Darbinieku avīze Nr. 7 - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

lbas.lv

Darbinieku avīze Nr. 7 - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

2SEPTEMBRIS 2010DARBINIEKU AVĪZEAktualitātesEiropas Sociālā fonda projekta“Darba attiecību un darbadrošības normatīvo aktupraktiska piemērošana nozarēsun uzņēmumos” aktualitātesLBAS konsultāciju centros Rīgā,Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī unValmierā ikviens var bez maksassaņemt konsultācijas par darba tiesiskajāmattiecībām un darba aizsardzību.Konsultanti palīdz arī sagatavotprasības pieteikumus tiesai, jastrīds skar darba tiesiskās attiecības.l l lPašlaik projektā tiek izstrādāti moduļiprofesionālās izglītības iestāžupasniedzēju apmācībai darba aizsardzībāpiecās nozarēs:• Grāmatvedība, sekretariātaun biroja darbs• Mašīnzinības (autotransports, celtniecībasun ceļu būves tehnika)• Mežsaimniecība un mežsaimniecībastehnika• Viesnīcu un restorānu pakalpojumi• Tūrisma un restorānu pakalpojumil l lLBAS Mācību centrā Rīgā, Bruņiniekuielā 29/31, bez maksas var saņemtmetodisko materiālu “Darba koplīgumaloma darba tiesiskajās attiecībās”,darba aizsardzības rokasgrāmatudarbinieku pārstāvjiem unuzticības personām, kā arī grāmatiņu“Tavas darba tiesības”. Pašlaiktiek gatavots informatīvais materiāls“Darba likums ar komentāriem”. Bezmaksas pieejami arī CD ar izglītojošāmīsfilmām un multiplikācijasfilmām par darba tiesiskajām attiecībāmun darba aizsardzību.l l lTiek aktualizēti seši tematiskie izdevumipar darba aizsardzību. Šorudentie arī tiks izdoti. Klajā nāks:• “Darba apstākļi un veselība darbā”• “Darba higiēna”• “Darba drošība”• “Ergonomika darbā”• “Darba aizsardzības apmācībasmetodes”• “Psihosociālā darba vide”Grāmatu aktualizāciju veicSIA “Inspecta Prevention”.l l lReizi mēnesī Latvijas Radio 1 klausītājiraidījuma “Krustpunktā” tiešajāēterā var uzdot savus jautājumus unsaņemt LBAS ekspertu atbildes pardarba tiesībām. Aicinām klausītiesraidījumu 28. septembrī.l l lLBAS piedalīsies divās izstādēs, kastiks rīkotas starptautiskajā izstāžucentrā Ķīpsalā – “Darbs un karjerasiespējas” (25.X–27.X) un “Drošamdarbam” (11.XI–13.XI). Tajās arodbiedrībueksperti sniegs konsultācijaspar darba tiesiskajām attiecībāmun darba aizsardzību. LBAS stendābez maksas būs pieejami dažādi informatīviemateriāli.l l lIr sācies ikgadējais konkurss profesionāloskolu audzēkņiem “Profs2010”. Konkursa gaitā tiks vērtētasjauniešu zināšanas darba tiesiskajāsattiecībās un darba aizsardzībā.l l l2010. gada 4. ceturksnī LBAS informatīvāskampaņas ietvaros dažādāspilsētās visā Latvijā rīko pasākumuspar darba tiesiskajām attiecībām.Aktuālā informācija par kampaņuatrodama LBAS interneta mājas lapāwww.lbas.lvPapildu informācija: projekta vadītājaInga Svirska, tālr. 67 03 59 06,e-pasts: inga.svirska@lbas.lv.Foto – Arnis RugājsKopīgiem spēkiem bija izveidotsļoti labs atspēriena laukums. Divu gadulaikā – no 2005. līdz 2007. gadam –“Olainfarm” divas reizes krietni palielinājaalgu fondu, steidzoties vismazpietuvināties tam algu līmenim, kuruciti bija sasnieguši jau agrāk. Taču tālākaiskāpums atdūrās pret tagadējās krīzesvēsmām. Apkārt vēl valdīja treknogadu eiforija, bet bija skaidrs, ka burbulisneizbēgami ies pušu. “Olainfarm”sākās optimizācija. Nācās atlaist arīdaļu darbinieku. No tā, protams, cietamikroklimats kolektīvā. Un ne tikai uzņēmumaiekšienē. “Olainfarm” tomērir pilsētu veidojošs uzņēmums, Olainesindustriālā sirds. Vairāk nekā puse notajā strādājošajiem arī dzīvo Olainē.Daudziem olainiešiem kaimiņi ir arīkolēģi, bērni mācās vienā klasē, viņiiepērkas vienā veikalā... Uzņēmumadzīve būtībā turpinās arī aiz tā vārtiemun ārpus darba laika.“Olainfarm” noturēties un nezaudētdūšu palīdzējis iepriekšējo satricinājumurūdījums, kā arī uzņēmumavadības un arodbiedrības abpusējicieņpilnās attiecības. Tas arī ir viensno iemesliem, kāpēc “Olainfarm” eksportaapjomi arī pēdējos pāris gados irauguši. Produktu noieta veicināšanaskampaņās tika ieguldīti prāvi līdzekļino uzņēmuma budžeta. Un tiem tagadir laba atdeve. Taču šie tēriņi tomērlika par apmēram 10 % līdz 15 %samazināt darbinieku algas.Tagad, kad situācija kopumā stabilizējasun ražošanas apjomi palielinās,uzņēmums pilda solījumus, kas tikadoti cilvēkiem, kam vēl nesen nācāsuzteikt darbu – kad viens no starptautiskajiemfarmācijas gigantiem pieteicalielu pasūtījumu, “Olainfarm” radāsiespēja aicināt atpakaļ daļu no atlaistajiemdarbiniekiem. Un uzņēmuma vadībair arī apņēmusies celt darbiniekualgas, tiklīdz būs tāda iespēja.Vērtīgs koplīgumsZinot, ka netrūkst arī tādu uzņēmumu,kuros uz arodbiedrības aktivitātēmraugās ar lielu skepsi, “Olainfarm”vadība saka, ka tik lielā kolektīvā tā irvērtīga organizācija, kas mobilizē unbūtībā pat atvieglo administrācijasdarbu. Uzreiz arī seko piebilde, ka taslielā mērā ir pašas arodbiedrības nopelns,kas ar savu darbu ir iemantojusivisa kolektīva cieņu. Un tas nenoliedzamiir kompliments “Olainfarm”arodorganizācijas priekšsēdētājamAlnim Švernam un viņa komandai.Alnis “Olainfarm” arodorganizācijuvada jau 19 gadus. Un viņam piemītpatiesi apbrīnojama prasme piesaistītun ieinteresēt cilvēkus. Varbūt tāpēc,ka viņš prot deleģēt pienākumus arīcitiem, priecāties par to, kas izdodasvisiem kopā, un, stāstot par paveikto,neizcelt sevi, bet ar neviltotu priekuuzsvērt – “mēs”.“Olainfarm” strādā liela arodkomiteja– 14 cilvēki. Tik daudz cilvēkuievēlēts ar nolūku, lai arodkomitejābūtu kāds pārstāvis no katras struktūrvienības,kas nodrošinātu operatīvuinformācijas apriti. Arodkomitejasvaldē strādā seši cilvēki. Katra gadasākumā “Olainfarm” tiek slēgts darbakoplīgums, par kuru Alnis saka:– Mēs paši domājam, ka tas noteiktiir viens no labākajiem koplīgumiemmūsu nozarē, turklāt tas arī pēdējā laikānav cietis. Mums ir izdevies vienotiesar darba devēju, ka darbiniekiemparedzētie labumi netiek cirpti.Koplīguma tapšanas gaitā vispirmstiek uzklausīti un apkopoti uzņēmumāstrādājošo ierosinājumi, pēc tamtos pārspriež arodkomiteja, lai pēctam liktu priekšā darba devējam.Cilvēki savusjautājumus, uzkuriem vēlas saņemtvadības atbildes,uzraksta mumskādu nedēļu pirmssapulces. Un tadvaram būt droši, kavisas tās lietas tikssmalki izskaidrotas.– Divas reizes gadā rīkojam lielāssapulces, uz kurām nāk uzņēmumavadība. Uz šīm sapulcēm aicināmvisus darbiniekus. Cilvēki savus jautājumus,uz kuriem vēlas saņemt vadībasatbildes, uzraksta mums kādunedēļu pirms sapulces. Un tad varambūt droši, ka visas tās lietas tiks smalkiizskaidrotas. Šādu kārtību iedibinājāmpēc tam, kad sapratām, ka cilvēkikautrējas lūgt vārdu, celties kājās unjautāt no zāles. Atbildi uz jautājumupar algu palielināšanu vēlas saņemtikviens. Tad arī mēs visi kopā vadībaito uzdodam. Mūsu šābrīža prasība irrast iespēju darbinieku algas atgriezt2008. gada līmenī. Ņemot vērā, kašogad valstī ir palielināts iedzīvotājuienākuma nodoklis, mēs vēlamies, laiarī šīs izmaiņas tiktu ņemtas vērā, –saka A. Šverns.“Olainfarm”arodorganizācijaspriekšsēdētājsAlnis Šverns (centrā)un daļa no viņa“komandas”:(no kreisās)Rudīte Bērziņa,Tatjana Grišina,Irina Novohatjko,Felonija Dūša unJeļena Molčanova.“Olainfarm” formula – abpusēja cieņaTurpinājums. Sākums 1. lpp.“Olainfarm”darba koplīgumāparedzētie bonusil Bezmaksas transportsuz darbu un no darbal Papildu atvaļinājuma dienas:- par darba stāžu;- par darbu riska zonā;- tuvinieku bēru, bērna dzimšanas,kāzu gadījumos;- tiem, kas gada laikā nav slimojušil Ziemassvētku dāvanas darbiniekiem,bērniem, pensionārieml Materiālie pabalsti darbinieka vaiģimenes locekļu bēru gadījumosl Atlaide darbinieku veselībasapdrošināšanai 30 % apmērāLabi, kad ir labi“Olainfarm” darbinieki katru dienusaņem puslitru bezmaksas pienu, kasparedzēts par darbu kaitīgos apstākļos.Uzņēmuma ēdnīcā pusdieno ne tikaipašu darbinieki, bet arī cilvēki, kastepat tuvumā strādā. Te ir labas pavāres,kas garšīgi gatavo. Turklāt ēdienucenas nedara pāri maciņam – tās tiekrēķinātas pēc produktu pašizmaksas.Pārējos izdevumus sedz uzņēmums.Darbiniekus uz un no darba veduzņēmuma autobuss. To izmanto olainiešiun rīdzinieki. Ja cilvēkam tas navrisinājums, tad biļetes par transportu,lai nokļūtu darbā un pēc tam atgrieztosmājās, apmaksā darba devējs.“Olainfarm” darbiniekiem ir savsmedpunkts, uz kuru regulāri tiek aicinātidažādi speciālisti. Darbiniekiempar konsultācijām un pārbaudēm navjāmaksā, jo arī tās tiek finansētas nouzņēmuma budžeta. Tepat uz vietastiek organizētas profilaktiskās medicīniskāsapskates.Arodbiedrība arī papildus ieinteresēdarbiniekus rūpēties par savu veselību– kurš gada laikā nav slimojis, tampie atvaļinājuma tiek viena apmaksātadiena klāt. Ziemassvētkos apsveikumussaņem ne tikai visi darbinieki, betarī viņu bērni. Nekad netiek aizmirstiarī nestrādājošie pensionāri, kas irarodbiedrības biedri.Darba koplīgumā paredzēts, ka30 % no ikviena darbinieka veselībasapdrošināšanas polises izmaksāmsedz darba devējs. Taču arodbiedrībasbiedriem šie noteikumi ir vēl izdevīgāki,turklāt, jo solīdāks ir darba stāžs“Olainfarm”, jo lielāku atlaidi viņi saņem– tie, kas uzņēmumā nostrādājuši25 un vairāk gadus, saņem pat 70 %atlaidi.Kad tuvojas kāda jubileja, “Olainfarm”darbinieki jau zina, ka tiks sarīkotagan omulīga pasēdēšana pie kafijastases, gan sarūpēta īpaša dāvana,kā arī piešķirts materiālais pabalsts,kura apmērs atkarīgs no darba stāža.Īpašas dāvanas tiek gatavotas to darbiniekubērniem, kuri sāk skolas gaitasvai beidz vidusskolu.– Pavasarī sveicām 19 skolu absolventus,bet šogad 1. septembrīpirmā skolas diena bija tikai sešiem“Olainfarm” darbinieku bērniem.Maz, – piemetina arodkomitejas priekšsēdētājavietniece Rudīte Bērziņa. Betgan jau arodbiedrībai šo labo tradīcijunāksies uzturēt spēkā arī turpmāk, joAlnis tikko saņēmis kāda jaunā tētaiesniegumu par pabalsta piešķiršanu, joģimenē piedzimis mantinieks.Visas rūpes par kolēģu sveikšanuun kopīgu svētku rīkošanu arodkomitejāuzņēmusies Tatjana Grišina, kuraikdienā strādā darba aizsardzības daļā.Tatjana “Olainfarm” ir teju no uzņēmumapirmsākumiem un personiskipazīst vai katru strādājošo, jo viņastiešais darba pienākums ir pastāvīgisekot, kā uzņēmumā tiek ievērotasdrošības prasības. Un tās “Olainfarm”ir ļoti stingras – kā jau ražotnē, kurtiek strādāts ar dažādām ķīmiskāmvielām. Gods godam – pēdējo gadulaikā “Olainfarm” nav reģistrēts neviensnelaimes gadījums.Lai uzņēmumā būtu interesantākadzīvošana, arodbiedrība rīko darbiniekufotokonkursus. Tiem, kas bildē,ir stimuls pacīnīties par godalgotajāmvietām. Bildes tiek izstādītas uzņēmumaēdnīcā, lai visiem pārējiem iriespēja tās vērtēt.Un vēl “Olainfarm” darbinieki irsirsnīgi ekskursijās braucēji. Tāpēc arīvienam no arodkomitejas locekļiempar to jātur īpaša rūpe. Un tā tikusiuzticēta Felonijai Dūšai. Alnis vēlpuspajokam piemetina, ka Felonija ircilvēks ar patiesi lielu dūšu. Viņa pēdējopiecu gadu laikā saorganizējusi26 ekskursijas. Uzņēmums no savaspuses arodbiedrībai dod iespēju autobusušiem braucieniem izmantot parbrīvu.“Olainfarm” pilsētaSavs stāsts ir par “Olainfarm” attiecībāmar Olaines domi. “Olainfarm” irlielākais pilsētas budžeta “barotājs”,tāpēc gluži pamatota ir uzņēmumaarodbiedrības interese, cik draudzīgapilsēta ir saviem iedzīvotājiem.– Pērn būtiski tika paaugstinātiOlaines iedzīvotāju maksājumi parkomunālajiem pakalpojumiem. Kaduzņēmuma ekonomisti un grāmatvežiizanalizēja skaitļus, kļuva skaidrs, kadomes aprēķini nav bijuši gluži korekti.Tad arodbiedrība sūtīja vēstuli domei,aicinot pārskatīt tarifus un neuzkrautOlaines ģimenēm neadekvātus izdevumus.Ilgstoša bija sarakste ar domipar avārijas stāvoklī nonākušo gājējuceliņu, kas ved uz uzņēmumu – nopilsētas līdz uzņēmuma vārtiem kājāmejamas kādas 20 minūtes. Celiņu klājošiedzelzsbetona bloki jau bija sairuši,kājas ķērās aiz armatūras stiegrām.Kāds nelaimīgi pakrita un salauzapirkstu. Gājām to vietu fotografēt unatkal rakstījām domei vēstules. Ungalu galā panācām, ka pilsēta celiņusaved kārtībā, – stāsta arodkomitejasvaldes locekle Jeļena Molčanova.***Vērtējot sadarbību ar uzņēmumavadību, Alnis piebilst:– Mums ir izveidojies ļoti labs dialogs.Tas nenozīmē, ka visu jau esamizrunājuši. Mūsu prasību smagākiepunkti acīmredzot vienmēr būs darbaalga, darba vietu saglabāšana un darbaapstākļi. Bet tajā pašā laikā mumsir gandarījums, ka uzņēmuma vadībamateriāli atbalsta arodbiedrības iniciatīvu,kā vien var l


DARBINIEKU AVĪZE3SEPTEMBRIS 2010Šis “Darbinieku Avīzes” numurs nāk klajā pāris nedēļas pirms 10. Saeimas vēlēšanām.Gaiss pilns vēlēšanu kaislībām, un solījumi birst kā no pārpilnības raga – kā vienmēr.Politiķis, kurš mums savulaik “uzdāvināja” nu jau folklorizējušos frāzi “Kā var nesolīt!?”,šajā reizē sola pamest politikas skatuvi, taču citi solītāji paliek.Kam mums plikipriekšvēlēšanu solījumi?Katrīna VILDEMēs pastāvam uz to,ka neapliekamaisminimumsir jāatgriež vismaziepriekšējā līmenī.Vēlētājiem esot īsa atmiņa,jo ātri vien piemirstot, kasviņiem solīts. Vēlētāji esotpacietīgi, jo, pamodušiesnākamajā rītā pēc balsošanas, viņiatkal gatavi četrus gadus gaidīt uz nākamajiemsolījumiem. Vēlētājiem esotarī laba un līdzjūtīga sirds, tāpēc solījumussasolījušajiem, bet nepildījušajiemtautas kalpiem kaktā nav jāstāvun gaužas asaras nav jāraud, bet drošāsolī ar platu smaidu sejā atkal jādodasuz Jēkaba ielas augsto namu.Katrs politiskais spēks uz vēlēšanāmiet ar savu solījumu portfelīti.Kad partiju programmas par visiemlabumiem izlasītas, rodas sajūta, kamēs drīz dzīvosim Laimes zemē. Laitomēr nelidinātos mākoņos, veselīgiir paņemt rokās un pārlasīt, ko partijassolījušas uziepriekšējām vēlēšanāmun kasno tā visa sanācis.Un tad jāsaka, kadaudz kas navsanācis, bet lieladaļa paveiktāatgādina tādu kāuz kreiso pusi apvilktuun pamatīgisagumzītu mētelīti.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībapartiju solījumus un to izpildianalizēja jau pirms 9. Saeimas vēlēšanām.Tas izdarīts arī tagad. Un nāciessecināt, ka padarītā ir mazāk nekā nepadarītā.Tāpēc šoreiz arodbiedrībasuz 10. Saeimu startējošajām partijāmdažādās jomās izvirzījušas vairākusdesmitus prasību. Par šo tēmu risinājāsmūsu saruna ar LBAS priekšsēdētājuPēteri KRĪGERU un viņa vietniekiem– Līviju MARCINKĒVIČUun Egilu BALDZĒNU.– Kuras jomas jūs esat noteikušikā galvenos spēka pielikšanaspunktus?P. Krīgers: – Primārā ir uzņēmējdarbībasattīstība Latvijā. Lai valsts pastāvētu,tajā jānodrošina uzņēmējdarbībailabvēlīga vide, kurā dzimst arībudžetam tik nepieciešamā nodokļunauda. Tikai tad, kad būs normāla uzņēmējdarbība,pietiekami daudz darbavietu un normālas algas, cilvēkiemnevajadzēs mukt prom. Viņi strādāstepat uz vietas.E. Baldzēns: – Viss uz šīs zemesir cieši saistīts. Arī saprātīga nodokļupolitika ietekmē uzņēmējdarbībasvidi. Ja nodokļu politika ir gudra,tad uzņēmējdarbības vidē valda labsklimats. Ja nodokļu politika pieklibo,mēs nevaramapsteigt tos, kasskrien ar veselāmkājām.– Arod biedrības ir niknaskā lapsenes uznodokļu nemaksātājiemun vienmēriestājas pargodprātīgajiem.L. Marcinkēviča: – Runa ir parsociālajām garantijām, kas izriet nonodokļiem. Cilvēkiem trūkst pietiekamasizpratnes par to, ka nodokļi irviņu nākotnes labums. Tāpēc arī ir ļotisvarīgi, lai iedzīvotāji redzētu, kā valstsar šiem nodokļiem apietas.P. Krīgers: – Nodokļu nemaksāšanair valsts nākotnes apzagšana. Mumstikai vēl nav šīs nākotnes pieredzes.Mēs pat vēl īsti nepaguvām aptvert,kas tas tāds – pensiju otrais līmenis,kad tas jau tika nograuts. Un cilvēkiemtrūkst ticības, ka tas labais nodokļumaksāšanas darbs tieši atsauksies uzviņu dzīves kvalitāti nākotnē. Es saprotu,ka valdībai īstermiņā ir ļoti izdevīgiun arī viegli šādi paņemt naudu, betcilvēks to uztver kā valsts roku savākabatā – pensiju otro līmeni taču pieteicakā katra “personisko naudu”. Mēspastāvam arī uz to, ka vēl vismaz kādulaiku ir jāsaglabā iespēja priekšlaicīgipensionēties. Kamēr saglabājas ļotiaugsts bezdarba līmenis, priekšlaicīgaspensionēšanās aizliegums no valsts pusesir nekaunība. Valdība ir izteikusies,ka priekšlaicīgo pensionēšanos varētuaizstāt ar kādu citu instrumentu, bettā vēl nav pateikusi, kas tas varētu būt.Arodbiedrības noteikti būtu gatavaspar to diskutēt, taču vispirms mums irjāzina, kā to saukt vārdā.E. Baldzēns: – Valdība jutās visaiērti, kad tā budžeta deficītu nepārtrauktipiesedza ar sociālā budžetapārpalikumu. Tā vietā, lai krīzes laikāšo uzkrājumu varētu izmantot, tagadjāaizņemas. Labi būtu, ja kādam būtupienākums par to arī uzņemties atbildību.L. Marcinkēviča: – Šo atbildībutaču jau centās novelt uz arodbiedrībām,sakot, ka tās vainīgas pie visāmnelaimēm, jo prasīja celt algas.P. Krīgers: – Būtībā valsts šos uzkrājumusizmantoja, tā mēģinādamapiesegt savu nesaimnieciskumu.E. Baldzēns: – Žēl tās naudas, kastika notrallināta dažādos ar partijāmsaistītu cilvēku megaprojektos, piemēram,medicīnā, kur būvējās un pirkamodernāko tehniku, bet tagad jāmaksāpar milzīgajiem kredītiem.P. Krīgers: – Neprāts arī bija vienāprivātā bankā sagrūst Latvijas Bankasun Valsts kases naudu.E. Baldzēns: – Tāpat kā ņemt nākamo,jau lielāku, kredītu iepriekšējākredīta atmaksai. Ja tā grib darīt cilvēks,viņam iesaka padomāt. Valstijarī ir jādomā ar galvu.– Arodbiedrību iebildumi par to,ka minimālo algu nedrīkst samazināt,tika saklausīti.P. Krīgers: – Bet neapliekamaisminimums tika būtiski samazinātsno 90 latiem uz 35 latiem. Un netikaņemti vērā ne arodbiedrību, ne darbadevēju iebildumi. Mēs pastāvamuz to, ka neapliekamais minimumsir jāatgriež vismaz iepriekšējā līmenī.Neapliekamajam minimumam vajadzētuatbilst iztikas minimumam, kaspēc svaigākajiem datiem ir gandrīz168 lati. Bet mums pat minimālā alga“uz rokas” sanāk tikai ap 130 latiem.E. Baldzēns: – Ja mēs neatrisināsimalgu un nodokļu jautājumu, demogrāfiskākrīze kļūs tikai dziļāka.L. Marcinkēviča: – Izprotot darbadevēju problēmas, arodbiedrībasatbalsta visus procesus, kas vērsti uzdarba vietu saglabāšanu. Atsevišķosgadījumos arodbiedrības ir piekritušassaīsinātam darba laikam. Var piemērotdažādus elastīgus risinājumus,lai cilvēks no darba tirgus neizkrītpavisam. Nonākt “simtlatniekos” navnekāda laime.E. Baldzēns: – Mūsu prasībāspolitiķiem ietverta arī sociāli ekonomiskāstratēģija. Pēdējā laikā valdībavairāk sākusi runāt par rūpniecību,lauksaimniecību, eksportu... Bet vēlir jāskatās, kāds ir šis eksporta īpatsvarstautsaimniecībā kopumā. Vairāktomēr jāanalizē, kas notiek ar iekšējotirgu un iekšējo patēriņu.P. Krīgers: – Ir jāmeklē pietiekamiefektīvi instrumenti, lai aizstāvētusavu iekšējo tirgu un priekšroka būtutām precēm, kas ražotas uz vietas.– Ir skaidrs, ka jostu savilkšanaspolitika turpināsies un naudas budžetāvairāk nebūs, tikai mazāk.P. Krīgers: – Mēs esam kategoriskipret mehānisku līdzināšanu arargumentu “tāpēc, ka tā vajag”. Nevarvisām nozarēm iet pāri kā ar zāles pļāvējuun uzskatīt to par taisnīgu nolīdzināšanu.L. Marcinkēviča: – Gadās, ka katralieta pati par sevi ir laba, bet, kadto mēģinām ielikt sistēmā, tā neiederasun krīt laukā. Vēlme mācīties patipar sevi ir ļoti apsveicama. Bet svarīgsir tas, ko cilvēks aiziet mācīties un koapgūst. Lai viņš būtu gaidīts darba tirgū,nevis kļūtu par apgrūtinājumu sevpašam, nezinādams, kur likt lietā zināšanas.Izglītības kvalitāte jau mumsir laba, bet sistēma buksē, pārklājasaugstskolu programmas un specialitātes...Un tad viss labums pazūd sistēmasproblēmās lĪss pārskats par arodbiedrību izvirzītajām prasībām Latvijas politiskajām partijām 10. Saeimas vēlēšanāsTautsaimniecībal Prioritātes – iekšējā patēriņa stimulēšana,darba vietu saglabāšana un uzņēmējdarbībasstimulēšana. Galvenais instruments– ilgtspējīga un izaugsmi veicinošanodokļu un finanšu politika.l Samazināt nodokļus, lai neveicinātu ēnuekonomiku. Stimulēt legālo uzņēmējdarbību.l Grozīt budžeta un finanšu vadības principus,ieviešot vidēja termiņa valsts budžetaplāna izstrādi.l Eiropas Savienības fondu līdzekļus izmantottautsaimniecības aktivizēšanai.l Otrajā un trešajā pensiju līmenī uzkrātoslīdzekļus atļaut ieguldīt tikai Latvijas tautsaimniecībasattīstībā.l Ierobežot ēnu ekonomiku, galveno uzmanībupievēršot tās cēloņiem.l Saglabāt samazinātās pievienotās vērtībasnodokļa (PVN) likmes.Darba samaksa, ar to saistītie nodokļil Izstrādāt jaunu koncepciju minimālāsdarba algas palielināšanai, tuvināt to ESvalstu līmenim.l Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamominimumu palielināt līdz iztikasminimumam. Atvieglojumu par apgādājamonoteikt 60 % apmērā no neapliekamāminimuma. Neapliekamā minimuma paaugstināšanuvērtēt kā instrumentu pretēnu ekonomiku un aplokšņu algām.l Samazināt nodokļu slogu cilvēkiem armazākiem ienākumiem, ieviest progresīvonodokļa sistēmu.Sociālā drošībal 2011. gadā valsts sociālā nodrošinājumapabalstu paaugstināt no 45 latiem līdz60 latiem un paredzēt tā ikgadēju palielināšanu.l Nodrošināt invalīdu efektīvāko integrācijudarba tirgū.l Nodrošināt valsts budžeta līdzekļus plānveidamedicīniskajai palīdzībai.l Līdz 2015. gadam palielināt atbalstuveselības nozarei līdz 4,5 % no iekšzemeskopprodukta (IKP).l Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējassaglabāt vismaz līdz 2016. gadam.l Vecāku pabalstus un piemaksas pie vecumaun invaliditātes pensijām par darbastāžu līdz 1996. gada 1. janvārim izmaksātno valsts pamatbudžeta, lai nodrošinātu sociālābudžeta ilgtermiņa stabilitāti.l Nodrošināt garantētā minimālā ienākumaregulāru palielināšanu. Trūcīgajiem garantētvalsts atbalstu.IzglītībaAr arodbiedrību prasībām izglītības jomāvarat iepazīties šīs avīzes 6. lpp.Nodarbinātībal Veicināt esošo darba vietu saglabāšanuun jaunu darba vietu radīšanu. Atvieglot jaunuuzņēmumu izveidošanas procesu.l Pilnveidot un uzlabot bezdarbnieku pārkvalifikācijasiespējas, veicinot viņu atgriešanosdarba tirgū.l Nodrošināt bērnudārzu pieejamību, veicinotvecāku nodarbinātību.Valsts pārvaldel Valsts pārvaldes darbu padarīt efektīvāku,samazināt valsts budžeta izdevumus.l Izveidot caurskatāmu atalgojuma sistēmu,ievērojot principu “līdzvērtīgs atalgojumspar līdzvērtīgu darbu”.Kultūral Nepieļaut budžeta samazinājumu.l Saglabāt budžeta dotāciju mākslas unmūzikas skolām.l Sabiedriskajām raidorganizācijām “LatvijasRadio” un “Latvijas Televīzijas” saglabātbudžeta dotāciju likumā noteiktajā apmērā.l Nelikvidēt kultūras iestādes.Sociālais dialogsl Nelikt šķēršļus darba koplīgumu pildīšanai.Darba koplīgumos noteiktās izmaksasparedzēt iekļaut attaisnojamos izdevumos.l Attīstīt valsts, darba devēju un arodbiedrībutrīspusējo sadarbību un iesaisti jebkuruplašu sabiedrību skarošu jautājumu apspriešanā.l Pirms izmaiņām likumdošanā, sociālāsdrošības jomā un nodokļu sistēmā risinātdialogu ar sociālajiem partneriem.l Aktivizēt Nacionālās trīspusējās sadarbībaspadomes darbu un tās panāktās vienošanāsbez grozījumiem iestrādāt attiecīgajoslikumos un normatīvajos aktos.l Stingri ievērot arodbiedrību tiesības.Izskatīt iespēju likumā “Par arodbiedrībām”atjaunot savulaik bijušās arodbiedrību kānacionāla līmeņa institūciju likumdošanasiniciatīvas tiesības.l Attīstīt darbinieku pārstāvību sociāli ekonomiskoun darba tiesību ievērošanai undarba drošības garantēšanai. Nelikt šķēršļusarodbiedrību veidošanai un darbiniekupilnvaroto pārstāvju izvirzīšanai.l Atbalstīt arodbiedrību kustību.Pilsoniskas sabiedrības veidošanal Uzlabot sabiedrības informētību pariedzīvotājiem būtiskām valsts politikas izpausmēm.Veicināt visu sabiedrību skarošujautājumu plašu apspriešanu, palielinot sabiedrībasietekmi uz lēmumu pieņemšanu.Palielināt amatpersonu un politiķu atbildībupar pieņemtajiem lēmumiem.l Izstrādāt jaunu “Saeimas vēlēšanu likumu”,līdztekus partiju sarakstiem paredzotiespēju atsevišķus deputātu kandidātus izvirzītarī no nevalstiskajām organizācijām unpilsoņu apvienībām.


4SEPTEMBRIS 2010DARBINIE“Ēnu ekonomika” un “aplokšņu algas” – grūti būs atrast kāducilvēku, kurš ar to nebūtu saskāries. Jo no šīm “ēnām” ir gandrīzneiespējami izvairīties – pat ja ne savā tiešajā darbā, tadpreču vai dažādu pakalpojumu iegādes jomā jau nu noteikti.Nesen tika apstiprināts pasākumu plāns ēnu ekonomikasapkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai. Šo plānukopīgiem spēkiem veidoja plaša ekspertu darba grupa, kurāstrādāja gan dažādu valsts institūciju speciālisti, gan sociālopartneru pārstāvji. Šajā diskusijā pievērsāmies ēnu ekonomikasproblēmām darba devēju un darba ņēmēju attiecībās.Diskusijā piedalījās:Rita PFEIFERE – Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētājaEgils BALDZĒNS – LBAS priekšsēdētāja vietnieksInāra PĒTERSONE – Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktoreMāra ČAKSTE – Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikasdepartamenta Nodokļu administrēšanas politikas nodaļas vadītājaInese OLAFSONE – Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperteienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanasiemaksas, bet arī visa uzņēmumanenomaksātā pievienotās vērtībasnodokļa, uzņēmuma ienākuma nodokļaapmēru. Protams, papīrs paciešvisu. Un VID uzliktie uzrēķini ir lieli,taču budžetam no tā lielas jēgas nav, jonevar tos iekasēt. Daudzi uzņēmēji paruzliktajām saistībām neliekas ne zinis,likvidējas vai aiziet uz maksātnespēju.Bet nepaiet ilgs laiks, kad tas pats cilvēksatkal rada jaunu uzņēmumu. Unsākas viss no gala.– Vai jūs saskatāt kādu iespējumainīt šādu praksi?I. Pētersone: – Viena no reālāmiespējām varētu būt ciešāka VIDun Uzņēmumu reģistra sadarbība.Šobrīd negodīgam cilvēkam nav nekādupro blēmu reģistrēt aizvien jaunusun jaunus uzņēmums – kaut simts.Ierobežojumu nav. VID redzeslokā šiscilvēks atgriežas tikai tad, kad viņš jau irotru. Jārēķinās ar to, ka ne jau darbinieks,bet gan darba devējs nosaka to,uz kādiem noteikumiem cilvēks tiekpieņemts darbā. Vēl jo vairāk šajos laikos,kad valstī ir tik augsts bezdarba līmenis.Šajā gadījumā es runāju par mazākkvalificētiem darbiniekiem. Cilvēkibaidās zaudēt darbu un ienākumus,tāpēc arī pēc iespējas cenšas izvairītiesno jebkurām konfliktsituācijām ar darbadevēju.– No šī gada 1. jūnija Darba likuma40. pantā noteikts, ka darbalīgums jānoslēdz jau pirms darbauzsākšanas. Un darba devējam irpienākums par to nekavējoties informētVID. Jau izskanējis, ka šādasprasības darba devējam rada papilduapgrūtinājumus.I. Pētersone: – Lielajiem uzņēmumiemšajā ziņā sarežģījumiem nevajadzēturasties, jo viņi informāciju variesniegt, izmantojot elektroniskās de­lēkā ekonomika ir trīskāršojusies vaipieckāršojusies, tad tā gan nav. Mēsvienkārši par to daudz vairāk runājam.– Vai tas ir labi, ka tik daudz runājam?I. Pētersone: – Tas ir labi, ja ar tocenšamies panākt izmaiņas uz labo pusi.I. Olafsone: – Ja skatāmies statistikupar mazumtirdzniecību, tad turapjomi ir aptuveni tādi paši, kā pirmsgada. Savukārt depozīti bankās pieaug.Un nauda uz bankām tiek nesta koferīšos.Un tas ir viens no rādītājiem, kasliek secināt, ka ēnu ekonomikas apjomivēl aizvien pieaug.E. Baldzēns: – Palūkojoties uz to, kātā sauktajos treknajos gados – no 2004.līdz 2007. gadam – Latvijā pieaugusineto peļņa, tad četros gados kāpumsbijis par 835 %! Savukārt darba samaksaskāpums šajā pašā laikā bija 207 %.Pienākot krīzei, šie cipari vairs nekāpj.Lai kaut kādā veidā noturētu sasniegtoI. Olafsone: – Tas, par ko tagadvisvairāk tiek runāts un kas sabiedrībāvisplašāk tiek apspriests, ir tikai daļano ēnu ekonomikas – tā, ko pieņemtsdēvēt par pelēko zonu. No tās mēs nodalāmmelno zonu, kas saistīta ar noziedzībaspasauli un kur apgrozās ļotilielas naudas summas, un arī to, kururadījušas “baltās apkaklītes”. Un, manuprāt,daudz vairāk vajadzētu runāt arīpar tām, par ēnu ekonomiku kopumā,jo viss, kas tajā notiek, ir sasvstarpējisaistīts.– Bet kas ir galvenie “spēlētāji”ēnu ekonomikas pelēkajā zonā?I. Olafsone: – Pārsvarā tie ir uzņēmēji,kuri kaut kādu daļu sava biznesaveic legāli. Turklāt tas attiecas arī uznereģistrēto uzņēmējdarbību. Un nevarignorēt to, ka daļa naudas no ēnuekonomikas melnās zonas iefiltrējaspelēkajā zonā – būtībā tās nav iespējamsstrikti nodalīt. Naudas aprite irkopēja. Savukārt, ja runājam par ēnām“balto apkaklīšu” vidē, tad vienīgaispret to vērstais instruments, kas šobrīdminēts Finanšu ministrijas izstrādātajāpasākumu plānā ēnu ekonomikasapkarošanai un godīgas konkurencesnodrošināšanai, ir sākumdeklarēšanajeb tā saukto 0 deklarāciju ieviešana.Un par to, cik liela ir “vēlēšanās” ieviest0 deklarācijas, liecina jau tas vien, kagadiem tiek runāts, bet notikt nenotieknekas. Mani patiesi izbrīna, ka Latvijaikā valstij tas līdz šai baltai dienai navbijis svarīgi. Igaunija to ieviesa jau90. gados.