2008. gada 3. janvāris. Nr.1(33) - Jelgavas Vēstnesis

jelgavasvestnesis.lv

2008. gada 3. janvāris. Nr.1(33) - Jelgavas Vēstnesis

2 intervijaCeturtdiena, 2008. gada 3. janvārisBaznīcas zvaniķespirmssvētku pārdomas• Daiga LaukšteinaKad gadumija aizvadīta,šķiet, svētkulaiks beidzies un iestājiesklusais, tumšaisjanvāris. TačuLatvijas pareizticīgieļaudis vēl tikaigatavojas līksmībai.Un viņu nav mazums– ne vien krievu, betarī latviešu un citutautību pārstāvji, kasvienoti savā ticībā,gaida gaišus un mīlestībasapmirdzētusKristus piedzimšanassvētkus.Tieši tādus tos «JelgavasVēstnesis» visiem novēl unsarunā ar Svētā Simeona unSvētās Annas pareizticīgo katedrāleszvaniķi Jeļenu Ņikiforovusniedz nelielu kripatiņuno noskaņas, kas patlabanvalda pareizticīgo sirdīs.Kad tieši atzīmēsiet Ziemassvētkus?7. janvāra rītā ar liturģijubaznīcā, bet pēc tam svinībasturpināsies katram savās mājāsar dažādām ieražām. Tačusvētku dievkalpojums mumsnotiks jau 6. janvāra vakarā.Atminos, manā bērnībā arīmājās svinības sākās iepriekšējāvakarā, tādēļ,iespējams, atsevišķāsģimenēsšādas ieražassaglabājušās.K a d b i j um a z a , g a l d ātika likts galvenaisgavēņam i e l a s t s , u ntā bija miežup u t r a . M ē s– pareizticīgie– vārām arī rīsuputru ar rozīnēmun medu.M ū s d i e n ā sbērnus arī arkādu saldumuvar palutināt.Kādreiz gavēnisbija ļoti strikts.J a u n ā p a a u -dze gan skatāsiecietīgāk.Ziemassvētkosdrīkst arī vīnuiemalkot. Baznīcapieļauj atlaidesgrūtniecēm,veciem unslimiem ļaudīm.Savukārt veselāmsievietēm, kuras nestrādāsmagu darbu, jāievēro stingrsgavēnis. Dažas sievietes gavē,jo tas nāk par labu figūrai.Taču tas jau ir cits iegansts.Garīgais motīvs, kā rakstītspareizticībā, ir: jo stingrāksSkaitļi runā45–50 Ls4 450–55 Ls55–60 LsSv.Simeona unSv.Annas pareizticīgokatedrāleslielaiszvans sver 830k i l o g r a m u s ,taču, lai ar todarbotos, sevišķilielu fiziskupiepūli nevajag.Ja spēcīgidauza, zvanuvar sabojāt,kā arī īstā skaņazūd. Svētkoszvani kādusvētku meldiņuskandē 10 – 15minūtes56425533270 170 23760–65 Ls65–70 Ls70–75 Ls75–80 Lsgavēnis, jo možāks gars.Kad sākās gavēnis?Ziemassvētku gavēnis sākās28. novembrī un ilgst 40 dienas.Šis ir nedaudz vieglāks,jo drīkst ēst arī zivi. SavukārtLieldienu gavēnī arī tas irliegts, nemaz nerunājot parpiena produktiem. Tikai augļiun dārzeņi.Vai jums izdodas izturētvisas 40 gavēņa dienas?Paldies Dievam, jā. Tiesa,pareizticīgajiem tā nav pieņemtslepoties,jo tas nav tikaiun vienīgi manosspēkos, betgan ar Dievapalīdzību. Laiizturētu, paralēligavēnimnepieciešamasarī lūgšanas.Citādāk ir ļotigrūti. Bet izturtaču arī tie, kasvienkārši vēlasieturēt diētu,vai ne? Katramsavs iemesls unapņemšanās.A t s e v i š ķ icilvēki turasvienkārši apbrīnojami.Piemē r a m , k a dvectētiņš bijaslims un vārgstieši gavēņal a i k ā , m a n amamma viņuskubināja kautpienu iedzert.Sak, nu nebūstādā stāvoklītas nekādsgrēks. Bet viņš nevarēja. Vaispējat iedomāties, cik stiprabija viņa ticība?Ko vispār ēdat gavēņalaikā?Kā jau sacīju, uzturā drīkstlietot zivi. Trešdienās un80–85 Ls85–90 Ls90–95 Ls20851002 112295–100 Ls2697100–110 Ls110–120 Ls1228120–130 Lspiektdienās gan no tās jāatturas.Ziniet, tagad labi gavēt.Veikalā ir gan salāti, brokoļi,kāposti, gan banāni, avokado.Tas ir arī veselīgi. Nav kāpadomju laikos, kad gandrīznekā nebija. Turklāt drīkst ēstarī maizi.Bet kā iet ar gavēšanujūsu mazajiem palīgiem?Iespēju robežās. Viņiem navtik strikti noteikumi, jo jāietskolā un jāmācās. Neprātīgigavējot, var sākties galvassāpes.Smadzeņu darbībainepieciešama barība. Pareizticīgobaznīcai ir apdomīgapieeja šīm lietām. Skolēniem irjāpaēd. Vienīgi bez baudas untīksmināšanās par maltīti.Ar kādām sajūtām gaidātšos Ziemassvētkus?Noteikti ar priecīgām. Baznīcādziedam dziesmas jau pirmsKristus dzimšanas. Tas radaīpašu noskaņu. (Nodzied dažasdziesmas rindiņas – red.) Redziet,gaidot, kad Kristus dzims,visa zeme priecājas. Visi esamjautri pirms Ziemassvētkiem.Kādas ir iedibinātāsZiemassvētku tradīcijasjums?Noteikti aizbraukt uz tuvējiempansionātiem un uzstātiesar speciāli sagatavotukoncertprogrammu. Kur tasnepieciešams, aizvedam arīpārtikas produktus un apģērbu.Vēlamies dalīties priekā.Bet citādi ir daudz un dažādasar pareizticību nesaistītas Ziemassvētkutradīcijas. Piemēram,zīlēšana. Izstāstīšu sīkāk.Tātad – ēd pulciņš pie galdasvētku mielastu. Te, pēkšņi,jaunekļi tuk, tuk! – klauvē pieloga. Ja meitene aicina iekšā,tad drīzumā izies pie vīra.Turpretī, ja dzen prom – tikātri vēl neapprecēsies.Kā zināms, uz pareizticīgobaznīcu reizumisnāk ne vien krievu, bet arīVecuma pensiju apmērs Jelgavā 2007. gadā587 570 526130–140 Ls140–150 Ls150–160 Ls160–170 Ls170–180 Ls180–190 Ls190–200 Ls200–250 Lslatviešu tautības un citukonfesiju pārstāvji. Kā viņusuzņemat?Tā tas ir, un viņus uzņemamar prieku. Visiem baznīcasdurvis atvērtas, jo savulaiktaču Kristus nevienu nešķiroja.Bija viena vienota baznīca.Politikas iespaidā izveidojāsdažādas konfesijas. Pareizticīgievar būt gan latvieši, ganukraiņi vai baltkrievi. Ne tikaikrievi. Vēl jo vairāk – dzīvojamtaču Latvijā.Pastāstiet par atšķirīgo– ikonām!Tādu ir daudz. Pie katras notām jāiet ar citu lūgumu. Varsvecīti iedegt un novietot konkrētāsbrīnumus darošās ikonastuvumā. Piemēram, visāpasaulē zināmais brīnumdarisNikolajs ļoti palīdz ceļotājiemun jūrniekiem. Dievmāte varpalīdzēt, dažādu vajadzībulūgta, piemēram, uzlabot redzi,vai arī dot savu svētībubērniem, kas stājas laulībā.Mūsu baznīcā gan ikdienānav sevišķi daudz izvietotuikonu, bet kopumā to ir vairāknekā 100. Kad kādai noikonām ir īpaši svētki, tad tātiek izlikta.Zvaniķis nav populārsarods, taču tajā slēpjas zināmadeva spēka un saviļņojuma.Zvanu skaņas šķiettik varenas! Kā izvēlējātiesšādu nodarbošanos?Esmu ticīgs cilvēks. Nākuno Baltkrievijas. Tur mūsuciemā neticīgo nemaz nebija.1974. gadā pārcēlos pieradiniekiem Bramberģē. Turdzīvoja tēvocis. Viņš pēc tammani iekārtoja pilsētā. Uzbaznīcu gāju regulāri, betšajā draudzē iestājos 1991.gadā. Kad reģistrējās kopiena,mums uzdāvināja vienuzvanu, ko piekārām bēniņos.Laikam tad arī saņēmu Dievasvētību. Gāju uz bēniņiem,250–300 Ls300–350 LsVSAA Jelgavas nodaļas dati178 95 82 113 89205 65 31 21 11 10 4 3 4 2 2 1 1 1 4350–400 Ls400–450 Ls450–500 Ls500–550 Ls550–600 Ls600–650 Ls650–700 Ls700–750 Ls800–850 LsBērni noJeļenas vēltikai mācās,kā strādāt arbaznīcas zvaniem.Baznīcāviņu rīcībā irsilta un mājīgamācībuklase. Visi seši10 – 12 gadusvecie skolēniatzīst, kazvanīt viņiemļoti patīk untas līdztekusikdienas mācībāmskolāir kā vaļasprieks.Foto: IvarsVeiliņškur agrāk savu kāju nebijuspērusi, un zvanīju. Pagājagadi, un šeit atjaunoja zvanutelpu. Draudze lēma, kurusūtīt par zvaniķi. Bija domas,ka varbūt vajadzīgs gadosjaunāks vīrietis. Bet kuršgan mācīsies zvanīt un vēlbērnus pratīs skolot? Beigāsizlēma, ka es esmu piemērotašim darbam. Minskā beidzuzvaniķu skolu. Tā vienkāršipieiet klāt un zvanīt nevar.Man ir palīgi, kā arī tēvsNikolajs Kiriļenko sniedzapalīdzīgu roku. Bez viņa atbalstaarī tādas mācību klasesnebūtu.Mūsu saruna notiek speciāliiekārtotā zvanu klasē. Baznīcāir Svētdienas skola. Pagājušajāreizē to apmeklēja 33 skolēni,bet vietas pietiek arī 50.Vai arī jūs tajā strādājat?Jā, esmu viena no sešāmskolotājām. Mācu, kā zvanīt arbaznīcas zvaniem, vēl liturģiju.Agrāk pasniedzu arī slāvuvalodu, taču slodze bija pārākliela. Mācām kultūras, reliģijasvēsturi, piemēram, kas ir dažādukonfesiju baznīcu atšķirībupamatā. Vēl ir dziedāšana,tiek gatavotas svētku kartītes,zīmējumi. (Parāda dažus, kurosbērnu redzējumā attēlotazvanu klase – red.)Cik pavisam ir zvanu?Deviņi, kas pamatā tiekskandināti visi reizē. Darbdienās– pulksten piecos vakarā,sestdienās – deviņos,bet svētdienās – pulkstendesmitos no rīta, kad notiekdievkalpojums.Vai viegli zvanīt?Fiziski tas nav grūti, spēkadaudz nevajag. Zvanu variekustināt ar speciālu pedāli.Ja stipri sit, to var saplēst, arīskaņa zūd. Bērniem vienmērsaku, lai nesit stipri, citādi visikļūsim kurli!850–900 Ls950–1000 Ls> 1000 LsPilsētnieks vērtēKo jūs sagaidātno jaunā gada?AnnaMolodjožņikova,strādājošastudente:– N o t e i k t ig r i b u p i e -dzīvot vairāksniega.Ceru, ka šogad uzlabosiesLatvijas ekonomiskais stāvoklis,lai mūsu nopelnītās algasatbilstu preču cenām veikalos.Domāju, ja uzlabosies šierādītāji, tad arī mums pašiembūs daudz vieglāk un prieksdzīvot.JurisGalviņš,sporta kluba«Cerība»dalībnieks:– Gribētu, laiLatvijā sāktoslabklājībasuzplaukums,lai cilvēki saņemtu lielākas algasun pensijas. Un, protams, labākudzīvi gan man, gan pārējiemcilvēkiem. Arī pašam vajadzētuvairāk materiālo līdzekļu, lai variegādāties visu, kas nepieciešamsun ko vēlos.InāraMeilus,mājsaimniece:– Galvenaisjau veselību,ne tikaisev, bet arīpārējiem ģimeneslocekļiem, radiem undraugiem. Protams, noderētuarī veiksme, lai piepildītossen loloti sapņi. Gribētu, laijaunajā gadā īstenotos vienano manām lielākajām iecerēm– brauciens uz Romu.JautrīteBalama,skolotāja:– Noteikti jauvisu to labāko.Lai nevienuno mumsnepiemeklētunelaimes,lai būtu darbs, lai ģimenei unkolēģiem labi klājas. Protams,vēlos arī labu veselību un veiksmi,jaunus kalnus iekarojot.GenādijsMaksimovs,strādājošspensionārs:– Ko es varugaidīt? Galvenais,laijaunajā gadāman un pārējiembūtu veselība. Savukārtviena no manām un folkloraskopas «Dimzēns» dalībniekulielākajām vēlmēm ir brauciensuz Prāgu vasarā.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 25700 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Izdevējs: «Zemgales INFO»Adrese: Svētes iela 33 – 211,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktoreKristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@zi.jelgava.lvReklāma: tālr. 63048803; 29551363,e-pasts: reklama@zi.jelgava.lv«Zemgales INFO» birojstālr.: 63048800, fakss 63048807,mob. tālr. 26355156e-pasts:linda.zvejniece@zi.jelgava.lvIespiests: SIA «Rene pluss»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un reklāmu saturuatbild to iesniedzējs.


