Zaļo Sigulda

lauskis

Zaļo un Zemnieku savienība apņemas veidot Siguldas novadu tādu, lai ikviens šeit vēlētos dzīvot, strādāt, veidot ģimeni un pavadīt laimīgas vecumdienas!

2017. gada maijs

Zaļo Sigulda

www.zp.lv Twitter: @ZalaPartija Facebook: Latvijas Zaļā partija

Saimnieki savā zemē

Kopīgi veidojot Siguldas novadu, lai ikviens šeit vēlas dzīvot, strādāt, veidot ģimeni un

pavadīt laimīgas vecumdienas!

No kreisās: Anete Ance Bērze, Jānis Skutelis, Santa Mince, Ingrīda Vāvere, Armands

Nikolajevs, Normunds Lauskis, Ilze Vētra, Ēriks Čoders, Jānis Zilvers, Anatolijs Kitins,

Artūrs Kirkils, Inese Zagorska, Artūrs Āboliņš, Ainars Vāgners, Reinis Ādamsons, Māris

Malcenieks, Aivars Jakobsons.


2 Zaļo Sigulda

Pašvaldībai jārada vide, kur veidot darba

vietas labi apmaksātiem speciālistiem

Jānis Zilvers pašvaldībā kā priekšsēdētāja

vietnieks darbojas no Siguldas novada

izveides 2003. gadā, iepriekš — no 2001.

gada — bija priekšsēdētājs Siguldas pagastā.

J. Zilvers ir arī SIA „Siguldas slimnīca”

kapitāldaļu turētāja pārstāvis un Siguldas

pagasta ZS „Pīlādži” īpašnieks.

Kā vērtējat pārmaiņas šajos gados?

Kopš Allažu pievienošanas 2009. gadā

Siguldas novads ir būtiski audzis teritorijas,

iedzīvotāju skaita un visvairāk budžeta

apmēra ziņā. Uzbūvēti un rekonstruēti

daudzi pašvaldības un privātie objekti. Kā

nozīmīgākie mūsu iedzīvotājiem ir jaunie

bērnudārzi, dzelzceļa stacija, Nītaures ielas

caurbrauktuve, Šveices ielas rekonstrukcija,

Jūdažu sabiedriskais centrs, labiekārtots

Raiņa parks, daudzi privātie objekti gar

Vidzemes šoseju. Lieli darbi paveikti skolu

sakārtošanas jomā un Siguldas slimnīcas

mērķtiecīgā attīstībā.

Visā novada pastāvēšanas laikā iedzīvotāju

skaits ir bijis pieaugošs, jo dzimstība

pārsniedz mirstību un pie mums pārceļas

dzīvot iedzīvotāji no citām pašvaldībām.

Siguldas novada tēls Latvijā saistās ar

interesantu un vispusīgu piedāvājumu

tūristiem, ar pievilcīgu un ērtu dzīvesvietu

iedzīvotājiem.

Kas iedzīvotājiem rūp visvairāk?

Ikvienu iedzīvotāju skar ikdienas rūpes,

piemēram, nokļūšana uz darbu, skolu,

veikalu, pie ārsta u. c. Nepietiekami pēdējos

gados ir veikta ielu un ceļu rekonstrukcija, arī

to ikdienas uzturēšana, ko katrs jūtam, ejot

un braucot pa mūsu novadu un pilsētu. Tā

kā laicīgi nav ieguldīts ceļu atjaunošanā, to

nolietojums patlaban ir pārsniedzis kritisko

robežu, rezultātā to atjaunošanai turpmāk

būs jāizlieto ļoti lieli līdzekļi.

Nākamais ir mājoklis. Īpaši svarīgs tas

ir jaunajām ģimenēm, kuras plāno bērnus.

Patlaban Siguldas pievilcība Latvijas mērogā

ir pacēlusi dzīvokļu un arī īres cenas virs

Rīgas cenām, tāpēc pie mājokļa Siguldā var

tikt tikai ģimenes, kurās ir divi nodrošināti

pelnītāji. Ja viens no vecākiem ir mājās ar

bērnu, tad pieņemams dzīvoklis paliek tikai

sapnis. Pašvaldībai jāveicina labi apmaksātu

darbavietu

radīšana, kā arī jānodrošina, lai mazuļi no

1,5 gadu vecuma vecāku darba laikā būtu

bērnudārzā vai pašvaldības apmaksātas

aukles uzraudzībā, kas nepārsniegtu bērna

uzturēšanas izmaksas pašvaldības pirmsskolas

izglītības iestādē.

Šogad ļoti aktuāls ir nekustamā īpašuma

nodokļa pieaugums. Jāpārskata iespēja to

jūtami samazināt ne tikai daudzbērnu, bet

visām ģimenēm ar bērniem. Noteikti jāpalīdz

arī vientuļajiem pensionāriem.

Novadā jūsu pārraudzībā ir veselības un

sociālie jautājumi. Kā attīstās šīs nozares?

Siguldai šajās jomās ir veicies ar gudru,

mērķtiecīgu un savu profesiju mīlošiem

vadītājiem. Jau astoņus gadus ikdienā

pārstāvu pašvaldību, strādājot kopā ar

Siguldas slimnīcas valdes locekli Valdi

Siļķi pie mūsu slimnīcas attīstības. Mums

ir izdevies ne tikai saglabāt slimnīcu, esam

kļuvuši par vienu no valstī iemīļotākajām

dzemdību vietām, vadošajiem bariatriskajā

ķirurģijā un smagu gadījumu pacientu

rehabilitācijā. Iedzīvotāju ērtībai saglabāts

1. Jānis Zilvers

2. Normunds Lauskis

3. Aivars Jakobsons

4. Reinis Ādamsons

5. Ēriks Čoders

6. Inese Zagorska

7. Māris Malcenieks

8. Armands Nikolajevs

9. Santa Mince

diennakts traumpunkts, kurā tiek uzņemti

visi, kas guvuši vieglas traumas un lūzumus.