– Ko par to saka Finanšu ministrija,kuras sienās top likumprojekti?M. Čakste: – Arī labi likumprojektimēdz iestrēgt Saeimā otrajā lasījumā...Ja būtu citāda Saeima, varbūt arī mūsulikumdošana būtu citāda. Runājot parpasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanaiun godīgas konkurencesnodrošināšanai, es domāju, ka, rīkojotiesatbilstoši tam, mēs panāksim visaibūtiskas izmaiņas. Turklāt šī plānaveidošanā piedalījās ļoti daudz cilvēku– ne tikai Finanšu ministrijas ierēdņi.Galvenais, kas konsekventi tikapaturēts prātā, domājot par ēnu ekonomikasapkarošanu: lai sekojošā rīcībaneradītu negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem,kas pilda savas saistības pretvalsti. Ir svarīgi, lai legāli strādājošiembūtu motivācija tā rīkoties arī turpmāk.Un nākamais solis būtu “Baltā saraksta”veidošana, kurā tiktu iekļauti tie uzņēmēji,kas savas saistības pret valsti pildagodprātīgi. Mēs esam ieinteresēti, laiplāns tiktu realizēts pēc iespējas precīzāk,neizkropļojot labās ieceres.– Domāju, ka ikviens uzņēmējs,kas par savu biznesu domā ilgtermiņā,vēlētos būt šajā “Baltajā sarakstā”.Vai jau ir skaidri definēti tie kritēriji,kuri tiks ņemti vērā un būs kāvērtējuma mēraukla?I. Olafsone: – Kā pamatu “Baltā saraksta”veidošanai mēs vēlamies piedāvāt“Ilgtspējas indeksu”. Tas dod iespē juuzņēmumu vērtēt vispusīgi – ne tikaito, kā tas funkcionē pats par sevi, betarī to, kāda ir tā ietekme uz vidi unsabiedrību. Un viens no kritērijiem irarī samaksātie nodokļi. Ikvienam uzņēmumamun uzņēmējam ir svarīgassavas intereses, bet līdzās ir arī visassabiedrības intereses. Un šī saikne navsaraujama.– Kur VID saskata visgarākās“ēnas”?I. Pētersone: – Ja runājam tikaipar pelēko ekonomiku, tad tā nodaramilzīgu ļaunumu. Tās apjomi ir lieli.Liekot lietā analīzi, var diezgan precīziatlasīt tos komersantus, kur darbiniekssaņem “aplokšņu algu”. Piemēram,ja darbinieks ilglaicīgi strādā un visulaiku saņem neadekvāti zemu samaksupar darbu, kas ir patālu no vidējāatalgojuma nozarē, tad VID var rastiespamatotas aizdomas, ka vismaz daļaienākumu tiek slēpta un visi nodokļimaksāti netiek. Ar netiešām metodēmvar sarēķināt, cik naudas cilvēks saņemaploksnē. Un atbilstoši tam var aprēķinātne tikai nenomaksāto iedzīvotājaPar to, cik liela ir“vēlēšanās” ieviest0 deklarācijas, liecinajau tas vien, ka gadiemtiek runāts, bet notiktnenotiek nekas.Inese OLAFSONEFoto – Timurs Subhankulovsreģistrējis savu nākamo uzņēmumu. Esuzskatu, ka ir jābūt reālam sodam parvalsts budžetam nodarītiem būtiskiemzaudējumiem. Šis sods varētu būt, piemēram,liegums uz kādu noteiktu laikuiesaistīties uzņēmējdarbībā. Šobrīd tādsierobežojošs instruments administratīvajāprocesā nedarbojas. Pat ja no šī cilvēkanav iespējams iekasēt uzrēķinātosodu, ir jābūt vismaz kaut kādai iespējaipanākt, lai viņš uz kādu laiku tiktu izslēgtsno uzņēmējdarbības vides un tonebojātu. Taču šādam varbūtējam risinājumamir arī pretargumenti.R. Pfeifere: – Man ir arī reāls stāstspar kādu uzņēmumu un tā aplinkusceļiem. Sākumā uzņēmums tika nodibinātsRīgā. Tad it kā bankrotēja, betdrīz vien atkal šis pats uzņēmējs nodibinājanākamo firmu un atsāka darbu.Arī Rīgā, tikai citā adresē. Tad pārcēlāsuz Rēzekni. Vēl pēc īsa brīža viņš ganbija atrodams Rēzeknē, bet jau citāpilsētas ielā. Un arī pēc tam nebija ilgijāgaida, kad šim uzņēmumam jau atkalbija nākamā Jurģu diena. Un katra šīpārcelšanās darba devējam bija iespējaatlaist visus darbiniekus. Un mēs jauzinām, ka šādās situācijās atlaistajiemcilvēkiem tiek pieteikts pievaldīt mēli,neprasīt neizmaksāto algu un nekurnesūdzēties, par to pasolot, ka “paklausīgajiem”ir cerības tikt pie darbanākamajā uzņēmumā. Un cilvēki irgatavi ticēt šiem solījumiem, pat ja tieir gandrīz nereāli. Kā kronis visam bijatas, ka šis uzņēmējs, atkal veidojot jaunuSIA, pat informēja Nodarbinātībasvalsts aģentūru, ka viņam atkal vajadzīgasjaunas šuvējas... Bet tam visam jaucauri spīdēja, kāds gals piemeklēs šokārtējo “uzņēmumu”, kura bijušajiemdarbiniekiem nebija izmaksātas tās pašaspieticīgās algas. Un bija skaidrs, kaatkal uz ielas būs cilvēki, kas savu algunesaņems pat tad, ja būs tiesas lēmums.Ja ir iespējami šādi līkloči, kurā darbaņēmējs paliek zaudētājos, tad nevarteikt, ka valsts un uzņēmējdarbībasvide ir sakārtota.Ir izskanējis, ka viena no panacejāmpelēkās ekonomikas izskaušanaivarētu būt iespēja ziņot institūcijām,ja, piemēram, vienam kaimiņam rastosaizdomas par otru, ka viņš naudusaņem aploksnē. Man jau šķiet, ka tātikai varētu cilvēkus sarīdīt vienu pretFoto – Timurs Subhankulovsklarēšanas sistēmu. Ja VID uzņēmumā,kas maksā nodokļus, saskartos ar situāciju,ka tas nav iesniedzis informācijupar cilvēkiem, kas tikai vakar vai aizvakarsākuši strādāt, represijas, visticamāk,nesekotu. Pirms uzlikt kādu sodu,VID ņem vērā arī vainu mīkstinošusapstākļus. Lielākas problēmas mumsir tieši ar mazajiem uzņēmumiem. Kadmēs no darba devēja saņemam ziņojumupar to, ka noslēgtas jaunas darbaattiecības, šī informācija nonāk centralizētajādatu bāzē, ko var izmantotarī Valsts darba inspekcija. Lai nebūtutā, ka inspektoriem reidu laikā vai nokatra otrā objektā strādājošā nākasdzirdēt, ka viņš te strādā tikai no vakardienas,tāpēc nevar uzrādīt līgumu.Īsāk – kārtīgam nodokļu maksātājamšī prasība nav šķērslis. Ja ar stingrākāmprasībām tiek radītas problēmas nodokļunemaksātājiem, tad valstij par tonevajadzētu uztraukties. Mums šī jaunāprasība kā instruments ir palīdzējisun palīdz. Mēs jebkurā gadījumā visusapstākļus vērtējam individuāli.– Vai patiešām šobrīd sēžam ēnuekonomikas dziļākajā bedrē?I. Pētersone: – Par to jāspriež statistiķiem.Mēs tikai redzam, ka pelēkāsekonomikas zona pēdējā laikā ir palielinājusies.Tie, kas jau agrāk uzcītīgidarbojās šajā pelēkajā zonā, ir jūtamisarosījušies. Un šķiet, ka šajā zonā“ieslīd” arī daļa no tiem uzņēmējiem,kas līdz šim strādājuši tā sauktajā baltajāzonā. Godīgam uzņēmējam ir grūticīnīties par savu vietu zem saules tirgū,kur saimnieko arī nodokļu nemaksātāji,jo tirgus, kurā pārdot preces vaipakalpojumus, mums ir tikai viens unvisiem kopīgs. Ja kāds apgalvo, ka pe­Šobrīd lielākās pūlestiek veltītas uzraudzībai,taču, manuprāt, lielākuefektu varētu panākt arpārdomātu likumdošanu ungodīgai uzņēmējdarbībailabvēlīgu vidi.Ināra PĒTERSONEpatēriņa līmeni un pildītu agrāk uzņemtāssaistības, uzņēmēji meklē iespēju,kā to dabūt gatavu. Tā arī parādāsaizvien vairāk skaidras naudas darījumu.Un nevar noliegt arī to, ka darbiniekiir gatavi pieņemt daļu algas aploksnē,jo arī viņiem ir savas parādsaistības,kuras ar “apcirpto” algu vairs naviespējams pildīt. Starp citu, vidējā darbasamaksa Latvijā pat treknajos gados navbijusi augstāka par 30 % no Eiropas vidējādarba algas līmeņa, visu laiku saglabājotieszemākā līmenī nekā kaimiņosLietuvā un Igaunijā. Turklāt pēdējālaikā ir bijis nopietns kritums, kad šīvidējā alga Latvijā ir vairs tikai nedaudzvirs 20 % no Eiropas Savienības vidējālīmeņa. Pie mums jau tiek realizēta superlētadarbaspēka politika. Un, kur irlēts darbaspēks, tur neizbēgami rodaspapildu ienākumu meklējumi, apejotlikumu. Kā viens no risinājumiem šādāsituācijā būtu adekvāta nodokļu politika,kas mūsu cilvēkiem tomēr nodrošinātunoteiktu konkurētspējas līmeni.Mums pārmet, ka mums ir ļoti zemsdarba ražīgums. Bet, ja paskatāmies uzskaitļiem, tad Latvijā darba ražīguma līmenisir 58 % no Eiropas vidējā līmeņa.Pašlaik noteiktais neapliekamaisminimums ir katastrofa – tikai 35 lati.Salīdzinājumam – Lietuvā tas ir apmēram90 lati, Igaunijā – apmēram100 lati. Turklāt mums ir augstākā iedzīvotājuienākuma nodokļa likme – 26 %(Igaunijā – 21 %, Lietuvā – 19 %).Arodbiedrības nepārtraukti atgādina,ka minimālajai algai, kas tagad ir180 lati, vai minimālajai neto algai caurneapliekamo minimumu būtu jāpieaug.Ēnu ekonomiku nevar apkarot, neskarotminimālās algas apjomu. Atkal mi­


