Ārpus meža zemes augošu ciršanai iespējamu koku, krūmu un zaru ...

1Ārpus meža zemes augošu ciršanai iespējamu koku, krūmu unzaru biomasas ieguves avotu pētījumi LatvijāKārlis DaugeLatvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāteAspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050E-pasts: dauge@lanet.lvKoksnes biomasa, ir viena no galvenajiem Latvijas atjaunojamiem energoresursiem,kas valstī ir pietiekošā daudzumā, bet vēl netiek pietiekami efektīvi izmantota. Ar koksneskurināmo saprot bioloģiskas izcelsmes kurināmo, kas ietver koksni, mizu, skujas un lapas.Kurināmā pamatā ir koks, un tā sastāvdaļas, kuras nav ķīmiski pārveidotas. Visbiežāk piekoksnes kurināmā tiek pieskaitīti: malka, mežizstrādes cirsmu atliekas (zari, galotnes, skaidas,pameža sīkkoksne, saknes fragmenti, celmi un citi), kokrūpniecības blakusprodukti(atlikumi), dedzināmās šķeldas (īpaši sasmalcināta biomasa, ietver sevī koksni, mizu, skujasun lapas). Šāda biomasa tiek iegūta, sasmalcinot koksni ar rotējošām vai cita veidaspecializētām mašīnām. Pie koksnes kurināmā pieskaita arī biomasas gala produktus(kokskaidu briketes, granulas un citus) un koksnes pirolīzes gala produktus (kokogles,šķidrais kurināmais un gāze).Autors promocijas darbā ir pētījis ārpus meža zemes augošu koku, krūmu un zarubiomasas ieguves 12 avotus:1. Pilsētu un pagasta pašvaldību teritoriju zaļās zonas;2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības;3. Meliorācijas grāvju sistēmas;4. Augstsprieguma elektrolīniju aizsardzības zonas;5. Zemsprieguma elektrolīniju aizsardzības zonas;6. Valsts, pašvaldību (pagastu) dažādas nozīmes autoceļu aizsardzības joslas;7. Dzelzceļu aizsardzības joslas;8. Kalnus;9. Upju un ezeru piekrastes zonas;10. Baltijas jūras piekrastes zonas;11. Gāzes vadu aizsardzības zonas (Nav vēl pētītas);12. Pārējie ārpus meža zemju teritoriju koku un krūmu biomasas ieguves avoti;Atslēgas vārdi: Ciršanai iespējamie koki, krūmi un zari, bioenerģētika, atjaunojamieenergoresursi, kurināmā kvalitātes vadība.1. Krūmu un koku apjomi LatvijāAutors ir veicis pētījumus ārpus meža zemes augošu ciršanai iespējamu koku, krūmāju(krūmu) un zaru, tai skaitā parku un ielu apstādījumu kopšanas darbu un ātraudzīgoenerģētisko kārklu plantāciju koksnes biomasas plūsmu vadības iespējas Latvijā. Pētotiespējas sekmēt šās biomasas racionālu un efektīvu izmantošanu bioenerģētikā kāatjaunojamus energoresursus, kas papildus valstī var nodrošināt enerģijas daudzumapieaugumu. Ārpus meža zemes augošu ciršanai iespējamu un nocirsto koku, krūmu (krūmāju)un zaru biomasu apjomi bija izvērtēti Rīgā, Kuldīgā, Liepājā, Alūksnē, Cēsīs un Koknesespagasta Bormaņu ciematā, izmantojot pētījuma anketu, statistikas datus un intervijas. Laika

2periodā 2004–2006. gadam šajās pilsētās un Bormaņu ciematā tika noteikti un analizētinocirsto koku, krūmu un zaru apjomi m 3 (sk.1.tab.).Autors, veicot pētījumus ārpus meža zemes valsts teritorijās, konstatējis, ka augošokrūmu (krūmāju) platības ir ievērojami lielākas nekā Latvijas Valsts Zemes dienests uzrādījisizsniegtajos datos. Valsts Zemes dienesta izsniegtajos datos, analizējot pēdējo desmit gaduperiodu, zemes sadalījumā pēc tās lietošanas veida redzams, ka krūmāji aizņem 1,8%, jebaptuveni 115 tūkst. ha no kopējās valsts zemes platības. Autora pētījumi savukārt pierāda, kaārpus meža zemes teritorijās brīvi dabā augošie krūmāji aizņem 10%, jeb 639 tūkst. ha novalsts kopējās zemes platības (sk.1. att.). 