acm-rev_zinojums_29.01.2016

sheeplv

acm-rev_zinojums_29.01.2016

Vai Āfrikas cūku mēra un Klasiskā

cūku mēra apkarošanai paredzētā

nauda ir izlietota mērķim?

Nr 2.4.1-20/2015 | Rīga 2016

1


Revīzijas ziņojums

Vai Āfrikas cūku mēra un Klasiskā cūku mēra apkarošanai paredzētā nauda ir izlietota mērķim?

Lietderības revīzija “Āfrikas un klasiskā cūku mēra apkarošanai piešķirtā finansējuma izlietojuma

izvērtējums”.

Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 2015.gada 18.maija

revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-20/2015 (ar 2015.gada 3.jūlija revīzijas uzdevuma grozījumiem Nr.2.4.1-

20/2015-gr-03.07.2015).

Revīzijas ziņojums apstiprināts ar Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta 2016.gada 29.janvāra

lēmumu Nr.2.4.1-20/2015.

Vāka noformējumā un ziņojumā izmantoti fotoattēli no revidentu personīgā arhīva.

2


Ievada vietā

Cienījamais lasītāj!

Esam pabeiguši lietderības revīziju “Āfrikas un

klasiskā cūku mēra apkarošanai piešķirtā

finansējuma izlietojuma izvērtējums”.

Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga cūku sugas

dzīvnieku infekcijas slimība, kas var iegūt

endēmisku raksturu, ja vīruss ir iekļuvis savvaļā

mītošu cūku sugas dzīvnieku populācijā.

Lai arī varētu likties, ka šīs slimības

apkarošanai piešķirtā finansējuma izlietojums ir

jautājums, kas interesē šauru interesentu loku,

tomēr šīs slimības izplatība nelabvēlīgi ietekmē

cūkkopības nozares attīstību Latvijā, pasliktinot

jau tā nelabvēlīgo sociālekonomisko situāciju

lauku apvidos, kā arī slimības apkarošanai

jānovirza būtiski valsts budžeta līdzekļi.

Slimības izplatību līdz šim brīdim nav izdevies

pilnībā ierobežot un tā turpina izplatīties.

izmantoti neekonomiski un, atsevišķos

gadījumos, pat neatbilstoši normatīvo aktu

prasībām.

Lai arī izlietotie līdzekļi kopumā ir uzlabojuši

iesaistīto iestāžu materiālo nodrošinājumu, ne

vienmēr to ietekme uz mērķa sasniegšanu ir

tieši konstatējama. Smagāko darba nastu

slimības izplatības ierobežošanā uz saviem

pleciem ir iznesuši pasākumos tieši iesaistītie

darbinieki iestāžu reģionālajās struktūrvienībās.

Ņemot vērā, ka slimības ierobežošanas

pasākumi turpināsies vismaz līdz 2019.gadam,

kā arī būs nepieciešams finansējums šo

pasākumu veikšanai gan no Latvijas, gan ES

budžeta, ir svarīgi, lai valsts budžeta līdzekļi

tiktu izmantoti visefektīvākajā veidā.

Mēs ticam, ka Zemkopības ministrijai, kā šī

procesa koordinētājam un uzraugam, ir iespēja

to nodrošināt.

Diemžēl mūsu veiktā revīzija parāda, ka ne

vienmēr piešķirtie finanšu līdzekļi ir izmantoti

paredzētajam mērķim visekonomiskākajā veidā.

Ņemot vērā, ka apskatītajā periodā pasākumi

slimības apkarošanai tika veikti ārkārtas

situācijas režīmā, netika iedibinātas un

nodrošinātas nepieciešamās kontroles par

realizētajiem pasākumiem, tika veikti

nepārdomāti iepirkumi, piešķirtie līdzekļi tika

Ar cieņu,

departamenta direktore Ilonda Stepanova

3


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Saturs

Kopsavilkums .................................................................................................................... 7

Motivācija ................................................................................................................................................... 7

Galvenie secinājumi ................................................................................................................................... 8

Būtiskākie ieteikumi, lai novērstu konstatētos trūkumus ......................................................................... 14

Ziņojuma struktūra .......................................................................................................... 15

Jomas un situācijas raksturojums .................................................................................... 16

Slimību apraksts ....................................................................................................................................... 16

ĀCM izplatības ietekme uz nozari ........................................................................................................... 19

ĀCM un KCM ierobežošanā iesaistīto iestāžu funkcijas ......................................................................... 22

Slimību ierobežošanai piešķirtais finansējums ......................................................................................... 24

Revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi ............................................................ 25

Vai ZM kā par nozares politiku atbildīgā iestāde ir veikusi nepieciešamos pasākumus,

lai radītu priekšnoteikumus ĀCM ierobežošanai? .......................................................... 26

Vai ZM definētā politika atbilst labās prakses principiem? ..................................................................... 27

Vai ZM un iesaistīto iestāžu veiktie pasākumi ir nodrošinājuši ĀCM ierobežošanu? ............................. 33

Vai ĀCM izplatība ir ierobežota? ..................................................................................................... 33

Kas ir galvenais ĀCM izplatības iemesls mājas cūku populācijā? ................................................... 33

Vai saskaņā ar normatīvo aktu izmaksātās kompensācijas ir ierobežojušas ĀCM izplatīšanos un ir

bijušas efektīvas? .............................................................................................................................. 35

Vai tiek uzraudzīta kompensāciju izmaksas nosacījumu izpilde attiecībā uz iznīcinātajiem cūku

sugas dzīvniekiem? ........................................................................................................................... 44

Vai tiek uzraudzīta kompensāciju izmaksas nosacījumu izpilde? .................................................... 45

Vai ierobežojumi turēt cūku sugas dzīvniekus ir administrējami un veicina biodrošības ievērošanu?

.......................................................................................................................................................... 48

Vai ieguldītie līdzekļi pēc attiecīgo pasākumu īstenošanas tiek atmaksāti valsts budžetā no ES finanšu

līdzekļiem līdz 50% apmērā? ................................................................................................................... 50

4


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai PVD darbība, apgūstot ĀCM un KCM izplatīšanās ierobežošanai piešķirtos

līdzekļus, ir bijusi efektīva un atbilstoša MK pieņemtajiem lēmumiem? ....................... 54

Vai ĀCM un KCM ierobežošanai PVD piešķirtais finansējums piemaksām par personisko darba

ieguldījumu un darba kvalitāti ir izmaksāts paredzētajam mērķim un atbilstošajā apmērā? ................... 55

Vai saņemtais finansējums piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ir

izmantots saskaņā ar tiesību aktā paredzēto mērķi? ......................................................................... 55

Vai piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, un par papildus darbu ir

aprēķinātas atbilstoši normatīvo aktu prasībām? .............................................................................. 58

Vai papildus saņemtais finansējums jaunu amata vietu izveidošanai ir izmantots paredzētajam

mērķim? ............................................................................................................................................ 62

Vai pamatlīdzekļu un materiālu iegādei saņemtais finansējums ir izmantots paredzētajam mērķim? .... 63

Vai iepirkumā “Piecu vieglo automobiļu iegāde Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolpunktu

vajadzībām” iegādātie automobiļi ir risinājuši kontrolpunktu vajadzības? ...................................... 63

Vai iegādātie trīs specializētie transportlīdzekļi tiek izmantoti paredzētajiem mērķiem? ................ 65

Vai 14 papildus iegādātie transportlīdzekļi tiek lietoti inspektoru pienākumu izpildei? .................. 66

Vai līdzekļi papildus izveidoto 20 terminēto inspektoru amata vietām paredzētā aprīkojuma iegādei

ir izmantoti atbilstoši paredzētajam? ................................................................................................ 69

Vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārtas iegāde tika veikta saskaņā ar

tiesību aktu un tās ekspluatācija atbilst normatīvo aktu prasībām? .................................................. 70

Vai piešķirtā finansējuma izlietojums atbalstam novadu pašvaldībām un medniekus pārstāvošām

organizācijām dzesētavu iegādei medību produkcijas uzglabāšanai ir atbilstošs ziedojuma mērķim un

tiesību aktu prasībām? .............................................................................................................................. 73

Sniegtie ieteikumi ............................................................................................................ 77

Ziņojumā izmantotie saīsinājumi .................................................................................... 80

Revīzijas vispārējs raksturojums ..................................................................................... 81

Revīzijas mērķis ....................................................................................................................................... 81

Revīzijas apjoms ...................................................................................................................................... 81

Revīzijas juridiskais pamatojums ............................................................................................................. 82

Valsts kontroles atbildība ......................................................................................................................... 82

Revidējamās jomas atbildība .................................................................................................................... 83

5


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Pielikumi .......................................................................................................................... 84

Atsauču rādītājs ............................................................................................................. 100

6


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Kopsavilkums

Motivācija

Klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris (KCM un ĀCM) ir

sevišķi bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības (epizootijas), ar kurām

slimo gan mājas, gan meža cūkas. Savlaicīgu un pietiekamu pasākumu

neveikšana, lai novērstu un ierobežotu mēra izplatību, rada

zaudējumus lopkopjiem un negatīvi ietekmē lopkopības nozares

attīstību valstī kopumā.

Revīzijas tēmas izvēli noteica 2012.gada novembrī Latvijā

konstatētais KCM, kā arī 2014.gada jūnijā Latvijā pirmreizēji

konstatētais ĀCM un šīs slimības straujās izplatības dēļ izsludinātā

ārkārtējā situācija no 2014.gada 2.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim. Tā

rezultātā:

Kāpēc Valsts kontrole

uzsāka revīziju?

• neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, ĀCM izplatība mājas un

mežacūku populācijās Latvijā turpinās;

• ĀCM ierobežošanas pasākumi ir Eiropas nozīmes problēma, un

saskaņā ar EK viedokli ĀCM uzliesmojumu dēļ noteiktie

ierobežojumi turpināsies vismaz līdz 2019.gada 31.decembrim 1 ;

• no 2013.gada līdz 2015.gadam KCM un ĀCM ierobežošanas

pasākumiem ir papildus piešķirti 13,9 miljoni euro, kas daļēji

kompensēti no ES budžeta;

• ĀCM nelabvēlīgi ietekmē lopkopības nozari.

Lai novērtētu, vai iesaistīto institūciju darbība, plānojot un realizējot

pasākumus KCM un ĀCM ierobežošanai, ir bijusi efektīva un

atbilstoša tiesību aktu prasībām, kā revīzijas kritēriji tika izvirzīti šādi

jautājumi:

• Vai veiktie pasākumi ierobežo slimības izplatību?

• Vai slimību ierobežošanai piešķirtais finansējums ir izmantots

plānotajam mērķim?

• Vai veiktie pasākumi ir bijuši lietderīgi un efektīvi?

7


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Galvenie secinājumi

KCM un ĀCM ir sevišķi bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības, ar

kurām slimo gan mājas, gan meža cūkas. Savlaicīgu un pietiekamu

pasākumu neveikšana, lai novērstu un ierobežotu KCM un ĀCM

izplatību, rada zaudējumus lopkopjiem un negatīvi ietekmē lopkopības

nozares attīstību valstī kopumā.

KCM un ĀCM apkarošanai tika piešķirts papildu finansējums 13,9 2

miljonu euro apmērā. Valsts kontrole revīzijā pārbaudīja, vai

institūciju definētā rīcībpolitika nodrošināja slimību izplatības

ierobežošanu, un vai papildu piešķirtais finansējums ir izlietots

lietderīgi un efektīvi. Revīzijā secināts, ka Zemkopības ministrija

(ZM) sekmīgi nodrošināja KCM apkarošanu un ierobežošanu.

Pēc tam, kad ĀCM tika konstatēts Latvijā, ZM veica būtiskas

izmaiņas rīcībpolitikā, paredzot, piemēram, pasākumus mežacūku

skaita ierobežošanas veicināšanai, kā arī stiprinot prasības

biodrošībai. Tomēr, pastāvot ārkārtas situācijai, neskaidri tika

definēta cūku turētajiem izmaksājamo kompensāciju būtība, kā arī

netika paredzēta kompensācijas piešķiršanas nosacījumu izpildes

uzraudzība.

Jau kopš 2000.gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija

(PLO) ir aicinājusi Latvijas valdību apmācīt lauksaimniekus slimības

atpazīšanā un instruēt par nepieciešamo rīcību slimības izplatīšanās

gadījumos. 2009.gadā PLO aicināja organizācijas biedrus, tajā skaitā

Latvijas valdību, izstrādāt ĀCM ārkārtas rīcības plānu.

ZM 2014. – 2016.gada darbības stratēģijā un ministrijas ikgadējos

darbības plānos ĀCM ierobežošanas virzieni un pasākumi nav

paredzēti, lai gan, sākot ar 2014.gadu, ĀCM ierobežošanas pasākumi

būtu uzskatāmi par ZM prioritāru darbības virzienu, kaut vai ņemot

vērā tā īstenošanai piešķirtā papildu finansējuma apmēru.

Lai gan ES tiesību akti 3 pieļauj vairākas metodes slimības

ierobežošanai, tajā skaitā cūku izcelsmes produktu pārvietošanu,

nosūtīšanu un marķēšanu, ZM kā galveno slimības ierobežošanas

veidu izvēlējās neinficētu (veselu) cūku nokaušanu un sekojošu

kompensācijas izmaksu dzīvnieku īpašniekam.

8


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ZM izstrādātie un MK apstiprināšanai iesniegtie nacionālā līmeņa

tiesību akti 4 arī:

• nenoteica kritērijus, kas ļautu kompensācijas izmaksāt tikai

tiem cūku audzētājiem, kuriem slimības izplatības rezultātā

tiešām tika radīti tirdzniecības traucējumi un tātad – potenciāli

zaudējumi, pieņemot, ka saimniecības atrašanās trešajā riska

zonā ir pietiekams pamats kompensācijas piešķiršanai;

• neparedzēja kontroli pār kompensāciju piešķiršanas

nosacījumu izpildi;

• neizvērtēja kompensāciju ietekmi uz nozares attīstību.

ZM, neizveidojot sistēmu, kas paredz kontroli pār kompensāciju

piešķiršanu, rada risku tālākai slimības ierobežošanas efektivitātei

mājas cūku populācijā. Neraugoties uz to, LAD savas kompetences

ietvaros ir spējis nodrošināt, ka tiek identificēti atsevišķi gadījumi, kad

tiek pārkāpti kompensāciju saņemšanas nosacījumi (t.i. ka

kompensācijas, par nespēju ievērot biodrošības prasības, saņēmušie

dzīvnieku īpašnieki neturpina turēt cūku sugas dzīvniekus vismaz

vienu gadu pēc kompensāciju saņemšanas). Veicot cita veida

kontroles, šāds pārkāpums tika konstatēts 17 gadījumos, un kopējā

valstij atmaksājamā summa ir 4 680 euro.

Analizējot papildu piešķirtā finansējuma izlietojumu, revīzijā ir

secināts, ka piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ne vienmēr ir izlietoti

efektīvi un ekonomiski.

Saskaņā ar revidentu viedokli, budžeta līdzekļu izlietojums vismaz

1 694 576 euro apmērā ir bijis:

- tāds, kura izlietojuma efektivitāti nav iespējams izvērtēt, jo

budžeta līdzekļu izlietojumam 1 502 315 5 euro apmērā rīcībpolitikā

nav noteikti ne sasniedzamie mērķi, ne kritēriji, radot risku valsts

budžeta neefektīvai izlietošanai;

- neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam izmaksāti līdzekļi

vismaz 25 717 6 euro apmērā;

- neekonomisks vismaz 166 544 7 euro apmērā;

Laika posmā no 2014.gada 17.septembra līdz 30.decembrim vienam

komersantam (turpmāk – Sabiedrībai) tika izmaksāta kompensācija

9


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

1 499 245 euro jeb 99,7% no visām izmaksātajām kompensācijām par

tirdzniecības traucējumiem 1 502 315 euro apmērā.

Lai arī kompensācijas nosaukums norāda, ka kompensācija būtu

maksājama par tirdzniecības traucējumiem, faktiski vienīgais kritērijs

kompensācijas izmaksai, saskaņā ar ZM izstrādātajiem MK

noteikumiem 8 , bija Sabiedrības atrašanās ĀCM apkarošanas trešajā

zonā un tāpēc tirdzniecības traucējumu iestāšanās fakts, un to apjoms

netika vērtēts.

Minētā kompensācija tika izmaksāta gan par nokautiem un utilizētiem

cūku sugas dzīvniekiem, gan par tirgū realizēto no nokautajiem

dzīvniekiem iegūto gaļu. Tā rezultātā Sabiedrība vismaz par 6608

cūku sugas dzīvniekiem, jeb 47% no visiem nokautajiem dzīvniekiem,

ir saņēmusi ienākumus dubultā - par šo dzīvnieku nokaušanas

rezultātā iegūtajiem realizētajiem produktiem un saņemot

kompensāciju no valsts budžeta vismaz 792 960 euro 9 apmērā.

No valsts budžeta saņemtā kompensācija ļāva Sabiedrībai 2014.gadu

pabeigt ar peļņu 856 767 euro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2013.gada

peļņu 180 823 euro, ir par 4,7 reizēm vairāk, kaut arī neto

apgrozījums 2014.gadā saglabājas iepriekšējo divu gadu līmenī.

Sabiedrība savu saimniecisko darbību veic arī šobrīd, turpinot audzēt

un pārdot cūkas, sasniedzot saimnieciskās darbības apjomu tajā

līmenī, kāds tas bija 2013.gadā.

Izveidotā kontroles un uzraudzības sistēma nenodrošina, ka iestādes

gūst pārliecību par to, kā likvidēto cūku sugas dzīvnieku ķermeņi tika

iznīcināti paredzētajā veidā, vietā un apjomā. Piemēram, revidentu

aplēses liecina, ka iepriekš minētā Sabiedrība, saskaņojot vietu, kur

utilizēt likvidētās cūkas, nespēja precīzi VVD norādīt nokauto cūku

svaru. Sākotnēji tika saņemts saskaņojums no VVD par 100 tonnu

atlieku apglabāšanu, pēc VVD koriģētajām aplēsēm bedrē varētu

aprakt līdz 300 tonnām atlieku, kamēr revidentu aplēses liecina, ka

nokauto cūku iespējamais svars varēja būt aptuveni 383 tonnas.

Ņemot vērā, ka arī PVD sagatavotie akti par utilizētajām cūkām

nesniedz pilnīgu pārskatu (tajā skaitā - nenorāda utilizācijai paredzēto

cūku svaru), iespējamais aprakto dzīvnieku apjoms precīzi nav

nosakāms, piemēram, pēc ZM aplēses 10 tas varētu būt 214 tonnas.

Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, kā un vai vispār minētie

dzīvnieki ir iznīcināti un utilizēti atbilstoši VVD prasībām, kas

savukārt rada risku, ka atlikušās cūkas ir iznīcinātas dabai un

apkārtējai videi nedraudzīgā veidā.

PVD tika piešķirts papildu finansējums 11 2014.gadam 3 730 663 euro

apmērā papildu amata vietu izveidošanai un materiālās bāzes ĀCM

apkarošanai izveidei. No minētā finansējuma tika izlietoti

2 196 607 euro.

10


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Papildu amata vietu izveidošanai periodam no 2014.gada oktobra līdz

2017.gadam tika piešķirti 12 1 136 388 euro.

Lai padarītu PVD inspektoru atlīdzību konkurētspējīgāku un novērstu

personāla straujo mainību mazā atalgojuma un lielās slodzes dēļ, tika

plānots visiem tiem PVD inspektoriem, kas klasificēti devītās

mēnešalgu grupas 26.3.saimes III līmenī, piešķirt pastāvīgu piemaksu

22% apmērā no inspektoru mēnešalgas. Šiem mērķiem laikā no

2014.gada oktobra līdz 2017.gadam tika piešķirti 2 519 516 13 euro.

Pretēji tiesību akta 14 nosacījumiem, piešķirtā finansējuma ietvaros,

PVD vadība pieņēma lēmumu diferencēt inspektoriem izmaksājamo

piemaksu apmēru no 0 līdz 30% no mēnešalgas. Revīzijas laikā tika

konstatēts, ka nostrādājot astoņus mēnešus jaunpieņemtajiem

inspektoriem piemaksas nav izmaksātas, kaut arī PVD sanāksmes

protokols 15 nosaka, ka iepriekš minētā piemaksas jaunpieņemtajiem

inspektoriem tiks piemērotas pēc sešu mēnešu pārbaudes laika

beigām.

Savukārt, 54 vadošos amatus ieņemošajiem darbiniekiem (reģionālo

struktūrvienību un jomu vadītāji, vietnieki ar inspektora

pilnvarojumu), rīkojumā atsaucoties uz ĀCM finansējumu, tika

noteiktas piemaksas līdz pat 30% apmērā, kopumā laikā no 2014.gada

oktobra līdz 2015.gada jūnijam izmaksājot 103 470 euro.

Tāpat Valsts kontrole konstatēja kļūdas PVD lietotajā piemaksu

aprēķina algoritmā. Tā rezultātā tika pārkāptas normatīvā akta 16

prasības un PVD, aprēķinot nepamatotas piemaksas izlietojis valsts

budžeta finansējumu vismaz 25 717 euro apmērā.

Revīzijā konstatēts neekonomisks valsts budžeta līdzekļu izlietojums

vismaz 166 544 euro apmērā:

• PVD ir izlietojis 69 477 euro vieglo automobiļu iegādei PVD

kontrolpunktu vajadzībām, nopērkot piecus KIA Ceed SW

automobiļus. Trīs automobiļi tika nodoti kontrolpunktu

vajadzībām, savukārt divi automobiļi tika nodoti PVD Centrālajai

pārvaldei Rīgā. Šo automobiļu (ar iegādes vērtību 27 791 euro)

ceļazīmju analīze liecina, ka tie tiek izmantoti amatpersonu

nokļūšanai no darba līdz stāvvietai, kas atrodas pie dzīvesvietas,

un atpakaļ. Piemēram, 2015.gada jūnijā PVD Centrālās pārvaldes

Rīgā amatpersonas darba pienākumu pildīšanai ir nobraukušas 299

km savukārt dodoties no darba uz stāvvietu, kas atrodas pie

dzīvesvietas, un atpakaļ, - 1050 km.

• Pamatojoties uz ZM sagatavoto informāciju, MK steidzamības

kārtā lēma 17 arī par trīs specializētu transportlīdzekļu (automašīnas

ar kravas nodalījumu) iegādi bez iepirkumu procedūras

piemērošanas. Specializēto transportlīdzekļu iegādes mērķis bija

11


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

mežacūku līķu nogādāšana sadedzināšanas vietās. PVD iegādājās

trīs Toyota Hilux automobiļus par kopējo summu 83 353 euro.

Revīzijā tika konstatēts, ka tikai PVD Ziemeļlatgales pārvalde

piešķirto automobili pilnībā izmanto saskaņā ar paredzēto mērķi,

savukārt Ziemeļvidzemes un Dienvidlatgales pārvaldes piešķirto

automobili tikai daļēji izmanto noteiktajam mērķim, tas ir, tādu

pienākumu izpildei, kur ir nepieciešams specializētais

transportlīdzeklis. Tādējādi var uzskatīt, ka tas rada papildu

budžeta izdevumus, jo, piemēram, specializētā automobiļa

degvielas patēriņš ir vidēji par 4,9 l/100 km lielāks nekā

kompaktās klases automobiļiem, piemēram, KIA Ceed SW;

• Pamatojoties uz PVD sniegto informāciju, ZM ir saskaņojusi 14

apvidus automašīnu iegādi 293 850 euro vērtībā inspektoru

vajadzībām saimniecību apsekošanai, jo “specifisko funkciju

izpildei kompaktās klases automašīnu izmantošana neesot

iespējama to tehnisko parametru dēļ”. Kā ierobežojošie faktori

tiek minēti zemais automašīnu klīrenss un divu riteņu piedziņa. No

iegādātajiem 14 automobiļiem 11 automobiļi tika nodoti PVD

teritoriālajām pārvaldēm, savukārt trīs automobiļi - PVD

Centrālajai pārvaldei Rīgā. Divi no šiem trim automobiļiem tiek

izmantoti administrācijas vajadzībām, kas nav inspektori un kuru

darba pienākumu veikšanai nav nepieciešami apvidus automobiļi.

Visi trīs apvidus automobiļi tiek ekspluatēti maršrutos galvenokārt

Rīgas teritorijā un pa Latvijas galvenajiem un reģionālajiem

autoceļiem. Savukārt septiņās no 11 PVD teritoriālajām pārvaldēm

apvidus automobiļus lieto teritoriālo struktūrvienību vadītāji,

turklāt tos ekspluatējot galvenokārt maršrutos pa Latvijas

galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Tādējādi iepirktie apvidus auto faktiski tiek lietoti pilsētas

apstākļos, un revidentu vērtējumā par piešķirtajiem līdzekļiem 14

apvidus automobiļu vietā bija iespējams iegādāties 20 KIA Ceed

SW, kuru ekspluatācija ir būtiski ekonomiskāka nekā 14 apvidus

automobiļu iegāde, vai gadījumā, ja nav nepieciešami

20 automobiļi, būtu iespējams ietaupīt 99 313 euro.

• No jaunajām inspektoru amata vietām paredzētajiem un

iegādātajiem 20 datoriem 16 840 euro vērtībā uz 2015.gada

30.jūniju tika izmantoti tikai 11 datori, kamēr pārējie deviņi datori

astoņu mēnešus glabājās PVD noliktavā. Jāuzsver, ka

ekspluatācijā esošās iekārtas iekšējās rotācijas kārtībā ir nodotas

administratīvo darbinieku lietošanā, nevis inspektoriem, kā tas

sākotnēji bija paredzēts. Uz 2015.gada 30.jūniju, tas ir septiņus

mēnešus, PVD noliktavā glabājas arī 10 planšetdatori (tika

iegādāts 21 planšetdators par kopējo summu 8 563 euro).

12


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Izpildot ZM norādījumus, kā mednieku tiesību lietotājiem

nododamas par LVM ziedojumu iegādātās dzesētavas, pašvaldības

nav guvušas ieņēmumus 187 601 euro gadā.

ĀCM ierobežošanas pasākumu īstenošanai tika novirzīti ne tikai valsts

budžeta līdzekļi, bet arī VAS “Latvijas Valsts meži” (LVM)

ziedojums 1 000 000 euro apmērā.

LVM ziedojums tika paredzēts dzesētavu iegādei, kuras tiktu nodotas

medību tiesību lietotājiem medību produkcijas uzglabāšanai un PVD

nodrošināšanai ar izmeklēšanai nepieciešamajiem paraugiem, kā arī

mednieku izglītojošo pasākumu organizēšanai.

ZM nenoteica pietiekamus, uz mērķa realizāciju vērstus kritērijus

dzesētavu izvietojumam, kas nenodrošināja dzesētavu atbilstošu un

vienmērīgu sadali pašvaldību administratīvajās teritorijās esošajiem

medību tiesību lietotājiem (mednieku kolektīviem).

Par LVM ziedojumu iegādāto dzesētavu lietošanas modelis nebija

pārdomāts, jo dzesētavas, ievērojot ZM norādījumus, pašvaldībās

nodotas gala lietotājiem bezatlīdzības kārtībā, pārkāpjot normatīvā

akta 18 prasības. Tādējādi saskaņā ar revidentu aplēsēm pašvaldības

nav guvušas ienākumus vismaz 187 601 euro apmērā gadā.

Turklāt, revīzijā tika konstatēts, ka:

• Pamatojoties uz ZM iesniegto informāciju, MK steidzamības kārtā

lēma 19 arī par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas

specializētās iekārtas iegādi bez iepirkuma procedūras

piemērošanas. Iegādājoties minēto iekārtu 223 314 euro vērtībā,

PVD nav ievērojis tiesību akta prasības, par 5 314 euro

pārsniedzot MK noteikto iegādes limitu.

• Ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju VVD, saskaņoja 20 ĀCM

skarto dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu

sadedzināšanas iekārtas darbību ārkārtējās situācijas laika periodā,

vienlaicīgi norādot, ka plānojot sadedzināšanas iekārtas

ekspluatāciju pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, PVD būs

jāizpilda likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un likumā

„Par piesārņojumu” noteiktās prasības.

• Lai arī formāli tiek nodrošināta normatīvajā aktā 21 noteiktās

prasības ievērošana - ZM paziņot EK par valstī apstiprināto

programmu “Klasiskā cūku mēra uzraudzības un apkarošanas

programma” un “Āfrikas cūku mēra uzraudzības programma”

izpildi un nodrošināt, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem noteiktais

13


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

programmas līdzfinansējums līdz 50%, atsevišķos gadījumos līdz

100%, tiek atmaksāts valsts budžetā, tomēr revīzijā secināts, ka

ĀCM un KCM pasākumu īstenošanā izlietotie līdzekļi ir deklarēti

vidēji līdz 27% apmērā no faktiski izlietotā un atmaksāti valsts

budžetā vidēji līdz 15%, kas ir apmēram četras līdz astoņas reizes

mazāk, nekā ir normatīvajā aktā 22 norādītā augstākā robeža.

Būtiskākie ieteikumi, lai novērstu konstatētos trūkumus

Kopumā revīzijā sniegti

deviņi ieteikumi.

Kopumā revīzijā sniegti deviņi ieteikumi ar mērķi uzlabot ZM

uzraudzību pār padotības iestāžu ārkārtējo un kārtējo pasākumu

budžeta plānošanas procesu:

• uzlabot iestāžu iekšējo kontroļu procesu;

• uzlabot infekcijas slimību ierobežošanai piešķirto līdzekļu

izmantošanas efektivitāti un lietderību;

• novērst identificētos trūkumus, tajā skaitā kļūdu PVD atalgojuma

aprēķinā.

14


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Ziņojuma struktūra

Informācija ziņojumā izklāstīta šādā secībā:

• jomas un situācijas raksturojums;

revīzijas secinājumi, konstatējumi un ieteikumi par KCM un ĀCM

apkarošanai veiktajiem pasākumiem;

• ziņojumā izmantotie saīsinājumi;

revīzijas vispārējs raksturojums (revīzijas mērķis, apjoms,

juridiskais pamatojums, Valsts kontroles un revidējamās jomas

atbildība);

• pielikumi;

• atsauču rādītājs.

