiltam paredzts 30mplats un 5.6m augsts kuošanas gabarts. Skatt rasjumu BK-01/1.ve Nr.15. Tilta pr Juglas kanlu konstrukciju variantiKatram kustbas virzienam atsevišs traudbetona trs laidumu tilts ar brauktuvesplatumu 11.0m un ar rpus izvietotu 1m platu tehnisko ietvi. Laiduma konstrukcijaveidota no mainga augstuma trauda sijm (4gab. vienai brauktuvei), kuras apvienotasar betona brauktuves pltni. Kopjais tilta platums ir 14.35m (vienam kustbasvirzienam), bet garums 105m. Tilta balsti paredzti uz dzto pu pamatojuma. Tiltamparedzts 20m plats un 5.6m augsts kuošanas gabarts.10. pašumi.Analizjot nekustamo pašumu piederbu plnots automaistrles teritorij, redzams,ka visos trijos iespjamos automaistrtes izbves variantos ir sarežta situcijanekustpašuma struktra. To nosaka galvenokrt divi apsti:37(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.1. Automaistrles trases šrso daudzus pašumus, tan skaitprivpašumus un ldz ar to bs nepieciešams veikt pašumu atsavinšanu;2. Relatvi daudz ir pašumu, kuriem nav zinmi faktiskie pašnieki.Saldzinot automaistrles iespjamo trašu variantus pc pašreiz pieejamiem datiemvismaz platba fiziskajm un juridiskajm personm piederošo zemes pašumu ir IIIvariant – 15,3 ha ( I variant – 19,9 ha, II variant – 17,2 ha). Vienlaikus jem v,ka neskaidras pašuma attiecbas I variant ir par 5,3 ha, II variant par 8,1 ha, bet IIIvariant par 5,9 ha. Valstij piederošu pašumu visos trs automaistru variantos iraptuveni vien plat un veido no 25,1 ldz 29,8 % no jauna sarkans lniju plnotsplatbas.Visos trs gadjumos automaistrles trases daudzviet prdala pašumus. No zemesturpms izmantošanas plnošanas viedoka pozitvi vrtjams tas, ka lielkie pašumi,kurus sašel trase pieder valstij vai pašvaldbai. Vienlaikus visos trs automaistrlesiespjamos izbves variantos lieli zemes gabali pieder ar juridiskajm personm.Kopum saldzinot pieds trs alternatvas no zemes atsavinšanas viedoka,atz, ka III variants virzs pa teritorijas plnojum partajm ielas sarkanajmnijm un ldz ar to pašumiem te ir uzlikti noteikti apgrtinjumi.atz, ka esošajs sarkanajs lnijs, kuras pašlaik ir RD Satiksmes departamentalietošan procentuli visvairk no kops plnots automaistrles platbas atrodaszemes III variant (80%), bet vismazk – II variant (61%).11. vniecbas izmaksasTEP investciju izmaksas veido bvniecbas izmaksas, kas ir aprintas atbilstoši2006.gada cenm Latvijas tirg. RZTK realizcijas kontekst ir btiski emt v, ka šprojekta realizciju plnots veikt ar valsts un privtas partnerbas modea paldzbu(turpmk tekst VPP). Min metode RZTK gadjum paredz, ka privtais partnerispiesaista bvniecbai nepieciešamo finansjumu, veic bvniecbu, k ar nodrošinaobjekta uzturšanu noteikt laika posm. Tikai pc objekta (RZTK, taj skait ar1.posma) nodošanas ekspluatcij privtais partneris saem samaksu turpmkaj 20-30gadu laika posm no valsts/pašvaldbas par objekta bvniecbu un uzturšanu.emot v Latvijas situcijai saldzinoši lielo RZTK bvniecbas un ts finansjumaapjomu, ir pamats uzskatt, ka RZTK realizcij bs ieinteresti piedalties starptautiska38(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.roga bvniecbas uzmumi. Btisks aspekts minto uzmumu potencilajai dalbaiRZTK projekta realizcij ir spja piedt konkurtspgu pakalpojumu (finansjuma,vniecbas un uzturšanas) cenu saldzinjum ar Latvijas tirgus cenm.Pašreiz TEP ietvaros projekta realizcijas izmaksas pamat veido bvniecbas izmaksas.dz ar to VPP metodes izmantošanas kontekst ir btiski apskatt bvniecbas izmaksascits Eiropas Savienbas valsts, lai izdartu secinjumus par š metodes ietekmi uzkopjo projekta realizciju.Zemk redzamaj tabul ir parts saldzinjums starp Latvijas bvniecbas izmaksmun trs izvtu Eiropas valstu bvniecbas izmaksm. Par piemru ir izvtasLielbritnija, Beija un ehijas Republika, jo tajs saldzinoš laika period ir veiktadzvrtgu objektu izbve.Latvijas bvniecbas izmaksu saldzinjums ar apskatsvalsts bvniecbas izmaksm, %LielbritnijaBeijaehijasRepublika80 100 160Analze rda, ka Latvijas bvniecbas cenas ir sasniegušas vai ir oti ldzgas labklbasmea zi daudz augstk stvošu Eiropas Savienbas valstu cenm. Turpret ievrojami(par 60%) prsniedzot tdas valsts kehijas Republika bvniecbas izmaksas. ehijasRepublikas gadjum ir svargi piebilst, ka valst ir pieejami vietjie bvniecbasizejmaterilu resursi (dolomts u.c.).Apskatto valstu piemri liecina, ka VPP metodes izmantošanas gadjum pastv iespjapiesaistt starptautiska mroga bvniecbas uzmumus, kuru pieds bvniecbasizmaksas spj btiski konkurt