2008. gada 3. janvāris. Nr.1(33) - Jelgavas Vēstnesis

jelgavasvestnesis.lv

2008. gada 3. janvāris. Nr.1(33) - Jelgavas Vēstnesis

4 integrācijaCeturtdiena, 2008. gada 3. janvārisNr.1 (5)PareizticīgoZiemassvētkiKā katru gadu, arī šajos pareizticīgo Ziemassvētkos svētku noskaņa būs jūtama ne tikai baznīcās,bet arī kultūras namā, kur 12. janvārī ar koncertu tiks svinēta Kristus dzimšana. Foto: JV• Kristīne Pētersone12. janvārī pulksten13 ikviens jelgavniekstiek aicināts uz ikgadējopareizticīgo Ziemassvētkupasākumukultūras namā.«Šoreiz, gatavojoties svētkiem,mēs vairāk esam akcentējuši to,kas mums visiem vēsturiski saistāsar Ziemassvētkiem – agrāk,kad iztikām bez stresa pilniemiepirkšanās «bumiem», dāvanām,īstā svētku noskaņa radās togaidīšanas priekā. Mums pietikaar eglītes smaržu, baznīcas ap-Ar šuvējas arodu kabatā – vairāk iespēju• Kristīne Pētersone«Es jau kopš bērnībaslellēm kleitas šuvu,vēlāk ķēros arī piesarežģītākām lietām,bet visbiežāk iesākuun nepabeidzu, jonepratu, nezināju, kāīsti ir pareizi. Tagadpirmo reizi apgūstušūšanas pamatus.Var teikt, ka manssapnis piepildās,»saka Sanita Vecele.Sanita ir tikai viena no15 sievietēm, kura jau kopšseptembra Jelgavas Amatuskolā apgūst programmu šuvējām,kas izveidota projekta«Kopā!» gaitā, un tajā bezmaksasmācības varēja uzsāktcilvēki bez iepriekšējās izglītībasierobežojumiem. Tātadprojekts deva iespēju pat bezpamatizglītības uzsākt mācībasun iegūt, iespējams, savupirmo specialitāti, kas jaupaver pavisam citas iespējasdarba tirgū.Nepieciešama bija vien vēlēšanāsapgūt ko jaunu unvēlme mainīt savu dzīvi.Amatu skolas pasniedzējasRasma Kutkovska un Gaļinameklējumu, svecītēm,» atzīst pasākumarežisore Lolita Truksne,uzsverot, ka šoreiz akcents tikslikts uz atmiņām.«Vienkārši gribējās pateikt«stop!» – uz kurieni mēs steidzamies,vai nav laiks atgrieztiespie vērtībām, kuras jau mūsusenči novērtējuši? Ziemassvētkijau visupirms notiek mūsu dvēselēs– vai mums ir nepieciešamitie ārējie faktori, kas tik ļotiizmainījuši svētku gaisotni,»spriež L.Truksne, piebilstot,ka viņai kā latviešu režisoreitā ir fantastiska iespēja veidotZiemassvētku pasākumu pareizticīgajiem,strādāt ar krievuZvaigznone stāsta, ka nu jautrīsarpus mēnešus kursantesmācās gan teorētiskas, ganpraktiskas zināšanas – jauuzšūtas pirmās bikses, svārki,halāti, pidžamas, pat virsdrēbesar oderi. «Viņas visasir ļoti centīgas, un redzams,ka nākušas šeit iegūt jaunaszināšanas,» tā pasniedzējas.Kursantes neslēpj, ka mērķiskatrai bijis atšķirīgs, tačugalvenokārt tā ir vēlme mainītsavu dzīvi.Piemēram, Sanitai tas irne tikai bērnības sapnis vien.«Es esmu dzirdes invalīde, unman ļoti grūti nākas atrastdarbu – ne kurā katrā vietāmani ņems pretī, bet šuvējasspecialitāte tā varētu būt. Essen sapņoju par šādu iespēju,un izrādījās, ka projekts manto spēj dot. Kur nu vēl labāk– kursi ir bez maksas, un tāir iespēja, kas jāizmanto,»saka Sanita, kura neslēpj, kanākotnē varētu būt ne tikailaba šuvēja kādā ražotnē, betpildīt arī individuālus pasūtījumus.Arī Kirīna Platenberga līdzšiem kursiem par šūšanupriekšstats bijis niecīgs. «Tik,cik skolas laikā kaut kas šūts.Taču, kad izlasīju avīzē partautības skolu kolektīviem,pašdarbniekiem. «Kopējā domapar Ziemassvētku brīnumagaidīšanu jau visām ticībām irviena.»Šoreiz koncertā piedalīsiesgan vietējie skolu kori, gan solisti,vijolnieks, baznīcas koris,arī koris «Blagovest».