Tagad 2016 (10)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
ir minimālas. Šī sociālā situācija padara pārmērīgu<br />
datora un interneta lietošanu grūti atpazīstamu un<br />
kontrolējamu.<br />
Pārmērīgai mediju lietošanai pētnieki uzmanību<br />
sāka pievērst 90. gadu otrajā pusē, un atkarība<br />
no datora vai interneta tika definēta kā „impulsu<br />
kontroles traucējums, kas nav saistīts ar apreibinošām<br />
vielām” (Young, 1996, 2). Svarīgi ir atzīmēt, ka atkarības<br />
veidošanās risks pastāv pat pirmsskolas vecuma<br />
bērniem. Pētījumā Korejā (Soe, Chun, Jwa, & Choi, 2011)<br />
ar piecus gadus veciem bērniem tika atklāts, ka, jo<br />
jaunākā vecumā bērni ir sākuši izmantot datoru, jo<br />
ilgāku laiku viņi pie tā pavada, galvenokārt spēlējot<br />
datorspēles, kā arī tiek mazāk pieskatīti un kontrolēti<br />
no pieaugušo puses, turklāt šāds pieradums pie<br />
datora ir saistīts ar zemākiem sociāli emocionālās<br />
attīstības rādītājiem. Šādi atklājumi liek domāt par to,<br />
cik svarīgi tomēr ir limitēt pirmsskolas vecuma bērnu<br />
pie datora pavadīto laiku, lai tos preventīvi pasargātu<br />
no iespējamā atkarības veidošanās riska.<br />
Pitsburgas Universitātes Bredfordā psiholoģe un<br />
pasaules līmeņa speciāliste datora un internetatkarības<br />
jautājumos Kimberlija Janga (Kimberly Young) jau<br />
pagājušā gadsimta beigās ir definējusi vairākus<br />
kritērijus, kas ļauj atpazīt interneta un datoratkarības<br />
pazīmes (Young, 1996):<br />
• indivīda domas ir pārņemtas ar lietošanu<br />
(piemēram, stundu laikā skolēns nevis seko līdzi<br />
stundas vielai, bet plāno, kā iziet nākamo līmeni<br />
datorspēlē vai cik pozitīvus novērtējumus viņš ir<br />
saņēmis sociālajā tīklā);<br />
• vajadzība palielināt interneta vai datorspēļu<br />
lietošanas daudzumu, lai sasniegtu iepriekšējā<br />
apmierinājuma līmeni;<br />
• indivīda pieredzē ir vairākkārtīgi neveiksmīgi<br />
mēģinājumi kontrolēt, samazināt vai pārtraukt<br />
interneta vai datora lietošanu (piemēram, pats<br />
pusaudzis saprot, ka datorspēļu spēlēšana vai<br />
aktivitātes sociālajā tīklā paņem pārāk daudz<br />
laika, tomēr visi mēģinājumi ierobežot sevi ir<br />
cietuši neveiksmi);<br />
• indivīds jūtas nemierīgs, neapmierināts, nomākts<br />
vai viegli aizkaitināms, ja mēģina samazināt vai<br />
pārtraukt lietošanu (piemēram, var novērot<br />
pusaudžu dusmas, ja vecāki mēģina limitēt<br />
tehnoloģiju lietošanu);<br />
• internets vai dators tiek lietots ilgāk, nekā bija<br />
iecerēts;<br />
• interneta / datora lietošanas dēļ ir apdraudētas<br />
nozīmīgas attiecības, darbs, izglītības vai karjeras<br />
iespējas (piemēram, skolēnam nav izpildīti mājas<br />
darbi, skolēns stundu laikā ir miegains, noguris,<br />
nespēj sekot līdzi stundas gaitai, jo lielāko nakts<br />
daļu ir pavadījis pie datora);<br />
• indivīds ir melojis ģimenes locekļiem vai kādam<br />
citam, lai slēptu patieso interneta/ datora<br />
lietošanas daudzumu;<br />
• internets / dators tiek lietots, lai aizmirstu<br />
problēmas vai gūtu atvieglojumu no nomācoša<br />
noskaņojuma (piemēram, bezpalīdzības, vainas<br />
izjūtas, raizēm, depresijas u.c.).<br />
Indivīds ir uzskatāms par atkarīgu, ja viņam var<br />
novērot piecas no astoņām iepriekš minētajām<br />
pazīmēm (Young, 1996), tomēr izteikti var izpausties<br />
arī tikai dažas no tām. Mūsdienās ir skaidrs – tieši<br />
fakts, ka indivīds dod priekšroku nevis tiešām,<br />
„aci pret aci” sociālām situācijām, bet gan ērtāk<br />
jūtas tiešsaistes komunikācijā internetā, ka viņa<br />
noskaņojums ir atkarīgs no interneta un datora<br />
lietošanas / nelietošanas, kā arī indivīdam raksturīga<br />
nespēja adekvāti novērtēt savu datora un interneta<br />
lietošanu, liecina par problēmām šajā sfērā (Caplan,<br />
20<strong>10</strong>). Un, tā kā arvien vairāk pētījumu apstiprina, ka<br />
neveselīgu datora un interneta lietošanu bērniem un<br />
pusaudžiem prognozē sliktas attiecības ar vecākiem<br />
(Willoughby, 2008) un ierobežojumu trūkums no<br />
vecāku puses (Van den Eijnden et.al., 20<strong>10</strong>), jāsecina, ka<br />
tieši pozitīvas, atbalstošas un emocionāli siltas bērnu<br />
un vecāku savstarpējās attiecības kalpo kā galvenais<br />
resurss, lai pasargātu bērnus un pusaudžus no<br />
iespējamās atkarības veidošanās. Vecāku sekošana<br />
līdzi bērna aktivitātēm ar tehnoloģijām un noteikumi<br />
attiecībā uz saturu var palīdzēt novērst problemātisku<br />
interneta un datora lietošanu pusaudžiem.<br />
25
Change language