1. attēlu autors ir veidojis, izmantojot Valsts Zemesdienesta operatīvo informāciju un izsniegtos datus.Lai izpētītu zemes sadalījumu pēc tās lietošanas veida pēc valsts zemes dienestadatiem, pēc kuriem krūmāji Latvijā sastāda 1,8%, jeb aptuveni 115 tūkst. ha no kopējās valstszemes platības [8], autors analizējis 1. attēlu.1,8%3,9%3,6%1,4%2,0%Krūmāji -1,8%Purvi - 3,9 %38,3%4,3%Zem ūdeņiem -3,6%Pagalmi - 1,4%Ceļi - 2,0%Pārējās zemes -4,3%44,7%Meži - 44,7%Lauksaimniecībāizmantojamāzeme - 38,3%1. att. Pēc valsts zemes dienesta datiem zemes sadalījums pēc tās lietošanas veida [8].No 1. attēla izriet, ka krūmi valsts zemes teritorijās sastopami tikai 1,8% no kopējāsplatības, kas liek domāt, ka krūmi nekur citur vairāk neaug, kā vienīgi zemes platībās, kurāsValsts zemes dienests ir veicis zemes mērīšanas darbus. Autora pētījumi ir pierādījuši tiešipretējo, ka krūmi aug uz visām valsts zemes teritorijām, ja kāda zemes platība, piemēram, uzvienu gadu atstāta neapsaimniekota.Autors, pēc intervijas ar Valsts Zemes dienesta darbiniekiem, izdarīja secinājumus.Darba 1. attēlā ir parādīti krūmāji 1,8% no visa zemes sadalījuma, kuri ir konstatēti, veicotLatvijā zemes uzmērīšanas darbus. Šajās platībās neietilpst pētījuma ceļā konstatētie aptuveni10 ārpus meža zemes augošu krūmu iegūšanas avoti (sk.1.att.).

32. Koksnes kurināmā ieguves avoti kalnu nogāzēs, upju, ezeru un Baltijasjūras piekrastes joslāUpju un ezeru krasta joslās norisinās nepārtraukti dabiskie ģeoloģiskie procesi. Starpsauszemi un seklūdens joslu pastāv nepārtraukta mijiedarbība, kur dažāda stipruma vēja vaivētras izraisītie spēki izdara patstāvīgus postījumus. Lai izpētītu koksnes kurināmā ieguvesavotus no upju un ezeru krastos kritušiem un bojā gājušiem kokiem, krūmiem, nolauztiemzariem, kā arī koksnes biomasas ieguvi no kokos un krūmos ieaugušiem kalniem, veidojam 2.attēlu.2. att. Gaujas upes krasta zonā izskalotie koki (2. att. kreisajā skatā), kritušie (bojāgājušie vai vēja nolauztie) koki, krūmi un zari Rāznas ezera piekrastē (2. att. vidējāskatā) [Autora foto 10.06. 2007. g.] un krūmiem un kokiem aizaugusi Riežupe [6]No 2. attēla izriet, ka Latvijas upju un ezeru krastos, kā arī no kokos un krūmosieaugušiem kalniem var iegūt zināmu daudzumu kurināmā koksni. Šādi koksnes kurināmāavoti prasa lielu darba apjoma ieguldījumu (izkliedētu uzņēmējdarbību), iegūstot nelieluskoksnes apjomus. 2. attēlā ir parādīti Rāznas ezerā kritušie koki pretējā krastā.Lai izpētītu iespējamos krūmu un koku ieguves avotus Latvijas kalnu nogāzēs unvirsotnēs, autors izstrādājis 3. attēla skatus.3. att. Skats no Mākoņkalna (kreisajā skatā) [1], paugurotais reljefs Klētskalna apkaimē(vidējā skatā) [3,7] un Gaiziņkalna dabas parks, skats no Sirdskalna [3,19]No 3. attēla izriet, ka Latvijas kalniem, t.sk. Mākoņkalnam ir nepieciešamas kopšanascirtes ar daļēju koku un krūmu izciršanu. Tādā veidā iegūstot papildus atjaunojamosenergoresursus (AER).Lai izpētītu iespējamos koksnes biomasas ieguvumus no Latvijas valstī sastopamiemkalniem, autors attēlojis izstrādāto 1. tabulu.