ar TEP izmantotajm Latvijas bvniecbas izmaksm. Vljo vairk, emot v, ka Latvija ir visai ievrojami mazk attstta (skatot IKP uz vienuiedzvotju) valsts par apskattajm valstm, tad ir iespjams, ka pašreizs Latvijasvniecbas cenas neatspoguo objektvo bvniecbas pakalpojumu cenu Latvij.Saasinoties konkurencei, VPP metodes izmantošanas gadjum, ir pieaujams, kastarptautisko bvniecbas uzmumu pieds bvniecbas izmaksas btu btiskikonkurtspkas nek pašreiz Latvijas tirg novrojams bvniecbas izmaksas.39(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.12.Tehniski ekonomiskais pamatojums.12.1. juma objekts un satursgas Ziemeu transporta koridors (turpmk tekst RZTK) ir lielkais Rgas transportainfrastruktras projekts ps desmitgads. RZTK ir viens no pilstas plnotmaistrlo ielu tkla sastvdam, kas nodrošins tranzta satiksmes kustbu, uzemsgalvens starprajonu transporta slodzes un izvads ts uz jo ceu tklu.RZTK projekta mis ir izveidot rtu, ar pilstas ielm labi savienotu automaistrli, kasnodrošins satiksmes plsmu virzien uz Prdaugavu neskarot Rgas vsturisko centru.Tehniski ekonomiskaj pamatojum (turpmk tekst TEP) ir analizti 3 RZTK 1. posma(no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai) trases risinjuma varianti. Izstrto RZTKtrases variantu TEP tika modelts gan saska ar Rgas attstbas plna 2006. – 2018.g.prognoztajm maksimlajm nkotnes transporta plsmm, gan apskata RZTK1.posma izbves variantus, kas paredz veikt 1.posma bvniecbu atbilstoši esošajaiapbvei.Turpmk TEP kopsavilkum ir apskatts RZTK 1.posma trases variantu izbves iespjasatbilstoši relajai pilstas attstbas dinamikai.12.2. MetodoloijaProjekta ekonomisk novrtjuma mis ir analizt paredzto investciju ekonomiskssekas, saldzinot 2 scenrijus 25 gadu laika period:Investciju variants – jauns maistrles un infrastruktras izbve, ieguldot nozgasinvestcijas,zes variants - situcija, kur ir iespjams saglabt pašreizjo Brbas ielas stvokli arperiodiskiem uzturšanas darbiem un nepieciešambas gadjum ar apjomgiemremontiem. Šeit netiek iekauti nekdi uzlabojumi, kas samazintu uzturšanasizdevumus, kuri tdi paliek pašreiz lmen un nkotn pieaug.Ekonomisk analze ir veikta k izdevumu – ietaupjumu analze, ievrtjot svarspozcijas lineru bvju ekonomisks novrtšanas model. Izdevumu – ietaupjumuapjomu aprinšanas metode ir balstta uz labklbas teoriju.40(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Ekonomisks analzes rezultti ir sniegti k projekta pašreiz t vrtba (NPV),investciju iekšs ekonomisks efektivittes koeficients (IRR) un ieguvumu – izmaksuattiecbas rjs (B/C ratio) pie diskonta likmes 8%.Ekonomiskaj novrtjum ietverti šdi elementi:investciju izmaksas,vju ekspluatcijas un uzturšanas izmaksas,braucju laika ietaupjums,izmaias transportldzeku ekspluatcijas izdevumos,izmaias satiksmes negadjumu skait un to izmakss.12.3. Transporta plsmas prognozeCea faktisko lietotju (autobraucju) laika ietaupjums un kilometru skaits tiekmodelts, izmantojot esošo Rgas pilstas EMME satiksmes modeli. Autovadjumaršruta izvli un braukšanas trumu katr no maršrutiem EMME modelis nosakavienlaicgi, atkar no cea standarta un katra cea posma stvoka.Kopjais cea lietotju braukšanas laiks (stunds) un kopjais nobrauktais attlumskilometros ir noteikti gadjum, ja RZTK tiek, k ar ja netiek realizts, lai dotu iespjuaprint ieguvumus k starpbu. Modelis aprina transporta plsmu un ar to saisttoietekmi vidji nedas darba dien; šie lielumi tiek prvrsti gada vidjos rjos.Prognoz visp satiksmes pieauguma tendence Latvij tk lietota, lai aprintusatiksmes plsmu un ts radtos iespaidus visam pjam anal ietvertajam laikaperiodam.Izmantoti SIA “Imink’ izstrtie dati, prognoz izvrtta situcija, kad ir uzbts undarbojas viss Rgas Ziemeu transporta koridors.Attstbas pl model satiksmes intensitte paaugstinta pamatojoties uz augošoiedzvotju automobilizcijas lmeni, kas aprints atbilstoši SIA „IMINK” izstrtajamaprinam (Automobilizciajas lmenis Latvij), skat. sekojošo attlu:41(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Perspektvais iedzvotju automobilizcijas lmenis paaugstints, saska ar „Automobilizcijas lmea prognoze Latvij”42(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.12.4. Investciju un ekspluatcijas izmaksasInvestciju izmakss ir iekautas Ziemeu koridora 1. posma atbilstoši esošajaisitucijai aprins bvniecbas izmaksas 2006. gada cens.Investciju izmaksas LVL (bez PVN)1. variantsLVL2. variantsLVL3. variantsLVLMaistrle 43 650 200 43 628 467 43 543 591Inženierbves 409 615 