Šajā numurā: ERASMUS IESPĒJA, KAS JĀIZMANTO ... - Par RTU

rtu.lv

Šajā numurā: ERASMUS IESPĒJA, KAS JĀIZMANTO ... - Par RTU

Nr. 2 (1386) ZIEMA

2009. gada decembris

Šajā numurā:

«ERASMUS» – IESPĒJA, KAS JĀIZMANTO

DZĪVESVEIDS – ZINĀTNIEKS

KETNERI. AR SAKNĒM UN SPĀRNIEM RTU

MŪSĒJIE PIERĀDA SEVI


NOTIKUMU KALEIDOSKOPS

Rektors akadēmiķis

IVARS KNĒTS

visu mūsu vareno RTU saimi, visus

studentus, mācībspēkus un darbiniekus, 2010.

«Apsveicu

gadu sākot! Lai mums visiem šajā Latvijai

morāli un ekonomiski tik grūtajā laikā pietiek izturības,

gara spēka un pienākuma sajūtas nodrošināt RTU spēju

realizēt kvalitatīvu studiju procesu un zinātniskās darbības

aktivitātes.

Esam aizvadījuši ļoti grūtu, daudziem pat traģisku gadu,

jo samazinoties valsts budžeta � nansējumam trīs reizes (!),

izdzīvot 2009. gadā varējām tikai divos veidos: vai nu visiem

samazinot algas trīs reizes, vai arī daļu darbinieku atlaižot

no darba. Jebkurš no šiem variantiem bija un ir ļoti ļoti

sāpīgs.

Paldies studentiem par viņu aktīvajām prasībām valdībai

nesamazināt � nansējumu augstākajai izglītībai. RTU

nodrošina valstij visvairāk vajadzīgo inženierzinātņu kadru

sagatavošanu, mums bija arī lielākais valsts � nansējuma

apjoms. Krīzes apstākļos, kad valsts � nansējuma apjoms

kusa kā pavasara sniegs saulē, RTU bija visneizdevīgākajā

situācijā.

Novembrī Rīgā ieradās Eiropas Universitāšu asociācijas

vadība, lai pārrunātu ar rektoriem, kā arī valdības

un Saeimas pārstāvjiem situāciju par biedējoši lielo

� nansējuma samazinājumu Latvijas augstākajai izglītībai

un zinātnei. Skaidrojot mūsu valsts augstākās izglītības

� nansējuma modeli, norādīju, ka Latvijā valsts atbalstu

konkursa kārtībā saņem labākie studenti valstij prioritārajās

studiju programmās. Viņu reakcija bija milzīgs izbrīns:

«Kā?! Vai tiešām vislabākajiem studentiem un valstij

visvairāk vajadzīgajās studiju programmās � nansējums

tiek samazināts trīskārši? Tas taču nevar būt!». Izrādās – var

gan…

Tomēr mūsu dzīve turpinās, un Rīgas Tehniskajai

universitātei neapšaubāmi jānotur savs tradicionāli augstais

un prestižais līmenis studiju procesā un zinātnē. Nabadzības

dēļ lepnumu nezaudēsim, jo mēs taču esam pati pirmā

augstākās izglītības iestāde pašreizējās Latvijas teritorijā!

Un kā pirmajai mums ir jābūt par paraugu citiem. Tāpēc –

galvu augšā un pie darba, jo labi, sabiedrībai vajadzīgi darbi,

vienmēr atmaksājās.

Novēlu RTU studentiem realizēt visus savus jaukos

sapņus un sekmīgi turpināt kāpt zināšanu kalnā. Lai veicas!

Aicinu mācībspēkus un zinātniekus turēt augstu savu

profesionālo varēšanu un atdot spēkus Latvijas nākamās

inteliģences veidošanai. Lai prieks un gandarījums par

paveikto!

Paldies RTU darbinieku plašajam kolektīvam par

lielo ieguldījumu daudzo funkciju sekmīgā izpildē. Lai

optimisms un darba spars, kaut arī reizēm caur asarām!

Lai gaiši deg svecītes kā cerību zvaigznītes, Ziemassvētku

vakarā un veiksme pavada Jūs visu 2010. gadu!»

2 ZIEMA 2009

Vairāk foto – www.rtu.lv sadaļā «Fotogalerija»

01.09.2009. Iepazīšanās svētki Ķīpsalā.

23.09.2009. Inovāciju un jauno tehnoloģiju konference.

15.09.2009. RTU un Hipotēku bankas projekta

«Labā prakse» noslēgums.

14.10.2009. RTU dibinātāju atdusas vietu apmeklējums.

02.10.2009. Tikšanās ar Latvijas Darba devēju

konfederācijas prezidentu Vitāliju Gavrilovu.

20.11.2009. ASV izglītības diena RTU.

01.09.2009. Atklāts labiekārtots atpūtas stūrītis

MLĶF studentiem.

14.10.2009. RTU atzīmē 147. gadadienu.

05.10.2009. Itālijas diena RTU.

11.11.2009. SESMI atzīmē 15. gadadienu.

17.11.2009. RTU atzīmē Latvijas Republikas

proklamēšanas 91. gadadienu.

29.09.2009. Preses konference par RTU skatījumu uz

pārmaiņām Latvijas augstākajā izglītībā.


Vairāk foto – www.rtu.lv sadaļā «Fotogalerija»

07.12.2009. Rektora kausa izcīņa boulingā. 29.10.2009. TMF atzīmē 145. gadadienu.

15.10.2009. Augstākās izglītības un zinātnes reformas

darba grupas izbraukuma sēde RTU.

12.10.2009. Parakstu vākšana, protestējot pret

� nansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai.

27.11.2009. MLĶF apbalvo labākos

Latvijas ķīmijas un � zikas skolotājus.

21.10.2009. Augstākās izglītības reformas publiskā

apspriešana RTU.

14.–18.11.2009. RTU gaismas festivālā «Staro Rīga!».

12.11.2009. RTU Karjeras centra seminārs

«Kā veiksmīgāk sevi «pārdot»?»

01.12.2009. Latvijas studentu protesta akcija. 27.11.2009. RTU vadība tiekas ar Rīgas mēru N. Ušakovu.

27.11.2009. RTU Tālmācības centra direktors

A. Kapenieks saņem Rīgas balvu.

12.09.2009. RTU mācībspēku un darbinieku

sporta diena «Ronīšos».

NOTIKUMU KALEIDOSKOPS

Mācību prorektors profesors

ULDIS SUKOVSKIS

Esmu optimists un ticu, ka mēs ne tikai saglabāsim

savu spēku, bet to noteikti vairosim. Mēs noteikti

kļūstam efektīvāki un iemācāmies daudz ko izdarīt ar

mazākiem līdzekļiem un ātrāk. Apnicis klausīties bieži vien

nepamatotos apgalvojumus, ka augstākajai izglītībai Latvijā

ir zema kvalitāte, ka gatavojam nākamos bezdarbniekus…

To nekad neizdosies atspēkot sakot, ka tā jau nu gluži

taisnība nav, ka ir jau arī pozitīvi piemēri, vai žēlojoties, ka

par tādiem līdzekļiem jau nu neko vairāk nevar prasīt utt.

Cita ceļa mums nav, kā vienīgi pašiem radīt tādas kvalitātes

studiju sistēmu, lai to slavētu gan mūsu absolventi, gan

darba devēji. Un darāmā te ir daudz.

Pirmkārt, tie ir cilvēki, kas to rada, un mums ir daudz

talantīgu un pašaizliedzīgu mācībspēku, kas ir gatavi ieviest

vismodernākās studiju metodes un strādāt starptautiskā

līmenī. Protams, studentu attieksmei un iepriekšējai

sagatavotībai arī ir milzīga nozīme. Tāpēc noteikti vēl

nopietnāk piestrādāsim pie kontaktiem ar vidusskolēniem

un studentu pašpārvalžu aktivitāšu virzīšanā uz studiju

kvalitātes jautājumiem.

Domāju, ka studiju kvalitātes sistēmā pirmie sasniegumi

jau ir – krietni sakārtotāka kļuvusi elektroniskā anketēšanas

sistēma, ieviešam jauno priekšmetu reģistru, kas noteikti ir

labākais Latvijā un domāju, ka nav daudz līdzīgu sistēmu

arī Eiropā. Studenti ļoti aktīvi sākuši izmantot piekļuvi

starptautiskajām elektroniskajām publikāciju datubāzēm

un RTU virtuālajā bibliotēkā katru minūti tiek atvērta kāda

zinātniska publikācija vai e-grāmata.

Viens no svarīgākajiem tuvākā laika uzdevumiem ir

ieiet ar savām studiju programmām starptautiskā apritē.

Pirmkārt, tas nozīmē nodrošināt augstas kvalitātes

priekšmetu un veselu studiju programmu pasniegšanu angļu

valodā. Labu ārzemju studentu piesaistīšanai, protams,

visupirms jau ir nepieciešamas kvalitatīvas, pievilcīgas un,

galvenais, kvalitatīvi īstenotas, studiju programmas angļu

valodā. Noteikti apsveicama ir dažu programmu sāktā

prakse piedāvāt arī mūsu studentiem veselus priekšmetus

angļu valodā, jo tad ārzemju studenti var iesaistīties normālā

studiju procesā kopā ar mūsu studentiem.

Paldies kolēģiem par atbalstu un profesionālu darbu!

Lai Ziemassvētkos un Jaunaja gadā jums visiem netrūkst

dzīvesprieka, veselības, mīlestības un mazliet veiksmes!

ZIEMA 2009

3


INFORMĀCIJA

Zinātņu prorektors akadēmiķis

LEONĪDS RIBICKIS

Šis aizejošais gads ir bijis gana izaicinošs – atnesis daudz

dažādu pārdomu, jaunu darbu un pienākumu.

Šī gada uzņemšanas rezultāti liecina par studentu aizvien

lielāko interesi par inženierzinātnēm – ir palielinājies

studētgribētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Šajā gadā ir bijuši daudzas pozitīvas lietas, kuras ir vērts

pieminēt: kā katru gadu organizējām Inovāciju un jauno

tehnoloģiju konferenci, kuru šogad apmeklēja rekordliels

uzņēmēju skaits, un tas neapšaubāmi liecina par plašām

sadarbības iespējām; Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

šogad ir saņēmis daudz tehnoloģiju pieprasījumus no

uzņēmējiem; noteikti pieminēšanas vērts ir arī RTU pirmais

pārdotais patents – «Modi� cēts trūču ielāps».

Kā ik gadu norisinājās arī starptautiskā zi nātniskā

konference, kurā 316 dalībnieki no 26 dažādām valstīm

prezentēja 714 referātus. RTU Zinātnes padome izvēlējās

RTU 2009. gada labāko jauno zinātnieci O. Ņikiforovu

un labāko zinātnieku V. Kamparu (skat. intervijas 10. un

12. lpp.).

Jaunums bija arī ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja

atbalstu organizētā konferences sekcija «Starpdisciplinārā

izglītība un pētniecība Vācijas universitātēs», kurā savā

pieredzē dalījās zinātnieki un mācībspēki no vadošām

Vācijas augstskolām.

Saistībā ar Eiropas Sociālā fonda ESF līdz� nansēto

projektu «Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai» no

2009. gada septembra 174 Rīgas Tehniskās universitātes

doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti ik mēnesi saņem

Eiropas Sociālā fonda mērķstipendiju doktora studiju

programmas apguvei un promocijas darba sagatavošanai

un kvalitātes atbalsta pasākumu līdzekļus komandējumiem.

Savukārt ESF aktivitātē «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei»

RTU pieteikto projektu īstenošanai ir izcīnīti vairāk nekā 3,5

miljoni latu no ESF līdzekļiem.

Esam noslēguši līgumu ar Izdevniecību «Versita» par

izdevuma «RTU Zinātniskie raksti» piecu kvalitatīvāko

sējumu elektronisku publicēšanu MetaPress tehnoloģijā

un par Digitālā objekta identi� kācijas (DOI) numura

piešķiršanu un reģistrēšanu, kas padarīs tos pieejamus

mijnorāžu tīklos un būtiski paaugstinās publikāciju

citējamību.

Gatavojoties jaunajai gadu mijai droši var apgalvot, ka

zinātne un inovācijas iegūs jaunu noskaņu un vērtību gan

valsts, gan universitātes līmenī 2010. gadā, tāpēc novēlu

ikvienam ieraudzīt sevī radošuma potenciālu un palīdzēt

gan universitātei, gan Latvijas valstij attīstīties!

Par spīti šobrīd esošajai saspringtajai situācijai, nākamajā

gadā vēlu nezaudēt darba sparu un enerģiju jauniem

darbiem starptautiskajā pēt niecības arēnā, kā arī labus un

zinātkārus studentus!

4 ZIEMA 2009

RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis vērš uzmanību uz to, ka

Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) 10. novembra vizītes būtiskākie aspekti

Latvijas masu medijos atspoguļoti nepilnīgi, tāpēc aicina «JI» lasītājus iepazīties

ar pašas asociācijas izplatīto preses paziņojumu.

Latvijas masu medijos vairāk tika atspoguļots augstākās izglītības un zinātnes

reformu aspekts, taču, tiekoties ar Latvijas Rektoru padomi, EUA prezidents

Žans Marks Raps uzsvēra: «Ir ļoti svarīgi, lai jaunās dalībvalstis Austrumeiropā

turpinātu augt, jo cīņa par smadzenēm turpinās un tai ir jābūt līdzvērtīgai,

citādi ES būs vēl vairāk sašķelta nekā agrāk. Latvija nevar atļauties zaudēt jauno

studentu paaudzi, jo tādā gadījumā valsts ekonomikas izredzes atgūties strauji

samazināsies.» M. Raps norādīja, ka jebkurš sociālais un ekonomiskais plāns

jāveido, atbalstot jauno paaudzi, jo tieši tā ilgtermiņā izvedīs Latviju no krīzes.

EUA preses paziņojuma teksts

EUA DELEGĀCIJAS

VIZĪTE LATVIJĀ

Šā gada 10. novembrī EUA delegācija tās prezidenta profesora Ž. M. Rapa

(Jean-Marc Rapp) vadībā tikās ar Latvijas Ministru prezidentu V. Dombrovski

un IZM Valsts sekretāru M. Gruškeviču.

Vizītes mērķis bija apspriest augstākās izglītības nākotni Latvijā un īpaši

– � nansējumu 34 Latvijas augstākās izglītības iestādēm smagās ekonomikas

lejupslīdes situācijā. EUA delegācija tikās arī ar Saeimas pārstāvjiem –

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju J. Strazdiņu un

Budžeta un � nanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedri B. Rivžu.

Latvijas valdībai ir nācies ievērojami samazināt kopējā budžeta tēriņus

visās jomās, un augstākā izglītība šajā ziņā ir cietusi īpaši smagi. 2009. gada

� nansējums augstākajai izglītībai tika ievērojami samazināts (gandrīz par

50%), un tiek plānoti turpmāki samazinājumi arī 2010. gadā, tā rezultātā visās

34 Latvijas augstākās izglītības iestādēs jau īstenota algu un darbinieku skaita

samazināšana.

