09.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Ilgvars Butulis. Ārzemju informācija žurnālā “Zvaigzne”<br />

Žurnālam pārmeta neizvēlību un bezprincipialitāti autoru izvēlē, piesaistot mākslas<br />

jautājumu aplūkošanai autorus, kuru viedokļi ir neskaidri vai pat juceklīgi, nesatur marksistiski-ļeņinisko<br />

pieeju mākslas vērtējumā. 24 “Šie ļaudis,” konstatēts partijas dokumentos,<br />

“izvairās no mākslas darbu satura vērtēšanas, t.i., cik pareizi tie atspoguļo dzīvi, kāda<br />

ir to loma darbaļaužu komunistiskajā audzināšanā. Viņu piezīmes dažkārt ir veltītas<br />

vienīgi formas jautājumiem. Vārdi “reālisms”, “sociālistiskais reālisms” viņu apskatos ir<br />

reti sastopami, tā vietā viņi mīl runāt par “moderno mākslu,” – u.tml. 25 “Aplamas, padomju<br />

mākslai un tās teorijai svešas domas,” sprieda arī R. Lāce. 26<br />

Vislielākos pārmetumus saņēma talantīgais un oriģinālais mākslinieks un mākslas<br />

kritiķis, nesen no ieslodzījuma atgriezies t.s. franču grupas dalībnieks K. Fridrihsons.<br />

“Zvaigznes” redakcija atkal un atkal bija devusi vārdu šim “estetizējošajam kritiķim” un<br />

“jaucējam”, kura īsās piezīmes par šveiciešu grafikas izstādi tracināja partijiskos tēlotājas<br />

mākslas pārraugus. 27<br />

Īsajos informatīvajos rakstos autori centās iepazīstināt lasītājus ar redzamākajiem<br />

ārzemju tēlotājas mākslas pārstāvjiem un novirzieniem, paust savus viedokļus par mākslas<br />

uzdevumiem. Pretēji oficiālajām nostādnēm viņi savu sūtību redzēja nevis modernās<br />

Rietumu mākslas parādību noklusēšanā un atmaskošanā, bet gan lasītāju informēšanā<br />

un audzināšanā. M. Ivanovs sprieda, ka “mums, padomju cilvēkiem, jācenšas vairāk<br />

iedziļināties tēlotājas mākslas problēmās un biežāk jātiekas ar citu nāciju mākslu” 28 .<br />

Viņam piebalsoja K. Fridrihsons, norādot, ka “mākslas robežas ir labāk jāpārredz” 29 .<br />

Sīkāku ieskatu par šo tēmu sniedz tabula.<br />

461<br />

6. tabula<br />

Žurnālā “Zvaigzne” minētie ārzemju tēlotājas mākslas meistari, 1956–1959<br />

Mākslinieki<br />

Rietumeiropas valstu<br />

mākslinieki<br />

Mākslinieku pieminēšanas biežums<br />

pa gadiem<br />

Kopā<br />

1956 1957 1958 1959 absolūti %<br />

24 20 92 3 139 41<br />

Franču mākslinieki 18 59 32 9 118 35<br />

Eiropas sociālistisko valstu<br />

mākslinieki<br />

Ārpuseiropas valstu<br />

mākslinieki<br />

– 16 – 36 52 16<br />

– – 14 12 26 8<br />

Modernās mākslas meistari 42 95 138 60 335 77<br />

Ārzemju mākslinieki 105 99 151 82 437 100

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!