Iedzīvotāju ērtībām Siguldā esam saglabājuši

poliklīniku, kurā sakoncentrēta lielākā daļa

ģimenes ārstu un dažādu speciālistu prakses

vietu. Patlaban citās pašvaldībās šī sistēma

vairs nedarbojas un Veselības ministrija

aicina to atkal atjaunot. Mūsu Sociālo

dienestu vienmēr vadījušas mērķtiecīgas

un radošas personības. Sociālo jautājumu

risināšana notiek ciešā sadarbībā ar sabiedriskajām

organizācijām. Pērkam no tām

pakalpojumus, jo viņi vislabāk izprot klientu

ar īpašām vajadzībām nepieciešamības. Vēl

būtu jāuzlabo pabalstu sistēma, lai pabalstu

saņēmējs negūtu lielākus kopējos ienākumus

kā tas, kurš iztiek tikai saviem spēkiem. Tad

varētu palīdzēt vairāk iedzīvotājiem, īpaši

nepalielinot kopējos izdevumus.

Vai saskatāt kādas problēmas nākotnē?

Rīga vēlas panākt iedzīvotāju ienākuma

nodokļa sadalīšanu starp iedzīvotāju dzīves

un darba vietas pašvaldībām. Valdība rosina

darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu,

kas būtiski ietekmēs iedzīvotāju ienākuma

nodokļa apjomu. Šāda nākotne Siguldas

novada budžetam būs smags trieciens.

Siguldas novadā vidējās darba algas ir tikai

47. vietā (711 eiro). Mūs pagaidām uztur Rīgas

darba vietas, un tas nodrošina ienākuma

nodokļus no viena iedzīvotāja 13. vietā (644

eiro).

Kas novadā nepieciešams iedzīvotāju

tālākai labklājības celšanai?

Jāveicina, lai labi apmaksātas darba vietas

būtu visā Siguldas novadā. Pašvaldībai jārada

vide, kur veidot darba vietas dažādu nozaru

labi apmaksātiem speciālistiem.

Nākotnē visā pasaulē būtiski pieaugs

mediķu atalgojums, kur Siguldai ir

potenciāls. Siguldas slimnīcai jau ir labas

iestrādes medicīnas tūrismā, ļoti veiksmīga ir

sadarbība ar SIA „Stereotaktiskās radioloģijas

centrs Sigulda”. Jāatbalsta arī vietējie ražotāji

ar augstu pievienoto vērtību, piemēram,

mēbeļu ražotāji, būvnieki.

Novada spēkam jāaug daudzveidībā, lai

mūsu jaunieši pēc labas izglītības iegūšanas

savas zināšanas un prasmes varētu ieguldīt

kopīgā darbā Siguldas novada attīstībā un

iedzīvotāju labklājībā.

Zaļo un Zemnieku savienības saraksts Siguldas novada vēlēšanām

10. Ainars Vāgners

11. Anatolijs Kitins

12. Ilze Vētra

13. Anete Ance Bērze

14. Artūrs Āboliņš

15. Artūrs Kirkils

16. Ingrīda Vāvere

17. Jānis Skutelis


Zaļo Sigulda

3

Pastāvēs, kas pārvērtīsies! /Rainis/

Normunds Lauskis

Vairs tikai mēnesis, kad izšķirsies Siguldas

novada iedzīvotāju liktenis saistībā ar

novada attīstību turpmākajos gados, tāpēc

būs svarīga ikviena iedzīvotāja aktivitāte,

kurš dosies uz vēlēšanu iecirkni uz izdarīs

savu izvēli par tīrāku, zaļāku un laimīgāku

Siguldas novada nākotni.

Ikdienā strādājot Rīgā, joprojām ik vakaru

atgriežos Siguldā, kur kopš dzimšanas ir

manas mājas, un priecājos par svaigo gaisu,

zaļo vidi un mieru no ikdienas steigas. Tomēr

saprotu, ka ar dabas veltēm vien neiztikt, lai

iedzīvotāji būtu laimīgi šeit dzīvot un tūristi

izvēlētos Siguldu kā sava ceļojuma galamērķi

un gribētu šeit atgriezties.

Esot saskaņā ar harmonisko, skaisto, mēs

nedrīkstam aizmirst, ka aiz visa tā ir cilvēki,

kuri kopuši apkārtni, devuši darbu novadniekiem,

rūpējušies par novada atpazīstamību

un līdzcilvēku labsajūtu. Šie cilvēki gaida, ka

iedzīvotāji, kuriem dotas pilnvaras rūpēties

par novadu, tikpat bezkaislīgi to dara.