Latvija nav vienīgā valsts, kas pēdējā gada laikā pieredzējusi augstākās

izglītības � nansējuma samazināšanu. EUA delegācija, kuras sastāvā bija arī

asociācijas valdes loceklis Tadeušs Lutī (Tadeusz Luty) un ģenerālsekretāre

Leslija Vilsone (Lesley Wilson), uzsvēra, ka šādos smagos ekonomiskos apstākļos

ir svarīgāk nekā jebkad investēt augstākajā izglītībā. EUA Prāgas deklarācijā

uzsvērts, ka universitātes ir ekonomiskās atveseļošanās dzinējspēks, piedāvājot

iespējas dažādām studējošo grupām un nodrošinot optimālu radošu vidi

talantīgajiem jaunajiem zinātniekiem, kas tik nepieciešami Eiropai. [..]

Diskusiju laikā profesors piedāvāja arī EUA profesionāļu palīdzību,

koordinējot starptautisku ekspertu veiktu ārēju pārskatu par priekšlikumiem

Latvijas augstākās izglītības struktūras reformēšanai. Papildus jautājumam

par vispārējo augstākās izglītības sistēmas struktūru šis pārskats varētu ietvert

arī jautājumus, kas iekļauti EUA salīdzinošajā pētījumā par universitāšu

autonomiju, piemēram – Eiropas universitāšu īpašumtiesības uz nekustamo

īpašumu un dažādas � nansēšanas stratēģijas.

EUA aicina visas dalībvalstis ņemt vērā Eiropas Komisijas ierosinājumu

ieguldīt augstākajā iz glītībā vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.


CIENĪJAMIE

«JAUNĀ INŽENIERA» LASĪTĀJI!

Jūsu rokās ir šā mācību gada «Jaunā Inženiera» otrais laidiens –

2009./2010. gada ziemas numurs. Visticamāk – jūs jau zināt, ka turpmāk «Jauno

Inženieri» plānots izdot četras reizes gadā: rudens, ziemas, pavasara un

vasaras laidienā.

«Pastāvēs, kas pārvērtīsies,» Rainis.

Taču RTU aktuālā informācija, protams, nav zudusi – to varat atrast

RTU mājaslapā (ziņas par notikumiem, stipendijām, kultūras un sporta

aktivitātēm utt., reportāžas fotogalerijā) un portālā «ORTUS». Uz «ORTU

pārcēlušās arī dažas tradicionālās «Jaunā Inženiera» rubrikas, piemēram,

«Viedoklis», «Sveicam kolēģus nozīmīgā dzīves jubilejā», portāla sadaļā

«Normatīvo aktu sistēma» (NAS) atradīsiet Senāta lēmumus un gada

pašnovērtējuma ziņojumus, kas savulaik tika publicēti «JI», kā arī rektora un

prorektoru rīkojumus.

Lai gaiši un mierīgi Ziemassvētki, radošs un enerģijas pilns Jaunais gads!

Uz sadarbību!

Jūsu «JAUNAIS INŽENIERIS»

Kanclers

INGARS ERIŅŠ

ZIEMA 2009

INFORMĀCIJA

aiki iet un mainās, gluži tā pat kā Latvijas Republikas

«LMinistru prezidenti. Atjaunotās Latvijas laikā esam

jau piedzīvojuši vien padsmit Ministru prezidentus. RTU

vēsture arī ir sākta rakstīt daudzus gadus pirms Latvijas

valsts dibināšanas.

Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšana ir nenoteiktības

un pārdomu pilns laiks. Bet mēs visi zinām, ka RTU

pastāvēja 147 gadus un pastāvēs vēl vismaz 147 gadus.

Liels paldies visiem kolēģiem, kuri uzturēja un turpina

uzturēt RTU kā stipru, konkurētspējīgu un stabilu

universitāti. Jo tikai visi kopā kā komanda mēs varēsim

izturēt visus pārbaudījumus jebkura laikmeta griežos.

Blēzs Paskāls ir teicis: «Ir pietiekami daudz gaismas

priekš tiem, kas nevēlas redzēt neko citu kā tikai gaismu, un

pietiekami daudz tumsas priekš tiem, kas nevēlas neko citu

kā tikai tumsu.»

Lai 2010. gadā mūs vieno atziņa, ka mēs ikviens esam

vajadzīgs saviem tuvākajiem un savai universitātei.»

RTU AKTUĀLĀS INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANAS SHĒMA

1. Jaunas ziņas, viedokļa vai komentāra publicēšanai RTU komunikācijas

kanālos (mājaslapā – www.rtu.lv, portāla www.ortus.rtu.lv – sadaļā «Jaunumi»,

izdevumā «Jaunais Inženieris»), kā arī informācijas izplatīšanai Latvijas

plašsaziņas līdzekļos ziņu, viedokli vai komentāru sūtiet uz infocentrs@rtu.lv.

Ja ziņa nav uzrakstīta, sazinieties ar Informācijas centru un sniedziet

informāciju mutiski (tālr. 67089455, Kaļķu iela 1–305. kabinets).

INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANA, IZMANTOJOT KOMUNIKĀCIJAS KANĀLUS

Aktuāla RTU ziņa

RTU mājaslapa

www.rtu.lv

RTU fotoreportāža

Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments

infocentrs@rtu.lv

tālr. 67089455; 67089321

sadaļa «Jaunumi»

TV, radio, prese, i-nets

2. Notikuma fotografēšanai un/vai fotogalerijas izveidošanai RTU mājaslapā

pieteikumu nosūtiet uz infocentrs@rtu.lv vai sniedziet informāciju mutiski

(tālr. 67089321, Kaļķu iela 1–303a).

Informāciju par aktuālajiem notikumiem vēlams sniegt vismaz divas darba

dienas pirms pasākuma norises

Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments aicina sadarboties

un kopā veidot patīkamu, aktuālu un dinamisku RTU informatīvo telpu.

Ierosinājumus RTU informācijas aprites uzlabošanai priecāsimies saņemt uz

infocentrs@rtu.lv.

INFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANA, IZMANTOJOT IT KANĀLUS

RTU studentu, mācībspēku un

darbinieku apziņošana:

e-pasts; sms

IT Lietotāju atbalsta centrs

it@rtu.lv

tālr. 6708999

Informācija:

LCD ekrānos (RTU telpās);

Pieteikumu veidlapu atradīsiet «ORTUS» sadaļā «Veidlapas».

SMS– maksas pakalpojums.

5


STARPTAUTISKĀS STUDIJAS

KRISTĪNE BITNERE,

IEVF SESMI 2. kursa maģistrante,

«Erasmus» studente Vitusa Beringa universitātes koledžā (Dānijā),

praksi strādājusi Briselē (Beļģijā)

Lielāka daļa studentu, kas bijuši «Erasmus» apmaiņas studijās, atzīst,

ka tā ir neaizmirstama pieredze. Es neesmu izņēmums – iesaku iesaistīties

«Erasmus» studijās vai praksē, tas ir fantastiski!

«Erasmus» apmaiņas studijas sāku 2008. gada rudens semestrī. Pavasarī,

veiksmīgi nokārtojot pieteikšanās dokumentus un interviju, jau zināju, ka

došos uz Dāniju. Savu apmaiņas universitāti izvēlējos, balstoties uz studiju

valodu un pieejamiem priekšmetiem. Mācos maģistra studiju programmā

«Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadīšana». «Erasmus»

studijas izmantoju kā iespēju apgūt arī priekšmetus, kurus nebūtu apguvusi

Latvijā. Tomēr to neiesaku, jo vēlāk iespējamas grūtības ar eksāmenu

kārtošanu Latvijā.

Sākot studijas, mūs informēja par Dānijas studiju sistēmu un darba gaitu

lekcijās – mācībspēkiem tur galvenokārt ir padomdevēja loma. Uzdodot

dažādus jautājumus, viņi panāk to, ka students pats saprot savu kļūdu.

Šādas diskusijas Latvijā nemaz tik bieži nenotiek, un domāju, ka tā nav tikai

mācībspēku problēma. Bet tieši šādās diskusijās lieliski iemācies noformulēt

ideju un efektīvi strādāt. Īpaša nozīme tiek piešķirta darba plānošanai, un

tas lielākajai daļai Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu studentu šķiet

laika izniekošana.

Darbs ar projektiem un darbs grupās liek saprast, kādu zināšanu tev

pietrūkst, lai attīstītu projektu. Līdz ar to studentam rodas vēlme izlasīt

grāmatu, lai noskaidrotu attiecīgo jautājumu.

Protams, «Erasmus» arī ārpus studijām ir lieliski un jautri pavadīts

laiks – tā ir iespēja iegūt priekšstatu par citu tautu kultūru, iemācīties būt

atvērtam un pieņemt cilvēkus ar citādu domāšanu, likt realizēties idejām

un iztēlei.

Esmu viena no tiem studentiem, kuru pēc atgriešanās Latvijā nepameta

sajūta, ka man ir kas jāmaina savā dzīvē, citādi es «aizmigšu».

«Erasmus» iemāca redzēt un izmantot piedāvātās iespējas un vienkārši

baudīt dzīvi – par to mēs dažkārt aizmirstam.

Lai veicas!

6 ZIEMA 2009

MIKUS ĶĪSIS,

IEVF 4. kursa students,

praksi strādājis Štutgartē (Vācijā)

Mans «Erasmus» piedzīvojums

Sākšu ar to, ka nezināju par iespēju strādāt praksi ar «Erasmus» stipendijas

atbalstu, bet jau iepriekš biju nolēmis, ka praksi strādāšu Vācijā. Biju jau sācis

meklēt prakses vietas, bet tad saņēmu īsziņu no RTU, ka ir iespēja pieteikties

uz stipendijām un tas, protams, man bija tieši īstajā laikā. Studēju īpašumu

vērtēšanu.

Stipendijai pieteicos, izturēju interviju un stipendiju ieguvu, taču vēl bija

jāatrod prakses vieta. Aizsūtīju pirmos astoņus pieteikumus dažādām � rmām

Vācijā, saņēmu dažus atteikumus, daži neatbildēja, bet apmēram pēc mēneša

ilgas meklēšanas man bija pirmā telefonintervija.

Galu galā tiku nelielā, bet ļoti interesantā uzņēmumā Štutgartē «Realkontor

Innovative Fondskonzepte GmbH», kas nodarbojas ar investīcijām nekustamajā

īpašumā un slēgtajiem nekustamo īpašumu fondiem. Man ļoti iepatikās � rma,

un pēc īsas telefonintervijas un nelielas sarakstes tiku pieņemts darbā.

Man bija divas nedēļas laika, lai nokārtotu dokumentus un atrisinātu

sadzīves jautājumus. Rezervēju istabu hostelī uz piecām dienām un cerēju, ka

tajā laikā atradīšu kaut ko. Studentu kojās visas vietas bija aizņemtas, jo bija

sācies ziemas semestris. Izdevās atrast mēbelētu istabu, kurā dzīvoju sešus

mēnešus, maksājot tikai 285 eiro mēnesī.

Nepatīkams pārsteigums bija sabiedriskā transporta mēnešbiļetes cena –

Rīgā bija pierasts pie aptuveni 10 latiem, tāpēc 100 eiro šķita padārgi. Vācu

valodas zināšanas man bija ļoti labas, tāpēc nekādos kursos negāju, taču zinu,

ka bez labām valodas zināšanām ir ļoti grūti.

Pirmā diena darbā bija interesanta, iepazinos ar apmēram 35 cilvēkiem, no

kuriem atmiņā palika trīs vārdi, tāpēc neveiklāki momenti neizpalika...

Pirmajā nedēļā saņēmu no priekšnieka uzdevumus analizēt komerciālu

telpu īres līgumus uzņēmumam, kas grib tikt laukā no tiem, nezaudējot

drošību, kā arī veikt analīzes divām pilsētām par industriālo platību īres

cenām un novietojuma īpatnībām. Diezgan ātri «ieurbos» darbos un ātri

vien iestrādājos. Tagad jau braucu ar kolēģiem uz objektiem, kā arī veicu

nepieciešamos aprēķinus investīciju apjomiem, lai noskaidrotu, vai tas

atmaksāsies � rmai. Darbu sarakstā ietilpst dažādu analīžu veikšana iepriekš

nopirktiem īpašumiem, vietām, jauniem objektiem, kā arī dažādu � nanšu

rādītāju rēķināšana. Lielākoties visi uzdevumi ir patstāvīgs darbs, taču bieži

sanāk arī konsultēties ar kolēģiem.

Piedzīvojumu šeit ir bijuši daudz, bet – visi pozitīvi, tāpēc gribētu ieteikt

ikvienam, kam ir iespēja, pamēģināt aizbraukt praksē kādā ārzemju

uzņēmumā.

Domājot par prombraukšanu, paliek bēdīgi – jau sešus mēnešus neesmu

bijis Latvijā. Un tomēr pietrūkst tās «ķibeļzemes»!


ELĪNA GAILE-SARKANE,

IEVF profesore

«Erasmus» Teachers Exchange –

iespēja, ko iesaku izmantot

Kopš 2007. gada aktīvi izmantoju iespēju pieteikties «Erasmus» Teachers

Exchange programmā un uzskatu to par vienu no lieliskām iespējām, ko iesaku

ikvienam RTU mācībspēkam. Ieguvumi man kā profesorei ir nozīmīgi –

tiek paplašināts zinātnisko un akadēmisko kontaktu tīkls, iepazīta citu

valstu kultūra, mācību procesa un nacionālās atšķirības, tiek pilnveidotas un

attīstītas akadēmiskās prasmes. Iepriekšējie apmaiņas braucieni man ir ļāvuši

iesaistīties jaunos zinātniskās pētniecības projektos un iegūt vērtīgu pieredzi.

Pagājušajā mācību gadā biju Brno Tehnoloģiskajā universitātē un ieguvu ļoti

pozitīvus iespaidus. Pirmkārt, esmu pozitīvi greizsirdīga uz BTU jauno ēku,

kas ir nodota ekspluatācijā tikai pirms pieciem gadiem, ir ļoti moderna, plaša

un izveidota tieši studiju procesam. Tajā ir kvalitatīvi un moderni aprīkotas

auditorijas un darba telpas gan mācībspēkiem, gan studentiem. Jāatzīmē tas,

ka katram doktorantam ir sava darba vieta, un speciāli kabineti izveidoti arī

viesprofesoriem. Otrkārt, vēlos uzsvērt, ka studentu un mācībspēku viesnīca ir

ērti izvietota, labi iekārtota un salīdzinoši lēta.

Lekcijas lasīju gan vietējiem, gan «Erasmus» Students Exchange programmas

studentiem. Protams, ka «Erasmus» studenti gan RTU, gan BTU ir līdzīgi, bet

liels bija mans pārsteigums šajā grupā satikt studenti Ievu no RTU IEVF. Viņa

cītīgi mācījās čehu valodu un bija apmierināta ar studiju procesu un apstākļiem

Brno.