Ceturtdiena, 2008. gada 3. janvārisZIŅAS 3Ziemas brīvlaikaakcija «Lediņos»• Ritma GaidamovičaŠodien un rīt, 3. un4. janvārī, bērnu unjauniešu centrs (BJC)«Junda», biedrība«Kovārnis» un Eiropasbrīvprātīgās jaunietesmazos jelgavniekusaicina uz ziemas brīvlaikaakciju «Lediņos»«Ziemas prieki turpinās!».Akcijas sākumsabās dienās pulksten12, satikšanās – pie«Jundas» Pasta ielā32.BJC «Junda» direktores vietniecedarbā ar jaunatni IngaJansone stāsta, ka šo divu dienulaikā skolēniem tiek dota iespējaapciemot savvaļas zirgus Pilssalā, izcept garšīgāko piparkūkuun iepazīties ar brīvprātīgajāmmeitenēm, kas patlaban strādā«Jundā», – Silviju no Itālijasun Amāliju no Armēnijas. Betgalvenais – tā būs lieliska iespējasavu brīvo laiku pavadīt, svaigāgaisā kopā ar citiem bērniemrotaļājoties, izmēģinot jaunizveidotāsšūpoles un šķēršļutrases, piedaloties dažādās atrakcijāsun konkursos, kā arī ēstuz ugunskura vārītu zupu.Plānots, ka šodien ar bērniemstrādās un viņus izklaidēs jauniešino Zemgaliešu kluba unjauniešu biedrības «Kovārnis»,kas viņus vedīs uz Pils salu piesavvaļas zirgiem. Bērni tur varēsiepazīties ar zirgu ikdienu,izbaudīt Pils salas un palieņupļavu neskarto dabu, kā arī piedalītieskādā no organizatoru sagatavotajāmspēlēm. Direktoresvietniece teic, ka diena noslēgsiesar «tusiņu» pie ugunskura.Visi tie, kas vēlas piedalīties šīsdienas aktivitātēs, pulksten 12tiek gaidīti pie «Jundas» Pastaielā 32, no kurienes kopīgi varēsdoties uz Pils salu. Pastaigabeigsies ap pulksten 16.Savukārt piektdien bērniaicināti doties uz «Lediņiem»,kur uz ugunskura varēs ceptpiparkūkas, spēlēt Silvijas unAmālijas sagatavotās spēles unpiedalīties atrakcijās. Autobussuz «Lediņiem» no «Jundas»Pasta ielā 32 izbrauks pulksten12, bet atgriezīsies pulksten 16.Vienas dienas dalības maksa– lats. I.Jansone lūdz vecākusbērnus apģērbt piemēroti laikaapstākļiem.I.Jansone informē, ka noslēgusiesarī trešā BJC «Junda» unjauniešu biedrības «Kovārnis»rīkotā labdarības akcija «Radiprieku actiņās», kuras laikānotika divi labdarības koncerti«Sadzirdi». Šo koncertu laikājaunieši vāca ziedojumusJelgavas maznodrošinātajāmģimenēm, lai nopirktu viņiemnepieciešamās lietas. Koncertulaikā kopā saziedoti 847,19 lati.Direktores vietniece teic, ka lielsprieks par tik lielu atsaucību,lai palīdzētu cilvēkiem, kuriemneklājas viegli. Šogad pretimnākošibijuši arī Jelgavas uzņēmēji,kuriem biedrība «Kovārnis»teic lielu paldies. Datorsalons«NDD» ziedojis jaunu datoru,printeri un mp3 atskaņotāju,internetveikals «veloveikals.lv»– jaunu velosipēdu, būvmateriāluveikali «Kurši» un «MNL»devuši dažādus būvmateriālusremontiem, kurus ģimenēmpalīdzēs veikt jaunieši no «Kovārņa»,lielveikali «Rimi» un«JYSK» sarūpējuši segas, gultasveļu, dvieļus, traukus, sadzīvestehniku, veikals «Rūķītis»– rotaļlietas, grāmatnīca «Alta»– grāmatiņas, lielveikali «Elvi»,«Rimi», «Čili pica» un JelgavasGaļas kombināts iepriecinājaar Ziemassvētku gardumiem.Īpaši atsaucīgas bijušas arī Jelgavaskafejnīcas, ģimenēm dāvinotsvētku pusdienas: «Tami-Tami», «Silva», «Pie zemnieka»,«Meka», «Līgo». SIA «Optika»trīs ģimeņu bērniem bez maksasizgatavos brilles, savukārttirdzniecības centrs «Laimdota»vienai ģimenei sagādājis dīvānu.I.Jansone min, ka arī pārējiejelgavnieki bijuši gana aktīvi unuz «Jundu» atnesuši dažādas ikdienānepieciešamas lietas, kaskādam noteikti noderēs. Viņaatgādina – lai dāvinātu, nav jāgaidaZiemassvētki. To var darītvisa gada garumā, sazinoties ar«Kovārņa» jauniešiem (tālrunis63022217) un nogādājot mantas«Jundā» Skolas ielā 2.Eglītes pēc svētkiemsavāks centralizēti• Sintija Čepanone«Prognozējam, ka līdz20. janvārim visas eglītespilsētā būs savāktas,»saka SIA «Jelgavaskomunālie pakalpojumi»loģistikas vecākaisspeciālists Aleksejs Jankovskis,aicinot iedzīvotājusbūt saprotošiemun kociņus, kas izrotātipriecēja Ziemassvētkosun Jaungadā, pēc svētkiemnovietot pie atkritumukonteineriem.Šis ir pirmais gads, kad eglītesnebūs jālauza galva, kur liktkociņu, kas mājoklī kļuvis lieks,– tas pēc svētkiem vien jānovietopie atkritumu konteinera. «Eglesnedrīkst ievietot konteinerā, betgan pie tā,» teic A.Jankovskis.Viņš skaidro, ka tādējādi ieguvējiir gan iedzīvotāji, kuriem paliekvairāk vietas sadzīves atkritumuizmešanai, gan darbinieki, kuriatkritumus izved, – viņi kociņuvar ērti paņemt, sacirst un ievietotatkritumu izvešanas mašīnā.Runājot par iepriekšējo gadupieredzi, A.Jankovskis atzīst, kaiedzīvotāji kļuvuši izglītotāki unaizvien mazāk ir tādu, kas nezina,kā rīkoties ar egli pēc svētkiem.pēc svētkiem tiks savāktas centralizēti.«Tas tiks darīts tajāsdienās, kad atbilstoši grafikam nodaudzdzīvokļu namu pagalmiemparedzēts izvest lielgabarīta atkritumus,»skaidro A.Jankovskis,norādot, ka precīzu datumu, kadkonkrētā ielā tas tiks darīts, iespējamsnoskaidrot uzņēmuma mājaslapā www.komunalie.lv.Tas nozīmē, ka jelgavniekiem«Tas lielā mērā atkarīgs arī nosētniekiem,» viņš spriež.Latviešiem ierasts, ka svētkukoku no mājokļa iznes Zvaigznesdienā, 6. janvārī, savukārt krievutautības iedzīvotāji – dažas dienaspēc pareizticīgo Ziemassvētkiem.A.Jankovskis prognozē, ka līdzjanvāra vidum visas eglītes, kasbūs novietotas pie atkritumukonteineriem, tiks savāktas.Veido kokuvainagusDivas nedēļas Miera kapos strādāja apzaļumošanas firmas «Aleja D» speciālisti, kas veica galotņošanu43 kapos augošajām liepām, lai tās radītu estētisku apkārtni un neaizsegtu skatuuz baznīcu kapsētas teritorijā.Foto: Ivars Veiliņš• Ritma GaidamovičaM i e r a k a p o s S I A«Aleja D» pabeigusiliepu galotņošanu.Šāda koku attīrīšanakapsētā nebijaveikta vairāk nekā14 gadus. Kopumāaprūpētas 43 liepas,kas veido liepu alejupa ceļam uz baznīcuMiera kapos.Aģentūras «Pilsētsaimniecība»Kapsētu apsaimniekošanasdaļas vadītājs MārisBalodis «Jelgavas Vēstnesi»informē, ka par liepu galotņošanuMiera kapos domāts• Daiga LaukšteinaJelgava nākotnē – Latvijasotrs zinātnes centrsaiz Rīgas. Tas ir viensno akcentiem mūsupilsētas attīstībā, parko tika runāts Zemgalesplānošanas reģiona ESstruktūrfondu informācijascentra rīkotajāgada noslēguma preseskonferencē.Taču, lai sasniegtu mērķi, vēljāīsteno virkne uzdevumu. Kāuzsvēra Zemgales Plānošanasreģiona administrācijas izpilddirektorsRaitis Vītoliņš, vēl neesamgatavi apgūt jaunos produktus untehnoloģijas. Problēmu rada fakts,ka Latvijas uzņēmumos ir gaužāmmaz nodarbināto tieši pētniecībā– 2007. gadā tikai 0,1 procentsno kopējā darbaspēka. TurpretīSomijā, kas šajā ziņā ir līderi,attiecīgais rādītājs ir 16 reizes lielāks.R.Vītoliņš norāda, ka citvietEiropā uzņēmumos ātri «uzķer»visu jauno un liek lietā ražošanā.Tas ceļ arī visas valsts labklājībasjau sen. «Miera kapos aug ļotidaudz koku – apkārt baznīcaivien ir 43 liepas, kas bijaļoti izstīdzējušas, tādējādiaizsedza skaisto skatu uzbaznīcu un traucēja cilvēkiemto redzēt no malas,» stāstaM.Balodis. Arī rudenī kokiaģentūrai «Pilsētsaimniecība»radījuši ne mazums problēmu,jo teritorijā uzkrājušāsnevajadzīgas koku lapas,kuras nepieciešams savākt.M.Balodis atklāj, ka galotņošanasaskaņota ar pilsētasainavu arhitektu Andreju Lomakinuun izsludinātajā cenuaptaujā par darbu veikšanuuzvarējusi apzaļumošanasfirma «Aleja D». UzņēmumsJelgava – zinātnes centrslīmeni. «Tāpēc jāiegulda inovācijās,kas nes vislielāko atdevi.»Tieši tāpēc būtiskākie Zemgalesattīstības stūrakmeņi plānotājuskatījumā ir ne vien zinātnes unsociālās infrastruktūras attīstība,bet arī darbs ar pusaudžiem unjauniešiem. Paraugs ir Somija,kur uzņēmējdarbības vērtības unattieksmi audzina jau pamatskolā.Statistika liecina, ka Jelgavā ir 23procenti inovatīvo uzņēmumu,R.Vītoliņš starp tiem kā piemērumin SIA «Flora» un akciju sabiedrību«Jelgavas Mašīnbūvesrūpnīca», kur strādā ar jaunāmtehnoloģijām.Otra problēma ir viesnīcu unautostāvvietu trūkums pilsētā.Uzskatāms piemērs esot Ledusun Smilšu skulptūru festivāli,kuru vērotājiem no visas Latvijasbija jādrūzmējas sastrēgumos unnepietika vietu, kur pārnakšņot.«Kultūra mūsu pilsētā ir izaugusitik tālu, ka infrastruktūra tai netieklīdzi. Kas notiks, kad Jelgavabūs zinātnes centrs?» retoriskivaicā R.Vītoliņš.Plānošanas periodam no 2007.līdz 2013. gadam R.Vītoliņš minlīgumā paredzētajā kārtībādarbus veica no 17. līdz 28.decembrim. M.Balodis teic,ka pēc liepu galotņošanaskapu teritorija ap baznīcukļuvusi daudz estētiskāka uncilvēkiem baudāmāka – vairsnav izstīdzējušu liepu, kaslīdz šim aizsedza skatu uzbaznīcu, savukārt pavasarīkoki būs daudz kuplāki unraženāki.Kopumā darbi aģentūrai«Pilsētsaimniecība» izmaksājagandrīz 3200 latu. M.Balodisnorāda, ka nākamie darbi kapos– koku vainagu veidošana– paredzēti pavasarī, taču tienorisināsies Zanderu kapsētā,kur tiks aprūpētas 38 liepas.trīs vērienīgākos Jelgavā plānotosprojektus. Tie ir maģistrālo inženierkomunikācijuun brauktuvjuinfrastruktūras izbūve Peldu ielasrajonā, piebraucamo ceļu izbūveloģistikas un ražošanas objektuattīstībai pilsētas degradētajāteritorijā (gar lidlauku) un satiksmestermināla izbūve (autoostadzelzceļa tuvumā). Kopumā dažādāmaktivitātēm jāapgūst 330miljonus latu.Tajā pašā laikā ļoti svarīgi irreģiona iedzīvotājus nodrošināt arkvalitatīvu informāciju. Lai laukuļaudis un pilsētnieki uzzina unizmanto iespēju saņemt ES struktūrfondunaudu, piemēram, fiziskaspersonas – sava uzņēmumaveidošanai, zemnieki – lauksaimniecībasmodernizācijai, firmas– produktu izaugsmei, pieredzesgūšanai izstādēs ārvalstīs, pašvaldības– tūrisma attīstībai, videskvalitātes uzlabošanai un tā tālāk.Turklāt vērtīgas konsultācijas, laiikvienam klientam taptu reāls unkvalitatīvs projekts, Reģionālāsattīstības un pašvaldību lietuministrijas finansētā institūcijasniedz bez maksas.Īsi• Rīt, 4. janvārī, pulksten15 Jelgavas kultūras namānotiks izstādes «Spilgts.Sens. Silts», kas attēlosGrieķiju un Kipru krāsainajāsun spilgtajās noskaņās,atklāšana. Bildes ir piepildītasar īpaši sakarsētu enerģiju tiem,kam gada pirmajās dienās nepieciešamsspēcīgs enerģijas lādiņšun pozitīvas emocijas. Fotogrāfijuautori – Alise Raupe un SandrisŽeivots – ilgāku laiku pavadījušiminētajās valstīs (A.Raupe – gaduGrieķijā, S.Žeivots – trīs mēnešusKiprā), veicot brīvprātīgo darbuun nākotnes kapitāla projektu,kas dod viņiem lielākas iespējasdziļāk ieraudzīt abu valstu kultūras,sabiedrības un ikdienas iezīmes.Fotogrāfiju autori par spēcīgākajāmabu valstu iezīmēm minspilgtās un raibās krāsas, antīkoun vēsturisko gaisotni, kas virmoik uz soļa, kā arī silto un saulainogaisu. No tā arī radies izstādesnosaukums. Izstāde būs skatāmavisu janvāri, tā ir bez maksas.Atklāšanas pasākumā līdztekusbilžu apskatei būs iespēja izdejottradicionālo grieķu deju sirtaki, kāarī dzirdēt grieķu dziesmas.• Vēl pērnā gada nogalē, 29. decembrī,Jelgavas krievu biedrība«Istok» Jelgavas 2. pamatskolāaizvadījusi 2008. gada sagaidīšanassvētkus, kuros piedalījāsne tikai Jelgavas krievu biedrībaspārstāvji, bet arī dažādu pilsētasiestāžu un uzņēmumu vadītāji.Savukārt tajā pašā dienā JelgavasSpīdolas ģimnāzijā aizritējisSkolēnu domes rīkotais labdarībaspasākums.• No 1. janvāra stājās spēkāSIA «Jelgavas ūdens» par15,5 procentiem paaugstinātaisūdens piegādes unkanalizācijas tarifs. Maksājumspar kubikmetru palielinājieslīdz 1,04 latiem bez pievienotāsvērtības nodokļa (PVN), tajā skaitāpar ūdeni jāmaksā 44 santīmi parkubikmetru, bet par kanalizāciju– 60 santīmi par kubikmetru.Iepriekš par kubikmetru bija jāmaksā90 santīmi bez PVN – 36santīmi par kubikmetru ūdensun 54 santīmi par kubikmetrukanalizācijas. Tarifa pieaugumuSIA «Jelgavas ūdens» skaidro arpakalpojuma sniegšanai iepirktāsdegvielas un elektroenerģijascenas kāpumu. Šīs pozīcijas tarifusadārdzina par 1,1 procentu. Par4,4 procentiem maksas palielinājumuveido ar pakalpojumasniegšanu saistīto un tarifosiekļaujamo pamatlīdzekļu nolietojumapalielinājums. Savukārtlielāko tarifa pieauguma daļu – 10procentus – veido darba samaksasun sociālās apdrošināšanas izmaksupaaugstinājums uzņēmumadarbiniekiem.• Zemgales Tūrisma attīstībasbiedrība (ZTAB) Sabiedrībasintegrācijas fonda(SIF) izsludinātajā konkursā«NVO projektu programma»piedalīsies ar projektu «Tūrismakā nozīmīgas ekonomiskāsaktivitātes attīstībaJelgavas pilsētā un rajonā».Pašvaldība nolēmusi piešķirt līdzfinansējumu5974 latu apjomāZTAB sagatavotajam projektapieteikumam no 2008. gada pašvaldībasbudžeta līdzekļiem. SIFizsludinātais konkurss «NVO projektuprogramma» sniedz iespējuZTAB turpināt iesāktās aktivitātestūrisma uzņēmēju un tūrismaoperatoru darbības pilnveidošanaiJelgavas pilsētā un rajonā, kāarī Zemgales reģionā. Projektaīstenošanas laikā tiks pilnveidotaZTAB darbība ilgtspējīgai tūrismanozares attīstībai pilsētā, rajonāun reģionā. Projekta vispārējaismērķis ir veicināt tūrisma kā nozīmīgasekonomiskās aktivitātesattīstību Jelgavas pilsētā, rajonāun Zemgales reģionā.Ritma Gaidamoviča


4 integrācijaCeturtdiena, 2008. gada 3. janvārisNr.1 (5)PareizticīgoZiemassvētkiKā katru gadu, arī šajos pareizticīgo Ziemassvētkos svētku noskaņa būs jūtama ne tikai baznīcās,bet arī kultūras namā, kur 12. janvārī ar koncertu tiks svinēta Kristus dzimšana. Foto: JV• Kristīne Pētersone12. janvārī pulksten13 ikviens jelgavniekstiek aicināts uz ikgadējopareizticīgo Ziemassvētkupasākumukultūras namā.«Šoreiz, gatavojoties svētkiem,mēs vairāk esam akcentējuši to,kas mums visiem vēsturiski saistāsar Ziemassvētkiem – agrāk,kad iztikām bez stresa pilniemiepirkšanās «bumiem», dāvanām,īstā svētku noskaņa radās togaidīšanas priekā. Mums pietikaar eglītes smaržu, baznīcas ap-Ar šuvējas arodu kabatā – vairāk iespēju• Kristīne Pētersone«Es jau kopš bērnībaslellēm kleitas šuvu,vēlāk ķēros arī piesarežģītākām lietām,bet visbiežāk iesākuun nepabeidzu, jonepratu, nezināju, kāīsti ir pareizi. Tagadpirmo reizi apgūstušūšanas pamatus.Var teikt, ka manssapnis piepildās,»saka Sanita Vecele.Sanita ir tikai viena no15 sievietēm, kura jau kopšseptembra Jelgavas Amatuskolā apgūst programmu šuvējām,kas izveidota projekta«Kopā!» gaitā, un tajā bezmaksasmācības varēja uzsāktcilvēki bez iepriekšējās izglītībasierobežojumiem. Tātadprojekts deva iespēju pat bezpamatizglītības uzsākt mācībasun iegūt, iespējams, savupirmo specialitāti, kas jaupaver pavisam citas iespējasdarba tirgū.Nepieciešama bija vien vēlēšanāsapgūt ko jaunu unvēlme mainīt savu dzīvi.Amatu skolas pasniedzējasRasma Kutkovska un Gaļinameklējumu, svecītēm,» atzīst pasākumarežisore Lolita Truksne,uzsverot, ka šoreiz akcents tikslikts uz atmiņām.«Vienkārši gribējās pateikt«stop!» – uz kurieni mēs steidzamies,vai nav laiks atgrieztiespie vērtībām, kuras jau mūsusenči novērtējuši? Ziemassvētkijau visupirms notiek mūsu dvēselēs– vai mums ir nepieciešamitie ārējie faktori, kas tik ļotiizmainījuši svētku gaisotni,»spriež L.Truksne, piebilstot,ka viņai kā latviešu režisoreitā ir fantastiska iespēja veidotZiemassvētku pasākumu pareizticīgajiem,strādāt ar krievuZvaigznone stāsta, ka nu jautrīsarpus mēnešus kursantesmācās gan teorētiskas, ganpraktiskas zināšanas – jauuzšūtas pirmās bikses, svārki,halāti, pidžamas, pat virsdrēbesar oderi. «Viņas visasir ļoti centīgas, un redzams,ka nākušas šeit iegūt jaunaszināšanas,» tā pasniedzējas.Kursantes neslēpj, ka mērķiskatrai bijis atšķirīgs, tačugalvenokārt tā ir vēlme mainītsavu dzīvi.Piemēram, Sanitai tas irne tikai bērnības sapnis vien.