Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

486 Novadpētnieka vākums
Margaritas Bratuškas (1920–2001) īsajā atmiņu stāstījumā, kas glabājas Latvijas
Okupācijas muzeja fondos, minēts, ka 1945. gada oktobra beigās viņa devusies uz
Rīgu, lai turpinātu studijas. Viņai bija jāsameklē radiobaterijas, ko balvenietis Arvīds
Bērziņš solījis aizvest Cinītim. Arvīdu Bērziņu stacijā neatradusi, Margarita Bratuška
devusies uz dzīvokli, kur A. Bērziņš bijis apmeties, taču arī tur viņš nav bijis.
Margarita Bratuška atceras, ka kāpņu telpā pretī šim dzīvoklim stāvējis cilvēks un
lasījis avīzi.
Nolikusi baterijas savā dzīvokli, gāju uz miliciju pierakstīties. Ceļā mani arestēja.
Tanī pašā laikā (precizētie aresta datumi 4. tabulā. – I. Š.) tika arestēti arī skolnieki
Viļakas ģimnāzijā (vidusskolā) un skolotāji Balvos. Sākumā visu noliedzu, bet, kad
ieraudzīju pratinātāja rokās mūsu organizācijas dokumentus, vairs nebija nozīmes
liegties. Tur bija biedru saraksti, statūti, skolotāju saraksts, nošauto Cinīša tēva un
mātes (gājuši bojā 1945. gada jūlijā. – I. Š.) fotogrāfijas. 39
Visvairāk cilvēku arestēja 3. novembrī (4. tabulā izcēlums), kad apcietināja 13 cilvēku,
no tiem četri bija Balvu jaunieši, viens no Rīgas, bet astoņi – Viļakas iedzīvotāji,
to vidū organizācijas vadītāja Antoņina Bratuškina (1926), kura pēc sešdesmit gadiem
atmiņās kritiski novērtē pieredzes trūkumu toreizējo jauniešu nevardarbīgajā pretošanās
mēģinājumā pret padomju režīmu:
Mani arestēja 3. novembrī stundu laikā. [..] Pēc aizturēšanas aizveda uz Viļakas
čeku un tikai nākamajā dienā, t.i., 4. novembrī, izsauca uz pirmo nopratināšanu. Uzreiz
prasīja par organizāciju, tās dokumentiem. Es sākumā visu noliedzu. Tad viens
no čekistiem jautāja: “Bet kas jums glabājas bundžā zem klēts pamatiem?” Man aiz
pārsteiguma laikam pat mute palika vaļā. Jā, tieši tā arī bija!
Man vēl nebija pilni 18 gadi, es nebiju tik rūdīta pagrīdniece, lai kaut ko momentā
izgudrotu. Čekisti atkal saka: “Braucam!”
No mašīnas man atļāva izkāpt, bet iet nekur neļāva, visu laiku apsargāja divi
vīri ar šautenēm. Tēvu un māti nekur neredzēju. Arī pašās mājās kratīšanas nebija,
bet citi milicijas vīri aizgāja uz klēti un izraka bundžu ar dažādiem organizācijas
dokumentiem. 40
Kā liecina 4. tabulas dati, pēc visplašāko arestu sākšanās līdz 1946. gada 5. janvārim
arestēja vēl 47 cilvēkus. Taču krimināllietā atrodas pirmstiesas materiāli par
60 cilvēkiem. Kurš vēl bija apcietināts? Kāpēc nekas nav minēts tiesas spriedumā?
Izmeklēšanas materiālos ir ziņas, ka 1945. gada 23. decembrī izrakstīts lēmums
par Teklas Locānes (1913–1946) apcietināšanu. Pirmais nopratināšanas protokols datēts
ar 21. decembri, apsūdzēta pēc KPFSR KK 17-58 1 a. un 58 12 . panta – Dzimtenes
nodevības atbalstīšana un neziņošana padomju varas iestādēm. 41
1946. gada 7. janvāra nopratināšanas protokolā atzīmēts, ka Tekla Locāne
teikusi: