Seniori â darba ÅÄmÄji. Doc., Dr. sc.soc. LÄ«ga RasnaÄa.
Seniori â darba ÅÄmÄji. Doc., Dr. sc.soc. LÄ«ga RasnaÄa.
Seniori â darba ÅÄmÄji. Doc., Dr. sc.soc. LÄ«ga RasnaÄa.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Seniori</strong> – <strong>darba</strong> ņēmēji<strong>Doc</strong>., <strong>Dr</strong>. <strong>sc</strong>.<strong>soc</strong>. Līga Rasnača„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
<strong>Seniori</strong> – <strong>darba</strong> ņēmēji1. <strong>Seniori</strong> <strong>darba</strong> tirgū2. Darba tirgus attiecību mērīšana3. Darba devēju prasības„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Darba tirgusDarba tirgusattiecībasietekmējošie aktieriDarba tirgus segmentiDarbadevējiDarba tirgus nozaru dalījumsDarbaņēmēji„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvarsiedzīvotāju kopskaitā (%)2007200820092010201140-4483.185.073.374.878.145-4983.783.176.074.876.950-5480.980.573.470.274.255-5971.374.267.364.365.860-6440.940.936.229.434.365-7418.921.014.99.89.715-7462.062.655.253.155.3„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Senioru nodarbinātības līmeņasalīdzinājums (55-64, %) 2010UngārijaBeļģijaES 27LatvijaLietuvaIgaunijaVācijaZviedrija34.437.346.348.248.653.857.770.5„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
2.DARBA TIRGUS ATTIECĪBU MĒRĪŠANA(INDEKSS)Elastība <strong>darba</strong> tirgus attiecībās starp <strong>darba</strong> devējiem un<strong>darba</strong> ņēmējiemElastībadarbiniekumeklēšanāElastībadarbiniekupiesaistēElastībaattieksmē pretdažādu <strong>soc</strong>iālogrupupotenciālajiemdarbiniekiemElastībadarbiniekuvērtējumā„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Darba devēju attieksme pret senioriemDarba devēju attieksmes pret dažādām <strong>soc</strong>iālajām grupāmindeksa struktūraIndekss%Vai jaunieši (vecumā no 18 - 24 gadiem) noteikti vai varbūt tikspieņemti darbā vai noteikti netiks pieņemti darbā?0,8896,9Vai cilvēki vecumā no 40 līdz 55 gadiem (vidējā vecuma cilvēki)noteikti vai varbūt tiks pieņemti darbā vai noteikti netikspieņemti darbā?Vai pirmspensijas vecuma cilvēki (5 gadi pirms pensijas) noteiktivai varbūt tiks pieņemti darbā vai noteikti netiks pieņemtidarbā0,90,7698,691,3„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Darbinieku vērtēšanas indeksa struktūraDarbinieku vērtēšanas indeksa struktūraDarbinieks ļoti labi izpilda darbuDarbinieks piesaista apmeklētājus ar ārējo izskatuDarbinieks parāda radošu attieksmiDarbinieks pielāgojas <strong>soc</strong>iālpsiholoģiskajam klimatamDarbinieks pielāgojas <strong>darba</strong> devēju prasībāmDarbinieks ir uzņēmuma vadošā personāla radinieks vai paziņaDarbinieks nepārtraukti ceļ kvalifikācijuDarbinieks neizvirza prasības pēc <strong>soc</strong>iālajām garantijāmDarbinieks ir gatavs strādāt virsstundasDarbinieks ir gatavs strādāt ārpus noteiktā <strong>darba</strong> laikaDarbinieks strādā tikai vienā <strong>darba</strong> vietā„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”Indekss0,830,360,820,680,70,120,780,220,60,60,49%91,546,691,878,481,018,286,929,172,971,553,9
Darba devēju attieksmes elastības indeksspret dažādu <strong>soc</strong>iālo grupu darbiniekiem*300250200150100500ind21_1 ind21_2 ind21_3 ind21_4Rīga 172 152 161 160Lielās pilsētas 173 172 184 147Mazās pilsētas 242 235 221 215Lauki 206 232 256 277* N=3205 Avots: „Latvijas un tās reģionu <strong>darba</strong> tirgus specifiskās problēmas” (2007)„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Darba tirgus attiecības ietekmējošie latentiefaktori• Pensionēšanās faktors. Faktors ietver indikatorus par<strong>darba</strong> devēju gatavību pieņemt darbā personas, kurasjau saņem vai drīz saņems pensijas. Faktors aptver2,23% izkliedes• Pensionēšanās faktors nozīmīgi atšķiras dažādosapdzīvoto vietu tipos• Laukos faktors biežāk ir „spēcīgi” un „ļoti spēcīgi”izteikts, bet pretējas faktora vērtību tendences raksturoRīgas <strong>darba</strong> devējus„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Pensionēšanās faktora