Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />
33<br />
VIDRŪPE<br />
zivju jāapēd, lai to varētu uzskatīt par risku, nevis vienkāršām<br />
pusdienām. Turklāt šā projekta laikā zinātnieki ne tikai ņēma<br />
paraugus, tos analizēja, lai rezultātus pēc tam paslēptu tikai<br />
pašiem vien zināmā vietā, bet arī aicināja vietējos iedzīvotājus<br />
piedalīties kontrolzvejās, paskatīties, kāds loms ir tīklā,<br />
tādējādi dodot iespēju uzzināt, kas un ko ezerā ēd un kā viena<br />
organisma savairošanās var ietekmēt visu pārējo barības tīklu.<br />
Abi pētījumā iesaistītie ezeri ir ļoti atšķirīgi. Burtniekā novērojama<br />
intensīva zilaļģu ziedēšana apmēram no jūlija līdz<br />
septembra beigām, un šeit norisinās arī rūpnieciskā zveja. Savukārt<br />
Alūksnes ezerā eitrofikācija ne tuvu nav tādā līmenī,<br />
tomēr pēdējos piecos gados novērota īpatnējas zilaļģu sugas<br />
Gloeotrichia echinulata masveida attīstība, kas satraukusi vietējos<br />
iedzīvotājus.<br />
Pētījuma laikā zivis tika ievāktas trīs mēnešos – maijā, augustā<br />
un oktobrī. Maijā jāvāc paraugi, jo tad zilaļģes vēl īsti nav sākušas<br />
ziedēt, un tas ļauj saprast, vai ziemas laikā zivis ir atbrīvojušās<br />
no iepriekšējā gadā uzkrātajiem toksīniem. Augustā<br />
ir visņiprākā ziedēšana, līdz ar to svarīgi redzēt, kādu toksīnu<br />
uzkrāšanos rada maksimālā ziedēšana. Un varam pieļaut, ka<br />
toksīni uzkrājas zivīs līdz oktobrim, tādēļ interesanti redzēt,<br />
kas notiek toksīnu sezonas noslēgumā.<br />
Loģiski, tika pārbaudītas makšķernieku iecienītākās zivju sugas:<br />
raudas, plauži, līņi, asari, zandarti, līdakas. Tā kā rezultāti<br />
atkarīgi arī no zivs vecuma un lieluma, speciāli tika izvēlētas<br />
gan vecas, gan jaunas, gan lielas, gan mazas zivteles. Toksīni<br />
bija visās zivīs. Kas par vienlīdzību! Visaugstākās zilaļģu toksīnu<br />
koncentrācijas konstatētas zivju aknās, jo tur klasiski<br />
uzkrājas viss sliktais, kam nevajadzētu nokļūt tālāk. Tomēr<br />
daļa tiek pārnesta arī uz citiem orgāniem – gonādām, nierēm<br />
un visbeidzot arī uz muskuļaudiem. Tomēr muskuļos zilaļģu<br />
koncentrācijas ir vismaz 20 reižu zemākas nekā aknās, jo, kā<br />
jau minēts iepriekš, aknas mēģina notvert visu slikto. Aknas<br />
būtībā ir tāda kā organisma Aizsardzības ministrija.<br />
Kā jau minēju, toksīni bija visās zivīs, taču bija vērojamas būtiskas<br />
atšķirības. Piemēram – jo lielāka zivs, jo mazāk toksīnu.<br />
Alūksnes ezerā planktonēdājzivīs (raudas un plauži) konstatētas<br />
augstākas toksīnu koncentrācijas, turpretī Burtniekā – tieši<br />
otrādi – augstākas toksīnu koncentrācijas atrastas plēsīgajās<br />
zivīs. Iespējams, tas nozīmē, ka Alūksnes raudas un plauži<br />
vairāk uzturas piekrastē, augāju joslā, kur uzkrājas augstāka<br />
zilaļģu masa un toksīnu koncentrācijas varētu būt augstākas.<br />
