Elektroniskais žurnāls Nr. 5 (februāris-marts 2012). - bilingvals.lv

LVA elektroniskā žurnāla numurā informācija par● aktualitātēm LVA,● aktualitātēm LVA īstenotajos projektos,● jaunajiem izdevumiem,● pedagogu tālākizglītību,● pasākumiem.2012. gada februāris-martsElektroniskais žurnāls Nr. 5Nekas nav tik stabils kā pārmaiņas. Pārmaiņas kā mainīgās situācijas analīzē pamatota mērķtiecīga rīcība.Latviešu valodas aģentūra 2012. gadā turpinās iesākto sociolingvistiskās situācijas izpētē un dinamikas analīzē,lai iespējami ātrāk un adekvātāk būtu iespējams reaģēt uz valodas situācijas izmaiņām.Sabiedrības lielas daļas valodiskā uzvedība liecina, ka lingvistiskā attieksme pret valsts valodu un citāmvalodām valstī ir neatbilstoša, pilsoniski nekorekta. Viens no veidiem, kā to mainīt – sekmēt sabiedrībaslīdzdalību valodas politikas īstenošanā. Aģentūra aicinās interesentus (un ne tikai) uz dažādiem informatīviem unizglītojošiem pasākumiem, piedāvās lasītājiem starptautiski pazīstamu ārzemju valodnieku monogrāfijas latviešuvalodā, popularizēs t.s. labās prakses piemērus. Tiks turpināts arī darbs valodas prakses jomā: gan piedāvājotpopulārzinātniskā rakstu krājuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” kārtējo numuru un iesaistot sabiedrībudiskutējamu jautājumu risināšanā, gan sniedzot ieteikumus valodas konsultācijās.Latvijas kā ES valsts izglītības sistēmas izaicinājumi ir saistīti gan ar valsts valodas apguves pieejamībasnodrošināšanu, gan indivīda (bet ne valsts!) daudzvalodības sekmēšanu. Tāpēc Aģentūra izglītības politikasīstenošanā vairāk akcentēs divas prioritātes: metodiskā atbalsta pilnveidi, kas vērsta uz skolotāju radošā potenciālaattīstību, uz skolotāju profesionālās pilnveides formu attīstību; indivīda daudzvalodības attīstīšanu izglītībā, izmantojotbilingvālo mācību pieredzi, satura un valodas integrētas apguves metodikas izstrādi un tās ieviešanumācību procesā.Ieceres palīdzēs īstenot ESF projekts „Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagoguprofesionālās kompetences pilnveide” (līdz šī gada jūlijam), kura laikā pirmskolas un sākumskolas latviešu valodas un literatūras un bilingvālo mācībupedagogiem tiek piedāvāta iespēja aktualizēt profesionālās kompetences un prasmes atbilstoši modernizētam mācību saturam un izglītošanās procesavajadzībām.Šajā biļetenā piedāvājam iepazīties arī ar šī gada sākumā pabeigtā ESF projekta „Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai” rezultātiem.Latviešu valodas aģentūras direktors, LU profesorsJānis ValdmanisLATVIEŠU VALODA IR LATVIJAS PAMATVĒRTĪBA – IDENTITĀTES PAMATS UN VALSTISKUMA KODOLSKatrai valstij ir pamatvērtības, kas valsti padara par to, kas tā ir. Latviešu valoda ir Latvijas pamatvērtība – identitātes pamats un valstiskuma kodols,un tieši ar latviešu valodas kā valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas starpniecību un palīdzību gan pilsoņi, gan citi iedzīvotāji īstenosavas tiesības un uzņemas arī pienākumus.Valsts nācijai ir īpaša atbildība par šo pamatvērtību saglabāšanu. Taču arī mazākumtautību pārstāvjiem, kas dzīvo šajā valstī, ir sava atbildība par valstspamatvērtību saglabāšanu, vai viņiem vismaz ir jārespektē valsts un pilsoniskās sabiedrības pamatvērtības un intereses.Latviešu valoda tāpat kā valsts karogs, himna un ģerbonis ir valsts simbols, un šajā nozīmē valsts valoda īsteno vienu no divām būtiskākajām funkcijām –valodas simbolisko funkciju.Otra būtiskā valsts valodas funkcija ir instrumentālā, kas nozīmē: valoda tiek lietota visā valsts teritorijā visās sociolingvistiskajās jomās, t.i., valstsvaras un pārvaldes institūcijās, pašvaldībās, bruņotajos spēkos un policijā, izglītībā un kultūrā, sadzīves pakalpojumu un citās jomās; valodas prasme irnepieciešama, lai varētu ieņemt noteiktus amatus un strādāt noteiktās profesijās.Latvijā kā valstī ar multilingvālu sabiedrību (vairāk nekā simts mazākumtautībām) ir būtiski svarīgi, lai VALSTS VALODA, kas tiek noteikta, laisabiedrību vienotu un sekmētu sabiedrības integrāciju, būtu tikai VIENA.Latvija ir vienīgā teritorija pasaulē, kur dzīvo skaitliski nozīmīgs un kompakts latviešu valodas runātāju kolektīvs.Latviešu valoda funkcionē asas valodu konkurences situācijā, jo tai ir divas lielas konkurentvalodas – krievu un angļu valoda – ar daudz reižu lielākurunātāju skaitu, turklāt angļu valoda ir neapšaubāmi dominējošā starptautiskās saziņas valoda.Ir jāapzinās, ka valodu konkurence nav skanīgi vārdi, bet gan ikdienas īstenība, kurā ik mirkli, lai izvairītos no Bābeles torņa efekta, saziņā izvēlamiesvienu vai otru valodu, un tajā brīdī šīs vienas valodas lietojuma sfēra paplašinās, bet otras – sašaurinās. Tas savukārt nozīmē, ka valstij un sabiedrībaisvarīgākajās dzīves jomās nevaram atļauties sašaurināt latviešu valodas lietojuma robežas. Ir skaidri jāapzinās, ka otras valsts valodas noteikšana samērāīsā laikā novestu pie latviešu valodas lietojuma sašaurināšanās, pie latviešu valodas funkciju (vispirms jau būtiskāko) pakāpeniskas reducēšanās vaiizzušanas. Tāpēc, lai konkurences situācijā līdzsvarotu konkurentvalodu daudz augstāko ekonomisko vērtību, latviešu