SPRIEDUMS Latvijas Republikas vÄrdÄ RÄ«gÄ ... - Satversmes tiesa
SPRIEDUMS Latvijas Republikas vÄrdÄ RÄ«gÄ ... - Satversmes tiesa
SPRIEDUMS Latvijas Republikas vÄrdÄ RÄ«gÄ ... - Satversmes tiesa
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
valsts nodevu 0,5 procentu apmērā no prasības summas, un tas būtiskiierobežojot prasītāja iespējas vairākkārt lūgt prasības nodrošināšanu.Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma noved pieneattaisnojamas pušu procesuālo tiesību nelīdzsvarotības, jo atbildētājam esottiesības pārsūdzēt <strong>tiesa</strong>s lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasībasnodrošinājuma atcelšanu. Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu,un tam varētu būt leģitīms mērķis – nodrošināt strīdu ātrāku un efektīvākuizskatīšanu, mazinot tiesu noslogotību. Taču ierobežojums neesot samērīgs arleģitīmo mērķi, jo apstrīdētā norma neesot saudzējošākais līdzeklis šā mērķasasniegšanai. Pieteikuma iesniedzēja arī uzskata, ka <strong>tiesa</strong>s lēmums, ar kurunoraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, un lēmums par prasībasnodrošinājuma atcelšanu pēc būtības ir līdzīgi, tāpēc nav saprātīgi vienu notiem pakļaut, bet otru nepakļaut augstāka līmeņa <strong>tiesa</strong>s kontrolei.Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma rada kaitējumusabiedrībai kopumā. Ja <strong>tiesa</strong>s lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par prasībasnodrošinājuma atcelšanu, ir pārsūdzams, bet lēmums par prasībasnodrošinājuma atcelšanu – ne, tad <strong>tiesa</strong> tiekot mudināta lemt par labuatbildētājam, proti, pieņemt nepārsūdzamu lēmumu. Apstrīdētās normas radītā„asimetriskā motivācija” esot sistēmiski nepareiza.Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja <strong>Satversmes</strong><strong>tiesa</strong>i iesniedza viedokli, kurā citastarp uzsvērts, ka apstrīdētajā normānoteiktais ierobežojums nav samērīgs ar leģitīmo mērķi, jo rada pušuprocesuālo tiesību nelīdzsvarotību. Lieta esot izlemjama, ņemot vērā prasībasnodrošinājuma atcelšanas institūta mērķi un prasības nodrošinājuma atcelšanasnozīmi <strong>tiesa</strong>s procesā. Savukārt tam, ka jautājums par prasības nodrošinājumaatcelšanu tiek izlemts <strong>tiesa</strong>s sēdē un prasītājam ir tiesības izteikt savusiebildumus, neesot nozīmes.3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeima – uzskata,ka apstrīdētā norma atbilst <strong>Satversmes</strong> 92. pantam.3