240 126 619 000 78 233 200Viets ielas 20 332 614 11 535 018 57 468 897Brbas gatves posmarekonstrukcija1 256 375 2 561 325 2 723 000Komunikciju prvietošana 4 488 000 6 252 500 8 270 500Prettrokšu sienu uzstšana 33 000 000 27 032 000 18 075 000KOP 512 342 430 217 628 311 208 314 188Tiek pieemts, ka investciju izmaksas (celtniecbas darbu apjoms) pa gadiem sadalssekojoši:Izmaksu procents gad Kop 2009 2010 2011100% 30% 45% 25%12.5. Ekonomiskie rezulttiSekojoš tabula rda detaliztus rezulttus pie 8% diskonta likmes un pamatapiemumiem.43(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Rezulttu kopsavilkums - NPV 2012. gads, 2006. gada cenas, LVLIzmaksas:1. variants 2. variants 3. variantsInvestciju izmaksas -434 198 019 -184 434 815 -176 541 188Ekspluatcijasuzturšanas izmaksasun13 358 991 24 788 050 14 978 061Izmaksas, kop -420 839 028 -159 646 765 -161 563 256Lietotju ietaupjumi:Laika ietaupjumi, neto 499 273 800 482 136 200 510 421 300Satiksmesizmaksasnegadjumu2 458 000 2 458 000 2 458 000Mašnu ekspluatcijasizmaksas, neto1 325 000 1 336 000 1 302 000Lietotju ietaupjumi, kop 503 056 800 485 930 200 514 181 300Projekta šodienas vrtba(NPV) kopProjekta iekšsekonomisks efektivitteskoeficients (IRR)Ieguvumu / izmaksuattiecba68 676 400 301 495 385 337 639 9821.67% 8.78% 7.61%1.20 3.04 3.18Aplses rda, ka RZTK 1. posms jebkur izv trases variant dos kopjos netoekonomiskos ietaupjumus. Lielko dau ietaupjumu sniegs autobraucju laikaietaupjums (izteikts LVL), kamr pjie lietotju ieguvumi dod nelielu, tau svargudau no kop.44(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.13.Inženierkomunikcijas.13.1. Esošs komunikcijasProjekta teritorij identificti sekojoši komunlo pakalpojumu uzmumi :gas dens -gas Gze -gas Siltums -Latvenergo -gas Gaisma -Lattelekom -dens apgde un kanalizcija,Dabisks gzes piegde,Karstdens piegde,Elektroenerijas piegde,Ielu apgaismojuma ekspluatšana un uzturšana,Telefonsakaru/Telekomunikciju kompnija.Galven informcija tiek aprakstta turpmk.Teritorij atrodas dažas augstsprieguma elektrbas gaisvadu lnijas. Divas 110kVgaisvadu lnijas stiepjas gar ps teritorijas dienviddau no Jaunciema gatves ldzJuglas kanlam. Viena gaisvada lnija maina virzienu uz dienvidiem pirms kanlarsošanas pie esoš dzelzcea tilta. Otra gaisvadu lnija turpins gar psteritorijas dienviddau, kamr piekaujas Siltumelektrocentrles 1 (TEC-1) atrašansvietai pie Ezermalas un Viskau ielu krustojuma. Nkam 330kV gaisvadu lnijapievienojas pmajai teritorijai no “Alfa” tirdzniecbas centra puses gar Lizuma ieluun turpina stiepties dienvidvirzien no ps teritorijas (paralli iepriekš mintajai110kV lnijai), kamr sasniedz Siltumelektrocentrles 1 (TEC-1) atrašans vietu pieEzermalas un Viskau ielu krustojuma.Projekt automaistrle šrso šezera, Ezermalas, Viskau, Lizuma, Pakalniešu unrkalnes ielas, kurm izveidota attstta dens piegdes, lietus dens atvades unkanalizcijas cauruvadu tkls.Paredzts demontt un izbt no jauna densvadu d =800 mm un d=900 mm900m garum.Ezermalas ieldens tek pa 2m x 2m lielu kvadrtveidgu betona caurteku un ietekšezeram blakus esošaj l. Projekt paredzts 1100m gar posm šo lietuskanalizciju prbt.45(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Ziemevirzien no Mrkalnes ielas blakus Juglas kanlam atrodas ar funkcionjošNotekdeu su stacija ar d=800mm maistrli, pa kuru caur pmo teritorijurskn deus no stacijas uz Rgas pilstas kanalizcijas tklu Gaujas iel.Paredzts prbt šo lietus kanalizcijas kolektorus 1300m garum.Siltumtkli (d=300÷800 mm) izbti Gaujas, šezera un Ezermalas iels, kuriparedzti demontt un izbt no jauna 1900m kopgarum.Projektjam automaistrles skuma posm-ldz Viskau ielai (km 0÷2,2) novniecbas zonas bs „jiznes”: ja spiediena gzes vads (d=159÷219mm) 2750 m garum , vidja spiediena gzes vads (d=159÷525mm) 800m, augsta spiediena gzes vads (d=530 un 630mm) 1050m.14.Norokam grunts un augsne. Bvniecbas laik radušiesatkritumi.Norokamo grunti bvniecbas laik paredzts depont rekonstru cea posmuuzbrumos, tas ir izmantot atkrtoti. T k rekonstru cea uzbrums prasa vairkgrunts, nek iegst norokot, tad ts deponšanas problma vispr nepastv. Ardemonttais esošo ielu segums tiks izmantots jauns cea kltnes uzbruma unembu sla veidošanai. Norokam augsnes virskrta tiks izmantota jaunbjamcea ierakuma un uzbruma nogžu un ar pieguošs teritorijas prklšanai arauglgo slni.Jaunbjam autocea trase aiz Viskau ielas km 2,3÷2,8 šrso Siltumcentrles(TEC-1) pelnu nosdumlaukus. Uzbrtais pelnu slnis (4-4,5m) mintaj posmnosegts ar apmram 0,5m biezu smalkas smilts un bvgružu sajaukumu. Jaunoautocea uzbrumu paredzts veidot uz noprofilta 0,5m biez smilts un bvgružusla, armjot to ar eotekstilu. Gadu gait labi nosdušos pelnu slni paredztsneaiztikt.Sadzves atkritumi, ko rads cea bji darba viet, tiks savkti atkritumu tvertnsvai maisos un nogti izgztuv parastaj krt.46(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.15.Autocea bvniecbai nepieciešamie dergie izraktei unvmaterili.Autocea bvniecbai nepieciešamie dergie izraktei un bvmateriliPlnots automaistrles bvniecbai dergie izraktei bs nepieciešamiautocea uzbruma un drenjoša sla izbvei, cea pamatiem un nomaunostiprinšanai un seguma bvniecbai. Šaj skiu projekta izstrdes stadij irnoteikts aptuvens bvdarbu veikšanai nepieciešamo dergo izrakteu un bvmateriluapjoms.vniecbas darbiem nepieciešamo galveno dergo izrakteu unvmaterilu aptuvenais apjomsIzejviela Izmantošana AvotsApjoms,kst. m 3GruntsAutoceauzbruma izbveiNo vietm grantssmiltsatradnm1098SmiltsDolomta šembasGranta šembasDrenjoša slaizbvei)Autoceapamatiem unnomaunostiprinšanaiAutocea segaspamatamNo vietm grantssmiltsatradnmPlnots ievest norvalstmPlnots ievest norvalstm420209102Asfaltbetons(3 krtas)Autocea segumaizbveivuzjaražotne108Automaistrles bvniecbai iespju robežs ieteicams izvties vietjas izcelsmesdergos izrakteus: smilti granti. Ldzvrtgas kvalittes dergos izrakteus, iespjamsiegties ar kaimivalsts, kas var bt ekonomiski izdevk.Izmantotajiem materiliem jatbilst autoceu bvniec noteiktajm prasm, koregul valsts standarti un normatvie akti. Svargi, lai drenjoša sla izbveiizmantotu rupjgraudainu smilti vai grants smilts maisjumu ar labm drenjošmpašm, kas nodrošintu optimlu mitruma novadšanu no automaistrlesaugšjiem sliem.Projektjam automaistrles tuvum Rgas rajon atrodas vairkas dergo izrakteuatradnes, kuras var piln nodrošint plnoto darbbu ar vism nepieciešamajm47(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.izejvielm. Tuv smilts atradne, kur notiek ieguve, ir „Jugla”. Bez tam, Inukalnaun Garkalnes pagast ir izvietota liela smilts-grants atradne „Garkalne”, dažupagast – „Gauja”, Saulkrastu lauku teritorij un Carnikavas novad – smilts atradne„Vecdaugava” un smilts-grants atradne „Lilaste”. Vism šm atradnm noteiktaisizmantošanas veids ir bvniecba un ceu bve. Attlums no šm atradnm ldzjaubjamajai trasei ir 20 – 30 kilometri. T k bvdarbos plnots izmantotapmram 1518 tkstošus kubikmetru smilts un grants, iepriekšminto atraduizpto krjumu atlikums 2007.gada janv ir pietiekams minto apjomu ieguvei. Šsatradnes gan pc to izmantošanas veida, gan ar pc krjumu apjomiem tiek ieteiktasizmantošanai plnot autocea bvniecbai. Pamatinformcija par plnotajamautoceam tuvko smilts un grants atradu raksturlielumiem sniegta tabul.Brbas iela dubliera tuvkaj apkrtn esošs dergo izrakteu atradnes,kas izmantojamas autocea bvniec(Avots: Latvijas vides, eoloijas un meteoroloijas aentras Latvijas dergoizrakteu atradu reistrs, 2007.)Atradnesnosaukums(pases Nr.)Garkalne(162)Gauja (807)Vecdaugava(810)Jugla (1849)Lilaste (1027)Atrašansvieta RgasrajonDerizrakteaveidsIzmantošanasveidsKopjaiskrjumuatlikums uz2007.g.janvri, tkst.m 3Garkalnes unInukalna smilts vniecbai 4 734,01pagasts smilts, grants bvniecbai 2 747,75dažuvniecbai,smiltspagasts,ceu bvei5 861,20Saulkrastulaukuteritorija,CarnikavasnovadsRopažupagastsSaulkrastulaukuteritorija,Carnikavasnovadssmiltsvniecbai,ceu bvei 62 700,00smilts ceu bvei 6 041,30smilts, grantsvniecbai,ceu bvei3 340,0048(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Mins atradnes nav viens - iespjama ar citu Rgas rajon esošo atraduizmantošana. Nevar izslgt ar iespju, ka, pamatojoties uz eoloisks kartšanas undergo izrakteu meklšanas darbiem, šs automaistrles bvniecbai ekonomiskipamatota var bt jaunu atradu izpte un apgšana vai ar esošo paplašinšana.Dolomta šembu ieguve plnot autocea tuvum notiek Salaspils lauku novadatradn „Saulkalne” un Ropažu novad – atradn „Kalnieši”. Tau šo atradudolomta kvalitte nav atbilstoša projektjamai automaistrlei nodrošinmajmkvalittes prasm, jo tm ir zema un plnotajam objektam neatbilstošatriecienizturba. Dolomtu autoceu bvniecbai vl Latvij iegst Aizkraukles rajonatradn “Pavias”. Šaj atradn neliels daudzumos ir pc t triecienizturbasatbilstošas kvalittes dolomts, tau t apjomi ir nelieli, t tiek plnots, ka dolomtsautomaistrles bvniecbai bs jieved no Lietuvas, piemram, Akmenes.Automaistrles bvniecbai nepieciešamo granta