Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

56 Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā (1941–1945)
neuzlūkoja kā kopējās drošības garantu. Gan Polijas, gan Lietuvas skatījumā šai savienībai vajadzēja
kļūt par līdzekli, ar kuru varētu nostiprināt savas pozīcijas Viļņas jautājumā. Šādā veidā Polijas un
Lietuvas konflikts kā apburts loks paralizēja visu Baltijas valstu aizsardzības sistēmu.
3 Nomaļvalstis (Randstaaten – vācu val.) – tā Vācijā dēvēja jaunās valstis, kas izveidojās pēc Pirmā
pasaules kara, atdaloties no Krievijas impērijas.
4 Politisches Archiv des Auswärtiges Amts (turpmāk – PA AA), R 29240, E 153701, Aufzeichnung
über die politische Lage in den Randstaaten, 12. Juni 1925.
5 Feldmanis I. Vācbaltieši: nostāja pret nacionālsociālismu un attiecības ar Latvijas valsti (1933–1939) //
Latvijas Vēsture, 1997, 1. nr., 107. lpp.
6 Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), 2574. f., 3. apr., 3024. l., 3. lp., Latvijas Ārlietu
ministrija. Rietumu nodaļa. Latvijas sūtņiem ārvalstīs, 1933. gada 24. aprīlis.
7 Turpat.
8 Turpat, 2575. f., 15. apr., 92. l., 457.–459. lp., Latvijas delegācijas Londonā konfidenciālais ziņojums
par sarunām ar Vācijas ārlietu ministru fon Neirātu sviesta aizlieguma atcelšanas lietā, 1933. gada
5. jūlijs.
9 Turpat, 2574. f., 4. apr., 7679. l., 187. lp., Latvijas ārlietu ministra V. Muntera vēstule sūtnim Vācijā
E. Krieviņam, 1939. gada 17. aprīlis.
10 Turpat, 189. lp.
11 Turpat, 2570. f., 5. apr., 62. l., 131. lp.
12 Par to sīkāk sk.: Feldmanis I. Molotova–Ribentropa pakts un Latvijas–Vācijas attiecības (1939–1940) //
Latvijas Vēsture, 2005, 2. nr., 69. lpp.
13 Sk.: СССР–Германия 1939–1941: Документы и материалы о советско-германских отношениях
с сентябрья 1939 г. по июнь 1941 г. – Vilnius, 1989, с. 94–130.
14 Turpat, 132., 133. lpp.
15 Novērtējot 25. novembra memorandu, interesantu viedokli izsaka krievu vēsturnieks Vladimirs Volkovs.
Pēc viņa domām, padomju diktators J. Staļins piedāvājis Ā. Hitleram uzvaru karā pat gadījumā, ja tas
ieilgtu, jo Četru lielvalstu pakta noslēgšana ievērojami mainītu spēku samēru par labu līgumslēdzēja
pusēm.
16 Otto H.-D. Lexikon fataler Fehlenscheidungen im Zweiten Weltkrieg. Von Alpenfestung bis Zita-
delle. – München, 2005, S. 120.
17 Щубин А. Мир на краю бездны. От глобального кризиса к мировой войне: 1929–1941 годы. –
Москва, 2004, с. 443.
18 1941. gada 6. aprīlī Vācijas, Itālijas un Ungārijas karaspēks iebruka Dienvidslāvijā un Grieķijā. Karagājiena
temps bija elpu aizraujošs, bet panākumi – galvu reibinoši. Dažu nedēļu laikā Dienvidslāvija
un Grieķija bija spiesta kapitulēt. Visi Balkāni nonāca Vācijas kontrolē.
19 Piper E. Alfred Rosenberg. Hitlers Chefideologe. – München, 2005, S. 515.
20 Bundesarchiv Berlin (turpmāk – BA-B), R 6/4, S. 3.
21 Turpat, R 6/21, S. 21, Der Reichsminister und Chef der Reichskanzlei an den Reichsleiter Alfred
Rosenberg, 21. April 1941.
22 Piper E. Alfred Rosenberg .., S. 516.
23 BA-B, R 6/21, S. 35, Der Reichsminister und Chef der Reichskanzlei an den Reichsleiter Alfred
Rosenberg, 5. Mai 1941.
24 Piper E. Alfred Rosenberg .., S. 516.