09.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Andris Kūla. Metropolīts Sergijs un Pareizticīgo baznīca nacistu okupētajā Latvijā<br />

Par eksarha Sergija politiku Otrā pasaules kara laikā trūkst vēsturiskas literatūras,<br />

kur būtu objektīvi izvērtēta eksarha darbība okupācijas periodā un Sergija sadarbība<br />

ar nacistu okupācijas iestādēm. Kā pirmais darbs jāmin Z. Balevica monogrāfija, 16 kurā<br />

paustie uzskati arī pagaidām dominē <strong>Latvijas</strong> historiogrāfijā, jo minētā tēma pašlaik<br />

<strong>Latvijas</strong> vēsturniekiem nav populāra. Neviens <strong>Latvijas</strong> vēsturnieks nav mēģinājis izteikt<br />

kādu citu versiju par Sergija lomu <strong>Latvijas</strong> PB dzīvē, ne arī par viņa nozīmi pareizticīgo<br />

konsolidācijā nacistiskās okupācijas apstākļos.<br />

Atgriežoties pie Sergija un viņa vadītā Baltijas eksarhāta darbības vērtējuma, jāaplūko<br />

Z. Balevica publikācijas, protams, jau iepriekš atrunājot to, ka Z. Balevics pētīja<br />

Sergija darbību no izteikti antireliģiskām pozīcijām.<br />

Galvenos Sergija politiskos virzienus Z. Balevics raksturo šādi:<br />

1. Virziens uz ciešu sadarbību ar okupācijas iestādēm, ar mērķi iegūt varu pēc<br />

iespējas lielākā vācu karaspēka okupētā teritorijā, lai nepieļautu šķelšanos baznīcā un<br />

autokefālu Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas nacionālo baznīcu izveidi.<br />

Z. Balevics uzsver tikai negatīvo aspektu – sadarbību ar okupācijas iestādēm, oficiālu<br />

antisovetisko nostāju, vācu armijas lomas izcelšanu Krievijas teritorijas atbrīvošanā<br />

no boļševiku ateistiskās varas. Z. Balevics pasvītro, ka Sergiju vadījuši personiski motīvi,<br />

tieksme kļūt par visas Krievijas patriarhu. 17 Z. Balevics Sergija vadīto misiju okupētajās<br />

teritorijās nosoda kā klaju sadarbību ar okupantiem, pretpadomju izpausmi; ka šāds<br />

Sergija solis bijis arī antikanonisks un Sergijs it kā “iebruka” Ļeņingradas un Pleskavas<br />

eparhijās. 18<br />

2. Apspiest un izolēt nacionālistiski šķeltnieciskās tendences Sergija vadītajā eksarhāta<br />

teritorijā. Šo virzienu Z. Balevics interpretē kā iekšējo cīņu PB, kas norāda uz<br />

krīzi baznīcā un pašas baznīcas kā organizācijas politisko krahu. 19<br />

3. Atbalstīt iekšējās lietās to pieredzējušo klēra daļu, kas bija sevi parādījusi arhibīskapa<br />

Jāņa (Pommera) (1876–1934) laikā, un virzīt to iekaroto teritoriju misijas darbā.<br />

Šādu politiku Z. Balevics vērtē kā sadarbību ar regresīvajiem, monarhistiskajiem spēkiem,<br />

kas norāda uz eksarha kontrrevolucionāro iedabu. 20<br />

Visumā Z. Balevics izmanto vienpusīgu avotu bāzi, pārsvarā <strong>Latvijas</strong> PSR arhīvu<br />

materiālus un preses izdevumus. Plašāk nav pētīta dažādu vācu okupācijas iestāžu<br />

un to darboņu sarakste, nav novērtēta eksarha Sergija darbība no nacistisko okupantu<br />

puses. Taču Z. Balevics arī norāda, ka tieši okupācijas iestādes ir vainojamas eksarha<br />

Sergija traģiskajā bojāejā. 21<br />

20. gadsimta 90. gados krievu vēsturnieki radījuši vairākus monumentālus darbus,<br />

kuros analizēta PB un nacistu okupācijas varas iestāžu mijiedarbība. Turklāt vairāki<br />

krievu vēsturnieki, piemēram, M. Škarovskis, pilnīgi noraida padomju vēstures tradīcijas,<br />

kas iedalīja PB “labajā” (Kremļa politiskajam kursam paklausīgajā) un “ļaunajā” (Kremļa<br />

vadošās direktīvas nerespektējošajā) baznīcā. M. Škarovska grāmatā “Нацистская<br />

173

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!