šembu iegde notiks rvalstsSkandinvija vai citur.uzver, ka skiu projekta izstrdes gait netiek detalizk risints jautjums pardergo izrakteu izmantošanu no konkrtiem karjeriem vai iepirkšanu. Preciztsvdarbiem nepieciešamo dergo izrakteu un bvmaterilu apjoms tiks noteiktstehnisk projekta izstrdes stadij. Savukrt bvdarbiem nepieciešamo dergoizrakteu ieguves karjeru izvli, k ar valstis un firmas, no kurm iepirks bvdarbiemnepieciešams granta šembas un dolomtu izvsies bvuzjs plnojotvdarbu veikšanu. Bvdarbiem nepieciešamo dergo materilu iegde untransportšana msdienu Eiropas tirgus apstos tiek arvien plašk veikta visos tajosgadjumos, kad tas ir ekonomiski izdevkDergo izrakteu transportšanai uz bvdarbu vietu izmantojami esošie valsts,reiona un viets nozmes autocei atkar no izvs atradnes atrašans vietas.gas pils bvmaterilu transportšanai no atradnm izmantojama Brbas gatveno autocea A2 vada R un plnots automaistrles teritorija. Dergo izrakteutransportšana uz bvdarbu vietu uz laiku (bvniecbas period) palielins kravasautotransporta plsmu mintajs iels, tau ts laik transportšanai nebs jierkojauni pagaidu cei. Piegtie dergie izraktei tiks novietoti jauns automaistrlesvniecbas viet konkr sla izveidei. Dergo izrakteu novietošanai nebs49(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.nepieciešamas papildus teritorijas rpus plnotajm sarkanajm lnijm. T varuzskatt, ka bvmaterilu transportšanai un novietošanai bvdarbiem paredztajteritorij bs slaicga ietekme uz kravas transporta palielinjumu automaistrlesvniecbas laik.Objekta uzturšanai nepieciešamais materilu daudzumsUzturšanai nepieciešamais materilu daudzums bs laika apstu svrstbu robežsun ldzgs citu šda tipa autoceu uzturšanai nepieciešamo materilu daudzumam.Materili bs nepieciešami objekta uzturšanai ziemas apstos un ikgadjiemsezonas (pavasaris, vasara, rudens) darbiem.Ziemas apstos atbilstoši Rgas maistrlo ielu uzturšanai izmantotajam vidjammaterilu apjomam 2006./2007.g. ziem un vienu kvadrtmetru tika izlietots 0,95 kgls, 1,12 kg smilts sls maisjums (sls saturs 10 - 15 %). Projekttaisautomaistrles asfalta kljums, ietverot uzbrauktuves un nobrauktuves, ir aptuveni493 000 kvadrtmetru. Izmantojot šo pamatinformciju, var plnot, kaautomaistrles uzturšanai ziem bs nepieciešami 468,35 tonnas sls un552,160 tonnas sls un smilts maisjuma, kur sls ir robežs no 55,216 ldz82,824 tonnm, bet smiltis – no 469,336 – 496,944 tonnm. Gar automaistrli irprojektta slgtdens atvadu sistma, kur tiks savkts izšdušais sls un sniegs. k automaistrles malas ir projektts norobežot ar bortakmeiem, ziemizkaiss smiltis uzkrsies uz ts seguma un ziemas beigu posm un pavasar bsnepieciešams ts savkt. Plnotais savcamo smilšu apjoms ir vrtjams ldzgs tam,kurš tiks izkaists uz autocea, jo, kaut gan neliela daa smilšu iespjams kop arizkusušu sniega ieskalosies lietus deu kanalizcij, bs ar papildu smilšu nobirumsno automašm.Ikgadjie sezonas darbi ietver automaistrles un t inženiertehnisko objektuuzturšanas paskumus: asfalta seguma bedršu remontu, salauzto barjeru, margu,bortakmeu un citu infrastruktras elementu labošanu, autocea laistšanu,slaucšanu (ar jau minto ziem kaisto smilšu savkšanu), atkritumu savkšanu uncitus darbus. paša uzmanba tiek pievrsta tiltu un estakžu uzturšanai, kas bezmintajiem darbiem vis automaistr vl ietver uzbrauktuvju un nobrauktuvju50(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.uzturšanu, densteku tšanu, elementu krsošanu. Šaj skiu projekta izstdesstadij netiek aprints objekta sezonas uzturšanai nepieciešamo materiludaudzus. Tas nosakms objekta ekspluatcijas laik, ik gadus novrtjot bojjumusun nepieciešamo automaistrles uzturšanas darbu apjomu.16.Perspektvo transporta plsmu sastva un intensittesraksturojumsTransporta plsmu aplses Ziemeu koridoram posm no autocea A2 ievada R ldzVairoga ielai veiktas, balstoties uz Rgas Attstbas plnam 2006.