Savulaik mūsu dižgars Rainis teicis:

„Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Šie vārdi ikdienas

sarunās daudz tiek minēti. Taisnība ir, ja caur

šiem vārdiem palūkojas uz saimniecisko

jomu mūsu novadā. Tā, piemēram, visu

izdaudzinātie ceļi, kas šopavasar „atvērās”

neredzētā plašumā, un ir izjūta, ka to vien

gaidījuši, kā pirms vasaras notikuma

atgādināt par sevi, lai būtu, ko uzskaitīt savos

darbos. Viena no mūsu partiju apvienības

vadlīnijām — ceļi ir novada asinsrite, nevis

svētku salūts, par tiem rūpēsimies katru

dienu. Varu apgalvot, ka, esot daļai no lielāka

politiska spēka, ir vieglāk vest sarunas

saimnieciskajā un politiskajā līmenī un

tapt uzklausītam, rezultātā gūstot kopēju

labumu novadam. Mūsu satiksmes ministrs

Uldis Augulis ir aktīvs politiķis, kurš saprot,

ka slikti ceļi ir problēma visiem. Ceļi ir

valsts vizītkarte, no ceļu tīkla ir atkarīga

reģionu dzīve, un visbeidzot — bez labas

ceļu infrastruktūras nav iespējama valsts

ekonomikas attīstība. Siguldas novadā ir sākti

vērienīgi darbi ceļu infrastruktūras sakārtošanā,

bet tie būs jāturpina arī pēc 3. jūnija. Ir

svarīgi saprast turpmākos Siguldas attīstības

virzienus, ne vien ierakstot tos attīstības

plānošanas dokumentos, bet arī izskaidrojot

ieceres iedzīvotājam. Mēs veiksim regulāru

ceļu apsaimniekošanu un rūpēsimies par

novada ielu atjaunošanu, piesaistot Eiropas

struktūrfondu līdzekļus un sadarbojoties ar

valdības pārstāvjiem, lai panāktu optimālu

labumu Ceļu fonda sakārtošanā Siguldas

novadā.

Man ģimenē aug meita, kurai nupat palika

divi gadiņi. Esošais dārziņu piedāvājums

nespēj nosegt augsto pieprasījumu pēc

vietām tajos, jo vairums uzņem bērnus tikai

no divu gadu vecuma. Ko iesākt vecākiem,

lai finansiāli nodrošinātu ģimeni vismaz

Normunds Lauskis un Latvijas Aizsardzības

ministrs Raimonds Bergmanis.

pusgadu, kad vecākiem vairs nav bērna

kopšanas atvaļinājuma, bet mazo atvasi

nevar palaist dārziņā, lai paši varētu doties

uz darbu? Par laimi, ir mājdārziņi, kur mazo

ķiparu var vest jau pēc gada vecuma, arī

mūsu ģimene izmanto šo iespēju. Vēlos

akcentēt esošo disbalansu Siguldas novadā,

kad pilsēta ir pievilcīga jaunajām ģimenēm,

bet nespēj pilnvērtīgi nodrošināt izglītības

iespējas mazajiem siguldiešiem. Rūpējoties

par bērniem, ir svarīgi, lai pašvaldība radītu

iespēju uzņemt pašvaldību bērnudārzos

audzēkņus jau no pusotra gada vecuma, kā

arī pievērstu uzmanību lielākiem bērniem,

nodrošinot veselīgu un no vietējiem zemniekiem

iegādātu pārtiku vismaz līdz 9. klasei.

Latvijai — 100! Jau pašlaik izskan dažādi

priekšlikumi par to, kā 2018. gadā sagaidīsim

Latvijas svētkus un ko paliekošu veltīsim

NORMUNDS LAUSKIS

Par sevi:

Siguldietis kopš dzimšanas, sirdī — ar

patriotisma jūtām par Siguldas novadu.

Nodarbošanās:

Aktīvs zaļā dzīvesveida, pārliecības

piekritējs un Zaļās partijas biedrs.

Ikdienā — Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas darbinieks

un Turaidas draudzes valdes priekšnieka

vietnieks.

Personīgās intereses:

Ceļošana, kultūras pasākumi, sports.

savai pilsētai, novadam, Latvijai. Uzskatu,

ka Siguldas novadam un tā iedzīvotājiem

ir ko dāvināt Latvijai. Vispirms, tā ir daba.

Daba, kura mums jāsaudzē, jākopj, par kuru

ir jāstāsta un ar kuru jālepojas. Kopjot un

lepojoties par kopīgi paveikto, Latvijas Valsts

Viena no mūsu

partiju apvienības

vadlīnijām — ceļi ir

novada asinsrite,

nevis svētku salūts,

par tiem rūpēsimies

katru dienu

prezidents Raimonds Vējonis joprojām

ir ikgadējās Lielās talkas patrons, aicinot

iedzīvotājus piedalīties Lielajā talkā, lai

Latviju padarītu tīrāku, sakoptāku un zaļāku.

Jaunā paaudze ir jāizglīto par dabas saudzēšanu

un kultūrvēsturiskajiem objektiem, tad

Latvija taps vēl tīrāka, zaļāka un, neskatoties

uz apkārtējām pārvērtībām, ilgmūžīgāka.

Braucot ikdienā uz darbu Rīgā, man

ir iespēja nepieciešamās lietas nokārtot

klātienē pie konkrētās jomas speciālista.

Siguldas novadā, rūpējoties par iedzīvotājiem,

pašvaldība ir izveidojusi Klientu apkalpošanas

centru, bet ne visus pakalpojumus

iedzīvotājam var sniegt caur pašvaldības

prizmu. Daudz ir tādu sadzīvisku pakalpojumu,

ko sniedz valsts iestādes. Tā, piemēram,

klātienē jomas speciālistam pavaicāt, kas

nepieciešams, lai saņemtu konkrēto pakalpojumu

un atbildes nebūtu jāmeklē dažādās

valsts iestādēs. Samazinot birokrātiju un

rūpējoties par Siguldas iedzīvotāju ērtībām,

panāksim, ka Siguldas novada Klientu

apkalpošanas centrs piedzīvos pārvērtības,

tādējādi apvienojot un sniedzot ne vien

pašvaldības pakalpojumus, bet nodrošinot arī

vairāku valsts iestāžu sniegto un pašvaldībai

deleģēto pakalpojumu grozu vienuviet, kas

būs ātrāk, ērtāk un izdevīgāk iedzīvotājam.