Vienmēr, kad atgriežos no šādiem braucieniem, mani kolēģi jautā – kādi

ir vietējie studenti? Gudrāki, uzņēmīgāki, atvērtāki komunikācijai? Domāju,

ka studenti gan Latvijā, gan Čehijā ir ļoti līdzīgi, tomēr viena no atšķirībām,

kas man izraisīja pārdomas, ir studiju laiks. BTU maģistranti studē dienas

nodaļā un visu savu enerģiju velta studiju procesam. Lekcijas un tām sekojošās

diskusijas bija ļoti produktīvas, un studenti cenšas paņemt no mācībspēkiem

maksimāli iespējamo – zināšanas, pieredzi utt. Tomēr, atgriežoties mājās, ir

skaidrs, ka pēc garas darba dienas studējošajiem ir daudz mazāka iniciatīva.

Šādi apmaiņas braucieni ir ieguvums ne tikai apmaiņā esošajai personai, bet

arī RTU, un to apliecina arvien pieaugošais apmaiņas studentu skaits. Arī no

Čehijas.

SANITA VĪLISTERE,

Sporta kluba direktore

ZIEMA 2009

«ERASMUS»

Pieredzes bagātās dienas kaimiņzemē Lietuvā

Mans stāsts par «Erasmus» personāla pieredzes apmaiņas braucienu

sākās ar izvēli – kurp doties?

Izvēloties valsti un augstskolu, «mērķēju» uz kaimiņvalstīm. Izvēlē

nekļūdījos un pavadīju piecas neaizmirstamas dienas Kauņas Tehniskajā

universitātē (KTU), iepazīstoties ar universitātes sporta dzīvi un dažādiem

sporta pasākumiem.

Kauņas Tehniskajā universitātē ir Fiziskās kultūras un sporta centrs, kurā

ir Fiziskās kultūras departaments, Metodiskais kabinets, Sporta pasākumu

organizēšanas nodaļa, Sporta bāžu nodaļa (atbildīga par visām KTU sporta

bāzēm) un Sporta klubs.

Visiem studentiem pirmajā kursā ir � zkultūra, kas notiek vienreiz nedēļā

pēc lekciju saraksta. Sākot no plkst. 16, jebkuram studentam ir iespēja

apmeklēt dažādus sporta veidus, iepriekš uz tiem piesakoties. Nodarbības

notiek divreiz nedēļā pa divām stundām pēc noteikta saraksta. Pavisam

tiek piedāvāti 23 sporta veidi (ieskaitot motorlaivu sportu, airēšanu, virves

vilkšanu, alpīnismu – rāpšanos pa sporta sienu). Tāpat kā RTU arī KTU ir

izlašu komandas – basketbolā, volejbolā, futbolā, handbolā, tenisā un citos

sporta veidos.

Šogad pirmo gadu KTU piedāvā sporta nodarbības studentiem ar kustību

traucējumiem.

Studentiem ir iespēja izmantot KTU sporta zāles, sākot no plkst. 20 līdz 23.

Iepazīstoties ar sporta dzīvi KTU, piedalījos dažāda veida sporta

pasākumos un vēroju, kā norisinās nodarbības un treniņu process.

Interesanti ir KTU rīkotie nakts sporta festivāli, ko apmeklē ap 300

studentu un kas sākas plkst. 20 un ilgst līdz plkst. 3. Festivālā ir dažādu

sporta veidu turnīri, fanu pulciņi un «karsējmeiteņu» sacensības, kas

piesaista skatītāju uzmanību. Pasākums beidzas ar grandiozu apbalvošanas

ceremoniju.

Par laiku, kuru pavadīju KTU varētu rakstīt apcerējumus, bet par

pieredzes apmaiņas programmu varu teikt tā: ««Erasmus» – tā ir iespēja

iegūt bagātīgu pieredzi un zināšanas, ko varam realizēt savos darbos un

tālākā mūsu universitātes attīstībā.

Šo iespēju iesaku izmantot visiem RTU mācībspēkiem un administratīvā

personāla pārstāvjiem – tās ir neaizmirstamas emocijas, zināšanas, pieredze,

jauni kolēģi, draugi un sadarbības partneri.

7


RTU GADA ZINĀTNIEKS

SACENŠOTIES

AR LAIKU

EGITA KANCĀNE,

Informācijas centra korespondente

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūta direktors

profesors Dr. habil. chem. Valdis Kampars ieguva titulu

«RTU Gada zinātnieks 2009». V. Kampara zinātniskā darbība saistīta ar organisko

ķīmiju: profesors pēta fotonikas un nanoelektronikas materiālus, kas balstīti

uz jauniem organiskiem savienojumiem, biodegvielas ieguves un izmantošanas

optimizāciju u. c. problēmas. V. Kampara grupas un sadarbības partneru

izstrādātās metodes antioksidantu iegūšanai no biomasas un to izmantošanai

biodīzeļdegvielas stabilizēšanai Latvijas Zinātņu akadēmija bija iekļāvusi arī

nozīmīgāko 2008. gada Latvijas zinātnes sasniegumu sarakstā. Izstrādājot vairākus

projektus, profesors V. Kampars RTU gada laikā pētījumu veikšanai ir piesaistījis

vairāk nekā 500 tūkstošus latu.

– Vai tagad, kad nepildāt fakultātes dekāna

pienākumus, zinātnei varat veltīt vairāk laika?

– Lai gan administratīvā darba daļa fakultātē

ir samazinājusies, esmu iesaistījies citos darbos –

Latvijas Zinātņu akadēmijā veicu ģenerālsekretāra

pienākumus, līdz ar to ar zinātnei atlikušo laika

daļu esmu ļoti neapmierināts. Darboties zinātnes

lauciņā galvenokārt varu tikai vakaros, jo pa dienu

pētījumiem neatliek laika.

Es būtu laimīgs, ja paliktu vairāk laika apsēsties,

padomāt, parunāties ar saviem līdzstrādniekiem.

Mums tikai liekas, ka domāšana ir ātrs process, patiesībā

tas notiek ļoti lēni. Lai kaut ko risinātu, ir

jāiepazīstas ar ļoti lielu materiālu klāstu, tikai tad

var analizēt situāciju un izdomāt, kurā virzienā pētī

jumu attīstīt. Tam ir vajadzīgs laiks, kura trūkst.

Taču, manuprāt, lielākajai daļai Latvijas zinātnieku

ir līdzīgas problēmas. Pārāk daudz laika

esam spiesti veltīt darba organizēšanai un

cī ņai par nākotni un � nansēm. Zinātnes bāzes � -

nansējums, kas mums tika piešķirts pēdējos gados,

bija labs sākums ceļā uz stabilitāti un darba vides

8 ZIEMA 2009

sakārtošanu. Šobrīd liela daļa zinātnisko institūciju

atkal nezina, vai nākamgad nebūs jāslēdz durvis.

Manuprāt, daudz produktīvāki pētījumi būtu,

ja darbs tiktu organizēts tā, ka vismaz daļai

darbinieku būtu nodrošināta alga, reaģenti,

iekārtas, lai viņi var mierīgi strādāt. Savukārt otra

daļa varētu būt arī tāda, kurai par darbu zinātnē

jācīnās konkursa kārtībā.

– Vai ekonomiskā krīze vēl vairāk saasinājusi

problēmu zinātnes vidējā personāla jomā – joprojām

trūkst cilvēku?

Finanšu samazinājumi un nestabilitāte atstāj

nospiedošu iespaidu. Protams, ir daļa cilvēku, kas

nekur neaizies, taču jājautā – vai pie mums strādāt

paliks paši talantīgākie cilvēki? To talantīgo cilvēku

skaits, kas šeit grib palikt, diemžēl, nepalielinās.

Mums ir vai nu cilvēki gados, vai arī tādi, kas tikko

iestājušies doktorantūrā. Taču trūkst 30-gadnieku

un 40-gadnieku – tā ir pazaudēta paaudze. Atliek

cerēt uz nākotni, tāpēc tagad būtu svarīgi nepazaudēt

to, kas mums vēl ir.

Liels prieks ir par to, ka fakultātē ar katru gadu

iestājas arvien talantīgāki jaunieši. Vajadzētu

viņus noturēt universitātē. Tāpēc atbalstu to, ka

doktorantu stipendijām jābūt lielām. Viņi te būs

vismaz tik ilgi, kamēr būs Ls 800 liela stipendija.

Bet kas būs tālāk? Vai varēsim viņiem piedāvāt vēl

lielāku profesoru algu?

Taču krīze ir nesusi arī pozitīvas pārmaiņas. Ir

mainījusies pieredzējušo zinātnieku nostāja pret

pētniecību un tās mērķiem. Ja agrāk dominēja

viedoklis, ka galvenais ir teorētiski pētījumi,

publikāciju skaits un citēšanas indekss, šobrīd sāk

formulēties viedoklis, ka zinātnei vajadzētu dot

reālu pienesumu Latvijas ražošanai.

Protams, RTU arī līdz šim ir bijis daudz labu

iniciatīvu, piemēram, iekšējie pētniecības projekti,

kas nereti tiek īstenoti tiešā sadarbībā ar ražotājiem.

Varbūt daļa no šiem projektiem ir smieklīgi

maziņi, bet kad notiek atskaites konferences, uz

tām sabrauc uzņēmēji un ar interesi klausās, kā

viņi varētu izmantot pētījumus. To lieliski varēja

redzēt 23. septembrī Inovāciju un jauno tehnoloģiju

konferencē, kas RTU notika plakātu sesijas formā –


ažotāji fotografēja plakātus un uzdeva jautājumus.

Tam ir jēga un pozitīva nākotne.

– Vai tie pārmetumi, kas publiskajā telpā

arvien biežāk tiek adresēti zinātniekiem – par

neefektīvu darbu un pārvaldību – jūsuprāt, ir

godīgi?

Domāju, ka zinātniekiem tajos būtu jāieklausās,

bet no otras puses vajadzētu arī saprast, ka

cilvēki, kas pārmet, ļoti vāji orientējas vai pilnībā

neorientējas ne inženiertehniskajās zinātnēs, ne

augstākajā izglītībā. Mani pārsteidz, ka ražotāju

un darba devēju organizāciju pārstāves apgalvo, ka

visa augstākā izglītība ir slikta, nekam nederīga.

Ko viņas zina par RTU studiju programmām?

Ja socioloģijas programmas nav kvalitatīvas, tas

nenozīmē, ka sliktas ir arī ķīmijas vai enerģētikas

studiju programmas. Šobrīd ir viedoklis, ka viss

ir slikti – naudu nedodam! Vajag pētīt un vērtēt,

kur ir trūkumi, kā tos novērst. Bet tas ir par daudz

sarežģīti. Vieglāk ir pateikt, ka mums nav nekā.

Latvijā, piemēram, tiešām nav pietiekami nozīmīgu

pilotprojektu. Bet, lai pēc laboratorijas pētījumiem

kādu produktu ieviestu ražošanā, vajadzētu

īstenot pilotprojektus, kuru mērķis ir

no teikt, vai produkts atbilst standartiem un ir derīgs

ražošanai. Tam ir nepieciešami līdzekļi un

izvērtējums, kur varētu sagaidīt praktiski nozīmīgus

rezultātus.

Domāju, ka zinātnieki paši nav ar esošo situāciju

īsti apmierināti, tāpēc vismaz viena daļa meklē

iespējas uzlabot darbu. Protams, ka zinātnē un

augstākajā izglītībā viss nav ideāli, bet ir ļoti labas

lietas, ko nevajadzētu pazaudēt. Un ir absolūti

nepareizi teikt, ka tie zinātnieki un mācībspēki,

kas faktiski paši studiju un pētniecības vajadzībām

ir sagādājuši iekārtas un nodrošina laboratoriju

darbību, ir slinki, neko nedara un negrib palīdzēt

uzņēmējiem. Pārmetumi ir jāuzklausa, korekcijas

savā darbībā ir jāveic, taču vienlaikus ir arī jāiebilst

pret nekompetentu cilvēku vērtējumu.

– Kādā veidā pierādīt to, ka ne viss zinātnē un

augstākajā izglītībā ir slikti?

Jāpiedāvā sabiedrībai zinātnes veiksmes stāsti.

Taču jāatceras arī otrs aspekts – analizējot pat visveiksmīgāko

valstu rādītājus, var atklāt, ka pētniecības

projekti nevar būt 100% rezultatīvi. Piemēram,

ASV ir realizēti daudzi lieli piloprojekti,

kas izrādās neveiksmīgi. Bet šī valsts zinātnē

iegul da arvien jaunus un jaunus resursus, tāpēc ir

vadošā valsts tehnoloģiju jomā. Mūsu ierēdņiem

varbūt trūkst izpratnes par to, cik lielas investīcijas

zinātnē jāveic un cik ilgstoši tas jādara, lai sagaidītu

izcilus rezultātus. Arī jebkurš lielais uzņēmums

iegulda līdzekļus virzienos, kas sākotnēji nenes

peļņu, bet būs tam nepieciešami varbūt pēc 10

gadiem. Paskatieties kaut vai «Statoil» darbības un

pētījumu virzienus.

Nav cita ceļa, kā mēģināt un riskēt – ja mēs

nedarīsim neko, nekā nebūs. Vienlaikus, protams,

jāizvērtē tie virzieni, kas ilgstoši nav devuši nekādus

rezultātus, lai izlemtu, vai vispār ir jēga tos

uzturēt, kā arī jāapgūst attīstīto valstu zi nātnes

menedžments – jāskatās, kā tās rīkojas ar potenciālu,

ko mēs nenovērtējam, ar idejām, ko mēs

nepietiekami ātri attīstām, ar intelektuālā īpašuma

aizsardzību u. c.

– Vai būtiskākais jūsu pētījumu virziens

joprojām ir biodegviela?

Šis virziens fakultātē ir saglabāts un tiks

saglabāts vēl ļoti ilgi. Mēs pašlaik veicam

1. paaudzes biodegvielas pētījumus, bet domāju,

ka nākamgad, sāksim nodarboties ar nākamās

paaudzes biodegvielām – ar «smagākām»

pārstrādes tehnoloģijām.

Ja paraugāmies uz Latvijas atjaunojamās enerģijas

resursiem – vēja enerģija ir ļoti mainīga un

nestabila, saules enerģija ir nepietiekama. Bet

biomasa, no kuras var ražot biodegvielu, ir pietiekami

liela un stabila enerģijas bāze, lai vismaz

daļēji aizstātu ogles un na� u. Pasaulē šodien saražo

apmēram 12 miljonus biodīzeļdegvielas tonnu

gadā, to skaitā Eiropā – sešus miljonus tonnu, bet

Latvijā – tikai ap 35 tūkstošiem tonnu, lai gan

biodegvielas ražošanas jauda mums ir aptuveni

220 tūkstošu tonnu gadā. Te taču ir daudzas

jaunas darba vietas. Virziens ir perspektīvs arī

lauksaimniecības politikas kontekstā. Ja pārtikas

ražošana Eiropā ir limitēta, tad degvielas ir

vienīgais virziens, kur nav kvotu. Līdz ar to šī

varētu būt laba lauku attīstības iespēja: nozare

varētu dot darbu, sakārtot vidi, izslēgt ekscesus,

kad cilvēki ir bez nākotnes perspektīvām. Tas

varētu būt pamats prin cipiālai valsts ekonomikas

politikas maiņai.