«Es esmu dzirdes invalīde, unman ļoti grūti nākas atrastdarbu – ne kurā katrā vietāmani ņems pretī, bet šuvējasspecialitāte tā varētu būt. Essen sapņoju par šādu iespēju,un izrādījās, ka projekts manto spēj dot. Kur nu vēl labāk– kursi ir bez maksas, un tāir iespēja, kas jāizmanto,»saka Sanita, kura neslēpj, kanākotnē varētu būt ne tikailaba šuvēja kādā ražotnē, betpildīt arī individuālus pasūtījumus.Arī Kirīna Platenberga līdzšiem kursiem par šūšanupriekšstats bijis niecīgs. «Tik,cik skolas laikā kaut kas šūts.Taču, kad izlasīju avīzē partautības skolu kolektīviem,pašdarbniekiem. «Kopējā domapar Ziemassvētku brīnumagaidīšanu jau visām ticībām irviena.»Šoreiz koncertā piedalīsiesgan vietējie skolu kori, gan solisti,vijolnieks, baznīcas koris,arī koris «Blagovest».«Dievs jau ir viens, tāpēc eskā šī pasākuma režisore uz šokoncertu aicinu ne tikai pareizticīgos,bet jebkuras konfesijaspārstāvjus. Arī šoreiz programmābūs ne tikai krievu tautībaskolektīvi, bet piedalīsies, piemēram,arī «Vēja zirdziņš»,» atzīstL.Truksne.Jelgavnieki motivētiiegūt pilsonību• Kristīne PētersonePēc divu mēnešu mācībāmTopošā pilsoņaskolā 18 nepilsoņikursus pabeiguši ungandrīz visi arī jauieguvuši Latvijas pilsonību.Šobrīd mācībasuzsākusi otrā grupa,bet praktiski nokomplektētaarī trešā, kasmācības sāks tikai februārī.Jau septembrī Jelgavas reģionālajāPieaugušo izglītībascentrā Sabiedrības integrācijasfonda finansētā projekta«Kopā!» gaitā darbu uzsāka Topošāpilsoņa skola, kuras laikānotiek apmācības tiem pilsētasun reģiona iedzīvotājiem, kasvēlas naturalizēties un iegūtpilsonību.Galvenais mācību mērķis irpēc iespējas labāk sagatavotpretendentus zināšanu pārbaudeiun pilsonības iegūšanainaturalizācijas eksāmeniem.Lai arī brīdis, kad nepilsoņibija īpaši sasparojušies iegūtpilsonību, jau šķiet pagājis, izrādās,arī pašlaik šādi kursi ir ļotipieprasīti. Jelgavas reģionālāPieaugušo izglītības centra Pieaugušotālākizglītības nodaļasvadītāja Astra Vanaga atzīst, kauz tik lielu atsaucību pat nebijacerēts. «Projekta gaitā bijaparedzēts apmācīt 60 cilvēkus,bet jau tagad ir skaidrs, ka viņubūs vairāk. Par kursiem interesišādu iespēju, nešaubīgi sapratu– jāpiesakās. Līdz šim esmustrādājusi par pārdevēju, tačupašlaik esmu bez darba. Jausen esmu gribējusi darīt kautko mierīgāku, un šuvējasdarbs tāds varētu būt. Noteiktipēc kursiem mēģināšustrādāt par šuvēju – ja gadījumānesanāks profesionāli,tad vismaz ģimene jau nunoteikti no tā būs ieguvēja,»spriež Kirīna.Savukārt Irina Šņore, nemaznezinot par šādu projektu,jau pati interesējusies pariespēju apgūt šuvējas arodu.«Diemžēl bez profesijas darbuatrast ir ļoti grūti. Modemani vienmēr ir saistījusi,tāpēc arī tāda interese. Manļoti paveicās, ka tas sakritaar projekta sākšanās laiku.Tā nu es esmu te. Savulaikarī mana mamma vēlējāskļūt par šuvēju, bet diemžēlviņas sapņi nepiepildījās – esgribēju, lai vismaz manējam irlemts piepildīties,» saka Irina,piebilstot, ka viņa vienmēr irvēlējusies uzšūt īstu princešukleitu. «Tas man laikam kopšbērnības,» viņa pasmaida.Katram te savs motīvs unmērķis. Piemēram, Aija Saulāja39 gadus nostrādājusi«Latvenergo», bet tagad,piecus gadus pirms pensijas,palikusi bez darba. «Jaunasmašīnas, lieliski materiāli– prieks mācīties. Gāju uz«bezdarbniekiem», kur manpiedāvāja šādu lielisku iespēju.Nodomāju – kāpēc gan ne?!Kam tad nepatīk pašūt kleitukā ne vienam! Mums ir fantastiskaspasniedzējas, prieksmācīties,» atzīst A.Saulāja.Trīsarpus mēnešus kursantesmācījās Amatu skolā, taču jaušomēnes viņām sākas prakse,kas ilgs divus mēnešus.«Mums noslēgti sadarbībaslīgumi ar tādiem šūšanas uzņēmumiemkā SIA «Daiga»,«EK Auce» Jelgavas filiāli,kāzu salonu «Antonija», modesnamu «Tēma» un citiem,kur kursantes varēs iegūtpraksi, lai pēc tam atgrieztosskolā un turpinātu mācītieskvalifikācijas eksāmenam,»skaidro pasniedzējas.Paredzēts, ka jau jūnijā šāprojekta aktivitāte noslēgsiesun kursantes saņems iegūtāsizglītības apliecinošu dokumentu.Jāpiebilst, ka kursanti apgūstne tikai šuvējas specialitāti,apģērbu konstruēšanu,modelēšanu, mācās strādātjau izrādījuši ap 90 cilvēku. Untie vairs nav praktiski iemesli,piemēram, dažādas priekšrocības,ko iegūst pilsonis, bet ganpavisam citi apsvērumi, kas šoscilvēkus atveduši pie mums.Daudzi no viņiem uzsver, kagalvenais iemesls, kāpēc viņivēlas kļūt par pilsoņiem, ir tas,ka Latvijā ir dzimuši, uzauguši,bērni ir pilsoņi, bet paši– nepilsoņi,» stāsta A.Vanaga,piebilstot, ka ikviens no Topošāpilsoņa skolas dalībniekiem irnopietni motivēts iegūt Latvijaspilsonību.«Iemesli, kāpēc līdz šim šiecilvēki nav nokārtojuši naturalizācijaspārbaudījumus,ir visdažādākie, taču lieladaļa no kursantiem atzīst, kaviņiem nav bijusi pietiekamiplaša informācija par to, kāeksāmens norit, gribējuši gūtpārliecību par savām spējām,papildināt zināšanas Latvijasvēsturē, valodā. Šādā apmācībasprogrammā, kur vissnotiek interaktīvi, izmantojotuz aktīvu līdzdarbošanos vērstasmetodes, arī zināšanasnostiprināt ir vieglāk – tas navtas pats, kas lasīt grāmatasvai internetā meklēt atbildesuz eksāmena jautājumiem,»spriež A.Vanaga.Tieši to novērtē arī kursudalībnieki – viņi atzīst, ka tiešiTopošā pilsoņa skolā, izzinotīstā eksāmena kārtību un papildinotzināšanas, sapratuši, kapārbaudījums nav tik sarežģīts,kā sākotnēji varbūt šķitis.Kursantes, kuras projekta«Kopā!» gaitā Jelgavas Amatuskolā apgūst šuvējas specialitāti,atzīst, ka tā ir vienreizēja iespēja,kas noteikti nākotnē ļaus labākkonkurēt darba tirgū. Tas, ko viņaspašu rokām jau paveikušas,to tikai apstiprina. Foto: JVar šūšanas rūpnieciskajāmiekārtām un instrumentiem,bet arī vispārējos priekšmetus– saskarsmi, psiholoģiju,uzņēmējdarbības pamatus,lietvedības pamatus, darbadrošību, zīmēšanu.Par projekta līdzekļiemprogrammai iegādātas divasmodernas elektroniskās šuj-«Mūsu projekta mērķis navformāli iemācīt nepilsoņiematbildes uz eksāmena jautājumiem– mūsu uzdevums ir ļautviņiem iepazīt Latvijas vēsturi,savu pilsētu, tās sabiedriskodzīvi un tā pārvarēt neticībusaviem spēkiem, integrētiessabiedrībā. Piemēram, valodumēs mācāmies nevis teorētiski,bet praktiski – kopā diskutējampar procesiem sabiedrībā unto darām latviski. It kā nepiespiesti,taču tajā pašā laikā pamatīgi,nostiprinot arī valodaszināšanas,» skaidro A.Vanaga,piebilstot, ka mācību procesāpilnībā tiek izmantotas elastīgas,interaktīvas metodes.Šādu mācību procesu palīdznodrošināt arī interaktīvā tāfele,kas ir viens no mūsdienīgākajiemmācību līdzekļiemPieaugušo izglītības centrā.«Un tas palīdz – cilvēks nevisiekaļ zināšanas, bet paplašinaredzesloku, iegūstot jaunaszināšanas, un tas daudz vairākdod pārliecību par savām spējām,»uzsver A.Vanaga.Kad cilvēks pabeidzis apmācībasTopošā pilsoņa skolā,gandrīz nevienam problēmasnesagādā arī naturalizācijaseksāmena nokārtošana. «Piemums mācījās arī cilvēki, kuriiepriekš nesekmīgi mēģinājušinokārtot naturalizācijas eksāmenu,bet tagad viņiem tas irizdevies,» tā A.Vanaga.Līdz 29. janvārim apmācībaturpinās otrajai grupai, bet trešāgrupa darbu sāks 4. februārī.mašīnas, gludeklis un vissnepieciešamais mācībām.Būtiski, ka ne tikai mācībasaudzēkņiem ir bez maksas,bet viņiem tiek nodrošinātiarī visi nepieciešamie materiāli– sākot no pildspalvasun zīmuļa, līdz pat audumiemšūšanai. Tā kā pašiem papildulīdzekļi nav jāiegulda.Šī publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbildJelgavas dome, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.