-2018. g.paredztiem izejas datiem, t.sk. iedzvotju un strjošo skaitu. Iedzvotjuautomobilizcijas lmenis pieemts saska ar "Iedzvotju automobilizcijas lmeaprognozi Latvij". Saska ar augstkminto prognozi, automobilizcijas lmenis R2018. gad sasts ap 400 tehnisk gatav esošm vieglm automašm uz 1000iedzvotjiem, ttad, vairk k bija paredzts augstkmintaj Rgas Attstbas pl.17.Ainaviskais raksturojumsDetalizka informcija par ainavm, troksni, biotipiem un citiem ekoloijasjautjumiem ir atrodama Ietekmes uz vidi novrtjum.ga atrodas Piejras zemien Rgas la dienvidu piekrast. Plnot Brbas ielasdubliera trases atrodas Rgas ZA da, šezera dienvidu piekrast. Trases teritorijsastopami Baltijas ledus ezera un Litornas jras ldzenuma, prpstu ldzenumu aratsevišm sm km, kpu masvu un joslu, aluvilie palieu ldzenumi, k arupes ielejas eomorfoloiskie reljefa tipi.18. Vrtjams teritorijas ainavas un to raksturojumsEzera ainava. šezers plešas gar trases Z dau. Ezera krastu veido zema pavu josla,kas tk no ezera priet kpu smilts izveidotos paaugstinjumos, kas galvenokrtapauguši ar kokiem un krmiem. Trases teritorijas tieš tuvum atrodas mazaisbeltis. Izteiktais kpu reljefs un mežs to norobežo no atkls šezera ainavas.Upes ainava. Jugla ir Juglas ezera noteka uz šezeru 3.4 km garum. Juglas(Meldrupes) ainavu telpa vizuli saplst ar Juglas kanla ainavu un ir cieši saistta aršezeru un Juglas ezeru.51(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Priežu meža ainava. Trases teritorij vai tieša ts tuvum vietm sastopamas sausopriežu mežu audzes uz vja prpstm smilts km. Mežu audzes saglabjušs piešezera un Bbelša, pateicoties saposmotajam kpu reljefam un smilts augsnei, kasapgrtinjusi teritorijas izmantošanu apbvei. Mitrajs starpkpu ieplaks, gar Juglasupi vrojamas lapu koku audzes. Ainaviski nozga ir apjom Bukultu meža ainavutelpa, kas trasei piekaujas ZA da. Bukultu meža ainavu telpu veido teritorijairaksturgie plašie sausie priežu mežu masvi. Nozga ir Bbelša – Šmera –Biernieku meža ainavu telpa.avu ainava. Applstošs pavas un niedrji spj labk saglabt savu klajo ainavupašo mitruma apstu d, kas neauj tiem aizaugt krmiem un kokiem.To raksturgi var redzt pmaj teritorij, kur daudzviet šezera krast, aplstošsteritorijs, vrojami plaši niedrji. Ps klajajs teritorijs, piemram, pavs garPakalniešu ielu, netiek veikta nekda saimniecisk darbba, kas uzturtu pavuainavu, ldz ar to tajs sasjas koki un krmi, prvršot to meža jaunaudz.Savrupmju apbves ainava. Bukultos un Makšernieku ciematam piegulošajsavrupmju apbves ainav domin padomju laik bs privtmjas ar nelieliempiemjas drziem. Makšernieku ciemata savrupmjas iespiedušs Bbelša mežamasva ks.imenes drziu ainava. Teritorijas A da domin Juglas – Milnas dckas imenesrziu ainavu telpa, ko sadala, šobrd neizmantots, plašs dzelzcea infrastruktrasobjekts.Daudzstvu dzvojams apbves ainava. Apskattaj teritorij vairs viets izkaistapadomju laika tradicion daudzstvu dzvojam apbve.Savdabgs ir saldzinoši lielais kazarmu un militra tipa mbu iestžu patsvarsaplkotaj teritorij. Atseviši izdalms iekurkalns ar savu 20.g.s. skuma mazstvuun daudzstvu apbvi.Tehnisk un rpniecisks apbves ainava. Trases teritorijas R da var izdalt plašupniecisko un tehnisko ainavu koridoru, kur lielko teritoriju aizem TEC-1.pniecisks ainavas telpa aizstiepjas ldz pat “Rgas dzirnavnieka” teritorijai.52(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.18.1. Ainavu esttiskais vrtjumsParedzs darbbas teritorijas iekš ainavisko telpu struktra un raksturs ir oti“raibs”, to nosaka teritorijas vrts dabas ainavas, daudzs degrads urbanizsainavas.Augstvrts ainavas. šezera ainava ir esttiski oti augstvrtga, paši ar plašajiemvidjiem un tliem skatiem. Juglas upes un kanla ainavas kvalitti un savdabbuveido no šezera plašuma atširgie šaurkie linerie skati un dominjošais lapukoku apaugums krastos. Mež pie Bbelša ezera vrojama esttiski augstvrtgaainava, kur galveno lomu sp vecs, skrajs priežu audzes ks ezera krastos, nevelti teritorija ir iecienta iedzvotju atptas vieta.Degrads ainavas. Apskats teritorijas urbaniz ainavas esttiskais vrtjumsir visai negatvs. Liels rpniecbas teritorijas raksturojamas k degradtas, ekstensviizmantotas, vizuli nepievilcgas, nomcošas. Vizuli un funkcionli sadrumstalota irMakšernieku ciema ainavas telpa, š teritorija rada haotisku, nekoptu iespaidu unkopum ir vrtjama k ainaviski mazvrtga, pat degradta. K tipisku esttiskidegradtu ainavu teritorij var piemint Pakalniešu ielas pavu ainavu telpu, kasstrauji aizaug ar krkliem un paši smilts rkšiem. Pavu un imenes drziuteritorijs ir liels sadzves un celtniecbas atkritumu piesojums.Dominantes. Teritorij atrodas pat Rgas mrog nozga tehniskas dabas vizudominante – trs augstie TEC–1 skurstei. Netlu no TEC-1 atrodas divi atsevišidaudzstvu dzvojamo ku puduri, kas paceas ldz 12 stviem. K vl vienupnieciska rakstura ainavas dominanti jpiemin “Rgas dzirnavnieka” augstie korpusi.Skatu lnijas. Daudzas augstvrtgas, plašas skatu lnijas paveras uz šezera ainavutelpu. Pievilcgas, meža ierobežotas skatu lnijas vrstas uz Bbelša ezeru. ŠrsojotJuglas