Šobrīd degvielu nevar pārdot bez 5% biodegvielas

piedevas. Valsts ir garantējusi ne pārāk lielu, bet

stabilu biodegvielas tirgu. Turpmāk, protams,

ir jācīnās gan par lielāku iekšējo, gan par ārējo

tir gu. Šajā pozīcijā parādās mūsu uzdevums –

mums vajadzētu palīdzēt izveidot tādu ražošanas

tehnoloģiju, kur biodegvielas pašizmaksa ir

zemāka, nekā citu valstu ražotnēs. Mēs strādājam

šajā jomā, taču atrodamies konkurējošā vidē, jo

ar līdzīgiem pētījumiem nodarbojas ļoti daudzi

zinātnieki visā pasaulē. Lai apsteigtu konkurentus,

ir jābūt ļoti spēcīgai un ātri strādājošai zinātnieku

grupai. Nodrošināt šādas grupas darbību nedroša

� nansējuma un mainīgu noteikumu laikā ir

praktiski neiespējami. Taču mēs vienmēr ceram,

ka mums izdosies

– Vai ir saglabāts arī otrs jūsu pētījumu

virziens, kas veltīts jauno organisko materiālu

izstrādei – virsmas reljefa hologrammu tiešam

ierakstam spektra sarkanajā daļā?

RTU GADA ZINĀTNIEKS

Ja pratīsim savienot topošos un

pieredzējušos zinātniekus,

kā arī inovatīvi do mājošos

uzņēmējus vienotā sistēmā,

mums būs ražošana,

būs jaunas darba vietas un

notiks attīstība.

Arī šis virziens ir saglabāts – ciešā sadarbībā ar

Latvijas Universitātes Cietvielu � zikas institūtu

sintezējam jaunas vielas, ko institūts pēta, lai

veidotu jaunus materiālus fotonikai. Savukārt

sadarbībā ar RTU Tehniskās � zikas institūtu veidojam

un pētām jaunus augsta blīvuma optiskās

informācijas ierakstu materiālus. Tas arī ir virziens,

kurā strādā zinātnieki visā pasaulē, un konkurence

ir ārkārtīgi liela.

Abi pētījumu virzieni ir ļoti aktuāli – ir konkurenti,

kuri nereti ātrāk par mums izpēta to, ko

mēs vēl tikai plānojam pētīt. No vienas puses ir

prieks, ka mūsu domāšanas virziens ir pareizs, no

otras puses – ir skumji, ka ātrums, ar kādu darbojamies,

ir par mazu. Galvenā problēma ir tā, ka

mums jābāzējas uz studentu darbu, bet studentiem

ir arī jāmācās. Tāpēc mēs esam par lēnu. Bet ātrums

bieži ir noteicošais faktors konkurences cīņā.

Taču kopumā uz visām parādībām tomēr skatos

optimistiski – nav ko sūdzēties, ir jādarbojas un

jākaro tādos apstākļos, kādos esam! Kad paskatos

uz mūsu jaunatni un uzņēmējiem, rodas pozi

tīvas domas. Ja pratīsim savienot topošos un

pieredzējušos zinātniekus, kā arī inovatīvi domājošos

uzņēmējus vienotā sistēmā, mums būs

ražošana, būs jaunas darba vietas un notiks

attīstība.

– Vai Jums ir gandarījums par titulu «RTU

Gada zinātnieks 2009»?

Ir gandarījums, prieks un pārsteigums. Mūsu

universitātē ir daudz pētnieku, kas varētu būt Gada

zinātnieki.

Gada balvas pasākumu vienmēr esmu atbalstījis.

Fakultātē ik gadu cenšos visus pierunāt, lai sniedz

pieteikumus konkursam. Bet vairums cilvēku

ir kautrīgi: ja vienreiz piedalās un neuzvar, vai

arī ja paziņa nav uzvarējis, tad interese zūd. Es

šo konkursu uzskatu par sava veida olimpiādi,

kuru vajag atbalstīt un kurā vajag piedalīties.

Nav iespējams vienmēr uzvarēt. Bet piedalīties ir

iespējams. Un vajag.

ZIEMA 2009

9


RTU GADA JAUNĀ ZINĀTNIECE

LĪDZSVARĀ

STARP

ZINĀTNI,

PEDAGOĢIJU

UN ĢIMENI

EGITA KANCĀNE,

Informācijas centra korespondente

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta asociētā profesore Dr. sc. ing. Oksana Ņikiforova

tika atzīta par «RTU Gada jauno zinātnieci 2009» O. Ņikiforova pēta lielu informācijas sistēmu izstrādes metodes, modeļus un rīkus.

Aizvadītajā gadā, izstrādājot vairākus projektus, O. Ņikiforova RTU pētījumu veikšanai piesaistījusi vairāk nekā četrus tūkstošus latu,

un viņas vadībā ir aizstāvēta disertācija par modeļvadāmās programmatūras izstrādes lietojumiem.

– Kāpēc savulaik izvēlējāties studēt

datorzinātni RTU?

– Mācoties Rīgas 60. vidusskolā, ilgu laiku gribēju

kļūt par juristi, savukārt mani vecāki gribēja,

lai kļūstu par ārsti, taču 10. klasē sāku apgūt

jaunu priekšmetu – informātiku. Sapratu, ka šis

ir mans virziens. RTU tika izvēlēta automātiski, jo

absolvēju vidusskolu ar zelta medaļu un ar to RTU

varēju iestāties bez iestājeksāmeniem.

– Kā jūs izvēlējāties akadēmiskās karjeras

veidošanu?

Par to man jāpateicas vairākiem cilvēkiem,

kas mani uz to pamudināja un pat mērķtiecīgi virzīja.

Par to, ka DITF apgūstu vairāk, nekā tikai

programmēšanu, pārliecinājos jau 2. kursā, kad

profesors Jānis Grundspeņkis sāka lasīt kursu par

grafu teoriju un sistēmu modelēšanu. Ieinteresējos

par programmatūras izstrādes daudzveidīgajām

10 ZIEMA 2009

iespējām. Iestājoties maģistrantūrā, manu izvēli

turpināja virzīt profesors Jānis Osis, kurš bija

gan mana maģistra darba, gan promocijas darba

zinātniskais vadītājs un mērķtiecīgi un konsekventi

bīdīja mani sistēmu modelēšanas un formalizācijas

jomā.

Vēl viens ļoti pozitīvs aspekts bija tas, ka mūsu

studentu grupā bija ļoti radošs klimats: rezultātā

pēdējos desmit gados septiņi manas grupas biedri

ir aizstāvējuši disertācijas par dažādām tēmām.

Man ir ļoti paveicies arī ar vecākiem, kas deva

man iespēju būt neatkarīgai un nepaklausīgai

profesionālās karjeras izvēlē. Sapņojot par to, ka

viņu meita varētu studēt medicīnu, viņi tomēr

atbalstīja studijas RTU, � nansiāli atbalstīja arī

manu piedalīšanos starptautiskajās konferencēs,

uz kurām maģistrantūras un doktorantūras laikā

pārsvarā bija jādodas par saviem līdzekļiem. Tāpēc

zināmā mērā var teikt, ka disertācija un Gada

balva, kuru nupat saņēmu, ir arī viņu nopelns. Tieši

14. oktobrī, kad saņēmu balvu, manam tēvam ir

dzimšanas diena – pēc apbalvošanas es piezvanīju

vecākiem, un mamma man teica, ka tēvam tā ir

vislabākā dāvana.

Paralēli maģistra studijām kā ceļu satiksmes

noteikumu pasniedzēja strādājāt arī autoskolā.

Kā jūsu karjeru ietekmēja šī pieredze?

– Tur es pirmoreiz nostājos auditorijas priekšā,

mācīju Ceļu satiksmes noteikumus, pie ņēmu skolas

braukšanas eksāmenus, kā arī kun dzēm gados, no

kurām bija atteikušies visi ins truktori, mācīju vadīt

auto. Autoskolas pieredze pa līdzēja sagatavoties

arī priekšmetu pasniegšanai universitātē, sakārtot

mācību vielu un izstrādāt to tā, lai apgūstamie

jautājumi tiktu skaidroti ar praktiskiem piemēriem

un no dažādiem skatu punktiem.


Taču auditorijas ļoti atšķiras – autoskolā cilvēki

zina, ko viņi vēlas iegūt, bet universitātē studenti

parasti neorientējas tajā, kas īsti viņiem ir vajadzīgs,

un bieži vien studijas uztver kā obligātu piespiedu

pasākumu. Studenti ne vienmēr jūt nepieciešamību

pēc teorētiskajām zināšanām – viņiem vajag

ātri iemācīties konkrēta rīka lietošanu, bet, kā

parasti saka profesors Osis, kāda rīka lietošanu vai

programmēšanas valodu var apgūt triju mēnešu

programmēšanas kursos, taču universitāte dod

akadēmiskas zināšanas un plašāku skatu uz

dažādām lietām. Zinātniskais grāds un augstākā

izglītība ir domāta elitārai sabiedrības grupai, jo ne

visi rezultātā iegūst augstāko izglītību.

– Nīderlandiešu autora Keisa Kauenāra

grāmatā «Augstākā izglītība Eiropā» teikts, ka

Eiropā 60. un 70. gados augstākā izglītība no

elitāras kļuva par masu parādību. Jūs uzskatāt,

ka augstākā inženiertehniskā izglītība joprojām

ir elitāra?

– Tehniskajās zinātnēs augstākā izglītība,

manuprāt, joprojām ir elitāra. Jo apgūt mācību

vielu un pirmos trīs gadus noturēties tehniskajā

universitātē ir ļoti sarežģīti. Pirmajā un otrajā

kursā notiek ļoti nopietna atlase. Trešajā kursā ir

jāveic pirmais zinātniskais pētījums un jāaizstāv

bakalaura darbs, kas zināmā mērā ir robežšķirtne.

Uzskatu, ka tie, kas iegūst vismaz bakalaura grādu

inženiertehniskajās jomās, iegūst «provi» – kā

dārgmetāls.

– Kāds ir jūsu zinātnisko pētījumu galvenais

virziens un kāds produkts top jūsu pētījumu

rezultātā?

– Man ir sava niša – objektorientēta sistēmu

analīze, projektēšana un modelēšana. Strādāju

objektorientētas sistēmas modelēšanas jomā un

mēģinu atspoguļot pasūtītāja prasībās objektu

modelī, lai nodotu to programmētājam. Šim

modelim ir jāizslēdz iespējamība, ka informācija

tiek pazaudēta, pārejot no pasūtītāja pie

programmētāja, ka notiek informācijas dublēšanās

vai pretrunīgas informācijas parādīšanās. Es šī

modeļa izstrādi mēģinu formalizēt, izstrādājot

transformācijas likumus, pēc kuriem vadoties,

pasūtītājs var sniegt visu nepieciešamo informāciju

sistēmas izstrādei biznesa procesu un konceptu

veidā, savukārt programmētājs šo informāciju var

redzēt, attēlotu objektu klasēs. Esam izstrādājuši,

tā saukto, Divpusložu modeļa vadāmo pieeju, kas

dod iespēju informāciju par sistēmā noritošiem

procesiem un atbilstošu informācijas plūsmu

transformēt programmatūras sistēmas klašu

diagrammas veidā.

– Kurš no jūsu veiktajiem pētījumiem jūsuprāt

ir visbūtiskākais?

– Minētā Divpusložu modeļa vadāma pieeja

ir izstrādāta sadarbībā ar profesori Mārīti

Kirikovu un vēlāk mums pievienojās arī mana

bijusī doktorante, tagad jau doktore Nataļja

Pavlova. Pieejā esam savietojušas profesores

Kirikovas zināšanas un pieredzi darbā ar biznesa

procesu modelēšanu un manu aizraušanos ar

objektorientēto tehnoloģiju programmatūras

izstrādē. Vēlāk N. Pavlova, izstrādājot savu

disertāciju, izpētīja visas šīs pieejas iespējas, veica

eksperimentus un pat nedaudz modi� cēja mūsu

sākotnējos uzstādījumus, paplašinot Divpusložu

modeļa elementu lietojumu. 2002. gadā iznāca

pirmā publikācija, un 2004. gadā mūs ar referātu

par šo tēmu pieņēma respektablajā zinātniskajā

konferencē CAiSE’2004 (Conference on Advanced

Information Systems Engineering). 2006. gadā

RTU sniedza iespēju pieteikt zinātniskos projektus

un saņemt tiem � nansējumu gan RTU iekšējo

projektu, gan RTU-IZM zinātniskās pētniecības

projektu konkursos, jo uz «lieliem» grantiem

pretendēt un konkurēt ar lielajiem projektiem mēs

vēl toreiz neuzdrošinājāmies. Izveidojām darba

grupu, strādājam, un 2008. gadā mana doktorante

N. Pavlova aizstāvēja šai tēmai veltītu disertāciju.

Kopumā par šo tēmu tagad ir publicēti ap

trīsdesmit raksti, un rezultāti ir prezentēti vairāk

nekā 20 konferencēs.

Rezultātus un sasniegumus papildus mūsu

entuziasmam un gribēšanai strādāt radoši un

produktīvi veicina arī tas, ka pētniekiem ir dota

neatkarības sajūta un brīvība gan katedras, gan

fakultātes mērogā – mēs varam pieteikt jebkādu

ideju un saņemt atbalstu. Par to esmu ļoti

pateicīga Lietišķo datorsistēmu katedras vadītājam

profesoram Uldim Sukovskim un DITF dekānam

profesoram Jānim Grundspeņķim.

– Kuri ir jūsu ciešākie sadarbības partneri no

industrijas puses?

– Man joprojām ir saglabājušies kontakti ar

kursabiedriem, viens no viņiem – Jurijs Kornijenko

ir projektu vadītājs � rmā «ABC So� ware», viņš mani

piesaistīja viņa uzņēmuma projektu realizācijai.

Savukārt «ABC So� ware» vadītājs Aivars Rožkalns

ieraudzīja manī potenciālu un uzaicināja turpināt

darbu – līdz jaunākās meitas piedzimšanai paspēju

pastrādāt dažos uzņēmuma projektos kā sistēmu

analītiķe un joprojām konsultēju uzņēmumu

sistēmu analīzes jautājumos.

– Vai zinātni un ģimeni savienot ir vienkārši?