Ceturtdiena, 2008. gada 3. janvārisИНТЕГРАЦИЯ 5Nr.1 (5)Счастливое чудо православногоРождества в ЕлгавеРуководитель Центраобщественной интеграцииРита Вецтиране:- Дурные помыслы, рожденныеот них злые слова,оставляют след в душе любогочеловека. Верующие в Богаумеют противостоять разрушительнойсиле таких слов,которые не содействуют консолидацииобщества. Имеяже ясное представление опромысле Божием, связующемвсех людей в добре, ане во зле, все, кто открылоднажды в сердце Бога, помогаютсоздавать в Елгаве, где всогласии существуют четыретрадиционные христианскиеконфессии, гражданское общество.Более трех лет назад Елгавскоесамоуправление поддержалоинициативу православныхжителей города,настоятеля собора СвятыхСимеона и Анны отца Николаяи дирижера Елены Вавиловой,Центра общественнойинтеграции, о празднованииправославного Рождества вЕлгаве на городском уровне.Этот важный шаг был сделанв знак уважения к людям,которые на протяжении столетийвносили и вносят большойвклад в развитие Елгавы– столицы Земгалького края,а также способствуют духовномувоспитанию детей имолодежи в лучших русскихкультурных традициях, построенныхна вечных ценностяхправославия.Для меня одной из самыхважных в жизни стала встречаи знакомство в декабре2006 года с митрополитомРижским и всея Латвии Александром,которая состояласьв старинном храме женскогомонастыря в Валгунде. Тогдаже мне представилась возможностьрассказать этомумудрому человеку и служителюЦеркви о проекте «ПравославноеРождество». Послеразговора с митрополитомАлександром у меня, как уруководителя Центра обще-ственной интеграции, и какрядового человека, появиласьеще большая уверенностьв том, что празднованиеправославного Рождества вЕлгаве – это счастливое чудо,которое поможет еще большесплотить жителей города.В январе 2007 года в Центробщественной интеграциипришла молодая женщина,которая присутствовала наконцерте «Православное Рождествов Елгаве». Она рассказала,что никогда в Домекультуры не читала молитву«Отче наш». Но, услышав, какдети из русских и латышскихшкол Елгавы на сцене Домакультуры рассказывают оправославном Рождестве, почувствоваласебя в зале, какна службе в храме.Словно молитва большойРождественский концерт объединилсамых разных людей.И большая заслуга в этомпринадлежит режиссеру муниципальногоагентства KultūraЛолите Труксне, которая таксумела построить программу,чтобы настроить зрителей нараздумья о милосердии и любвик ближнему перед ликомВсепрощающего Господа.Высокую оценку режиссерскойработе Л.Труксне ивсех, кто принимал участиев организации концерта вчесть православного Рождества,дали и особые гости Елгавы– это первый секретарьпосольства России в Латвиигосподин Вячеслав Ефремов,посол Украины в Латвиигосподин Рауль Чилачава,представители ЛатвийскойПравославной церкви.Говорит режиссер ЛолитаТруксне:- По вероисповеданию ялютеранка, но очень частобываю в православной церкви,в которой, несмотря наразличия с моей церковью,нахожу многое, что созвучномоей душе. В православномхраме я научилась лучшепонимать сердца русскихлюдей, русскую культуру.Когда я была назначенарежиссером концерта в честьправославного Рождества, тоуже представляла, как надосоставить программу, чтобыв душе больших и маленькихзрителей надолго оставалсявозвышенный отзвук, как отколокольного звона над православнымхрамом. Чтобыкаждый присутствующий взале понял, что это мероприятиеорганизовано не длягалочки, а во славу Бога.Большую помощь мне оказываютпрофессионалы -учитель 5-й средней школыРаиса Анджане, которая отвечаетза литературную частьконцерта, дирижер ЕленаВавилова, а также все артисты,среди которых многолатышей. Все вкладывают вэту работу много сил.Подготовка к рождественскомуконцерту в Центреобщественной интеграцииначинается в конце августа.Это связано с тем, что оченьтщательно отбирается каждаястихотворная строка и музыка,которые должны прозвучатьна концерте, продолжающемсяв течение неполныхдвух, даже менее, часов.Такие временные рамкиизбраны не случайно, таккак люди просто физическине смогут воспринять информацию,которая передается сосцены в зал на высокой эмоциональнойволне. Я вижуконцерт в честь православногоРождества, как службу вхраме, на которой верующиене на миг не отвлекаются отслов священнослужителя.В прошлом году акцент врождественской программеставился на молитвы детейо Рождестве, на сцене выступалихоры из русских илатышских школ. На этотраз мы обратились к теме«Воспоминания о Рождестве»,чтобы рассказать, какв разные годы праздновалиРождество православные.Что они чувствовали, черезчто прошли, чтобы сохранитьи передать своим детям веруотцов и светлое, волшебноенастроение Рождества?Рождество – главный праздникнашего детства, которыйдо последнего вздоха остаетсяв наших воспоминанияхвместе с лицами и голосамиродных, подарками под наряднойелкой, и еще чем-тонеуловимым, сказочным.В этом году на концертевыступят только два хора – это«Благовест» и «Звонница» 2-йосновной школы, так как они,как профессионалы, смогутлучше других хоровых коллективовЕлгавы «справиться»с непростой акустикой залаДома культуры. Елгавская4-я средняя школа, котораяславится на всю республикусвоим хором девушек, в этомгоду не буде выступать наконцерте «Православное Рождествов Елгаве». Их эстафетупримут другие латышскиемузыканты.Дирижер Елена Вавилова:-То, что в Елгаве с такимтрепетом относятся к чествованиюправославного Рождества,важно, особенно сегодня,когда Сейм в очередной разотклонил предложение овнесении этого Праздника вкалендарь государственныхпраздников.Главное, чтобы Рождествосостоялось в нашей душе. Мы,организаторы рождественскогоконцерта, будем ждатьвас, дорогие елгавчане, 12января 2008 года в 13 в Домекультуры.Чтобы снова быть вместе,верить, надеяться и любить.Вместе станем увереннее!Одной из задач интеграционногопроектаKopā! (Вместе!) являетсяактивная помощьелгавчанам, которыежелают в порядке натурализацииполучитьгражданство ЛатвийскойРеспублики.В Центре общественной интеграциипроводятся занятияпо латышскому языку с людьмистарше 65 лет, а также симулятивныеигры в экзамен понатурализации для представи-телей всех возрастных групп.В Елгавском региональномцентре образования взрослыхработает «Школа будущихграждан», которую в рамкахпроекта пройдут шестьдесятчеловек.Взрослые люди стремятся вжизни все делать правильно.Естественно, что они хотятхорошо и без акцента говоритьна красивом латышскомязыке. Но даже имея неплохуюбазу государственного языка,некоторые стесняются своегопроизношения, боятся, чтопри разговоре в словах прозвучатневерные окончания.Можно читать много книг налатышском языке, смотретьтелевизионные программы,но без практики разговорнойречи пассивное знание языкатаковым и останется.Преодолеть стеснительность,начать использовать для ежедневногообщения латышскийязык, лучше всего в кругу тех,кто имеет похожие проблемы,стремится их преодолеть.В «Школе будущих граждан»на уроках латышскогоязыка слушатели не толькоучатся правильно говоритьпо-латышски, понимать речьи правильно строить предложения.Они раскрепощаются,с каждым днем становясь всеувереннее в своих знанияхлатышского языка, у них пропадаетнеуверенность и страхперед экзаменом по натурализации.Первая группа «Школы будущихграждан» в составе 18человек в ноябре наканунегосударственного праздникаДня провозглашения Латвийскойреспублики успешнозавершила учебу. 17 человекуже прошли натурализацию,один человек готовится к экзамену.В настоящее время в «Школебудущих граждан» занятияпроводятся со второй группойслушателей, куда входят 24человека.Большинство задач будутрешаться с легкостью, если мывместе с вами, уважаемые елгавчане,кто не хочет стоять встороне от общественно-политическихпроцессов в Латвии,а стремится стать полноправнымигражданами страны, будемоткрыто обсуждать любыенеудобные темы. В том числеи тему страха перед экзаменомпо натурализации, который,как показала практика, легкопреодолим.По вопросам прохождениясимулятивных экзаменовпо натурализации можнообращаться по телефонам63023409, 29127726.Полосу подготовил Центробщественной интеграции


