Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
VIDES VĒSTIS/ZIEDU VASARA/03/2016<br />
5<br />
VIDES ZIŅAS<br />
Grīņu dabas rezervātam – 80!<br />
Pirms 80 gadiem, 1936. gadā, tika dibināts<br />
Grīņu dabas rezervāts. Tas ir viens<br />
no četriem mūsu valsts rezervātiem un<br />
otrais vecākais Latvijā aiz Moricsalas<br />
rezervāta. Pasargāt unikālo, neparasti<br />
askētisko dabu Piejūras zemienē starp<br />
Saku un Vērgali ar virsājiem un Eiropas<br />
mērogā reto grīņa sārteni ierosināja tā<br />
laika dabas pētnieki ar Nikolaju Maltu<br />
priekšgalā. Latvijas pirmās brīvvalsts<br />
laikā Sakā notika aktīva saimnieciskā<br />
darbība, jo uz mazapdzīvoto pagastu<br />
pārcēlās ģimenes no Latgales, kurām<br />
šeit iedalīja jaunsaimniecības. Virsājus<br />
nodedzināja, saraka grāvjus, cēla ēkas,<br />
sēja labību. Ierosinājums vēl nepārvei-<br />
doto grīni, kur sastopami unikāli, reti<br />
augi, ņemt valsts aizsardzībā kā dabas<br />
rezervātu, nāca pēdējā brīdī. Toreiz<br />
rezervāta platība bija 700 hektāru. Padomju<br />
laikos teritoriju iekļāva 1. grupas<br />
mežos, mēģināja audzēt kokus un sargāt<br />
teritoriju no uguns, bet, kad botāniķi<br />
sāka celt trauksmi, 1957. gadā no<br />
jauna izveidoja rezervātu. Pašlaik tā platība<br />
ir 1454,9 hektāri. 2005. gadā Grīņu<br />
dabas rezervātam piešķirts «Natura<br />
2000» vietas statuss. To uzrauga Dabas<br />
aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā<br />
administrācija.<br />
Dabas aizsardzības pārvalde plānojusi<br />
vairākus pasākumus, lai atzīmētu Grīņu<br />
dabas rezervāta jubileju. Maijā Latvijas<br />
Dabas muzejā varēja aplūkot fotoizstādi<br />
par Grīņu dabu, personībām un vēsturi,<br />
tagad tā aizceļojusi uz Pāvilostas muzeju.<br />
Jūlija sākumā notiks jubilejas pasākums<br />
Grīņu rezervātā, kad pieredzējuša<br />
dabas eksperta vadībā varēs tikt citkārt<br />
nepieejamajā stingrā režīma zonā un<br />
sajust nepieradināto dabu (sīkāka informācija<br />
vietnē www.daba.gov.lv).<br />
Plašu rakstu par Grīņu rezervāta vēsturi<br />
un augu bagātībām pērn uzrakstīja Julita<br />
Kluša, un to vari izlasīt 2015. gada<br />
«Vides Vēstīs» Nr. 5; 20.–25. lpp.)<br />
Ekspedīcija «Mana jūra»<br />
Zilais karogs šogad plīvos 17 Latvijas peldvietās un divās jahtu ostās<br />
Sagatavoja: Anitra Tooma.<br />
Jau piekto gadu notiek Vides izglītības<br />
fonda kampaņa «Mana jūra». Tās atpazīstamākā<br />
iniciatīva, par kuru cilvēki ir<br />
dzirdējuši visvairāk vai arī piedalījušies<br />
paši, ir Zaļā ekspedīcija, kuras dalībnieki<br />
mēneša laikā noiet 500 kilometru garo<br />
ceļu gar Latvijas piekrasti, katru dienu<br />
veicot atkritumu monitoringu, vakaros<br />
klausoties stāstus par zaļo dzīvošanu,<br />
nakšņojot teltīs un iemīlot jūru uz mūžu.<br />
Kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības<br />
uzmanību jūru piesārņojošo atkritumu<br />
problemātikai un nodrošināt aktīvu sadarbību<br />
risinājumu meklēšanā, kā arī iesaistīt<br />
sabiedrību, pašvaldības un valsts<br />
institūcijas Latvijas piekrastes un Baltijas<br />
jūras vides unikalitātes un vērtības<br />
apzināšanā. Šogad ekspedīcija sāksies<br />
14. jūlijā Nidā un noslēgsies 14. augustā<br />
Ainažos.<br />
Plašāk par pieteikšanos ekspedīcijai interneta<br />
vietnē www.manajura.lv, kā arī ekspedīcijas<br />
sociālajā kontā «Facebook.com»<br />
(www.facebook.com/tirajuravieno).<br />
Zilais karogs ir pasaulē populārākais<br />
tūrisma ekosertifikāts, ko piešķir trīs<br />
kategorijās – peldvietām, jahtu ostām<br />
un individuālajām jahtām, izvērtējot<br />
tās pēc 29 kritērijiem, tostarp ūdens<br />
kvalitātes, drošības, vides informācijas,<br />
labiekārtojuma un servisa jomās. Ar Zilo<br />
karogu Latvijā 2016. gadā apbalvota<br />
Abragciema peldvieta Engurē, Stropu<br />
ezera peldvieta un peldvieta «Stropu<br />
vilnis» Daugavpilī, Radžu peldvieta Jēkabpilī,<br />
Bulduru, Dzintaru, Majoru, Dubultu<br />
un Jaunķemeru peldvieta Jūrmalā,<br />
Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Beberliņu<br />
ūdenskrātuve, pludmale pie stadiona<br />
un Dienvidrietumu pludmale Liepājā,<br />
Lielezera peldvieta Limbažos, Vakarbuļļu<br />
peldvieta Rīgā, Centra peldvieta<br />
Saulkrastos un Ventspils pilsētas peldvieta.<br />
Zilais karogs plīvo arī divās jahtu<br />
ostās: Liepājas jahtu centrā un Pāvilostas<br />
«Marinā». Šajās pludmalēs un jahtu<br />
ostās šogad notiks 62 dažādi pasākumi,<br />
tostarp apkārtnes sakopšana, dabas izzināšana,<br />
kā arī sabiedrības informēšana<br />
par vides saglabāšanu.
Change language