Katras nodaļas ievadā ir sniegts Valsts kontroles viedoklis, norādot

būtiskāko, kas tālāk tekstā ir pamatots ar revīzijas konstatējumiem.

15


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Jomas un situācijas raksturojums

Slimību apraksts

KCM un ĀCM ir sevišķi bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības,

kuras ierosina vīruss un ar kurām slimo gan mājas, gan meža cūkas.

KCM izplatās pa gaisu, kā arī KCM un ĀCM izplatās kontaktu

ceļā, cūkām saskaroties ar vīrusa aptraipītu:

• barību, ūdeni, termiski neapstrādātām, cūkgaļu saturošām virtuves

atliekām;

• dzīvnieku kopšanas inventāru, pārvadājamo autotransportu;

• dzīvnieku kopēju apģērbu, apaviem utt.

KCM un ĀCM ir saslimšana, kas, izņemot cūku sugas dzīvniekus, nav

bīstama ne citiem dzīvniekiem, ne cilvēkiem, tomēr gan cūku sugas

dzīvniekiem, gan cilvēkiem ir būtiska loma slimības pārnešanā un

izplatīšanā.

Abu slimību vīrusi ir izturīgi ārējā vidē:

• sasaldētā gaļā vairākus gadus;

• sālītā gaļā līdz 310 dienām;

• žāvējumos līdz sešiem mēnešiem;

• augsnē vairāk nekā sešus mēnešus;

• dzīvnieku līķos virulence saglabājas līdz diviem mēnešiem;

• vīruss iet bojā 70°C temperatūrā.

KCM (Pestis suum) izpaužas kā drudzis, asinsvadu un asinsrades

orgānu bojājumi un resnās zarnas gļotādas difteriskais iekaisums.

Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (PDVO) interneta vietnē ir

atrodama informācija par KCM izplatību pasaulē 23 KCM ir ļoti

postošs saimniecībām, jo saslimušo cūku nāves gadījumi ir no 80%

līdz 100%. Infekcijas izraisītājs ir citas slimās cūkas, kas izdala vīrusu

apkārtējā vidē ar urīnu, fekālijām vai ar sekrētiem. Dabīga saslimšana

cūkām notiek caur barības vadu, elpošanas orgāniem, retāk caur

ievainotu ādu.

Latvijā pirmie KCM saslimšanas gadījumi mežacūkām tika konstatēti

Baltkrievijas pierobežā (5 km no robežas) nomedītām meža cūkām

2012.gada 16.novembrī. Paraugi tika noņemti PVD KCM monitoringa

programmas ietvaros.

Latvijā KCM sākotnēji tika

konstatēts meža cūkām.

2012.gada 27. novembrī KCM tika konstatēti saslimšanas gadījumi

mājas cūkām trīs piemājas cūku novietnēs (kopā 16 cūkas) Latgalē.

KCM apkarošanas pasākumi cūku novietnēs un ap tām noteiktajās

16


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

karantīnas zonās tika veikti nekavējoties, un 2013.gada 10.janvārī

karantīna un ierobežojumi tika atcelti.

2013.gada maijā Krievijas un Baltkrievijas pierobežā tika uzsākta

mežacūku vakcinācija pret KCM, līdz gada beigām veicot 6

vakcinācijas kampaņas un izvietojot 120 000 vakcīnas ēsmas.

2013.gadā KCM tika konstatēts 46 mežacūkām. Mājas cūku

saslimšana 2014.gadā tika konstatēta piemājas novietnē (2 cūkas), bet

2013. un 2015.gadā netika konstatēts. Pateicoties meža cūku

vakcinācijai, 2014.gadā KCM saslimšanas gadījumu skaits

mežacūkām samazinājās par 35% (30 gadījumi), bet 2015.gadā,

salīdzinot ar 2013.gadu, par 87% (6 gadījumi). Meža cūku vakcinācija

joprojām tiek turpināta.

Saskaņā ar ZM viedokli 24 , fakts, ka visi KCM saslimšanas gadījumi

mājas cūkām un mežacūkām konstatēti tikai 2012.gadā noteiktajā

inficētajā zonā liecina par efektīviem apkarošanas pasākumiem un

KCM ierobežošanu.

ĀCM (Pestis africana suum) raksturo drudzis un ļoti augsta mirstība.

ĀCM var iegūt endēmisku raksturu, ja ĀCM vīruss ir iekļuvis meža

cūku un citu cūku dzimtas savvaļā mītošu cūku sugu populācijā un

posmkājos (piemēram – ērcēs). ĀCM izplatās cūku populācijā tiešā

vai netiešā kontakta ceļā. Lai ganāmpulkā neievestu ĀCM un

izvairītos no ekonomiskajiem zaudējumiem, kas rodas nogalinot visus

inficētā ganāmpulka dzīvos dzīvniekus un iznīcinot visu to

produkciju, novietnes īpašniekam un apkalpojošam personālam ir

jāievēro stingri bioloģiskās drošības pasākumi.

ĀCM ir izplatīts Āfrikas kontinentā. Slimība ievesta no Āfrikas

kontinenta un pirmo reizi Eiropā reģistrēta 1957.gadā Portugālē.

1960.gadā ir izplatījusies Spānijā, 1964.gadā – Francijā, 1968.gadā –

Itālijā, 1985.gadā – Beļģijā, un pēdējos gados tā ir reģistrēta Gruzijā,

Azerbaidžānā, Krievijas Federācijā, Polijā, Ukrainā un visās Baltijas

valstīs.

Izpildot Ministru prezidenta 2011.gada 5.janvāra rezolūciju Nr.111-

1/4 un ievērojot EK sniegto informāciju par Krievijas Federācijas

Ļeņingradas apgabala starpreģionālajā veterinārajā laboratorijā

2010.gada 30.decembrī konstatētajām aizdomām par cūku saslimšanu

ar ĀCM, ZM sagatavoja un iesniedza izskatīšanai Ministru kabineta

sēdē 25 informatīvo ziņojumu par veiktajiem piesardzības pasākumiem

un priekšlikumiem turpmākai rīcībai ar ĀCM 26 .

ĀCM pirmreizēji Latvijā tika konstatēts 2014.gada 26.jūnijā. Slimībai

strauji izplatoties, MK 2014.gada 2.jūlijā izsludināja ārkārtējo

situāciju.

ĀCM Latvijā skāris 777

mājas cūkas, 41 piemājas

saimniecību un vienu cūku

fermu.

17


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Līdz 2015.gada novembrim:

• ĀCM Latvijā skāris 777 mājas cūkas, 41 piemājas saimniecību un

vienu cūku fermu 27 :

- 2014.gadā – likvidētas 564) mājas cūkas, 31 piemājas

saimniecību un vienu cūku fermu;

- 2015.gadā - 213 mājas cūkas, 10 piemājas saimniecības;

• meža cūku populācijā ĀCM ir konstatēts 1028 mežacūkai 28 :

- 2014.gadā - 217 mežacūkām 13 novadu 34 pagastos;

- 2015.gadā - 811 29 mežacūkām 46 novadu 150 pagastos.

Informāciju par ĀCM izplatības dinamiku skatīt 1. un 2.pielikumā un

1.attēlā.

Starptautiskās prasības:

valsti var uzskatīt par brīvu

no ĀCM, kad ir pierādīts, ka

ĀCM valstī nav bijis

konstatēts iepriekšējos trijos

gados.

PDVO Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss 30 nosaka, ka valsti var

uzskatīt par brīvu no ĀCM, kad ir pierādīts, ka ĀCM nav bijis

konstatēts iepriekšējos trijos gados, šo termiņu var samazināt līdz 12

mēnešiem, ja nav pierādījumu par ērču līdzdalību epidemioloģiju

infekcijas izplatībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, varam secināt, ka ar ĀCM izraisīti

ierobežojumi un ar slimības apkarošanu saistītas aktivitātes būs

jānodrošina vēl pietiekami ilgi 31 .

1.attēls ”ĀCM dinamika Latvijas teritorijā”

Ar ĀCM izraisīti

ierobežojumi un ar slimības

apkarošanu saistītās

aktivitātes būs jānodrošina

vēl pietiekami ilgi.

Diagrammā izmantoti PVD dati.

18


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ĀCM izplatības ietekme uz nozari

Saskaņā ar pieejamo statistiku par lauksaimniecības darbības

rezultātiem 2015.gada pirmajā pusē situācija lauksaimniecības

apakšnozarēs ir atšķirīga.

2015.gadā ir bijusi augsta graudaugu raža, kā rezultātā pieaug

augkopības produkcijas apjomi. Savukārt lopkopības nozari turpina

negatīvi ietekmēt daudzi ārējie faktori.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju 32 lopkopības

ražošanas apjomi 2015.gada pirmajā pusē ir samazinājušies.

Piemēram, gaļas pārstrādes un pieņemšanas uzņēmumu iepirkumu

apjoms 2015.gada pirmajos sešos mēnešos ir krities par 2,9%

salīdzinājumā ar 2014.gada pirmo pusi. Kā viens no faktoriem, kas

negatīvi ietekmēja lopkopības attīstību, ir ĀCM uzliesmojuma sekas,

ierobežojot gan dzīvu cūku, gan cūkgaļas tirdzniecību. Tā kā jauni

ĀCM gadījumi ir atklāti arī 2015.gada pēdējos mēnešos, Finanšu

ministrija prognozē, ka cūkkopības darbības rezultāti būs vāji arī

atlikušajos 2015.gada mēnešos.

Zaudējumi ĀCM dēļ

saskaņā ar ZM aplēsēm ir

8,1 miljons euro, tomēr

Krievijas aizliegums

eksportēt cūku sugas

dzīvnieku produkciju ir

būtiskāk ietekmējis

cūkkopības nozares attīstību.

1.tabula

Lauksaimniecības produkcijas apjoma un iepirkuma cenu

izmaiņas 2015.gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2014.gada

pirmo pusi,% 33

Produkcijas

apjoma

izmaiņas

%

Iepirkuma cenu izmaiņas

%

Graudaugi +34,2 -7,6

Lauksaimniecības

dzīvnieki (kautsvarā)

-2,9 -10,2

Piens -0,9 -33,1

19


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Situāciju lopkopībā pasliktina arī fakts, ka uz Krieviju kopš 2014.gada

janvāra aizliegts cūku sugas dzīvnieku un to produktu eksports. Vidēji

2013.gadā ES eksportēja uz Krieviju 800 000 tonnas cūkgaļas

produktus, kas veido 24% no kopējā ES cūkgaļas eksporta. ES tiek

saražoti 110% no nepieciešamā cūkgaļas apjoma, 10% tiek eksportēti.

Eksporta uz Krieviju aizliegums ir saasinājis konkurenci iekšējā

Eiropas tirgū, izraisot ievērojamu cūkgaļas cenu kritumu gan Latvijā,

gan tuvākajos ES valstu tirgos. Pārprodukcijas dēļ cūkgaļas cena

Eiropā nokritusies līdz 1,3-1,4 euro par kilogramu dzīvsvarā 34 .

Atbilstoši zemkopības ministra sniegtajai informācijai ES

Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdē

pēc ZM aplēsēm ĀCM izraisītie zaudējumi cūkkopjiem ir

8,1 miljons euro, jo ir pieaudzis to saimniecību skaits, kuras skar

tirgus ierobežojumi. Šobrīd ierobežojumi attiecas uz 40% visu Latvijā

reģistrēto cūku sugas dzīvnieku 35 . Cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā

gada laikā ir sarukusi vairāk nekā par 16% 36 (skat. 2.attēlu).

2.attēls. Vidējās cūkgaļas iepirkuma cenas izmaiņu dinamika

Diagrammā izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 37 , pēc cūku nokaušanas, kura tika

realizēta 2014.gada otrajā pusē 38 (dzīvnieku skaita izmaiņas LDC datu

bāzē laika periodā no 01.07.2014- 01.01.2015) cūku novietņu skaits

samazinājās no 5243 novietnēm 2014.gada 1.jūlijā uz 2878 novietnēm

2015.gada 1.janvārī – samazinājums 45%. Cūku skaits šajā periodā

20


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

samazinājās no 345 635 cūkām 2014.gada 1.jūlijā uz 328 857 cūkām

2015.gada 1.janvārī, jeb samazinājums par 5% 39 .

Tomēr, ja analizē mājas cūku sugas dzīvnieku skaitu ilgākā periodā,

saskaņā ar LDC datiem 2014.gada 1.janvārī pirms ĀCM konstatēšanas

Latvijā bija 2882 novietnes, kurās tika turēti 318 827 cūku sugas

dzīvnieki. Savukārt 2015.gada 1.jūlijā, neraugoties uz ĀCM ietekmē

nokautajiem, likvidētajiem un kritušajiem cūku sugas dzīvniekiem,

cūku sugas dzīvnieku skaits bija 317 010 jeb tikai par 0,6% mazāks

nekā 2014.gada 1.janvārī (skat. 3.attēlu).

Tomēr jākonstatē, ka slimības izplatība bija ietekmējusi cūku skaitu

reģionos un attiecīgi Latgales reģionā mājas cūku skaits bija

samazinājies visstraujāk (skat 4.attēlu).

3.attēls. Mājas cūku skaita izmaiņu dinamika

Diagrammā izmantoti LDC dati

4.attēls. Mājas cūku skaita izmaiņu dinamika reģionos

21


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Diagrammā izmantoti CSP dati

ĀCM un KCM ierobežošanā iesaistīto iestāžu funkcijas

Revīzijas apjomā iekļautajām iestādēm ir dažādas funkcijas ĀCM un

KCM ierobežošanā.

ZM izstrādā valsts politiku lauksaimniecības nozarē, nozari

reglamentējošos tiesību aktus un attīstības plānošanas dokumentu

projektus, nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā

esošajās valsts pārvaldes iestādēs 40 .

PVD ir ZM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas organizē

un veic pārtikas aprites un veterinārās valsts uzraudzības un kontroles

funkcijas atbilstoši šo nozaru valsts politikai, ko izstrādā un nosaka

Saeima, Ministru kabinets un ZM. PVD realizē lielāko daļu no ĀCM

uzraudzības pasākumiem un ir izstrādājis ĀCM apkarošanas

instrukciju 41 , kas paredz detalizētu rīcību slimības aizdomu vai

uzliesmojuma gadījumā.

LAD ir ZM padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas atbild par

vienotu valsts atbalsta un ES atbalsta politikas realizāciju valstī,

uzrauga tiesību aktu ievērošanu lauksaimniecības jomā un pilda citas

ar lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju saistītas

funkcijas 42 .

Pamatojoties uz PVD aizpildīto aktu (par piespiedu kārtā nokautiem

vai iznīcinātiem dzīvniekiem, iznīcinātiem kautķermeņiem, dzīvnieku

izcelsmes produktiem, spermu, olšūnām, embrijiem, gametām,

inkubējamām olām un dzīvnieku barību, iznīcināto inventāru vai

zaudējumiem, kas radušies dezinfekcijas laikā) un dzīvnieku īpašnieku

iesniegumiem un iesniegto dokumentāro informāciju, LAD veic

22


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

kompensāciju izmaksu par zaudējumiem, kas radušies dzīvnieku

infekcijas slimību, tajā skaitā KCM un ĀCM, uzliesmojuma laikā,

saskaņā ar tiesību aktā 43 44 45 noteiktajām prasībām (skat.

9.pielikumu).

Pamatojoties uz PVD sniegto informāciju un dzīvnieku īpašnieku

iesniegumiem, LAD veic kompensāciju izmaksu par nokautajiem

dzīvniekiem, ja to turētājs nespēj nodrošināt biodrošības pasākumus

vai turētājam ir radušies tirdzniecības traucējumi (skat. 9.pielikumu).

Pamatojoties uz tiesību aktu, kas reglamentē dzīvnieku infekcijas

slimību profilaksi un apkarošanu - Veterinārmedicīnas likumu, ĀCM

apkarošanā tiek paredzētas vēl citas funkcijas un ir iesaistītas vēl citas

institūcijas.

Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu:

• PVD organizē un nodrošina valsts uzraudzību un kontroli

dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas jomā,

izstrādā, apstiprina metodiskos norādījumus attiecībā uz šajā

likumā noteiktajām uzraudzības darbībām, un izstrādā un

apstiprina dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un

apkarošanas programmas;

• BIOR veic laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus (tajā

skaitā references funkcijas tiesību aktos noteiktās jomās)

Veterinārmedicīnas likuma pirmajā daļā minētajās PVD

kompetencē esošajās valsts uzraudzības un kontroles jomās;

• VID robežšķērsošanas vietās, kurās veic muitas kontroli, kontrolē

personu bagāžu un privātus sūtījumus, kas satur dzīvnieku

izcelsmes produktus un mājas (istabas) dzīvniekus;

• Valsts robežsardze robežšķērsošanas vietās, kurās muitas

kontrole nav paredzēta, kontrolē personu bagāžu un privātus

sūtījumus, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus;

• Pašvaldības nosaka attiecīgus ierobežojumus savā

administratīvajā teritorijā un sadarbībā ar PVD organizē, un veic

epizootijas kontroles un apkarošanas pasākumus.

Atbildīgās institūcijas un to veicamie pasākumi, infekciju slimību

uzliesmojumu gadījumā noteikti Valsts civilās aizsardzības plāna 46

26.pielikumā ”Dzīvnieku masveida saslimšana, dzīvniekiem bīstamu

infekcijas slimību uzliesmojumi un augiem kaitīgo organismu

savairošanās” (skatīt 3.pielikumu).

23


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Slimību ierobežošanai piešķirtais finansējums

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība tiek finansēta no uzraugošo

iestāžu gadskārtējā valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

Dzīvnieku infekcijas saslimšanas akūtos gadījumos, kā arī

kompensāciju gadījumos, kas tiek izmaksātas par zaudējumiem, kas

radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai

epizootijas uzliesmojuma laikā vai nespēju nodrošināt biodrošības

pasākumus vai arī ir radušies tirdzniecības traucējumi, līdzekļi netiek

plānoti un paredzēti ZM budžetā, bet nepieciešamības gadījumā tie

tiek piešķirti no gadskārtējā valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem

gadījumiem.

Gadījumos, kad valsts budžetā ir paredzēts daļēji atgūt no EK

līdzfinansētās ĀCM uzraudzības un apkarošanas programmas

izlietotos līdzekļus ĀCM uzraudzībai un apkarošanai Latvijā, tie tiek

plānoti ZM budžeta apakšprogrammā 70.06.00 “Izdevumi citu Eiropas

Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai”.

ĀCM un KCM apkarošanai

laikā no 2012.gada līdz

2015.gadam plānoti līdzekļi

13 928 423 euro.

Laika posmā no 2012.gada līdz 2015.gada 1.ceturksnim KCM un

ĀCM apkarošanas pasākumiem no valsts budžeta ir piešķirti līdzekļi

13 928 423 euro apmērā (skat. 5.attēlu).

Kopsavilkums par PVD, BIOR, FM, IEM, LAD, VARAM un VMD

piešķirto finansējumu ir norādīts 4.-8.pielikumā.

5.attēls. ĀCM un KCM papildus piešķirto līdzekļu sadalījums starp iestādēm

Diagrammā izmantoti revidentu apkopotie dati

24


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Revīzijas secinājumi, konstatējumi un

ieteikumi

25


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai ZM kā par nozares politiku atbildīgā

iestāde ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai

radītu priekšnoteikumus ĀCM ierobežošanai?

Lai arī ZM, kā PLO biedram kopš 1991.gada novembra, jau vismaz

no 2000.gada bija pieejama detalizēta informācija par ĀCM

izplatību pasaulē un slimības apkarošanas/ierobežošanas veidiem,

kā arī skaidri zināmas prognozes par ĀCM iespējamo izplatību

Latvijā, it īpaši, ņemot vērā Latvijas apstākļus ar plašo mežacūku

populāciju un daudzajiem mazajās saimniecībās turētajiem cūku

sugas dzīvniekiem, ZM netika prognozējusi situācijas attīstību, kas

ļautu veikt darbības, lai iesaistītās institūcijas un saimniecības,

kurās tiek turēti cūku sugas dzīvnieki, būtu gatavas ĀCM

uzliesmojumam un tā ierobežošanai.

Piešķirtie līdzekļi kompensācijām par nokautajiem cūku sugas

dzīvniekiem ir veicinājuši dzīvnieku skaita samazināšanu, kā tas

bija plānots.

Tomēr biodrošības ievērošana nav pienācīgi uzlabojusies, jo

saslimstība ar ĀCM mazajās saimniecībās, kurās tiek turēti cūku

sugas dzīvnieki, turpinās arī 2015.gadā.

Kā galveno tirdzniecības traucējumu novēršanas veidu, ZM izvēlas

veselu cūku sugas dzīvnieku nokaušanu un sekojošu kompensācijas

izmaksu, turklāt normatīvajos aktos nedefinējot kritērijus, kas

pamatotu tirdzniecības traucējumu būtību un noteiktu mērķus, kādi

sasniedzami, veicot kompensāciju izmaksu.

ZM definētie slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumi

norisinājušies ārkārtējā režīmā bez pienācīgas kontroles. Tiesību

akti 47 neparedzēja atbildīgo iestāžu (LAD un/vai PVD) kontroli pār

to, ka kompensāciju saņēmušie dzīvnieku īpašnieki ievēro

kompensāciju izmaksas nosacījumus, kā arī nenoteica

kompensācijas atmaksu gadījumos, ja dzīvnieku īpašnieki

neievēroja kompensācijas piešķiršanas nosacījumus.

26


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ZM, sagatavojot tiesību aktu 48 un informatīvo ziņojumu 49 par

izmaksām, kas saistītas ar ĀCM apkarošanu, nav izvērtējusi

izdevumu atbilstību EK nosacījumiem, kā rezultātā tajos ir

iekļāvusi arī tādus izdevumus, kas nav deklarējami un

kompensējami no ES budžeta.

Rezultātā ĀCM un KCM pasākumu īstenošanā izlietotie līdzekļi

EK ir deklarēti vidēji līdz 27% apmērā no faktiski izlietotā un

atmaksāti valsts budžetā vidēji līdz 15%, kas ir apmēram četras

līdz astoņas reizes mazāk, nekā ir normatīvajā aktā 50 norādītā

augstākā robeža.

ĀCM un KCM pasākumu

īstenošanā izlietotie līdzekļi

tiek deklarēti vidēji līdz 27%

apmērā no faktiski izlietotā

un atmaksāti valsts budžetā

vidēji līdz 15% apmērā.

Vai ZM definētā politika atbilst labās prakses principiem?

ANO PLO tika dibināta 1945.gadā, lai uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar

pārtiku, dzīves apstākļus lauku iedzīvotājiem un paaugstinātu

lauksaimniecības ražīgumu. Organizācijas uzdevums ir apkopot,

analizēt, izskaidrot un izplatīt informāciju, kas attiecas uz pārtiku un

lauksaimniecību, tajā skaitā arī uz biodrošību.

Latvija ir PLO biedrs kopš 1991.gada novembra, un ZM kā Latviju

pārstāvošā struktūra regulāri piedalās PLO organizētajos pasākumos

un maksā organizācijas ikgadējo biedru naudu.

Kopš 2000.gada PLO ir sniegusi regulāras rekomendācijas ĀCM

apkarošanā, piemēram:

• apmācīt cūkkopjus un lauksaimniekus, kā slimību atpazīt un ko

darīt, ja ir aizdomas par ĀCM;

• cūkas jātur labi būvētās cūku novietnēs, higiēniskos apstākļos ar

kontrolētu iebraukšanu;

• nepieļaut cūku saskari ar citiem mājdzīvniekiem un savvaļas

dzīvniekiem;

• jākontrolē cūku pārvietošana gan valsts iekšienē, gan pāri

starptautiskajām robežām;

• cūkām nedrīkst izbarot pārtikas atkritumus, kas varētu saturēt pašu

cūku paliekas.

Food and Agriculture

Organization of the United

Nations

2009.gada rakstā 51 “Āfrikas cūku mēra izplatīšanās Krievijas

Federācijā un risks reģionam” PLO norāda, ka Latvijā pastāv

augsts ĀCM infekcijas risks. Savukārt 2010.gada rakstā 52 “PLO

27


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ciešāk apskata cūkkopības nozari Austrumeiropā, lai labāk izprastu

ĀCM draudus” ir analizēta Austrumeiropas reģionā mītošo mežacūku

populācija, veicot salīdzinājumu starp reģiona valstīm, un ir norādīts,

ka Baltijas valstīs ir augstākā mežacūku populācija reģionā, un tā kā

mežacūkas ir ĀCM pārnēsātājas/izplatītājas, pamatojoties uz

Dienvidkaukāza reģionā notikušo ĀCM izplatību 53 , mežacūku

izplatība šajā reģionā norāda uz paaugstinātu ĀCM izplatības risku

Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā.

2009.gadā PLO sagatavoja rekomendācijas 54 par ĀCM ārkārtas rīcības

plāna izveidošanu, kurās tika aprakstīts:

• valsts ārkārtas rīcības plāna ieteicamais formāts un saturs;

• slimības būtība;

• riska analīze;

• profilakses stratēģijas;

• agrīnās brīdināšanas un neparedzētu izdevumu plānošana;

• ārkārtas plānošana ārkārtas situācijās;

• organizatoriski pasākumi ārkārtas kampaņas laikā;

• atbalsta plāni;

• darbības plāns;

• apmācība, testēšana un regulāra ārkārtas rīcības plāna

atjaunināšana.

ZM kā PLO biedram jau

vismaz no 2000.gada bija

skaidri zināmas prognozes

par ĀCM iespējamo

izplatību Latvijā.

Arī turpmākajos PLO pasākumos un publikācijās ir sniegta

informācija par ĀCM izplatību pasaulē, slimības apkarošanas un

ierobežošanas veidiem.

ZM kā PLO biedram jau vismaz no 2000.gada bija pieejama

detalizēta informācija par ĀCM izplatību pasaulē un slimības

apkarošanas/ierobežošanas veidiem, kā arī skaidri zināmas

prognozes par ĀCM iespējamo izplatību Latvijā.

ZM darbības stratēģijā 2014.-2016.gadam 55 ir noteikts, ka viens no

darbības virzieniem ir pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums,

pārtikas higiēna un kvalitāte, dzīvnieku veselība, labturība un

aizsardzība ar mērķi nodrošināt nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas

apriti un augstu dzīvnieku veselības līmeni.

Ministrijas prioritātes laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam

paredz nodrošināt efektīvus uz riska novērtēšanu balstītus uzraudzības

un kontroles pasākumus pārtikas drošuma, higiēnas un kvalitātes, tajā

skaitā materiālu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, dzīvnieku

veselības, barības, labturības un aizsardzības, tirdzniecības un

veterināro zāļu jomās, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar drošu un

28


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

kvalitatīvu pārtiku, lai pasargātu valsti no dzīvnieku infekcijas slimību

izplatības, veicinātu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu

eksportu.

Svarīgākie vidēja termiņa uzdevumi dzīvnieku veselības jomā:

• veicināt efektīvus uz riska analīzi balstītus uzraudzības un

kontroles pasākumus, saskaņot valsts uzraudzības un kontroles

programmas;

• izstrādāt nosacījumus un prasības vienotas dzīvnieku datubāzes

izveidošanai;

• veicināt dzīvnieku un pārtikas produktu eksporta iespējas uz

trešajām valstīm.

Stratēģijā nav iekļauti specifiski uzdevumi KCM vai ĀCM

apkarošanas jomā. Arī ZM darba plānā 56 , kas izstrādāts, balstoties uz

stratēģiju, nav norādīti specifiski uz šo slimību apkarošanu vērsti

pasākumi un attiecīgi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 57 nav nepieciešams aktualizēt

stratēģiju, jo tajā ir noteikti sasniedzamie mērķi un veicamie uzdevumi

kopumā nozarē. Konkrētu dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzībai un

apkarošanai, tajā skaitā ĀCM un KCM, ir izstrādātas un saskaņotas

valsts uzraudzības un kontroles programmas, kas tiek precizētas

atkarībā no situācijas valstī un ES. Tāpat ZM norāda: “Nav prakses

grozīt gada darba plānu un tādi grozījumi nav nepieciešami.

Ministrijas darba plānā netiek atspoguļoti visi struktūrvienību

veicamie uzdevumi attiecīgajā gadā, bet tikai būtiskākie. Ja kāds

darbības jautājums ir aktualizējies vai veikts būtisks papildus darbs –

tas atspoguļojas dažādās atskaitēs par paveikto, kā arī aktuālā situācija

atspoguļota MK iesniegtajos un izskatītajos informatīvajos ziņojumos

un normatīvo aktu projektu anotācijās.”

ZM uzskata, ka ĀCM

izplatība nav radījusi

nepieciešamību mainīt

stratēģiju vai darba plānu.

Savukārt 2014.gada 12.decembrī apstiprinātajā PVD darbības

stratēģijā 58 ir noteiktas šādas prioritātes Veterinārās uzraudzības jomā

2014.- 2016. gada periodā:

• ierobežot KCM izplatību, īstenojot apkarošanas un profilakses

pasākumus mājas un meža cūku populācijā Latgales reģionā

(Krievijas un Baltkrievijas pierobežā), lai nepieļautu tālāku KCM

izplatīšanos Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās;

• organizēt ĀCM profilaktiskos pasākumus un ieviest efektīvu

ĀCM uzraudzības programmu, lai nodrošinātu iespējami ātru

slimības atklāšanu cūku novietnēs un meža cūku populācijā.

Ievērojot to, ka ir spēkā EK Direktīva 59 , kas nosaka kārtību, kādā

jāuzrauga un jāapkaro ĀCM, un direktīvas prasības ir ieviestas ar

nacionālo normatīvo aktu 60 , kurā ir iestrādāti visi tālākie lēmumi par

ĀCM ierobežošanu, kā arī to, ka EK ir izveidojusi savā interneta

29


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

vietnē speciāli ĀCM veltītu vietni un EK ir kopīga ĀCM stratēģija,

par kuras grozījumiem notiek diskusijas arī EK organizētajās darba

grupas sanāksmēs Briselē, ZM uzskata, ka normatīvā bāze sekmīgai

ĀCM apkarošanai ir pietiekama.