6 atbildamCeturtdiena, 2008. gada 3. janvārisŪdensskaitītāji – tikai sertificētiun speciālistu uzstādīti«Gribētu vairāk uzzinātpar ūdensskaitītājiem – pēckādiem kritērijiem tie būtujāizvēlas, cik ilgi drīkst izmantotveco ūdensmērītājuun kad tas būtu jāmaina,»«Jelgavas Vēstnesim» jautālasītājs.Kā skaidro SIA «Jelgavasūdens» Abonentu apkalpošanasdienesta vadītāja Ruta Jēkabsone,pirms iegādāties ūdensskaitītāju,privātmāju iedzīvotājiaicināti vērsties pie Abonentuapkalpošanas dienesta speciālistiem,lai nodrošinātu to, ka pirkumsatbilstu visiem kritērijiemun nauda nebūtu iztērēta velti.«Diemžēl ir gadījies, ka iedzīvotājiiegādājušies nepiemērotuūdensmērītāju, un tas sagādājisne mazums neērtību abonentiem,tieši tādēļ pirms tam irsvarīgi konsultēties ar speciālistiem,»teic R.Jēkabsone.Viņa atgādina, ka arī ūdensskaitītājauzstādīšanu drīkst uzticēttikai sertificētām firmām vai licencētiemspeciālistiem. «Mēsiesakām paļauties uz tiem uzņēmumiem,kuriemir sadarbība arLatvijas Nacionālostandartizācijasun metroloģijascentru,» Abonentuapkalpošanasdienesta vadītājaakcentē, ka uz ikvienaūdensmērītājajābūt arī šīcentra uzlīmei unpiebilst – ja abonentarīcībā nonācis ūdensskaitītājs,kurš neatbilst minētajiemkritērijiem, taču citiem ūdensuzskaites kritērijiem atbilst, tasjānodod sertificētā ūdensmērītājupārbaudes firmā. Ja tā ierīciatzīs par derīgu, iedzīvotājam tiksizsniegts pārbaudes akts kopā arStandartizācijas un metroloģijascentra uzlīmi.Lai ūdensmērītājs pildītu pare-Pirms ūdensskaitītāja iegādesiedzīvotāji aicināti konsultēties arSIA «Jelgavas ūdens» Abonentuapkalpošanas dienesta speciālistiemJelgavā, Ūdensvada ielā4. Tālrunis 63022886. JNĪP apsaimniekotonamu iedzīvotāji parūdensskaitītāju iegādi un maiņuaicināti interesēties, zvanot patālruni 63020000 (dispečeram)vai 63084794 (iekšējo tīklu vecākajaiinženierei).dzētās funkcijas, jāievēro virknenosacījumu: tam jābūt kvalitatīvam,pārbaudītam, attestētamun pareizi izvēlētam – atbilstošiabonenta patērētā ūdens caurplūdesdaudzumam. Svarīgi arī atcerēties,ka telpās, kur paredzētsuzstādīt ūdensskaitītāju, gaisatemperatūra drīkst būt no pluspieciem līdz plus piecdesmit grādiem.Turklāt ierīce jānodrošinapret mehāniskiem bojājumiem.No ūdensskaitītāja pieņemšanasuzskaitē tas ir derīgs četrusgadus. «Kad tā lietošanas termiņšbeidzies, ūdensmērītājs jāmaina.Taču, ja pēc pārbaudes speciālistito atzīst par labu, var izmantotarī iepriekšējo skaitītāju,» teicR.Jēkabsone.Jelgavas Nekustamā īpašumapārvaldes (JNĪP) iekšējo tīkluvecākā inženiere Ludmila Gurdigaskaidro, ka mājās, kurasapsaimnieko JNĪP, šajā ziņā irlīdzīgas prasības. «Ūdensskaitītājsdzīvokļu saimniekiem jāmainaik pēc četriem gadiem – ja taspēc verifikācijas (pārbaudīšanas)atzīts par derīgu, to uzliek atpakaļ,»L.Gurdiga piebilst, kapastāv arī citasiespējas – JNĪPspeciālisti pēcčetriem gadiemto var noņemt,vietā uzstādotcitu mērierīci.Tas maksā 11,39latus, taču šādāgadījumā vecaisūdensskaitītājsnepaliek pie iedzīvotāja.Savukārt,ja iedzīvotājs vēlas vecoūdensskaitītāju nomainīt pretjaunu, iepriekšējo atstājot piesevis, tad tas izmaksā 23 latus.Kā noskaidroja «Jelgavas Vēstnesis»,Jelgavā ūdensskaitītājuiespējams iegādāties, sākot no 12latiem, taču tā cena var sasniegtpat trīsdesmit un vairāk latu.SagatavojaSintija ČepanoneŪdensmērītāja uzstādīšana jāuztic tikai sertificētām firmām vailicencētiem speciālistiem, turklāt pirms tā iegādes būtu jākonsultējasar lietpratējiem, lai līdzekļi būtu iztērēti lietderīgi.Foto: Ivars Veiliņš


Ceturtdiena, 2008. gada 3. janvārissports 7Eiropas jauniešu basketbolalīga Jelgavā• Ritma GaidamovičaJelgavas basketbolakluba «Zemgale»Bērnu un jaunatnessporta skolas («Zemgale»/BJSS) 1994.gadā dzimušie basketbolistiaizvadījušipirmās Eiropas jauniešubasketbola līgasspēles Klaipēdāun pašlaik rezultātutabulā atrodas sestajāvietā. Nākamaisposms – no 10. līdz13. janvārim, un tasnotiks Jelgavā.Basketbola treneris PēterisLagzdiņš stāsta, ka novembrabeigās Klaipēdā mazie basketbolistiaizvadījuši piecasspēles, no kurām trīs vinnētas,divas zaudētas. «Tas irapmierinošs rezultāts, bet, kāvienmēr, varējām labāk. Pirmospēli zaudējām «Klaipēdai»,ko var izskaidrot ar to, ka,ierodoties tur, mums uzreizbija jādodas laukumā – nezinājām,kādi ir mūsu pretinieki,turklāt vēl laukuma saimnieki.Otrā spēle zaudēta Viļņaskomandai «Marčuļonis», kasir Lietuvas čempionu vienība.Toties uzvarējām Krievijas,Ukrainas un vienu Igaunijaskomandu. Mums ir arī lielsprieks, ka mūsu komandāspēlē posma rezultatīvākaisspēlētājs Česlavs Mateikovičsun mūsu komandas rezultatī-vākais spēlētājs Uvis Strogonovs,»teic treneris.Nākamais Eiropas čempionātaposms ir no 10. līdz 13.janvārim, un tas notiks Jelgavā.«Paredzēts, ka jau 10.janvārī mums jāuzņem divasLietuvas komandas, komandano Krievijas un četras Latvijaskomandas.Ar to saistīto jautājumurisināšanā lielāko palīdzībumums sniedz JelgavasSporta servisa centrs,» stāstaP.Lagzdiņš.Par to, cik sagatavoti irmūsu puiši šim spēļu posmam,rādīs spēles, taču darbsnotiek, lai uzrādītu patiešāmlabus rezultātus. «Uzvara lielāmērā būs atkarīga no mūsupašu noskaņojuma, pretiniekukomandas un, protams,tās dienas veiksmes, kā arīmūsu mājas sienām,» stāstatreneris.«Mājas spēlēs mums vajadzētuuzrādīt labus rezultātus,tāpēc puišiem vēl irdaudz jāstrādā. Jāatzīst, kakomandai trūkst stabilitātes,jo tīņu vecums ir tāds svārstīgs.Grūtības sagādā komandaskomplektācija ar gariemjauniešiem, pastāv liela konkurencestarp sporta veidiem,jo lauvas tiesu paņem arīpeldēšana, airēšana – arī turvajadzīgi garie puiši. Pašlaikpie manis komandā trenējasapmērām sešpadsmit jaunieši,no kuriem reāli spēlēt Eiropasčempionātā ir gatavi tikai desmit,»teic P.Lagzdiņš.Mūsu volejbolistēmsaspringts laiks• Ritma GaidamovičaRīt, 4. janvārī, JelgavasSporta hallēpulksten 15 sāksiesBaltijas sieviešu volejbolalīgas ceturtaisposms, kurā Jelgavālīdz svētdienai sacentīsies«LU/Jelgava»,Murjāņu Sporta ģimnāzijas(MSĢ) un FK«Rīga» sieviešu volejbolakomandas un trīsLietuvas komandas.«LU/Jelgava» sieviešu volejbolavā, bet tagad visas Lietuvaskomandas brauc pie mums,»stāsta treneris.Viņš arī min, ka meitenespatlaban izturējušas diezganpasmagu un noslogotu spēļuposmu, jo vienā nedēļas nogalēizspēlētas trīs spēles Lietuvā,nākamās nedēļas otrdienā– pusfināla spēle Rīgas atklātajāčempionātā, nedēļas nogalē– trīs spēles Igaunijā un otrdienjau finālspēle pret FK «Rīga»Rīgas atklātajā čempionātā.«Pēc šī maratona es sapratu, kameitenes grib labi spēlēt, betvairs nevar, nespēj izdarīt to, kokomandas treneris JānisLeitis «Jelgavas Vēstnesim»stāsta, ka Baltijas sieviešuvolejbola līgā sacenšas pa trimkomandām no Lietuvas, Latvijasun Igaunijas. Latvijušajā līgā šogad pārstāv trīspagājušās sezonas spēcīgākāskomandas – FK «Rīga», MSĢun «LU/Jelgava». «Pamatturnīrākomandas izspēlē divuapļu turnīru – viens mājās,viens viesos. Kopā tiek organizētiseši turnīri – pa diviemkatrā valstī –, kuros piedalāstrīs mājas, trīs viesu komandas.Saskaņā ar pamatturnīrarezultātiem sešas labākāskomandas kvalificējas finālā,»stāsta treneris.«Sanāk tā, ka divas reizesvienas valsts komandas dodasuz kādu no kaimiņvalstīm,bet divas reizes uzņem kaimiņvalstukomandas pie sevis.Piemēram, mēs bijām Lietumāk,jo ir piekusušas. Protams,bija emocijas un asaras, bet,ņemot vērā, ka viņas bija ļotinogurušas, divas nedēļas vēltrenējāmies. Tagad meitenesatpūšas. Bet, neskatoties uz to,darbs netiek pārtraukts un armeitenēm strādā mūsu spēlētājaveterāne un trenere laukumāInguna Minusa – ļoti talantīgaspēlētāja, kas pašlaik kopā arInesi Jursoni no FK «Rīga»cenšas nokļūt uz olimpiskajāmspēlēm Pekinā, spēlējot smilšuvolejbolu,» stāsta J.Leitis.Kārtējais treniņš, lai gatavotoslīgas spēlēm meitenēm,jau ar J.Leiša piedalīšanosaizritējis vakar, bet paredzēts,ka šodien komanda trenējasJelgavas Sporta hallē, lai jaurīt uzrādītu labus rezultātusspēlē pret vienu no Lietuvaskomandām. Jelgavā Baltijaslīgas ceturtā posma spēles rītun sestdien sāksies pulkstenTrenerim PēterimLagzdiņampagaidām grūtispriest, cik labisagatavoti puišičempionātaposmam, tačutreniņi Bērnuun jaunatnessporta skolas1994. gadādzimušiembasketbolistiemnotiek četrasreizes nedēļā.Foto: IvarsVeiliņšKomandai treniņi notiekčetras reizes nedēļā. Nedēļasnogalēs «Zemgales» jauniešipiedalās dažādās spēlēs. Patlabanlīdztekus