«Dievs jau ir viens, tāpēc eskā šī pasākuma režisore uz šokoncertu aicinu ne tikai pareizticīgos,bet jebkuras konfesijaspārstāvjus. Arī šoreiz programmābūs ne tikai krievu tautībaskolektīvi, bet piedalīsies, piemēram,arī «Vēja zirdziņš»,» atzīstL.Truksne.Jelgavnieki motivētiiegūt pilsonību• Kristīne PētersonePēc divu mēnešu mācībāmTopošā pilsoņaskolā 18 nepilsoņikursus pabeiguši ungandrīz visi arī jauieguvuši Latvijas pilsonību.Šobrīd mācībasuzsākusi otrā grupa,bet praktiski nokomplektētaarī trešā, kasmācības sāks tikai februārī.Jau septembrī Jelgavas reģionālajāPieaugušo izglītībascentrā Sabiedrības integrācijasfonda finansētā projekta«Kopā!» gaitā darbu uzsāka Topošāpilsoņa skola, kuras laikānotiek apmācības tiem pilsētasun reģiona iedzīvotājiem, kasvēlas naturalizēties un iegūtpilsonību.Galvenais mācību mērķis irpēc iespējas labāk sagatavotpretendentus zināšanu pārbaudeiun pilsonības iegūšanainaturalizācijas eksāmeniem.Lai arī brīdis, kad nepilsoņibija īpaši sasparojušies iegūtpilsonību, jau šķiet pagājis, izrādās,arī pašlaik šādi kursi ir ļotipieprasīti. Jelgavas reģionālāPieaugušo izglītības centra Pieaugušotālākizglītības nodaļasvadītāja Astra Vanaga atzīst, kauz tik lielu atsaucību pat nebijacerēts. «Projekta gaitā bijaparedzēts apmācīt 60 cilvēkus,bet jau tagad ir skaidrs, ka viņubūs vairāk. Par kursiem interesišādu iespēju, nešaubīgi sapratu– jāpiesakās. Līdz šim esmustrādājusi par pārdevēju, tačupašlaik esmu bez darba. Jausen esmu gribējusi darīt kautko mierīgāku, un šuvējasdarbs tāds varētu būt. Noteiktipēc kursiem mēģināšustrādāt par šuvēju – ja gadījumānesanāks profesionāli,tad vismaz ģimene jau nunoteikti no tā būs ieguvēja,»spriež Kirīna.Savukārt Irina Šņore, nemaznezinot par šādu projektu,jau pati interesējusies pariespēju apgūt šuvējas arodu.«Diemžēl bez profesijas darbuatrast ir ļoti grūti. Modemani vienmēr ir saistījusi,tāpēc arī tāda interese. Manļoti paveicās, ka tas sakritaar projekta sākšanās laiku.Tā nu es esmu te. Savulaikarī mana mamma vēlējāskļūt par šuvēju, bet diemžēlviņas sapņi nepiepildījās – esgribēju, lai vismaz manējam irlemts piepildīties,» saka Irina,piebilstot, ka viņa vienmēr irvēlējusies uzšūt īstu princešukleitu. «Tas man laikam kopšbērnības,» viņa pasmaida.Katram te savs motīvs unmērķis. Piemēram, Aija Saulāja39 gadus nostrādājusi«Latvenergo», bet tagad,piecus gadus pirms pensijas,palikusi bez darba. «Jaunasmašīnas, lieliski materiāli– prieks mācīties. Gāju uz«bezdarbniekiem», kur manpiedāvāja šādu lielisku iespēju.Nodomāju – kāpēc gan ne?!Kam tad nepatīk pašūt kleitukā ne vienam! Mums ir fantastiskaspasniedzējas, prieksmācīties,» atzīst A.Saulāja.Trīsarpus mēnešus kursantesmācījās Amatu skolā, taču jaušomēnes viņām sākas prakse,kas ilgs divus mēnešus.«Mums noslēgti sadarbībaslīgumi ar tādiem šūšanas uzņēmumiemkā SIA «Daiga»,«EK Auce» Jelgavas filiāli,kāzu salonu «Antonija», modesnamu «Tēma» un citiem,kur kursantes varēs iegūtpraksi, lai pēc tam atgrieztosskolā un turpinātu mācītieskvalifikācijas eksāmenam,»skaidro pasniedzējas.Paredzēts, ka jau jūnijā šāprojekta aktivitāte noslēgsiesun kursantes saņems iegūtāsizglītības apliecinošu dokumentu.Jāpiebilst, ka kursanti apgūstne tikai šuvējas specialitāti,apģērbu konstruēšanu,modelēšanu, mācās strādātjau izrādījuši ap 90 cilvēku. Untie vairs nav praktiski iemesli,piemēram, dažādas priekšrocības,ko iegūst pilsonis, bet ganpavisam citi apsvērumi, kas šoscilvēkus atveduši pie mums.Daudzi no viņiem uzsver, kagalvenais iemesls, kāpēc viņivēlas kļūt par pilsoņiem, ir tas,ka Latvijā ir dzimuši, uzauguši,bērni ir pilsoņi, bet paši– nepilsoņi,» stāsta A.Vanaga,piebilstot, ka ikviens no Topošāpilsoņa skolas dalībniekiem irnopietni motivēts iegūt Latvijaspilsonību.