Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

More documents

Recommendations

Info

Aleksandrs Ivanovs. Padomju politika Latvijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū Jāatzīmē, ka divas konkurējošās pieejas izveidojās ļoti ātri – pētījumos, publicistikā un populārzinātniskos darbos, kas nāca klajā Latvijā un aiz tās robežām jau 20. gadsimta 60. gados, šīs pieejas parādās kā noturīgi modeļi, bet dažreiz pat kā neelastīgi šabloni, kas diezgan droši determinē Latvijas vēstures aspektu interpretācijas. Izpētes modeļu ātrā veidošanās un nostiprināšanās bija likumsakarīga, jo jau 20. gadsimta 40.–50. gados Latvijā un Rietumos radās pamatnostādnes un pieejas padomju okupācijas režīma tēlošanā, izpētē un vērtēšanā. 43 Tādējādi 20. gadsimta 60.–80. gados īstenotās padomju politikas izpētē zinātnieki Latvijā, latviešu trimdā un Rietumos balstījās uz jau agrāk pamatotām iestrādēm, vērtējumiem un konceptuālām pieejām. Nevar noliegt, ka turpmāk – 20. gadsimta 70.–80. gados šīs pieejas un tajās ietvertie koncepti un teorijas evolucionēja, daļēji atbrīvojās no pārmērīgi ideoloģizētiem un politizētiem šabloniem un vērtējumiem; 44 tika pamatotas arī jaunas teorijas, taču šīs izmaiņas nevarēja radikāli grozīt padomju politikas izpētē akceptēto ideālo modeļu saturu, jēgu un ievirzi. Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas (bet faktiski jau agrāk – kopš trešās atmodas gadiem, precīzi – sākot ar 20. gadsimta 80. gadu beigām) PSRS un Latvijas padomju historiogrāfijā pamatotās pieejas netiek izmantotas Latvijas vēsturnieku pētījumos. Tomēr mūsdienu Latvijas historiogrāfijas izpētē nevar konstatēt, ka padomju ideālā pētnieciskā modeļa vietā Latvijas historiogrāfijā jau parādījusies kāda cita – vispusīgi izstrādāta un pamatota konceptuālā pieeja, kas izveidotu nepretrunīgu un zinātniski verificētu priekšstatu par padomju politiku Latvijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū. Lai gan mūsdienās Latvijas pētnieku rīcībā ir Rietumu zinātnieku un trimdas latviešu vēsturnieku un publicistu teorētiskās iestrādes (kas, protams, prasa zināmu aktualizējumu, modernizāciju un precizējumu), tomēr tās nav sevišķi pieprasītas. *** Lai gan padomju historiogrāfijas pieejas problēmas izpētē ir pilnīgi zaudējušas savu zinātnisko aktualitāti, tomēr īsumā tās jāraksturo, 45 jo, no vienas puses, savulaik tām bija nozīmīga loma padomju politikas vēstures viltošanā, no otras puses, tās spēcīgi ietekmēja Rietumu sovetoloģiju, Baltijas pētniecību un trimdas latviešu historiogrāfiju, it īpaši tās pētnieciskās pieejas, kas radās un nostiprinājās polemikā ar padomju historiogrāfijas koncepciju. Turklāt jāatzīmē, ka pirmajā acu mirklī padomju un ārzemju zinātnieku pamatotās konceptuālās pieejas izskatās kā absolūti pretstati. Konceptuālo pieeju dziļāka analīze rāda, ka tām ir daudz saskarsmes punktu, bet spilgtākās atšķirības konstatējamas lielākoties vēstures faktu, notikumu un procesu vērtējumos. Izsmeļošu priekšstatu par 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū īstenotās politikas padomju koncepciju veido apkopojoši darbi (lielākoties kolektīvas monogrāfijas), kuriem padomju historiogrāfijā bija “oficiāls statuss” 46 . Tie nodrošināja padomju historiogrāfijas ideoloģisko “tīrību” un politisko “pareizību” atbilstoši Komunistiskās 313