Eiropas čempionātamjaunieši startē Latvijasčempionāta Hansabankas jaunatneslīgas 1. divizionā, kurāsacenšas 12 Latvijas labākiebasketbola klubi. «Katrs klubsizspēlē savā starpā vienu mājasun vienu izbraukuma spēlivisās piecās vecuma grupās– pirmajā aplī mums bija sešiizbraukumi un piecas mājasspēles. Šajā līgā klubs kopvērtējumāieņem 6. vietu no 12Latvijas labākajiem klubiem,bet 1994. gadā dzimušo puišukomanda dala 1. un 2. vietu ar«Rīga/Pols»,» teic treneris.Pēdējais Eiropas jauniešubasketbola līgas spēļu posmsnotiks Mariampolē, Lietuvā,no 3. līdz 6. aprīlim, kur mums15, bet svētdien pulksten 10.Katru dienu tiks izspēlētastrīs spēles.Nākamais posms pēc spēlēmJelgavā notiks no 18. līdz 20.janvārim Lietuvā, uz kurubrauks meitenes no Igaunijas,bet «LU/Jelgava» spēles Baltijaslīgā notiks Rīgā no 15.līdz 17. februārim, kad Latvijātiks uzņemtas Igaunijaskomandas. Noteikumi paredz,ka finālā iekļūst sešas līgaslabākās komandas, ņemot vērāpašreizējos rezultātus, arī «LU/Jelgava» pastāv iespēja nokļūtfinālā, kas notiks marta vidū.Paralēli Baltijas sieviešuvolejbola līgai «LU/Jelgava»piedalās arī Latvijas Republikasvolejbola čempionātā, kuraizvadītas jau divas spēles,diemžēl abas zaudētas, tačutreneris atzīst, ka nākamajāsbrīvdienās šī čempionāta spēles,kur «LU/Jelgava» spēlēspret MSĢ, ir ļoti svarīgas,tāpēc meitenēm jāpūlas uzrādītļoti labus rezultātus, jo šospēļu punkti tiks ieskaitīti Baltijaslīgas rezultātu tabulā, tasnozīmē, ka abām komandāmjāsacenšas tikai vienu reizi– Latvijas čempionātā.Iepriekš sieviešu volejbolakomandas nosaukums bija«LU/JRSC» («Latvijas Universitāte/Jelgavasrajona Sportacentrs»), bet šogad tas mainīts– tagad komanda ir «LU/Jelgava»,kas pieder jaunnodibinātajamvolejbola klubam«Jelgava».pievienosies B grupas četrinieks– Krievijas, Lietuvas,Čehijas un Igaunijas komandas.Bet maijā astoņas labākāstiksies Eiropas čempionātasuperfinālā. Pagaidām uzrādītierezultāti ļauj cerēt, kaarī jelgavniekiem ir izredzesnokļūt finālā, bet tas atkarīgsno tā, kā tiks nospēlētipēdējie divi posmi Jelgavā unMariampolē.Eiropas jaunatnes basketbolalīgā spēlē 32 komandas no 11dalībvalstīm – Baltkrievijas,Vācijas, Igaunijas, Somijas, Kazahstānas,Latvijas, Lietuvas,Polijas, Krievijas, Zviedrijasun Ukrainas. Visas dalībvalstissadalītas divās apakšgrupāspa 16 komandām katrā. Šogadtiek sākts četru gadu spēļucikls 1994. gadā dzimušajiemzēniem. Mūsu basketbolististartē C apakšgrupā.• Ritma GaidamovičaRīt, 4. janvārī, pulksten10 Jelgavas Sporta hallipiepildīs bērnu čalas,jo tur uz ikgadējāmJelgavas pirmsskolasizglītības iestāžu sportasacensībām Sportaservisa centra «Lielābalva 2008» būs sapulcējušiespilsētas bērnudārznieki.Jelgavas Sporta servisa centradirektors Juris Kaminskis «JelgavasVēstnesim» stāsta, ka šīssacensības pirmsskolas vecumabērniem norisinās jau trešo gadu,tās rīko Sporta servisa centrs sa-Spēles Jelgavas Sporta hallē11. janvārīPulksten 9.30 – «Marčuļonis» (Lietuva) – «DSN» (Latvija)Pulksten 10.45 – «VITA» (Krievija) – «Rīga/1188» (Latvija)Pulksten 12 – «Saule/Alnida» (Lietuva) – «Ķeizarmežs» (Latvija)Pulksten 13.15 – «Zemgale» (Latvija) – «Rīdzene» (Latvija)Pulksten 14.30 – «Rīga/1188» (Latvija) – «Marčuļonis» (Lietuva)Pulksten 15.45 – «DSN» (Latvija) – «VITA» (Krievija)Pulksten 17 – «Rīdzene» (Latvija) – «Saule/Alnida» (Lietuva)Pulksten 18.15 – «Ķeizarmežs» (Latvija) – «Zemgale» (Latvija)12. janvārīPulksten 9.30 – «VITA» (Krievija) – «Rīdzene» (Latvija)Pulksten 10.45 – «Marčuļonis» (Lietuva) – «Ķeizarmežs» (Latvija)Pulksten 12 – «Saule/Alnida» (Lietuva) – «DSN» (Latvija)Pulksten 13.15 – «Zemgale» (Latvija) – «Rīga/1188» (Latvija)Pulksten 14.30 – «Ķeizarmežs» (Latvija) – «VITA» (Krievija)Pulksten 15.45 – «Rīdzene» (Latvija) – «Marčuļonis» (Lietuva)Pulksten 17 – «Rīga/1188» (Latvija) – «Saule/Alnida» (Lietuva)Pulksten 18.15 – «DSN» (Latvija) – «Zemgale» (Latvija)13. janvārīPulksten 9.30 – «Zemgale» (Latvija) – «VITA» (Krievija)Pulksten 10.45 – «Saule/Alnida» (Lietuva) – «Marčuļonis» (Lietuva)Pulksten 12 – «DSN» – «Ķeizarmežs» (Latvija)Pulksten 13.15 – «Rīga/1188» (Latvija) – «Rīdzene» (Latvija)Pulksten 14.30 – noslēguma ceremonijaBērnu dārzniekiem «Lielā balva 2008»Sveic labākos futbolistusdarbībā ar pilsētas pirmsskolas izglītībasiestāžu sporta skolotājiem.Galvenais sacensību tiesnesis irSporta servisa centra metodiķisValdis Ilmers.«Šī pasākuma galvenais mērķisir iesaistīt mazos jelgavniekusdažādās sporta aktivitātēs,noskaidrot sportiskāko bērnudārzuun tā audzēkņus, kā arītādā veidā attīstīt un nostiprinātsporta sakarus starp dažādiempilsētas bērnudārziem. Šajāssporta sacensībās piedalītiesaicināti visu pilsētas pirmsskolasizglītības iestāžu komandas, kurassastāv no 16 bērniem – astoņizēni un astoņas meitenes,» tāJ.Kaminskis.Pasākuma organizatori mazajiemsportistiem būs sagatavojušipiecas stafetes, kurās bērniemjāpielieto dažādu sporta spēļuelementi un jāpārvar šķēršļi.Atšķirībā no citiem gadiem, kadstafetes jau bērniem bija zināmasun izmēģināmas iepriekš, šogadar visiem veicamajiem uzdevumiemdalībnieki iepazīsies tikaisacensību vietā. Mazie savu veiklībuun prasmes varēs parādīttādās stafetēs kā «Ķengurēni»,«Šķēršļu taka», ātruma un veiklībasstafetē, «Veiklās kājas»,«Florbols».Pasākuma organizatori min,ka 1. vieta saņems «Lielās balvas2008» kausu, bet 2. un 3. vietuieguvēji diplomus. Visiem tiks pakādam saldam pārsteigumam.30. decembrī klubā «Jelgavas baltie krekli» tika godināti aizvadītās sezonas labākie futbola klubu«Viola» un «Jelgava» spēlētāji. FK «Jelgava» 2007. gada sezonā spēlēja «Traffic» pirmajā līgā, kurā16 komandu konkurencē ierindojās piektajā vietā. Par kluba labāko spēlētāju tika atzīts IgorsLapkovskis, par labāko vārtsargu – Aleksandrs Čumakovs, aizsargu – Vitālijs Lapkovskis, pussargu– Viktors Rezjapkins, bet par uzbrucēju – Jurijs Ivanovs. Pasākumā godināja arī vairākus desmituslabāko jauno futbolistu no bērnu un jauniešu komandām.Foto: Ivars Veiliņš


8 SVĒTKICeturtdiena, 2008. gada 3. janvārisKultūras pasākumi• 4. janvārī pulksten 19 – Nacionālāteātra viesizrāde. Ziemassvētkukoncerts «Mēness baltossniega laukos». «Balts sniedziņšsnieg uz skujiņām....» Viens novisskaistākajiem Ziemassvētkudzejoļiem acumirklī klausītājuaizved piesnigušā Ziemassvētkunaktī, viesistabā, kur pie kamīna,uz krēsliem un dīvāniem ir pulcējusiesģimene. Režisore IndraRoga, Nacionālā teātra aktieri unblūza ansamblis «Latvian BluesBand» ir kopā nākuši, lai uzburtušo ģimenisko Ziemassvētku vakaru,kurā aicināts piedalīties ikviens.Programmā skanēs iemīļotiZiemassvētku dzejoļi, zināmas,nezināmas, kā arī jaunas latviešuun ārzemju autoru Ziemassvētkudziesmas Valda Zilvera un NikaMatvejeva aranžējumā. Biļešucena – Ls 10; 8; 6.• 6. janvārī pulksten 14 un20 – Dailes teātra viesizrāde. Ziemassvētkukoncerts «Ar sapņiemdvēs’le ceļot augšup vēlas....»(J.Poruks). Koncerta pirmajā daļāskanēs ziemeļvalstu Ziemassvētkudziesmas Knuta Skujenieka atdzejojumā,bet otrā daļa ritēs «Pērļuzvejnieka» zīmē, izdzīvojot RaimondaPaula un Jāņa Petera pazīstamodziesmu ciklu, kā arī citulatviešu komponistu dziesmas arJāņa Poruka vārdiem. Koncertāpiedalās I.Balode, R.Būmane,I.Ķuzule, I.Pļavniece, K.Pasternaka,J . Fr i n b e r g s , G . G r ā v e l i s ,J.Paukštello, A.Robežnieks, bērnuvokālā grupa «Dzeguzīte»(vadītāja D.Martinsone). RežisorsK.Auškāps, scenogrāfsM.Vilkārsis, kostīmu mākslinieceI.Vītoliņa, vadītājs J.Vaivods. Biļešucena – Ls 10; 8; 6.Izstādes• No 15. decembra – bijušāsjelgavnieces Vitas Mercas gleznupersonālizstāde (Ģederta EliasaJelgavas Vēstures un mākslasmuzejā Akadēmijas ielā 10).• Līdz 15. janvārim – Edites Zarekienesdarbu izstāde (JelgavasMākslas skolā).Sporta pasākumi• 4. janvārī – Jelgavas pirmsskolasiestāžu sporta sacensībasSporta servisa centra «Lielā balva2008» (Sporta hallē Mātera ielā44a).• 10. janvārī – LLU darbiniekusporta diena (LLU sporta namā).• No 12. janvāra līdz 8. martam(sestdienās) – Jelgavasskolēnu čempionāti šahā (Sportanamā Raiņa ielā 6).• 12. un 13. janvārī – Jelgavasčempionāts biljardā, 1. kārta (6.vidusskolā).• 17. un 18. janvārī – Jelgavas2008. gada peldēšanas čempionātsgarajās distancēs (LLUbaseinā).