PLO rekomendācijas laikus netika iekļautas plānošanas

dokumentos.

Plānošanas dokumentos nenosakot specifisku uz ĀCM un

KCM apkarošanu vērstu nozares politikas pasākumu kopumu

(piemēram izmaksājamo kompensāciju veidu un mērķi) un ar

to saistītus sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, nav iespējams

novērtēt veikto pasākumu izpildes gaitu un sasniegtos

rezultātus, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt savlaicīgas

korekcijas īstenojamos pasākumos.

Faktiskā situācija ar ĀCM izplatību liecina, ka ZM ir

reaģējusi uz jau notikušiem faktiem paļaujoties, ka PVD kā

padotības iestāde veiks nepieciešamās darbības ĀCM

apkarošanā.

Izpildot Ministru prezidenta 2011.gada 5.janvāra rezolūciju Nr.111-

1/4 un ievērojot EK sniegto informāciju par Krievijas Federācijas

Ļeņingradas apgabala starpreģionālajā veterinārajā laboratorijā

2010.gada 30.decembrī konstatētajām aizdomām par cūku saslimšanu

ar ĀCM, ZM sagatavoja un iesniedza izskatīšanai MK sēdē 61

informatīvo ziņojumu par veiktajiem piesardzības pasākumiem,

pamatā saistītiem ar muitas dienesta un robežsardzes veiktajām

bagāžas pārbaudēm personām uz Latvijas robežas un informatīvajiem

pasākumiem, kā arī priekšlikumus turpmākai rīcībai ar ĀCM 62 .

Ziņojums tika pieņemts zināšanai, bet aktīva rīcība no ZM puses

nesekoja. PVD tika uzdots turpināt noteiktos drošības pasākumus

saistībā ar transportlīdzekļu dezinfekciju un personu bagāžas kontroli

uz valsts robežas un organizēt informatīvas sanāksmes, kurās

ieinteresētās personas informē par ĀCM, tā apkarošanas pasākumiem,

citiem svarīgiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem”.

Ziņojumā netika sniegtas prognozes, kad un kādā veidā un apjomā

ĀCM varētu izplatīties Latvijas teritorijā.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 63 , izpildot minēto

informatīvo ziņojumu: “Ir sagatavots informatīvs materiāls

30


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

cūku audzētājiem un pārvadātājiem, kurā noteikti galvenie

bioloģiskās drošības principi, kas jāievēro novietnē, lai

neizplatītu infekcijas slimību. Pārtikas un veterinārais dienests

ir nosūtījis sagatavoto informatīvo materiālu Pārtikas un

veterinārā dienesta teritoriālajām struktūrvienībām, cūku

audzētājiem un dzīvnieku pārvadātājiem.”

Ne šajā, ne turpmākajos informatīvajos ziņojumos, līdz ĀCM tika

konstatēts Latvijas teritorijā, netika prognozēti iespējamie situācijas

attīstības varianti, kā arī iespējamie pasākumi, kas ļautu novērst ĀCM

ietekmi uz lopkopības nozari, piemēram, netika veikti aprēķini, cik

izmaksātu obligāti veicamo biodrošības pasākumu finansiāla

atbalstīšana, vai alternatīvu iespēju izvērtējums, piemēram, šo

izmaksu salīdzināšana ar izmaksām iespējamām kompensācijām par

veselām nokautām cūkām gadījumos, kad to īpašnieki nespēj ievērot

biodrošības pasākumus.

Netika vērtēts, cik valstij kopumā izmaksā veselu cūku nogalināšana,

šajā vērtējumā iekļaujot ar izmaksātajām kompensācijām saistītās

papildu izmaksas, piemēram, procesā iesaistīto darbinieku, tajā skaitā

veterinārārstu, kuri cūku sugas dzīvniekus apskata pirms kaušanas,

pēc kaušanas, inspektoru, laborantu atlīdzību, virsstundu darba

apmaksu.

Netika analizēta arī ĀCM ietekme uz tirdzniecību ar cūkām, to gaļu

un tās produktiem, netika izskatīta iespējamā tirdzniecības traucējumu

iestāšanās iespēja, kādi nosacījumi apliecinātu, ka tirdzniecības

traucējumi ir iestājušies, un kādi pasākumi būtu veicami, lai tos

ierobežotu.

Attiecīgi netika prognozēti un plānoti ĀCM ierobežošanas pasākumu

realizēšanai nepieciešamie papildu budžeta līdzekļi pie dažādiem

notikumu attīstības scenārijiem.

MK 2014.gadā tika izskatīti trīs informatīvie ziņojumi 64 saistībā ar

ĀCM apkarošanas un ierobežošanas pasākumu īstenošanu.

Normatīvajā aktā 65 MK, izskatot informatīvo ziņojumu par “Par

Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem medību jomā”, uzdeva

ZM līdz 2014.gada 1.jūlijam noteiktā kārtībā iesniegt ĀCM

apkarošanas pasākumu ilgtermiņa plānu uz pieciem gadiem un

priekšlikumus par nepieciešamo papildu finansējumu no valsts

budžeta, savukārt ar normatīvo aktu 66 šis uzdevums tika atcelts.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 67 uzdevums tika atcelts, jo

situācija radikāli mainījās brīdī, kad ĀCM tika apstiprināts Latvijā, un

ZM bija spiesta pārvērtēt prioritātes, lai nodrošinātu savu

pamatfunkciju izpildi, PVD un VMD darbību ārkārtas režīmā, kā arī

atbalstītu lopkopības nozari un rastu iespēju pārkvalificēties tiem

31


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

lopkopjiem, kuru darbības pamatvirziens ir cūkkopība. Šo mērķu

īstenošanai tika veikta intensīva situācijas izpēte, izvērtējot finanšu

instrumentu pieejamību gan Latvijas, gan ES līmenī, un, lai veicinātu

ĀCM ierobežošanas pasākumu efektivitāti, ZM sagatavoja un

iesniedza MK noteikumu projektu 68 , kas pēc ZM viedokļa radīja

objektīvus priekšnosacījumus negatavot ĀCM apkarošanas pasākumu

ilgtermiņa plānu un priekšlikumus par tam nepieciešamo papildu

finansējumu no valsts budžeta.

Līdz 2015.gada 30.jūnijam ilgtermiņa plāns ĀCM apkarošanai nebija

apstiprināts, un saskaņā ar ZM sniegto informāciju 69 šāds plāns nav

nepieciešams, PVD un BIOR finansējums ĀCM un KCM apkarošanai

ir pietiekams, papildu finansējuma nepieciešamība atkarīga no

attiecīgo slimību izplatības un EK pieņemtajiem lēmumiem.

Pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likumu 70 , PVD katru gadu

apstiprina dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības gada

plānu 71 , ar kura palīdzību tiek noteikta rīcība (pasākumi) infekcijas

slimību uzraudzībā, kontrolē un profilaksē.

Plānā apkopoti valsts uzraudzības pasākumi dzīvnieku infekcijas

slimību jomā, noteikti šo pasākumu veikšanas nosacījumi: pasākumu

būtība, saturs, dzīvnieku sugas, izpildes termiņi, atbildīgie par izpildi

un veicamo pasākumu apmaksas kārtība.

Savukārt 2015.gada 28.jūlijā PVD ir apstiprinājis ĀCM apkarošanas

un uzraudzības plānu, kas vispārīgi apraksta slimību, noteiktās

karantīnas un riska zonas un veicamos preventīvos ierobežošanas

pasākumus, nenosakot sasniedzamos rādītājus vai pasākumu izpildes

termiņus.

Pašas ZM atzītā nepieciešamība 72 , saskaroties ar reāliem

ĀCM gadījumiem 2014.gada vasarā, pārvērtēt prioritātes, lai

nodrošinātu savu pamatfunkciju izpildi un iestāžu darbību

ārkārtas režīmā ĀCM apkarošanas dēļ, kā arī šajā ārkārtas

režīmā piešķirtā finansējuma izlietojuma izvērtējums šī

ziņojuma tālākajās sadaļās liecina, ka nepilnības ĀCM

apkarošanas pasākumu ilgtermiņa plānošanā radīja

priekšnoteikumus ārkārtas situācijā piešķirto līdzekļu

neefektīvai izlietošanai.

32


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai ZM un iesaistīto iestāžu veiktie pasākumi ir

nodrošinājuši ĀCM ierobežošanu?

Vai ĀCM izplatība ir ierobežota?

ĀCM pirmreizēji Latvijā tika konstatēts meža cūkām un mājas cūkām

2014.gada 26.jūnijā netālu no robežas ar Baltkrieviju. Slimībai strauji

izplatoties, MK no 2014.gada 2.jūlija līdz 2015.gada 1.janvārim

izsludināja ārkārtas situāciju.

2014.gada jūlija pirmajās nedēļās ĀCM tika konstatēts arī Latvijas

ziemeļu daļā, kas robežojas ar Igauniju, Valkas un Valmieras

reģionos. Mēnesi vēlāk ĀCM tika konstatēts valsts centrālajā daļā,

Madonas novadā, kā arī Ludzas un Rēzeknes novados, kas robežojas

ar Krievijas Federāciju.

ĀCM infekcijas gadījumi mājas cūkām Krāslavas un Valkas novadā

tika konstatēti no 2014.gada jūnija līdz septembrim.

No 2014.gada jūnija līdz 2015.gada novembrim regulāri tika

konstatēti ĀCM gadījumi mežacūkām, savukārt mājas cūkām ĀCM

gadījumi netika konstatēti no 2014.gada oktobra līdz 2015.gada

jūnijam.

ĀCM mājas cūkām atkārtoti tika konstatēts 2015.gada jūnijā.

Informācija par slimības izplatību ir norādīta 1. un 2.pielikumā un

1.attēlā.

Konstatēto ĀCM gadījumu skaits 2014. un 2015.gadā liecina,

ka slimību turpina konstatēt gan mežacūku, gan mājas cūku

populācijā.

Kas ir galvenais ĀCM izplatības iemesls mājas cūku populācijā?

Meža cūku vidē slimībai ir dažādi epidemioloģiskās izplatīšanās ceļi,

piemēram, slimība var izplatīties aerogēni, alimentāri, u.c.

kontaktējoties ar slimajiem dzīvniekiem, un slimības izplatības ātrumu

nosaka populācijas blīvums.

Saskaņā ar PVD konstatēto galvenais vīrusa izplatības cēlonis mājas

cūkām ir biodrošības pasākumu neievērošana, piemēram, dzīvnieku

barošana ar virtuves atkritumiem, zāli un nekontrolētu cilvēku

33


01.09.2014

01.10.2014

01.11.2014

01.12.2014

01.01.2015

01.02.2015

01.03.2015

01.04.2015

01.05.2015

01.06.2015

01.07.2015

01.08.2015

01.09.2015

01.10.2015

01.11.2015

01.12.2015

V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

pārvietošanos piemājas un slimības skartajā apgabalā. Tikai ļoti retos

gadījumos ir nosakāma epidemioloģiska saite starp uzliesmojumiem.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 73 biodrošības pasākumu ieviešana

un izpilde ir pietiekama, lai saglabātu iespēju saimniecībām

nodarboties ar cūkkopību.

Atbilstoši ZM iesniegtajiem datiem 74 , 2015.gada beigās biodrošībai

atbilda 77% no visām novietnēm (skat. 6.attēlu).

6.attēls. Biodrošības prasībām atbilstošu novietņu skaita

izmaiņas periodā no 2014.gada 01.septembra līdz 2015.gada

01.decembrim

90%

80%

70%

60%

50%

40%

30%

20%

10%

0%

16%

39%

58% 60%

75% 75% 77%

ZM uzskata, ka biodrošības

pasākumu ieviešana un

izpilde ir pietiekama, lai

saglabātu

iespēju

nodarboties ar cūkkopību.

Tā kā atbilstoši ZM viedoklim 75 biodrošības pasākumu

ieviešana un izpilde ir pietiekama, lai saglabātu iespēju

saimniecībām nodarboties ar cūkkopību un ir konstatēts, ka

galvenais iemesls ĀCM izplatībā mājas cūku vidū ir

biodrošības pasākumu neievērošana, nevis epidemioloģiski

iemesli, fakts, ka slimības izplatība mājas cūkām turpinās, liek

secināt, ka ZM definētā politika biodrošības ievērošanas

nodrošināšanai nav pilnībā nodrošinājusi ĀCM ierobežošanu,

neraugoties uz ZM deklarēto biodrošības prasībām atbilstošo

novietņu skaita pieaugumu.

34


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai saskaņā ar normatīvo aktu 76 izmaksātās kompensācijas ir

ierobežojušas ĀCM izplatīšanos un ir bijušas efektīvas?

Normatīvais akts 77 78 noteica:

• dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, attiecībā uz kurām

nepieciešams izstrādāt biodrošības pasākumu kopumu, tajā skaitā

cūkām. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par

biodrošības pasākumu kopuma izstrādi un tā izpildi dzīvnieku

turēšanas vietā;

• biodrošības pasākumus ĀCM apdraudējuma zonā īsteno

laikposmā līdz 2018.gada 31.decembrim cūku sugas dzīvnieku

novietnēs;

• ja dzīvnieku īpašnieks nav īstenojis noteiktajā termiņā biodrošības

pasākumus, tad tiek nokauti visi novietnē esošie cūku sugas

dzīvnieki, dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju, vienlaicīgi

apņemoties vienu gadu savā novietnē neturēt cūku sugas

dzīvniekus;

• dzīvnieku īpašnieki, kuri īstenojuši biodrošības pasākumus, bet

kuriem ĀCM ierobežojumu dēļ ir radušies tirdzniecības

traucējumi un tāpēc piespiedu kārtā nepieciešams izkaut cūku

sugas dzīvniekus, var saņemt kompensāciju iesniedzot

iesniegumu, kuram pievieno apliecinājumu par tirdzniecības

traucējumiem, izņemot gadījumu, ja novietne atrodas teritorijā,

kas saskaņā ar normatīvo aktu 79 par ĀCM likvidēšanas un

apkarošanas kārtību iekļauta ĀCM trešajā riska zonā.

Kopš 2004.gada spēkā esošais normatīvais akts 80 nosaka ĀCM

uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus mājas

cūku novietnē (lauksaimniecības celtne, kurā pastāvīgi vai noteiktu

laiku tiek audzētas vai pavairotas cūkas, vai norobežota teritorija, kurā

audzē cūkas medījuma iegūšanai un kurā, iespējams, piemērot ĀCM

apkarošanas pasākumus), kautuvē, transportlīdzeklī un savvaļas cūku

(cūkas, kuras netiek audzētas vai pavairotas novietnē vai netiek turētas

norobežotā teritorijā medījuma iegūšanai) populācijā, kā arī valsts

pārvaldes iestāžu kompetenci, rīkojumu izziņošanas un izpildes

kārtību un kārtību, kādā tiek medītas savvaļas cūkas. Šis normatīvais

akts neparedzēja biodrošības prasības novietnēm.

Normatīvā akta 81 redakcija, kas bija spēkā no 2014.gada 1.javāra līdz

17.jūlijam, noteica prasības biodrošības pasākumu izstrādei attiecīgām

dzīvnieku sugām, kategorijām un populācijām. Attiecībā uz cūku

sugas dzīvniekiem biodrošības pasākumi jāievēro savākšanas centros,

dzīvnieku tirgošanās telpās, dzīvnieku turēšanas vietās (kur dzīvniekus

tur izolācijā līdz izvešanai uz trešajām valstīm). Kompensācijas šajā

normatīvā akta redakcijā netiek paredzētas.

35


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Veiktie grozījumi 82 normatīvajā aktā 83 , kas stājās spēkā 2014.gada

18.jūlijā, nosaka, ka noteikumi attiecas uz cūku sugas dzīvniekiem

un tajos ir noteiktas biodrošības prasības cūku sugas dzīvnieku

novietnēm, kā arī paredz zaudējumu kompensācijas izmaksu tiem

dzīvnieku īpašniekiem, kas līdz 2014.gada 31.jūlijam nav īstenojuši

biodrošības pasākumus un līdz 2014.gada 31.augustam 84 novietnē

nokāvuši visus esošos cūku sugas dzīvniekus. Grozījumi paredzēja

kompensāciju izmaksu arī tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri ir varējuši

nodrošināt biodrošības pasākumus, bet tiem ir radušies tirdzniecības

traucējumi.

Sākotnējā ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas pievienots “Ministru

kabineta noteikumu projektam “Grozījumi Ministru kabineta

2013.gada 20.augusta noteikumos Nr.621 “Noteikumi par biodrošības

pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”” tiesiskā regulējuma

finansiālā ietekme nav norādīta. Iepriekš minētā tiesiskā regulējuma

finansiālā ietekme savukārt ir izvērtēta citā tiesību akta anotācijā 85 , un

noteikta 1 502 450 euro apmērā.

Tiesību aktā 86 , kas stājas spēkā 2014.gada 17.jūlijā ir norādīts

normatīvajā aktā 87 noteikto kompensāciju izmaksas apmērs dzīvnieku

īpašniekiem, kas nevarēja nodrošināt biodrošības pasākumus un tiem,

kas varēja nodrošināt biodrošības pasākumus, bet kuriem radās

tirdzniecības traucējumi. Saskaņā ar minētā tiesību akta anotācijā

norādīto informāciju – šo kompensāciju apmēram būtu jābūt 50% no

normatīvajā aktā 88 noteiktā zaudējumu kompensācijas apmēra.

Revīzijā konstatēts, ka šāda apjoma kompensācija faktiski nav

izmaksāta ne vienā gadījumā.

€ 1 502 315

68%

€ 710 620

32%

Kompensācijās tika

izmaksāti 2 212 935 euro,

no tiem 1 502 315 euro jeb

68% izmaksāti

saimniecībām, kas varēja

nodrošināt biodrošības

pasākumus, bet tām ir

radušies tirdzniecības

traucējumi.

Saskaņā ar normatīvo aktu 89 , tika palielināts izmaksājamo

kompensāciju apmērs, kā rezultātā faktiski kompensācijas tika

izmaksātas 75-82% robežās no normatīvajā aktā 90 noteiktā zaudējumu

kompensācijas apmēra.

EK Īstenošanas lēmums 91 nosaka:

• mērķtiecīgus kontroles pasākumus, lai novērstu slimības

izplatīšanos, kā arī nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus ES un

izvairītos no tā, ka trešās valstis varētu uzlikt nepamatotus

tirdzniecības šķēršļus;

• dzīvnieku veselības kontroles noteikumus par cūku un konkrētu

cūku izcelsmes produktu pārvietošanu, nosūtīšanu un marķēšanu

no tā pielikumā minētajiem apgabaliem nolūkā novērst minētās

slimības izplatību citos Eiropas Savienības apgabalos;

• dažādām zonām jāatspoguļo ĀCM epidemioloģiskā situācija zonā,

tas ir, vai risks attiecas gan uz cūku audzēšanas saimniecībām, gan

uz savvaļas cūku populāciju (III un IV daļa jeb zona), vai tikai uz

savvaļas cūku populāciju (II daļa jeb zona), vai arī risks ir saistīts

36


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ar netālu savvaļas populācijā sastopamu infekciju (I daļa jeb

zona).

EK Īstenošanas lēmumā 92 tika uzsvērts, ka, lai novērstu

tirdzniecības traucējumus, dalībvalstīm nepieciešams veikt

visus iespējamos kontroles pasākumus, lai novērstu slimības

izplatīšanos, tajā skaitā cūku izcelsmes produktu pārvietošanu,

nosūtīšanu, marķēšanu. Tomēr ZM kā galveno tirdzniecības

traucējumu novēršanas veidu izvēlas veselu cūku sugas

dzīvnieku iznīcināšanu un sekojošu kompensācijas izmaksu

cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem, turklāt normatīvajos aktos

nedefinējot kritērijus, kurus piemēro, lai secinātu, ka ir

iestājušies “tirdzniecības traucējumi”.

Revīzijā tika konstatēts, ka saskaņā ar normatīvā akta 93 prasībām

dzīvnieku īpašniekiem, tika izmaksāts kompensācijās 2 212 935 euro

par 20 451 veselu nokautu cūku, no tiem:

• 710 620 euro izmaksāti dzīvnieku īpašniekiem, kas nav spējuši

noteiktā termiņā īstenot biodrošības prasības;

• 1 502 315 euro izmaksāti saimniecībām, kas varēja nodrošināt

biodrošības pasākumus, bet tām ir radušies tirdzniecības

traucējumi.

Saimniecībām, kas varēja nodrošināt biodrošības pasākumus, bet tām

ir radušies tirdzniecības traucējumi, kompensācijas tika izmaksātas

šādā apmērā:

• vienai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību – 1 499 245 euro par

14 003 cūkām;

• divām zemnieku saimniecībām – 1 420 euro par 11 cūkām;

• piecām privātpersonām – 1 650 euro par 10 cūkām.

37


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

7.attēls.

Diagrammā izmantoti LAD dati

Saskaņā ar saņemtajiem iesniegumiem par kompensācijas saņemšanu

laika posmā no 2014.gada 17.septembra līdz 30.decembrim vienai

Sabiedrībai tika izmaksātas kompensācijas 1 499 245 euro jeb 99,70%

no visām izmaksātajām kompensācijām par tirdzniecības

traucējumiem.

Sabiedrība atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā un savās cūku

novietnēs ir nodrošinājusi biodrošības pasākumu kopumu atbilstoši

normatīvā akta 94 prasībām.

2014.gada 2.jūlijā tika izsludināta ārkārtējā situācija par

nepieciešamību efektīvi apkarot ĀCM vairākos Latvijas novados un

pagastos, tajā skaitā visā Ludzas novadā, izņemot Cirmas pagastu.

Cirmas pagastā ārkārtējā situācija tika izsludināta, sākot ar 2014.gada

22.jūliju un turpinājās līdz 2015.gada 1.janvārim 95 .

2014.gada 8.jūlijā tika grozīts EK 2014.gada 27.marta Īstenošanas

lēmums, ar kuru arī Ludzas novada Cirmas pagasts tika iekļauts I daļā

(zonā) 96 , kas paredz vairākus aizliegumus attiecībā uz meža cūkām,

bet, neraugoties uz to, mājas cūkas atļauts izvest uz citām Latvijas

zonām bez nosacījumiem 97 .

2014.gada 19.jūlijā vairākos novados, tajā skaitā Ludzas novada

Cirmas pagastā, tika noteikta karantīnas riska teritorija 98 (atbilst

lēmuma I daļai), kas paredz vairākus aizliegumus attiecībā uz meža

38


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

cūkām un mājas cūkām, tajā skaitā izvest dzīvās mājas cūkas uz ES

dalībvalstīm, trešajām valstīm bez PVD izsniegtas atļaujas 99 .

2014.gada 14.augustā vairākos novados, tajā skaitā Ludzas novada

Cirmas pagastā, tika noteikta karantīnas inficētā teritorija 100 (atbilst

lēmuma II daļai), kā rezultātā sekoja vairāki aizliegumi attiecībā uz

meža cūkām, tajā skaitā izvest dzīvas cūkas, to spermu, olšūnas vai

embrijus bez PVD izsniegtas atļaujas 101 .

2014.gada 28.augustā Ludzas novads tika iekļauts III daļā 102 .

EK Īstenošanas lēmums 103 nosaka, ka tajā skaitā no III daļas (zonas) ir

aizliegts izvest dzīvas cūkas, to spermu, olšūnas, embrijus, kā arī

cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, to produktus un blakusproduktus,

turpretī aizliegums ir atceļams, ja cūkgaļa, cūkgaļas izstrādājumi, to

produkti un blakusprodukti iegūti no cūkām, kas no dzimšanas ir

turētas saimniecībās, kuras atrodas ārpus EK Īstenošanas lēmumā

minētajām daļām (zonām) un atbilstoši ražoti un apstrādāti.

Savukārt EK Īstenošanas lēmums 104 nosaka, ka no III daļas (zonas) ir

aizliegts izvest dzīvas cūkas, to spermu, olšūnas, embrijus, kā arī

cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, to produktus un blakusproduktus,

turpretī aizliegums ir atceļams, ja cūkgaļa, cūkgaļas izstrādājumi, to

produkti iegūti no cūkām, kuras saimniecībā uzturējušās vismaz 30

dienas, ir veikti laboratoriskie testi, cūkas regulāri ir pārbaudījusi

veterinārā iestāde, kā arī svaiga gaļa, gaļas izstrādājumi un gaļas

produkti marķēti ar īpašu veselības marķējumu, kā arī blakusprodukti

ir apstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka atvasinātais produkts nerada nekādu

risku attiecībā uz ĀCM.

Saskaņā ar nacionālo normatīvo aktu 105 no 2014.gada 27.augusta līdz

6.novembrim Ludzas novads, izņemot Rundēnu un Istras pagastus,

tika iekļauts I zonā un pēc 6.novembra viss Ludzas novads, tajā skaitā

Cirmas pagasts, tika iekļauts III zonā.

Normatīvajā aktā 106 norādītais zonu sadalījums ne visos

gadījumos atbilst EK Īstenošanas lēmumā un valsts galvenā

pārtikas un veterinārā inspektora izdotajos rīkojumos

norādītajam sadalījumam, kā rezultātā cūku sugas dzīvnieku

īpašniekiem, medniekiem un citām ieinteresētajām personām

varēja rasties neizpratne par to, kādā zonā attiecīgajā laika

periodā atrodas viņu apdzīvotā vieta, kā rezultātā pastāv risks,

39


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ka ne visos gadījumos tika ievērotas normatīvajā aktā

noteiktās prasības atbilstoši noteiktajai riska zonai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, revidenti pieņēma, ka Sabiedrība šādos

laika posmos ir atradusies šādās zonās:

• I zonā - no 2014.gada 8.jūlija līdz 13.augustam 107 ;

• II zonā - no 2014.gada 14. līdz 27.augustam 108 ;

• III zonā - no 2014.gada 28.augusta 109 .

Saskaņā ar normatīvo aktu 110 kompensāciju par tirdzniecības

traucējumiem varēja saņemt laika posmā no 2014.gada 18.jūlija līdz

2014.gada 5.novembrim.

Sabiedrība 2014.gada 21.augustā 111 vērsās ZM, norādot, ka ir

pieņēmusi lēmumu likvidēt tai piederošo ganāmpulku.

Iesniegumam pievienotajā pielikumā tika norādīts dzīvo cūku un

sivēnu, kā arī klientu saraksts (13 sabiedrības), ar kuriem bija

pārtraukta sadarbība sakarā ar ĀCM izplatīšanas ierobežojumiem.

Sabiedrības paskaidrojumos par tirdzniecības traucējumiem norādīts,

ka ir traucēta cūkgaļas un dzīvo sivēnu tirdzniecība Polijā un vietējā

Latvijas tirgū.

Revīzijā tika konstatēts, ka no minētajām 13 sabiedrībām laika posmā

no 2013.gada jūlija līdz 2014.gada augustam Sabiedrībai 112 :

• ar divām sabiedrībām vispār nav bijuši darījumi;

• ar vienu sabiedrību ir bijuši divi darījumi un pēdējais - 2014.gada

jūlijā;

• ar sešām sabiedrībām ir bijuši viens vai vairāki darījumi, un to

sadarbība beigusies, pirms Sabiedrība tika iekļauta I daļā (zonā);

• ar divām sabiedrībām darījumi ir turpinājušies arī pēc 2014.gada

jūlija – ar vienu no tām sadarbība pārtraukta 2014.gada septembrī,

ar otru turpinās joprojām.

Šajā periodā PVD izsniedza arī speciālas atļaujas (saskaņā ar PVD

sniegto informāciju – 55), kas atļāva izvest cūku sugas dzīvnieku

produkciju ārpus ĀCM riska zonas.

ZM norādīja 113 , ka ZM nebija jāpārbauda Sabiedrības minētie fakti par

tirdzniecības traucējumiem, tajā skaitā, vai PVD izsniegtās atļaujas

izvest gaļu un tās produktus nenovērš tirdzniecības traucējumus, jo

fakts, ka Sabiedrība bija iekļauta trešajā zonā, bija pietiekams, lai

lemtu par kompensācijas izmaksu.

40


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Līdz ar to faktiski tikai trīs sabiedrības 2014.gada augustā,

septembrī ir pārtraukušas sadarbību ar Sabiedrību, kas

savukārt nerada pārliecību, ka Sabiedrībai bija radušies būtiski

tirdzniecības traucējumi.

2014.gada 9.oktobrī spēkā stājās EK Īstenošanas lēmums, ar kuru tika

noteikti atviegloti nosacījumi cūkgaļas un tās produktu izvešanai no

III zonas.

ZM un Sabiedrība, apmainoties vēstulēm, vienojās, ka LAD aprēķinās

zaudējumu kompensāciju par visiem dzīvniekiem, kas ir ganāmpulkā

tā likvidācijas uzsākšanas dienā, un zaudējumu kompensāciju

izmaksās četrās daļās, pēdējo maksājumu veicot pēc dzīvnieku

likvidācijas pilnīgas pabeigšanas 114 .

Sabiedrība norāda 115 , ka, sākot ar septembri, tā ir saņēmusi speciālo

PVD atļauju cūku tirgošanai uz citiem Latvijas reģioniem, līdz ar to

lūdz ZM samazināt plānoto nokauto vaislas jauncūku skaitu, kas

tādējādi ļautu Sabiedrībai pārstrukturizēties, saglabājot savu pozīciju

cūkgaļas tirgū.

Sabiedrības saņemtā

kompensācija

1 499 245 euro apmērā ir

vērtējama kā nepamatota, jo

faktiskie apstākļi neuzrāda

tirdzniecības traucējumu

esamību.

ZM norāda Sabiedrībai, ka, ja ir pieņemts lēmums ganāmpulku

nelikvidēt pilnībā un turpināt pašreizējo uzņēmuma darbību,

uzņēmumam nav pamata saņemt kompensācijas par nokautajiem

dzīvniekiem 116 .