41. tabulaLatvijas augstieņu augstākie virsas punkti un iegūstamā kurināmā koksne, m 3 [7]Augstiene Virsas punkts Absolūtaisaugstums,mIegūstamākoksnes biomasa,m 3Vidzemes augstiene Gaiziņkalns 311,6 150Latgales augstiene Lielais Liepukalns 289,3 150Alūksnes augstiene Dēliņkalns 271,5 150Augšzemes augstiene Egļu kalns 220,0 150Rietumkursas augstiene Krievu kalns 189,5 150Ziemeļkursas augstiene Kamparkalns 173,8 150Austrumkursas augstiene Kīķeru kalns 155,5 150Mākoņkalns 150Milzkalne 150Gaiziņkalna dabas parks Sirdskalns 150Pavisam kopā 1500No1. tabulas izriet, ka Latvijas kalnos pašvaldību labiekārtošanas uzņēmumiem iriespējas veikt sakopšanas darbus (sanitārās cirtes), izcērtot mazvērtīgos kokus un krūmus.Gala rezultātā uzlabojot kalnu ainaviskos skatus. Raksta 1. tabulā uzrādītos koksnes biomasasapjomus autors ir ieguvis prognozēšanas ceļā (pēc aptuvena pieņēmuma).Priekšlikums: Koksnes biomasas savākšanu no upju un ezeru krastiem, kā arīveicot kalnu (galvenokārt nogāžu) kopšanas darbus (vides ainavisko sakopšanu) ieteicamsizpildīt pašvaldības (pagasta) labiekārtošanas uzņēmumam, bet šādas koksnes tālākopārstrādi (šķeldošanu) kurināmā sagatavošanai, ieteicams veikt reģiona kurināmāražošanas uzņēmumiem.Tagadējā Baltijas jūras krasta joslā norisinās nepārtraukti dabiskie ģeoloģiskie procesi.Starp pludmali un jūras seklūdens joslu pastāv nepārtraukta mijiedarbība, kur dažāda stiprumavēja vai vētras izraisītie viļņi un dažādas straumes pludmalēs izdara patstāvīgus postījumus.Baltijas jūras stāvkrastos notiek arī nogāžu procesi (grunts noslīdējumi, nogruvumi,nobiršana un citi). Vētru laikā, viļņu lielo spēku darbības rezultātā notiek stāvkrastu atkāpšanās.Tiek zaudētas mežu un pļavu platības, ceļi un ēkas, kā arī daudz ārpus meža zemes augoši kokiun krūmi. Topogrāfisko karšu un plānu analīze un aprēķini liecina, ka atsevišķos krastaposmos ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Vietām (Nidas ciemā, Bernātu ragā, Ulmales –Jūrkalnes augsto stāvkrastu posmā atklātās Baltijas jūras piekrastē, arī Rīgas līča piekrastēKolkā, Engurē, Bigauņciemā) noskalotās pamatkrasta joslas platums sasniedzis 50 – 150 m.Vislielākie pamatkrasta noskalojumi un platību zudumi saistās ar lielajām Ventspils unLiepājas ostām, kur 100 gadu laikā uz ziemeļiem no tām izveidojušies stāvkrasti. Ventspils–Staldzenes–Bušnieku bākas posmā krasts atkāpies maksimāli par 100 – 180 m. Pēdējo 20 –30 gadu laikā Latvijas piekrastē, tāpat kā visā Eiropā un Pasaulē, ir krasi pieaudzis postošorudens un ziemas vētru spēks. Ziemas ir kļuvušas siltākas – bez zemes sasaluma un krastalediem jūras seklūdens zonā. Rezultātā arvien ievērojamāka pamatkrasta erozija [2].Baltijas jūras krasta josla, kuras garums sastāda nepilnus 500 km, veido aptuveni 1tūkst. ha lielu platību, no kuras pēc autora aptuveniem aprēķiniem dažādu jūras viļņu spēkuiedarbībā varētu iegūt ik gadus vidēji 5 tūkst.m 3 koksnes biomasas.Lai izpētītu Baltijas jūras apdzīvoto un neapdzīvoto piekrastes zonu gar visas valstssauszemes robežu, kurā ir notikušas un ik gadus tiek izskaloti koki, krūmi un to sakņu sistēmasievērojamos apjomos, veidojam 4. attēlu.