314 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990) partijas kursam. 47 Neraugoties uz dažām diskusijām, šī koncepcija bija diezgan vienkārša un abstrakta, jo balstījās galvenokārt uz historiogrāfiskiem šabloniem, kurus aizguva no PSKP oficiāliem dokumentiem un izmantoja padomju politikas vēstures izpētē visā Padomju Savienībā. Saskaņā ar padomju koncepciju, kas pamatota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta pētnieku darbos, 1960. gadā Latvijā tikusi pabeigta “sociālisma celtniecība” (respektīvi, sovetizācija), bet pēc tam norisinājusies “sociālisma pilnveidošanās” (1961.–1985. gadā). 48 LKP CK Partijas vēstures institūtā tika pamatota “alternatīvā” Latvijas vēstures periodizācija: “sociālistiskās sabiedrības tālākas vispusīgas attīstības posms – sociālisma pilnīga un galīga uzvara” (līdz 1959. gadam); “attīstītās sociālistiskās sabiedrības celtniecības nobeiguma posms” (1959.–1966. gads); “attīstītā sociālisma periods” (sākot ar 1966. gadu). 49 Kā jau atzīmēts, atšķirības divās periodizācijas sistēmās bija saistītas ar “pārejas posma uz sociālismu” hronoloģisko robežu noteikšanu. 50 Mūsdienās šīs atšķirības neizskatās principiāli svarīgas, jo abas periodizācijas pielāgotas oficiālajam šablonam, kas akceptēts PSRS jaunākās vēstures tēlošanā. Ne tikai formālu hronoloģisku robežu noteikšanas ziņā, bet arī vēstures procesa apgaismošanā un vēstures notikumu būtības skaidrošanā padomju koncepcija bija ļoti abstrakta un nenoteikta; bieži vien tā reducējās līdz retorikai. Tādu padomju koncepcijas specifiku nosacīja mēģinājumi pilnīgi integrēt Latvijas vēsturi PSRS vēsturē, un tādēļ Latvijas vēsture tika pētīta kā Padomju Savienības vēstures sastāvdaļa. Taču, aprakstot notikumus un procesus Latvijā 20. gadsimta 40.–50. gados, Latvijas vēstures specifiku nebija iespējams notušēt; tikai sākot ar 20. gadsimta 50. gadu beigām – 60. gadu sākumu, Latvijas vēstures aina gandrīz pilnīgi “izšķīda” PSRS vēstures fonā: “Līdz ar pilnīgu, galīgu sociālisma uzvaru Padomju Savienībā bija izveidojušies objektīvie priekšnoteikumi attīstītā sociālisma celtniecības nobeiguma posmam arī Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Sociālistiskās sabiedrības tālākas attīstības un pilnveidošanās, attīstītā sociālisma celtniecības process Latvijas republikā norisinājās pilnīgi atbilstoši padomju sabiedrības un visas Padomju Savienības vēsturiskajai attīstībai.” 51 Zināmā mērā šī Latvijas vēstures unifikācija atbilstoši PSRS vēstures paraugam ir izskaidrojama ar objektīvajiem procesiem Latvijā – ar sovetizācijas sākotnējo mērķu sasniegšanu 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē. 52 Rezultātā ekonomiskā, politiskā un sociālā situācija Latvijā patiešām daļēji zaudējusi savu specifiku. Tai pašā laikā Latvijas vēstures pilnīgu integrēšanu Padomju Savienības vēsturē var arī uzskatīt par a priori historiogrāfisko šablonu, jo secinājumi, ka kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām Latvijas attīstība “norisinājās pilnīgi atbilstoši [..] visas Padomju Savienības vēsturiskajai attīstībai” 53 , tika izdarīti pirms konkrēta faktogrāfiskā materiāla analīzes. Tādējādi šis secinājums faktiski veica pētījuma programmas funkciju, pie tam pētījuma rezultāti parasti bija iepriekš noteikti.