2014.gada 28.augustā Sabiedrība 117 uzsāka dzīvnieku likvidāciju un

apliecināja, ka plānotais dzīvnieku likvidācijas termiņš ir 2014.gada

31.decembris.

Saskaņā ar LDC datiem Sabiedrības abās novietnēs 2014.gada augustā

bija 14 507 cūkas sugas dzīvnieki.

Laika posmā no 2014.gada 28.augusta līdz 31.decembrim tika nokauti

14 546 cūkas sugas dzīvnieki, no kuriem:

• kompensācija tika saņemta par 14 003 cūkas sugas dzīvniekiem,

no kuriem:

o 6608 cūku sugas dzīvnieki palika Sabiedrības rīcībā;

o 7395 cūku sugas dzīvnieki tika nodoti PVD

likvidēšanai 118 ;

• LAD nemaksāja kompensāciju par kritušajiem 543 cūku sugas

dzīvniekiem.

41


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Saskaņā ar LDC datiem Sabiedrībai novietnē:

• 2015.gada janvārī atradās 3869 cūku sugas dzīvnieki;

• 2015.gada septembrī atradās 2068 cūku sugas dzīvnieki.

Saskaņā ar revidentu aplēsēm vismaz 6608 cūku sugas dzīvniekus

Sabiedrība realizēja tirgū, tādējādi palielinot ienākumus uz valsts

budžeta rēķina vismaz par 792 960 euro 119 .

Pamatojoties uz VID iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa

deklarācijām, Sabiedrība, tajā skaitā laikā no 2013.gada jūlija līdz

2015.gada jūnijam, veica saimniecisko darbību – realizēja tirgū svaigo

gaļu, gaļas izstrādājumus un to produktus, tajā skaitā arī tos, par

kuriem valsts jau bija izmaksājusi kompensāciju.

Neto apgrozījums 2014.gadā salīdzinot ar 2013.gadu, kad uzņēmums

nesaņēma kompensāciju par cūku nokaušanu, saglabā apmēram to

pašu līmeni (skat.8.attēlu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī saņemto kompensāciju, kopējie

sabiedrības ienākumi ir pieauguši, kas ļāva Sabiedrībai 2014.gadu

beigt ar būtisku peļņu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (skat.

9.attēlu).

8.attēls. Sabiedrības apgrozījuma rādītāji (ilustratīvs grafiks)

Diagrammā izmantoti VID dati

42


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

9.attēls.

Diagrammā izmantoti Lursoft dati

Minētie finanšu dati neliecina par to, ka Sabiedrībai būtu radušies

būtiski produkcijas realizācijas traucējumi, jo, neraugoties uz

atrašanos trešajā zonā, Sabiedrības saimnieciskā darbība 2015.gadā

tiek turpināta apjomā, kāds bija pirms ĀCM konstatēšanas Latvijas

teritorijā.

Analizējot cūkgaļas iepirkuma cenas Latvijā (skat. 10.attēlu) varam

redzēt, ka 2014.gada beigās ir novērojams straujš gaļas iepirkuma

cenas kritums. Lai arī šo faktu nevar viennozīmīgi saistīt ar

Sabiedrības realizēto cūku izkaušanu, tomēr tālākais cenas pieaugums

2015.gada sākumā netieši par to varētu liecināt.

10.attēls.

Diagrammā izmantoti CSP dati

43


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ZM realizētā politika paredz kompensāciju izmaksu par

veselām nokautām cūkām, neizvērtējot, vai tiešām

sabiedrībām, kuras pieteikušās kompensācijām par

tirdzniecības traucējumiem, tie ir patiesībā radušies, un, ņemot

vērā, ka nokautie cūku sugas dzīvnieki tika pārdoti tirgū par

vidējo tirgus realizācijas cenu un par šiem pašiem cūku sugas

dzīvniekiem tika saņemta arī kompensācija, Sabiedrība par

daļu no veselām nokautām cūkām saņēma samaksu dubultā,

kā rezultātā guva priekšrocības, salīdzinot ar citiem tirgus

dalībniekiem.

ZM realizētā politika

veicināja nevienlīdzīgu

attieksmi pret cūkkopības

tirgus dalībniekiem.

Tādējādi ZM realizētā politika veicināja nevienlīdzīgu

attieksmi pret cūkkopības tirgus dalībniekiem.

Vai tiek uzraudzīta kompensāciju izmaksas nosacījumu izpilde

attiecībā uz iznīcinātajiem cūku sugas dzīvniekiem?

Saskaņā ar LAD rīcībā esošajiem aktiem 120 PVD laika posmā no

2014.gada augusta līdz decembrim ir “saņēmis 7395 nokautos cūku

sugas dzīvniekus likvidēšanai”, 543 cūku sugas dzīvnieki ir kritušie.

PVD sagatavotajos aktos ir norādīts nokauto cūku skaits, bet nav

norādīts dzīvnieku svars.

PVD informēja 121 , ka faktiski par cūku likvidēšanu un utilizāciju bija

atbildīga pati Sabiedrība.

VVD apliecina, ka Sabiedrība iznīcināmo cūku sugas dzīvnieku

apglabāšanas vietu ir saskaņojusi, kā arī norāda, ka VVD šajā procesā

nav piedalījies 122 . Sabiedrība 123 norādīja, ka “izveidotajā bedrē

Sabiedrība varētu aprakt līdz 100 tonnām blakusproduktu un

dzīvnieku līķu”.

Sarakstē ar Valsts kontroli VVD savu viedokli precizēja 124 , norādot,

ka iepriekšminētajā bedrē ir iespējams aprakt līdz 300 tonnām

blakusproduktu un dzīvnieku līķu.

Saskaņā ar PVD aktiem 125 tika paredzēts nokaut 7938 cūku sugas

dzīvniekus, tajā skaitā 3081 piena sivēnu 126 , 18 pieaugušos vaislas

dzīvniekus un 4839 nobarojamās cūkas.

44


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Ņemot vērā to, ka likvidācijas aktos nav uzrādīts likvidēto dzīvnieku

svars, lai noteiktu aptuveno nokauto cūku sugas dzīvnieku svaru, no

publiski pieejamās informācijas 127 revidenti likvidācijas aktā

norādītajām dzīvnieku grupām izvēlējās vidējo svaru, kas būtu piena

sivēniem līdz nošķiršanai 5,4 kg, vaislas dzīvniekiem - 190 kg un

nobarojamajām cūkām - 75 kg.

Pēc revidentu aplēses kopējais likvidēšanai paredzēto cūku sugas

dzīvnieku svars ir 383 tonnas, saskaņā ar ZM veikto aplēsi 128

dzīvnieku svars varētu būt 214 tonnas.

Ņemot vērā minētās aplēses dzīvnieku svars tādējādi divas līdz

gandrīz četras reizes pārsniedz sākotnēji norādīto un varētu pārsniegt

izveidotās bedres iespējamo ietilpību.

Valsts kontroles revidenti neguva pārliecību, kā un vai vispār

likvidētie dzīvnieki ir iznīcināti un utilizēti atbilstoši VVD

prasībām, kas rada risku, ka atlikušās cūkas ir iznīcinātas

dabai un apkārtējai videi nedraudzīgā veidā.

Vai tiek uzraudzīta kompensāciju izmaksas nosacījumu izpilde?

Normatīvais akts 129 nosaka, ka LAD savas kompetences ietvaros

administrē valsts atbalstu un ES atbalstu laukiem, lauksaimniecībai,

mežsaimniecībai un zivsaimniecībai, tajā skaitā lemj par atbalsta

izmaksu vai atteikumu to izmaksāt, un veic izmaksātā atbalsta uzskaiti

un izlietošanas kontroli, kā arī iesniedz tiesā prasības, kas izriet no

fizisko un juridisko personu saistībām attiecībā uz valsts atbalsta un

ES atbalsta izlietošanu, ja tas tiek darīts neatbilstoši normatīvajiem

aktiem.

Normatīvais akts 130 nosaka, ka PVD, pamatojoties uz valsts

uzraudzības programmām un normatīvo aktu prasībām, organizē un

nodrošina valsts uzraudzību un kontroli dzīvnieku infekcijas slimību

profilakses un apkarošanas jomā, kā arī PVD inspektoriem ir tiesības

epizootiju uzliesmojuma gadījumā noteiktajā riska zonā bez

iepriekšēja brīdinājuma iekļūt privātā īpašumā epizootijas apkarošanas

pasākumu īstenošanai.

Normatīvais akts 131 nosaka, ka PVD ir kompetentā kontroles iestāde

dzīvnieku veselības aizsardzības jomas jautājumos, kas saistīti ar

dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju, pārtikas un barības apriti un

45


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

dzīvnieku infekcijas slimību kontroli, kā arī dzīvnieku labturības

jomā.

LAD un PVD veic savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas.

Normatīvais akts 132 nosaka, ka LAD koordinē kompetento kontroles

iestāžu informācijas apmaiņu savstarpējās atbilstības kontroles

sistēmā, nodrošina kompetentās kontroles iestādes ar LAD rīcībā

esošo informāciju par atbalsta pretendentiem savstarpējās atbilstības

pārbaužu veikšanai un saskaņā ar kompetento kontroles iestāžu

sniegto informāciju par veiktajām pārbaudēm aprēķina atbalsta

samazinājumu, ja ir konstatēti pārkāpumi.

Normatīvais akts 133 noteica, ka dzīvnieku īpašnieki, kuri ir

nodrošinājuši visu novietnē esošo cūku sugas dzīvnieku nokaušanu,

paraksta apņemšanos gadu pēc nokaušanas neturēt savā dzīvnieku

novietnē cūku sugas dzīvniekus (skat. 9.pielikumu).

Normatīvais akts 134 noteica, ka dzīvnieku īpašnieka apņemšanās savā

dzīvnieku novietnē gadu neturēt cūku sugas dzīvniekus, kas parakstīta

pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ir spēkā līdz saistību

izpildei.

Normatīvais akts 135 noteica, ka biodrošības pasākumus ĀCM

apdraudējuma zonā īsteno laikposmā līdz 2018.gada 31.decembrim

cūku sugu dzīvnieku novietnēs.

Tiesību akti 136 nenoteica uzraudzību pār dzīvnieku novietnēm, kurās

tika izkauti cūku sugas dzīvnieki, kā arī neparedzēja kompensācijas

atmaksu gadījumos, ja dzīvnieku īpašnieks neievēro apņemšanos gadu

pēc nokaušanas neturēt savā dzīvnieku novietnē cūku sugas

dzīvniekus.

PVD un LAD atsevišķos

gadījumos ir demonstrējuši

kompetento kontroles iestāžu

informācijas apmaiņu

savstarpējās atbilstības

kontroles sistēmā.

PVD ir informējis LAD Lauksaimniecības pārvaldi 137 par to, ka divās

privātās sētās un vienā zemnieku saimniecības novietnē ir konstatēts,

ka tiek turēti cūku sugas dzīvnieki, lai gan minētie cūkkopji bija

apņēmušies gadu pēc cūku sugas dzīvnieku izkaušanas un

kompensācijas saņemšanas neturēt novietnē cūku sugas dzīvniekus.

Revīzijas laikā, veicot patstāvīgu datu pārbaudi, LAD konstatēja vēl

14 gadījumus, kad ir pārkāpta apņemšanās gadu pēc cūku sugas

dzīvnieku izkaušanas un kompensācijas saņemšanas neturēt novietnē

cūku sugas dzīvniekus.

Pamatojoties uz normatīvo aktu, 138 LAD aicināja atmaksāt

kompensāciju visus 17 dzīvnieku īpašniekus jeb 1% no visiem, kuriem

izmaksātas kompensācijas. Kopējā summa, kas jāatmaksā, ir

4 680 euro.

46


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Lai gan PVD un LAD iepriekš minētajos gadījumos ir

demonstrējuši kompetento kontroles iestāžu informācijas

apmaiņu savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā, tomēr,

ņemot vērā to, ka tiesību akti 139 nenoteica uzraudzību pār

dzīvnieku novietnēm, kurās tika nokauti cūku sugas dzīvnieki,

kā arī neparedzēja kompensācijas atmaksu gadījumos, ja

dzīvnieku īpašnieki nav ievērojuši apņemšanos, PVD atklātā

dzīvnieku īpašnieku apņemšanās neievērošana ir vērtējama kā

nejauša.

Līdz ar to var secināt, ka PVD un LAD neveic sistemātiskas

pārbaudes (kontroles) uz vietas pie dzīvnieku īpašniekiem,

kuriem tika izmaksāta kompensācija un kuri apņēmās gadu

neturēt cūku sugas dzīvniekus savās novietnēs. Tomēr, ņemot

vērā ārkārtas stāvokli, kā arī slimības izplatīšanās ātrumu un

to, ka tikai PVD inspektoriem ir tiesības epizootiju

uzliesmojuma gadījumā noteiktajā riska zonā bez iepriekšēja

brīdinājuma iekļūt privātā īpašumā epizootijas apkarošanas

pasākumu īstenošanai, būtu bijis jānosaka, ka PVD ir

jānodrošina kontroles veikšanu.

Ņemot vērā to, ka normatīvais akts 140 , nosakot aizliegumu

gadu turēt novietnē cūku sugas dzīvniekus, tajā pašā laikā

noteica 141 , ka līdz 2018.gada 31.decembrim bija jāievēro

biodrošības pasākumi ĀCM apdraudējuma zonā, liecina par

to, ka MK paredz, ka risks inficēties ar ĀCM ir iespējams

vismaz līdz 2018.gada beigām. Līdz ar to labās prakses

piemērošana tiem cūkkopjiem, kuri nevar nodrošināt

biodrošības pasākumus un nokauj veselās cūkas, būtu

aizliegums turēt novietnē cūkas vismaz līdz 2018.gada beigām

vai līdz laikam, kad ĀCM izplatība būs ierobežota.

Piemēram, kā norāda Igaunijas Zemkopības ministrija - ar

kompensācijām no valsts budžeta tiks atbalstīti tikai mazie un

vidējie uzņēmumi. Savukārt gadījumos, kad cūku audzētājam

nav iespējams izpildīt biodrošības prasības, cūku audzēšana ir

47


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

pārtraucama, līdz valsts tiks pasludināta par ĀCM brīvu

zonu 142 .

Vai ierobežojumi turēt cūku sugas dzīvniekus ir administrējami

un veicina biodrošības ievērošanu?

Analizējot novietņu skaita izmaiņas (skat. 11.attēlu) varam konstatēt,

ka gan 2012.gada otrajā pusē, gan 2014.gada pirmajā pusē, pieauga

novietņu skaits, kurās saskaņā ar LDC datiem tika turēti cūku sugas

dzīvnieki.

11.attēls Reģistrēto novietņu skaita izmaiņas.

Attēlā izmantoti LDC dati.

Saskaņā ar ZM sniegto skaidrojumu 143 , novietņu skaita pieaugumu ir

izraisījis fakts, ka PVD inspektori veica ļoti lielu izskaidrošanas darbu

un uzskates materiālu izdali par cūku novietņu reģistrācijas nozīmi un

normatīvo aktu šajos jautājumos izpildes kārtību.

Pēc revidentu viedokļa, novietņu skaita izmaiņas ietekmēja arī fakts,

ka kompensācijas tika izmaksātas tikai par reģistrētiem dzīvniekiem,

kā arī fakts, ka cūku audzētāji pēc kompensācijas saņemšanas par

nokautajiem dzīvniekiem reģistrēja jaunas novietnes ar mērķi apiet

ierobežojumu gadu neturēt cūkas savā novietnē.

48


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Piemēram, revīzijā tika konstatēts, ka privātpersona, kura savā

novietnē nespēja nodrošināt biodrošības pasākumus, iesniegusi

kompensācijas pieteikumu 144 .

Privātpersonai 2014.gada 27.oktobrī par 73 nokautajām cūkām

izmaksāta kompensācija 5 285 euro apmērā. Saņemot kompensāciju,

persona apņēmās gadu pēc nokaušanas neturēt savā dzīvnieku

novietnē cūku sugas dzīvniekus.

2014.gada 25.augustā blakus iepriekšējai novietnei tika izveidota un

reģistrēta jauna novietne uz citas privātpersonas (vīra) vārda.

Saskaņā ar LDC datubāzi 2015.gada 1.oktobrī jaunajā novietnē

turpināja turēt astoņus cūkas sugas dzīvniekus.

Saskaņā ar LDC datubāzē norādītajām novietņu ģeogrāfiskajām

koordinātēm novietnes atrodas vienas saimniecības ietvaros 50 metru

attālumā viena no otras (skat. ilustratīvo novietņu shēmu 12.attēlā).

Ņemot vērā iepriekš minēto, var konstatēt, ka jaunā novietne ir

reģistrēta ar mērķi apiet aizliegumu turēt savā dzīvnieku novietnē

cūku sugas dzīvniekus gadu pēc kompensācijas saņemšanas un

attiecībā uz biodrošību kardinālas izmaiņas nav veiktas.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 145 kontroli pār situāciju ar cūku

sugas dzīvnieku turēšanu piemājas saimniecībās veic PVD, un,

ievērojot pieejamos cilvēku un finanšu resursus, nav iespējams

regulāri pārbaudīt visas piemājas saimniecības, lai pārliecinātos par

iespējamiem pārkāpumiem.

12.attēls. Ilustratīva novietņu izvietojuma shēma

49


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Analizējot iepriekš minēto gadījumu, varam konstatēt, ka

kompensācijas izmaksas personām, kas nevar nodrošināt

biodrošības pasākumus ar nosacījumu gadu pēc nokaušanas

neturēt savā dzīvnieku novietnē cūku sugas dzīvniekus, nav

efektīvas, jo, neraugoties uz izmaksāto kompensāciju, mērķis

nav sasniegts - līdzšinējos biodrošības apstākļos tiek turpināts

turēt cūku sugas dzīvniekus.

Valsts kontroles ieskatā, lai novērstu šādas situācijas, PVD

būtu jāveic uz risku analīzi bāzētu pārbaužu veikšana

saimniecībās.

Ieteikumi

ZM plānošanas dokumentos paredzēt veicamos pasākumus ĀCM un

KCM ierobežošanai, ievērojot to ietekmi uz cūkkopības nozari, kā arī

to administrēšanas iespējas.

PVD pārskatīt akta par dzīvnieku likvidēšanu saturu (formu), iekļaujot

tajā atzīmi par likvidēto dzīvnieku svaru un utilizācijas veidu.

Vai ieguldītie līdzekļi pēc attiecīgo pasākumu īstenošanas

tiek atmaksāti valsts budžetā no ES finanšu līdzekļiem

līdz 50% apmērā?

ZM budžeta 70.06.00 apakšprogrammas “Izdevumi citu Eiropas

Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai”

ietvaros ir paredzēta sadaļa EK līdzfinansēto programmu “Klasiskā

cūku mēra uzraudzības un apkarošanas programma” un “Āfrikas cūku

mēra uzraudzības programma” izpildes nodrošināšanai.

ZM saskaņā ar Padomes 2009.gada 25.maija Lēmumu 2009/470/EK

par izdevumiem veterinārijas jomā līdz katra gada 30.aprīlim ir uzdots

paziņot EK par valstī apstiprinātās “Klasiskā cūku mēra uzraudzības

un apkarošanas programmas” un “Āfrikas cūku mēra uzraudzības

programmas” izpildi un jānodrošina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības

tiesību aktiem noteiktais programmas līdzfinansējums līdz 50%,

atsevišķos gadījumos līdz 100%, tiek atmaksāts valsts budžetā.

50


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ZM ir uzdevusi PVD veikt izdevumu deklarēšanu un nodrošināt, ka

saskaņā ar ES tiesību aktiem noteiktais programmas līdzfinansējums

līdz 50% tiek atmaksāts valsts budžetā.

PVD par 2013. un 2014.gadu ir iesniedzis EK pieteikumus saskaņā ar

ES tiesību aktiem par programmu līdzfinansējuma atmaksu valsts

budžetā (skat. 11.pielikumu).

Sagatavojot ĀCM pieteikumu par 2013.gadu, PVD ir ņēmis vērā ES

normatīvu 146 , kas paredz iekļaut deklarācijā izdevumus, kuri radušies

kopš 2013.gada 2.jūlija:

• izdevumus, kuri radušies, īstenojot uzraudzības pasākumus un

laboratorisku seroloģisko un virusoloģisko testēšanu paraugiem,

kas pēc 2013.gada 1.jūlija iegūti šajās dalībvalstīs, veicot mājas

cūku un mežacūku uzraudzību, ES kompensē 50% no

izdevumiem;

• izdevumus transportlīdzekļu tīrīšanai un dezinfekcijai uz ārējām

robežām ES kompensē 100% apmērā;

• izdevumi papildu uzraudzībai, ko veic apgabalos, kuros ir

augstāks slimības ievazāšanas risks, un pasākumi, ko veic

izpratnes veicināšanas kampaņas ietvaros, ES kompensē 50% no

izdevumiem.

MK 2013.gadā ir akceptējis ZM pieprasīto finansējumu ĀCM

apkarošanas pasākumu veikšanai, piemēram, kontrolpunkta

“Grebņeva” vajadzībām iegādāties dīvānu par 226 euro, piecus

automobiļus KIA Ceed SW kontrolpunktu vajadzībām par kopējo

vērtību 69 477 euro un arī citus izdevumus, bet PVD, ievērojot

normatīvos aktus 147 , iepriekš minētās un arī citas izdevumu pozīcijas

EK nav deklarējis.

Sagatavojot deklarācijas pieteikumu par 2014.gadu, PVD ir ņēmis

vērā ES normatīvu 148 , kas paredz, ka deklarācijā var iekļaut un ES

kompensē 50% no izmaksām, kas radīsies un tiks samaksātas,

īstenojot šādus pasākumus:

• paraugu ņemšana no mājas cūkām;

• paraugu ņemšana no mežacūkām;

• ELISA testi;

• PĶR un sekvencēšanas testi;

• aprīkojuma un dezinfekcijas līdzekļu iegāde tīrīšanas un

dezinficēšanas vajadzībām;

• tāda aprīkojuma iegāde, kas īpaši paredzēts dzīvnieku liemeņu

iznīcināšanai;

• tāda aprīkojuma iegāde, kas paredzēts virusoloģiskajiem

laboratoriskajiem testiem;

• izpratnes veicināšanas kampaņas.

51


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

MK 2014.gadā ir akceptējis ZM pieprasīto finansējumu ĀCM

apkarošanas pasākumu veikšanai, piemēram, trīs automobiļu Toyota

Hilux iegādei, 20 inspektoru amata vietu izveidošanai un uzturēšanai

(tajā skaitā 20 datoru iegādei), 14 apvidus automobiļu KIA Sportage

iegādei un citu pamatlīdzekļu un materiālu iegādei, kopumā vairāk

nekā 415 000 euro apmērā, bet PVD, ievērojot normatīvo aktu, 149

iepriekš minētās un arī citas izdevumu pozīcijas EK nav deklarējis.

PVD, sagatavojot ĀCM deklarācijas pieteikumu EK par 2014.gadu,

saskaņā ar ES normatīvu 150 ir deklarējis izdevumus par izmaksātajām

kompensācijām par inficētajām mājas cūkām 61 341 euro apmērā, bet

nav deklarējis izdevumus par izmaksātajām kompensācijām par

veselām nokautām mājas cūkām 1 865 800 euro apmērā, jo to

neparedz ES normatīvs 151 .

ĀCM un KCM pasākumu

īstenošanā izlietotie līdzekļi

tiek deklarēti vidēji līdz 27%

apmērā no faktiski izlietotā

un atmaksāti valsts budžetā

vidēji līdz 15% apmērā.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 152 par veselām nokautām cūkām,

ievērojot ES normatīvu 153 , Latvija var pretendēt uz līdzmaksājumu no

ES līdz 75% no kompensācijās izlietotajiem finanšu līdzekļiem, kā

rezultātā ZM pieņēma lēmumu pēc 2014.gada 20.augusta palielināt

kompensāciju 154 apmēru par cūku sugas dzīvnieku nokaušanu.

ZM, sagatavojot tiesību aktu 155 un informatīvo ziņojumu 156

par izmaksām, kas saistītas ar ĀCM apkarošanu, nav

izvērtējusi izdevumu atbilstību EK nosacījumiem 157 , kā

rezultātā kā kompensējamus tajos iekļāvusi izdevumus, kas

nav deklarējami un kompensējami no ES budžeta.

EK valsts pamatbudžetā par 2013.gada KCM uzraudzībai un

apkarošanai izlietoto izdevumu kompensāciju ir ieskaitījusi

297 515 euro, kas ir 24% no kopā izlietotajiem līdzekļiem 1 255 540

euro, un par ĀCM uzraudzībai un apkarošanai izlietoto izdevumu

kompensāciju – 36 509 euro jeb 7% apmērā no kopā izlietotajiem

līdzekļiem 489 541 euro (skat. arī 11.pielikumu).

Par 2014.gadu prognozējams, ka KCM uzraudzībai un apkarošanai

izlietoto izdevumu kompensācija no ES tiks atgūta līdz 17% apmērā

no kopā izlietotajiem līdzekļiem 960 038 euro un ĀCM uzraudzībai

un apkarošanai izlietotie līdzekļi tiks atgūti līdz 12% apmērā no kopā

izlietotajiem līdzekļiem 4 946 266 euro (skat. arī 11.pielikumu).

Ievērojot to, ka ZM, sagatavojot tiesību aktu 158 un informatīvo

ziņojumu 159 par izmaksām, kas saistītas ar ĀCM apkarošanu,

MK nav sniegusi pilnu informāciju attiecībā uz deklarējamiem

52


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

izdevumiem un iespējami atgūstamo līdzekļu apmēru,

vienlaikus sniedzot informāciju, ka izdevumi tiks atgūti līdz

50% vai līdz 75% apmērā, dzīvnieku infekcijas slimību

profilakses un apkarošanas pasākumu izpildē iesaistītajām

iestādēm tiek apstiprināti izdevumi, kuri nav iekļaujami

deklarējamos izdevumos.

Rezultātā pasākumu īstenošanā izlietotie līdzekļi tiek deklarēti

vidēji līdz 27% apmērā no faktiski izlietotā un atmaksāti

valsts budžetā vidēji līdz 15%.

Tā kā daļa no izdevumiem, kuri nav iekļaujami deklarācijā,

pēc savas būtības ir iestāžu valsts pamatfunkciju

nodrošināšanai paredzētais finansējums, to atbilstoši

normatīvajā aktā 160 noteiktajam valsts budžeta sadalījumam

nav pamata plānot budžeta 70.06.00 apakšprogrammā

“Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu

projektu un pasākumu īstenošanai”.

Ieteikums:

ZM izvērtēt iespēju pārskatīt budžeta 70.06.00 apakšprogrammas

plānošanu atbilstoši faktiskajiem finansējuma mērķiem, ievērojot

budžeta plānošanas normatīvajos aktos 161 noteikto kārtību.

53


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai PVD darbība, apgūstot ĀCM un KCM

izplatīšanās ierobežošanai piešķirtos līdzekļus,

ir bijusi efektīva un atbilstoša MK

pieņemtajiem lēmumiem?

PVD piešķirtais finansējums KCM un ĀCM apkarošanai ir

uzlabojis iestādes administratīvo kapacitāti, tomēr detalizēta tā

izmantošanas analīze liecina, ka tas ne vienmēr izlietots atbilstoši

sākotnēji noteiktajam vai ekonomiski, kā rezultātā nav sasniegts

plānotais mērķis – nodrošināt terminēto amata vietu aizpildīšanu.

Piešķirtie līdzekļi piemaksām par personisko darba ieguldījumu un

darba kvalitāti nav izmaksāti visiem inspektoriem, kā arī ir veikta

piemaksu apmēra diferenciācija, kā rezultātā PVD ar savu faktisko

rīcību nav realizējis tiesību akta 162 prasības, kas paredzēja noteikt

piemaksu visiem inspektoriem 22% apmērā no noteiktās

mēnešalgas, lai pārtrauktu personāla straujo mainību mazā

atalgojuma un lielās slodzes dēļ. Papildus jāmin, ka teritoriālo

struktūrvienību vadītājiem (vecākajiem inspektoriem) lielākoties ir

izmaksātas piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba

kvalitāti 30% apmērā.

Revīzijas laikā tika konstatēts, ka jaunajām amata vietām

paredzētais aprīkojums ir iegādāts, tomēr tas vai nu atrodas PVD

noliktavā, vai ir nodots administratīvo darbinieku lietošanā.

Savukārt specializētais autotransports galvenokārt tiek lietots

struktūrvienību vadītāju vajadzībām, lielā mērā, lai nokļūtu no

stāvvietas, kas atrodas pie dzīvesvietas, līdz darba vietai.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārta ir

iegādāta neatbilstoši MK lēmumam un tiek ekspluatēta, nesaņemot

normatīvajos aktos 163 noteiktās atļaujas.

54


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Lai nodrošinātu normatīvo aktu izpildi KCM un ĀCM apkarošanā un

tālākas izplatības ierobežošanā, ZM budžeta 70.06.00

apakšprogrammas “Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku

instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai” ietvaros PVD

darbības nodrošināšanai ir paredzēts finansējums “Klasiskā cūku mēra

uzraudzības un apkarošanas programmas” un “Āfrikas cūku mēra

uzraudzības programmas” izpildes nodrošināšanai (skat. 5.pielikumu).

2014.gadā, lai nodrošinātu normatīvo aktu izpildi ĀCM apkarošanā un

tālākas izplatības ierobežošanā, no plānotajiem 3 269 480 euro tika

izlietoti 1 904 213 euro jeb 58%. PVD funkciju nodrošināšanai

2014.gadā papildus tika pieprasīti finanšu līdzekļi no budžeta

programmas “Līdzekļi neparedzētajiem gadījumiem” 461 183 euro

apmērā, no kuriem tika izlietoti 292 394 euro jeb 63%.