valodai visā Latvijas teritorijājāpiemēro juridiska aizsardzība. Konstitucionāli noteiktais vienīgās valsts valodas statuss garantē latviešu valodas prioritāro pozīciju attiecībā pret citāmvalodām. Vēl vairāk – garantē Latvijas kā suverēnas valsts pastāvēšanu.Pēdējos divdesmit gados īstenotā valodas politika ir stiprinājusi latviešu valodas kā valsts valodas pozīcijas. Latviešu valodas aģentūra, skaidri unprecīzi apzinoties, ka otras valsts valodas noteikšana var notikt tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietošanas rēķina, uzskata, ka valsts pamatvērtībasnav apšaubāmas, pat ja šī apšaubīšana tiek nosaukta par demokrātijas izpausmi. Tāpēc Latvijas Republikā nav apšaubāms Satversmes 4. pantā noteiktaislatviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss, un Latviešu valodas aģentūra ir PRET grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz krievuvalodai noteikt otras valsts valodas statusu.Latviešu valodas aģentūras direktors, LU profesorsJānis Valdmanis

Noslēdzas projektsNoslēdzas pēdējo 10 gadu laikā vērienīgākais projekts ar mērķi atbalstīt valstsvalodas apguvi un bilingvālo izglītību2012. gada janvārī noslēdzas ESF projekts Nr. 2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002 „Atbalstsvalsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai”, ko Latviešu valodas aģentūra (LVA) sākaīstenot 2008. gada decembrī.Projekta devums ir 145 000 grāmatu, 6 mācību filmas DVD formātā 10 000 eksemplāros, interaktīvieresursi DVD formātā 2500 eksemplāros. gandrīz 2000 interaktīvo materiālu darblapas DVD formātā,kas apkopotas un izdotas 1500 eksemplāros. Visus materiālus Latvijas skolas saņem bez maksas.Projektā tika iesaistīti vairāk kā 170 skolotāji no visas Latvijas, no kuriem vairāk kā 50 paši veidojamācību materiālus, vairāk kā 40 aprobēja projekta laikā izstrādātos materiālus. Ievērojams skaits –vairāk kā 1500 skolotāji un izglītības darbinieki – papildināja zināšanas kursos, semināros, konferencēs.Projektā izstrādātie materiāli Latvijas skolām ar Izglītības pārvalžu atbalstu tika nogādāti 2011. gadanovembrī, decembrī. Neskaidrību gadījumā rakstiet elita.puspure@valoda.lv.PROJEKTĀ IZSTRĀDĀTIE MĀCĪBU UN METODISKIE MATERIĀLILATVIEŠU VALODAS UN LITERATŪRAS APGUVEI: MĀCĪBU LĪDZEKĻIwww.bilingvals.lvTekstveide 7.-9. klaseiInga Ermansone, Anita VītolaMācību līdzeklī mudināts rakstītdažādus tekstus, sniegti daudzveidīgitekstveides paraugi, mācīts izteiktprecīzi domas, rosināta iztēle unskolēna prieks rakstīt.Literatūra 7. klasei.Vērtību pasauleAija Kalve, Ilze StikāneMācību līdzeklis aicina skolēnuspaust savu viedokli par lasīto,līdzpārdzīvot literārajiem varoņiem unizteikt savu attieksmi par viņu rīcību,minēt mīklas, ilustrēt daiļdarbusUzdevumi latviešu valodas mācībā.Mācību līdzeklis profesionālāsizglītības audzēknimMāra Glazjeva, Daiga ZiediņaMācību līdzeklis palīdzēs jauniešiempaplašināt vārdu krājumu, apgūstotjaunvārdus, vecvārdus, svešvārdus,pilnveidot prasmi lietot pieturzīmesun nostiprināt dažādu vārdupareizrakstību, izteikties precīzi.Leksikoloģija un frazeoloģija7.-9. klaseDace Cekula, Dzintra KnokenfeldeMācību līdzeklī rosināts apgūtjaunvārdus, vecvārdus, svešvārdus,piedāvāts vingrināties vārdu unizteicienu pareizā lietošanā, kā arīietvertas mīklas, attapības un izdomuveicinoši uzdevumi.Literatūra 8. klasei. SpēleAija Kalve, Ilze StikāneMācību līdzeklis aicina skolēnuspaust savu viedokli par lasīto,līdzpārdzīvot literārajiem varoņiemun izteikt savu attieksmi par viņurīcību, minēt mīklas, ilustrētdaiļdarbus.Literatūra 9. klasei.Dzīves virpuļosAija Kalve, Ilze StikāneMācību līdzeklis aicina skolēnuspaust savu viedokli par lasīto,līdzpārdzīvot literārajiem varoņiemun izteikt savu attieksmi par viņurīcību, minēt mīklas, ilustrētdaiļdarbus.LATVIEŠU VALODAS UN LITERATŪRAS APGUVEI: MĀCĪBU FILMASwww.bilingvals.lvLV ziņas (7.-12. klasei)SIA „Interaktīvais parks”Filmā stāstīts par latviešu valodukā valsts valodu, iepazīstināts arinstitūcijām, kas stiprina valstsvalodas nozīmi. Filma veido skolēnaizpratni par valodas nozīmi ikdienasdzīvē un karjeras izveidē.Personības. Laiks. Vide(10.-12. klasei)SIA „DD Studio”Filma atklāj, kā dažādā laikā unapstākļos radoši cilvēki meklējušijaunu māksliniecisku patiesību, radījušisavu kopību, bieži vien laikmetadramatisku notikumu ietekmēti.Viņš Viņa Valodiņa (7.-12.klasei)SIA „Interaktīvais parks”Filma ir notikumiem bagāts stāstspar valodu kā līdzekli ceļā uzdraudzību. Filmas varoņi ir studenti,kas novērtē latviešu valodas prasmjuun zināšanu nepieciešamību ikdienasdzīvē un karjeras izveidē.Piebalgas kultūras mantojums(10.-12.klasei)SIA „A Pro”Filma sniedz ieskatu Piebalgas vēsturēun atklāj brāļu Kaudzīšu romāna„Mērnieku laiki” nozīmi latviešuliteratūrā, iepazīstina ar izciliemPiebalgas kultūras darbiniekiem.Latgales kultūras mantojums (10.-12.klasei)SIA „A Pro”Filma iepazīstina ar Latgaleskultūrvidi, latgaliešu literatūrasattīstības ceļu, latgaliešu folklorasun amatniecības tradīcijām.Latviešu rakstnieku muzeji(5.-12.klasei)SIA „Ienesīga vieta. Production”Filmā parādīti latviešu literātu –K. Barona, K. Skalbes, A. Čaka unO. Vācieša – muzeji.