upi paveras vairki esttiski augstvrtgi skati uz upi un šezeru, bet vairkasskatu lnijas atduras degradtaj Makšernieku ciemata ainavu telp. Vienmuasnepievilcgas skatu lnijas paveras prvietojoties pa Ezermalas ielu, Pakalniešu ielu, kar teritorij pie “Rgas dzirnavnieka”.53(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.18.2. Ainavu ekoloiskais vrtjumsAugstvrtga maz prveidota ainava. paši ekoloiski augstvrtgas ir pie Bbelšaezera saglabjušs 130-190 gadus vecs priežu audzes un Bukultu meža ainavas.Trases teritorija robežojas ar dabas liegumu “Jaunciems”, kas ietver dau šezera unBukultu meža ainavu telpas, apliecinot to augsto ekoloisko vrtbu. Vl k ekoloiskirtgas jpiemin prplstošs niedrju platbas.Daji prveidota ainava. Lielkoties piergas pavas netiek regulri apsaimniekotas.Pakalniešu ielas pavu ainavu telpa strauji aizaug ar krkliem un paši smiltsrkšiem,kas spgi izplešas ar saku dzinumiem. Pavu ainavas ekoloisk vrtba tiekzaudta.Urbanizta ainava. paši daudzie rpnieciskie uzmumi gadiem ir degradjušiteritorijas ekoloisko ldzsvaru, ar pc uzmumu darbbas beigšanas nav veiktanekda ainavu ekoloisk rekultivcija. Arimenes drziu un privtmju teritorijuekoloiskais vrtjums ir zems, vietm pat iespjams gruntsdeu un augsnespiesojums. Nedaudz labka situcij vrojama da savrupmju un daudzstvudzvojamo mju teritorijs, kur nav vrojama liela ekoloisk daž, bet vismazvide nav degradta, jo t tiek kopta.Rekrecijas objekti trases tuvum. Bbelša ezera apkrtne ir iecienta iedzvotjuatptas vieta. Pie ezera ir izveidota trases teritorij vien ofici peldvieta arglbšanas staciju. šezera krastos trases teritorij un ts tuvum nav nevienasoficili ierkotas atptas vietas, bet cilvki labprt atpšas ezera krastos pieJaunciema gatves, k ar Pakalniešu ielas teritorij.18.3. Ainavu kultrvsturiskais raksturojumsPlnots trases teritorij vai tieš ts ietekmes zon nav neviena Valsts aizsargjamkultras un vstures piemineka.Ainavisko vrtjumu daudzviet mazina visuresošais lielais sadzves atkritumupiesojums, mazdrzii, daudzi no kuriem netiek apsaimniekoti, un ir kuvuši paratkritumu izgztuvm. Pamesti vai maz izmantoti rpniecbas objekti ar lielu platbuun iespaidgu izmru, nekoptm bm, dzelzcea infrastruktra samazina ainavas54(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.vizulo kvalitti. Ainava ir izteikti urbanizta, visur redzamas cilvka darbbas pdas(prsvar negatvas). Turpret vizuli nozgi un augstvrtgi ir tlie skati uz šezeraklaju, uz prmitrajm, cilvkiem nepieejamajm niedrju teritorijm, k ar mežaainava pie Bbelša un Bukultos.18.4. Trokšu analze un paskumi to novršanai18.4.1. Izejas dati un avotiIzejas dati trokša situcijas izptei izbjam Brbas ielas dubliera teritorij tikasaemti no Rgas ilgtspgas attstbas vides centra „Agenda 21”. Galvenie trokšaavoti, kas raksturo akustisko situciju mintaj teritorij, ir Brbas un tai piegulošoielu autotransporta satiksmes troksnis, teritoriju šrsojošs 6. un 11. tramvajanijas, k ar dzelzcea radtais troksnis posm no Rgas robežas ldz Vairogu ielai.18.4.2. Trokša piesojuma prognoze pc 1., 2., un 3.varianta trases izbves bez prettrokša paskumu veikšanas1. varianta trase posm no šezera ielas ldz Juglas kanlam modelta uz 7mestakdes, 2. varianta trase modelta bez pašiem tehniskiem risinjumiem, bet 3.varianta izbve šezera ielas posm no Vairogu ielas ldz Ezermalas ielai modeltatunel.Kopum trokša emisiju lmenis, saldzinot starp variantiem, mains atkar no trašuizvietojuma.1. varianta trases izbves gadjum, saldzinot ar pjiem variantiem, vrojamasmazkas trokša emisijas estakdes tuvum. Tas izskaidrojams ar to, ka estakdesplatforma darbojas k šrslis trokša izplatbas ce un t k troksnis ir modelts 4maugstum, bet pieemts, ka estakde atrodas vidji 7m augstum, trokša lmenis,kas sasniedz 4m, ir vai nu estakdes platformas „aiznots” vai skaa ir zaudjusieneriju, veicot lielku ceu ldz emisijas vietai.2. varianta trases izbves gadjum posm no Vairogu ielas ldz Ezermalas ielai,saldzinot ar pjiem diviem izbves variantiem, btu sagaidmas visliels trokša55(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.emisijas, pie daudzstvu dzvojamm m uz rietumiem no šezera ielas sasniedzotpat 75dB(A) un vairk. k 3.variant paredzta maistrles iebve tunel, kas modelta posmam noVairogu ielas gandrz ldz Ezermalas ielai, šeit trokša lmenis pc varianta izbvesatrastos 55-60dB(A) robežs dienas laik un 45-50dB(A), vietm brauktuvju tuvumdz 50-55dB(A) robežs nakts. Uz rietumiem no 3. variant paredz tunea,dzvojams