Vai ĀCM un KCM ierobežošanai PVD piešķirtais

finansējums piemaksām par personisko darba

ieguldījumu un darba kvalitāti ir izmaksāts paredzētajam

mērķim un atbilstošajā apmērā?

Vai saņemtais finansējums piemaksām par personisko darba

ieguldījumu un darba kvalitāti ir izmantots saskaņā ar tiesību

aktā 164 paredzēto mērķi?

Tiesību akts 165 nosaka, ka nepieciešams nodrošināt atalgojuma

palielinājumu visiem tiem PVD inspektoriem, kas klasificēti devītās

mēnešalgu grupas 26.3.saimes III līmenī, nosakot piemaksas 22%

apmērā no tiem noteiktās mēnešalgas.

Informatīvajā ziņojumā 166 ir paredzēts, ka piemaksa 22% apmērā no

noteiktās mēnešalgas tiek piešķirta 330 inspektoriem laika periodā līdz

2017.gada 31.decembrim.

2014.gada 1.augusta PVD personāla sastāva sarakstā ir norādītas 276

inspektoru amata vietas, kas atbilst devītās mēnešalgu grupas

26.3.saimes III līmenim, no kurām aizpildītas 266.

Saskaņā ar MK lēmumu 167 2014.gadā PVD tika piešķirts papildu

finansējums atalgojuma palielinājumam inspektoriem 156 816 euro

(neieskaitot VSAOI - 36 993 euro) apmērā un turpmāk ik gadu –

2015., 2016. un 2017.gadā - plānots piešķirt 627 264 euro (neieskaitot

VSAOI – 147 972 euro).

Atalgojuma palielinājums

informatīvajā ziņojumā bija

plānots visiem noteiktā algu

grupā iekļautajiem PVD

inspektoriem, nosakot

piemaksas 22% apmērā.

55


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Minētais finansējums tika piešķirts ZM budžeta 70.06.00

apakšprogrammas “Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku

instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai” ietvaros.

2014.gadā kopumā no PVD finansējuma “Āfrikas cūku mēra

kontroles pasākumi” piemaksās par personisko darba ieguldījumu un

darba kvalitāti izmaksāti 166 441 euro (neieskaitot VSAOI).

Laika posmā no 2015.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam piemaksās par

personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti izmaksāti

287 496 euro (neieskaitot VSAOI).

Kopā laikā no 2014.gada līdz 2015.gada 30.jūnijam piemaksās par

personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti izmaksāti

453 937 euro (neieskaitot VSAOI).

Laikā no 2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 30.jūnijam saskaņā ar

MK lēmumu 168 un pamatojoties uz PVD izdotajiem rīkojumiem 169 ,

piemaksas par darba kvalitāti un personīgo ieguldījumu tika

izmaksātas 319 darbiniekiem, no kuriem 54 (ar inspektora

pilnvarojumu) ieņem vadītāju (12.mēnešalgu grupa, 26.3.saime, V

līmenis), vadītāju vietnieku, kontroles punkta priekšnieka - sektora

vadītāja, sektora vadītāja vietnieka (11.mēnešalgu grupa, 26.3.saime,

IV līmenis) amatus.

Piemaksu piešķiršana minētajiem darbiniekiem neatbilst tiesību

aktā 170 noteiktajam kritērijam, ka piemaksa paredzēta inspektoriem,

kas atbilst devītajai mēnešalgu grupai, 26.3.saimei, III līmenim.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 171 : “PVD prasīja

atalgojuma palielinājumu visiem inspektoriem. PVD inspektoru

pilnvarojums ir 330 teritoriālajās struktūrvienībās un kontroles

punktos strādājošiem inspektoriem. Daļa inspektoru amatu

sarakstā ir norādīti kā teritoriālo struktūrvienību vadītāji vai

vietnieki, kā arī robežkontroles punktu sektoru vai jomu vadītāji,

taču ikdienā viņi veic inspektoru funkcijas ar papildus

pienākumiem vadības jomā.”

Ņemot vērā to, ka 2014.gada 1.augusta personāla sastāva

sarakstā bija norādītas 276 inspektoru vietas, ZM un PVD,

sagatavojot 2014.gada 4.septembrī MK skatīto informatīvo

ziņojumu un pieprasot finansējumu 330 inspektoru vietām vai

par 54 attiecīgās mēnešalgu grupas inspektoru vietām vairāk,

nekā to ir faktiski, 2014.gadam ir nepamatoti pieprasījuši

56


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

31 714 euro (ieskaitot VSAOI) un turpmāk 2015., 2016. un

2017.gadā ik gadu 126 857 euro (ieskaitot VSAOI) jeb par

16% lielāku finansējumu, nekā nepieciešams PVD personāla

sastāva sarakstā iekļauto inspektoru amata vietu apmaksai.

Tādējādi ZM un PVD sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ir

nepamatoti pieprasījuši finanšu līdzekļus par 412 285 euro

vairāk, nekā nepieciešams.

10%

piemaksa

10%

20%

piemaksa

24%

0%

piemaksa

9%

30%

piemaksa

24%

22%

piemaksa

33%

PVD ir veicis piemaksu diferencēšanu 172 (0%; 10%; 15%, 20%; 22%;

25%; 30%), deleģējot teritoriālo struktūrvienību vadītājiem pieņemt

lēmumu par katra inspektora esošo un plānoto ieguldījumu ĀCM

apkarošanā un tālākas izplatības ierobežošanu.

PVD lēmums 173 nosaka, ka jaunpieņemtajiem inspektoriem, tajā skaitā

inspektoriem, kas iesaistīti ĀCM apkarošanā, piemaksas tiek

piemērotas tikai pēc sešu mēnešu pārbaudes laika beigām.

Līdz 2015.gada 30.jūnijam paredzētā piemaksa 22% apmērā nav

piešķirta nevienam no 16 ĀCM apkarošanai jaunpieņemtajiem

inspektoriem.

PVD nav nodrošinājis MK

lēmuma izpildi par piemaksu

piešķiršanu paredzētajā

kārtībā un apmērā, jo

piemaksas 22% apmērā

NAV piešķirtas visiem

inspektoriem, bet gan ir

diferencētas no 0% līdz 30%.

Lai gan PVD ir pieprasījis finansējumu atalgojuma

palielinājumam 22% apmērā visiem inspektoriem, kas atbilst

devītajai mēnešalgu grupai, 26.3.saimei, III līmenim, taču tika

veikta piemaksu diferencēšana un pieņemts lēmums

neizmaksāt piemaksas ĀCM apkarošanai jaunpieņemtajiem

inspektoriem līdz pārbaudes laika beigām, kā rezultātā veiktās

piemaksas neatbilst tiesību aktā 174 noteiktajiem nosacījumiem.

PVD ar savu faktisko rīcību nerealizē tiesību akta 175 prasības,

kas paredzēja noteikt piemaksu visiem inspektoriem, kuri

atbilst devītajai mēnešalgu grupai, 26.3.saimei, III līmenim,

22% apmērā no noteiktās mēnešalgas, lai pārtrauktu personāla

straujo mainību mazā atalgojuma un lielās slodzes dēļ.

57


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba

kvalitāti, un par papildus darbu ir aprēķinātas atbilstoši

normatīvo aktu prasībām?

Normatīvā akta 176 mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību

institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek

ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.

Normatīvais akts 177 nosaka, ka amatpersona (darbinieks) saņem

piemaksu ne vairāk kā 30% apmērā no tai noteiktās mēnešalgas.

Normatīvais akts 178 nosaka, ka Valsts un pašvaldību institūciju

vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku),

izņemot šā likuma 5., 5. 1 , 6., 6. 1 pantā, 6. 2 panta pirmās daļas 10.punktā

un 13.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus) un fiziskā darba

veicējus, motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas

(darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā, var

šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba

ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst

pārsniegt 40% no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un

pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

PVD iekšējais tiesību akts 179 paredz, ka piemaksa par prombūtnē

esošas amatpersonas (darbinieka), piemaksa par papildus amata

aprakstā noteikto pienākumu pildīšanu, piemaksa par vakanta amata

pienākumu pildīšanu, piemaksa par darba kvalitāti un personisko

ieguldījumu tiek aprēķināta atbilstoši tabulā “Atsevišķu piemaksu

veidu aprēķināšana (4.pielikums)” noteiktajam (skat. 10.pielikumu).

PVD iekšējais tiesību akts 180 , pretēji normatīvā aktā 181 noteiktajam,

paredz, ka visos gadījumos (t.i., gan gadījumos, kad tiek piemērots

normālais darba laika uzskaites veids, gan arī summētā darba laika 182

uzskaites veids), aprēķinot piemaksas, papildus mēnešalgai piemaksu

aprēķinā tiek iekļautas piemaksas par faktiski nostrādātajām stundām

virs normālā darba laika un faktiski nostrādātajām svētku stundām.

Revīzijā, izlases kārtībā pieciem darbiniekiem pārbaudot ĀCM

apkarošanai piešķirto piemaksu aprēķina atbilstību normatīvajiem

aktiem, konstatēts, ka PVD gadījumos, kad ir lietots summētā darba

laika uzskaites veids:

Piemaksas apmērs mēnesī

nedrīkst pārsniegt likumā

noteikto procentu no

amatpersonai (darbiniekam)

noteiktās mēnešalgas.


pretēji normatīvajā aktā 183 noteiktajam piemaksas par papildu

darbu aprēķina algoritmā ir ietvēris bruto mēnešalgu

proporcionāli nostrādātajām stundām (mēnešalga), kā arī

normatīvajā aktā 184 minēto piemaksu par virsstundu darbu un

piemaksu par darbu svētku dienās;

58


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

pretēji normatīvajā aktā 185 noteiktajam piemaksas par

personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti aprēķina

algoritmā ir ietvēris bruto mēnešalgu proporcionāli

nostrādātajām stundām (mēnešalga), kā arī normatīvajā aktā 186

minēto piemaksu par virsstundu darbu un piemaksu par darbu

svētku dienās.

Piemēram, vienam no izlasē iekļautajiem darbiniekiem 187 piemaksas

par papildu darbu aprēķina algoritmā bruto ienākumu aprēķina kļūdas

vērtība par 2014.gada jūliju ir 271 euro, savukārt piemaksas par

personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti aprēķina algoritmā

bruto ienākumu aprēķina kļūdas vērtība par 2014.gada oktobri ir

142 euro (skat. 13.attēlu).

Izlasē iekļautajiem pieciem darbiniekiem piemaksu aprēķina kļūdas

vērtība mēnesī ir robežās no 19 euro līdz 271 euro, piemaksai par

personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti veidojot no 32% līdz

53% no attiecīgā darbinieka mēnešalgas, tādējādi visos gadījumos

pārsniedzot PVD rīkojumā noteikto piemaksas apmēru un dažos

gadījumos normatīvajā aktā 188 noteikto maksimālo piemaksas apmēru

40% no mēnešalgas.

PVD lieto nepareizu

aprēķina algoritmu

piemaksām.

59


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

13.attēls. Piemaksu aprēķina piemērs

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un PVD

Grāmatvedības organizācijas, kārtošanas un dokumentu aprites rokasgrāmatu.

Revīzijā, izlases kārtībā darbiniekiem pārbaudot ĀCM apkarošanai

piešķirto piemaksu aprēķina atbilstību normatīvajiem aktiem,

konstatēts, ka PVD gadījumos, kad ir lietots normālais darba laika

uzskaites veids, nav lietojis konsekventu aprēķina metodiku.

Dažos gadījumos piemaksas apmērs tiek noteikts, kā to paredz

normatīvais akts 189 , tomēr ir konstatēts gadījums, kad pretēji

normatīvajā aktā 190 noteiktajam piemaksas par personisko darba

ieguldījumu un darba kvalitāti aprēķina algoritmā ietver bruto

mēnešalgu proporcionāli nostrādātajām stundām (mēnešalgu), kā arī

normatīvajā aktā 191 minēto piemaksu par virsstundu darbu.

PVD amatpersonām

(darbiniekiem) piemaksas

par personisko darba

ieguldījumu un darba

kvalitāti tiek aprēķinātas

neatbilstoši likumā

noteiktajam.

Piemēram:

• vienam no izlasē iekļautajiem darbiniekiem 192 piemaksas par

personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti aprēķina

algoritmā ietver piemaksu par virsstundu darbu, un rezultātā

kļūdas vērtība par 2014.gada jūliju ir 54 euro un piemaksa veido

60


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

44% no attiecīgā darbinieka mēnešalgas, tādējādi pārsniedzot

normatīvajā aktā 193 noteikto maksimālo piemaksas apmēru 40%

no mēnešalgas;

• savukārt citam izlasē iekļautajam darbiniekam 194 piemaksas par

personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti aprēķina

algoritmā par 2015.gada martu atbilstoši normatīvajā aktā 195

noteiktajam neietver piemaksu par virsstundu darbu.

Nosakot iespējamo kopējo kļūdas starpību no papildus piešķirtā

finansējuma inspektoru piemaksām par personisko darba ieguldījumu

un darba kvalitāti 22% apmērā 196 par laiku no 2014.gada oktobra līdz

2015.gada jūnijam ieskaitot, saskaņā ar revidentu aplēsi PVD, pie

summētā darba laika uzskaites veida lietojot kļūdainu aprēķina

algoritmu, neatbilstoši normatīvajam aktam aprēķinājis un izmaksājis

piemaksas vismaz 25 717 euro apmērā (ieskaitot darba devēja

VSAOI).

Saskaņā ar PVD iesniegto informāciju 197 pēc revīzijas termiņa

beigām PVD ir veicis pasākumus minētās algoritma kļūdas

novēršanai. Kā pierādījumu veiktajām darbībām PVD iesniedza

divu darbinieku algu lapiņas, kurās redzams, ka PVD veic šiem

darbiniekiem pārrēķinu par periodu no 2015.gada janvāra līdz

2015.gada oktobrim.

Piemērojot iekšējā tiesību aktā 198 noteiktu kļūdainu piemaksu

aprēķina algoritmu PVD amatpersonām (darbiniekiem),

kurām noteikts summētais darba laika uzskaites veids,

piemaksas par papildu darbu un personisko darba ieguldījumu

un darba kvalitāti tiek aprēķinātas neatbilstoši normatīvajā

aktā 199 noteiktajam. Piemaksu aprēķinā papildus mēnešalgai

iekļaujot arī piemaksas par virsstundu darbu un piemaksas par

svētku dienām, saskaņā ar revidentu aplēsi neatbilstoši

normatīvā akta prasībām ir izmaksātas piemaksas vismaz

25 717 euro apmērā.

Arī gadījumos, kad tiek lietots normālais darba laika uzskaites

veids, PVD nav lietojis konsekventu aprēķina metodiku un ir

pieļāvis kļūdas piemaksu aprēķinā.

61


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai papildus saņemtais finansējums jaunu amata vietu

izveidošanai ir izmantots paredzētajam mērķim?

Tiesību akts 200 nosaka, ka PVD nepieciešams papildus izveidot

20 jaunas inspektoru amata vietas laika posmā no 2014.gada 1.oktobra

līdz 2017.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu normatīvo aktu izpildi

ĀCM apkarošanā un tālākas izplatības ierobežošanā.

Revīzijā konstatēts, ka 2014.gada augustā, gatavojot pieprasījumu

MK, kaut gan 2014.gadā bija neaizpildītas 10 attiecīgās amata vietas,

pieprasījumā tika iekļautas papildu jaunas 20 terminētās amata vietas.

Līdz 2015.gada 30.jūnijam bija izdevies aizpildīt tikai 16 terminētās

amata vietas, kā arī no minētajām desmit vakancēm pamata amata

vietās piecas bija neaizpildītas.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 201 : “20 amata vietu

piešķiršana pati par sevi nevarēja mainīt situāciju virsstundu

skatījumā. Diemžēl, bet Latvijā nav speciālistu, kas var uzsākt

darbu PVD inspektora amatā un bez apmācībām uzreiz

pilnvērtīgi pildīt uzticētos amata pienākumus. Inspektoru

apmācība un praktiskā iemaņu apgūšana ilgst līdz pat 6

mēnešiem, tāpēc atdeve no papildus piešķirtajām amata vietām

ir novērojama sākot ar 2015.gadu.”

Revīzijā netika gūti

pierādījumi, ka ZM un PVD

būtu konkrēts redzējums, kā

tiks nodrošināta ĀCM

apkarošana pēc 2017.gada

beigām, ņemot vērā, ka

papildus piešķirtās amata

vietas ir terminētas.

Valsts kontroles revīzijā 202 tika konstatēts, ka, ievērojot to, ka bija

neaizpildītas inspektoru amata vietas, 42 PVD darbiniekiem

virsstundu darbs pārsniedza Darba likumā 203 noteikto maksimāli

pieļaujamo virsstundu apjomu.

Atbilstoši PVD realizētajai personāla politikai PVD trīs teritoriālajās

struktūrvienībās 204 vispirms tiek aizpildītas papildu vietas ĀCM

apkarošanai, nevis pamata vietas, piemēram:

• KP “Pāternieki” 2014.gada 2.septembrī atbrīvojās viena pamata

vieta, bet 2015.gada 12.februārī tika aizpildīta jaunā terminētā

amata vieta;

• KP “Terehova” 2014.gada 6.novembrī atbrīvojās viena pamata

vieta, bet 2015.gada 16.februārī tika aizpildīta jaunā terminētā

amata vieta;

• Ziemeļvidzemes pārvaldē 2014.gada 7.maijā atbrīvojās viena

pamata vieta, bet 2015.gada 5.janvārī tika aizpildīta jaunā

terminētā amata vieta.

Līdz 2015.gada jūnijam

faktiski bija aizpildītas 16

vietas no 20 papildus

piešķirtajām terminētajām

amata vietām, kā arī bija

brīvas piecas pastāvīgās

amata vietas.

Jaunpieņemtajiem 16 inspektoriem uz terminētajām amata vietām

sākotnēji plānotais algas apmērs - 720 euro un 22% piemaksa jeb

878 euro - netika piemērots, bet algas noteica robežās no 545 līdz

705 euro, tādējādi netika veicināta tiesību aktā 205 noteiktā mērķa - lai

62


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

pārtrauktu personāla straujo mainību mazā atalgojuma un lielās

slodzes dēļ - sasniegšana, kā arī, ievērojot faktisko darba samaksas

līmeni, bija grūtības nokomplektēt attiecīgās terminētās amata vietas.

EK ir noteikusi Latvijā veicamus ĀCM apkarošanas un tālākas

izplatības ierobežošanas pasākumus līdz 2019.gada beigām 206 ,

savukārt finansējums 20 papildus izveidotajām inspektoru amata

vietām šo pasākumu īstenošanai ir piešķirts līdz 2017.gada beigām.

ZM ĀCM apkarošanai pieprasot PVD jaunas 20 terminētas

amata vietas un tām atbilstošu tūlītēji pieejamu budžeta

finansējumu, situācijā, kad nebija prognozējams, ka PVD īsā

laika posmā varētu brīvās amata vietas aizpildīt, radīja

nepieciešamību valsts budžetā rezervēt līdzekļus, kas nav

nepieciešami iestādei, kā rezultātā netika ievērots līdzekļu

taupīgas un efektīvas izlietošanas princips 207 .

Ieteikumi:

PVD pārskatīt piemaksu atbilstību tiesību aktā 208

kritērijiem.

noteiktajiem

PVD pārskatīt iekšējo tiesību aktu 209 , lai nodrošinātu tā atbilstību

tiesību aktā 210 noteiktajam.

ZM sadarbībā ar PVD izvērtēt finanšu pieprasījuma pamatotību

atalgojuma palielinājumam 330 amata vietām 2016. un 2017.gadā un

veikt darbības, lai finansējums šim mērķim tiktu plānots atbilstoši

faktiskajam amata vietu 211 skaitam.

Vai pamatlīdzekļu un materiālu iegādei saņemtais

finansējums ir izmantots paredzētajam mērķim?

Vai iepirkumā “Piecu vieglo automobiļu iegāde Pārtikas un

veterinārā dienesta kontrolpunktu vajadzībām” iegādātie

automobiļi ir risinājuši kontrolpunktu vajadzības?

Lai nodrošinātu papildu kontroles pasākumu veikšanu ĀCM

uzraudzības un apkarošanas programmā, 2013.gada oktobrī,

pamatojoties uz ZM pieprasījumu, Finanšu ministrija 212 veica

izdevumu pārdali starp ekonomiskās klasifikācijas kodiem ZM

63


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

pamatbudžeta apakšprogrammas 70.06.00 ”Izdevumi citu Eiropas

Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai”

ietvaros, paredzot 114 463 euro finansējumu pamatkapitāla

veidošanai.

Par piešķirtajiem līdzekļiem PVD veica iepirkumu “Piecu vieglo

automobiļu iegāde Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolpunktu

vajadzībām” un iegādājās piecus KIA Ceed SW automobiļus par

kopējo vērtību 69 477 euro.

Automobiļi tika piegādāti 2013.gada decembrī, un trīs automobiļi līdz

2014.gada februārim tika nodoti kontrolpunktu vajadzībām, savukārt

divus automobiļus turpina lietot PVD Centrālajā pārvaldē Rīgā.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 213 , tā kā automobiļu iegādes

mērķis bija - nodrošināt papildu kontroles pasākumu veikšanu

ĀCM uzraudzības un apkarošanas programmā, mērķis ir

sasniegts, jo kontroles pasākumi ir nodrošināti un ar

transportlīdzekļiem pieci robežkontroles punkti ir nodrošināti ar

transportlīdzekļu rotāciju iestādes ietvaros.

Analizējot visu minēto automobiļu ceļazīmes no 2013.gada decembra

līdz 2015.gada jūnijam, konstatēts, ka papildus darba pienākumu

veikšanai amatpersonas (darbinieki) automobiļus lielākoties izmanto

nokļūšanai no darba vietas līdz stāvvietai, kas atrodas pie dzīvesvietas,

un atpakaļ.

Piemēram, pēc ceļazīmēs 214 konstatētā 2015.gada jūnijā viena

Centrālajā pārvaldē Rīgā strādājoša amatpersona (darbinieks) darba

pienākumu pildīšanai ir nobraukusi 299 km savukārt dodoties no

darba vietas līdz stāvvietai, kas atrodas pie dzīvesvietas, un atpakaļ, –

1050 km.

Ņemot vērā to, ka finansējums automobiļu iegādei tika

piešķirts PVD kontrolpunktu vajadzībām ar mērķi nodrošināt

papildu pasākumus ĀCM uzraudzībai un apkarošanai, vismaz

divu PVD Centrālajā pārvaldē lietoto automobiļu (ar iegādes

vērtību 27 791 euro) iegādes izmaksas neatbilst mērķim un ir

neekonomiski izmantotas, jo ceļazīmju analīze parāda, ka

dienesta transportlīdzekļi lielā mērā tiek izmantoti nokļūšanai

no darba vietas līdz stāvvietai, kas atrodas pie dzīvesvietas, un

atpakaļ.

64


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai iegādātie trīs specializētie transportlīdzekļi tiek izmantoti

paredzētajiem mērķiem?

Tiesību akts 215 nosaka, ka, lai steidzami nodrošinātu ĀCM izplatīšanās

ierobežošanas pasākumu īstenošanu, atļaut PVD bez iepirkuma

procedūras izsludināšanas 216 ĀCM izplatīšanās ierobežošanas

pasākumu īstenošanai iegādāties trīs specializētus transportlīdzekļus

(automašīnas ar kravas nodalījumu) ar mērķi - mežacūku līķu

nogādāšanai sadedzināšanas vietās.

PVD iegādājās trīs Toyota Hilux automobiļus par kopējo summu

83 353 euro.

2014.gada augustā Toyota Hilux automobiļi tika nodoti

Dienvidlatgales, Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritoriālajām

pārvaldēm, kuru uzraudzības teritorijās bija konstatēti mežacūku

saslimšanas gadījumi ar ĀCM, lai mežacūku līķus nogādātu

sadedzināšanas vietās.

Analizējot visas ceļazīmes laika posmā no 2014.gada augusta līdz

2015.gada jūnijam, konstatēts:

• Ziemeļlatgales pārvalde piešķirto automobili ir izmantojusi

saskaņā ar paredzēto mērķi;

• Ziemeļvidzemes pārvalde piešķirto automobili daļēji ir

izmantojusi noteiktajam mērķim, jo tika konstatēts, ka automobilis

regulāri tiek izmantots, dodoties uz stāvvietu, kas atrodas pie tā

lietotāja dzīvesvietas, un atpakaļ;

• Dienvidlatgales pārvalde piešķirto automobili regulāri izmanto

neatbilstoši paredzētajam mērķim, tas ir piešķirts teritoriālās

struktūrvienības vadītāja vietniekam un, piemēram, 2014.gada

septembrī, kad Dienvidlatgales uzraudzības teritorijā tika

konstatēti ĀCM gadījumi, no nobrauktajiem 3958 km ar ĀCM

saistītos braucienos ir nobraukti tikai 511 km 217 , bet pārējie

maršruti saistīti ar pamatpienākumu izpildi, kur nav nepieciešams

specializētais transportlīdzeklis ar kravas nodalījumu. Savukārt,

piemēram, 2014.gada novembra ceļazīmē 218 ir konstatēts maršruts:

Vaikuļāni – Rīga, Peldu 30 – Daugavpils, Varšavas 24 -

Vaikuļāni, kur 11.novembrī kopējais maršruta garums ir 438 km

un 19.novembrī – 497 km, kurā specializētais transportlīdzeklis ar

kravas nodalījumu braucis uz Rīgu - uz PVD Centrālo pārvaldi,

nevis izmantots paredzētajam mērķim - mežacūku līķu

nogādāšanai sadedzināšanas vietās. Specializētā automobiļa

degvielas patēriņš ir vidēji par 4,9 l/100 km lielāks nekā

kompaktās klases automobiļiem, piemēram, KIA Ceed SW (skat.

2.tabulu).

65


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Ņemot vērā to, ka finansējums tika piešķirts specifisku

transporta līdzekļu iegādei ar mērķi nogādāt mežacūku līķus

uz sadedzināšanas vietām, tomēr saskaņā ar ceļazīmēs esošo

informāciju viens automobilis (ar iegādes vērtību

27 784 euro) regulāri tiek izmantoti citiem mērķiem, to

iegādes mērķis pilnībā nav sasniegts, un automobiļu

ekspluatācija netiek veikta maksimāli ekonomiski.

Vai 14 papildus iegādātie transportlīdzekļi tiek lietoti inspektoru

pienākumu izpildei?

Tiesību aktā 219 norādīts, ka noteikto funkciju veikšanai PVD ir

jāiegādājas 14 papildu transportlīdzekļi inspektoru pienākumu

izpildei, jo neplānoti lielā nobraukuma dēļ strauji tuvojas beigām

nomāto automašīnu nobraukuma limits. Nomas līgumi ir noslēgti uz

trim gadiem (līdz 2016.gada 31.decembrim), bet automašīnas vairs

nebūs izmantojamas sasniegtā nobraukuma limita dēļ, jo iznomātāji

nepiekrīt nobraukuma limitu palielināšanai.

PVD 2014.gada septembra vēstulē 220 ZM lūdza saskaņot 14 apvidus

automašīnu iegādi ĀCM apkarošanai specifisku funkciju veikšanai.

PVD informēja ZM, ka apvidus automašīnas PVD ir nepieciešamas

saimniecību un piemājas saimniecību apsekošanai, lai

pārliecinātos, vai tajās nav reģistrēti cūku sugas dzīvnieki,

dzīvnieku izkaušanai ĀCM skartajās novietnēs, barības un

inventāra iznīcināšanai, kā arī novietņu dezinfekcijas pasākumu

nodrošināšanai.

PVD norāda, ka, tā kā no ĀCM skartās teritorijas nav atļauts izvest

iznīcināšanai cūku līķus un blakusproduktus, tie ir jāiznīcina uz vietas,

nereti šādas iznīcināšanas vietas atrodas tur, kur ar kompaktās klases

automobili nav iespējams piebraukt. Tāpat arī PVD nodrošina paraugu

ņemšanu no mežā atrastajām beigtajām meža cūkām, kuru atrašanās

vietai bieži vien nav iespējams piekļūt ar visu nepieciešamo

aprīkojumu paraugu noņemšanai un biodrošības nodrošināšanai.

PVD norāda, ka specifisko funkciju izpildei kompaktās klases

automašīnu izmantošana nav iespējama to tehnisko parametru dēļ. Kā

ierobežojošie faktori tiek minēti - zemais automašīnu klīrenss un divu

riteņu piedziņa.

66


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

2014.gada decembrī PVD tika piegādāti 14 apvidus automobiļi KIA

Sportage par kopējo summu 293 850 euro inspektoru specifisko

funkciju veikšanai, no kuriem 11 automobiļi tika nodoti

struktūrvienību teritoriālajām pārvaldēm un trīs automobiļi nodoti

ekspluatācijai PVD Centrālajā pārvaldē Rīgā.

Saskaņā ar ZM 2016.gada janvārī sniegto informāciju 221 , trīs

sākotnēji PVD Centrālajā pārvaldē Rīgā lietošanā nodotie

apvidus automobiļi KIA Sportage ir nodoti reģionālām

pārvaldēm, tas ir, Austrumvidzemes pārvaldei 2015.gada

27.maijā, Ziemeļpierīgas pārvaldei 2015.gada 27.maijā un

Dienvidlatgales pārvaldei 2015.gada 08.oktobrī.

Par piešķirtajiem līdzekļiem

14 apvidus automobiļu KIA

Sportage vietā bija iespējams

iegādāties 20 ekspluatācijā

lētākos KIA Ceed SW

automobiļus.