DARBINIEKU AVĪZE7SEPTEMBRIS 2010Mikrouzņēmumu nodoklis –skaitām plusus un mīnusus© Eyewave | Dreamstime.comNo 1. septembra spēkā ir mikrouzņēmumu nodoklis. Tiek prognozēts, ka šī nodokļaieviešana uzņēmīgam un izlēmīgam cilvēkam varētu kļūt par būtisku stimulu savauzņēmuma veidošanā. Ekonomikas ministrija plāno, ka līdz gadu mijai Latvijāno jauna tiks radīti apmēram 900 mikrouzņēmumu.Kā katra jauna lieta, arī jaunas iespējas rada ne tikai interesi, bet arī virknijautājumu, uz kuriem nepieciešams saņemt precīzas atbildes, lai pieņemtuizšķirošo lēmumu. Tāpēc šajā lappusē piedāvājam būtiskākās pamatinformācijasapkopojumu un mūsu redakcijas veiktos aprēķinus.Japar izšķirošo kritērijuuzskatām atbildi uzjautājumu “vai vispārir vērts veidot mikrouzņēmumu?”,tad mūsu atbilde ir“jā”. Bet, ja runa ir par iespēju savutagadējo uzņēmējdarbības formu pēc2011. gada 1. janvāra pārveidot parmikrouzņēmumu, tad jāveic individuālakalkulācija, lai precīzi spriestu, cikizdevīgs vai, gluži pretēji, neizdevīgstas ir tieši jums.Īpašu vērību šīm pārmaiņām vajadzētupievērst darba ņēmējiem, jo mikrouzņēmumiematvieglotais nodokļuslogs ir tieši saistīts ar mazākām valstssociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām,kuras ietekmē ikviena darbaņēmēja sociālās garantijas – nākotnespensiju, bezdarbnieka pabalstu un citasizmaksas no valsts sociālā budžeta.Tāpēc Mikrouzņēmumu nodokļulikumā arī ir iestrādāta prasība, kadarba devējam, pārveidojot savu esošouzņēmumu par mikrouzņēmumu,vispirms rakstveidā jāvienojas ar katrušajā uzņēmumā iesaistīto darbiniekupar mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu.Ja darba devējs nav informējisdarbinieku, ka ir mikrouzņēmumu nodokļamaksātājs, viņam jāatlīdzina savamdarbiniekam nodarītie zaudējumi.Mikrouzņēmumu nodokli maksāmikrouzņēmumsMikrouzņēmumu var veidot tikai fiziskaspersonas.Kas var kļūt par mikrouzņēmumu?• Individuālais komersants• Individuālais uzņēmums, zemniekavai zvejnieka saimniecība• Fiziskā persona, kas reģistrēta Valstsieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskāsdarbības veicējs• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību(SIA)Mikrouzņēmuma kritēriji• Apgrozījums kalendārā gada laikānepārsniedz 70 000 latu.• Darbinieku skaits jebkurā brīdī navlielāks par pieci.Ko sevī ietvermikrouzņēmumu nodoklis?1. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātāsiemaksas, iedzīvotāju ienākumanodokli un uzņēmējdarbībasriska valsts nodevu par mikrouzņēmumadarbiniekiem;2. Uzņēmumu ienākuma nodokli, jamikrouzņēmums atbilst uzņēmumuienākuma nodokļa maksātājapazīmēm;3. Mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotājuienākuma nodokli par mikrouzņēmumasaimnieciskās darbībasieņēmumu daļu.Vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājamvēl kāds nodoklis jāmaksāatsevišķi?Nē! Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājsatsevišķi nemaksā ne iedzīvotājuienākuma nodokli, ne uzņēmumuienākuma nodokli, ne uzņēmējdarbībasriska valsts nodevu, kā arī neveicvalsts sociālās apdrošināšanas obligātāsiemaksas.Mikrouzņēmumu nodoklis kāviens nodokļa maksājums ietver sevīvisus uzskaitītos nodokļu veidus.Kas ir mikrouzņēmuma darbinieksvai darbinieki?1. Fiziskā persona, kuru uz darba līgumapamata nodarbina mikrouzņēmums.2. Mikrouzņēmuma īpašnieks.Mikrouzņēmumā var strādāt nevairāk kā pieci darbinieki (jebkurābrīdī gada laikā). Darbinieku skaitāiekļauj visus tā darbiniekus un arīmikrouzņēmuma īpašnieku, bet neiekļaujprombūtnē esošus vai no darbaatstādinātus darbiniekus.Algu izmaksu salīdzinājums tradicionālajam un mikrouzņēmumamPieņemam, ka uzņēmumā strāda 2 darbinieki ar Ls 400 algu “uz papīra” mēnesī. Vienam no darbiniekiem ir viens apgādājamais.Alga“uzpapīra”Neapliekamaismini mumsAlgu izmaksu aprēķins tradicionālam uzņēmumamAtvieglogumipar apgādājamajiemVSAOI(9 %, darbaņēmēja)VSAOI(24,09 %,darba devēja)VSAOI kopā(33,09 %)IIN(26 % )Riskanodeva(URVN)AlgasnodokļikopāAlga“uz rokas”400 35 63 36,00 96,36 132,36 69,16 0,25 201,77 294,84Mēnesī400 35 0 36,00 96,36 132,36 85,54 0,25 218,15 278,46Kopā par gadu 9600 840 756 864,00 2312,64 3176,64 1856,40 6,00 5039,04 6879,60Mikrouzņēmumā šie darbinieki saņem tādu pašu “algu uz rokas” kā tradicionālajā uzņēmumā – attiecīgi Ls 294,84 un Ls 278,46.Mikrouzņēmumu nodoklis ir 9 % no apgrozījuma (ieņēmumiem), no šī iekasētā nodokļa 65 % tiek novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligātoiemaksu segšanai (VSAOI).Izmaksu salīdzinājums par gaduApgrozījumsAlga “uz rokas”(vienādaabu veiduuzņēmumos)Algas nodokļikopāTradicionālais uzņēmumsNodokļi*To skaitā VSAOI(33,09 %)Kopējāsdarba devējaizmaksas algaiNodokļi kopā(9 %)Nodokļi*MikrouzņēmumsTo skaitāVSAOI (65 %)Kopējāsdarba devējaizmaksas*Algu izmaksuīpatsvarsapgrozījumā20 000 6879,60 5039,04 3176,64 11 918,64 1800 1170 8679,60 43 %30 000 6879,60 5039,04 3176,64 11 918,64 2700 1755 9579,60 32 %40 000 6879,60 5039,04 3176,64 11 918,64 3600 2340 10 479,60 26 %50 000 6879,60 5039,04 3176,64 11 918,64 4500 2925 11 379,60 23 %60 000 6879,60 5039,04 3176,64 11 918,64 5400 3510 12 279,60 20 %70 000 6879,60 5039,04 3176,64 11 918,64 6300 4095 13 179,60 19 %Ar rozā krāsu iekrāsots apgabals, kurā mikrouzņēmuma maksātie nodokļi pārsniedz tradicionālā uzņēmumā maksātos. Kā redzams no aprēķiniem,tad pie šādiem algu/apgrozījuma nosacījumiem kļūt par mikrouzņēmumu ir izdevīgi tad, ja algu izmaksām tiek novirzīta apmēramceturtdaļa no apgrozījuma vai vairāk. Modelējot aprēķinus ar citiem algu līmeņiem šī sakarība caurmērā paliek spēkā. Tāpat jāpievērš uzmanība,ka nodokļu ietaupījums tieši atsaucas uz VSAOI apjomu – jo lielāks ietaupījums uzņēmumam, jo mazākas sociālās garantijas mikrouzņēmumadarbiniekam.