– Man ir vīrs un divas meitas Viktorija (6 gadi)

un Veronika (1,5 gadi), tāpēc mājās pēc darba

sākas cita dzīve, tā ir mana otrā elpa. Šai ziņā

man ir paveicies ar to, ka vīrs vienmēr atbalsta

manu pārāk stipro aizraušanos ar akadēmisko un

pētniecisko darbu un piedod uzmanības trūkumu,

kura dēļ ģimenei nereti nākas ciest, it īpaši sesijas

mēnešos. Taču ģimene uzliek arī ierobežojumus –

kamēr meitas mazas, nevaru braukt ilgstošos

RTU GADA JAUNĀ ZINĀTNIECE

Tehniskajās zinātnēs augstākā

izglītība, manuprāt, joprojām ir

elitāra. Jo apgūt mācību vielu

un pirmos trīs gadus noturēties

tehniskajā universitātē ir ļoti sarežģīti.

ārzemju komandējumos, toties aktīvi piedalos

starptautiskajās konferencēs, kas notiek Rīgā. Bet

meitas aug un pamazām dod iespēju zinātniskajā

darbā iesaistīties arvien vairāk. Mēģinot balansēt

uz robežas starp akadēmisko darbu, zinātnisko

pētījumu veikšanu un ģimeni, esmu sapratusi, ka

nav labākas atpūtas par citu darbību: darot vienu

darbu, tu atpūties no otra darba.

– Vai ir gandarījums par «RTU Gada jaunās

zinātnieces 2009» balvu?

– Jūtos pārsteigta, gandarīta un pateicīga

RTU vadībai, ka viņi pamanīja to, ko es daru,

un tik augstu novērtēja. Man par to bija milzīgs

pārsteigums, jo fakultāte manu kandidatūru

konkursā izvirzīja ne pirmo reizi, un parasti ir tā,

ka datorzinātnē nav iespējams sasniegt tik augstus

rādītājus kā, piemēram, ķīmijā vai enerģētikā –

nozarēs, kurām ir cita mēroga projekti, tieša

saistība ar industriju, ārzemju partneriem, un arī

citas iespējas zinātnisko pētījumu veikšanai. Mēs

pārsvarā īstenojam tādus projektus, kas nav tik

resursietilpīgi. Neraugoties uz krīzi, apbalvojums

ir sniedzis iedvesmu turpmākajam darbam – raisās

jaunas idejas. Lai gan no otras puses – kad balva jau

ir saņemta, it kā nav uz ko tiekties.

– Nākamais pakāpiens ir «Gada zinātnieka

balva».

– Man laikam nav tik lielas ambīcijas. Vairāk

gribētos saglabāt līdzsvaru – būt pilnvērtīgai

mātei un sievai ģimenē, modernai un aktuālai

pasniedzējai studiju procesā un kopā ar studentiem

turpināt sāktos pētījumus arī zinātnes lauciņā.

ZIEMA 2009

11


ZINĀTNE

SVEICAM JAUNOS ZINĀTŅU DOKTORUS!

Pāvelu Onufrijevu (MLĶF), kas 2009. gada 8. septembrī aizstāvējis promocijas darbu

«Ar lāzera starojumu veidotas pusvadītāju Si, Ge un SiGe virsmas nanostruktūras»

un ieguvis � zikas zinātņu doktora zinātnisko grādu materiālzinātnes nozares

materiāl� zikas apakšnozarē.

Rolandu Partu (ETF), kas 2009. gada 15. septembrī aizstāvējis promocijas darbu

«xDSL tehnoloģiju potenciālo iespēju novērtējums vietējos telekomunikāciju tīklos» un ieguvis

inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektronikas un telekomunikāciju nozares

elektrosakaru apakšnozarē.

Māri Tēraudu (ETF), kas 2009. gada 15. septembrī aizstāvējis promocijas darbu

«Jauna veida diskrētie ortogonālie pārveidojumi un ar signālu apstrādes pielietojumiem saistītās kļūdas»

un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektronikas un telekomunikāciju nozares

ķēžu un signālu apakšnozarē.

Dagmāru Prībergu (MLĶF), kas 2009. gada 23. septembrī aizstāvējusi promocijas darbu

«Mežģīņu tehnoloģiju attīstība un lietošanas tradīcijas Latvijas teritorijā» un ieguvusi inženierzinātņu

doktora zinātnisko grādu materiālzinātnes nozares apģērbu tehnoloģijas apakšnozarē.

Tatjanu Rikuri (DITF), kas 2009. gada 12. oktobrī aizstāvējusi promocijas darbu

«Uz psiho� zioloģiskā stāvokļa modeļa balstīto adaptīvo apmācības sistēmu izstrādāšana» un ieguvusi

inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares projektēšanas apakšnozarē.

Mihailu Maskaļovu (IEVF), kas 2009. gada 6. novembrī aizstāvējis promocijas darbu

«Noguldījumu garantiju sistēma Latvijā» un ieguvis ekonomikas zinātņu doktora zinātnisko grādu

vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

Igoru Urbanoviču (MLĶF), kas 2009. gada 26. novembrī aizstāvējis promocijas darbu

«Ātrās pirolīzes izmantošana koksnes kompleksai (bezatlikuma) pārstrādei» un ieguvis ķīmijas zinātņu

doktora zinātnisko grādu ķīmijas nozares � zikālās ķīmijas apakšnozarē.

Māri Ziemeli (BF), kas 2009. gada 27. novembrī aizstāvējis promocijas darbu

«Uguns dzēšanas ar ūdeni efektivitātes paaugstināšana» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko

grādu būvzinātņu nozares siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu apakšnozarē.

Āri Žīguru (TMF), kas 2009. gada 27. novembrī aizstāvējis promocijas darbu

«Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu

enerģētikas nozares siltumenerģētikas apakšnozarē.

Diānu Santalovu (TMF), kas 2009. gada 7. decembrī aizstāvējusi promocijas darbu

«Pusparametriskie regresijas medeļi kravu un pasažieru pārvadājumu apjomu analīzei un

prognozēšanai» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu

transporta u satiksmes nozares sauszemes transporta un infrastruktūras apakšnozarē.

Velgu Ozoliņu (IEVF), kas 2009. gada 11. decembrī aizstāvējusi promocijas darbu

«Latvijas makroekonometriskā modeļa izstrāde un izmantošana tautsaimniecības analīzē un

prognozēšanā» un ieguvusi ekonomikas zinātņu doktora zinātnisko grādu

vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības apakšnozarē.

12 ZIEMA 2009

Vairāk foto – www.rtu.lv sadaļā «Fotogalerija»

14.10.2009. Gada zinātnieka apbalvošana.

14.10.2009. Gada jaunās zinātnieces apbalvošana.

25.09.2009. «Zinātnieku nakts 2009».

20.11.2009. Zinātņu prorektors sveic apstiprināto ESF projektu vadītājus.

15.09.2009. Dzejas dienu pasākums «Tehnodzeja».


ZIEMA 2009

INFORMĀCIJA

SEMINĀRS «SISTĒMISKAS DOMĀŠANAS INTEGRĒŠANA VIDES POLITIKĀ»

Seminārs ar šādu nosaukumu septembra

vidū norisinājās EEF. Vieslekcijas lasīja

I. David Wheat (attēlā), Bergenas Universitātes

asociētais profesors, pa saules līmeņa eksperts

sistēmdinamikā. Se mināra mērķis bija iepazīstināt

dalībniekus ar sistēmdinamikas pamatprincipiem

problēmu risināšanā un paredzēšanā.

«Sistēmdinamikas iz mantošana ir būtisks

instruments gan vides politikas, gan atsevišķu tās

nozaru, piemēram, energoefektivitātes politikas

vai ekodizaina, veidošanā un novērtēšanā,»

skaidro RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu

institūta direktore profesore Dagnija Blumberga.

Semināra katras dienas plānojumu var iedalīt

trīs posmos. Pirmais – teorētiskā bāze par

sis tēmdinamiku un tās izmantošanu, otrais

– praktisku situāciju izspēlēšana, kas vēlāk

tiek modelēta un pētīta, trešā – darbs ar datorprogrammām.

«Studenti mācās noteikt

prob lēmas dinamiski, attīstīt hipotēzes to funkcio

nālajai uzvedībai, formulēt un apstiprināt datorsimulācijas

modeļus ar mērķi izstrādāt tādu

Rudens semestra sākumā – no 7. līdz 12. septembrim

– Latvijā (Jūrmalā) notika 17. INFORUM

(Interindustry FORecasting at the University

of Meryland) starptautiskā konference (17th

INFORUM World Conference), kurā tika apspriesti

INFORUM tipa ekonomiski matemātisko modeļu

veidošanas un pielietošanas problēmas dažādu

valstu tautsaimniecības un rūpniecības nozaru

struktūras dinamikas analīzē un prognozēšanā. Šo

modeļu izstrādes zinātniskās pētniecības projektu

pirms 40 gadiem sāka un tagad sekmīgi attīsta

ASV Merilendas Universitātes zinātnieki profesora

K. Almona vadībā. Projektā iesaistīti zinātnieki

no 23 valstīm: ASV, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas,

Kanādas, Ķīnas, Dānijas, Igaunijas, Francijas,

Vācijas, Ungārijas, Itālijas, Japānas, Korejas,

Latvijas, Meksikas, Polijas, Krievijas,

Dien vidāfrikas Republikas, Spānijas, Šveices, Taizemes,

Turcijas.

Katru gadu konference notiek kādā no partnervalstīm.

Šogad to organizēja SESMI Starptautisko

ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas

un loģistikas katedra. Konferencē piedalījās

sadarbības partneri no 15 valstīm: ASV, Ķīnas,

Japānas, Itālijas, Vācijas, Austrijas, Francijas,

Dienvidāfrikas Republikas, Turcijas, Krievijas,

Kazahstānas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas.

po litiku, kas uzlabotu sistēmas darbību,» vēsta

eksperts I. David Wheat savā interneta mājaslapā.

Aptaujātie dalībnieki atzina, ka seminārs bijis

veiksmīgs, īpašu atzinību guva praktiskās situāciju

izspēles.

Sistēmdinamika ir viens no sistēmiskās domā

šanas līdzekļiem kompleksu problēmu ana līzei

un imitāciju modeļu veidošanai. Ieviešot sistēmdinamiku

vides politikas veidošanā, iespējams

to strukturizēt, izprast atgriezeniskās saites un

sistēmas uzvedību noteiktā laika periodā. Tādējādi

var veidot modeli, kurā ietilpst sistēma un plānotie

lēmumi. Veicot simulāciju var noteikt, kā katrs

konkrētais lielums ietekmē sistēmas darbību laikā.

Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta

apakšprojekts «Sistēmiskas domāšanas integrēšana

vides politikā» ir viens no septiņiem apstiprinātajiem

apakšprojektiem līdz� nansējuma

saņemšanai programmā «Vides politikas integrācijas

programma Latvijā», seminārs norisinājās

saistībā ar šo apakšprojektu.

17. INFORUM STARPTAUTISKĀ KONFERENCE

Par Latvijas INFORUM tipa modeļa izstrādes

un praktiskās pielietošanas jau tājumiem referēja

šo rindu autori. Citu valstu zinātnieku referātos

šogad liela uzmanība tika veltīta enerģētikas sektora

un vides modelēšanas jautājumiem (piemēram,

enerģijas intensitāte Ķīnas reģionos

(S. Li), enerģijas resursu cenu ietekme uz Polijas

ekonomikas konkurētspēju (M. Przybylinski), vides

nodokļu ietekme uz Igaunijas ekonomiku

(T. Paas, H. Poltimäe), ekoloģijas un veselības

stāvokļa modelēšana Krie vijā, izmantojot izmaksuizlaides

modeli (T. Tagajeva)). Konferences dalībnieki

ziņoja par jaunākajiem sasniegumiem,

uzlabojumiem un pilnveidojumiem dinamisko

izmaksu-izlaides INFORUM modeļu izstrādē. Katram

no konferences referātiem sekoja jautājumi un

plašas diskusijas. Šā gada konferences programmā

papildus zinātnisko referātu sesijām bija iekļauts arī

praktiskais seminārs, kas tika veltīts specializētās

modelēšanas programmatūras Interdyme u z la b ojumiem

un praktiskiem modelēšanas risinājumiem.

9. septembrī pēcpusdienā katras valsts pārstāvji

kopā ar RTU IEVF dekānu R. Poču tikās ar

RTU rektoru Ivaru Knētu. Rektors iepazīstināja

konferences dalībniekus ar Latvijas un RTU

vēsturi, kā arī apliecināja atbalstu I N FORUM

projekta grupas zinātniskajiem pētījumiem IEVF.

RŪDOLFS KRESE, EEF 2. kursa maģistrants

Konferences norise viesnīcas Lielupe konferenču zālē.

Profesors R. POČS

Docente A. AUZIŅA

13


DOKTORANTŪRA

DOKTORANTU STUDIJAS RTU

AR ESF ATBALSTU

Saistībā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdz� nansēto projektu «Atbalsts

RTU doktora studiju īstenošanai» no 2009. gada septembra 174 RTU

doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti ik mēnesi saņem ESF

mērķstipendiju doktora studiju programmas apguvei un promocijas

darba sagatavošanai, kā arī kvalitātes atbalsta pasākumu līdzekļus

komandējumiem. Par rezultātiem vēl agri spriest, jo promocijas darba

sagatavošana iesniegšanai promocijas padomē prasa laiku līdz četriem gadiem,

taču mērķstipendijas ietekme uz doktorantu studiju procesu ir novērojama

arī šobrīd. ESF atbalsts veiksmīgai doktora studiju programmas apguvei ir

Būvniecības doktora studiju

programmas 1. kursa doktorants

Kārlis Dzelzītis, «Kompozītu

konstrukciju nestspējas kritēriju

izstrāde, izmantojot nesagraujošās

pārbaudes metodes».

Promocijas darba vadītājs: docents

Kaspars Kalniņš.

14 ZIEMA 2009

Būvniecības doktora studiju

programmas 3. kursa doktorants

Edgars Eglītis, «Kompozītu

konstrukciju nestspējas dinamisko

efektu problēmas». Promocijas darba

vadītājs: docents Kaspars Kalniņš.

Elektrotehnoloģiju datorvadības

doktora studiju programmas 2. kursa

doktorants Antons Patļins starptautiskā

zinātniskā konferencē «Transport 2009»,

So� jā, Bulgārijā, kurā viņš uzstājās ar

referātu par savu pētījumu rezultātiem.

Promocijas darba vadītāja:

asoc. prof. Nadežda Kuņicina.

Ieguldījums Tavā nākotnē!

nozīmīgs, jo ļauj doktorantam pilnvērtīgi veltīt laiku doktora studijām un

zinātniskajām aktivitātēm, neraizējoties par � nansiālo nodrošinājumu.