Analizējot visas ceļazīmes par laika posmu no 2014.gada decembra

līdz 2015.gada 30.jūnijam, konstatēts:

• no Centrālās pārvaldes pārvaldībā nodotajiem trijiem

automobiļiem divi tiek izmantoti administrācijas personāla

vajadzībām, kas nav inspektori un kuru darba pienākumu

veikšanai nav nepieciešami apvidus automobiļi. Visi trīs apvidus

automobiļi tiek ekspluatēti maršrutos galvenokārt pa Rīgas

teritoriju, Latvijas galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Piemēram, viena automobiļa 2015.gada maija ceļazīmē 222

konstatēts, ka no kopējiem 2916 km visi nobraukti maršrutos pa

Rīgu, Latvijas galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Amatpersonas (darbinieki) regulāri izmanto automobiļus, dodoties

uz stāvvietu, kas atrodas pie dzīvesvietas. Konstatēti gadījumi, kad

automobilis ir atstāts dīkstāvē lidostas “Rīga” stāvvietā,

piemēram, no 2015.gada 9. līdz 12. un no 19. līdz 21.

februārim 223 ;

• no 11 teritoriālajām pārvaldēm deviņās pārvaldēs automobiļi tiek

piesaistīti vienai konkrētai amatpersonai (darbiniekam), kur

septiņi ir pārvalžu vadītāji. Apvidus automobiļi tiek ekspluatēti

maršrutos galvenokārt pa Latvijas galvenajiem un reģionālajiem

autoceļiem. Piemēram, viena automobiļa 2015.gada marta

ceļazīmē 224 konstatēts, ka no kopējiem 2025 km visi nobraukti

maršrutos pa Rīgu, Latvijas galvenajiem un reģionālajiem

autoceļiem. Amatpersonas (darbinieki) regulāri izmanto

automobiļus, dodoties uz stāvvietu, kas atrodas pie dzīvesvietas.

Konstatēti gadījumi, kad automobilis ir atstāts dīkstāvē lidostas

“Rīga” stāvvietā, piemēram, no 2015.gada 1. līdz 3.martam 225 .

Tā kā KIA Sportage automobiļi faktiski tiek lietoti pilsētas apstākļos,

kas neprasa paaugstinātu klīrensu, un, salīdzinot iegādāto 14 apvidus

automobiļu izmaksas ar iepriekš iegādāto automobiļu KIA Ceed SW

iegādes izmaksām, tiktu ieekonomēts 99 313 euro. Par piešķirtajiem

līdzekļiem bija iespējams iegādāties 20 KIA Ceed SW, turklāt to

67


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ekspluatācija vadoties pēc degvielas patēriņa ir ekonomiskāka (skat

2.tabulu).

2.tabula

PVD lietoto automobiļu iegādes izmaksu un degvielas

patēriņa salīdzinājums

KIA Ceed SW

KIA

Sportage

Toyota Hilux

Auto iegādes 13 895,44 20 989,99 27 784,33

izmaksas, euro 226

Ražotāja norādītais

degvielas patēriņš,

vidēji l/100km

6 227 7 228 7,6 229

Faktiskais

degvielas patēriņš

pēc ceļazīmēm,

vidēji l/100km

6,3 230 8,9 231 11,2 232

Ņemot vērā to, ka finansējums 14 transportlīdzekļu iegādei

tika piešķirts ar mērķi nodrošināt inspektoriem noteikto darba

pienākumu izpildi lauku apvidū, apsekojot novietnes,

analizējot ceļazīmēs esošo informāciju par automobiļu

faktisko izmantošanu, jāsecina, ka tie nav izmantoti

paredzētajiem mērķiem un apvidus automobiļu sadalījums un

nodošana lietošanā attiecīgajiem lietotājiem nav bijusi

pamatota un ekonomiska, jo tie lielākoties tiek izmantoti

pilsētas apstākļos vai pa valsts galvenajiem autoceļiem un

apvidus automobiļu iegādes un ekspluatācijas izmaksas ir

lielākas nekā kompaktās klases automobiļiem.

68


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 233 : “Dodoties uz stāvvietu,

kas atrodas pie dzīvesvietas, tika ievērota normatīvos aktos

paredzētā norma (Publiskas personas finanšu līdzekļu un

mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. 5.2 pants.

Autotransporta izmantošanas noteikumi) – ņemot vērā

nodarbinātā darba pienākumus, nodrošināt viņam iespēju

jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai

darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas

steidzamības kārtībā.

Ieteikums:

Lai tiktu ievērots labas pārvaldības un līdzekļu taupīgas un efektīvas

izlietošanas princips 234 , PVD pārskatīt automobiļu aprites kārtību un

atbilstību sākotnējiem to iegādes mērķiem, tai skaitā izvērtēt turpmāku

apvidus automobiļu iegādes nepieciešamību inspektoriem noteikto

funkciju un pienākumu izpildes nodrošināšanai, kā arī līdzšinējo

dienesta automobiļu ekspluatācijas kārtību, tos izmantojot

amatpersonu (darbinieku) nokļūšanai no darba vietas līdz stāvvietai,

kas atrodas pie dzīvesvietas, un atpakaļ.

Vai līdzekļi papildus izveidoto 20 terminēto inspektoru amata

vietām paredzētā aprīkojuma iegādei ir izmantoti atbilstoši

paredzētajam?

Tiesību akts 235 nosaka, ka PVD nepieciešams papildus izveidot 20

jaunas inspektoru amata vietas, kuru darba staciju (dators, monitors,

programmatūra) iegādei ir piešķirti 20 000 euro.

2014.gada novembrī iegādātas 20 darbstacijas.

PVD norādīja, ka daļa no šīm darba stacijām nodotas lietošanā citiem

darbiniekiem Centrālajā pārvaldē, lai nodrošinātu vienotu IT

datortehnikas atjaunošanas plānu, savukārt visi jaunpieņemtie ĀCM

inspektori ir saņēmuši lietošanā par PVD pamatbudžeta līdzekļiem

iepriekšējos gados iegādāto datortehniku.

Pēc grāmatvedības datiem uz 2015.gada 30.jūniju konstatēts, ka 11

datori no 20 iegādātajiem datoriem (procesori ar programmām)

atrodas ekspluatācijā, savukārt deviņi datori par kopējo summu

7 578 euro (procesori ar programmām) nav nodoti ekspluatācijā, kā arī

16 monitori ir ekspluatācijā, savukārt četri monitori nav nodoti

ekspluatācijā, kā rezultātā iepriekš minētā datortehnika atrodas

glabāšanā astoņus mēnešus.

69


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

No ĀCM kontroles pasākumiem paredzētā finansējuma 2014.gada

decembrī tika iegādāts 21 planšetdators Samsung Galaxy par kopējo

summu 8 563 euro.

Atbilstoši grāmatvedības datiem uz 2015.gada 30.jūniju redzams, ka

11 planšetdatori ir nodoti ekspluatācijā, savukārt 10 planšetdatori par

kopējo summu 4 077 euro nav nodoti ekspluatācijā, kā rezultātā

iepriekš minētā datortehnika atrodas glabāšanā septiņus mēnešus.

Saprātīgā termiņā neuzsākot iegādātās datortehnikas

ekspluatāciju, netiek ievērots labas pārvaldības, samērīguma

un līdzekļu taupīgas un efektīvas izlietošanas princips.

Ieteikums:

Lai tiktu ievērots līdzekļu taupīgas un efektīvas izlietošanas

princips 236 , PVD izvērtēt līdzšinējo pamatlīdzekļu aprites kārtību un

veikt pamatlīdzekļu iegādi atbilstoši to paredzētajam mērķim un

atbilstoši to nepieciešamībai.

Vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārtas

iegāde tika veikta saskaņā ar tiesību aktu 237 un tās ekspluatācija

atbilst normatīvo aktu prasībām?

Lai nodrošinātu ĀCM izplatīšanās ierobežošanas pasākumu

īstenošanu, 2014.gada 24.jūlijā saskaņā ar MK rīkojumu 238 tika atļauts

bez iepirkuma procedūras izsludināšanas iegādāties ĀCM izplatīšanās

ierobežošanas pasākumu īstenošanai mobilo dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu sadedzināšanas iekārtu par kopējo summu, kas

nepārsniedz 218 000 euro.

PVD 2014.gada 23.jūlijā ar ražotāju vienojās par iekārtas iegādi, ko

apliecina ražotāja izrakstītais avansa rēķins par iekārtu “HURIKANE

1000 Diesel Static incinerator” 146 317 GBP (184 557 euro) apmērā,

kuru PVD samaksāja 2014.gada 1.augustā. Iekārtas kopējās izmaksas

PVD bija 223 314 euro, par 5 314 euro pārsniedzot noteikto iegādes

limitu.

Saskaņā ar ražotāja apliecinājumu 239 PVD iegādājās stacionāru

iekārtu, kas neatbilst MK rīkojumā 240 sniegtajai atļaujai PVD bez

iepirkuma procedūras izsludināšanas iegādāties ĀCM izplatīšanās

70


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ierobežošanas pasākumu īstenošanai mobilo dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu sadedzināšanas iekārtu.

Ražotājs iekārtu piegādāja 2014.gada 7.augustā, un ražotāja inženieris

nodeva to ekspluatācijā 2014.gada 14.augustā.

PVD iekārtu iegādājās no ražotāja nestandarta komplektācijā bez

degvielas tvertnes un uzglabāšanas konteinera.

Kaut gan iekārta bija bez degvielas tvertnes, PVD nodrošināja iekārtas

darbību laika posmā no 2014.gada 14.augusta līdz 2014.gada

27.augustam, iepērkot degvielu četras reizes 5 400 euro vērtībā. Tikai

2014.gada 28.augustā PVD iegādājās degvielas tvertni iekārtas

darbības nodrošināšanai.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 241 : “PVD iegādājās iekārtu

tādā komplektācijā, kādā tā bija pieejama. Pasūtot vēlamās

komplektācijas iekārtu, tā tiktu piegādāta tikai pēc 6 mēnešiem.

Situācijā, kad nebija iespējas utilizēt cūku sugas dzīvnieku līķus

un to blakusproduktus, šāda vilcināšanās nebija iespējama.”

VVD 2014.gada 20.augustā, veicot iekārtas apsekošanu, konstatēja tās

darbības faktu un 2014.gada 21.augusta vēstulē informēja PVD, ka šīs

iekārtas ekspluatācijai ir nepieciešams saņemt A, B vai C kategorijas

piesārņojošās darbības atļauju.

Savukārt 2014.gada 8.septembrī VVD saskaņoja ĀCM skarto

dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas

iekārtas darbību iepriekš norādītajā zemes īpašumā ārkārtējās

situācijas laika periodā.

Vienlaikus VVD vērsa PVD uzmanību uz radušos situāciju un

skaidroja, ka, plānojot sadedzināšanas iekārtas ekspluatāciju pēc

ārkārtējās situācijas termiņa beigām, operatoram būs jāizpilda likumā

“Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un likumā “Par piesārņojumu”

noteiktās prasības, saņemot attiecīgu piesārņojošas darbības atļauju.

VVD aicināja laikus plānot minētās iekārtas darbības vietu pēc

ārkārtējās situācijas termiņa beigām, kā arī laikus uzsākt

iepriekšminētajos likumos noteikto iesniegumu sagatavošanu, kuri ir

nepieciešami attiecīgās piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai, kā

arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai, lai nodrošinātu vides

aizsardzības prasību izpildi un nekavētu plānotās piesārņojošās

darbības veikšanu.

Ārkārtējā situācija beidzās 2015.gada 1.janvārī, bet PVD līdz

2015.gada 30.septembrim nebija izpildījis VVD prasības.

Saskaņā ar ZM sniegto informāciju 242 jautājums par dzīvnieku līķu un

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārtas

71


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

ekspluatāciju un nepieciešamo atļauju saņemšanu ir PVD un VARAM

pakļautības iestāžu kompetencē.

Ņemot vērā to, ka PVD nav saņēmis attiecīgu piesārņojošas

darbības atļauju sadedzināšanas iekārtas ekspluatācijai, pēc

ārkārtējās situācijas beigām iekārta tiek ekspluatēta

neievērojot likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un

“Par piesārņojumu” prasības.

Ieteikums:

ZM veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu dzīvnieku līķu un

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārtas

ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem 243 .

72


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Vai piešķirtā finansējuma izlietojums atbalstam novadu

pašvaldībām un medniekus pārstāvošām organizācijām

dzesētavu iegādei medību produkcijas uzglabāšanai ir

atbilstošs ziedojuma mērķim un tiesību aktu 244 prasībām?

Dzesētavu lietošanas modelis nebija pārdomāts, jo dzesētavas

pašvaldībās nodotas gala lietotājiem bezatlīdzības kārtībā,

pārkāpjot normatīvo aktu prasības.

ZM definētie kritēriji attiecībā uz iegādājamo dzesētavu

raksturlielumiem un to izvietojumu pašvaldību teritorijā bija

nepietiekami, kā rezultātā pašvaldības iegādājās dažādas ietilpības

dzesētavas, nenodrošinot vienmērīgu dzesētavu izvietojumu

pašvaldības teritorijā, un tika radīts risks, ka ne no visām

nomedītajām mežacūkām tiek paņemts analīžu materiāls.

Pašvaldības, saskaņā ar ZM

norādēm bezatlīdzības

lietošanā nododot dzesētavas

medību tiesību lietotājiem,

nav ievērojušas normatīvā

akta prasības un nav guvušas

vismaz 187 601 euro lielus

ienākumus.

Normatīvais akts 245 nosaka, ka publiskas personas mantu aizliegts

nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā,

izņemot gadījumus, kad atvasināta publiska persona savu mantu

nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai publiska persona

savu mantu nodod privātpersonai vai kapitālsabiedrībai tai deleģēto

valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai.

Normatīvais akts 246 nosaka, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var

deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā

normatīvajā aktā.

Normatīvais akts 247 nosaka, ka ārējais normatīvais akts ir Satversme,

likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie

noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības pamat

līgumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti.

Normatīvais akts 248 nosaka nomedīto mežacūku nodot PVD vai tās

liemeni uzglabāt līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

Lai nodrošinātu ĀCM un KCM ierobežošanas pasākumu īstenošanu,

LVM dāvina (ziedo) finanšu līdzekļus 249 , kas saskaņā ar ZM

rīkojumu 250 tiek izlietoti dzesētavu iegādei.

73


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Tiesību akts 251 nosaka, ka dzesētavas ietilpība piemērota divu līdz 10

nesadalītu pieaugušu mežacūku liemeņu uzglabāšanai vienlaikus,

vēlams uzkarinātā veidā, un dzesētavas temperatūras režīms ir no 0 o C

līdz +7 o C, lai līdz analīžu rezultātu saņemšanai nodrošinātu mežacūku

liemeņu saglabāšanu tādā kvalitātē, kas derīga lietošanai pārtikā.

Biedrība “Latvijas mednieku savienība” norāda 252 , ka minimālajam

dzesētavas augstumam, lai tā būtu piemērojama mežacūku

uzglabāšanai, jābūt ne mazākam par 170 centimetriem - ja dzīvnieku

uzglabā uzkarinātā veidā, tā ķermeņa garums pagarinās par 30-50

centimetriem 253 .

ZM norāda 254 , ka pašvaldību iegādātās dzesētavas par LVM

dāvinātajiem (ziedotajiem) finanšu līdzekļiem paredzēts nodot

lietošanā pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem medību

tiesību lietotājiem medību produkcijas uzglabāšanai, kā arī PVD

nodrošināšanai ar izmeklēšanai nepieciešamajiem paraugiem.

Pamatojoties uz ZM rīkojumu 255 , LVM dāvinātie (ziedotie) finanšu

līdzekļi 970 000 euro apmērā tika paredzēti dzesētavu iegādei, kuras

tiktu nodotas medību tiesību lietotājiem medību produkcijas

uzglabāšanai un PVD nodrošināšanai ar izmeklēšanai

nepieciešamajiem paraugiem, kā arī rīkojumā tika norādīts, kādiem

kritērijiem jāatbilst dzesētavām.

LAD tiek uzdots veikt minēto finanšu līdzekļu sadali starp

pašvaldībām.

ZM vēstulē 256 , kas adresēta Latvijas Pašvaldību savienībai, norāda, ka

ZM ar Latvijas Pašvaldību savienību ir vienojušās par to, ka

pašvaldības uzņemsies pienākumu par ziedojumā paredzētajiem

līdzekļiem iegādāties dzesētavas un tās nodot medību kolektīviem

bezatlīdzības lietošanā medību produkcijas uzglabāšanai.

Atbalsta saņemšanai pieteicās 105 novadu pašvaldības, no kurām

102 pašvaldības iegādājās dzesētavas par kopējo vērtību

961 533 euro 257 , tajā skaitā 930 211 euro ir LVM ziedojums,

atlikušo daļu sedza pašvaldības.

No 102 pašvaldībām revīzijas apjomā tika iekļautas 94 pašvaldības.

Revidenti konstatēja, ka visās 94 pašvaldībās iegādātās dzesētavas

890 498 euro vērtībā ir uzskaitītas aktīvu sastāvā un nodotas

bezatlīdzības lietošanā medību tiesību lietotājiem, izņemot vienu

dzesētavu, kura ir nodota lietošanā fiziskai personai.

Ņemot vērā to, ka medību tiesību lietotāji nav sabiedriskā

labuma organizācijas un valsts ar ārējo normatīvo aktu vai

74


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

līgumu, kas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, nav deleģējusi

privātpersonai, kapitālsabiedrībai medību produkcijas

uzglabāšanu un uzdevumu PVD nodrošināt ar izmeklēšanai

nepieciešamajiem paraugiem, ZM ir radījusi situāciju 258 , ka

pašvaldības, bezatlīdzības lietošanā nododot dzesētavas

medību tiesību lietotājiem, nav ievērojušas normatīvā akta 259

prasības. Ja pašvaldības būtu ievērojušas minēto normatīvo

aktu prasības, tad saskaņā ar revidentu aplēsēm 260 to

ieņēmumi palielinātos vismaz par 187 601 euro gadā.

Pašvaldība, nododot dzesētavu lietošanā fiziskai personai, kas

nav medību tiesību lietotāja, ir pārkāpusi normatīvā akta 261

prasības, kas nosaka, ka dzesētavas par LVM dāvinātajiem

(ziedotajiem) finanšu līdzekļiem paredzēts nodot lietošanā

pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem medību

tiesību lietotājiem medību produkcijas uzglabāšanai.

102 pašvaldības ir iegādājušās dzesētavas. Visas pašvaldības ir

ievērojušas ZM noteiktos divus kritērijus – ietilpības un temperatūras

prasības.

Analizējot izlasē iekļautās 95 pašvaldības, tika konstatēts, ka

pašvaldību pieeja gan attiecībā uz dzesētavu tehniskajiem

parametriem, gan uz medību iecirkņu nodrošinājumu ar dzesētavām ir

bijuši atšķirīga. Kā redzams 12.pielikumā, dzesētavu izmaksas ir

amplitūdā no 365 euro līdz 9 499 euro, kā arī iegādāto dzesētavu

skaits ir no vienas līdz 45 novadā.

95 pašvaldības ir nodrošinājušas savus novados esošos mednieku

iecirkņus ar dzesētavām šādā proporcijā:

• visus medību iecirkņus vai gandrīz visus, iegādājoties no 24 līdz

45 dzesētavām (saldētavām) – 3% pašvaldību;

• pusi vai vairāk nekā pusi medību iecirkņu, iegādājoties no 10 līdz

20 dzesētavām (saldētavām) – 16% pašvaldību;

• vienu līdz deviņiem medību iecirkņiem, iegādājoties no vienas

līdz deviņām dzesētavām – 81% pašvaldību.

Attiecībā uz dzesētavu izvietojumu, lai arī dzesētavas turētājam ir

pienākums ļaut bez maksas izmantot biedrībai nodoto dzesētavu arī

visiem pārējiem novada pašvaldības administratīvajā teritorijā

esošajiem medību tiesību lietotājiem (mednieku kolektīviem), nav

75


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

konsekvences pašvaldību realizētajā pieejā attiecībā uz dzesētavu

izvietojumu novadā, piemēram:

• Līvānu novadā – platība 621 km 2 , 1 dzesētava;

• Kocēnos - platība 497 km 2 , 5 dzesētavas;

• Krāslavā – 1077 km 2 , 45 dzesētavas (saldētavas).

Dzesētavu iegādes mērķis - nodrošināt ĀCM un KCM

ierobežošanas pasākumu īstenošanu – ir sasniegts daļēji, jo

tikai 3% pašvaldību ir nodrošinājuši novadā esošos medību

iecirkņus (medību tiesību lietotājus) ar dzesētavām

(saldētavām) un 16% pašvaldību vairāk nekā pusi novadā

esošo medību iecirkņu (medību tiesību lietotājus), līdz ar to

ZM, nenosakot pietiekamus uz dzesētavu iegādes mērķa

realizāciju vērstus kritērijus, ir radījusi situāciju, ka 81%

pašvaldību ir iegādājies dzesētavas, kas ir izvietojamas vienā

līdz deviņiem medību iecirkņiem (medību tiesību lietotājiem),

tādējādi radot risku, ka ne no visām nomedītajām mežacūkām

tiks paņemts analīžu materiāls.

Dzesētavu iegādes mērķis -

nodrošināt ĀCM un KCM

ierobežošanas pasākumu

īstenošanu – ir sasniegts

daļēji.

76


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Sniegtie ieteikumi

Nr.

p.k.

Valsts kontroles ieteikumi

Revidējamās vienības vadības atbilde

darbība

izpildes termiņš

1. ZM plānošanas dokumentos

paredzēt veicamos pasākumus

ĀCM un KCM ierobežošanai,

ievērojot to ietekmi uz

cūkkopības nozari, kā arī to

administrēšanas iespējas.

Izstrādājot ZM 2016.gada

plānu, iekļausim

pasākumus par jomas

aktuālajiem jautājumiem,

tai skaitā par ĀCM un

KCM.

2016.gada

1.aprīlis.

2. PVD pārskatīt akta par dzīvnieku

likvidēšanu saturu (formu),

iekļaujot tajā atzīmi par likvidēto

dzīvnieku svaru un utilizācijas

veidu.

PVD papildinās minēto

aktu, lai tajā būtu

iespējams norādīt

dzīvnieku likvidācijas

veidu un vietu.

2016.gada

30.aprīlis.

3. ZM izvērtēt iespēju pārskatīt

budžeta 70.06.00

apakšprogrammas plānošanu

atbilstoši

faktiskajiem

finansējuma mērķiem, ievērojot

budžeta plānošanas normatīvajos

aktos 262 noteikto kārtību.

ZM konsultējoties ar

Finanšu ministriju pārskatīs

budžeta 70.06.00

apakšprogrammas

plānošanu atbilstoši

faktiskajiem finansējuma

mērķiem.

2016.gada

30.decembris.

4. PVD pārskatīt piemaksu atbilstību

tiesību aktā 263 noteiktajiem

kritērijiem.

PVD nodrošinās piemaksu

atbilstību tiesību aktā 264

noteiktajiem kritērijiem.

2017. gada

30.decembris.

5. PVD pārskatīt iekšējo tiesību

aktu 265 , lai nodrošinātu tā

atbilstību tiesību aktā 266

noteiktajam.

PVD pārskatīs iekšējo

tiesību aktu 267 , lai tas

atbilstu tiesību aktā 268

noteiktajam.

2016.gada

30.decembris.

6. ZM sadarbībā ar PVD izvērtēt ZM sagatavojot budžeta 2016.gada

77


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Nr.

p.k.

Valsts kontroles ieteikumi

Revidējamās vienības vadības atbilde

darbība

izpildes termiņš

finanšu pieprasījuma pamatotību

atalgojuma palielinājumam 330

amata vietām 2016. un 2017.gadā

un veikt darbības, lai finansējums

šim mērķim tiktu plānots

atbilstoši faktiskajam amata

vietu 269 skaitam.

priekšlikumus, veiks

darbības, lai nodrošinātu,

ka finansējums PVD

darbinieku atalgojumam

tiek plānots atbilstoši

faktiskajam amatu vietu 270

skaitam.

30.decembris.

7. Lai tiktu ievērots labas

pārvaldības un līdzekļu taupīgas

un efektīvas izlietošanas

princips 271 , PVD pārskatīt

automobiļu aprites kārtību un

atbilstību sākotnējiem to iegādes

mērķiem, tai skaitā izvērtēt

turpmāku apvidus automobiļu

iegādes nepieciešamību

inspektoriem noteikto funkciju un

pienākumu

izpildes

nodrošināšanai, kā arī līdzšinējo

dienesta

automobiļu

ekspluatācijas kārtību, tos

izmantojot amatpersonu

(darbinieku) nokļūšanai no darba

vietas līdz stāvvietai, kas atrodas

pie dzīvesvietas, un atpakaļ.

PVD izvērtēs līdzšinējo

automobiļu aprites un

ekspluatācijas kārtību.

2016.gada

30.decembris.

8. Lai tiktu ievērots līdzekļu

taupīgas un efektīvas izlietošanas

princips 272 , PVD izvērtēt

līdzšinējo pamatlīdzekļu aprites

kārtību un veikt pamatlīdzekļu

iegādi atbilstoši to paredzētajam

mērķim un atbilstoši to

nepieciešamībai.

PVD izvērtēs līdzšinējo

pamatlīdzekļu aprites

kārtību.

2016.gada

30.decembris

9. ZM veikt nepieciešamās darbības, ZM sagatavos grozījumus 2016.gada

78


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Nr.

p.k.

Valsts kontroles ieteikumi

Revidējamās vienības vadības atbilde

darbība

izpildes termiņš

lai nodrošinātu dzīvnieku līķu un

dzīvnieku

izcelsmes

blakusproduktu sadedzināšanas

iekārtas ekspluatācijas atbilstību

normatīvajiem aktiem 273 .

vides aizsardzības jomas

normatīvajos aktos, kas

nodrošinātu to saskaņošanu

ar ES tiesību aktiem

dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu jomā,

tostarp attiecībā uz

blakusproduktu

sadedzināšanas iekārtu

darbību.

30.decembris.

79


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Ziņojumā izmantotie saīsinājumi

ĀCM – Āfrikas cūku mēris

BIOR – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais

institūts “BIOR”

EK – Eiropas Komisija

ES – Eiropas Savienība

KCM – Klasiskais cūku mēris

LAD – Lauku atbalsta dienests

LDC - Lauksaimniecības datu centrs

LVM – Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”

MK – Ministru kabinets

PDVO - Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (World

Organisation for Animal Health (OIE))

PLO – Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija

(Food and Agriculture Organization of the United Nations)

PVD – Pārtikas un veterinārais dienests

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VMD – Valsts meža dienests

VVD – Valsts vides dienests

VSAOI - darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas

ZM – Zemkopības ministrija

80


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Revīzijas vispārējs raksturojums

Revīzijas mērķis

Revīzijas mērķis bija iegūt pārliecību:

• vai PVD darbība, īstenojot ĀCM un KCM izplatīšanās

ierobežošanas pasākumus, ir bijusi efektīva;

• vai ĀCM un KCM ierobežošanai piešķirtais finansējums, tai

skaitā LVM piešķirtais ziedojums, ir izlietots pamatoti un

lietderīgi;

• vai LAD pamatoti, atbilstoši tiesību aktu prasībām ir izmaksājis

kompensācijas:

o dzīvnieku īpašniekiem, kas nespēj īstenot bioloģiskās

drošības pasākumus novietnēs;

o dzīvnieku īpašniekiem, kuriem Āfrikas cūku mēra

ierobežojumu dēļ ir radušies tirdzniecības traucējumi;

• vai LAD atbilstoši ziedojuma mērķim un tiesību aktu prasībām ir

veicis atbalstu novadu pašvaldībām un medniekus pārstāvošām

organizācijām:

o dzesētavu iegādei medību produkcijas uzglabāšanai;

o informatīvo pasākumu nodrošināšanai;

• vai ZM kā par jomu atbildīgā iestāde ir veikusi nepieciešamos

pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu slimību ierobežošanu, un

pienācīgu slimību ierobežošanā iesaistīto iestāžu darbības

uzraudzību.

Revīzijas mērķis –

pārliecināties, vai Āfrikas

cūku mēra un klasiskā cūku

mēra ierobežošanai

piešķirtais finansējums ir

izmantots pamatoti un

lietderīgi.

Revīzijas apjoms

Revīzija ir veikta saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem

starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Revīzija ir plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību par

revīzijas mērķī noteiktajiem jautājumiem.

Revīzija ir veikta par laiku no 2012.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

30.jūnijam. Pilnīgai priekšstata iegūšanai par dažiem jautājumiem

informācija tika apkopota arī par laiku ārpus minētā posma.

Revīzijas apjomā iekļautās iestādes ir ZM, LAD un PVD,

kompensāciju un finansējuma saņēmēji.

Revīzijas laikā ir izvērtēti veiktie pasākumi, skatīti dokumenti,

pārbaudītas kompensāciju un atbalstu izmaksu lietas, lai pārliecinātos:

81


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

• par PVD darbības efektivitāti un lietderību, īstenojot ĀCM un

KCM izplatīšanās ierobežošanas pasākumus;

• par ĀCM un KCM ierobežošanai piešķirtā finansējuma, tajā skaitā

LVM ziedojuma, piešķiršanu un izlietojuma pamatotību;

• par LAD veikto kompensāciju izmaksu pamatotību un atbilstību

tiesību aktu 274 prasībām;

• par LAD veiktā finansējuma atbalstu novadu pašvaldībām un

medniekus pārstāvošām organizācijām dzesētavu iegādei medību

produkcijas uzglabāšanai un sabiedrības informēšanai

administrēšanas atbilstību tiesību aktu 275 prasībām;

• par ZM kā par jomu atbildīgās iestādes veiktajiem

nepieciešamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu savlaicīgu ĀCM

un KCM ierobežošanu.

ZM un tās padotībā esošās

institūcijas ir atbildīgas par

normatīvo aktu ievērošanu

un revidentiem sniegtās

informācijas patiesumu.

Revīzijā netika vērtētas VID un Valsts robežsardzes veiktās darbības

robežšķērsošanas vietās.

Tā kā revidējamais laika posms ietvēra Latvijas Republikas nacionālās

valūtas – lata nomaiņu uz euro, tad revīzijas ziņojumā visas skaitliskās

vērtības ir izteiktas euro, piemērojot valūtas kursu – viens euro ir

0,702804 lati.