* Tradicionāla uzņēmuma gadījumā nodokļu izmaksās nav ietverts uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN), mikrouzņēmuma gadījumā UIN ir jauietverts 9 % apgrozījuma nodoklī. PVN, akcīzes, dabas resursu un muitas nodokļi neietilpst šajos aprēķinos – tie ir jāmaksā atbilstoši pastāvošaikārtībai.Cik lielus ienākumus var saņemtmikrouzņēmuma darbinieks?Mikrouzņēmuma darbinieka ienākumsno mikrouzņēmuma nepārsniedzLs 500 mēnesī. Līdz ar to mikrouzņēmumadarbinieka maksimālaisienākuma apmērs mēnesī ir Ls 500(ienākums “uz rokas”). No tā nav jāieturiedzīvotāju ienākuma nodoklis unnav jāveic valsts sociālās apdrošināšanasobligātās iemaksas.Gadījumā, ja mikrouzņēmumsnodarbina vairāk nekā piecus darbiniekusvai arī darbinieka ienākums(tai skaitā mikrouzņēmuma īpašniekaienākums) pārsniedz Ls 500 mēnesī,tad mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmumunodokli pēc lielākas likmes.Šādā situācijā mikrouzņēmums ar nākamogadu zaudē mikrouzņēmumunodokļa maksātāja statusu.Kā var iegūt mikrouzņēmumunodokļa maksātāja statusu?1. Vienlaikus ar reģistrāciju Uzņēmumureģistra attiecīgajā reģistrā,piesakoties mikrouzņēmumu nodokļamaksātāja statusa iegūšanai.2. Fiziskā persona vienlaikus ar reģistrācijusaimnieciskā darba veicējastatusā, iesniedzot VID pieteikumumikrouzņēmumu nodokļa maksātājastatusa iegūšanai.3. Individuālais komersants, individuālaisuzņēmums, zemnieka vai zvejniekasaimniecība, fiziskā persona,kas reģistrēta kā saimnieciskās darbībasveicējs, vai SIA līdz pirmstaksācijasgada 15. decembrim, iesniedzotVID pieteikumu.VID lēmumu par mikrouzņēmumunodokļa maksātāja reģistrēšanupieņem piecu darbdienu laikā.Kā piemēro mikrouzņēmumunodokli, un kādas ir likmes?Ar mikrouzņēmumu nodokli apliekvisu mikrouzņēmuma apgrozījumu.Mikrouzņēmumu nodokļa likmeir 9 %. Ja mikrouzņēmuma apgrozījumsir 10 000 latu, tad mikrouzņēmumanodokļa summa ir 900 latu.Gadījumos, ja mikrouzņēmumsneievēro tam noteiktos kritērijus, tasmaksā mikrouzņēmumu nodokli pēclielākas likmes:Reģionālo konsultantupieņemšanas laikiPirmdienās . . . . . . . . 10.00–14.00Otrdienās. . . . . . . . . . 14.00–18.00Ceturtdienās . . . . . . . 10.00–14.00JELGAVA, Elektrības iela 10Konsultante Ligita BRAHMANETālr. 20 22 29 45E-pasts: ligita.brahmane@lbas.lvLIEPĀJA, Celtnieku iela 19Konsultants Guntis GŪTMANISTālr.: 63 42 30 95; 29 41 62 46E-pasts: guntis.gutmanis@lbas.lvVALMIERA, Rīgas iela 10Konsultante Linda PĒTERSONETālr.: 20 22 23 26; 64 23 32 21E-pasts: linda.petersone@lbas.lvDAUGAVPILS, Saules iela 5aKonsultante Ingrīda GRADKOVSKATālr.: 26 52 45 04; 65 42 44 54E-pasts: ingrida.gradkovska@lbas.lv1) ja mikrouzņēmuma darbiniekuskaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus,9 % likmei pieskaita divusprocenta punktus par katru papildunodarbināto darbinieku;2) ja mikrouzņēmuma apgrozījumsgadā pārsniedz 70 000 latu, apgrozījumapārsnieguma daļai piemēro20 % likmi;3) ja mikrouzņēmuma darbiniekaienākums pārsniedz 500 latu, ienākumadaļai, kas pārsniedz šo robežu,papildus piemēro 20 % likmi.PiemēriJa mikrouzņēmumam ir 7 darbiniekiun apgrozījums – 10 000 latu, tadmikrouzņēmuma nodokļa summa ir1300 latu (10 000 x (9 %+4 %)).Ja mikrouzņēmuma apgrozījumsir 75 000 latu, tad mikrouzņēmumanodokļa summa ir 7300 latu (6300(70 000 x 9 %) + 1000 (5000 x 20 %)).Ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir10 000 latu un darbinieku ienākumupārsnieguma virs 500 latiem summaceturksnī ir 300 latu, tad mikrouzņēmumanodokļa summa ir 960 latu (900(10 000 x 9 %) + 60 (300 x 20 %)).Mikrouzņēmumu nodokļadeklarācijas iesniegšana unnodokļa maksāšanaMikrouzņēmumu nodokli maksā četrasreizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu.Mikrouzņēmums iesniedzValsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumunodokļa ceturkšņa deklarācijuun maksā nodokli līdz ceturksnimsekojošā mēneša 15. datumam.Nodokļa avansa maksājumi netiekveikti lPublikācijas sagatavošanā izmantotaVID sniegtā informācijaKonsultāciju centri darba tiesisko attiecībuun darba aizsardzības jautājumosRĪGABruņinieku iela 29/31, LV-1001Konsultantidarba tiesisko attiecību jautājumosKaspars RĀCENĀJS (pieņem pēc pieraksta)Tālr. 67 03 59 05E-pasts: kaspars@lbas.lvInga SVIRSKA (pieņem pēc pieraksta)Tālr. 67 03 59 24E-pasts: inga.svirska@lbas.lvMāris SIMULIS (pieņem pēc pieraksta)Tālr. 67 03 59 24E-pasts: maris.simulis@lbas.lvKonsultants darba aizsardzībasjautājumos Mārtiņš PUŽULS(pieņem pirmdienās plkst. 14.00–18.00,otrdienās plkst. 15.00–19.00,piektdienās plkst. 10.00–14.00)Tālr. 67 03 59 59E-pasts: martins@lbas.lv


8SEPTEMBRIS 2010DARBINIEKU AVĪZELai sarkanais gailis tur knābi zem spārnaValsts ugunsdzēsībasun glābšanas dienestaUgunsdrošības uzraudzībaspārvaldes priekšnieksDzintars UMULIS (nokreisās) un Ugunsdrošībasuzraudzības pārvaldesPrevencijas nodaļaspriekšnieks PaulisTRETJAKOVS stāsta, kaugunsdrošība būtībā sākas ar“papīriem” – ar noteikumiem,kas ir jāievēro.Ilma RUGĀJAKā rīkoties,ja izcēlies ugunsgrēks?Nekavējoties zvaniet pa tālruni112 Valsts ugunsdzē-1. sības un glābšanas dienestam.Nosauciet adresi, ugunsgrēkaizcelšanās vietu, vārdu, uzvārdu untālruņa numuru. Paziņojiet par notikušouzņēmuma atbildīgajai personai,kolēģiem vai kaimiņiem.2.Novērtējiet, vai spēsiet pašiapdzēst liesmas, izmantojotugunsdzēšamo aparātu vaicitus atbilstošus līdzekļus. Dariet totikai tad, ja ir pilnīga pārliecība, ka pašiembriesmas nedraud. Uzmanietiesno dūmiem – tie var būt ļoti indīgi.3.Ja aizdegusies elektroierīce,pirms dzēšanas tā pēciespē jas jāatvieno no strāvas.Elektroierīču dzēšanai neizmantojietūdeni vai ūdens-putu ugunsdzēšamoaparātu.4.Ja neizdodas apdzēst liesmas,nekavējoties pametiettelpas. Degošajā telpā neatstājietvaļā logus vai durvis, jo skābekļapieplūde pastiprinās degšanuun liesmu izplatīšanos. Evakuācijaslaikā nelietojiet liftu.par konkrētiemobjektiem, ir jābūtskaidrībai par to,-Runājotkas atrodas teritorijā,kas – ēkās, kas – noliktavās. Ja tajāsnovietotas kādas paaugstinātas ugunsbīstamībasvielas vai, piemēram, kokmateriāli,tad atbilstoši katram objektamarī tiek izstrādātas ugunsdrošībasinstrukcijas. Pieņemot cilvēku darbā,viņš jāiepazīstina arī ar ugunsdrošībasnoteikumiem. Un reizi gadā jāveic atkārtotainstruktāža.Ja uzņēmumā strādā mazāk par10 darbiniekiem, tad viņu apmācībuugunsdrošībā drīkst veikt patsvadītājs. Ja uzņēmumā strādā no 10līdz 50 cilvēkiem, tad ugunsdrošībasinstruktāžu drīkst veikt tikai speciāliapmācīts cilvēks, kas apguvis vismaz20 stundu kursu. Ja darbinieku skaitsuzņēmumā vēl lielāks, tad ugunsdrošībasinstruktoram jābūt apguvušam160 stundu programmu. To visu paredzMK “Ugunsdrošības noteikumi”.– Cik uzmanīgi cilvēki ir ar ugunidarbā?– Labā ziņa ir tā, ka pēdējos gadosugunsgrēki darbavietās izceļas daudzretāk. Tas nozīmē, ka uzņēmumi vairākdomā par ugunsdrošību un profilaksi.Mums arī labāk – mazāk darba(smejas). Starp citu, statistika par to,ka ugunsgrēki darbavietās krietni gājušimazumā, ir tieša uzslava mūsudarbam. Tāpēc arī mēs iebilstam pretpārbaužu skaita samazināšanu, komums iesaka, lai ekonomētu valsts līdzekļus,jo kāds ir sarēķinājis, ka tad,ja mēs par 10 % samazināsim pārbaužuskaitu, attiecīgi par 10 % varēssamazināt valsts līdzekļu apmēru inspektorualgošanai. Tā matemātikagan nav tik vienkārša kā lineāls.Mums arī iesaka pārbaudes veiktnevis reizi gadā, bet reizi piecos gados.Bet tad ir skaidrs, ka par to, ka ugunsdzēšamajamaparātam ir noteikts derīgumatermiņš, uzņēmējs atcerēsiesreizi piecos gados, lai atrādītu inspektoram.Bet tie drošības pasākumi jāveicne jau mūsu dēļ, bet gan tādēļ, laineizceltos ugunsgrēks.