Arī doktoranti piekrīt, ka stipendija ir viens no būtiskākajiem sti muliem

kvalitatīvi un savlaicīgi nokārtot studiju ieskaites un eksāmenus un veikt

zinātniskos pētījumus. Ja nebūtu šā stimula pašreizējos ekonomiskajos

apstākļos, doktorantiem nāktos meklēt papildu darbu, un tas nozīmē

akadēmisko atvaļinājumu vai darba meklēšanu ārpus Latvijas. Tādējādi tiktu

zaudēti tautsaimniecības attīstībai tik nepieciešamie augstas kvali� kācijas

speciālisti.

Papildus mērķstipendijai doktorantiem un zinātniskā grāda

pretendentiem ir nodrošināti līdzekļi komandējumiem, ieskaitot dalības

maksu zinātniskajās konferencēs, radot iespēju paplašināt redzesloku,

piedaloties dažādās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, simpozijos

un citos pasākumos. Šāda veida personiskās pieredzes bagātināšana,

starptautisko zinātnisko kontaktu veidošana ar ārējo zinātnisko pasauli ir

vitāli svarīga, jo tikai pieredze ir īsto zināšanu un iemaņu neapšaubāmais

avots.

Doktorantu studiju procesā un zinātniskajā darbā aktīvi iesaistās

promocijas darba vadītāji, sniedzot konsultācijas par promocijas darba

tēmu, lai doktoranti sekmīgi izpildītu savu doktorantūras studiju darba

plānu un sagatavotu promocijas darbu.

Pēc Doktorantu studiju daļas novērojumiem, šā brīža situāciju var

raksturot šādi: doktoranti, kas saņem mērķstipendiju, aktīvi piedalās

konferencēs, ziņojot par saviem pētījumiem un veic citas zinātniskās

aktivitātes, lai gūtu zināšanas un turpinātu saņemt stipendiju arī

turpmāk, bet tie, kas stipendiju nesaņem, cenšas attīstīt savu zinātnisko

darbību, gatavojot publikācijas un promocijas darbu, piedaloties

projektos, lai iegūtu mērķstipendiju nākamajā konkursā 2010./2011.

studiju gadā.

Lai ESF atbalstu saņemtu vairāk doktorantu un zinātniskā grāda

pretendentu, IZM gatavo izmaiņas MK noteikumos, paredzot

mērķstipendijas apmēra samazinājumu par 25%, 1. vai 2. kursa

doktorantam paredzot ne vairāk kā 450 latu mēnesī, 3. vai 4. kursa

doktorantam un zinātniskā grāda pretendentam – ne vairāk kā 600

latu mēnesī, minētos nosacījumus piemērojot līgumiem, kas tiks slēgti

ar doktorantiem par mērķstipendijas piešķiršanu pēc 2010. gada 1.

janvāra. Līdz ar to nākamajā studiju gadā palielināsies ESF atbalsta

saņēmēju skaits, arī turpmākajos gados atbalstu būs iespējams piešķirt

vairāk doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu nekā sākotnēji bija

plānots. Tādējādi mērķstipendijas apmērs tiks savstarpēji līdzsvarots arī

ar akadēmiskā personāla atalgojuma apmēru.

Vienošanās par Eiropas Sociālā fonda līdz� nansēta projekta

īstenošanu nr. 2009/0144/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/005.


RTU EIROPĀ VEICINA SOCIĀLI ATBILDĪGAS

UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBU

Dr. oec. ELĪNA GAILE-SARKANE, profesore

Viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir sociāli

atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana, kas

ietver sevī virkni faktoru, tostarp mūžizglītību,

starpkultūru attiecību veidošanu, biznesa ētikas

normu ievērošanu, ekoloģijas un videi draudzīgas

ražošanas attīstību utt. Latvijā un Baltijas valstīs

dominē uzskats, ka uzņēmējdarbības sociālā atbildība

ir īslaicīga modes tendence, tomēr tā nav.

Lai mainītu šo uzskatu RTU IEVF sadarbībā ar

septiņām ES valstu augst skolām un konsultāciju

uzņēmumiem strādā pie projekta «SOCIALSME»

realizācijas. Projekts ir vērsts uz sociāli atbildīgas

Jau trešo reizi «Leonardo da Vinci» programmā

veiksmīgu projektu kopā ar citu ES valstu partneriem

īsteno � rmas «Klitra» un «Media

Innovations» (UK).

Projekts balstīts uz divos iepriekšējos projektos

paveikto. Tajos tika izstrādāti interaktīvas e-mācību

kursi tiešsaistes un CD formātā angļu, franču,

čehu, lietuviešu un turku valodā. Jaunajā projektā

tiek pilnveidots e-mācību kursu saturs, un

tulkojumi tiks veikti angļu, grieķu, latviešu, portugāļu,

rumāņu un slovēņu valodā.

Projekta partneru sadarbības mērķis ir izveidot

mācību materiālu, kas izmantojams individuāli,

katram studējošajam piemērotā laikā un vietā.

Moduļos ietverti teksti, attēli, fotogrā� jas, animācijas

un video materiāli, kuros izskaidroti

tekstila un apģērbu ražošanas tehnoloģiju un

projektēšanas principi. Izveidoti arī testi, kuru

mērķis ir pārbaudīt apgūtā mācību materiāla

uzņēmējdarbības veicināšanu, un tā rezultātā

katrai projekta dalīb valstij būs pieejama individuāli

piemērota me todika kā attīstīt sociāli atbildīgu un

uz mūž izglītību vērstu uzņēmējdarbību.

Darbs projektā ir interesants un radošs, tā izpildītāji

veic pētījumus, testē metodiku un nodrošina

veiksmīgu sadarbību starp augstskolu un Latvijas

uzņēmējiem. Projekta realizācijā ir iesaistīti vairāk

nekā 40 Latvijas uzņēmumi, 2010. gada laikā tiek

plānots iesaistīto uzņēmumu skaitu trīskāršot.

Saistībā ar projektu RTU veiktie pētījumi un

izstrādnes tiek prezentētas visās projekta da līb-

kvalitāti un vajadzības gadījumā veicināt zināšanu

uzlabošanu. Dota informācija arī par svarīgākajiem

terminiem un ievietotas tiešsaistes uz tematiskām

interneta mājaslapām.

Mācību kursu apjoms un saturs paredzēts gan

www.ievf.rtu.lv

www.socialsme.org

ZIEMA 2009

ESF PROJEKTI

valstīs – Bulgārijā, Kiprā, Lietuvā, Polijā, Portugālē,

Rumānijā, Spānijā un Vācijā. Par projekta

rezultātiem plaši tiek rakstīts plašsaziņas līdzekļos,

tiek veidotas zinātniskas publikācijas.

Arī IEVF arvien vairāk pievēršas sociālās atbildības

attīstībai. 2008. gada nogalē fakultāte

pievienojās PRME tīklam (Principles for

Responsible Management Education), kas veicina

sociāli atbil dīgas izglītības nodrošināšanu

vadībzinātnē. No 2009./10. mācību gada maģistra

studiju programmās ir ieviesti mācību priekšmeti

par so ciālo atbildību un ētiku uzņēmējdarbībā.

E-APMĀCĪBA APĢĒRBU TEHNOLOĢIJAS, TRIKOTĀŽAS RAŽOŠANAS,

TEKSTILMATERIĀLU KRĀSOŠANAS UN APDARES SPECIALITĀTĒS

www.tex-tag.org.

pamatzināšanu apguvei, gan jau esošu zināšanu

pilnveidošanai. Tos sekmīgi var izmantot projektēšanas,

ražošanas un mazumtirdzniecības sfērā

strādājoši speciālisti, kā arī skolēni un studenti

dažāda līmeņa mācību iestādēs.

Sagaidāmie projekta rezultāti: zinātnisks

pētījums par e-mācību izmantošanu tekstila nozarē

projekta dalībvalstīs, mācību kursi daudzās

Eiropas valstu valodās.

Jauni mācību moduļi: «Tekstilmateriālu krāsošana

un beigapdare», «Apģērbu tehnoloģijas»

un «Trikotāžas ražošana» angļu, grieķu, latviešu,

portugāļu, rumāņu un slovēņu valodā, kā arī

«Paklāju izgatavošana» angļu, grieķu, portugāļu,

rumāņu un slovēņu valodā.

Projektam būs īstermiņa un ilgstoša ietekme uz

mācību materiālu potenciālajiem izmantotājiem.

Tiks nodrošināti papildu materiāli un jauni moduļi

jau esošajiem e-mācību kursu lietotājiem.

15


VĒSTURE

VIENA NO LIELĀKAJĀM RTU FAKULTĀTĒM –

TMF – ATZĪMĒ 145. GADADIENU

2009. gada 29. oktobrī ar svinīgu pasākumu TMF atzīmēja fakultātes 145. gadadienu.

Vēstures fakti:

Augstākās kvali� kācijas mašīnbūves speciālistu

izglītošana Rīgā sākās 1864. gadā ar Mašīnbūves

nodaļas atvēršanu Rīgas Politehnikumā (RP).

RP 1896. gadā reorganizēja par Rīgas Politehnisko

institūtu (RPI), Mašīnbūves nodaļu atbilstoši

Krievijas tehnisko augstskolu tradīcijām pārdē vēja

par Mehānikas nodaļu.

1917. gadā tehnisko augstskolu nodaļas sāka

dēvēt par fakultātēm. Arī RPI Mehānikas nodaļa

tika pārdēvēta par Mehānikas fakultāti.

Fakultātē Mašīnu un Tehnoloģijas nodaļas

noformējās jau kopš tās izveidošanas. Elektrotehnikas

nodaļu atvēra 1923./24. m. g. Lai paplašinātu

specializēšanās iespējas mašīnu būvniecības

nozarē, 1926./27. m. g. izveidoja trīs virzienus:

vispārējo mašīnu būvniecības, satiksmes mašīnu

būvniecības un kuģu būvniecības.

1919./20. m. g. fakultātē studēja 94 studenti,

1931./32. m. g. studējošo skaits fakultātē sasniedza

rekordskaitli – 619 studenti, bet turpmākajos gados

to skaits samazinājās līdz pieciem simtiem. Studiju

noslēgumā mašīnu būvniecības nozarē neatkarīgi

no specializēšanās virziena, piešķīra inženiera

mehāniķa grādu.

Pēc Otrā pasaules kara Mehānikas fakultāti atjaunoja

Latvijas Valsts universitātes (LVU) sastāvā,

tā turpināja gatavot inženierus me hāniķus,

tehnologus un elektrotehniķus, arī inženierus

siltumtehniķus.

16 ZIEMA 2009

Uzziņai:

TMF patlaban mācās aptuveni 1500 studentu,

apgūstot zināšanas 13 bakalaura, 9 maģistra un

4 doktora studiju programmās.

Fakultāte ir astoņi institūti un viena pastāvīga

katedra, kā arī 16 zinātniskās pētniecības laboratorijas,

ekspertīžu un izmēģinājumu centri.

TMF gatavo materiāltehnoloģiju, transporta,

siltumtehnikas un medicīnas inženierijas speciālistus

Latvijas tautsaimniecībai.

Fakultātes pastāvēšanas laikā tajā sagatavoti vairāk

nekā 12 000 speciālistu dažādām tautsaimniecības

nozarēm.

1958. gadā Mehānikas fakultāti no LVU pārcēla

uz šajā gadā atjaunoto RPI. Uz elektrotehnikas

spe ciali tāšu katedru bāzes nodibināja patstāvīgu

Elektroenerģētikas fakultāti.

1964. gadā no Mehānikas fakultātes atdalījās vairākas

katedras, izveidojot patstāvīgu Aparātbūves

un automatizācijas fakultāti. Mehānikas fakultāti

ar Mašīnu elementu un mašīnu un mehānismu

teorijas, Mašīnbūves tehnoloģijas un Metālu

tehnoloģijas katedrām pārdēvēja par Mehānikas

un mašīnbūvniecības fakultāti.

1990. gadā Rīgas Politehnisko institūtu reor ga nizēja

par Rīgas Tehnisko universitāti.

Laika gaitā fakultātes struktūra vairākkārt tika

reorganizēta. Tiem, kuri interesējas par augstākās

tehniskās izglītības vēsturi Latvijā, iesakām

ieskatīties grāmatā «Augstākās tehniskās izglītības

vēsture Latvijā».

Zinātne:

Fakultātes zinātnieki aktīvi veic plašu teorētis

kus un eksperimentālus pētījumus gan fundamen

tālā, gan lietišķā zinātnē: no nelineāras dina

mi kas fundamentālām likumsakarībām līdz

aeronavigācijas sistēmām, un jaunām metālapstrādes

tehnoloģijām.

Fakultātes institūti piedalās vairākos starptautiskos

projektos. Piemēram, 7. IP projekta

FILOSE mērķis ir izveidot zivis – robotu. Šīs

modelis noderēs gan biologiem, lai saprastu ūdens

dzīvnieku kus tības īpatnības, gan inženieriem

jaunas kuģu kons trukcijas izveidošanai.

Ar vides problēmām saistītie projekti: «Autotransporta

ekoloģija un biodegviela» un «Dzelzceļu

ritoša sastāva trokšņu emisijas līmeņa mērījumi un

modelēšana», kura mērķis ir sastādīt trokšņu karti

visiem Latvijas dzelzceļiem.

Fakultātē arī intensīvi pēta un izveido jaunus

konstrukciju materiālus.

Foto: Artūrs Kigitovičs


RTU GADA ĢIMENE

AR SAKNĒM UN SPĀRNIEM RTU

Adventes laiks ir klusuma un arī patieso vērtību izvērtēšanas laiks. Tuvojas Ziemassvētki –

klusie ģimenes svētki. «JI» bijusī ilggadējā redaktore Mudīte Eizentāle tikās ar ģimeni, kurai varētu

piešķirt titulu «RTU ģimene», jo Ketneri jau četrās paaudzēs ir mūsējie.

Vecvectēvs Kārlis Ketners, strādājot «Latvenergo»

galvenā inženiera un vēlāk pārvaldes vadītāja

amatā, daudzus gadus vadīja RPI EEF

Valsts eksaminācijas komisiju, kura klausījās un

apstiprināja nākamo elektroinženieru diplomprojektu

aizstāvēšanu. Viņu nosacīti sauksim par

Kārli Ketneru pirmo, kaut ģimenei esot zināmi

Kārļi vēl četrās paaudzēs pirms viņa.

RTU darbinieku saraksti liecina,

ka vairākas ģimenes RTU

pārstāvētas daudzskaitlī.

Viena no viskuplāk pārstāvētajām

ir Ketneri, kuras pašlaik triju,

bet senāk vēl vienas paaudzes, pārstāvju

studiju un darba gaitas saistītas ar RTU,

precīzāk – EEF.

Kārlis Ketners otrais, pašreizējais EEF profesors

un dekāna vietnieks mācību darbā, studējot LETI

(Ļeņingradas Elektrotehniskais institūts), apguva

enerģētiku un savā studiju grupā satika draugu dzīvei

Irinu Kozlovu. Īstenā ļeņingradiete inženieru

sadalē norīkotos gadus kopā ar vīru nostrādā Rīgā,

Kārlis – rūpnīcā «Alfa», Irina –«Latgiproprom».