Revīzijas juridiskais pamatojums

Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2.pantu, Valsts kontroles

2015.gada darba plānu un Ceturtā revīzijas departamenta 2015.gada

18.maija revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-20/2015 (ar 2015.gada

3.jūlija revīzijas uzdevuma grozījumiem Nr.2.4.1-20/2015- gr-

03.07.2015) ir noteikta lietderības revīzija “Āfrikas un klasiskā cūku

mēra apkarošanai piešķirtā finansējuma izlietojuma izvērtējums”.

Revīziju uzdots veikt revīzijas grupas vadītājam valsts revidentam

Kristapam Ģermanim, vecākajai valsts revidentei Inetai Rancānei un

valsts revidentei Lindai Brākmanei. Par revīzijas norisi ir atbildīga

Ceturtā revīzijas departamenta direktore Ilonda Stepanova un sektora

vadītājs Uldis Kalniņš.

Ceturtā revīzijas

departamenta

2015.gada 18.maija revīzijas

uzdevums Nr.2.4.1-20/2015

Valsts kontroles atbildība

Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu,

kas pamatojas uz revīzijā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un

ticamiem revīzijas pierādījumiem.

82


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Revidējamās jomas atbildība

ZM un tās padotībā esošās institūcijas ir atbildīgas par normatīvo aktu

ievērošanu un revidentiem sniegtās informācijas patiesumu.

Revīzijas grupas vadītājs

valsts revidents

Vecākā valsts revidente

Valsts revidente

K.Ģermanis

I.Rancāne

L. Brākmane

83


V A I Ā F R I K A S C Ū K U M Ē R A U N K L A S I S K Ā

C Ū K U M Ē R A A P K A R O Š A N A I P A R E D Z Ē T Ā

N A U D A I R I Z L I E T O T A M Ē R Ķ I M ?

Pielikumi

84


1.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-20/2015. ĀCM izplatība Latvijā

1.attēls. ĀCM ārkārtas situācijas izsludināšana Latvijas teritorijā

Parametrs viens

Parametrs divi

Parametrs trīs

Parametrs četri

Attēlā izmantoti PVD dati.

2.attēls. ĀCM izplatība Latvijas teritorijā

Attēlā izmantoti PVD dati.

85


2.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-20/2015.

ĀCM dinamika Latvijas teritorijā

Gads

Mēnesis

Cūkas

Āfrikas cūku mēra ziņojumu un gadījumu skaits periodā no 26.06.2014. līdz 30.06.2015.

2014 2015

Jūnijs Jūljs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris 2014

Janvāris Februāris Marts

Aprīlis

Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža Mājas Meža

Maijs

Mājas Meža

Jūnijs

Mājas Meža

Kopā par

2015.gada

Mājas Meža

Kopā par periodu

Mājas Meža

Tips Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad Ziņ Gad

Latgale

Kraslava 1 3 1 2 8 13 7 13 5 17 6 9 1 1 1 1 3 7 14 33 19 33 2 2 2 2 1 3 1 1 1 1 1 1 0 0 8 10 14 33 27 43

Dagdas 2 5 5 6 14 16 6 14 2 2 2 2 2 2 1 2 2 4 11 20 25 33 1 1 1 1 0 0 2 2 11 20 27 35

Cibla 1 1 0 0 1 1 3 5 1 1 0 0 4 6 0 0 5 7

Daugavpils 5 7 4 7 3 3 1 1 0 0 13 18 3 3 1 1 1 11 5 8 1 11 9 12 1 11 22 30

Ludza 1 2 3 3 0 0 4 5 1 2 2 2 1 1 0 0 4 5 0 0 8 10

Rezekne 2 3 0 0 2 3 1 1 2 2 1 2 0 0 4 5 0 0 6 8

Krustpils 1 5 0 0 1 5 0 0 0 0 0 0 1 5

Aglona 0 0 0 0 1 1 0 0 1 1 0 0 1 1

Kārasava 1 1 0 0 1 1 0 0 1 1

Varakļāni 1 1 0 0 1 1 0 0 1 1

Kopā Latgale 1 3 3 7 13 19 21 29 11 31 17 24 0 0 7 10 0 0 10 14 0 0 2 3 0 0 5 11 25 53 65 98 0 0 6 9 0 0 8 8 0 0 4 6 0 0 2 2 0 0 3 4 1 11 11 14 1 11 34 43 26 64 99 141

Vidzeme

Valka 4 7 2 3 2 2 3 5 1 6 4 4 3 6 7 15 12 18 2 2 4 6 2 2 1 1 1 1 0 0 10 12 7 15 22 30

Madona 3 5 1 1 1 1 1 1 0 0 6 8 1 1 2 3 1 3 2 2 5 5 0 0 11 14 0 0 17 22

Burtnieki 12 14 8 18 3 3 7 16 0 0 30 51 4 16 8 19 11 48 11 16 18 42 16 32 0 0 68 173 0 0 98 224

Strenci 1 1 6 8 4 4 7 13 6 13 0 0 24 39 1 1 2 2 4 5 0 0 7 8 0 0 31 47

Aluksne 1 1 0 0 1 1 1 2 0 0 1 2 0 0 2 3

Naukseni 1 1 1 1 0 0 2 2 2 2 2 4 1 1 3 3 3 6 0 0 11 16 0 0 13 18

Rūjiena 1 1 2 2 0 0 3 3 0 0 3 3

Koceni 0 0 0 0 1 1 2 2 3 4 0 0 6 7 0 0 6 7

Beverīnas 1 1 0 0 1 1 0 0 1 1

Ape 1 1 0 0 1 1 0 0 1 1

Kopā

Vidzeme 0 0 0 0 4 7 2 3 2 2 7 11 1 6 23 27 0 0 12 22 0 0 13 19 0 0 18 37 7 15 75 119 0 0 10 22 0 0 12 26 0 0 15 54 0 0 16 23 0 0 29 53 0 0 37 59 0 0 119 237 7 15 194 356

Pieriga

Limbazi 2 6 1 1 3 3 6 6 0 0 12 16 0 0 12 16

Kopā Pieriga 0 0 0 0 0 0 0 0

Kopā Latvija 1 3 3 7 17 26 23 32 13 33 24 35 1 6 30 37 0 0 22 36 0 0 15 22 0 0 23 48 32 68 140 217 0 0 16 31 0 0 20 34 0 0 21 66 0 0 19 26 0 0 35 60 1 11 54 79 1 11 165 296 33 79 305 513

Saīsinājumi:

Ziņ - saņemta informācija par vietu, kur konstatēta ĀCM infekcija

Gad - Inficēto cūku skaits

86


3.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-20/2015.

ĀCM apkarošanā iesaistītās iestādes un to galvenās funkcijas saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumu Nr.322 “Par ārkārtējās

situācijas izsludināšanu”

87


4.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-20/2015.

Piešķirtais un izlietotais finansējums ĀCM un KCM uzraudzībai un apkarošanai 2012. - 2015. 1.cet. (euro)

Finanšu

līdzekļi

(iestādes

iesniegtie)

2012.gads 2013.gads 2014.gads

2015.gada

1. ceturksnis

Kopā

ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM

Kopā visām iesaistītām iestādēm

Piešķirts 2 361 284 027 791 518 1 632 499 9 064 554 1 027 631 966 084 159 749 10 824 517 3 103 906

Izlietots 2 266 293 280 490 827 1 257 922 7 095 655 960 038 930 442 140 947 8 519 190 2 652 187

Starpība

piešķirtais

izlietotais

95 -9 253 300 691 374 577 1 968 899 67 593 35 642 18 802 2 305 327 451 719

88


5.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-20/2015.

PVD piešķirtais un izlietotais finansējums ĀCM un KCM uzraudzībai un apkarošanai 2012. - 2015. 1.cet. (euro)

Budžeta programmas / Budžeta programmas /

Iestāde

apakšprogrammas kods apakšprogrammas nosaukums

Finanšu

līdzekļi

(iestādes

iesniegtie)

2012.gads

2013.gads

2014.gads

2015.gada

1. ceturksnis

Kopā

ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM

20.01.00

70.06.00

Pārtikas drošības un

veterinārmedicīnas valsts

uzraudzība un kontrole

Cūku mēra apkarošanas un

uzraudzības programma no

Izdevumi citu Eiropas Savienības

politiku instrumentu projektu un

pasākumu īstenošanai

PVD

PVD

Piešķirts

Izlietots 8 294 982

Piešķirts 740 337 778 402 3 269 480 627 411 437 018 89 654

Izlietots 457 716 511 028 1 904 213 559 818 393 968 69 528

0 0

0 9 276

4 446 835 1 495 467

2 755 897 1 140 374

99.00.00

Cūku mēra uzraudzības pasākumi

no Līdzekļiem neparedzētiem

gadījumiem

KOPĀ PVD

PVD

Piešķirts 61 976 199 316 461 183

461 183 261 292

Izlietots 61 976 197 065 292 394

292 394 259 041

Piešķirts - 61 976 740 337 977 718 3 730 663 627 411 437 018 89 654 4 908 018 1 756 759

Izlietots - 70 270 457 716 709 075 2 196 607 559 818 393 968 69 528 3 048 291 1 408 691

89


6.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-20/2015.

LAD piešķirtais un izlietotais finansējums ĀCM un KCM uzraudzībai un apkarošanai 2012. - 2015. 1.cet. (euro)

Budžeta programmas / Budžeta programmas /

Iestāde

apakšprogrammas kods apakšprogrammas nosaukums

99.00.00

LVM Ziedojums

Kompensāciju izmaksai no

Līdzekļiem neparedzētiem

gadījumiem

Dzesētavu iegāde un informēšanas

pakalpojumi

LAD

LAD

Finanšu

līdzekļi

(iestādes

iesniegtie)

2012.gads

2013.gads

ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM

Piešķirts 1 400 2 016 595 347 135 2 363 730 1 400

Izlietots 1 400 1 959 660 347 135

Piešķirts 1 000 000

Izlietots 960 211

2014.gads

2015.gada

1. ceturksnis

2 306 795 1 400

1 000 000 0

960 211 0

Piešķirts 0 0 0 1400 3016595 0 347135 0 3363730 1400

KOPĀ LAD

Izlietots 0 0 0 1400 2919871 0 347135 0 3267006 1400

Kopā

90


7.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-20/2015.

BIOR piešķirtais un izlietotais finansējums ĀCM un KCM uzraudzībai un apkarošanai 2012. - 2015. 1.cet. (euro)

Budžeta programmas / Budžeta programmas /

Iestāde

apakšprogrammas kods apakšprogrammas nosaukums

20.02.00 BIOR analīzēm no pamatbudžeta BIOR

Finanšu

līdzekļi

(iestādes

iesniegtie)

2012.gads

2013.gads

2014.gads

2015.gada

1. ceturksnis

ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM

Piešķirts 2 361 15 614 4 653 7 014 15 614

Izlietots 2 266 16 573 1 286 3 552 16 573

Kopā

70.06.00

BIOR analīzēm no Izdevumi citu

Eiropas Savienības politiku

instrumentu projektu un pasākumu

īstenošanai

BIOR

Piešķirts 46 528 439 397 1 128 118 400 220 84 435 70 095 1 259 081 909 711

Izlietots 31 825 333 463 789 999 400 220 91 843 71 419 913 667 805 102

99.00.00

BIOR analīzēm no Līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem

BIOR

Piešķirts 172 954 213 984 386 938

Izlietots 172 954 213 984 386 938

Piešķirts 2 361 188 568 51 181 653 381 1 128 118 400 220 84 435 70 095 1 266 095 1 312 264

KOPĀ BIOR

Izlietots 2 266 189 527 33 111 547 447 789 999 400 220 91 843 71 419 917 219 1 208 613

91


8.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-20/2015.

Pārējām iestādēm piešķirtais un izlietotais finansējums ĀCM un KCM uzraudzībai un apkarošanai 2012. – 2015. (euro)

Budžeta programmas / Budžeta programmas /

Ministrija

apakšprogrammas kods apakšprogrammas nosaukums

33.00.00 ĀCM profilakses pasākumi

robežšķēršošanas vietās (VID)

ĀCM profilakses pasākumu

īstenošanai robežšķērsošanas

99.00.00

vietās uz Latvijas ārējās

robežas(VID)

KCM uzraudzības pasākumus

99.00.00 mājas cūku un mežacūku

populācijā (Valsts policijai)

ĀCM profilakses pasākumu

īstenošanai robežšķērsošanas

99.00.00

vietās uz Latvijas ārējās robežas

(Valsts roežsardzei)

FM

FM

IEM

IEM

Finanšu

līdzekļi

Piešķirts/

Izlietots

Piešķirts/

Izlietots

Piešķirts/

Izlietots

Piešķirts/

Izlietots

2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads Kopā

ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM ĀCM KCM

72 398

72 398 0

839 080

839 080 0

33 483

0 33 483

52 686

52 686 0

99.00.00

Faktiski veikto izdevumu

kompensācija ĀCM apkarošanas

pasākumu laikā (Valsts policijai,

Valsts robežsardzei)

IEM

Piešķirts/

Izlietots

143 303

143 303 0

99.00.00

99.00.00

Faktiski veikto izdevumu

kompensācija ĀCM apkarošanas

pasākumu laikā (Pašvaldības)

Faktiski veikto izdevumu

kompensācija ĀCM apkarošanas

pasākumu laikā (Valsts meža

dienests)

VARAM

ZM

Piešķirts/

Izlietots

Piešķirts/

Izlietots

Piešķirts/

KOPĀ PĀRĒJĀS IESTĀDES

Izlietots

76 722 25 098

101 820 0

77 387

77 387 0

0 33 483 0 0 1 189 178 0 97 496 0 1 286 674 33 483

92


9.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-

20/2015.

Kompensāciju par nokautajiem cūku sugas dzīvniekiem izmaksu

shēmas

Kompensāciju piešķiršanas shēma par zaudējumiem, kas

radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas

slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā

Dzīvnieku īpašnieks vai

turētājs

PVD

LAD

Dzīvnieku īpašnieks vai

turētājs un amatpersona,

kuras uzraudzībā atrodas

kautuve, iesniedz informāciju

par darbību izpildi

PVD inspektors vai PVD pilnvarots

veterinārārsts sastāda aktu par

piespiedu kārtā nokautiem vai

iznīcinātiem dzīvniekiem, iznīcinātiem

kautķermeņiem u.c., kā arī iznīcināto

inventāru. Aktā norāda: „samazināt

izmaksājamās kompensācijas apmēru”

vai „nesamazināt izmaksājamās

kompensācijas apmēru” sask. ar

vērtēšanas kritērijiem

Inspektors 3 d.d.laikā nosūta akta

kopiju uz LAD

LAD izvērtē cik % apmērā izmaksājama

kompensācija, un pieņem attiecīgu

lēmumu. Ja lēmums ir par

kompensācijas samazinājumu, tad

ievēro samazinātās normas

Dzīvnieku īpašnieks 10

d.d.laikā pēc akta

saņemšanas iesniedz LAD

dokumentus

Dzīvnieku īpašnieks saņem

kompensāciju

Ja novietnē ir konstatēts ĀCM ap

infekcijas skarto novietni nosaka

aizsardzības zonu vismaz 3 km

rādiusā un uzraudzības zonu vismaz

10 km rādiusā.

Cūkas no aizsardzības zonā esošas

novietnes nav atļauts pārvietot

vismaz 40 dienas pēc dezinfekcijas.

LAD 10 d.d. laikā izvērtē aktu un

dzīvnieku īpašnieka iesniegtos

dokumentus un LAD:

1. rakstiski paziņo īpašniekam par

pieņemto lēmumu;

2. 3 d.d.laikā pēc lēmuma pieņemšanas

iesniedz ZM pieprasījumu par

nepieciešamā finansējuma apmēru;

2.4. 90 dienu laikā pēc dzīvnieku

īpašnieka iesnieguma iesniegšanas,

izmaksā kompensāciju.

93


Kompensāciju piešķiršanas shēma par veseliem

piespiedu kārtā nokautiem cūku sugas dzīvniekiem, kuru

īpašnieki nav varējuši ievērot biodrošības pasākumus, vai

tiem radušies tirdzniecības traucējumi

Dzīvnieku īpašnieks vai

turētājs

PVD

LAD

Pirms dzīvnieku nokaušanas

īpašnieks informē PVD

inspektoru vai pilnvaroto

veterinārārstu.

Dzīvnieku īpašnieks:

- paraksta apņemšanos gadu neturēt

savā dzīvnieku novietnē cūkas sugas

dzīvniekus (ja nespēj nodrošināt

biodrošību);

- aizpilda iesniegumu zaudējumu

saņemšanai;

- aizpilda LAD reģistrācijas veidlapu

Klientu reģistra datu bāzei, ja nav jau

reģistrēts;

- ja kompensācija par tirdzniecības

traucējumiem, iesniedz apliecinājumu.

Dokumentus nodod PVD inspektoram

vai pilnvarotajam veterinārārstam, kurš

piedalījās dzīvnieku pirmskaušanas un

pēc kaušanas novērtēšanā

Dzīvnieku īpašnieks:

- ja nespēj nodrošināt biodrošību -

gadu netur savā dzīvnieku novietnē

cūkas sugas dzīvniekus;

- ja kompensācija par tirdzniecības

traucējumiem - nav paredzēti rīcības

ierobežojumi

PVD inspektors vai pilnvarotais

veterinārārsts:

- pārbauda cūku veselības stāvokli, ja

nepieciešams paņem asins paraugu

(laboratoriskos izmeklējumus sedz ZM

no kārtējā gada budžeta),

- veic dzīvnieka pirmkaušanas

aspskati (ja izmeklēti asins paraugi, -

pēc analīžu saņemšanas;

- nosaka kaušanas vietu,

- pēc dzīvnieka nokaušanas veic

liemeņa veterārsanitāro ekspertīzi.

Inspektors nosūta akta kopiju uz LAD

LAD izmaksā kompensāciju

Kompensācijas apmērs:

Sivēnmāte, kuilis 170 euro

Nobarojama cūka un vaislas jauncūka

120 euro

Piena sivēns 35 euro

94


10.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-

20/2015.

4.pielikums PVD procedūrai KR 09.P.012/F. Versija 01.

95


11.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-

20/2015.

ZM ĀCM un KCM ierobežošanai un apkarošanai piešķirtie, izlietotie

un deklarētie EK finanšu līdzekļi, lai saņemtu EK līdzfinansējumu par

2013. un 2014.gadu (euro)

2013.gads

2014.gads

KCM ĀCM KCM ĀCM

70.06.00 plāns Kopā 1 217 799 786 865 1 027 631 4 397 598

PVD 778 402 740 337 627 411 3 269 480

BIOR 439 397 46 528 400 220 1 128 118

70.06.00 izpilde Kopā 844 491 489 541 960 038 2 694 212

PVD 511 028 457 716 559 818 1 904 213

BIOR 333 463 31 825 400 220 789 999

99.00.00 plāns Kopā: 413 300 0 0 2 477 778

PVD 199316 0 0 461 183

BIOR 213 984 0 0 0

LAD 0 0 0 2 016 595

99.00.00 izpilde Kopā: 411 049 0 0 2 252 054

PVD 197 065 0 0 292 394

BIOR 213 984 0 0 0

LAD 0 0 0 1 959 660

PLĀNS KOPĀ: 1 631 099 786 865 1 027 631 6 875 376

IZPILDE KOPĀ: 1 255 540 489 541 960 038 4 946 266

Iesniegts pieprasījums EK (deklarēts) 508 706 52 275 318 283 1 175 857

Plānots Plānots

EK atmaksa valsts pamatbudžetā 297 515 36 509 159 142 573 527

EK deklarētais pret izpildi kopā % 41% 11% 33% 24%

EK atmaksa valsts pamatbudžetā pret

izpilde kopā %

24% 7% 17% 12%

96


12.pielikums revīzijas ziņojuma projektam revīzijas lietā Nr.5.1-2-

20/2015.

Informācija par iegādātajām saldētavām

Pašvaldība

Līvānu

novada

Durbes

novada

Garkalnes

novada

Vārkavas

novada

Skrunda

novada

Iegādāto

dzesētavu

skaits

Iegādātās

dzesētavas marka

Vienas

dzesētavas

cena (EUR)

Kritēriji

Ietilpība (2-10

nesadalīti

mežacūku

liemeņi

vienlaikus)

1 Viessmann WL80 9499 Vienlaikus var

ievietot 5

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

1 FRI-202021

DESMON

1 Balling Thyssen

Krupp

1 Saldēšanas

iekārtas un

siltumizolācijas

saldēšanas kamera

2 Balling Thyssen

Krupp

4933 Vienlaikus var

ievietot 10

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

4659 Vienlaikus var

ievietot 6

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

4431 Vienlaikus var

ievietot 10

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

4344 Vienlaikus var

ievietot 6

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

Jaunpiebalgas 1 Incold 3872

novada

Alojas novada 3 Landig LU 10 000 3170 Vienlaikus var

ievietot 4

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

Salacgrīvas

novada

3 LAB Sani Desmon 2225 Vienlaikus var

ievietot 4

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

Temperatūra 0

līdz +7 C 0

-5 līdz +20 C 0

-2 līdz +8 C 0

-1 līdz +4 C 0

-10 līdz +5 C 0

-1 līdz +4 C 0

0 līdz +15 C 0

-2 līdz +15 C 0

97


Pašvaldība

Jelgavas

novada

Engures

novada

Iegādāto

dzesētavu

skaits

Iegādātās

dzesētavas marka

Vienas

dzesētavas

cena (EUR)

Kritēriji

Ietilpība (2-10

nesadalīti

mežacūku

liemeņi

vienlaikus)

7 Landig LU 10 000 2322 Vienlaikus var

ievietot 4

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

2 Landig LU 9000 1728 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

Preiļu novada 4 Landig LU 9000 1367 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

Gulbenes

novada

Cesvaines /

Auces novadu

Stopiņu

novada

Kārsavas

novada

Baltinavas

novada

Lielvārdes

novada

20 Landig LU 9000

Premium

1321 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

2 / 6 Liebherr GKv6410 1331 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

1 Aukstumskapis

SG9030

826 Vienlaikus var

ievietot 3

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

14 Liebherr GT 6122 600 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

4 Liebherr GT 4932

un 6122

6 Liebherr GT 4932

un 6122

580 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

578 Vienlaikus var

ievietot 2

Temperatūra 0

līdz +7 C 0

0 līdz +15 C 0

-2 līdz +16 C 0

-5 līdz +16 C 0

0 līdz +7 C 0

+1 līdz +15 C 0

+2 līdz +8 C 0

0 līdz +4 C 0

0 līdz +4 C 0

0 līdz +4 C 0

98


Pašvaldība

Pārgaujas

novada

Mazsalacas

novada

Krāslavas

novada

Iegādāto

dzesētavu

skaits

Iegādātās

dzesētavas marka

16 Liebherr GT 4932

un 6122

12 Zanussi ZFC

51400WA

45 Electrolux EC-

5231AOW

Balvu novada 41 Electrolux EC-

5231AOW

Vienas

dzesētavas

cena (EUR)

Kritēriji

Ietilpība (2-10

nesadalīti

mežacūku

liemeņi

vienlaikus)

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

566 276 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

393 Vienlaikus var

ievietot 1

pieaugušu

nesadalītu

Temperatūra 0

līdz +7 C 0

0 līdz +4 C 0

liemeni 277 0 līdz +7 C 0

370 278 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

365 279 Vienlaikus var

ievietot 2

pieaugušus

nesadalītus

liemeņus

0 līdz -18 C 0

0 līdz -18 C 0

99


Atsauču rādītājs

1 Eiropas Komisijas 2014.gada 9.oktobra Īstenošanas lēmuma Nr.2014/709/ES

2015.gada 18.decembra grozījumu Nr.2015/2433 16a.panta 7.punkts.

2 No minētajiem 13,9 miljoniem euro 10,8 miljoni euro ir piešķirti ĀCM

apkarošanai, 3,1 miljons euro piešķirti KCM apkarošanai.

3 Eiropas Komisijas 2014.gada 27.marta Īstenošanas lēmuma Nr.2014/178/ES

preambulas 4., 13., 8.punkts (lēmums atcelts ar 2014.gada 9.oktobri) un Eiropas

Komisijas 2014.gada 9.oktobra Īstenošanas lēmuma Nr.2014/709/ES preambulas

3., 8.punkts.

4 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam), Ministru kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojums Nr.359

“Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra ierobežošanai”.

5

ZM izmaksātās kompensācijas par tirdzniecības traucējumiem –

1 502 315 euro.

6 Piemaksu aprēķinā papildus mēnešalgai iekļaujot arī piemaksas par virsstundu

darbu un piemaksas par svētku dienām, saskaņā ar revidentu aplēsi neatbilstoši

normatīvā akta prasībām PVD ir izmaksātas piemaksas vismaz 25 717 euro

apmērā.

7 PVD 5 auto KIA CEED SW, no kuriem 2 (PVD CA) nav lietoti atbilstoši

mērķim, - 27 791 euro; PVD 20 datori, no kuriem 9 uz 2015.gada 30.jūniju

atrodas noliktavā, - 7 578 euro; PVD 21 planšetdators, no kuriem 10 uz

2015.gada 30.jūniju atrodas noliktavā, - 4 077 euro; PVD viena Toyota Hilux

pielietojums neatbilstoši mērķim - 27 784 euro (daļēji); PVD, 14 KIA Sportage

apvidus auto vietā iegādājoties 14 KIA CEED SW, tiktu ieekonomēts 99 313

euro, kopā 166 544 euro.

8 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam).

9 Aprēķinā pieņemts, ka 6608 nokautās cūkas, kuras tika realizētas tirgū, bija

nobarojamās, un, tā kā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojuma

Nr.359 “Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai”

6.punktu, kompensācija par nobarojamu cūku un vaislas jauncūku ir 120 euro,

tad kompensācijā tika saņemti 792 960 euro (120*6608).

10 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei

11 Iestādes iesniegtie dati no 2015.gada 4.jūnija par piešķirto un izlietoto

programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” un apakšprogrammā

“Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu

īstenošanai”

12

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

13

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

14

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

15 2014.gada 15.decembra PVD sēdes protokols 30-2014

100


16 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

pirmā daļa un divpadsmitā daļā.

17 2014.gada 17.jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr.359 “Par pasākumiem

ĀCM izplatīšanās ierobežošanai” 12.punkts (Ministru kabineta 2014.gada

24.jūlija rīkojuma Nr.376 redakcija, kas grozīta ar Ministru kabineta 2014.gada

20.augusta rīkojumu Nr.432; Ministru kabineta 2014.gada 3.septembra rīkojumu

Nr.469).

18 Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas

likuma 5.panta pirmā daļa.

19 Ministru kabineta 2014.gada 24.jūlija rīkojuma Nr.376 “Grozījumi Ministru

kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.359 ”Par pasākumiem Āfrikas cūku

mēra izplatīšanās ierobežošanai””12.punkts.

20 VVD 2014.gada 8.septembra vēstule Nr. 2.5-19/2006.

21

Padomes 2009.gada 25.maija Lēmums 2009/470/EK par izdevumiem

veterinārijas jomā.

23 http://www.oie.int/wahis_2/public/wahid.php/Diseaseinformation/Diseasedistri

butionmap?disease_type_hidden=0&disease_id_hidden=13&selected_disease_n

ame_hidden=Classical+swine+fever+%28-+-

%29+&disease_type=0&disease_id_terrestrial=13&species_t=0&disease_id_aqu

atic=-

999&species_a=0&sta_method=semesterly&selected_start_year=2015&selected

_report_period=1&selected_start_month=1, resurss skatīts 2015.gada

23.decembrī.

24 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei

25 2011.gada 11.janvāra Ministru kabineta sēdes prot. Nr.3, 38.§.

26 2011.gada 7.janvāra ”Informatīvais ziņojums par veiktajiem piesardzības

pasākumiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai ar Āfrikas cūku mēri”.

27 2015.gada 6.novembra dati no Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapas

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma statistika Latvijā.

28 Zemkopības ministrijas 2016.gada 12.janvāra e-pasts.

29 Zemkopības ministrijas 2016.gada 12.janvāra e-pasts.

30

Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa

(http://www.oie.int/index.php?id=169&L=0&htmfile=chapitre_asf.htm)

15.1.3.panta 2.punkts, resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

31 Pēc Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstulē Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei, sniegtās informācijas, saskaņā ar 2015.gada 30.novembra –

1.decembra EK Pastāvīgās komitejas dzīvnieku veselības, labturības, kontroles

un importa nosacījumu sekcijas sanāksmē pieņemtajiem grozījumiem EK

ieviešanas lēmumā Nr.2014/709/ES, lēmuma ieviešanas laiks pagarināts līdz

2019.gada 31.decembrim.

32 Likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” paskaidrojumi.

33 Likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” paskaidrojumi.

34

http://ec.europa.eu/eurostat/web/agriculture/data/main-tables (2015.gada

18.jūnijs), resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

35

http://www.db.lv/razosana/cukaudzetaju-zaudejumi-acm-del-sasniegusi-8-1-

miljonu-eiro-ludz-eiropas-atbalstu-437592, resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

36

http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/metodologija/galas-iepirkums-unvideja-cena-38204.html,

resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

37 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei

101


38

Saskaņā ar 2014.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.410

“Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumos Nr.621

"Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām"

39 Dzīvnieku skaita izmaiņas LDC publicētajā laika periodā no 2014.gada 1.jūlija

līdz 2015.gada 1.janvārim, http://pub.ldc.gov.lv/pub_stat.php?lang=lv, resurss

apskatīts 23.12.2015.

40 Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.245 ”Zemkopības

ministrijas nolikums” 1., 4. un 5.punkts.

41 Pārtikas un veterinārā dienesta 2011.gada 6.janvāra rīkojums Nr.5 ”Āfrikas

cūku mēra apkarošanas instrukcija”.

42

Lauku atbalsta dienesta likuma 3.panta pirmā daļa.

43 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 1., 3., 10. 1 , 10. 2

(spēkā līdz 2015.gada 1.jūlijam) un 10. 4 ,10. 5 punkts (spēkā līdz 2014.gada

5.novembrim). Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.177

”Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par

zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas

slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā”.