– Kādiem objektiem jūs pievēršatvislielāko uzmanību?– Tās ir skolas, bērnudārzi, sociālāsmājas, slimnīcas... Un, protams,tiem objektiem, kur ir ugunsbīstamavai sprādzienbīstama vide, turklāt tiekņemta vērā platība. Jo tā lielāka, jo vairākpieskatām. Mehāniskās darbnīcas,kokapstrādes cehi, ķīmisko materiālunoliktavas – to visu cieši turam redzeslokā.– Kur valda vislielākā kārtībaugunsdrošības jomā?– Tur, kur ir labi saimnieki. Mēs redzamatšķirību, kurš īpašnieks ir vienkāršiīpašnieks, bet kurš – patiešāmsaimnieks. Daudziem uzņēmējiemgalvenā ir peļņa, un tikai pēc tam tiekdomāts par drošību.– Sodāt arī kādu, ja ugunsdrošībanetiek ievērota?– Uzreiz ar sodu virsū nemetamies.Galvenais jau ir novērst trūkumus. Japārkāpumi netiek novērsti, tad varampiemērot administratīvo sodu – juridiskāmpersonām līdz pat 5000 latiem.Par ugunsdrošības noteikumuneievērošanu varam arī apturēt uzņēmumadarbību. Bet kopumā ugunsdrošībaar katru gadu uzlabojas, jo taitiek pievērsta lielāka uzmanība. Mēstai arī neļaujam atslābt.– Kad nāk drēgni un tumši vakari,tad arī birojā uz galda gribasiededzināt svecīti. Adventes laikādaudzu iestāžu telpās goda vietātiek nolikts Adventes vainags arsvecēm...– Bet ugunsdrošības noteikumosparedzēts, ka ofisā nedrīkst rīkotiesar atklātu uguni. Ja Ziemassvētkunoskaņās ļoti gribas Adventes vainaguacu priekšā arī darbā, var likt arīsveces, tikai dedzināt tās nedrīkst. Jakādā iestādē sekretāres kabinetā uzgalda deg svecīte, tas ir ugunsdrošībasnoteikumu pārkāpums. Un vēl lielākspārkāpums ir tad, ja sekretāre iziet nokabineta un atstāj sveci degam.Ugunsgrēku skaits objektos no 1999. līdz 2009. gadamUgunsgrēku skaita samazinājums 1999.–2009. g: n Dzīvojamais sektors – 12 % n Ražošanas ēkas – 70 % n Publiskās ēkas – 44 %n Lauksaimniecības ēkas – 83 % n Noliktavas – 62 %Avots: VUGDFoto – Arnis Rugājs– Gadās, ka pietiek ar spainiūdens, lai noslāpētu liesmas. Ja bijistikai neliels uzliesmojums, vai arītad jāsauc ugunsdzēsēji?– Ja cilvēks ir pilnīgi drošs, ka tiksgalā saviem spēkiem, tad tik jādzēšnost. Bet, ja ir kaut mazākās šaubas,ka uguni savaldīt varētu būt pagrūti,jāzvana ugunsdzēsējiem. Ja blakus telpāsstrādā citi darbinieki, viņi jābrīdina.Un jādodas laukā no ēkas. Ja telpasir piedūmotas, tad no tām jācenšasizkļūt pēc iespējas ātrāk, jo dūmi varbūt indīgi, piemēram, kad aizdedziesdators, deg plastmasa vai sintētiskaismateriāls. Ieelpojot šos dūmus, ļotiātri var zaudēt samaņu. Cilvēki ugunsgrēkosbiežāk iet bojā, saelpojotiesdūmu gāzes, nevis sadegot.– Vai par ugunsdzēsēju izsaukšanuuz nelielu ugunsgrēku, ar kurubūtu bijis iespējams tikt galā pašuspēkiem, nedraud kāda atbildība vaisods?– Nu tādā gadījumā mūsu vīri cilvēkutikai paslavēs, ka viņš pats spējistikt galā ar uguni. Ugunsdzēsēji palīdzībusniedz bez maksas. Bet ugunsdzēsējuekipāžas izbraukums no budžetaprasa 88 latus stundā, ja nerēķināmklāt PVN. Par tīšu maldināšanuvaram uzlikt pamatīgu sodu, kā tasbija pagājušajā gadā ar viltus meteorītaakcijas rīkotājiem.– Kādi ir galvenie ugunsgrēkuiemesli?– Parasti tā ir neuzmanīga rīcība aruguni vai kādu normatīvu neievērošana.Ja sadzīviski, tad vai nu tikusi pielaistauguns, vai kaut kas sabojājies unizraisījis degšanu. Birojos biežāk degdatori un elektroinstalācija. Karstāsvasarās ugunsgrēki mēdz izcelties noneatbilstoši ekspluatētiem ventilatoriem,bet ziemās – no dažādām apkuresierīcēm. Var aizdegties kāds papīrsbirojā vai žāvēšanai noliktas drēbesceltnieku sadzīves vagoniņā, kur ierīkotasugunsdrošības noteikumiemneatbilstošas autonomās krāsniņas.Autoservisos laiku pa laikam tiekveikti metināšanas darbi. Ja dzirksteleietrāpa eļļainās lupatās, tad vairs navlabi... Paaugstinātas ugunsbīstamībasrisks ir kokapstrādes uzņēmumos, jomateriāls labi deg, bet darba procesāvar izlēkt kāda dzirkstele.– Gadās, ka briesmu situācijācilvēks tik ļoti apmulst, ka nezina,kā rīkoties.– Nav jau grūti saprast, kāpēc tā –no rīta ceļoties un ejot uz darbu, cilvēksdrīzāk domās, kā pavadīt vakaruar ģimeni. Neviens negatavojas tam,ka dienas vidū darbā varētu izceltiesugunsgrēks. Ugunsgrēki ir dažādi, jodažādi ir to iemesli. Piemēram, ja aizdegasgāze, tad galvenais ir novērst gāzesnoplūdi. Ja gāze tiks apdzēsta, betturpināsies tās noplūde, notiks sprādziens.Ja noplūdi novērst nav iespējamsun gāzes degšana nerada papildubīstamību, tad tai jāļauj izdegt.– Ko nevajag darīt, kad izcēliesugunsgrēks?– Nevajag raut vaļā visus logus undurvis, jo tad rodas papildu vilkme unuguns izplatās vēl ātrāk. Ugunsgrēkagadījumā atstājot telpu, jāaiztaisa ganlogs, gan jāaizver aiz sevis durvis, laiuguns paliktu noslēgtā telpā. Tad ircerība, ka liesmas tālāk neizplatīsies.Ja durvis paliks vaļā, uguns virzīsiestālāk. Ja ir piedūmojums un grūtielpot, tad no telpām var mēģināt izkļūtrāpus – tuvāk grīdai būs vairākskābekļa.– Ja jūtams, ka aiz sienas deg,ar kādu laika rezervi cilvēks var rēķināties?– Vienā kārtā celta ķieģeļu sienauguni var izturēt aptuveni divarpusstundas. Ar šo laika rezervi vajadzētupietikt, lai pagūtu nokļūt drošībā.– Cik ilgā laikā pēc izsaukumaugunsdzēsējiem jābūt notikumavietā?– Normatīvi paredz, ka ugunsdzēsējiemjābūt klāt piecu minūšu laikā.Ja izsaukums ir ārpus apdzīvotas vietas,tad pēc 15 minūtēm. Tiesa, nevienmēr šos normatīvus izdodas ievērot,jo ugunsdzēsēju depo dislokācijanav tik blīva, kādai tai vajadzētu būt.Ja Rīgā izsaukums ir naktī, kad ielastukšas, tad piecu minūšu laikā noteiktiesam klāt, bet sastrēgumstundās ceļāvar paiet septiņas astoņas minūtes lDer atcerētiesl Birojā nedrīkst rīkoties ar atklātuuguni.l Ja darba devējs nav iepazīstinājisjūs ar ugunsdrošības instrukciju vaievakuācijas plānu, izpētiet apkārtnipaši – kritiskajā brīdī no tā varbūt atkarīga jūsu dzīvība.l Izstrādājot ugunsdrošības instrukcijas,tās nevajag pārspīlēti detalizēt– rīcības plānam jābūt īsamskaidram – to būs vieglāk atcerētiesbriesmu gadījumā.l Darba devēja aizliegums smēķētājamdarbavietā nesmēķēt nebūsefektīvs, jo smēķētājs tik un tā meklēsun atradīs iespēju uzsmēķēt.Tāpēc labāk noteikt vietu smēķēšanaiun atrunāt pieļaujamo kārtību.l Evakuācijas ceļus nedrīkst aizkraut.l Uzņēmēju ievērībai – apdrošinātājivar atteikt ugunsgrēkā īpašumamnodarīto bojājumu kompensāciju,ja objektā nebūs ievēroti nepieciešamieugunsdrošības pasākumi.Un šo aspektu apdrošinātāji varizmantot pat tad, ja ugunsgrēkacēlonis nav tieši saistīts ar jūsu uzņēmumu.EIROPAS SAVIENĪBAAvīze izdota Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktupraktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" (1DP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001) ietvaros.ISSN 1691-5658. Reģ. Nr. 000703312. Iespiests "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA". Tirāža: 200 000IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒLATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBABruņinieku iela 29/31, Rīga, LV-1001, LatvijaTālrunis 67 27 03 51. E–pasts: lbas@lbas.lvIzdevuma redaktore: Ilma Rugājawww.lbas.lv

More magazines by this user
Similar magazines