Šādas pārmaiņas Latvijas pašvaldībās ir

sāktas 2015. gadā, un kopš tā laika sadarbībā

ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministriju ir izveidoti valsts un pašvaldību

vienotie klientu apkalpošanas centri jau 72

novadu pašvaldībās. Šajos centros novada

iedzīvotāji var pieteikt pakalpojumu un

saņemt konsultāciju no iestādes pārstāvja

klātienē. Uzskatu, ka arī mūsu novada iedzīvotājs

ir pelnījis šādu ērtu valsts pakalpojumu

saņemšanas veidu.

Noslēgumā vēlos izteikt pateicību siguldiešiem,

kuri ir aktīvi un dalās ar informāciju

rūpēs par Siguldas novadu, vedinot novada

vadību uz attīstību un pārvērtībām. Aicinu

ikvienu iedzīvotāju, neatkarīgi no savas

pārliecības, 3. jūnijā nākt uz pašvaldību

vēlēšanām un izdarīt savu izvēli, jo tā ir

iespēja piedalīties pārvērtību procesos, lai

mēs visi dzīvotu zaļāk!


4 Zaļo Sigulda

Saimnieciskums — pārtikušas

rītdienas veiksmes formula

Reinis Ādamsons, jauns un enerģijas pilns

Siguldas novada iedzīvotājs, uzņēmējs,

kuram pilsētas, novada attīstība un

ikdienas dzīve ir tikpat svarīga kā savas

ģimenes, uzņēmuma veidošana un attīstība.

Viņš atzīst — vide, kur atrodas, attīstās

uzņēmumi un sabiedrība, ir ļoti nozīmīga.

Pārstāvot būvniecības un ražošanas nozares

uzņēmumus, viņš ļoti labi spēj identificēt

problēmas un piedāvāt risinājumus to

novēršanai un sakārtošanai.

Pašvaldībai jāatbalsta vietējā

ekonomika un uzņēmēji

Kāpēc esat nolēmis iesaistīties novada

politiskajā dzīvē, un kāds varētu būt jūsu

devums konkrētos jautājumos?

Galvenokārt tādēļ, ka esmu liels Siguldas

novada patriots un man rūp pilsētas un

novada attīstība. Visa pamatā ir saimnieciska

un uz ilgtermiņa attīstību vērsta plānošana

un saimniekošana. Esmu identificējis

vairākas ļoti problemātiskas sistemātiskas

kļūdas, kuras tiek pieļautas pašreizējās

pašvaldības vadības darbā jautājumos, kas

tieši attiecas uz būvniecības projektiem un

ikdienas pašvaldības apsaimniekošanas

pakalpojumu saņemšanu, kas gan īstermiņā,

gan ilgtermiņā neveicina efektīvus un

saimnieciskus pašvaldības tēriņus, kā arī

kropļo konkrēto uzņēmējdarbības vidi

kopumā.

Pamatjautājums

vienmēr ir un būs

uzņēmējdarbības

vide, kurā būtu

iespēja veidot

darbavietas

Nākotnes Sigulda, ko darīt?

Pašvaldībā, kur daba mūs ieskauj no

visām pusēm un dod fenomenālo privilēģiju

atrasties tur, kur esam, ļoti svarīgi ir domāt

par ilgtermiņa pilsētas un novada attīstību.

Veiksmīga pilsētplānošana un skaidri

nodefinēts pilsētas, novada attīstības plāns,

stratēģija garākā periodā nodrošinās veiksmīgāku

budžeta līdzekļu izlietojumu un novada

iedzīvotājiem saprotamu pilsētas attīstību,

kas dos skaidru un plašāku redzējumu par to,

kā pilsētai un novadam loģiski ir jāveidojas.

Tāpat uzņēmējiem un potenciālajiem

investoriem, kas plāno šeit investēt naudu,

būs skaidri spēles noteikumi un visiem

saprotamas vadlīnijas, kādai mūsu pilsētai

jāizskatās pēc 20, 50 gadiem. Pamatjautājums

vienmēr ir un būs uzņēmējdarbības vide,

kurā būtu iespēja veidot darbavietas un būvēt

mūsu nākotnes fundamentu un pilsētu.

Jums ir svarīgi būt saimniekam savā

novadā?

Protams, šādās mazās komūnās, kur

mūsu visu novadnieku nomaksātie nodokļi

tiek iekasēti un tērēti pašvaldības ikdienas

dzīves uzturēšanai un attīstībai, viennozīmīgi

uzskatu, ka mums jājūtas un jārīkojas kā

saimniekiem savā sētā. Mums ir jāskaita ne

tikai katrs iztērētais, bet arī katrs nopelnītais

cents, lai veiksmīgi un mērķtiecīgi tos

ieguldītu un apsaimniekotu. Ir jārada

sabiedrībā, it īpaši jauniešos apziņa, ka visu

to, kas ir vai būs, iespējams paveikt pašvaldībā,

vai tie būtu jauni sakārtoti ceļi, skolas

vai bērnudārzi. Viss sākas ar darbu, darīšanu

un mūsu kopā nopelnīto. Jo mēs kopā vairāk

un labāk darīsim, jo labāka un pārtikušāka

dzīve būs visiem. Vispirms — darbs, tikai

pēc tam — laba atpūta. Pašvaldībai ir svarīgi

noteikt prioritātes, kur vietējie iedzīvotāji

ir pirmajā vietā un tikai pēc tam — viesi un

kaimiņi.