44 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 10. 4 un 10. 5 punkts

(spēkā līdz 2014.gada 5.novembrim).

45 Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.177 ”Kārtība, kādā piešķir

un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies

valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas

uzliesmojuma laikā”.

46 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 9.augusta rīkojumu Nr.369 “Par

Valsts civilās aizsardzības plānu” (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3736,

resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī).

47 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam), Ministru kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojums Nr.359

”Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai”, kā arī iekšējie

tiesību akti.

48 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”.

49

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

50 2013.gada 10.oktobra komisijas īstenošanas lēmums 2013/498/EU.

51 2009 FAO African swine fever spread in the Russian Federation and the risk

for the region http://www.fao.org/3/a-ak718e.pdf, resurss skatīts 2015.gada

6.novembrī.

52 2010 FAO takes a close look at the pig Sector in Eastern Europe to better

understand the threats of African Swine fever http://www.fao.org/3/a-ak755e.pdf

53 2008 FAO African swine fever in the Caucasus http://www.fao.org/3/aaj214e.pdf,

resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

54 Preparation of African swine fever contingency plans http://www.fao.org/3/ai1196e.pdf,

resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

55 Zemkopības ministrijas darbības stratēģija 2014.-2016.gadam, apstiprināta ar

zemkopības ministra 2014.gada 10.marta rīkojumu, resurss skatīts 2015.gada

6.novembrī.

56 Zemkopības ministrijas 2015.gada darba plāns, resurss skatīts 2015.gada

6.novembrī.

102


57 2015.gada 2.jūnija intervija Zemkopības ministrijā.

58 PVD darbības stratēģija, apstiprināta 12.12.2014.

59

Eiropas Komisijas (EK) Direktīva 2002/60/EC), ar ko paredz īpašus

noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK

attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri.

60 Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.83 ”Āfrikas cūku mēra

likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”.

61 2011.gada 11.janvāra Ministru kabineta sēdes prot. Nr.3, 38.§.

62 2011.gada 7.janvāra ”Informatīvais ziņojums par veiktajiem piesardzības

pasākumiem un priekšlikumiem turpmākai rīcībai ar Āfrikas cūku mēri”.

63 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei.

64

Informatīvais ziņojums par Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu

īstenošanu robežkontroles punktos uz Latvijas ārējās robežas (MK 28.01.2014.

sēdes protokols Nr.6, 28.§); Informatīvais ziņojums par Āfrikas cūku mēra

profilakses pasākumiem medību jomā (MK 18.02.2014. sēdes protokols Nr.10

34.§); Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti

Āfrikas cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai (MK

04.09.2014. sēdes protokols. Nr.47, 1.§).

65 Ministru kabineta 2014.gada 18.februāra sēdes protokollēmums (Nr.10, 34.§)

Par Informatīvo ziņojumu "Par Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem

medību jomā".

66 Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta sēdes protokollēmums (Nr.43, 51.§).

67 Zemkopības ministrijas 2015.gada 26.oktobra elektroniskā vēstule Valsts

kontrolei.

68 Ministru kabineta noteikumu projekts ”Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada

17.februāra noteikumos Nr.83 ”Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu

novēršanas kārtība””.

69 Intervija Zemkopības ministrijā 2015.gada 2.jūnijā.

70 Veterinārmedicīnas likuma 4.panta otrās daļas 2.punkts un 16.panta 4.punkts.

71 Piemēram, ar valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora 2014.gada

24.janvāra rīkojumu Nr.8 apstiprinātais “Dzīvnieku infekcijas slimību valsts

uzraudzības 2014.gada plāns”.

72 Zemkopības ministrijas 2015.gada 26.oktobra elektroniskā vēstule Valsts

kontrolei.

73 Zemkopības ministrijas 2015.gada 26.oktobra elektroniskā vēstule Valsts

kontrolei.

74 Zemkopības ministrijas 2016.gada 12.janvāra e-pasts.

75 Zemkopības ministrijas 2015.gada 26.oktobra elektroniskā vēstule Valsts

kontrolei.

76 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam).

77 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 1., 3., 10. 1 , 10. 2

(spēkā līdz 2015.gada 1.jūlijam) un 10. 4, 10. 5 punkts (spēkā līdz 2014.gada

5.novembrim).

78 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 10. 4 un 10. 5 punkts

(spēkā līdz 2014.gada 5.novembrim).

79 Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.83 ”Āfrikas cūku mēra

likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”.

103


80 Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.83 “Āfrikas cūku mēra

likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”.

81 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (redakcija, kas

spēkā no 2014.gada 1.janvāra līdz 17.jūlijam).

82 Ministru kabineta 2014.gada 15.jūlija noteikumu Nr.410 “Grozījumi Ministru

kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumos Nr.621 “Noteikumi par biodrošības

pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 3.punkts.

83 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam).

84 Ar vēlākiem grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumos

Nr.621 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas

vietām” šie termiņi tika pagarināti biodrošības ieviešanai līdz 2014.gada

9.oktobrim un nokaušanai līdz 2015.gada 8.janvārim.

85 Ministru kabineta rīkojuma projekta “Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra

izplatīšanās ierobežošanai” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums.

86 Ministru kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojuma Nr.359 “Par pasākumiem

Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai” 6.punkts.

87 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 10. 3 (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam) un 10. 4 punkts (spēkā līdz 2014.gada 5.novembrim).

88 Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumu Nr.177 „Kārtība, kādā

piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas

radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas

uzliesmojuma laikā” 2.pielikums.

89 Ministru kabineta 2014.gada 20.augusta rīkojums Nr.432 “Grozījumi Ministru

kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.359 “Par pasākumiem Āfrikas cūku

mēra izplatīšanās ierobežošanai”” 2.punkts.

90 Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumu Nr.177 „Kārtība, kādā

piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas

radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas

uzliesmojuma laikā” 2.pielikums.

91 Eiropas Komisijas 2014.gada 27.marta Īstenošanas lēmuma Nr.2014/178/ES

preambulas 4., 13., 8.punkts (lēmums atcelts ar 2014.gada 9.oktobri) un Eiropas

Komisijas 2014.gada 9.oktobra Īstenošanas lēmuma Nr.2014/709/ES preambulas

3., 8.punkts.

92 Eiropas Komisijas 2014.gada 27.marta Īstenošanas lēmuma Nr.2014/178/ES

preambulas 4., 13., 8.punkts (lēmums atcelts ar 2014.gada 9.oktobri) un Eiropas

Komisijas 2014.gada 9.oktobra Īstenošanas lēmuma Nr.2014/709/ES preambulas

3., 8.punkts.

93 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam).

94 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam).

95 Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojums Nr.322 ”Par ārkārtējās situācijas

izsludināšanu”.

96

Eiropas Komisijas 2014.gada 8.jūlija Īstenošanas lēmuma grozījumi

Nr.2014/448/ES un Eiropas Komisijas 2014.gada 31.jūlija Īstenošanas lēmuma

grozījumi Nr.2014/513/ES.

97 https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/I%20zona.pdf, resurss skatīts 2015.gada

6.novembrī.

104


98 Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora 2014.gada 14.jūlija rīkojuma

Nr.115 “Par Āfrikas cūku mēra karantīnas inficēto un riska teritoriju noteikšanu

un tajā piemērojamiem kontroles pasākumiem” 1.2.2. apakšpunkts un valsts

galvenā pārtikas un veterinārā inspektora 2014.gada 6.augusta rīkojuma Nr.209

“Par Āfrikas cūku mēra karantīnas inficēto un riska teritoriju noteikšanu un tajā

piemērojamiem kontroles pasākumiem” 1.3.10.apakšpunkts.

99 Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora 2014.gada 14.jūlija rīkojuma

Nr.115 “Par Āfrikas cūku mēra karantīnas inficēto un riska teritoriju noteikšanu

un tajā piemērojamiem kontroles pasākumiem 5., 6. un 7.punkts un valsts

galvenā pārtikas un veterinārā inspektora 2014.gada 6.augusta rīkojuma Nr.209

“Par Āfrikas cūku mēra karantīnas inficēto un riska teritoriju noteikšanu un tajā

piemērojamiem kontroles pasākumiem” 8. un 10.punkts.

100

Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora 2014.gada 12.augusta

rīkojuma Nr.221 “Par Āfrikas cūku mēra cūku karantīnas teritorijas noteikšanu

Ludzas novada Cirmas pagastā un Rēzeknes novada Griškānu un Lendžu

pagastā” 1.punkts.

101

Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora 2014.gada 12.augusta

rīkojuma Nr.221 “Par Āfrikas cūku mēra cūku karantīnas teritorijas noteikšanu

Ludzas novada Cirmas pagastā un Rēzeknes novada Griškānu un Lendžu

pagastā” 2. un 3.punkts.

102

Eiropas Komisijas 2014.gada 28.augusta Īstenošanas lēmuma

Nr.2014/178/ES grozījumi Nr.2014/637/ES un Eiropas Komisijas 2014.gada

9.oktobra Īstenošanas lēmuma Nr.2014/709/ES preambulas 8.punkts un

pielikums.

103 Eiropas Komisijas 2014.gada 27.marta Īstenošanas lēmuma Nr.2014/178/ES

4., 5. un 11.pants.

104 Eiropas Komisijas 2014.gada 9.oktobra Īstenošanas lēmuma Nr.2014/709/ES

2., 3., 5., 7 un 16.pants.

105 Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.83 „Āfrikas cūku mēra

likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”.

106 Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.83 „Āfrikas cūku mēra

likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”.

107

Eiropas Komisijas 2014.gada 8.jūlija Īstenošanas lēmuma grozījumi

Nr.2014/448/ES un Eiropas Komisijas 2014.gada 31.jūlija Īstenošanas lēmuma

grozījumi Nr.2014/513/ES, kā arī valsts galvenā pārtikas un veterinārā

inspektora 2014.gada 14.jūlija rīkojuma Nr.115 “Par Āfrikas cūku mēra

karantīnas inficēto un riska teritoriju noteikšanu un tajā piemērojamiem

kontroles pasākumiem” 1.2.2.apakšpunkts un valsts galvenā pārtikas un

veterinārā inspektora 2014.gada 6.augusta rīkojuma Nr.209 “Par Āfrikas cūku

mēra karantīnas inficēto un riska teritoriju noteikšanu un tajā piemērojamiem

kontroles pasākumiem” 1.3.10.apakšpunkts.

108

Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora 2014.gada 12.augusta

rīkojuma Nr.221 “Par Āfrikas cūku mēra cūku karantīnas teritorijas noteikšanu

Ludzas novada Cirmas pagastā un Rēzeknes novada Griškānu un Lendžu

pagastā” 2. un 3.punkts.

109 Eiropas Komisijas 2014.gada 28.augusta Īstenošanas lēmuma grozījumi

Nr.2014/637/ES.

110 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam).

111 Sabiedrības 2014.gada 21.augusta iesniegums Zemkopības ministrijā.

112 Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestā Sabiedrības iesniegtajām pievienotās

vērtības nodokļa deklarācijām.

113 Intervija ZM 2015.gada 17.novembrī.

105


114 Zemkopības ministrijas 2014.gada 29.augusta vēstule Nr.5-4/2772/2014 “Par

ganāmpulka likvidāciju” Sabiedrībai.

115 Sabiedrības 2014.gada 26.septembra iesniegums.

116 Zemkopības ministrijas 2014.gada 17.oktobra vēstule Nr.5-4/3393/2014 “Par

kaušanas grafika izmaiņām”.

117 Sabiedrības 2014.gada 28.augusta iesniegums.

118

Sabiedrības iesniegtais pārskats par nokautajām/nogalinātajām cūkām,

2014.gada 16.oktobra, 14.novembra un 12.decembra iesniegumi, kā arī

2014.gada septembra, oktobra un decembra pielikumi aktiem par nokautajiem

cūku sugas dzīvniekiem.

119 Aprēķinā pieņemts, ka 6608 nokautās cūkas, kuras tika realizētas tirgū, bija

nobarojamās, un, tā kā saskaņā ar MK 17.07.2014. rīkojuma Nr.359 “Par

pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai” 6.punktu

kompensācija par nobarojamu cūku un vaislas jauncūku ir 120 euro, tad

kompensācijā tika saņemti 792 960 euro (120*6608).

120

PVD akti: no 2014.gada 28.augusta līdz 15.septembrim, 2014.gada

16.septembris, 20., 22., 24., 31.oktobris, 9.decembris, atskaite par periodu no

2014.gada 16.septembra līdz 15.oktobrim.

121 Intervija PVD 2015.gada 22.septembrī.

122

Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes 2014.gada

3.septembra vēstule Nr.7.4.06/1255/105189 un Valsts vides dienesta 2015.gada

21.oktobra e-pasts.

123 Sabiedrības 2014.gada 1.septembra iesniegums Valsts vides dienestam.

124 Valsts vides dienesta 2015.gada 22.oktobra e-pasts.

125

PVD akti: no 2014.gada 28.augusta līdz 15.septembrim, 2014.gada

16.septembris; 20.; 22.; 24.; 31.oktobris; 9.decembris; atskaite par periodu no

2014.gada 16.septembra līdz 15.oktobrim.

126 PVD aktā norādīts, ka tie ir piena sivēni līdz atšķiršanai.

127 http://lv.swewe.net/word_show.htm/?127773_1&Jauns_Pig ;

https://en.wikipedia.org/wiki/Pig_farming ; resurss skatīts 2015.gada

6.novembrī.

128 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei (vēstulē atsauces uz dzīvnieku svaru: http://www.latgalescmas.lv/cuku_vaislas_materials.html

un http://www.ask.com/pets-animals/muchpigs-weigh-birth-54148bbdac4034eb).

129 Lauku atbalsta dienesta likuma 4.panta pirmās daļas 1. un 5.punkts.

130 Veterinārmedicīnas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts un 8.panta 8.punkts.

131 Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.573 “Kārtība, kādā

administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības

fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas

Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai” 42.2.

un 44.2.apakšpunkts.

132 Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.573 “Kārtība, kādā

administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības

fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas

Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai”

43.punkts.

133 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 10.3punkts (spēkā

līdz 2015.gada 1.jūlijam).

134 Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumu Nr.291 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 10.punkts (spēkā no

2015.gada 1.jūlija).

106


135 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.” 10. 1 punkts (spēkā

līdz 2015.gada 1.jūlijam).

136 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.” 10. 1 punkts (spēkā

līdz 2015.gada 1.jūlijam), Ministru kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojums Nr.359

“Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai”, kā arī iekšējie

tiesību akti.

137 Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes 2015.gada 13.jūlija

vēstule Nr.13.1-10.1/151 un Nr.13.1-10.1/152 Lauku atbalsta dienesta

Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldei un Pārtikas un veterinārā

dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes 2015.gada 3.septembra vēstule Nr.141-

10.1/119 Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības

pārvaldei.

138 Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumu Nr.573 “Kārtība, kādā

administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības

fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas

Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai”

49.punkts.

139 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam), Ministru kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojums Nr.359

“Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai”, kā arī iekšējie

tiesību akti.

140 Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumu Nr.291 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” 10.punkts (spēkā no

2015.gada 1.jūlija).

141 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumu Nr.621 “Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.” 10. 1 punkts (spēkā

līdz 2015.gada 1.jūlijam).

142

MES: Väikesed seakasvatajad saavad seakatkuga võitlemiseks toetust

http://www.agri.ee/et/uudised/mes-vaikesed-seakasvatajad-saavad-seakatkugavoitlemiseks-toetust,

resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

143 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei.

144 Pieteikums reģistrēts LAD datubāzē 2014.gada 17.oktobrī.

145 Zemkopības ministrijas 2015.gada 26.oktobra elektroniskā vēstule Valsts

kontrolei.

146 2013.gada 10.oktobra Komisijas īstenošanas lēmums 2013/498/EU.

147 2013.gada 10.oktobra Komisijas īstenošanas lēmums 2013/498/EU.

148 2014.gada 24.aprīļa Komisijas īstenošanas lēmums 2014/236/EU; Eiropas

Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.652/2014.

149 2014.gada 24.aprīļa Komisijas īstenošanas lēmums 2014/236/EU; Eiropas

Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.652/2014.

150 2014.gada 24.aprīļa Komisijas īstenošanas lēmums 2014/236/EU; 2014.gada

15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.652/2014.

151

2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)

Nr.652/2014.

152 Zemkopības ministrijas 2015.gada 23.oktobra elektroniskā vēstule Valsts

kontrolei.

153

2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)

Nr.652/2014.

154 Ministru kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojuma Nr.359 “Par pasākumiem

Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai” 6.pants.

107


155 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam).

156

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

157 2014.gada 24.aprīļa Komisijas īstenošanas lēmums 2014/236/EU; Eiropas

Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.652/2014.

158 Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi Nr.621 ”Noteikumi par

biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām” (spēkā līdz

2015.gada 1.jūlijam).

159

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

160 Ministru kabineta 2012.gada 4.augusta noteikumi Nr.523 “Noteikumi par

budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem”.

161

Tai skaitā Ministru kabineta 2012.gada 4.augusta noteikumi Nr.523

“Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas

pamatprincipiem”.

162

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

163 Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 “Kārtība, kādā

piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas

atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.

164

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

165

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

166

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

167 Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§.

168

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

169 Pārtikas un veterinārā dienesta 2014.gada 20. oktobra rīkojumiem no 1049-p

līdz Nr. 1060-p un 1066-p”Par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti”;

169 Pārtikas un veterinārā dienesta 2015.gada 10. janvāra rīkojumiem no 30-p līdz

42-p ”Par piemaksas noteikšanu, veicot papildu pienākumus”.

170

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

171 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei.

172 2014.gada 15.decembra PVD sanāksmes protokols Nr.30-2014.

173 2014.gada 15.decembra PVD sanāksmes protokols Nr.30-2014.

174

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

108


175

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

176 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 1.pants.

177 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

pirmā daļa.

178 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

divpadsmitā daļa.

179

PVD Grāmatvedības organizācijas, kārtošanas un dokumentu aprites

rokasgrāmata. Darba samaksas aprēķināšanas un uzskaites kārtības 21.punkts un

4.pielikums (spēkā no 07.07.2014.).

180

PVD Grāmatvedības organizācijas, kārtošanas un dokumentu aprites

rokasgrāmata. Darba samaksas aprēķināšanas un uzskaites kārtības 21.punkts un

4.pielikums (spēkā no 07.07.2014.).

181 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

pirmā un divpadsmitā daļa.

182 Saskaņā ar Darba likuma 140.pantu, ja darba rakstura dēļ nav iespējams

ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika

ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt

summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam

darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

183 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

pirmā daļa.

184 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

sestā daļa.

185 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

divpadsmitā daļa.

186 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

sestā daļa.

187 PVD amatpersonas personīgā kontu kartīte Nr.0200.

188 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

divpadsmitā daļa.

189 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

divpadsmitā daļa.

190 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

divpadsmitā daļa.

191 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

sestā daļa.

192 PVD amatpersonas personīgā kontu kartīte Nr.0374.

193 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

divpadsmitā daļa.

194 PVD amatpersonas personīgā kontu kartīte Nr.0386.

195 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

divpadsmitā daļa.

196

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

197 Pārtikas veterinārā dienesta 2016.gada 06.janvāra e-pasts.

198

PVD Grāmatvedības organizācijas, kārtošanas un dokumentu aprites

rokasgrāmata. Darba samaksas aprēķināšanas un uzskaites kārtības 21.punkts un

4.pielikums (spēkā no 07.07.2014.).

199 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta

pirmā un divpadsmitā daļa.

109


200

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

201 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei.

202 Valsts kontroles 2015.gada 30.aprīļa finanšu revīzijas ziņojums Nr.2.4.1-

37/2014 “Par Zemkopības ministrijas 2014.gada pārskata sagatavošanas

pareizību”.

203 Darba likuma 136.panta piektā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada

31.decembrim).

204 KP “Pāternieki”, KP “Terehova”, Ziemeļvidzemes pārvalde.

205

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

206 Eiropas Komisijas 2014.gada 9.oktobra Īstenošanas lēmuma Nr.2014/709/ES

2015.gada 18.decembra grozījumu Nr.2015/2433 16a.panta 7.punkts.

207 Valsts pārvaldes un iekārtas likuma 10. un 11.pants. Eiropas Parlamenta un

Padomes Regulas (ES, EURATOM) Nr.966/2012 (2012.gada 25.oktobris) par

finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par

Padomes Regulas Nr.1605/2002 atcelšanu 30.pants.

208

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

209

PVD Grāmatvedības organizācijas, kārtošanas un dokumentu aprites

rokasgrāmata. Darba samaksas aprēķināšanas un uzskaites kārtības 21.punkts un

4. pielikums (spēkā no 07.07.2014.).

210 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

211 Devītās mēnešalgu grupas 26.3.saimes III līmeņa inspektora amati.

212 Finanšu ministrijas 2013.gada 1.oktobra rīkojums Nr.408 “Par pamatbudžeta

apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta

izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.

213 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei.

214 Ceļazīme Nr.784 par 2015.gada jūniju.

215 MK 2014.gada 17.jūlija rīkojuma Nr.359 “Par pasākumiem ĀCM izplatīšanās

ierobežošanai” 12.punkts (Ministru kabineta 2014.gada 24.jūlija rīkojuma

Nr.376 redakcija, kas grozīta ar Ministru kabineta 2014.gada 20.augusta

rīkojumu Nr.432; Ministru kabineta 2014.gada 3.septembra rīkojumu Nr.469).

216 Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3.panta trešās daļas 2.punktu.

217 Ceļazīme Nr.1289 par 2014.gada septembri.

218 Ceļazīme Nr.1574 par 2014.gada novembri.

219

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

220 2014.gada 22.septembra Pārtikas un veterinārā dienesta vēstule Nr.PVD01.1.-

13/14/2156 ZM “Par iepirkuma procedūras rīkošanu”.

221 Zemkopības ministrijas 2016.gada 12.janvāra e-pasts.

222 Ceļazīme Nr.652 par 2015.gada maiju.

223 Ceļazīme Nr.200 par 2015.gada februāri.

224 Ceļazīme Nr.246 par 2015.gada februāri.

225 Ceļazīme Nr.442 par 2015.gada martu.

226 Auto iegādes izmaksa saskaņā ar attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta

iepirkumu.

110


227 http://www.kia.lv/specials/ceed/, resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

228 .http://www.kia.lv/Kia%20Sportage, resurss skatīts 2015.gada 6.novembrī.

229 http://www.wess.lv/toyota/models/hilux/specifications, resurss skatīts

2015.gada 6.novembrī.

230 Ceļazīme Nr.1531 par 2014.gada novembri.

231 Ceļazīme Nr.89 par 2015.gada janvāri.

232 Ceļazīme Nr.1574 par 2014.gada novembri.

233 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei.

234 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, EURATOM) Nr.966/2012

(2012.gada 25.oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības

vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas Nr.1605/2002 atcelšanu 30.pants;

Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta 1.daļa.

235

Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

236 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, EURATOM) Nr.966/2012

(2012.gada 25.oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības

vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas Nr.1605/2002 atcelšanu

30.pants;Likums par budžetu un finanšu vadību 46.panta 1.daļa.

237 Ministru kabineta 2014.gada 24.jūlija rīkojuma Nr.376 “Grozījumi Ministru

kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.359 “Par pasākumiem Āfrikas cūku

mēra izplatīšanās ierobežošanai””12.punkts.

238 Ministru kabineta 2014.gada 24.jūlija rīkojuma Nr.376 “Grozījumi Ministru

kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.359 “Par pasākumiem Āfrikas cūku

mēra izplatīšanās ierobežošanai””12.punkts.

239 Waste Spectrum Environmental Limited 2015.gada 19.oktobra e-pasts.

240 Ministru kabineta 2014.gada 24.jūlija rīkojuma Nr.376 “Grozījumi Ministru

kabineta 2014.gada 17.jūlija rīkojumā Nr.359 “Par pasākumiem Āfrikas cūku

mēra izplatīšanās ierobežošanai””12.punkts.

241 Zemkopības ministrijas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr. 5-4/3869/2015

Valsts kontrolei.

242 ZM 2015.gada 26.oktobra elektroniskā vēstule Valsts kontrolei.

243 Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 “Kārtība, kādā

piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas

atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.

244 Zemkopības ministrijas 2014.gada 1.augusta rīkojums Nr.129 “Par AS

“Latvijas Valsts meži” dāvināmo (ziedojamo) finanšu līdzekļu administrēšanu””.

245 Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas

likuma 5.panta pirmā daļa un otrās daļas 4. 1 un 5.punkts.

246 Valsts pārvaldes likuma 20.panta otrā daļa.

247 Administratīvā procesa likuma 1.panta piektā daļa.

248

Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojuma Nr.322 “Par ārkārtējās

situācijas izsludināšanu” 9.3.punkts.

249

Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” un Lauku atbalsta dienesta

2014.gada 13.augusta dāvinājuma (ziedojuma) līgums.

250 Zemkopības ministrijas 2014.gada 1.augusta rīkojuma Nr.129 “Par AS

“Latvijas Valsts meži” dāvināmo (ziedojamo) finanšu līdzekļu administrēšanu”

4.punkts.

251 Zemkopības ministrijas 2014.gada 1.augusta rīkojuma Nr.129 “Par AS

“Latvijas Valsts meži” dāvināmo (ziedojamo) finanšu līdzekļu administrēšanu”

4.1. un 4.2.punkts.

111


252

Biedrības “Latvijas Mednieku savienība” 2014.gada 13.oktobra vēstule

Nr.1/14-17 Par dzesētavām meža cūku ķermeņu uzglabāšanai.

253

Biedrības “Latvijas Mednieku savienība” 2014.gada 13.oktobra vēstule

Nr.1/14-17 “Par dzesētavām meža cūku ķermeņu uzglabāšanai”.

254 Zemkopības ministrijas 2014.gada 1.augusta rīkojuma Nr.129 “Par AS

“Latvijas Valsts meži” dāvināmo (ziedojamo) finanšu līdzekļu administrēšanu”

4.3.punkts.

255 Zemkopības ministrijas 2014.gada 1.augusta rīkojuma Nr.129 “Par AS

“Latvijas Valsts meži” dāvināmo (ziedojamo) finanšu līdzekļu administrēšanu”

3.1. un 4.3.punkts.

256 Zemkopības ministrijas 2014.gada 10.septembra vēstule Nr.3.2-3e/2935/2014

“Par AS “Latvijas Valsts meži” ziedojuma izlietojumu”.

257 Vairākas pašvaldības veica līdzfinansējumu.

258 Zemkopības ministrijas 2014.gada 10.septembra vēstule Nr.3.2-3e/2935/2014

“Par AS “Latvijas Valsts meži” ziedojuma izlietojumu”.

259 Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas

likuma 5.panta pirmā daļa.

260

Saskaņā ar 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.515

”Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas

noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem” noteikto, kā

nosakāma pašvaldības kustamās mantas nomas maksa, revidenti pieņēma, ka

dzesētavas tiek amortizētas piecu gadu laikā (gadā 187 601 euro) un procentu

likme noteikta atbilstoši Valsts kases likmei izsniegtajiem aizdevumiem

pašvaldībām (0,402 gada procenti, gadā 3 580 euro) un ar izsoles rīkošanu

saistītie izdevumi 94 pašvaldībās attiecināti uz visu piecu gadu termiņu –

5 922 euro.

261 Zemkopības ministrijas 2014.gada 1.augusta rīkojuma Nr.129 “Par AS

“Latvijas Valsts meži” dāvināmo (ziedojamo) finanšu līdzekļu administrēšanu”

4.3.punkts.

262

Tai skaitā Ministru kabineta 2012.gada 4.augusta noteikumi Nr.523

“Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas

pamatprincipiem” noteikto.

263 Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

264 Ministru kabineta 2014.gada 4.septembra sēdes protokols Nr.47, 1.§:

Informatīvais ziņojums par Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti Āfrikas

cūku mēra apkarošanas un izplatības ierobežošanas nodrošināšanai.

265

PVD Grāmatvedības organizācijas, kārtošanas un dokumentu aprites

rokasgrāmata. Darba samaksas aprēķināšanas un uzskaites kārtības 21.punkts un

4. pielikums (spēkā no 07.07.2014.).

266 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

267

PVD Grāmatvedības organizācijas, kārtošanas un dokumentu aprites

rokasgrāmata. Darba samaksas aprēķināšanas un uzskaites kārtības 21.punkts un

4. pielikums (spēkā no 07.07.2014.).

268 Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

269 Devītās mēnešalgu grupas 26.3.saimes III līmeņa inspektora amati.

270 Devītās mēnešalgu grupas 26.3.saimes III līmeņa inspektora amati.

271 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, EURATOM) Nr.966/2012

(2012.gada 25.oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības

vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas Nr.1605/2002 atcelšanu 30.pants;

Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta 1.daļa.

272 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, EURATOM) Nr.966/2012

(2012.gada 25.oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības

112


vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas Nr.1605/2002 atcelšanu 30.pants;

Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta 1.daļa.

273 Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1082 “Kārtība, kādā

piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas

atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”.

274 Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.177 “Kārtība, kādā

piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas

radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas

uzliesmojuma laikā”; un Ministru kabineta 2013.gada 20.augusta noteikumi

Nr.621 “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas

vietām” (spēkā līdz 2015.gada 1.jūlijam)” un Ministru kabineta 2014.gada

17.jūlija rīkojuma Nr.359 “Par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās

ierobežošanai”.

275 Zemkopības ministrijas 2014.gada 1.augusta rīkojums Nr.129 “Par AS

„Latvijas Valsts meži” dāvināmo (ziedojamo) finanšu līdzekļu administrēšanu”.

276 Visi novadā esošie mednieku iecirkņi ir saņēmuši divas saldētavas.

277 Sadalītus liemeņus vienlaikus var iekārt divus līdz trīs. Liemeņu atdalīšana

notiek ar plēvi.

278 Vairāki mednieku iecirkņi izmanto divas līdz trīs saldētavas.

279 Vairāki mednieku iecirkņi ir saņēmuši divas saldētavas.

113

Similar magazines