54. att.Latvijas karte ar Baltijas jūras piekrastes zonu gar valsts sauszemes robežu (4. att.skatā pa labi) [2,6] un Baltijas jūras izskalotie koki, krūmi un to sakņu sistēmas nostāvkrasta (4. att. skatā pa kreisi) [2,9]No 4. attēla izriet, ka Baltijas jūras piekrastes zona gar visas valsts sauszemes robežu(4. att. skatā pa labi) aizņem ievērojamu garumu, kurā ik gadus tiek izskaloti koki, krūmi un tosakņu sistēmas ievērojamos apjomos. Tos regulāri un centralizēti savācot varētu iegūt lieluapjomu biomasu kurināmā ražošanai (4. att. skatā pa kreisi).Lai izpētītu Baltijas jūras apdzīvotās un neapdzīvotās piekrastes kāpu zonā ik gadusizskaloto koku, krūmu un to sakņu sistēmu apjomus, autors ir izstrādājis 5. attēlu.5. att. Baltijas jūras piekrastes kāpu zonā izskaloto un izgāzto koku, krūmu un to sakņusistēmu pāri palikušās koksnes biomasas atliekas apdzīvotā kāpu zonā (skatā pa kreisi)[2,19] un neapdzīvotā kāpu zonā [2,12]No 5. attēla izriet, ka Baltijas jūras piekrastes kāpu zonā gar Latvijas robežu izskalotoun izgāzto koku, krūmu un to sakņu sistēmas biomasu var iegūt ievērojamos apjomos ganapdzīvotās, gan neapdzīvotās piekrastes kāpu zonā. Koksnes savākšana prasa lielu darbaieguldījumu (izkliedētu uzņēmējdarbību). Ņemot vērā to, ka veicot jūras piekrastes kopšanasdarbus (vides sakopšanu), radām skaistu jūras (dabas) ainavas skatus, mēs iegūstam daudzvairāk par ieguldīto darbu.Priekšlikums: Koksnes biomasas atliekas un izskalotos kokus un krūmus Baltijasjūras krastā ir regulāri jāsavāc konkrēto teritoriju pilsētu vai pagastu pašvaldībukomunālo saimniecību, kā arī labiekārtošanas uzņēmumiem, slēdzot līgumus ar attiecīgāsteritorijas pašvaldību. Jūras krastos savāktās koksnes atliekas šķeldās jāpārstrādā jau

6nosauktajiem uzņēmumiem vai savāktās koksnes biomasa jānodod reģiona kurināmāražošanas uzņēmumiem.Lai izpētītu jūras krasta koksnes kurināmā iespējamo ieguvi pēc stipriem vējiem vaivētrām, veidojam 6. attēlu.6. att. Izgāzto koku un krūmu stāvkrasts pirms Liepenes pēc ziemas vētras (kreisajāskatā) un vētrās noskalotais pamatkrasts ar izgāztiem kokiem un krūmiem uzdienvidiem no Rojas [2,13]No 6. attēla izriet, ka pēc stipriem vējiem vai vētrām no piekrastes kāpām ar visusakņu sistēmu tiek izskaloti lieli koki, kā arī krūmi.Atklātās Baltijas jūras piekrastē gada vidējie krasta noskalošanas ātrumi vietāmsasniedz 2 – 3,5 m (Mietragā, Bernātu ragā, Staldzenē uz ziemeļiem no Ventspils. Rīgas līčaKurzemes zemo smilšaino krastu erozijas ātrumi ir mazāki – 0,5 – 1,5 m gadā, bet Rojā,Valgalciemā, Abragciemā, Engurē, Ragaciema ragā un Bigauņciemā tie sasniedz pat 2 – 2,5m gadā. Atsevišķās spēcīgās vētrās kā augstie, tā zemie smilšainie stāvkrasti vietām var tiktnoskaloti pat par 20 – 30 m. Latvijā apdraudētas vietas ir Nidas ciems Rucavas pagastā, kurzemo līdzenumu no jūras šķir neizveidota priekškāpa, arī Daugavgrīvas salas josla gar Lielupiun Buļļupi, Bolderāja, Mangaļu pussala, Daugavas lejteces apdzīvotās salas, Carnikavas unĀdažu apkārtne Gaujas lejtecē. 1993. gada ziemas vētrās Baltijas jūras piekrastē (Nida–Kolka) tika noskalota ap 15 ha liela pamatkrasta platība, bet jūrā nonāca ap 800 tūkst. m 3smilšu, grants un māla daļiņu. Jūrkalnes pagasts 9,5 km garajā krasta joslā zaudēja ap 2 halielu platību [2].3. Koksnes biomasas avoti pilsētu, pilsētciematu un ciematu teritorijāsAutors ir veicis aptauju Latvijas pašvaldībās ar anketēšanas pētījuma metodi. NoRīgas pilsētas, Kuldīgas, Liepājas, Alūksnes un Cēsu pašvaldībām ir saņemti dati par ārpusmeža zemes augošu koku, krūmu un zaru, tai skaitā parku un ielu apstādījumu koku ciršanu,vainagošanu, nozāģētiem avārijas kokiem un krūmu ciršanu 2004. – 2006. gadu laikā.Autors secina, ka pilsētu un ciematu teritorijās tiek izcirsti ievērojami koku, krūmu unzaru apjomi. Uz krūmu izciršanu parasti atļaujas netiek dotas un to ciršana netiek reģistrēta.Tādēļ izcirsto krūmu apjomus var tikai prognozēt, izņemot Cēsu pilsētu, kur uz krūmuizciršanu atļaujas tiek izsniegtas.Autors ir veicis nepieciešamos pētījumus visā Latvijas teritorijā, lai aprēķinātuprecīzākus biomasas apjomus no ārpus meža zemes augošiem kokiem, krūmājiem un zariem.Šādas atkritumu plūsmas, pēc autora domām, nav racionālas un ir neekonomiskas. Liepājas unKuldīgas pilsētās nozāģētie avārijas koki iekļauti kopējā koku skaitā un nav atsevišķiuzskaitīti.

7Kā liecina aptaujas dati, pašvaldību teritorijās ārpus meža zemes nocirstie koki, krūmiun zari paliek tās personas rīcībā, kura saņem koku un krūmu ciršanas atļauju (zemesīpašnieks, lietotājs vai apsaimniekotājs). Pilsētas ielās un parkos nozāģētie koki, laisamazinātu ciršanas izmaksas, paliek darba veicēju (firmu, kas ieguvušas tiesības izpildītpašvaldības pasūtījumu koku ciršanā) rīcībā. Atsevišķos gadījumos koki tiek izmantoti soliņuun bērnu rotaļu laukumu ierīkošanai. Pārsvarā visi koki tiek izmantoti kurināšanaisiltumenerģijas ieguvei. Bet atsevišķos gadījumos nocirstos kokus izmanto arī citiemmērķiem.Liepājas pilsētā, pēc aptaujas datiem, ielās un parkos 2004. gadā vaiņagoti 814 koki,bet 2005. gadā – 500 koki. Koku un krūmu kopšanas darbos iegūto zaru biomasa tieknogādāta sadzīves atkritumu poligonā (Landfill of Household/municipal Waste) „Ķīvītes”(2005. gadā 1193 t), kurā šā biomasa tiek izmantota biogāzes ieguvei. Daļa nozāģēto zaru unkrūmu ciršanas vietā tiek sadedzināti, nenovirzot tos enerģijas ieguvei. 2005. gadā LiepājasSIA „Komunālā pārvalde” zaru smalcināšanai izmantoja šķeldotāju, bet darbi tika pārtraukti,jo minētajā agregātā atkārtoti nokļuva metāliski priekšmeti [9]. Autors, aprēķinot nocirstokoku apjomus (m 3 ), pamatojoties uz pilsētu parkos un ielu apstādījumos veiktajiempētījumiem, pieņem, ka vidēji viens nocirsts koks dod 1,0 m 3 lielu koksnes apjomu.Veiktie pētījumi ļauj secināt, ka Rīgas pilsētā nocirsto koku uzskaite tiek veiktapilnīgāka. Kuldīgas, Liepājas, Alūksnes un Rīgas pilsētās reālam koksnes biomasas apjomamir jābūt lielākam, jo šeit netiek uzrādīti nozāģētie avārijas koki. Nevienā no šīm četrāmpilsētām netiek reģistrēti nocirstie krūmi un apzāģētie zari pēc koku vaiņagošanas.Lai izpētītu izmantojamo koku, krūmu un zaru apjomus Dobeles piepilsētasmikrorajonu ielu nomalēs un elektrolīniju aizsardzības zonās, autors ievietojis 7. attēlu.7. att. Dobeles piepilsētas mikrorajonos ar kokiem un krūmiem aizaugušas ielasnomales (att. kreisajā skatā), zemsprieguma elektrolīnijas (att. vidējā un labajā skatos)[Autora