Page 1:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5:
Latvijas Vēsturnieku komisija LATV
Page 6 and 7:
SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9:
Saturs Uldis Neiburgs Association o
Page 10 and 11:
PRIEKŠVĀRDS Latvijas Vēsturnieku
Page 12 and 13:
Priekšvārds atspoguļota literat
Page 14 and 15:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940-1
Page 16 and 17:
Gints Zelmenis Kultūras pārraudz
Page 18 and 19:
Gints Zelmenis. Kultūras pārraudz
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LA
Page 48 and 49:
Inesis Feldmanis Nacistu okupācija
Page 50 and 51:
Inesis Feldmanis. Nacistu okupācij
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Kaspars Zellis Nacionālsociālisti
Page 64 and 65:
Kaspars Zellis. Nacionālsociālist
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Kārlis Kangeris. Baltvācieši Lat
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Uldis Neiburgs. LPKDA un tās dokum
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Andris Kūla Metropolīts Sergijs u
Page 174 and 175:
Andris Kūla. Metropolīts Sergijs
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944-1
Page 254 and 255:
Juris Pavlovičs Latvijas reokupāc
Page 256 and 257:
Juris Pavlovičs. Latvijas reokupā
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265: Juris Pavlovičs. Latvijas reokupā
Page 272 and 273: Antonijs Zunda Baltijas jautājums
Page 274 and 275: Antonijs Zunda. Baltijas jautājums
Page 306 and 307: Aleksandrs Ivanovs Padomju politika
Page 308 and 309: Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 358 and 359: Daina Bleiere. LKP organizācijas s
Page 364 and 365:
Daina Bleiere. LKP organizācijas s
Page 366 and 367:
Page 368 and 369:
Page 370 and 371:
Page 372 and 373:
Page 374 and 375:
Page 376 and 377:
Ainārs Bambals. Latvijas PSR VDM i
Page 378 and 379:
Page 380 and 381:
Page 382 and 383:
Page 384 and 385:
Page 386 and 387:
Page 388 and 389:
Page 390 and 391:
Page 392 and 393:
Page 394 and 395:
Page 396 and 397:
Page 398 and 399:
Page 400 and 401:
Page 402 and 403:
Ritvars Jansons Kriminālvajāšana
Page 404 and 405:
Ritvars Jansons. Kriminālvajāšan
Page 406 and 407:
Page 408 and 409:
Page 410 and 411:
Page 412 and 413:
Page 414 and 415:
Page 416 and 417:
Page 418 and 419:
Page 420 and 421:
Page 422 and 423:
Page 424 and 425:
Page 426 and 427:
Heinrihs Strods Trimdas izdevumu ce
Page 428 and 429:
Heinrihs Strods. Trimdas izdevumu c
Page 430 and 431:
Page 432 and 433:
Page 434 and 435:
Page 436 and 437:
Page 438 and 439:
Page 440 and 441:
Page 442 and 443:
Page 444 and 445:
Page 446 and 447:
Page 448 and 449:
Page 450 and 451:
Page 452 and 453:
Page 454 and 455:
Ilgvars Butulis. Ārzemju informāc
Page 456 and 457:
Page 458 and 459:
Page 460 and 461:
Page 462 and 463:
Page 464 and 465:
Page 466 and 467:
Page 468 and 469:
Page 470 and 471:
Page 472 and 473:
Page 474 and 475:
NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS COLLECTION O
Page 476 and 477:
Irēna Šaicāne. Viļakas jaunieš
Page 478 and 479:
Page 480 and 481:
Page 482 and 483:
Page 484 and 485:
Page 486 and 487:
Page 488 and 489:
Page 490 and 491:
Page 492 and 493:
Page 494 and 495:
Page 496 and 497:
Page 498 and 499:
Page 500 and 501:
Page 502 and 503:
Page 504 and 505:
Irēna Krājuma Šaicāne. rakstu V
show all

Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?