Tad abi kopā atgriezās LETI, iestājās aspirantūrā

un 1969. gadā sekmīgi to beidza. 1970. gadā abi

Ketneru ģimenes otrās paaudzes pārstāvji – Kārlis

un Irina – sāka darba gaitas RPI EEF, turpmākajos

gados pildot visus mācībspēku amatus – no

asistenta līdz docentam un profesoram, turpinot

zinātnisko darbu ar studentiem un doktorantiem,

rakstot mācību materiālus un grāmatas. Kārļa

mācību un zinātniskā darba lauks – «Elektriskās

mašīnas», no 1984. līdz 1994. gadam Kārlis Ketners

bija Elektrisko mašīnu un aparātu katedras

vadītājs. Irina līdz 1977. gadam strādāja Elektrisko

staciju, tīklu un sistēmu katedrā, bet no 1977. līdz

1990. gadam – Elektroapgādes katedrā.

Īsā rindkopā aprakstīti, padarītie darbi izskatās

viegli un vienkārši, īsto darbu apjomu, spēkus

un veselību, ko tie prasa, ceru, īsti sapratīs tie lasī

tāji, kuri veic līdzīgus pienākumus. Bez mācībspēka

rūpēm un daudzajiem sabiedriskajiem

pie nākumiem savu daļu prasīja arī ģimenes atvases

– meita Elena un Kārlis Ketners trešais. Bērniem

skolas gaitas veicās ļoti raiti un sekmīgi, viņi

auga vecāku radītā darba un ikdienas ikdienas

piemēra gaisotnē. Tiesa, tagad Irina atzīst, ka bērniem

vajadzēja veltīt vairāk uzmanības, nekā to

savulaik ļāvusi slodze darbā, taču visiem viņa novēl,

lai darbs katram patiesi interesētu, nevis būtu

tikai līdzeklis iztikas pelnīšanai.

Pašlaik darbu RTU turpina arī trešā Ketneru paaudze.

Meita Elena gājusi vecāku pēdās un studējusi

EEF, dēls – IEVF, abi jau beiguši doktorantūru,

aizstāvējuši promocijas darbus un ieguvuši zinātņu

doktora grādu. Enerģiskā un studentu cienītā Elena

Ketnere ir EEF asociētā profesore Elektrisko mašīnu

un aparātu katedrā, izaudzinājusi trīs atvases.

Kārlis Ketners trešais pēc RTU beigšanas strādājis

Finanšu ministrijas sistēmā – no ekonomista līdz

LR Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram

un Budžeta departamenta direktoram. Tagad

gados jaunais un lielām darba spējām apveltītais

ekonomikas zinātņu doktors profesors Kārlis Ketners

strādā Muitas un nodokļu katedrā un savas

zināšanas nodod tālāk IEVF studentiem.

Ceturtās Ketneru ģimenes paaudzes pirmie

pārstāvji arī izvēlējušies RTU un jau studē EEF,

Elenas dēls Aleksandrs ir EEF doktorants un Elektrisko

mašīnu un aparātu katedras pētnieks, meita

Elizabete ir EEF maģistrante, bet vēl divi mācās

skolā – Elenas dēls Sergejs un deviņgadīgais Kārlis

Ketners ceturtais, Kārļa dēls.

Tuvojas Ketneru ģimenes lielākie svētki – Jaunais

gads un 28. janvāris – Kārļi, ko viņi noteikti

svin un svinēs visi kopā. Lai viņiem visiem veselība,

veiksme un panākumi turpmākās gaitās!

Foto: docente Svetlana Kļujevska un no

K. Ketnera otrā personīgā arhīva.

P. S. Par trīs paaudžu Kārļu Ketneru saistību

ar RTU vēl var izlasīt 2. oktobra Latvijas Vēstneša

fotostāstā portālā www.lv.lv

«Nav dzīves gaitai gala, Pasniedzēj!»

Ļeņingradas Elektrotehniskā institūta studiju grupa, kur Kārlis Ketners

otrais satika dzīves draugu Irinu Kozlovu (1. un 4. no kreisās).

Kārlis Ketners pirmais ar mazmazbērniem Elizabeti un Aleksandru.

Ekonomikas zinātņu doktors profesors Kārlis Ket ners trešais.

Jubilāru Kārli Ketneru otro sveic EEF kolēģi.

ZIEMA 2009

17


SPORTS, KULTŪRA

SPORTISKS

SVEICIENS

ZIEMASSVĒTKOS UN

JAUNAJĀ GADĀ!

Nav bijis vēl neviens tāds gads,

Kas tikai laimi nestu,

Bet laimīgs tas, kas smaidot prot

ņemt pretī to, ko dzīve dod.

SANITA VĪLISTERE

RTU Sporta kluba direktore

RTU studenti sportisti godam pārstāv savu augstskolu ne tikai

Latvijā, uzrādot patiešām labus rezultātus, bet arī ārpus mūsu valsts

robežām, izcīnot godalgotas vietas arī pasaules čempionātos. Šajā

semestrī īpaši varam lepoties ar RTU svarbumbu celšanas izlases

sasniegumiem pasaules čempionātā, kas norisinājās šā gada oktobra

beigās, Tallinā. RTU izlase izcīnīja 3. vietu komandu vērtējumā,

piekāpjoties tikai Krievijas izlasei (1. vieta) un Kazahstānas izlasei (2.

vieta).

RTU Sporta klubs sveic studentus un trenerus ar lieliskajiem

sasniegumiem un Jaunajā gadā novēl panākumus sportā, izcilas

sekmes studijās, izturību, veselību un – pamostoties dienu sākt ar rīta

rosmi!

Ziemas un Saulgriežu kalnā

Saule un cilvēki kāpj -

Pārlūkot darbus, kas veikti,

Sagaidīt jaunos, kas nāk...

18 ZIEMA 2009

ASJA VISOCKA

Studentu kluba direktore

«RTU Studentu klubs sācis gatavoties svētkiem jau decembra sākumā ar

spoži novadītu Latvijas jauno vokālistu konkursu «Putnu bērni», kurā par

laureātu kļuva arī mūsu Evitas Miščukas meita Elīna.

Vēlamies gada nogali padarīt īpašu, tāpēc abi studentu teātri sagatavojuši

pirmizrādes: «Spēle» – jautri, bēdīgo V. Buša «Maksu un Moricu», «Kamertonis»

– «Sniega vētras meitu» pēc A. Starotoržkas un L. Titovas mistiskās

pasakas motīviem. Abas izrādes bija interesantas visai ģimenei, īpaši 320

mūsu universitātes darbinieku bērniem un mazbērniem.

Otrās Adventes koncerts «Cel dvēseli» ar kori «Delta» un jubilāri – koncertmeistari

Māru Bilzoni, kori «Frachori», P. Stradiņa slimnīcas sieviešu

kori «Stradiņi» un solistiem piepildīja lielo Pēterbaznīcu. Paši Māru Bilzoni

45 gadu un 65 gadu dzīves jubilejā sveicām «Lielajā ziemas koncertā».

RTU Lielajā zālē daudzveidīgu krāšņu programmu sniedza visi deviņi Tautas

mākslas kolektīvi. Koncerta noslēgumā kopkoris un orķestris sveica

šāgada kultūras balvas «Simbioze» ieguvējus Māri Martinsonu un Antru

Dreģi. Koncertu kuplināja solistes Laima Lediņa un Ginta Siliņa.

Uz tikšanos Ziemas saulgriežu vakarā, 22. decembrī plkst. 20 Lielajā zālē

folkgrupas «Iļģi» koncertā, dančos, rotaļās, piparkūku cepšanā un citās

izdarībās.

Svētki paši nenāk, tie jāveido, jāaprūpē, jāmīl, arī cilvēki, kas tajos

piedalās. Jo mums, radošajiem cilvēkiem, tāpat kā putniem lidojumam

ir vajadzīgi divi spārni – garīgās brīvības un materiālā pamata. Kamēr

saglabāsim ticību tam, ko darām, uzvara būs mūsu pusē!

Laimīgāku, bagātāku Jauno gadu! Dāvinu visiem prieku!


RTU SP RUDENS SEMESTRĪ

Arī šogad tradicionāli mācību gads sākās

ar 1. septembra pasākumu Ķīpsalas kolonādē.

Savādāks – pilns jaunu domu, jaunu mērķu, jaunu

sapņu. Arī vasarā nerimstošā rosība Studentu

parlamentā kļuva aizvien sparīgāka, piesātinātāka

un daudzveidīgāka – viens otram sekoja

dažnedažādi pasākumi, akcijas, kā arī vienkāršas

uzvaras pašiem pār sevi savā ikdienas darbā. Šajā

rakstā atcerēšos nozīmīgākos. Seminārs vecāko

kursu studentiem «SoLiS» par sociālajiem, studiju,

zinātnes un administratīvajiem jautājumiem, kurā

ikvienam interesentam bija iespēja apzināt vājos

punktus un izveidot risinājumus, ko paša spēkiem

īstenot dzīvē.

Kopīgas protesta akcijas pret � nansējuma

samazināšanu augstākajai izglītībai – RTU galvenā

ēka tika izrotāta ar saukli «Nezināt. Nespēt.

Neradīt», ēkas logi no iekšpuses tika aizlīmēti un

logos ievietotas simboliskas spuldzītes.

Viens no visgrandiozākajiem RTU SP darbības

laikā īstenotajiem pasākumiem – Tehniskās

jaunrades dienas. Vienu mēnesi sestdienās un

svētdienās RTU SP aktīvisti pavadīja piecās

dažādās augstskolās, kur daudzus interesentus

iepazīstināja ar inženierzinātņu aizraujošāko

pusi: ķīmijas darbnīcās bija iespēja veikt ķīmijas

eksperimentus – pašrocīgi izgatavot traipu

tīrīšanas līdzekli un pētīt ūdens īpašības; mehānikas

darbnīcās – veidot katapultas, robotikas darbnīcās

– spert pirmos soļus īsta robota izgatavošanā.

Par spīti ekonomiskajiem apstākļiem joprojām –

viss notiek! Gan dažādi sporta pasākumi (fakultāšu

studentu pašpārvalžu kauss ar oriģināliem un

netradicionāliem posmiem frīsbijā, minifutbolā,

kā arī studentu vidū jau iemīļotās orientēšanās

sacensības), gan studentu iecienītais vieslekciju

cikls, kurā katras fakultātes atzīti nozares

speciālisti sniedz lekciju par savu darbības sfēru

un ieskatu praktiskajā darbībā, gan tradīcionālā

matemātikas olimpiāde studentiem un topošajiem

studentiem.

Noslēgušās ikgadējās fakultāšu studentu

pašpārvalžu vēlēšanas, studenti izteikuši atbalstu

aktīvistiem, kas RTU gaiteņos pārstāvēs studentu

viedokli, padarīs mācību un atpūtas dzīvi radošāku,

krāsaināku un interesantāku.

Darbs joprojām nenorimst. Vien kļūst spraigāks,

atbildīgāks, nozīmīgāks. Un būt par vienu no

studentiem, kam rūp studenti, ir savā ziņā īpašs

gods, īpaša atbildība un arī īpaša veiksme.

SP

ZIEMA 2009

STUDENTI

SVEICIENS SVĒTKOS!

Atkal pienākuši gada gaišākie svētki,

un aiz kalniem nav arī Jaunais gads.

Šis gads ir prasījis visnotaļ daudz spēku no visas

universitātes, tai skaitā arī no studentiem –

tāpēc nedaudz ir prieks, ka nu beidzot šis gads

ir beidzies – tādā veidā ļaujot

nākamo sagaidīt ar pozitīvām cerībām.

Visam universitātes personālam,

tai skaitā studentiem,

novēlu svētku laikā uzkrāt enerģiju,

saņemties un Jauno gadu sākt

ar radošu ideju īstenošanu,

kas palīdzētu universitāti veidot arvien

stiprāku.

RTU Studentu parlamenta vārdā

gaišus svētkus vēlot –

ARTŪRS ZEPS,

Studentu parlamenta prezidents

19


STUDENTI

NO MŪSDIENĀM UZ VIDUSLAIKU GALMU

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais jeb pie studentiem atgriežas kuratori

KRISTĪNA SKRINDA,

IEVF Muitas un nodokļu katedras studente

Rudens semestris muitas un nodokļu adminis

trēšanas 2. kursa dienas nodaļas studentiem

sā kās ar to, ka katedra norīkoja kuratorus

no mācībspēku vidus. Tas izveidoja daudz

ciešākas saites starp studentiem un katedru,

kā arī padarīja interesantāku studentu dzīvi.

Viens no piemēriem – izglītojošas ekskursijas,

tematiskas nodarbības un kopīgi izbraukumi,

lai papildinātu teorētiskās zināšanas ar ko

praktisku un lietderīgu. Divu mēnešu laikā bijām

četrās ekskursijās nodokļu un muitas pārvaldēs,

notika viens patiešām interesants un netipisks

tematisks pasākums. Netipisks, jo tas notika

viduslaiku atmosfērā. Pateicoties mūsu kuratores

I. Žuravskas un Muitas un nodokļu katedras vadītāja

A. Krastiņa sarīkotiem pasākumiem, katrs

students varēja personīgi iepazīties ar muitas un

nodokļu darbinieku ikdienu, iegūt nelielu pieredzi

šajā sfērā un, izdarot secinājumus pēc ieraudzīta un

sadzirdēta, apdomāt savus nākotnes plānus.

Ieskats Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes un

Galvenās muitas pārvaldes darbā studentuprāt

ne vienu neizbrīnīja – katram bija zināms, cik

nopietns un vienlaikus nogurdinošs ir darbs ar

papīriem.

Brauciens uz Rīgas lidostu studentos atstāja lielu

20 ZIEMA 2009

Tiem, kas studēja tālajā pagājušajā gadsimtā,

vārds «kurators» nav svešs. Lielākā daļa tā laika

studentu, īpaši tie, kas augstskolā nokļuva tūlīt

pēc skolas sola, kuratoru galvenokārt uztvēra kā

klases audzinātāju. Kas ir kurators 21. gadsimta

sākuma studentu izpratnē?

iespaidu. Apmeklējot Zaļo un Sarkano kanālu,

skenējot somas ar rentgena iekārtu, pārbaudot

somu sastāvu ar endoskopu, vērojot kinologa suņa

paklausību un meistarklasi kontrabandas cigarešu

meklēšanā, laiks lidostā muitas darbinieku

klātbūtnē pagāja diezgan neformālā gaisotnē.

Rīgas brīvostā iepazināmies ar dažāda veida

speciālo ekipējumu, ar kura palīdzību var konstatēt

kontrabandu un citas nelegālās darbības, vēlreiz

guvām apliecinājumu tam, ka līdz ar likuma

pārkāpēju «izgudrojumiem» arī muitnieku

«ieroči» pilnveidojas un uzlabojas. Pārkāpt likumu

un izkļūt no situācijas nesodītam kontrabandistam

paliek aizvien grūtāk. Tāpat kā lidostā, arī ostā

muitnieki nevar iztikt bez saviem četrkājainiem

palīgiem – dažādu šķirņu suņiem, kas apmācīti

meklēt tabaku, narkotikas un sprāgstvielas.

