09.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Antonijs Zunda. Baltijas jautājums un Rietumvalstis: 40. gadu otrā puse–50. gadu sākums<br />

par šo sarunu gaitu un rezultātiem. Galvenais, kas satrauca baltiešus, pēc E. Nobla<br />

domām, bija neskaidrība starp oficiālajā likumdošanā noteiktajām diplomātiskajām<br />

privilēģijām un diplomāta personīgajā kapacitātē tiesībām. E. Nobls izskaidroja, ka arī<br />

turpmāk Baltijas diplomāti Anglijā baudīs ārvalstu diplomātiem piešķirto imunitāti, kā arī<br />

citas privilēģijas un tādējādi tiks pasargāti no varbūtējā PSRS spiediena. <strong>Latvijas</strong>, Lietuvas<br />

un Igaunijas diplomātiem tika uzsvērts, ka viņi var justies droši – Anglijas valdība<br />

arī turpmāk neatzīs Baltijas valstu inkorporāciju de iure. Novērtējot sarunu rezultātus,<br />

E. Nobls atzina, ka, pēc viņa domām, ir panākta visu pušu saprašanās. Anglija tagad<br />

varēs mainīt oficiālo akreditēto diplomātu sarakstu bez kaut kādiem sarežģījumiem.<br />

E. Nobls arī uzsvēra, ka no visiem trim Baltijas valstu diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem<br />

visinteliģentākais ir Igaunijas diplomāts A. Torma. Tieši viņš vislabāk izprata<br />

problēmas būtību un neiebilda pret tās risinājumu. 39<br />

1950. gada vasarā <strong>Latvijas</strong> valdības ārkārtas pilnvaru nesējs K. Zariņš devās garākā<br />

ceļojumā pa Rietumeiropas valstīm, lai atgādinātu par savas valsts traģisko likteni. Viņš<br />

apmeklēja Vatikānu, Itāliju, Franciju un Vāciju. R. Febers no Ziemeļu departamenta sagatavoja<br />

analītisku dokumentu par šīm K. Zariņa aktivitātēm. Viņš atzīmēja, ka Vatikāna,<br />

Itālijas un arī Vācijas attieksme pret <strong>Latvijas</strong> Republiku ir labvēlīga. Francijā K. Zariņš<br />

sastapās ar citādu attieksmi. Viņu satrauca tas, ka šī valsts neatzīst viņa ārkārtas<br />

pilnvaras, kā arī tiesības iecelt <strong>Latvijas</strong> diplomātiskos pārstāvjus, līdz ar to <strong>Latvijas</strong><br />

Republikai nav diplomātiskā pārstāvja Francijā. R. Febers, vērtējot K. Zariņa aktivitātes,<br />

atzīmēja, ka tās veiktas ar mērķi stiprināt arī viņa paša statusu Anglijā, it īpaši laikā,<br />

kad notiek sarunas par oficiālā diplomātu saraksta izmaiņām. 40<br />

Kā liecina Lielbritānijas <strong>Valsts</strong> arhīva dokumenti, Anglijas Ārlietu ministrijas uzmanība<br />

apskatāmajā laikā bija pievērsta arī attiecībām starp atsevišķiem latviešu trimdas līderiem.<br />

G. Herisons no Ziemeļu departamenta 1950. gada 19. oktobrī uzrakstīja ziņojumu,<br />

kurā izvērtēja tikšanos un sarunu ar bīskapu J. Rancānu un K. Zariņu. Viņš atzīmēja, ka<br />

tās laikā J. Rancāns centies uzsvērt <strong>Latvijas</strong> Republikas bijušā parlamenta izglābušos<br />

deputātu lomu valsts statusa stiprināšanā ārvalstīs. J. Rancāns, pēc G. Herisona domām,<br />

bija izteikti ambiciozs, un tas nepatika K. Zariņam. Tikšanās gaitā J. Rancāns izvirzīja arī<br />

jautājumu par <strong>Latvijas</strong> trimdas valdības izveidošanu. Britu Ārlietu ministrijas pārstāvis,<br />

atsaucoties uz to, paziņoja, ka Anglija pašlaik neizskata jautājumu par šādas valdības<br />

nepieciešamību un tās atzīšanu. Drīz pēc šīs tikšanās G. Herisons saņēma no K. Zariņa<br />

vēstuli. Tajā <strong>Latvijas</strong> sūtnis pauda neapmierinātību, ka sarunas laikā britu Ārlietu ministrijā<br />

J. Rancāns sevi prezentējis nevis kā <strong>Latvijas</strong> Katoļu baznīcas bīskapu, bet gan kā<br />

pēdējās Saeimas vicespīkeru. K. Zariņš uzsvēra, ka J. Rancānam nav nekādu oficiālu<br />

pilnvaru pārstāvēt <strong>Latvijas</strong> valsti, viņš ir tikai <strong>Latvijas</strong> Katoļu baznīcas vadītājs – nekas<br />

vairāk. Vēstules nobeigumā K. Zariņš arī autoritatīvi paziņoja, ka lielākā daļa trimdas<br />

latviešu neuzskata J. Rancānu par vērā ņemamu politiķi.<br />

287

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!