Turpretī Burtnieks ir sekls, un, kad uzpūš vējš, ūdens vairāk<br />
sajaucas, tāpēc toksīni tiek gan zivīm, kas dzīvo seklumā, gan<br />
dziļāko ūdeņu baudītājām.<br />
Kilograms asaru vai gabaliņš līņa<br />
Pasaules Veselības organizācija izstrādājusi pieļaujamās normas<br />
mikrocistīnam-LR –saldūdeņos visbiežāk sastopamajam<br />
zilaļģu toksīnam. Tā, 70 kilogramus smags cilvēks bez bēdīgām<br />
sekām katru dienu drīkst apēst 2,8 µg mikrocistīna-LR.<br />
Cilvēku valodā tas nozīmē, ka katru dienu drīkst apēst aptuveni<br />
1,1 kilogramu 25–45 centimetrus lielu Alūksnes ezerā<br />
ķertu raudu filejas. Tāda ēstgriba var būt tikai cilvēkiem, kas<br />
sirgst no raudu atkarības. Savukārt no tajā pašā ezerā noķerta<br />
25–35 centimetrus gara līņa drīkst apēst vien 0,24 kilogramus<br />
filejas. Tas jau vairāk līdzinās normālai, reāli apēdamai<br />
porcijai. Tomēr es ieteiktu nekrist panikā: «Ak, Kungs, vakar<br />
Alūksnē ēdu līni! Gals klāt!» Nav vajadzības arī izraisīt vemšanu<br />
vai braukt uz atkačalku. Lai sasniegtu kādu negatīvu rezultātu,<br />
tādi līņi jāēd bieži. Tomēr, tā kā klimata pārmaiņas turpinās<br />
un iepriekš aprakstīts, kā tas stimulē tieši zilaļģu augšanu,<br />
ļoti iespējams, ka nākotnē toksīnu koncentrācija būs lielāka,<br />
tādējādi daudz mazāki zivs gabaliņi spēs sabojāt garastāvokli<br />
un veselību.<br />
Foto: M. Balode.<br />
Taču īpaši jāuzmanās ar to zivteļu devu, ko dodam savam kaķim.<br />
Nav svarīgi, vai kaķim ir viena vai deviņas dzīvības. Svarīgi<br />
ir tas, ka tā svars ir apmēram četri kilogrami, līdz ar to pietiek<br />
ar nelielu daudzumu raudu, lai kaķis saslimtu. Un, tā kā bērni<br />
svara ziņā ir kaut kas starp pieaugušo un kaķi, protams, arī<br />
viņi toksīnu klātbūtni varētu izjust vairāk. Tādā ziņā kaķi un<br />
bērni varētu būt pirmie, kam būtu jācīnās pret eitrofikāciju.<br />
Pētījumi veikti tikai divos ezeros, taču zinātniekiem, kā parasti,<br />
ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Turklāt, redzot, cik daudzveidīga<br />
situācija ir divos ezeros, atliek vien minēt, kāda tā varētu<br />
būt pārējos gandrīz divos tūkstošos Latvijas ezeru. Tomēr viens<br />
ir skaidrs: ja ezerā ar neapbruņotu aci redzama zilaļģu ziedēšana,<br />
arī zivis satur daļu to izdalīto toksīnu. Kaislīgiem makšķerniekiem,<br />
kas savas dienas pavada pie zaļi ziedoša ezera, ar<br />
saviem lomiem vajadzētu uzmanīties. Panikā gluži nav jākrīt,<br />
bet katru dienu mieloties ar līņiem arī nevajadzētu.<br />
Nereti karstās vasaras dienās piekrastē saskalotā zilaļģu masa ir tik<br />
koncentrēta, ka atgādina ūdenī izlietu krāsu.<br />
Pētījums veikts EEZ projekta «Sabiedrības<br />
informēšana par klimata pārmaiņu izraisītajām<br />
sekām Latvijas ezeros» (CyCLE) Nr. 2/<br />
EEZLV02/14/GS/006 ietvaros. Pētījums veikts,<br />
Latvijas Hidroekoloģijas institūtam sadarbojoties<br />
ar Vides risinājumu institūtu.
Change language