Visbeidzot – tematiska nodarbība, kas notika

ārpus Rīgas, Siguldā, un pārsteidza visus studentus,

kas tajā piedalījās. Tipiska ekskursija, par kādu to

varēja uzskatīt sākumā, apmeklējot Turaidas pili un

apskatot muzeja eksponātus, pārvērtās par mācību

stundu par muitu un nodokļiem viduslaikos un

beidzās ar pārsteigumu – teatrālu priekšnesumu

pie Turaidas fogta (pils pārvaldnieka), nepiespiestā,

atraktīvā veidā izspēlējot lomu spēli un izjūtot

vēstures aromātu caur vaska smaržu un senu lietu

valdzinājumu. Programmas dalībnieki varēja

iejusties XII–XIV gs. krodzinieku, tirgotāju,

mūku un mūķeņu, bagātu dāmu, bruņinieku vai

zemnieku lomās, apgūt seno rakstību uz vaska

tāfelītēm, fogta un rakstveža uzraudzībā iegūt

zināšanas par iedzīvotāju dalījumu kārtās un

fogta amata pienākumiem. Pārējo ekskursijas

laiku veltījām Siguldas parkam, apskatot senās

pilsdrupas u. c.

Kursa vārda – vēlreiz paldies kuratorei I. Žu ravskai

un profesoram A. Krastiņam par atsaucību,

vienreizējām iespējām, brīnišķīgajiem iespaidiem

un patīkamajām emocijām. Ar nepacietību gaidām

rītu, kad kārtējo lekciju mūsu kuratore atkal sāks

ar vārdiem: «Visi smaidam! Mēs atkal turpinām

mūsu ekskursiju ciklu!»


STRUKTŪRVIENĪBAS

RTU KARJERAS CENTRS – KURP EJ?

«Dibināts 2007. gadā, lai veicinātu sadarbību un komunikāciju starp augstskolu, studentiem, darba devējiem un RTU absolventiem, kā arī lai

palīdzētu jauniešiem integrēties darba tirgū un veidot profesionālo karjeru,» tā rakstīts Karjeras centra mājaslapā.

Struktūrvienība nav jauna, bet šoruden tā it kā ieguvusi otro elpu, pateicoties Studiju daļas vadītājas Jolantas Priedes un Studentu parlamenta

prezidenta Artūra Zepa iniciatīvai un, iespējams, līdz ar divu jaunu, enerģisku meiteņu parādīšanos – ar jaunām idejām un entuziasmu pie darba

Karjeras centrā ķērušās Liene Jasukeviča (centra vadītāja) un Kristīne Lele (projektu vadītāja).

«Jaunais Inženieris» lūdza meitenes pastāstīt par nozīmīgākajiem šārudens projektiem un nākotnes plāniem.

LIENE: RTU Karjeras centrs ir uz ieskrējiena ce liņa, esam apzinājušies mērķus

un uzdevumus, kas jāveic, lai sasniegtu efektīvu rezultātu. Šobrīd organizējam

seminārus, esam projekta RTU Stu dentu bzinesa inkubators realizācijas

posmā, strā dājam pie RTU Biznesa interešu kluba izvedes un neformālās

izglītības iespēju piedāvāšanas, mums priekšā ir arī liels izaicinājums – «RTU

Karjeras dienas 2010». Ir paveikti daudz mazi un lieli darbi, kas nodrošina RTU

Karjeras centru kā draudzīgu struktūru, kas ir ieinteresēta RTU studentu

veiksmīgas karjeras veidošanā. Mēs ticam, ka tuvākā nākotnē RTU Karjeras

centra darbinieki varēs sniegt individuālas konsultācijas, varēs nodrošināt

efektīvu e-komunikāciju starp uzņēmumiem un studentiem, veiksmīgi strādāt

pie esošajiem projektiem un realizēt jaunas, radošas un inovatīvas idejas

sadarbībā ar uzņēmumiem, RTU absolventiem un studentiem, kā arī mūsu

mācībspēkiem un darbiniekiem.

KRISTĪNE: «Jā, Karjeras centrs ir ieskrējies un sācis vairākus projektus, lai

veicinātu RTU studentu profesionālo prasmju attīstību, jo ir būtiski veidot

tādu karjeru un iegūt profesiju, kas būtu interesanta, aizraujoša, piemērota un

ar iespējām atrast darbu. Galvenais – lai studentam patiktu un padotos tas, ko

viņš dara! RTU ir iespējams iegūt vairāk nekā 40 dažāda veida profesionālās

kvali� kācijas, tāpēc būtiski lai studiju laikā studenti izietu kvalitatīvu praksi

un profesionālajā vidē iegūtu iemaņas un prasmes. Karjeras centrā visu rudeni

aktīvi tika satrādāts pie vienotas RTU prakses organizēšanas kārtības izveides,

ir iesākts darbs pie prakses vietu datubāzes veidošanas. Nesen sākām veidot arī

RTU absolventu datubāzi, lai veicinātu absolventu sadarbību ar RTU, topošajiem

un esošajiem studentiem pastāstītu absolventu veiksmes stāstus karjeras

veidošanā. Šie projekti ir īstenojami ilgtermiņā, tāpēc darbs pie tiem turpināsies.

Strā dājot rodas aizvien jaunas un jaunas idejas, kā veicināt RTU studentu

karjeras veidošanu!»

ZIEMA 2009

21


MŪSĒJIE DODAS PIERĀDĪT SEVI

Nāc veidot labāku nākotni!

Ietekmē dzīves. Mainies pats

Pieteikšanās Iespējamās misijas

Trešajam iesaukumam 1.02 – 31.03.2010

Uzzini vairāk www.iespejamamisija.lv

Jau otro gadu dažādās Latvijas

skolās klases priekšā stājas programmas

«Iespējamā misija» dalībnieki.

Programmas mērķis – nostiprināt

izglītību kā vērtību Latvijā, palīdzot

talantīgiem augstskolu absolventiem

kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un

nākotnes līderiem, divus gadus strādājot

kādā no Latvijas skolām. Programmas

dalībnieku vidū ir arī trīs RTU absolventi.

Anna Gabriša jau otro gadu māca

ķīmiju, bioloģiju un dabas zinības Teteles

pamatskolā, un šogad Iespējamās

misijas dalībnieku rindas papildināja arī

Bruno Bahs, kas strādā par vizuālās

mākslas skolotāju Olaines 1. vidusskolā,

un Mārtiņš Gulbis, kas Pumpuru

vidusskolas jauniešiem māca � ziku.

Laikā, kad izglītību Latvijā skar nopietnas

pārmaiņas, un daudzi izvēlas darbam

skolā iet ar līkumu, Latvijā ir ļoti daudz

talantīgu jauniešu, kas gribētu sniegt savu

ieguldījumu Latvijas nākotnē, kļūstot par

«Iespējamās misijas» skolotājiem. Atlases

process ir gana nopietns, un tikai labākie

no labākajiem kļūst par programmas

dalībniekiem. Tādi ir arī Anna, Bruno un

Mārtiņš.

22 ZIEMA 2009

RTU ABSOLVENTI KĻŪST

PAR IEDVESMOJOŠIEM

SKOLOTĀJIEM

Skola – iespēja sevi pārbaudīt

Motivācija pieteikties programmā katram

ir sava, bet vienlīdz spēcīga. Annai skolotājas

darbs bija viens no sen izsapņotiem, bet uz laiku

atliktiem sapņiem, savukārt Bruno, kurš pats

sevi raksturo, kā cilvēku, kas labi jūtas jaunās

vidēs un spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un

izaicinājumiem, darbu skolā uztvēra kā iespēju

pārbaudīt sevi. Bruno savu dzīves aicinājumu

atradis mākslā, tāpēc viņam būtiski bija censties

parādīt bērniem, ka dzīve bez mākslas nav iedomāja,

ka zīmēšana un matemātika patiesībā nav pilnīgi

nesaistītas lietas – abās ir likumsakarības, kuras

iemācoties, katrs var būt mākslinieks.

Mārtiņš jau pirms pāris gadiem sapratis, ka savu

dzīvi visvairāk vēlas saistīt tieši ar jauniešiem un

bērniem. «Iespējamo misiju» Mārtiņš saredzēja kā

nozīmīgu soli pretim sava mērķa īstenošanai.

Arvien jaunu ideju meklējumos

To, ka darbs skolā nebūs viegls, zinājuši visi

trīs, tomēr dzīve piespēlējusi katram savus izaicinājumus.

Pirmajā gadā visgrūtāk sarast ar negulētajām

naktīm, garajiem vakariem, ko paņem

stundu plānošana, un disciplīnas jautājumu risināšanu

stundās. Bruno kā vienu no lielākajiem

izaicinājumiem min arī birokrātisko papīru

aizpildīšanu, kas bieži vien aizņem garas vakara

stundas. Anna stāsta, ka, lai arī dažādu problēmu

netrūkst arī šogad, pirmajā gadā uzkrātā pieredze

ļauj tās risināt ātrāk un profesionālāk. «Gatavošanās

stundām vairs neprasa tik daudz miegam nozagto

stundu. Ir iepazīti gan kolēģi, gan skolēni un nu jau

var paredzēt viņu reakciju un rīcību. Darbu atvieglo

arī iepriekšējā gadā rūpīgi rakstītie stundu plāni

ar analīzi, kas der un kas jāmaina; kā arī uzkrātie

materiāli. Grūtākais ir arvien atrast jaunas idejas,

jaunas iespējas, lai darbu skolā nepadarītu par

rutīnu!»


Gada skolotājs un skolas dvēsele

Jauniešu personības un pašu alkas pēc zināšanām kalpo par labu piemēru

skolēniem. Anna ķīmijas, bioloģijas un dabas zinību stundās izmanto daudz

dažādu tehnoloģiju, kas skolēniem mācību procesu padara saprotamāku un

aizraujošāku. Iespēju robežās stundas vērstas uz praktisku darbošanos, kur lieti

noder Annas iepriekšējā pieredze gan RTU laboratorijā, gan darbs uzņēmumā

«Grindex». «Nelielā gadu starpība ir pluss – vieglāk veidot kontaktu, spilgtā

atmiņā vēl palicis pašas skolas laiks ar skolēnu vēlmēm un rīcību. Gandarījums

ir bijis gan par skolēnu, kam mājas darbi principā neeksistē, un kurš atnes

rūpīgi izstrādātu darbu; gan par stundu, pēc kuras skolēni mirdzošām acīm

stāsta cik bijis interesanti un žēl, ka stunda tik ātri beigusies. Arī audzināmā

klase, kura kļuvusi daudz saliedētāka un draudzīgāka, liek uzsmaidīt un

saprast, ka lielais ieguldītais darbs nav velts. Enerģiju turpināt iesākto dod arī

skolēnu labie noklusētie vārdi, ko pačukst vecāki vai citi skolotāji!

Arī Mārtiņš savās stundās arvien biežāk dzird frāzes «Es beidzot sāku

saprast � ziku!» vai «Tas nemaz nav tik grūti!». Šīs atklāsmes skolēnus motivē

strādāt vairāk, domāt patstāvīgāk, meklēt atbildes un kopsakarības reālajā

dzīvē.

Jauniešu enerģija un ieguldītais darbs novērtēts arī ar smalkiem

tituliem. Anna pagājušajā gadā atzīta par Gada skolotāju, savukārt Bruno

pamatskolas skolēni piešķīruši titulu «Skolas dvēsele», kas ir reizē gan necerēts

pagodinājums, gan milzīga atbildība «nenolaist latiņu».

Kļūt par līderi pusaudzim – solis uz uzvaru

Ieguvēji ir ne tikai skolēni. Visi trīs dalībnieki uzsver, ka dalība «Iespējamā

misijā» un darbs skolā ļoti daudz devis viņu personīgajai izaugsmei. Bruno

atzīst, ka «programma dod ticību saviem spēkiem. Esmu ieguvis apziņu – ja

MŪSĒJIE DODAS PIERĀDĪT SEVI

vien dara, var izdarīt patiešām daudz. Dalība «Iespējamā misijā» man parādīja

to, ka pedagoģija reizē ir bezmiegs un lielākais emocionālais «kaifs»».

Anna stāsta: «Jau pēc pirmā gada jutu, ka ieguvusi no programmas un

skolas esmu daudz. Uzlabojušās uzstāšanās un komunikācijas prasmes, spēju

tikt galā ar darbu stresa apstākļos, esmu guvusi lielāku pārliecību par saviem

spēkiem, iemācījusies reaģēt un rīkoties negaidītās situācijās, kas skolā ir bieža

parādība. «Iespējamā misija» ir iespēja būt tieši iesaistītam mūsu nākotnes

veidošanā, dodot savas zināšanas un ieguldījumu sabiedrībai, skolēniem;

iespēja sevī attīstīt varbūt pat vēl neatklātas spējas un gūt iemaņas darbā ar

cilvēkiem, sākot ar pusaudžiem pilnu klasi.» Arī Mārtiņš uzver, ka darbs

skolā daudz sniedz tieši komunikācijas un vadības prasmju attīstībā. Bet ne

mazāk būtiska ir arī «Iespējamās misijas» komanda – gan jaunie kolēģi, gan

mācībspēki, kurus Mārtiņš raksturo kodolīgi: «Iepriekš nekad neesmu saticis

vienkopus tik daudz cilvēku, no kuriem kaut ko varu iemācīties!»

Vīzija – skola un vecāki ir vienots spēks bērnu attīstībai

Kvalitatīvas un bērniem draudzīgas izglītības virzienā, kur katrs bērns

saņem tikai vislabāko skolotāju un izglītību, Latvijai vēl labs gabals mērojams,

bet «Iespējamās misijas» dalībnieki jau tagad aktīvi iesaistās kvalitatīvas

izglītības veidošanā ne tikai ar savu ikdienas darbu, arī – izsakot viedokli un

piedāvājot risinājumus šajā jomā. Lai gan daudzi novērojumi un atzinumi

par Latvijas izglītības situāciju dalībniekiem ir skarbi, prieks tomēr esot par

tik daudzajiem talantīgajiem un spējīgajiem bērniem un viņu skolotājiem,

kas arī šodienas apstākļos nesavtīgi iegulda milzīgu darbu viņu izaugsmē.

Mārtiņaprāt, nākotnes ideālajai skolai vajadzētu ietvert ne tikai bērnu un

jauno skolotāju apmācību, bet arī atbildīgu vecāku audzināšanu, kas visi kopā

palīdzētu bērniem attīstīties par radošām un patstāvīgām personībām.

ZIEMA 2009

23


Nr. 2 (1386) ZIEMA 2009. gada decembris

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–303 a, Rīgā, LV–1658. Tālr. 67089321, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: RTU tipogrā� ja. Metiens 1000 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

More magazines by this user
Similar magazines