«Iemesli, kāpēc līdz šim šiecilvēki nav nokārtojuši naturalizācijaspārbaudījumus,ir visdažādākie, taču lieladaļa no kursantiem atzīst, kaviņiem nav bijusi pietiekamiplaša informācija par to, kāeksāmens norit, gribējuši gūtpārliecību par savām spējām,papildināt zināšanas Latvijasvēsturē, valodā. Šādā apmācībasprogrammā, kur vissnotiek interaktīvi, izmantojotuz aktīvu līdzdarbošanos vērstasmetodes, arī zināšanasnostiprināt ir vieglāk – tas navtas pats, kas lasīt grāmatasvai internetā meklēt atbildesuz eksāmena jautājumiem,»spriež A.Vanaga.Tieši to novērtē arī kursudalībnieki – viņi atzīst, ka tiešiTopošā pilsoņa skolā, izzinotīstā eksāmena kārtību un papildinotzināšanas, sapratuši, kapārbaudījums nav tik sarežģīts,kā sākotnēji varbūt šķitis.Kursantes, kuras projekta«Kopā!» gaitā Jelgavas Amatuskolā apgūst šuvējas specialitāti,atzīst, ka tā ir vienreizēja iespēja,kas noteikti nākotnē ļaus labākkonkurēt darba tirgū. Tas, ko viņaspašu rokām jau paveikušas,to tikai apstiprina. Foto: JVar šūšanas rūpnieciskajāmiekārtām un instrumentiem,bet arī vispārējos priekšmetus– saskarsmi, psiholoģiju,uzņēmējdarbības pamatus,lietvedības pamatus, darbadrošību, zīmēšanu.Par projekta līdzekļiemprogrammai iegādātas divasmodernas elektroniskās šuj-«Mūsu projekta mērķis navformāli iemācīt nepilsoņiematbildes uz eksāmena jautājumiem– mūsu uzdevums ir ļautviņiem iepazīt Latvijas vēsturi,savu pilsētu, tās sabiedriskodzīvi un tā pārvarēt neticībusaviem spēkiem, integrētiessabiedrībā. Piemēram, valodumēs mācāmies nevis teorētiski,bet praktiski – kopā diskutējampar procesiem sabiedrībā unto darām latviski. It kā nepiespiesti,taču tajā pašā laikā pamatīgi,nostiprinot arī valodaszināšanas,» skaidro A.Vanaga,piebilstot, ka mācību procesāpilnībā tiek izmantotas elastīgas,interaktīvas metodes.Šādu mācību procesu palīdznodrošināt arī interaktīvā tāfele,kas ir viens no mūsdienīgākajiemmācību līdzekļiemPieaugušo izglītības centrā.«Un tas palīdz – cilvēks nevisiekaļ zināšanas, bet paplašinaredzesloku, iegūstot jaunaszināšanas, un tas daudz vairākdod pārliecību par savām spējām,»uzsver A.Vanaga.Kad cilvēks pabeidzis apmācībasTopošā pilsoņa skolā,gandrīz nevienam problēmasnesagādā arī naturalizācijaseksāmena nokārtošana. «Piemums mācījās arī cilvēki, kuriiepriekš nesekmīgi mēģinājušinokārtot naturalizācijas eksāmenu,bet tagad viņiem tas irizdevies,» tā A.Vanaga.Līdz 29. janvārim apmācībaturpinās otrajai grupai, bet trešāgrupa darbu sāks 4. februārī.mašīnas, gludeklis un vissnepieciešamais mācībām.Būtiski, ka ne tikai mācībasaudzēkņiem ir bez maksas,bet viņiem tiek nodrošinātiarī visi nepieciešamie materiāli– sākot no pildspalvasun zīmuļa, līdz pat audumiemšūšanai. Tā kā pašiem papildulīdzekļi nav jāiegulda.Šī publikācija sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbildJelgavas dome, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

More magazines by this user
Similar magazines