Ēriks Čoders,

KKS „Allažu saime” vadītājs

Kā vērtējat savu un ZZS ieguldījumu

Siguldas novada attīstībā?

Siguldā trūkst viedokļu dažādības. Mēs

to daļēji kompensējam, bet tikai daļēji. ZZS

pārstāv trīs deputāti, tāpēc alternatīva

viedokļa īstenošana ir darbietilpīgs un laiku

tērējošs process. Visvairāk to izjūtam, kad

jāaizstāv uzņēmēju, strādājošo vai lauku

teritoriju iedzīvotāju intereses, un ir lietas,

kas mums ir izdevušās (bezmaksas autobuss

arī lauku teritorijās, uzņēmēju godināšana,

Uzņēmēju konsultatīvā padome utt.). Arī

sociālajos jautājumos mēs aizstāvam viedokli,

ka sociālajai palīdzībai jāveicina paša cilvēka

vēlme būt aktīvam sabiedrības loceklim.

Kas nav izdarīts?

Tautas gudrība saka: „Labie darbi runā

paši par sevi”, bet pārējo „labums” jāpierāda

ar reklāmām. Spriežot pēc tā, kā turpina

augt budžeta izdevumi pašreklāmai, nav

pārliecības, vai visos jautājumos izvirzītās

prioritātes ir pareizākās. Novada ceļus un

ielas redzam katru dienu, bet atceramies

tos tikai kampaņveidīgi. Darbavietu

skaits novadā aug pakalpojumu sfērā, bet

statistika liecina, ka algas tajā ir viszemākās.

Pašvaldībai šeit jāspēlē nozīmīgāka loma.

Ko darīt?

Patlaban pašvaldībai nav svarīga

ienākumu izcelsme — vai tos rada darbs

Siguldā vai citur. Svarīgs ir tikai ienākumu

pieaugums, bet situāciju var mainīt.

Pasaulē populāra „aktīvās” komunikācijas

forma ir „brīvprātīgā nauda”. Līdz 2012.

gadam Mančestera attīstīja lojalitāšu

programmu, kas darbojās līdzīgi kā Siguldas

ID karte, bet tad viņi bija spiesti atzīt, ka

ekonomiski zaudē Bristolei un Brikstonai,

kas ieviesa „brīvprātīgo naudu”. Kamēr ID

karte gulstas kā nopietns slogs uz budžetu,

„brīvprātīgā nauda” pelna un rada papildu

ienākumus gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem,

gan iedzīvotājiem. Pašvaldībās, kurās tiek

ieviests „vietējais maksāšanas līdzeklis”,

prioritātes nosaka iedzīvotāji un uzņēmēji,

bet pašvaldība reaģē uz pieprasījumu.

Modernizējoties „vietējais maksāšanas

līdzeklis” darbojas gan kā skaidrā, gan kā

bezskaidrā norēķinu sistēma.

Sociālajai palīdzībai

jāveicina paša

cilvēka vēlme būt

aktīvam sabiedrības

loceklim

Šāda „brīvprātīgā nauda” ļautu Siguldas

novadam katru gadu attīstībai papildus

novirzīt vismaz 500 000 eiro. Arī uzņēmējiem

ienākumus palielina līdzdalība šādā

„maksāšanas līdzeklī”. Latvijā vistuvāk

šādam modelim ir pietuvojusies Ventspils ar

„Ventu”, bet tas ir tikai pusceļā.

„Ieguldi Siguldā!” — tas būtu labs novadu

reklamējošs „S!guldis”.

Vācijā ir vairāk nekā 40 šādu „vietējo

maksāšanas līdzekļu”, kas uzkrāj arī papildu

kredītresursus, tāpēc uzņēmēji var saņemt

samaksu par „nākotnes” pakalpojumiem. Tā

pašvaldība atbalsta vietējo ekonomiku un

uzņēmēji kļūst konkurētspējīgāki.


Zaļo Sigulda

5

Mērķis — kultūrvide

ar augstu kvalitāti

Inese Zagorska

Zied ievas Siguldā...

Pašreizējās straujās pārmaiņas Latvijas

valsts reģionālajā politikā, izglītībā un

kultūras decentralizācijas procesā izvirza

reģionālo centru kā būtiski svarīgu,

harmoniski attīstošu, ekonomiski nozīmīgu

valsts struktūru. Lai katrs reģions, novads,

pilsēta turpmāk attīstītos, nepieciešams

apgūt jaunu pasaules pieredzi, vienlaicīgi

jāpārzina kultūras mantojums un pamats

jārod vēsturē. Vēlme uzņemties atbildību,

pašiniciatīva un vietējo apstākļu izpratne

katrai Latvijas pilsētai, novadam dod

iespēju radīt savu īpatnējo, vienreizējo tēlu,

savu kultūras attīstības programmu, kas

pilsētu, novadu padara unikālu Latvijas un

starptautiskajā kopainā.