foto, 2007.gada 10.augustā]No 7. attēla izriet, ka ne tikai Dobelē, bet visā Latvijā piepilsētu mikrorajonos ielunomaļu aizaugšana ar krūmiem un kokiem pasliktina transporta līdzekļu vadītājiemredzamību un satiksmes drošību, kā arī pilsētas ainaviskos dabas skatus. Ārī elektrolīnijuaizsardzības zonas aizaugšana ar krūmiem un kokiem stipri apgrūtina piekļuvi profilaktisko(ekspluatācijas) darbu izpildi, kā arī stipra vēja vai vētras laikā apdraud šo līniju drošību.Dobeles piepilsētas mikrorajonos 2007. gada 10. augustā tika veikts pētījums par brīvā dabāaugošu izcērtamu koku un krūmu esamību.Pēc intervijām ar pašvaldību pārstāvjiem, autors secina, ka reālais kopējais nocirstokoku, krūmu un zaru biomasas apjoms būs ievērojami lielāks par reģistrēto. Veicot pētījumusCēsu pilsētā, autors atklāja, ka līdz ar atļauju izdošanu koku ciršanai, lielos apjomos šeit tiekizdotas atļaujas arī krūmu ciršanai un koku vaiņagošanai. No tā secina, ka Latvijas pilsētāslielos apjomos tiek izcirsti krūmi un vaiņagoti (apzāģēti koku zari) koki, bet tos autorampētītajās četrās pārējās pilsētās vienkārši neuzskaita un nereģistrē, izņemot Cēsu pilsētu. 2008.gada 15. novembrī autors apmeklēja Jelgavas atkritumu poligonu „Brakšķi”. Apmeklējuma

8laikā tika fotografēta izgāztuve. Secina, ka Jelgavas pilsētā un Jelgavas rajonā nocirstie kokiun krūmi tiek izvesti uz atkritumu poligonu. Secina, ka 2006. gadā iegūstamais kurināmāsšķeldas apjoms ir ievērojami mazāks par iepriekšējiem diviem gadiem. Veicot pētījumuspārējo pilsētu, pilsētciematu un ciematu centru teritorijās, pēdējo trīs gadu laikā iegūstamaisšķeldu apjoms būtiski nemainās. Autors ir pētījis arī Kokneses pagasta Bormaņu ciematānocirsto koku, krūmu un zaru apjomus.Lai izpētītu izmantojamos koku, krūmu un zaru apjomus no aizaugušās Rīgas pilsētas,Meža ielas Ziepniekkalna mikrorajonā, autors rakstā ievietojis 8. attēlu.8. att. Ar krūmiem un kokiem aizaugusi Rīgas pilsētas Meža iela Ziepniekkalnamikrorajonā [Autora foto Meža ielas apmeklējuma laikā, 2007. gada 20. martā]No 8. attēla izriet, ka Rīgas pilsētas Meža ielas nomales ir aizaugušas ar kokiem unkrūmiem, kas lielā mērā apgrūtina transporta līdzekļiem redzamību un samazina satiksmesdrošību. Izcērtot šos krūmus un kokus, var iegūt vērtīgus kurināmā energoresursus. AutorsRīgas pilsētā 2007. gadā pavasarī un rudenī ir veicis pētījumu par iespējamiem izcērtamiemkrūmu un koku apjomiem Rīgas pilsētā. Autors dotos attēlus izstrādājis, izmantojot pētījumametodi – fotografēšanu, izvērtējis iespējamos izcērtamos krūmus un kokus Rīgas pilsētā.Lai izpētītu izmantojamos koku, krūmu un zaru biomasas iespējamos apjomus Rīgā,Slokas ielā un Jūrmalas gatvē, tika izstrādāts 9. attēls.9. att. Rīgā, Slokas ielā pamesta stumbra daļa (att. kreisajā skatā), aizaudzis pamestsapbūves zemes gabals Rīgā, Jūrmalas gatvē (att. vidējā skatā) un Slokas ielā aizaudzisbijušās Rīgas Popova radiorūpnīcas ražošanas korpuss [Autora foto, 2007.gada 15.jūlijā]No 9. attēla izriet, ka ne vienmēr pilsētu teritorijās nocirsto koku stumbru daļas, zarivai citas atliekas pilnīgi savāktas. Kā piemērs tam, 9. attēla skats pa kreisi, kur Rīgā, Slokas

