Tagad 2016 (10)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
TAGAD<br />
Šo izlasīto tekstu pārrunāšana ar citiem skolēniem<br />
sniedz iespēju veidot izpratni dažādos kontekstos<br />
(Almasi, Garas-York, 2009), tāpēc sociālā mijiedarbība<br />
par lasīšanu vienā vai vairākās lasītāju kopienās var<br />
būt ļoti nozīmīga skolēnu izpratnes un attieksmes<br />
veidošanā par tekstu. Tas neattiecas tikai uz skolas<br />
vidi, bet arī uz ģimenes un draugu vidi, kur bērni<br />
var pārrunāt iegūtās idejas un informāciju. PIRLS<br />
lasītprasmes definīcijas beigās ir uzsvērts, ka bērni<br />
lasa, lai gūtu prieku. Patīkamas emocijas ir saistītas ar<br />
interesi un, protams, ar motivāciju. Kā rāda pētījumi,<br />
tad motivēti lasītāji vairāk iedziļinās un labāk izprot<br />
rakstīto tekstu (Guthrie, Hoa, Wigfield, Tonks, Humenick,<br />
Littles, 2007).<br />
Līdz desmit gadu vecumam bērniem ir grūtības<br />
ar teksta izprašanu, bet tas ir attiecināms uz<br />
visām diskursa formām – ne tikai uz lasīto tekstu,<br />
bet arī uz tekstu, ko viņi dzird. Tas skaidrojams<br />
ar mazāku dzīves pieredzi, vārdu krājumu un<br />
to, ka bērni agrākā vecumā nav spējīgi saskatīt<br />
zemtekstus, piemēram, varoņu rīcības motīvus<br />
dažādos stāstos. Bērni visu uztver burtiski. Tekstā<br />
izmantotās metaforas un idiomas agrākā vecumā<br />
netiek saskatītas (Rayner, Pollatsek, Ashby, Clifton,<br />
2012). Teksta izpratni septiņu līdz desmit gadu<br />
vecumā PIRLS pētījumā vērtē četros izpratnes<br />
līmeņos:<br />
1) spēja atsaukt atmiņā tekstā minēto informāciju;<br />
2) veikt tiešus secinājumus;<br />
3) interpretēt un apvienot idejas un informāciju;<br />
4) kritiski izvērtēt saturu un atsevišķus teksta<br />
elementus.<br />
Lasītājus atšķir tas, cik daudz uzmanības tie veltī<br />
tekstā minētajai informācijai. Dažas idejas tekstā<br />
var piesaistīt lielāku uzmanību nekā citas. Lasītājs<br />
var pievērst vairāk uzmanības tām lietām, kas ir<br />
saskaņā vai tieši pretējas viņa paredzētajai teksta<br />
virzībai. Lasītājam bieži ir nepieciešams tekstā<br />
atrast skaidri minētu informāciju, lai atbildētu<br />
uz jautājumu, kas rosinājis viņu uzsākt lasīšanas<br />
procesu, vai pārbaudītu savas zināšanas par kādu<br />
noteiktu teksta daļu. Šajā procesā lasītājs var<br />
izmantot vairākus veidus, lai atrastu un izprastu<br />
meklēto informāciju. Parasti šāds uzdevums prasa<br />
lasītājam pievērsties vārdu, frāžu un teikumu<br />
līmenī, lai varētu izprast tā nozīmi (Perfetti, 2007).<br />
Atsevišķos gadījumos šāds uzdevums prasa<br />
atlasīt informāciju no dažādām teksta daļām.<br />
Veiksmīgai pieprasītās informācijas atsaukšanai<br />
atmiņā nepieciešama ātra un automātiska teksta<br />
apstrāde. Šim procesam nav nepieciešamas spējas<br />
interpretēt tekstu: nozīme ir skaidra, un tā ir pateikta<br />
tekstā. Lasīšanas uzdevumi, kas var atklāt šo teksta<br />
izpratnes līmeni, ir šādi: 1) identificēt informāciju,<br />
kas tieši saistīta ar lasīšanas mērķi; 2) konkrētu ideju<br />
meklēšana; 3) meklēt vārdu vai frāžu definīcijas;<br />
4) identificēt stāsta norises vietu un laiku;<br />
5) identificēt galveno domu, ja tā ir izteikta tekstā.<br />
Kad lasītāji cenšas izprast teksta nozīmi, viņi<br />
izdara arī secinājumus, kas nav tieši minēti<br />
tekstā (Zwaan, Singer, 2003). Šie secinājumi ļauj<br />
lasītājam paplašināt skatījumu uz lasīto tekstu un<br />
aizpildīt informāciju, kuras nav rakstītajā tekstā.<br />
Daži no šiem secinājumiem ir vienkārši, lasītājam<br />
atliek tikai savienot divas vai vairākas idejas,<br />
kuras tieši minētas tekstā, bet kuru saistība nav<br />
skaidri izteikta. Šādi secinājumi nemaina teksta<br />
nozīmi. Prasmīgi lasītāji šādus secinājumus bieži<br />
vien veic automātiski, spējot uzreiz salikt kopā<br />
vairākus informācijas fragmentus. Nereti tekstu<br />
autori savos darbos iestrādā norādes, lai ļautu<br />
lasītājam šādus secinājumus izdarīt. Šajā izpratnes<br />
procesā lasītājiem nepieciešams koncentrēt<br />
uzmanību uz plašāku teksta daļu, jo secinājumam<br />
nepieciešama informācija no dažādām teksta<br />
daļām un jāsavieno lokālā nozīme ar globālo<br />
nozīmi. Uzdevumi, kas var atklāt šo teksta<br />
izpratnes līmeni, ir: 1) jāsecina, ka viens notikums<br />
izraisījis citu; 2) secinājumi jāizdara pēc vairākiem<br />
apgalvojumiem; 3) jāidentificē tekstā minētie<br />
vispārinājumi; 4) jāapraksta attiecības starp tēliem.<br />
Lai varētu interpretēt un integrēt izlasīto informāciju,<br />
lasītājiem ir jāsaskata kopaina vai jāspēj sasaistīt<br />
detaļas, kas minētas tekstā pie galvenajām tēmām<br />
un idejām. Šajā procesā viņi iesaista arī savu<br />
personīgo pieredzi, savienojot to ar lasāmo tekstu,<br />
un spēj saskatīt dziļāku teksta nozīmi, piemēram,<br />
31
Change language