Siguldas novada kultūras dzīve koncentrē

lielu radošo potenciālu, taču kultūras

attīstības process var iegūt jaunu, svarīgāku

un noteicošāku lomu Siguldas pilsētas un

novada attīstībā un varētu būt noteikts kā

viens no galvenajiem pilsētas attīstības

virzieniem. To būtiski ir apzināties pašreizējā

periodā, kad augstu tiek novērtēta sabiedrības

garīgā potenciāla attīstība, kvalitatīva,

konkurētspējīga izglītība, tostarp profesionālā

mākslas izglītība, kas viennozīmīgi ietekmē

un nodrošina pozitīvas pārmaiņas augstākā

kvalitātē.

Garīgums,

pašapziņa, latviskā

identitāte ir tā

simboliskā vertikāle,

uz kuru būtu jātiecas

mūsu garam

Siguldas novadu raksturo un bagātina

neaptverams garīgais kultūras mantojums,

kurš veidojies vairāku gadsimtu laikā. Šeit

dzīvojuši un strādājuši latviešu mākslinieki

Vilhelms Purvītis, Burkards Dzenis, Teodors

Zaļkalns, komponisti Alfrēds Kalniņš,

Jānis Norvilis, Emīls Dārziņš, dziedātāja

Malvīne Vīgnere-Grīnberga, rakstnieki Anna

Brigadere un Reinis Kaudzīte. Sigulda izsenis

bijusi radošo cilvēku dzīves un darba vieta,

kura iedvesmo. Tāpēc būtiski ir pārzināt

un atklāt Siguldas novada daudzveidīgo

un dziļo kultūras vēstures pieredzi,

kultūras mantojumu, kas veido vēsturiskos

priekšnosacījumus un vienlaikus veicina

jaunu radošu ideju īstenošanu, jaunradi,

inovāciju, progresīvas tendences mākslā,

kas ir nozīmīgs pamats kultūrsituācijas

izveidei šodien un kultūras procesu attīstībai

un virzībai nākotnē. Kultūrvēsturiskā vide

Siguldā ir tā, kas rosina veidot unikālus,

vietai raksturīgus kultūras produktus, kas

būtu konkurētspējīgi starptautiskā kultūras

tūrisma tirgū un sekmētu pelnoša kultūrtūrisma

attīstību un novada ekonomisko

izaugsmi kopumā.

Ievērojami infrastruktūras uzlabojumi,

izveidojot pieejamu un mūsdienīgu vidi

kultūras pakalpojumu saņemšanai novada

iedzīvotājiem, sniedz iespēju nākotnē strādāt

pie kultūras pakalpojumu satura pilnveidošanas

un kvalitātes uzlabošanas. Mērķis ir

attīstīt mūsdienīgu kultūrvidi, kurā pastāvīgi

tiktu paaugstināta kvalitāte un kas veidotu uz

vērtībām orientētu sabiedrību.

Mums jāapzinās savs gara spēks. Daudz

runājam par ekonomiku, taču garīgums,

pašapziņa, latviskā identitāte ir tā simboliskā

vertikāle, uz kuru būtu jātiecas mūsu garam.

Kultūra ir viens no stūrakmeņiem Siguldas

novada attīstības stratēģijā, un mums ir

svarīgi, lai cilvēki izvēlētos dzīvot un strādāt

Siguldā.