LATVIEŠU VALODAS UN LITERATŪRAS APGUVEI: MĀCĪBU FILMASInteraktīvo tāfeļu materiāli (3 CD)D. Konopecka, J. Zariņa, V. V. Sakova,I. Zālīte, S. Petrovica, D. Rutkovska,I. Oše, V. Šinkarenko, L. Juhņevska,S. Kivleniece, I. Marševska, S. PošeikoKatrā CD iekļauti 8 temati, kassaistīti ar jaunajām mācību grāmatāmmazākumtautību skolām.No modernisma līdzpostmodernismamSIA „DD Studio”Multimediju programma 10.-12.klasēm. Mūsdienīga materiālaizklāsta koncepcija, kas atspoguļoplašu vizuālo materiālu.LATVIEŠU VALODAS UN LITERATŪRAS APGUVEI: METODISKIE LĪDZEKĻIwww.bilingvals.lvLingvodidaktikas terminuskaidrojošā vārdnīcaV. Skujiņa, Z. Anspoka,V. Kalnbērziņa, A. ŠalmeVārdnīca tapusi, lai atrisinātu nozarēaktuālos terminoloģijas jautājumus.Vārdnīcā ir 470 termini, to atlasespamatā ir vārdnīcas autoru izpratnepar valodas didaktikas svarīgākojēdzienu saturu.Ar mūsdienu acīm un klasiskāmlietām: saturs un metodikaR.Gauše, A .Kuduma, A.Vulāne,D. Laiveniece, L. LauzeRakstu krājumā apskatīti atsevišķi mācībusatura jautājumi (tiešā runa, vārddarināšana,teksts, saziņa, radošā rakstīšana,mājasdarbi, ārpusklases lasīšana),lai akcentētu to teorētiskos aspektus nomūsdienu skatījuma un piedāvātu praktiskusmetodiskus ieteikumus to interpretācijaimūsdienu valodas mācību procesā.Labā prakse darbā ar digitālo tāfeliSIA „White Shadows. Company”Metodiskais materiāls DVDformātā apkopo labo praksi darbā ardigitālo tāfeli mācību stundās, kaspapildināta ar metodisku analīzi.BILINGVĀLĀM MĀCĪBĀM: MĀCĪBU MATERIĀLIMācību satura un valodas apguvesociālajās zinībāsInga Pelcmane, Inta PoēmaMācību satura un valodas apguvematemātikāElfrīda Kokoriša,Jekaterina Semenkova-LauceMācību satura un valodas apguveķīmijāIrina Matule, Valentīna JefimovaLatviešu valodas kā svešvalodasapguves pamatjautājumiArvils ŠalmeGrāmatā ir apkopota informācijapar latviešu valodas kā svešvalodasmācīšanas un mācīšanās tradīci-jām,mūsdienu praksi un nozares attīstībasnākotnes perspektīvām.Rokasgrāmata latviešu valodas unliteratūras skolotājam parformatīvo un summatīvo vērtēšanuA. Skalberga, I. Dalbiņa,I. Kacare, A. Neimane, A. Spriņģe.E. Stikute, I. VilkaplatereRokasgrāmatā raksturota vērtēšanalatviešu valodas un literatūras apguvesprocesā gan pamatskolas, ganvidusskolas posmā un doti metodiskiieteikumi skolotājiem, kā pilnveidotvērtēšanas sistēmu.Zinātniski metodisks žurnāls„Tagad”Zinātniski metodiskais žurnālsveltīts informācijas tehnoloģijuizmantošanas pedagoģiskajiemaspektiem.Mācību satura un valodas apguveģeogrāfijāAina Balode, Gaļina SkorobogatovaMācību satura un valodas apguvebioloģijāInāra Pastare, Larisa DubovskaMācību satura un valodas apguvefizikāAta Krūmiņa, Raisa Stunžānewww.bilingvals.lvMācību satura un valodas apguvevēsturēAlisa Cvetkova, Inesa ZameteļskaInteraktīvā karšu sistēma„JSBaltija2 versija Skola”SIA „Karšu izdevniecība „Jāņa Sēta””Interaktīvā karšu sistēma ir labspalīglīdzeklis Latvijas un Baltijasreģiona ģeogrāfijas priekšmetasatura mūsdienīgai apguveiBILINGVĀLĀM MĀCĪBĀM: METODISKIE MATERIĀLIRakstu krājums Jaunais un aktuālais bilingvālajāizglītībā Latvijā un pasaulēAtbalsta materiāls bilingvālās izglītības politikas veidotājiemLatvijā, kā arī pedagogiem, kuri strādā bilingvālajā izglītībāun vēlas uzzināt par citu valstu aktuālo pieredzi šajā jomā.Rakstu krājumā iekļauti starptautiskajos žurnālos un rakstukrājumos iekļauti bilingvālās izglītības pētnieku raksti no2005.–2009. gadamRakstītprasmespilnveidelatviešu valodādažādosmācībupriekšmetos7.-9. klasēProjekta laikā veiktie pētījumi, priekšlikumi standarta grozījumiem, izstrādātās mācību programmas, konferenčumateriāli, kā arī mācību un metodiskie līdzekļi lejuplādējamā formā izvietoti www.bilingvals.lv līdz2012. gada beigām.Paldies visiem, kas atbalstīja projekta īstenošanu un uz tikšanos nākamajāsLatviešu valodas aģentūras aktivitātēs!