9ielā aptuveni trīs gadus zemē nogulēja nocirsta koka nesavākts stumbra resgalis. Vidējāskatā – ar krūmiem un kokiem aizaudzis iesākts un pamests apbūves zemes gabals, bet skatāpa labi – ar krūmiem apaudzis bijušais Rīgas Popova radiorūpnīcas ražošanas korpuss. Laiobjektīvāk Veiktajā pētījumā Rīgas pilsētā ietilpst arī bīstamo koku esamība, ko autors irveicis 2008. gada 20. martā. Secina, ka bīstamo koku Rīgā ir daudz, kas noteiktā situācijāun konkrētā vidē var apdraudēt uz ielām gājējus, transporta līdzekļus, ēkas un citusobjektus.4. Kvalitātes vadībaKā svarīgs faktors koksnes atjaunojamam energoresursam ir tā kvalitāte. Kurināmāskoksnes kvalitāte ir izšķirošais transportēšanas faktors. Tāpēc visiem piegādes ķēdes posmiemjāzina par kvalitātes vadību. Pārsvarā gadījumu koksnes kurināmā mitruma saturam ir jābūtpēc iespējas mazākam un nemainīgam. Tas prasa īsu uzglabāšanas laiku un piemērotukoksnes kurināmā noliktavu. Atgūtā koksne jācenšas uzglabāt nešķeldoti, cik vien ilgi tasiespējams. Jo to kvalitāte var pat uzlaboties glabāšanas laikā, un zudumi, trūdēšanas dēļ irievērojami mazāki nekā sašķeldotā veidā.Lai izpētītu MWh siltuma iegūšanu katla izejā, strādājot ar dažādiem kurināmāveidiem, autors ir izveidojis 2. tabulu.MWh siltuma iegūšanai katla izejā, strādājot ar dažādiem kurināmā veidiem [5,3]Energoresursa veidsSiltumenerģija katla izejā, MWhDīzeļdegvielai 20,94Kokskaidu briketēm 10,81Kokskaidu granulām 10,75Akmeņoglēm 9,03Dabasgāzei 7,61Mazutam 7,31Antracītam 7,13Kūdrai ar mitrumu 40% 4,61Kūdras briketēm ar mitrumu 15% 4,42Salmiem ar mitrumu 15% 3,41Energoškeldām ar mitrumu 40% 3,15Malkai ar mitrumu 40% 3,02Zāģskaidām ar mitrumu 50% 1,982. tabulaNo 2. tabulas izriet, ka MWh siltuma iegūšana katla izejā, strādājot ar dažādiemkurināmā veidiem ir stipri atšķirīga. Piemēram, malkai ar mitrumu 40% tā ir – 3,02 MWh, betdīzeļdegvielai – 20,94 MWh, tas ir, aptuveni 7 reizes lielāks.Kā rāda zinātnieku pasaulē pētījumi, fosilie kurināmie uz mūsu planētas samazinās undraud izsīkt. Rezultātā fosilo kurināmo cenas pieaug un nepieciešams turpināt pētījumus, lairadītu iespēju koksnes energoresursu vēl plašākai (lielākos apjomos) izmantošanaibioenerģētikā.

10Raksta 3. tabulā ir analizēti cietās biomasas kurināmā kvalitātes parametri, kuri var būtattiecināti uz koksnes kurināmo.3. tabulaIzcelsmeCietās biomasas kurināmā kvalitātes parametri [4]ParametrsRealizācijas formaMitruma satursPelnu satursSiltumspējaMehāniskais sastāvsSmalko piemaisījumu daudzumsDaļiņu blīvumsBēruma blīvumsBrikešu un granulu mehāniskāizturībaOglekļa (C), slāpekļa (N) unūdeņraža (H) satursŪdenī šķīstošā hlora (Cl),nātrija (Na) un kālija (K)satursSēra un hlora satursIzplatītāko ķīmisko elementu (AI,Si, K, Na, Ca, Mg, Fe, P un Ti)koncentrācijaMazāk izplatīto ķīmisko elementu(As, Ba, Be, Cd, Co, Cr, Cu, Hg,Mo, Mn, Ni, Pb, Se, Te, V, Zn)koncentrācijaAprakstsKoksnes biomasa, svaigas, uzglabātas vai jauktasmežizstrādes atliekasSaiņi vai šķeldas Mitruma analīžu rezultātiatbilstoši standartu LVS CEN/TS 14774-1:2004;LVS CEN/TS 14774-2:2004 vai LVS CEN/TS14774-3:2004 prasībāmPelnainības analīžu rezultāti atbilstoši standartaLVS CEN/TS 14775:2004 prasībāmSiltumspejas analīžu rezultāti atbilstoši standartaLVS CEN/TS 14918:2005 prasībāmMehāniskā sastāva analīžu