daudzstvu mjas sasniegtu 55-60dB(A) liels troksnis, ko rada Ezermalasun Kokneses prospekta summrais satiksmes troksnis. Nakt šeit troksnis sasniegtu45-50dB(A), bet vairk virzien uz Ezermalas ielas pusi 50-55dB(A), pie ielaituvkajm m par aptuveni 5-10dB(A) prsniedzot trokša robežvrtbas. k tk 2. un 3. trases izbves varianti ir ldzgi, tie tiks raksturoti kop.Lielas trokša emisiju izmaias 2. vai 3. varianta izbves gadjum ir sagaidmasbu iestžu teritorij Ezermalas iel 6 un 8.oti augsts trokša lmenis abos izbves variantos – 2. un 3., tiktu sasniegts uzaustrumiem no Ezermalas ielas mbu kompleksa esošaj daudzstvu dzvojam unplnotajs jauktas apbves teritorijs, it paši 3. trases variantam.Brbas dubliera 2. un 3. trases varianti aiz Ezermalas ielas tk šrso šobrdneapdzvotas vai maz apdzvotas teritorijas, izbves gadjum trokša zi ievrojamiietekmjot dzvojams kas Pakalniešu ielas tuvum. Ar tk 3. variant tiekrsota esoš Makšernieku ciemata slgto garžu teritorija un daji mazstvu kuteritorija. Aiz Juglas kanla maistrle šrso mazdrziu teritoriju – 2. trases izbvesvariantam teritorijas ziemeu da, 3. variantam ts dienvidu da, piesldzotiesJaunciema gatvei. Raksturojot abu maistru trokša emisiju šaj posm, ldzgi kiepriekš raksturotaj Pakalniešu ielas posm tiks sasniegtas un prsniegtas trokšarobežvrtbas. Aiz Juglas kanla maistrle šrso mazdrziu teritoriju – 2. trasesizbves variantam teritorijas ziemeu da, 3. variantam ts dienvidu da,piesldzoties Jaunciema gatvei. Raksturojot abu maistru trokša emisiju šajposm, ldzgi k iepriekš raksturotaj Pakalniešu ielas posm tiks sasniegtas unrsniegtas trokša robežvrtbas. Posm no maistrles uz dienvidiem ldzSalamandras ielai atrodas un plnotas jauktas un dzvojams teritorijas, kur trokša56(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.menis dien atrodas vidji robežs. T k šeit plnots (atauts) izbt dzvojamsun jaukta lietojuma kas no Salamandras ielas ldz pat Juglas kanlam, btunepieciešams veikt paskumus, kas mazintu troksni.Uz austrumiem no Jaunciema gatves, k ar uz DR pc Brbas ielas dubliera izbvesparedzama ievrojama trokša ietekme uz mazstvu dzvojamo ku, k ar jauktasapbves teritorijm. Lai trokša lmenis neprsniegtu robežvrtbas, btunepieciešams veikt paskumus, kas samazintu šo lmeni. Savukrt, uz ziemeiem noJaunciema gatves, kur plnota jaukta apbve, kas pret troksni aizsarg šobrdesošs ražošanas teritoriju kas.Bez aplkotajm plnots automaistrles trokša ietekmes teritorijm, trokšapieaugums sagaidms ar uz attm dzvojamm teritorijm starp Brbas gatvi undzelzcea sliedm posm no Lizuma ielas ldz Mrkalnes ielai.18.4.3. Trokša piesojuma prognoze pc prettrokšasienas izbves 3.varianta traseiPrettrokša paskumu veikšanas iespju izvrtšanas nol 3. trases variantam tikamodeltas trokša emisijas situcijai, ja abpus jaunbjamai automaistrlei posmno šezera un Ezermalas ielu krustojuma ldz Jaunciema gatvei tiktu izbtas,galvenokrt absorbjošas (atstarošans efekta mazinjums par 8dB(A)) prettrokšasienas.Vadoties pc modelšanas rezulttiem ar prettrokša sienu, dzvojamo ku apbvesteritorijs ir nepieciešams veikt papildus prettrokša paskumus, kas autu samazinttroksni par vl vismaz 5-10dB(A).Iespjamie veicamie papildus prettrokša paskumiPaskumus trokša lmea mazinšanai var iedalt aktvos, pasvos un uz trokšaierobežošanu avot orienttos paskumos.Aktvie prettrokša paskumi ietver uz aizsardzbu pret troksni orienttus plnošanaspaskumus (trases izvietojums, apbves plnošana), prettrokša sienu un vauvniecbu, trases izvietojumu padziinjumos, zem piln, daja prsega vai tunel.57(58)Izstrja: p/ssadarb ar

gas Ziemeu transporta koridora 1. posma auto-maistrles, no Vidzemes šosejas ldz Vairoga ielai (Brbas ielas dublieris), skiu projekts.Pasvie paskumi k, piemram, troksni mazinošu logu iebve, ku rsienu, durvjuun jumta segumu stiprinšana, veicami tikai tad, kad akt aizsardzba pret troksninenodrošina pietiekamu aizsardzbas lmeni.Pie prettrokša paskumiem avot pieskaitmi troksni mazinošs autocea segums,automašnu trokša (motora, bremžu, riepu un izpju darbbas) mazinšana, taudi risinjumi pagaidm Eirop ir maz pti un nepopulri (relatvi drgi).18.5. Dabas liegums „Jaunciems”Plnots automaistrles izbves vieta atrodas dabas lieguma „Jaunciems” (kods5246) tieš tuvum. Jaunciema dabas lieguma bioloisks vrtbas ir aizsargjamasLatvij un Eirop. Dabas liegums ir iekauts Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozmesaizsargjamo dabas teritoriju sarakst (kods LV0524600).58(58)Izstrja: p/ssadarb ar