Jaunās grāmatasOgrstss--ifLVALODAS SITUĀCIJA LATVIJĀu fSaAOACgBLJAUNĀS GRĀMATAS VALODNIECĪBĀJauns izdevums par valodu sabiedrībāLatviešu valodas aģentūra jau četrus gadus regulāri izdod starptautiski plaši atzītu ārzemjuvalodnieku darbu tulkojumus latviski. 2011. gadā šajā sērijā izdota sociolingvista Bernarda Spolska(1932) grāmata „Valodas pārvaldība” (Spolsky, B. Language management. New York : CambridgeUniversity, 2009).Autors dzimis Jaunzēlandē, studējis Jaunzēlandes Universitātē un Monreālas Universitātē,docējis Makgila, Indianas, Ņūmeksikas universitātēs, pašlaik ir Bar-Ilana Universitātes emeritētaisprofesors. Viņš ir arī žurnāla „Applied Linguistics” un „Language Policy” dibinātājs, daudzu starptautiskiaugsti novērtētu zinātnisku rakstu un grāmatu autors un redaktors.B. Spolska jaunākā grāmata „Valodas pārvaldība” ir veltīta valodas politikai un tās īstenošanaidažādās dzīves jomās – ģimenē, izglītības iestādēs, reliģiskajās organizācijās, armijā un policijā,valsts varas un pārvaldes institūcijās, kā arī uzņēmējdarbībā. Uz pasaules valstu pieredzes pamataautors saistošā veidā atklāj saikni starp apzinātu valodas politiku un sabiedrības lingvistisko praksiun pārliecību. Šī grāmata dod iespēju norises Latvijas valodas politikā izvērtēt plašākā starptautiskākontekstā. Grāmatas tulkotāja – LU profesore Dr.habil.philol. Ina Druviete.Latviešu valodas aģentūras ārzemju zinātnieku darbu tulkojumu sērijā jau ir izdota EdinburgasUniversitātes profesora Dž. Ē. Džozefa grāmata „Valoda un politika” (2008), Ķelnes Universitātesprofesora H. Fātera „Ievads valodniecībā” (2010). 2012. gadā tiek plānots sagatavot izdošanaiVaršavas Universitātes profesora baltu valodu pētnieka A. Holvūta darbus.Jaunā izdevuma atvēršana notiks šā gada 7. februārī, precīzāka informācija www.valoda.lv.Grāmatu var iegādāties Latviešu valodas aģentūrā, Lāčplēša ielā 35 – 5, Rīgā.Pētījums par valodas situāciju Latvijā (2004-2010)Regulāra valodas situācijas izpēte ir vienīgais veids, kā izvērtēt valodas politikas rezultātus unplānot nākamos uzdevumus. Lai noskaidrotu valodas situācijas dinamiku Latvijā no 2004. līdz 2010.gadam, Latviešu valodas aģentūrā veikts plašs pētījums „Valodas situācija Latvijā: 2004–2010”,kurā analizēti Latvijas iedzīvotāju aptauju un interviju ar ekspertiem rezultāti, aplūkoti dažādi dokumentiun notikumi valodas politikā, apkopoti citu pētījumu dati un atzinumi. Šajā pētījumā ne tikaikonstatēts sasniegtais, bet arī apzinātas galvenās problēmas valodas politikas īstenošanā un latviešuvalodas kā valsts valodas konkurētspējas stiprināšanā.Novērtējot sasniegto (valsts valodas prasmes uzlabošanās, institucionālais nodrošinājums, valstsvalodas nostiprināšanās dažās sociolingvistiski nozīmīgās funkcijās, situācijas zinātniska izpēteu.c.), pētījumā analizētas arī problēmas latviešu valodas kā valsts valodas pozīciju nodrošināšanā.Spēcīgā valodu konkurence, globalizācijas radītie izaicinājumi, pašu latviešu lingvistiskā attieksmeun uzvedības īpatnības, kas veicinājušas valsts valodas prasmes neatbilstību tās lietojumam, un citifaktori būtiski ietekmē valsts valodas lietojumu sabiedrībā.Pētījums vēlreiz pierāda, ka latviešu valodas prasmes uzlabošanās mazākumtautību pārstāvjiemir būtisks Latvijā īstenotās valodas politikas rezultāts. Par mazākumtautību izglītības satura reformasizdošanos liecina mazākumtautību jauniešu latviešu valodas prasme – šajā vecumgrupā (17–25 gadi)gandrīz visi respondenti prot valsts valodu (atšķiras vienīgi valodas prasmes līmeņi). Vērtējot valstsvalodas prasmes nepieciešamību, 81% respondentu ar dzimto krievu valodu 2009. gadā valsts valodasprasmi uzskatīja par obligātu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pašu latviešu lingvistiskā attieksmeun valodiskās uzvedības īpatnības (pēc 2009. gada datiem, 23% latviešu vispār nelieto latviešuvalodu saziņā ar cittautiešiem) ir veicinājušas valsts valodas prasmes neatbilstību tās lietojumam,precīzāk, latviešu valodas nelietošanu, tāpēc turpmāk pievēršama pastiprināta uzmanība valsts valodaslietošanas biežuma un apjoma palielināšanai un valsts valodas statusa stiprināšanai. Jo aktuālāktas ir situācijā, kad Latvijā esam atgriezušies pie jautājuma par latviešu valodas kā valsts valodasstatusa, resp., kad atkārtoti tiek apšaubītas valsts pamatvērtības.