rezultāti atbilstošistandartu CEN/TS 15149-1 vai CEN/TS 15149-2prasībām (frakcijas ar caurmēru > 3,15 mm)Frakcijas ar caurmēru < 3,15 mm analīžu rezultātiatbilstoši standarta CEN/TS IS149-2 prasībāmDaļiņu blīvuma analīžu rezultāti atbilstoši standartaCEN/TS 15150 (vēl nav publicēts) prasībāmBēruma tilpumblīvuma analīžu rezultāti atbilstošistandarta LVS CEN/TS 15103:2005 prasībāmMehāniskās izturības analīžu rezultāti atbilstošistandarta CEN/TS 15210 prasībām (standartspagaidām nav publicēts)C, N, H analīžu rezultāti atbilstoši standarta LVSCEN/TS 15104:2005 prasībāmŪdenī šķīstošā Cl, Na un K analīžu rezultātiatbilstoši standarta LVS CEN/TS 15105:2005prasībāmStandarts pagaidām nav publicētsStandarts pagaidām nav publicētsStandarts pagaidām nav publicētsRaksta 10. attēlā ir pētīta naudas kustības shēma, 11. attēlā – pašreizējāslīgumattiecības, bet 12. attēlā – atkritumu kustības shēma.

11Valsts, pašvaldības un privātāsdaudzstāvu ēkas, veikaliIndividuālāsprivātmājasPrivātie, pašvaldībasun valstsuzņēmumi,organizācijasNamu pārvaldesSavākšanasun transportauzņēmumiAtkritumuapglabāšana(izgāztuvē)ApzīmējumiSaistošāsNeobligātāsUzraudzībaDabas resursunodoklis10. att. Pašreizējā naudas kustības shēma

12Valsts un privātāsdaudzstāvu ēkas, veikaliKopā ar ikmēneša kārtējāmiemaksāmIndividuālāsprivātmājasPrivātie unvalsts, pašvaldībasuzņēmumi,organizācijasTiešie maksājumiNamu pārvaldesSavākšanasun transportauzņēmumiAtkritumuapglabāšana(izgāztuvē)ApzīmējumiSaistošāsNeobligātāsDabas resursunodoklis11. att. Pašreizējās līgumattiecības

13Valsts un privātāsdaudzstāvu ēkas, veikaliIndividuālāsprivātmājasPrivātie unvalstsuzņēmumi,organizācijasNamu pārvaldesRīgas domesdepartamentsSavākšanas untransportauzņēmumiAtkritumuapglabāšana(poligonā)Apzīmējumi:Dabas resursunodoklisSaistošāsNeobligātās12. att. Atkritumu kustības shēma

Izmantotās literatūras un avotu saraksts141. Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns Latvijas – Zviedrijas Daugavas baseinaprojekts, 2003. gada virszemes ūdensobjekts „Rāznas ezers”27 lpp.2. Eberhards G. Jūra uzbrūk! Ko darīt? – Rīga: Eiropas Savienības LIFE – Nature projekta”Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” ietvaros. – Latvijas Universitāte,2004. gada – 23 lpp.3. Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Latvijas ģeogrāfijas atlants. – Rīga: Jāņa sēta, 1999.– 40 lpp.4. Lazdiņš A. Meža biomasas sagatavošana un izmantošana. – R.: Valsts SIA „Vides projekti”,2006. – 54 lpp.5. Siltumapgādē izmantosim vietējo kurināmo: koksnes un citu biomasu, rokasgrāmata pašvaldībuvadībai un darbiniekiem. Rīga: ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekts„Ekonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādessistēmās”, 2003. gada oktobris, 50 lpp.6. Viļams A.P. Arī man tā gadījās. – Rīga: //Meža avīze, Nr. 5 marts 2008. – 14. lpp.7. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. http://www.latvijas.daba.lv/ainava (skatīts 28.04.2008.).8. Latvijas Republikas zemes bilance. LR Valsts zemes dienesta mājas lapā: www.zemesdienests.lvvai www.vzd.gov.lv9. Liepājas pilsētas domes 2006. gada nepublicētie materiāli:Operatīvās uzskaites materiāli par 2004. – 2005. gados Liepājas pilsētā izcirstiem kokiem.