darbībaĻoti spēcīgi izteiktsSpēcīgi izteiktsVāji izteiktsNav raksturīgs0% 20% 40% 60% 80% 100%Nav raksturīgs Vāji izteikts Spēcīgi izteikts Ļoti spēcīgi izteiktsLauki 132 188 168 219Mazās pilsētas 176 160 178 167Lielās pilsētas 138 126 121 96Rīga 126 99 106 91„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Pensionēšanās faktora interpretācijaFaktora atšķirības var interpretēt vismaz divējādi:• kā lielāku toleranci pret cilvēkiem, kuri saņem vaidrīz saņems pensiju• kā iespēju <strong>darba</strong> devējiem neuzņemties pilnuatbildību par <strong>soc</strong>iālās drošības garantijām unatalgojuma līmeni darbiniekiem, kuri jau saņem vaidrīz saņems <strong>soc</strong>iālās drošības pabalstus„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Regresijas modeļi(binārā loģiskā R)• Pensionēšanās faktoram, kurš paredz pieņemt darbācilvēkus, kuri jau saņem vai drīzumā saņems pensiju,var izveidot statistiski nozīmīgu modeli (3,3%)• Faktora darbības varbūtību statistiski nozīmīgipaaugstina <strong>darba</strong> devēja piederība laukiem• Faktora darbības varbūtību statistiski nozīmīgipazemina krievu vai citas valodas lietojums• Uzņēmuma/iestādes darbības ilgums (nesendibinātie retāk vēlas nodarbināt pensionārus)
3. Darba devēju vērtējums dažādām darbiniekuīpašībām un prasmēm1.Darba di<strong>sc</strong>iplīnas ievērošana.2.Attiecības ar <strong>darba</strong> biedriem.3.Profesionālās zināšanas un prasmes.4.Iniciatīva.5.-6. Lojalitāte uzņēmuma/iestādes vadībai/ Izvairīšanās no konfliktiem.7. Saskarsmes prasmes.8. Gatavība uzņemties jaunus <strong>darba</strong> pienākumus.9. Gatavība mācīties.10. Pieredze.11. Latviešu valodas zināšanas.12. Gatavība strādāt papildus stundas.13. Krievu valodas zināšanas.14. Ārējais izskats.15. Datorzināšanas un prasmes.16. Gatavība mainīt <strong>darba</strong> vietu uzņēmuma/iestādes ietvaros17. Gatavība izmantot personiskos līdzekļus uzņēmuma/iestādes labā.18. Citu svešvalodu zināšanas.19. Gatavība mainīt profesiju.20. Gatavība mainīt dzīves vietu.
Darba devēju prasību modeļiKrievu valodas zināšanas12%Latviešu valodasZināšanas 9,8%Datorzināšanasun prasmes 9%Citu svešvaloduZināšanas 5,7%„SABIEDRĪBAS NOVECOŠANA – IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS”
Modeļus ietekmējošie rādītāji• Krievu valodas modeļa varbūtību paaugstina:– <strong>darba</strong> devēja darbība laukos vai mazajā pilsētā,– piederība mazo vai mikro uzņēmumu/iestāžu grupai,– latviešu valodas lietojums ikdienas saziņā,– kā arī krievu vai citas valodas lietojums• Latviešu valodas zināšanas vēl nav kļuvušas par pašsaprotamuprasību visiem <strong>darba</strong> devējiem. Modeļa varbūtību paaugstina:– uzņēmuma/iestādes atrašanās laukos, mazajā pilsētā,– piederība mazo <strong>darba</strong> devēju grupai• Datorzināšanu un prasmju modeļa varbūtību paaugstina:– uzņēmuma lielums (piederība mikro, arī mazo uzņēmumu/iestāžugrupai),– atrašanās laukos, Rīgā vai Latgalē• Citu svešvalodu zināšanu modeļa varbūtību paaugstina:– darbība Rīgā, laukos,– piederība mazo vai mikro uzņēmumu grupai,– un krievu vai citas svešvalodas lietojums
Secinājumi• Senioru nodarbinātības līmenis Latvijā līdzīgs kā ES vidēji• Attieksme pret dažādām potenciālajām darbinieku grupām irelastīgāka laukos, pretimnākošāka pensionāriem• Lauku <strong>darba</strong> devēju darbinieku meklēšanas elastība ir izteiktizemāka nekā citu apdzīvoto vietu tipu <strong>darba</strong> devējiem• Viszemākās darbinieku piesaistes indeksa vērtības raksturoRīgas <strong>darba</strong> devējus• Dažkārt <strong>darba</strong> devējiem var būt izdevīgi pieņemt darbācilvēkus, kuriem valsts jau garantē vai drīzumā nodrošinās<strong>soc</strong>iālo atbalstu pensijas veidā• Darba devēju biežākās prasības <strong>darba</strong> ņēmējiem: di<strong>sc</strong>iplīna;attiecības ar <strong>darba</strong> biedriem; profesionālās zināšanas unprasmes• Valodu un datorzināšanas nevienmērīgi izplatītas starp <strong>darba</strong>devējiem pēc lieluma, valodas lietojuma un atrašanās vietas
Paldies par uzmanību!
Change language