Es katru rītu eju uzskolu ar kājām.o rītiem pie luksoforav arī policists.ur maUnCEĻĀ UZ SKOLUJAUNĀS MĀCĪBU GRĀMATASLabdien, cienījamie kolēģi, vecāki un skolēni!Šis mācību gads vēl tikai pusē, bet mēs, LVA darbinieki, jau domājam par nākamo gadu. No sirdsgribam iepriecināt pirmsskolas un jaunāko klašu skolēnus, viņu vecākus un skolotājus. Jau pavasarīLVA izdod mācību materiālu pašiem mazākajiem valodas apguvējiem. Tas dod iespēju apgūtleksiku, veidot vārdu savienojumus un teikumus, attīstīt klausīšanās prasmes, pilnveidot stāstīšanasun sarunu prasmes. Mācību materiāls ir veidots atbilstīgi gadalaiku ritumam, un tajā ir 12 temati, kassaistīti ar bērnu apkārtējā pasaulē.Mācību līdzeklis nodrošina iespēju strādāt dažādos līmeņos: pirmsskolēni var zīmēt, klausītiesun uztvert vārdus, 1., 2. klases skolēni jau paši var izlasīt vārdus, vārdu savienojumus un īsus,vienkāršus tekstus.Mācību līdzeklis nodrošina iespēju sākt no paša vienkāršākā un pakāpeniski pilnveidot valodasprasmes: no atsevišķu, vienkāršu vārdu uztveres līdz sižetiska teksta uztverei, no vārdu nosaukšanaslīdz teikumu veidošanai.Pirmsskolēnam būs iespēja griezt, līmēt un kārtot attēlus, lai nodrošinātu sīkās muskulatūrasattīstību un veicinātu latviešu valodas apguvi caur sajūtām.Mācību līdzeklis tematiski iekļaujas LVA veidojamo materiālu klāstā. Tas būs daudzfunkcionāls.Vārdi, vārdu savienojumi, sižetiskie stāstiņi, izkrāsojami un krāsaini attēli, spēles ir pamatsdaudzveidīgām darbībām un iespējām. Tipogrāfiski mācību materiāls būs attēlu, atsevišķu sižetu unspēļu komplekts. Ceram, ka mācību materiāls sekmēs bērnu, skolotāju un vecāku kopīgu valodasmācīšanos.Augustā, pirms jaunā mācību gada sākuma, ar jaunu LAT2 mācību līdzekļu komplektuiepriecināsim arī 8. un 9. klašu skolēnus un skolotājus.Jaunajā mācību līdzekļu komplektā LAT2 apguvē ir saglabāta komunikatīvi orientēta pieeja, bet lielavērība pievērsta arī valodas likumību apguvei noteiktā sistēmā.Mācību līdzekļu komplektā „Latviešu valoda mazākumtautību skolā. 8.un 9. klase”• mērķi, uzdevumi un sasniedzamais rezultāts ir vērsts uz valodas, komunikatīvās, sociokultūras unmācību kompetences pilnveidi to savstarpējā mijiedarbībā,• saturā ir īstenota tematiskā pieeja, kas nodrošina motivāciju un iespēju lietot valodu,• valodas likumības ir pakārtotas saziņas prasmju apguvei,• paredzamais rezultāts ir funkcionāls un aptver visas 4 komunikatīvās prasmes – klausīšanos,runāšanu, lasīšanu un rakstīšanu,• ir nodrošināta starppriekšmetu saikne ar literatūru, sociālajām zinībām un dzimto valodu.Jaunais mācību līdzekļu komplekts saturiski un tematiski ir saistīts ar elektroniskajiem mācībumateriāliem darbam ar interaktīvo tāfeli 8. un 9. klasei.Ar šo mācību līdzekli pabeidzam LAT2 mācību līdzekļu komplektu sagatavošanu 4. – 9. klasei.Aicinām 8. un 9. klases LAT2 skolotājus pieteikties jaunā mācību līdzekļu komplektaaprobācijai. Lūdzu rakstiet uz e-pastu vineta.vaivade@valoda.lv līdz 13. februārim!Jau tuvākajā laikā uzsāksim darbu pie LAT2 mācību līdzekļu komplektu izveides 1. – 3. klasei.VEIKALSVineta VaivadeCEĻĀ UZ SKOLUEs eju pa ietvi garāmveikalam, dīķim unparkam.Pie skolas mums irluksofors.Es vienmēr sagaidutajā zaļo gaismu untikai tad šķērsoju ceļu.

Pedagogu tālākizglītībaPEDAGOGU PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES PILNVEIDESKURSI 2012. GADĀLatviešu valodas aģentūra un ESF projekta ”Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagoguprofesionālās kompetences pilnveide” īstenotāji izsaka pateicību par ieinteresētību, atsaucībuun veiksmīgu sadarbību 2011. gadā visiem mūsu sadarbības partneriem: Latvijas pilsētu un novadutālākizglītības kursu organizatoriem un pārvalžu vadītājiem, Latvijas skolu direktoriem, kurilaipni atvēlēja savas skolas telpas kursu norisei, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijai,metodisko apvienību vadītājiem Lepojamies ar mūsu kursu vadītājiem, gan Latvijas augstskolupasniedzējiem, gan pedagogiem praktiķiem, kuri atrada laiku un iespēju dalīties pieredzē unzināšanās ar kolēģiem.Īpaša pateicība mūsu skolotājiem, gan tiem, kas mūsu aģentūras rīkotos pasākumus apmeklē jaugadiem, gan tiem, kuri projektā iesaistījušies pirmoreiz. Jūsu praktiskie ieteikumi un arī pateicībasvārdi mūs iepriecina un lieti noder turpmākajā darbā.LVA īstenotais ESF projekts ”Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagoguprofesionālās kompetences pilnveide” turpina savu darbību līdz 2012. gada jūnijam, īstenojot gantālākizglītības kursus, gan pedagogu meistarklases.2012. gadā esam plānojuši tālākizglītības kursus šādās programmās:1. „Mazākumtautību skolotāju profesionālās kompetences pilnveide izglītības saturaīstenošanai latviešu valodā un/vai bilingvāli”(60 stundas)Rīgā 2 grupas, Kurzemē 1 grupa, Latgalē 1 grupa2. „Bilingvālās mācības pirmsskolā un sākumskolā (1.