Tagad 2016 (10)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
tad, ja viņš to nevēlas, jo bērns vienkārši nesaprot,<br />
kas viņam nepieciešams.<br />
Tāpēc mūsdienu bērnības pētījumos bērni bieži<br />
tiek traktēti kā sociālā minoritāte un tiek pētīti kā<br />
diskriminācijai pakļauta sociālā grupa, uzsverot<br />
viņu tiesības uz emancipāciju un cieņu, ar tiesībām<br />
tikt uzklausītam (James,Jenks,Prout, 1998; Kehily,<br />
2013).<br />
Mūsdienu Rietumu sabiedrībā valdošais vērtību<br />
plurālisms, kas ir veicinājis transformācijas gan<br />
ģimenes institūcijā, gan ierasti hierarhiskajos<br />
audzināšanas modeļos, maina arī sociālos priekšstatus<br />
par bērnību un izraisa diskusiju par bērnības<br />
izzušanu tās tradicionālajā izpratnē (Postmen,<br />
1982). Būtiski bērnības izpratni mūsdienās maina<br />
informācijas un komunikāciju tehnoloģiju klātbūtne<br />
bērnu ikdienā, kas veicina pārmaiņas gan viņu<br />
pasaules tvērumā, gan sociālajās prasmēs, gan<br />
emocionālajās attieksmēs un liek pētniekiem<br />
nopietni pievērsties digitālās bērnības analīzei.<br />
BĒRNĪBAS IZPRATNE<br />
TRANSFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS<br />
DIGITALIZĀCIJAS KONTEKSTĀ<br />
Mūsdienu Rietumu sabiedrībā dzīvojošo cilvēku<br />
komunikācija un ikdienas paradumi jau vairākus<br />
gadu desmitus tiek īstenoti ar tehnoloģiju<br />
starpniecību – mēs draudzējamies, strādājam,<br />
atpūšamies un audzinām bērnus, izmantojot<br />
digitalizācijas piedāvātās iespējas. Tas ir ērti, tas ir<br />
pierasti, un lielākā daļa cilvēku bez tehnoloģijām<br />
savu dzīvi vairs nespētu iedomāties, turklāt diez<br />
vai prastu bez tām sociāli funkcionēt. Un, lai arī<br />
pieaugušie savā dzīvē tehnoloģiju klātbūtni<br />
uzskata par normālu parādību, tomēr attiecībā<br />
uz bērnu audzināšanu bieži izskan bažas par<br />
pārlieku lielo mediju ietekmi uz jaunās paaudzes<br />
sociālajiem paradumiem. Jāatzīst, ka šīs bažas bieži<br />
ir pamatotas, bet pieaugušie jūtas bezspēcīgi, jo<br />
viņiem trūkst tādas pieredzes audzināšanā, kas<br />
palīdzētu mērķtiecīgi izmantot tehnoloģijas bērnu<br />
attīstības un socializācijas veicināšanai.<br />
Jaunākie sociālo zinātņu pētījumi liecina, ka<br />
labklājības sabiedrībā tehnoloģiju lietotājs vēl 21.<br />
gs. pirmajā dekādē bija vidēji 6–13 gadus vecs, bet<br />
otrajā dekādē jau ir runa par 3–4 gadus vecu bērnu<br />
un pat zīdaiņu digitālo pratību (Hüther, Schorb, 2005;<br />
Spanhel, 2006; Bleckmann, 2012; Holloway, Green,<br />
Livingstone, 2013). Tā ir nebijusi situācija – bērns,<br />
kurš neprot runāt, rakstīt un lasīt, bet izmanto<br />
internetu, ir radikāli jauna sociālā parādība. Pat<br />
mediju pedagoģijas un psiholoģijas teorētiķu<br />
pētījumi, kas aktīvi norisinās kopš 20. gs. 60. –<br />
70. gadiem, piedāvā secinājumus un padomus<br />
skolēnu mediju pratības veicināšanai, taču nerunā<br />
par mazuļiem un digitālajām tehnoloģijām.<br />
Pētījumi par šo interneta lietotāju vecuma grupu<br />
Eiropā ir uzsākti ļoti nesen, taču sociālā realitāte<br />
liecina, ka arvien lielākam skaitam arvien jaunāku<br />
bērnu tehnoloģijas izmantošana ikdienā ir kļuvusi<br />
par ieradumu.<br />
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ienākšana<br />
bērnu ikdienā rada situāciju, ko pētnieki uzskata<br />
par unikālu, – bērnu kultūra pieaugušajiem bieži ir<br />
nesaprotama – vecākiem ir svešas bērnu nodarbes<br />
internetā, viņu spēja piekļūt tehnoloģijām nereti<br />
ir ierobežotāka nekā bērniem, viņi neatpazīst<br />
simbolus un nozīmes, ko bērni savā ikdienas<br />
valodā izmanto (Kron, Sofos, 2003; Bleckmann,<br />
2012). Atceroties, ka gadsimtiem ilgi pieaugušie ir<br />
bijuši bērnu kultūras veidotāji, digitālās realitātes<br />
radītie izaicinājumi pieaugušajiem bieži liek izjust<br />
bezspēcību un savas autoritātes mazināšanos.<br />
Sabiedrības digitalizācijas kontekstā arvien mazāk<br />
iespējams runāt par principiālām atšķirībām starp<br />
bērnu un pieaugušo kultūru – mūsdienu bērns dzīvo<br />
vienā informatīvajā un sociālajā telpā ar pieaugušo.<br />
Tādēļ klasiskā bērnības izpratne – specifiska,<br />
pieaugušo radīta struktūra, kas domāta bērnu<br />
nošķiršanai un sargāšanai no nevēlamas informācijas<br />
– faktiski izzūd (Postman, 1982).<br />
Tomēr bērnības pētnieki uzsver, ka tikai mūsdienās<br />
iespējams runāt par „pašu bērnu bērnību”, nevis<br />
bērnību kā pieaugušo radītu sociālo struktūru<br />
bērnu disciplinēšanai (Kron,Sofos, 2003).<br />
13
Change language