• No 19. līdz 26. janvārim– skolēnu galda spēļu turnīrs «NO– DO – MO» (novuss – domino– monolpols) – sacensības novusā(1. ģimnāzijā).• 20. janvārī – Latvijas ziemaspeldētāju čempionāta 1. posms(ūdenskrātuvē Pārlielupē).• 25. janvārī – «Sporta laureāts2007» – Jelgavas labāko sportistu,komandu, treneru, sportaskolotāju, sporta darbinieku,sporta veterānu apbalvošanapar sasniegumiem 2007. gadā(Jelgavas kultūras namā).• 26. un 27. janvārī – mākslasvingrošanas turnīrs «Baltijaspuķe» (Sporta hallē Mātera ielā44a).• 27. janvārī – Jelgavas pilsētasčempionāts šaha ātrspēlē (Sportanamā Raiņa ielā 6).• Janvārī – Jelgavas pilsētasatklātās sacensības vieglatlētikā«Sprinta diena» (Sporta hallēMātera ielā 44a).Jaunais gads sagaidīts!• Ritma GaidamovičaAr krāsainu un neredzētupirotehnikas šovuun bez liekiem starpgadījumiemJelgavāsagaidīts 2008. gads. Šījaunā gada sagaidīšanavēsturē iezīmēsies netikai ar krāšņu pirotehnikasšovu, bet arīdomes priekšsēdētājauzrunu un pilsētas svarīgākajiemmirkļiem uzlielā ekrāna HercogaJēkaba laukumā.Aģentūras «Kultūra» direktorsMintauts Buškevics min,ka jaunais gads Hercoga Jēkabalaukumā sagaidīts ļoti veiksmīgi,arī uguņošana notikusi bezstarpgadījumiem. «Līdz šim cilvēkibija pieraduši pie augstiem,skaļiem salūtiem, pie krāsaināmpuķēm debesīs, taču šajā gadāmēs pilsētniekiem un viesiembijām sagatavojuši muzikālopirotehnikas šovu, kurā AntonioVivaldi mūzika sinhroni pavadījauguņošanu. Galvenā uzmanībatika vērsta uz mākslu un mūziku.Jācer, ka pārsteigums bija visiemun kā jelgavnieki, tā pilsētasviesi spēja to novērtēt,» stāstadirektors.M.Buškevics min, ka grūti noteiktkonkrētu skaitu, cik daudzcilvēku apmeklēja pirotehnikasšovu, jo uguņošana notika tiešiHercoga Jēkaba laukuma vidū,bet cilvēki atradušies visapkārt.Novērojumi liecina, ka intereseMuzejā apskatāmas bijušās jelgavnieces gleznas• Ritma GaidamovičaVēl līdz 13. janvārimĢederta Eliasa JelgavasVēstures un mākslasmuzeja Izstāžu zālējelgavniekiem ir iespējaapskatīt māksliniecesbijušās jelgavniecesVitas Mercasgleznu izstādi. Tajāaplūkojami gandrīz40 mākslinieces darbi,kuros redzamas dažādasainavas un klusādaba.Muzeja direktores vietnieceMarija Kaupere stāsta, kaV.Merca Jelgavā nodzīvojusivairāk nekā 10 gadus, bijusi JelgavasMākslinieku organizācijasbiedre. Arī vēlāk, pārceļoties uzRīgu, vēl šad un tad piedalījusiesJelgavas mākslinieku izstādēs.Izstādes atklāšanā māksliniecesacīja, ka muzeja Izstāžu zālējūtoties kā mājās.V.Mercas izstādē eksponētasgandrīz 40 māksliniecesbijusi liela un daudz cilvēku salūtuvēroja arī no automašīnām, kasnovietotas pie Hercoga Jēkabalaukuma.«Arī uz balli pēc uguņošanasvisas biļetes jau bija iepriekšpārdotas. Varam vien secināt, kamūsu pasākums ir ļoti iecienītsun cilvēki paliek apmierināti,»teic direktors.Liels prieks arī par to, ka pirmoreizi zīmīgajā notikumā klātesošajiemtika dota iespēja uz lielāekrāna vērot un klausīties Jelgavasdomes priekšsēdētāja AndraRāviņa svētku runu, kā arī pirmsun pēc uguņošanas atskatītiesuz Jelgavas sabiedriskās dzīvesnozīmīgākajiem mirkļiem.Arī Jelgavas pilsētas un rajonaPolicijas pārvaldes presessekretāre Ieva Sietniece stāsta,ka policijai šie svētki pagājušisamērā mierīgi, salīdzinot ar iepriekšējiemgadiem. Gada nogalēun jaunā gada sākumā saņemti25 izsaukumi – lielākoties bijusinepieciešama Ceļu policijas palīdzība– no grāvjiem bija jāpalīdzizvilkt automašīnas, kas neuzmanībasvai nepareizi izvēlētaātruma dēļ saslīdējušas. No 31.decembra līdz 1. janvārim alkoholareibumā aizturēti un administratīvosodu saņēmuši astoņiautovadītāji. «Šogad jāpriecājas,ka nav noticis neviens negadījums,kas saistīts ar neuzmanīguvai nekvalitatīvu pirotehnikaslietošanu,» teic I.Sietniece. ArīPašvaldības policija saņēmusi tikai14 izsaukumus. Priekšniekapienākumu izpildītājs GuntarsLai arī lielā pilsētas uguņošana notika tikai 1. janvārī pulksten1, krāšņas debesis jau bija vērojamas pirms pusnakts, kad daļapilsētnieku debesīs laida pašu iegādāto pirotehniku.Daļa jelgavnieku un pilsētas viesu Jaungadu un muzikālo uguņošanu Hercoga Jēkaba laukumāgaidīja jau pirms pulksten 24, skatoties spilgtākos notikumus Jelgavā uz lielā ekrāna. Viņi pusnaktīkrāšņu raķešu vietā izšāva līdzpaņemtos serpentīnus.Foto: Ivars VeiliņšAkmentiņš min, ka tas esot ļotimaz. Taču uz atskurbtuvi Jaungadanaktī Pašvaldības policijatomēr nogādājusi 21 personu.Viņš arī stāsta, ka no 1. janvāraPašvaldības policija palielinājusisavu darbības loku, regulāri uzraugotvēl trīs iestādes – Sociālolietu pārvaldes ēku PulkvežaO.Kalpaka ielā 9, Bērnu sociālāsaprūpes centru Zirgu ielā47a, kā arī bijušo Tuberkulozesslimnīcu Viestura ielā 15, kur jaupirmajās gada dienās aizturētapersona, kas atradusies Valstspolicijas meklēšanā. Līdz arjauno gadu uzsāktas arī naktspatruļas – līdz šim jau sastādītiseši protokoli par automašīnunovietošanu neatļautā vietā.SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca»rīkotājdirektors Andris Ķipursstāsta, ka arī slimnīcā Jaungadssagaidīts bez ārkārtējiemgadījumiem. Tāpat kā iepriekš,arī šajā gadā slimnīca bija vienīgāveselības aprūpes iestāde, kasgleznas. Tajās redzami dažādiainavu un klusās dabas skati.Māksliniece savā darbā izmantojusiaudeklu un eļļas krāsas.Daļa muzejā aplūkojamo gleznutapušas Itālijas brauciena izjūtuiespaidā. Tajās redzami Itālijasdabasskati un kalni.«V.Merca ir viena no tāmmāksliniecēm, kas ļoti straujiun pārliecinoši ienākusi Latvijasglezniecībā. Viņa un viņasdarbi jau bija pamanīti, atzītiun diezgan slavēti līdz ar pirmoizstādi, kurā māksliniecesevi pieteica ar audeklu «Klusādaba. Veltījums māksliniekamJ.Liepiņam». Jāatzīst, ka tānemaz tik bieži negadās,» tāpar mākslinieci katalogā norādamākslas zinātniece IngrīdaBurāne.«Māksliniece ir ļoti sievišķīgagleznotāja – to viņa arī nopašiem pirmsākumiem saglabājusisavos darbos. Viņa visuuztver ļoti smalki un brīžiempat jutekliski, bet tajā pašā laikātas nav salkani – bieži vienglezniecībā, sakot vārdu «sievišķīgi»,daudzi apvainojas, jodomā, ka tas ir pārāk skaistiun saldi, taču viņas darbos tānav. V.Mercas darbos «sievišķīgi»nozīmē, ka viņa vienmērpamana tādus smalkumus,ko, iespējams, vīrietis nemaznepamanītu. Tas redzams viņasgleznās, kur galvenokārtattēlotas dažādas ainavas unklusā daba, kur viņa pavisamikdienišķās lietās pamanījusikaut ko saistošu. Piemēram,miglā vai rīta rasā to īpašo unpirmreizīgo, ko tā slēpj un kasnāk no dabas. Vai klusajā dabākāds auglis, kuram interesantaforma vai izliekums. Viņato visu meistarīgi prot ieliktgleznā, lai nepazustu šis vienreizīgums.Arī krāsu izvēlēmāksliniece ir ļoti smalka. Tāīsumā var raksturot V.Mercasdaiļradi,» teic M.Kaupere.«V.Merca ir ļoti paškritiskapret saviem darbiem. Izstādesatklāšanā mākslinieces draudzeneteica, ka viņa bijusi klāt,kad V.Merca dedzina savus darbus,atzīstot, ka tie nav tādi, kasLielākā uzmanība jaunā gada sagaidīšanā tika vērsta uz krāšņuun krāsainu muzikāli pirotehnisku šovu Hercoga Jēkaba laukumā,kur Antonio Vivaldi mūzika skanēja sinhroni ar uguņošanu.svētkos strādājusi, līdz ar to šeitbija lielāks ambulatoro slimniekuskaits. Bet Jelgavas Neatliekamāsmedicīniskās palīdzības stacijāvecgada dienā saņemti 56 izsaukumi.Tajos 11 cilvēkus skārušasVitas Mercas izstāde muzejā būs apskatāma līdz 13. janvārim.To nomainīs Baltijas medaļu triennāle.Foto: JVrādāmi citiem. Arī pati mākslinieceatklāšanas reizē atzinusi,ka viņa nav pārliecināta, vai tas,ko viņa dara, ir pareizi un labi,piebilstot – ja no izstādes, kurāapskatāmas gandrīz 40 gleznas,vēsturei paliks divas, trīs vai patviena, arī tas būšot ļoti daudz.Protams, tā jau vienmēr ir, jo nejau viss paliek kā pats labākais.traumas – lauztas un sagrieztasrokas, kājas, bet, par laimi, navbijis neviens gadījums, kad cilvēkicietuši pirotehnikas lietošanasdēļ. Jaunā gada pirmajā dienāsaņemti 68 izsaukumi.Arī tas, ka mākslinieks ir paškritisks,nav slikti – tas nozīmē,ka viņš tomēr nav sajūsmā parkatru uzvilkto līniju, bet protnovērtēt, kas tiešām ir īsti labsun kas varbūt nav izdevies perfekti.Taču pārāk paškritiskammāksliniekam arī nevajadzētubūt, lai tādējādi nenodarītu sevpāri,» piebilst M.Kaupere.

More magazines by this user
Similar magazines