‒4. klasē)” (36 stundas)Rīgā 3 grupas, Latgalē 4 grupas, Zemgalē 1 grupa3. „Daudzveidīgas metodiskas pieejas literatūras virzienu apguvē” (12 stundas)Rīgā 1 grupa4. „Leksikoloģijas un frazeoloģijas apguve pamatskolā un vidusskolā”(12 stundas)Zemgalē 1 grupa5. „Mūsdienu ārzemju literatūra un mācīšanas metodika” (12 stundas)Vidzemē 1 grupa6. „Tekstveides jautājumi pamatskolā” (12 stundas)Zemgalē 1 grupa, Rīgā 1 grupa7. „Mūsdienīga literatūras stunda” (12 stundas)Rīgā 1 grupa8. „Mācīšanās un domāšanas prasmju attīstīšana latviešu valodas stundās” (12 stundas)Latgalē 1 grupa, Zemgalē 3 grupa, Vidzemē 1 grupa, Rīgā 1 grupa, Kurzemē 1 grupa9. „Teātris kā līdzeklis dramaturģijas mācībās” (12 stundas)Latgalē 1 grupa, Vidzemē 1 grupa, Rīgā 1 grupa, Kurzemē 1 grupa10. „Valodas kultūras aktuālie jautājumi” (12 stundas)Vidzemē1 grupa, Kurzemē 2 grupasPrecīzāka informācija par kursiem:Latviešu valodas aģentūrā Lāčplēša ielā 35-5, LV-1011E pasts: skaidrite.ivanisaka@valoda.lvTālrunis: 67350762Fakss: (+371) 67201683

MĀCĪSIMIES IZGLĪTOŠANĀS PROCESĀ IZMANTOT DIVAS VAI VAIRĀKAS VALODAS...Latviešu valodas aģentūra vienmēr centusies sekot jaunākajām tendencēm izglītībā un sniegtskolotājiem metodisku atbalstu, pilnveidojot viņu profesionālo kompetenci, lai tie varētu būt konkurētspējīgiEiropā. Līdztekus LVA īstenoto ESF projektu ieguldījumam pedagogu tālākizglītībā aģentūra arī savāpamatdarbībā meklējusi ceļus, kā paaugstināt skolotāju konkurētspēju. Bilingvāla izglītība un satura unvalodas integrēta apguve (CLIL) ir efektīvs līdzeklis, lai uzlabotu valodu mācīšanās iespējas. Apzinoties,ka daudzvalodība ir gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu reālā dzīves situācija, aģentūras un Britu padomes veiksmīgas sadarbības rezultātā 2012. gada6. janvārī darbu beigusi pirmā pilotgrupa pedagogu profesionālās pilnveides programmā „Mācību satura un valodas integrētas apguves (CLIL) metodika”(50 stundas). Šāds kurss Latvijā tika īstenots pirmo reizi. Kursu vadīja Britu padomes e- kursa moderatore Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas vēsturesskolotāja Ina Evardsone, kurai ir arī liela darba pieredze Starptautiskā bakalaurāta programmā. Kurss tika organizēts tālmācības formā, un mācībasnotika angļu valodā pēc Britu padomes izstrādātas programmas.2011. gada novembrī kursu uzsāka 18 dažādu mācību priekšmetu skolotāji no dažādām Latvijas skolām, kuri vēlējās sava mācību priekšmeta apguvēizmantot angļu valodu. Kursu norises laikā skolotāji iepazinās ar mācību satura un valodas integrētās apguves (CLIL) principiem un mērķiem, ļotidaudz uzmanības tika veltīts tādiem jautājumiem kā CLIL mācību stundu plānošana, mācību resursi, materiāli, IT integrēšana mācību procesā. Skolotājidomāja, kā sniegt atbalstu skolēnam CLIL mācību procesā, kā vērtēt skolēnu zināšanas, prasmes un iemaņas.Noslēguma seminārā 6. janvārī Britu padomes telpās LVA un Britu padomes sertifikātu par veiksmīgi pabeigtu kursu saņēma 12 skolotāji. Izvērtējotpaveikto, skolotāji atzina, ka šis mācību process bijis gana grūts, jo prasījis lielu piepūli, tomēr ļoti vērtīgs. Skolotāji rakstījuši esejas, stundu plānus,dalījušies savās domās un zināšanās ar citiem īpaši organizētos forumos. Lai arī bija grūti, tomēr gandarījums par paveikto ir milzīgs.Paldies visiem skolotājiem par ieguldīto darbu savas profesionālās kompetences pilnveidē:Gaļinai Skorobogatovai (Liepājas A. Puškina 2. vidusskola), Gaļinai Mateikovičai (Jelgavas 6. vidusskola), Ingūnai Melnei (Latvijas Universitāte),Olgai Zubkovai (Rīgas Klasiskā ģimnāzija), Indrai Eglītei (Valmieras 2. vidusskola), Gaidai Haritonei (Zvejniekciema vidusskola), GintaiMākulēnai (Rīgas Valsts 3. ģimnāzija), Evitai Purzālei (Norrebro Park Skole (Dānija)), Ievai Apinei (Baložu vidusskola), Renatai Ošmjanskai(Ilūkstes Sadraudzības vidusskola), Zanei Lasei (Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola), Jeļenai Milošai (Rīgas 95. vidusskola).Īpašs paldies kursa vadītājai I. Evardsonei par profesionāli veikto vadītājas darbu!Latviešu valodas aģentūras darbinieki arī ir gandarīti par paveikto. Esam saņēmuši daudz skolotāju pieteikumu uz šo programmu. Šobrīd darbu jauuzsākusi vēl viena skolotāju grupa e- kursa moderatora Guntas Krīgeres vadībā. Šogad sāks darbu vēl divas skolotāju grupas. Varam priecāties, ka tikdaudz skolotāju nopietni domā par savas profesionālās kompetences pilnveidi un ir gatavi dažādiem mūsdienu izglītības izaicinājumiem.MEISTARKLASESLatviešu valodas aģentūra (LVA) 2012. gada no 5. janvāra līdz 25. maijam ESF projektā „Latviešu valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagoguprofesionālās kompetences pilnveide” organizē septiņpadsmit meistarklases latviešu valodas un literatūras, kā arī bilingvālo mācību skolotājiem, kurumērķis ir nodrošināt latviešu valodas, literatūras un bilingvālo mācību pedagogu profesionālo kompetenci un prasmju atjaunošanu atbilstīgi modernizētammācību saturam un mūsdienīga izglītošanās procesa prasībām, popularizējot skolotāju pieredzi un