Armands Nikolajevs,

Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu

asociācijas direkcijas vadītājs, uzņēmējs

Pienācis brīnišķīgais pavasara atmodas

laiks, kad daba mostas un cilvēki kļūst

atraisītāki. Šogad šis laiks iekrīt arī ar

ikviena izšķiršanos, kā dzīvosim turpmākos

četrus gadus savā mājā, pilsētā, novadā, jo

mums jāizvēlas tos, kuri veidos vidi, kurā

Visi kopā paveiksim

varbūt dažbrīd arī

ko pārgalvīgu, bet lai

novads dzīvotu zaļi

visās tā izpausmēs

dzīvosim. Vienmēr rodas pacilātība, ka tev

dota iespēja dzīvot tik brīnišķīgā, zaļā vidē,

kāda ir mūsu pilsēta. Zied ievas pavasaros,

lieliskas pastaigu takas vasarā, neaprakstāms

zelta lapu skats, brīnišķas nogāzes ziemas

priekiem, šķiet, kas gan vēl? Tā visa ir mūsu

bagātība, tāpat kā ikviens cilvēks, kas dzīvo

mūsu novadā. Bet vai mēs esam šai videi

devuši visu, lai vietējie cilvēki tiešām justos

pacilāti? Mēs dzīvojam it kā pasakainā

miegā, apmierinātībā. Tajā pašā laikā, vai,

liekot roku uz sirds, varam teikt, ka šeit ir viss,

ko vēlamies? Vai varam pozitīvi atbildēt, ka

mums ir laba ceļu struktūra starp novada

mazpilsētām, ka mums ir nodrošināts

darbs Siguldas labklājības celšanai šeit pat

novadā, ka mums ir īpaša vieta dabas vērtību

saglabāšanā un pilnveidošanā? Ir daudz

darba padarīts iepriekšējos gados, un tas nav

noliedzams, taču, manuprāt, jābūt jaunām

vēsmām, lai varētu atklāt tos caurumus, kas

mums jāaizlāpa. Manuprāt, vide ir pilnvērtīga

tikai tad, ja cilvēks var dzīvot harmonijā ar

sevi un apkārtni. Ir grūti iekļauties procesos

un dzīves ritmā, ja tu mājās tikai pārnakšņo

un ģimenei pilntiesīgi laiku vari veltīt tikai

svētkos un brīvdienās. Mums jāvēlas šīs

lietas pilnveidot, veidot Siguldu tādu, kura

ne tikai aizrauj nezin uz kurieni, bet ļauj

arī pilnvērtīgi elpot. Mums jāveido pilsēta,

izmantojot visu, ko dod šī unikālā vieta: jābūt

objektiem ar savu „seju”, pieskaņotiem dabas

likumiem, pilnveidojot ekodizaina iespējas,

mums jārada iespēja uz vietas maksimāli

dot darbavietas novada iedzīvotājiem, lai

nekādas neprognozējamas valstiskas nodokļu

reformas mūs nešūpotu, jādod iespēja

no jebkura novada stūra nokļūt Siguldā

sev nepieciešamajā vietā, mums katra

apdzīvotā mikrovide jāpadara par zaļo stūrīti,

neatkarīgi no tā, vai tas ir privātmāju rajons

vai daudzdzīvokļu kvartāls. Mums jāmāca

bērniem cienīt vietu, kur viņi aug, lai veidotos

stabilas paaudžu tradīcijas un galu galā augtu

labklājība, mums jāpanāk, ka novada viesi šeit

nav caurbraucēji vai viendieņi, bet viņiem

būtu vēlme uzkavēties ilgāku laiku. Es varētu

teikt vēl un vēl, bet visiem taču zināms, kas

mums vajadzīgs. Vienkāršs secinājums:

visi kopā paveiksim varbūt dažbrīd arī ko

pārgalvīgu, bet lai novads dzīvotu zaļi visās tā

izpausmēs. Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi,

jo tādas vides agri vai vēlu degradējas.


6 Zaļo Sigulda

Dzīvot zaļi nav viegli

Labklājība sākas ar

mērķtiecīgu darbu savās mājās

Santa Mince

Mana darba pieredze ir saistīta ar finansēm,

auditu un grāmatvedību. Esmu nolēmusi

iesaistīties politiskajos procesos, lai,

sadarbojoties ar kolēģiem un līdzcilvēkiem

mūsu novadā, uzlabotu, attīstītu un īstenotu

darbus, kas veicinātu novada attīstību.

Dzīvot un domāt par nākotni, neapstāties

pie tā, kas sasniegts! Tikai uz priekšu ar ko

jaunu, derīgu un skaistu!

Savu pieredzi un zināšanas pielietošu, lai

iedzīvotājiem būtu saprotams pašvaldības

budžeta veidošanas process. Domājot par

investīcijām, kredītiem, svarīgi ir rēķināt,

kādas izmaksas katru gadu būs, ieguldīt ar

pēc iespējas zemākām izmaksām. Jāpārskata

un jāanalizē pašvaldības funkcijas ar mērķi

veikt tās efektīvāk un par mazāku naudu.

Frāze „dzīvot zaļi” mūsdienu sabiedrībā

ir populāra, bet vai mēs patiesi saprotam šo

vārdu jēgu un nozīmi. Dzīvot zaļi nav viegli,

bet tā ir pareiza izvēle. Jādomā zaļi! Arī

Siguldas novadam jādzīvo zaļi — darīsim to

kopā!

Tuvojas Latvijas simtgade, valsts kopumā

jau sākusi veidot svētku programmu un pasākumus.

Arī mums Siguldā jātiekas, jāveido

svētki, jo mums ir ko svinēt, nākamgad aprit

90 gadu, kopš Sigulda ir ieguvusi pilsētas

tiesības.

Mans darbs būs

veltīts Siguldas

novada turpmākai

attīstībai, piesaistot

un izvērtējot naudas

līdzekļu lietderīgu

izlietojumu, lai ieguldījumi

dotu maksimālu

atdevi novada

attīstībai visās jomās.

Slavenais sociologs Amitai Ecioni ir teicis:

“Mēs esam tas, ko mēs svinam.”

Lai mums kopā izdodas!

Ilze Vētra,

privātās pirmsskolas izglītības iestādes

„Pumpurdārzs" vadītāja

Redzu Siguldu kā vispusīgi attīstītu novadu

ar plašu veselīgas, vispusīgas izglītības

iespēju vidi.

Siguldas novadā jau tagad kā reti kur ir

iespējas iegūt labu izglītību. Piedāvājumā —

dažādas alternatīvas pirmsskolas izglītībā:

Montesori, Valdorfa, valsts programmas. To

visu vajag saglabāt un turpināt. Bērnos ļoti

svarīgi ir ieaudzināt pamatīgumu attieksmē

pret darbu, pienākuma izjūtu, ne tikai savu

tiesību apzināšanos.

Viens no pašvaldības pienākumiem ir

nodrošināt bērnus ar vietām pirmsskolā.

Mazie bērni no 1,5 gadu vecuma ir spiesti

gaidīt rindā, jo visiem vietas bērnudārzos

nepietiek, bet vecākiem jāstrādā. Kā to

varētu risināt? Tā kā bērns šajā vecumā

vēl nav gatavs iet lielā pulkā svešā vietā

(mazo grupiņas bērnudārzā ir pilnas tikai uz

papīra, bērni daudz slimo) — jāattīsta aukļu

dienests. Sertificēta aukle mājās darbojas ar

noteiktu bērnu skaitu (piem., līdz pieciem

bērniem), par to saņemot līdzfinansējumu

no pašvaldības. Jāizveido arī obligāta aukļu

kvalifikācijas paaugstināšana. Bērnam tā būtu

veselīgāka un mierīgāka vide. Kad mazulis

nobriedis bērnudārzam, viņš tajā tiek un

pavada laiku (bez slimošanas). Rindu varētu

vairs nebūt.