labās prakses piemērus.Meistarklašu nodarbību gaitā pedagogi gūst ne tikai jaunas teorētiskās zināšanas, bet arī iespēju dalīties pieredzē, redzēt atklātās stundas un analizēttās, veidot metodiskos materiālus un pilnveidot vērtēšanas sistēmu.Pedagogiem ir iespēja iepazīties, kādas ir grūtības un panākumi, strādājot profesionālajā skolā (Anita Bogačkova), piedāvātā meistarklase orientētauz literatūras netradicionālu skatījumu, iezīmējot literatūras, mākslas un kultūras paralēles. Materiālā iekļauts dažādu stundas darba metožu izmantojums:interdisciplinārā saikne, projektu metode, radošie projekti u.c.Izmantojot modernus tehniskos līdzekļus tiks novadītas un izanalizētas fizikas stundas pamatskolā un vidusskolā (Larisa Koroševska). Meistarklaseslaikā skolotāji tiks iepazīstināti ar mūsdienīgiem uzskates līdzekļiem, jaunām datorprogrammām, spēļu, ekskursiju, laboratorijas un pētniecisko darbuizmantošanas iespējām fizikas stundās, pasniedzot priekšmetu bilingvāli vai valsts valodā.Ierosmi savā darbā izmantot radošas interaktīvas metodes pedagogi gūst Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā (Liene Juhņevska, Ingūna Hitrova) skolotājipilnīgos izpratni par iespējām, ko sniedz interaktīvie mācību materiāli, gūs atbalstu iemaņu uzturēšanai ikdienas darbā un pilnveidos kompetencesefektīvai moderno tehnoloģiju izmantošanai mācību stundā.Gintas Rūses meistarklasē pedagogi iepazīsies ar Aleksandra tehniku, kas sniedz padomus, kā palīdzēt sev un kā pašam sevi pilnveidot, sasniegt labustāju, kustību brīvību, atbrīvotu elpošanu, pašapziņu un vispārēju labsajūtu.Un vēl daudz ko noderīgu un interesantu ir iespējams uzzināt, piedaloties meistarklasēs visos Latvijas reģionos:Vidzemes reģionā – Alda Miķe (Smiltenes ģimnāzija).Rīgas plānošanas reģionā – Skaidrīte Odiņa, Ingūna Varakāja (Rīgas Klasiskā ģimnāzija),Kristīne Pjasecka (Privātā vidusskola „Klasika”), Anita Bogačkova (Rīgas Dizaina un mākslasvidusskola), Ilona Mihailova (Rīgas 53. vidusskola), Liene Juhņevska, Ingūna Hitrova (RīgasZolitūdes ģimnāzija), Gita Pohevica, Regīna Bondere, Dzintra Rubene (Rīgas Purvciema vidusskola),Solveiga Raginska, Kristīna Voiteka (Puškina licejs).Kurzemes reģionā – Ginta Rūse (Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrā“Ventspils profesionālā arodvidusskola”), Daiga Muižule, Sigita Stefana (Liepājas Raiņa 6. vidusskola),Laura Katkeviča, Baiba Kačanova (Liepājas Raiņa 6.vidusskola), Marina Šķilvalte,Simona Stalidzāne, Juta Birzniece (Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola).Zemgales reģionā – Ingrīda Muraškovska (Jelgavas 2. pamatskola), Silvija Avišāne (Jēkabpils2. vidusskola).Latgales reģionā – Larisa Koroševska (Daugavpils 3. vidusskola), Inta Trukšāne, AnželaRutkovska (Ludzas 2. vidusskola), Ilga Stikute (Krāslavas Valsts ģimnāzija).Ērika PičukāneProgrammu saraksts pieejams LVA mājaslapā www.valoda.lv.Precīzāka informācija par meistarklasēm:Ērika Pičukāne, 27823359, E pasts: erika.picukane@valoda.lv, www.valoda.lv

PasākumiAICINĀM PIEDALĪTIES VALODAS VAKAROS„UN ES TIEŠI GĀJU VĀRDU MEKLĒT”!„Valoda man ir kā dzīvs cilvēks, ko mīlēt,” tā vienā no valodas vakariem atzina dzejnieks unatdzejotājs Uldis Bērziņš. „Valodai pašai laikam gan piemīt tieksme augt un ievērpt visu pasauli sevī,apvalodot visu citās valodās un laikmetos pateikto. Kad nonāku citā zemē, man gribas nosaukt vietaslatviski. Prāgā pāreju Kārļa tiltu un nonāku kreisā krasta viduslaiku Mazajā Prāgā, tagad dēvētajā„Malá Strana”, latviski Mazpusītē – uzreiz mājās!”Lai arī mēs dzimtajā valodā justos kā mājās un uzzinātu, ko par valodu pašlaik domā valodasmeistari – rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji, Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar O. Vāciešamuzeju jau trešo gadu turpina rīkot valodas vakarus, kuru moto ir O. Vācieša dzejoļa vārdi „Un estieši gāju vārdu meklēt”.Par vārda meklējumiem un atradumiem, valodu un literatūru laikmetu griežos un valodukultūrvēsturiskā skatījumā uzzināsit arī Jūs, ja piedalīsities šajos vakaros, kas notiek katra mēnešapēdējā trešdienā plkst. 18.00 O. Vācieša muzejā Rīgā, O. Vācieša ielā 19.Īpaši aicinām iesaistīties skolotājus un skolēnus, lai iepazītos ar tautā iemīļotiem rakstniekiemun dzejniekiem.Pirmajā pusgadā paredzētās tikšanās:Datums Rakstnieks/ -ce Sarunas vadītājs/ -a25. janvārī Jānis Rokpelnis Amanda Aizpuriete29. februāris Jānis Elsbergs Eduards Liniņš28. marts Sergejs Moreino Maira Asare25. aprīlis Maira Asare Vita Mekša30. maijs Guntis Berelis Ieva Kolmane27. jūnijs Jānis Streičs Ēriks HānbergsIeeja bez maksas.Precīzāku informāciju meklējiet Latviešu valodas aģentūras mājaslapā www.valoda.lv.man ir valodaar to es smejos un strīdoses tajā kā saulītē sildoses tajā kā peļķē mīdosar to uz mēles es ceļoskā pasaku princis cēlsar to es cūkkūtī veļoskā zudušais dēlsvai es to skūpstu kā dievmaizivai dusmās tur slauku kājasDZIMTĀS VALODAS DIENAS PASĀKUMIDzimtās valodas diena pēc UNESCO iniciatīvas jau 12 gadus visā pasaulē tiek atzīmēta21. februārī. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību dzimtajai valodai, sekmēt tās lietojumu unpopularizēt atziņu, ka dzimtā valoda ir dziļas un daudzpusīgas personības attīstības pamats.Latviešu valodas aģentūra jau vairākus gadus rīko Dzimtās valodas dienas pasākumus, kuros aicinapiedalīties skolēnus, skolotājus un citus interesentus no visas Latvijas.Šogad Dzimtās valodas dienas pasākums notiks 16. februārī Eiropas Savienības mājā, kurliterārajā meistardarbnīcā gaidīs dzejnieks Guntars Godiņš, zīmēšanas meistarklasi vadīs mākslinieksJānis Anmanis, bet kopā ar folkloristi Ilgu Reiznieci mācīsimies radīt tradīcijas.Pasākumā apbalvosim arī Eiropas Valodu dienā 2011 izsludinātā radošo darbu konkursa „Starptevi un mani ir valoda” uzvarētājus. Šogad konkursā piedalījās jaunieši ne vien no Latvijas novadiem,bet arī no latviešu skolām ārvalstīs – Melburnas, Briseles, Stokholmas, Bostonas, Adelaidesun Hamiltonas. Kopā iesūtīti 334 literārie darbi, 101 zīmējums, starp kuriem ir arī audiovizuāli darbiun komiksi.Gan konkursa uzvarētājus, gan pārējos dalībniekus un viņu skolotājus gaidīsim Dzimtās valodasdienas pasākumā 16. februārī plkst. 10.00 Eiropas Savienības mājā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28)2. stāva zālē. Vietu skaits ierobežots. Iepriekšēja pieteikšanās pa e-pastu: velga.licite@valoda.lv.Savukārt 21. februārī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas muzejā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) aicināmuz tikšanos ar literatūrzinātnieci Ievu Kolmani, Literārās akadēmijas vadītāju RonalduBriedi un rakstnieci Ingu Žoludi. Pasākumā plānota saruna par valodas kultūrtelpu, vārdu spēlēm,jauno rakstnieku iespējām izglītoties, tekstu pasauli un literatūru kā spilgtāko valodas izteiksmesformu, kas iedvesmo, satracina un apbur.Uz tikšanos Dzimtās valodas dienas pasākumos!man ir mana valodaun es esmu mājās(K. Skujenieks)

Tas ir interesanti!LATVIEŠU VALODA TAGAD ARĪ ĶĪNĀAr Latviešu valodas aģentūras atbalstu kopš šī mācību gada 10. septembra latviešu valodusāka mācīt vienā no prestižākajām Ķīnas universitātēm - Pekinas Svešvalodu universitātē (BeijingForeign Studies University), kas atrodas pašā Pekinas centrā un šogad svinēs savu 70 gadskārtu.Universitāte studentiem piedāvā apgūt daudzas pasaules valodas. Jau otro gadu tiek mācīta igauņuun lietuviešu valoda, nu kārta pienākusi arī latviešu valodai.Latviešu valodas studiju programma uzsākta, sadarbojoties Pekinas Svešvalodu universitātei,Latviešu valodas aģentūrai un Latvijas vēstniecībai Ķīnā. Šajā mācību gadā latviešu valodu vieslektores,humanitāro zinātņu maģistres Zanes Āboltiņas vadībā sāka mācīties 14 studenti, turklāt latviešuliteratūras un kultūras vēstures lekcijas angļu valodā tiek piedāvātas visiem Pekinas Svešvaloduuniversitātes studentiem.„Lai izceltos uz lielās cilvēku masas fona Ķīnā, potenciālajam darba meklētājam-studentam irjābūt unikālam, ko darba devējs pamanīs. Un te nāk talkā izvēles kursi, kuri notiek sestdienās agrino rīta. Ja gribi savā CV kaut ko pamanāmu un nebijušu ierakstīt, tad esi gatavs par to maksāt.Šajā gadījumā ar to, ka sestdienas rīta miegu un atpūtu nomaini pret četrām stundām auditorijā,”stāsta vieslektore Zane un piebilst, „Mani studenti ņem pretī visu ar degsmi un aizrautību. Viņi irieinteresēti ne tikai valodas apguvē, bet grib zināt arī kultūru. Tāpēc es esmu gatava runāt ne tikaipar darbības vārdiem un lietvārdiem, bet stāstīt arī par latviešu tautu, kas dejo un dzied.”LATVIEŠU VALODAS AĢENTŪRAS ATBALSTSLATVIEŠU DIASPORAI 2012. GADĀ2012. gadā galvenie plānotie pasākumi latviešu diasporas atbalstam turpina iepriekšējos gadosiesāktās aktivitātes. Latviešu valodas aģentūra turpinās atbalstīt latviešu diasporas skolas (mācībuvietas), lai tiktu nodrošināta skolotāju darbība latviešu valodas un kultūras tradīciju apguvei. Šogadar mūsu atbalstu skolotāji strādās piecās vietās Krievijas Federācijā un piecās vietās Īrijā.2012. gadā sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) no 11. līdz 13. jūlijam notikslatviešu diasporas skolotāju profesionālās pilnveides kursi, kā arī tiek plānota skolotāju tikšanāsLatvijā ziemas brīvdienās. Jau savlaicīgi tiks apzināti skolotājiem svarīgākie izglītības saturaun metodikas jautājumi, lai piedāvātā programma mērķtiecīgi palīdzētu pilnveidot prasmes unzināšanas.Savu iespēju robežās arī 2012. gadā turpināsim sūtīt mācību un metodiskos līdzekļus latviešu diasporasskolām (mācību vietām).Lai novērtētu skolotāju un bērnu darbu latviešu valodas un kultūras tradīciju apgūšanā unpilnveidošanā, apzināsim labākos latviešu diasporas izglītības darbiniekus un skolēnus, lai ierosinātuviņus apbalvošanai ar IZM atzinības un pateicības rakstiem.LVA mājaslapā sadarbībā ar PBLA turpināsim interaktīvu informācijas apmaiņu ar Latviešu diasporasskolotājiem un bērnu vecākiem.