Būtiski ir rosināt vecākus piedalīties

bērnu izglītības procesā, jo tā ir mūsu kopēja

atbildība, ne tikai valsts vai pašvaldības

pienākums — audzināt līdzsvarotu, vispusīgu

personību. Svarīgi organizēt informatīvus

seminārus, tikšanās ar pedagoģijas speciālistiem,

informēt sabiedrību par dažādām

izglītības iespējām, kā arī papildināt vecāku

zināšanas psiholoģijas un veselības kopšanas

ILZE VĒTRA

Privātās pirmsskolas izglītības iestādes

„Pumpurdārzs” vadītāja

Izglītība — Latvijas Valsts universitāte,

Svešvalodu fakultāte, angļu valodas

pedagoģe, pasniedzēja, tulce. Tālākizglītība

dažādu alternatīvu mācību metožu kursos.

jautājumos.

Šādi mēs varēsim veicināt ne tikai

obligāto, bet arī mūžizglītību mūsu novadā.

Mūsdienu tehnoloģiju diktētajā laikmetā

cilvēka saikne ar dzīvo, dabisko, zaļo,

īsto nepastāv pati par sevi. Par cilvēka

un apkārtējās vides harmoniju ir jādomā

apzināti, pat jācīnās. Ir jārīkojas ar modru

apziņu, lai nākamajām paaudzēm ļautu augt

zaļās domāšanas vidē. Mūsu visu labklājība

sākas ar mērķtiecīgu darbu savās mājās,

negaidot, kad nepārtraukti mums kaut ko dos

jau gatavu, bez piepūles.

Būtiski ir mērķtiecīgi strādāt un panākt, lai

nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu skolēniem

līdz 9. klasei. Bieži tā viņiem ir vienīgā iespēja

paēst siltu ēdienu dienas laikā. Izsalkums

neveicina mācību apguvi. Arī sabiedrība

ir sociāli atbildīga par bērniem. Skolās

jāmaina ēdiena piedāvāšanas veids. Ir vērts

porcijas lielumu un sastāvu ļaut izvēlēties

skolēniem pašiem. Tā viņi būtu atbildīgi

par to, lai viss uz šķīvja uzliktais tiktu apēsts

un ēdienu neizniekotu. Skolās ieviešamas

dzeramā ūdens strūklakas, kur var padzerties,

neizmantojot plastmasas glāzītes — arī tā var

taupīt līdzekļus.

Svarīgi sadarboties ar vietējiem pārtikas

ražotājiem. Mūsu novadā ir vairākas

bioloģiskās saimniecības, sadarbību ar

kurām varētu iekļaut līgumos ar produktu

piegādātājiem.


Zaļo Sigulda

7

Ar gādīgu un zaļu saimnieka pieeju

Edgars Tavars,

Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs

Latvijas Zaļai partijai, kura ir ZZS biedre,

rit jau 28. gads. Tā ir pirmā partija, kura tika

dibināta pašā Atmodas sākumā. Partijas

izaugsme sekoja sabiedrības politiskās

domas izaugsmei. Sākotnēji akcentēja

galvenokārt vides jautājums, jo svarīgi

atcerēties, ka partija dibināta pusotra gada

pirms Latvijas valsts atjaunošanas — 1991.

gada 4.maija. Šodien LZP ir partija ar skatu uz

nākotni.

12. Saeimas vēlēšanās Zaļo zemnieku

savienība kandidēja ar saukli „Būsim

saimnieki savā zemē!”. Saimnieks savā

zemē — šajā teicienā ir koncentrēti iekodēta

visa apvienības darba būtība. Katrs biedrs ir

saimnieks par saviem vārdiem un darbiem,

katra nodaļa ir saimnieks par politiskās

dzīves dalību novadā, katrs deputāts un

frakcija kopumā ir saimnieks par valsts kursu,

katrs ministrs ir saimnieks par savu nozari.

Mēs esam par drošu, pārtikušu, zaļu un

latvisku valsti. Tieši tāpēc mums visiem (un

es neesmu izņēmums) ir jātrenē valstsvīra

skats. Valsts pārvaldē tā ir spēja redzēt

vairākus simtus gadu uz priekšu, novada

Iedzīvotāju labklājība Siguldas novadā —

mūsu prioritāte!

Zaļo un Zemnieku savienības mērķi

Izglītota, materiāli un sociāli nodrošināta

sabiedrība; stipras, pārtikušas un veselīgas

ģimenes; aizsargāta daba, zaļa un nepiesārņota

apkārtējā vide; saglabāts un sakopts

kultūras mantojums; pilsētas un novada

attīstības plāns un stratēģija 20–50 gadu

periodam! To panāks mūsu komandu, kura:

ir godīga, atbildīga un demokrātiska; ar

zināšanām, pieredzi un jaunības degsmi;

pārstāv visu novada teritoriju un dažādas

nozares.

Vide, tautsaimniecība un infrastruktūra

Veiksim regulāru ceļu apsaimniekošanu

un rūpēsimies par pilsētas un novada ielu

un ceļu uzlabošanu, maksimāli piesaistot

valsts un Eiropas fondu līdzekļus. Veicināsim,

lai siguldiešu nodokļos nomaksātā

nauda paliktu novadā, pērkot pašvaldības

pakalpojumus no vietējiem uzņēmējiem.

Veicināsim augstas pievienotās vērtības

uzņēmumu ienākšanu visā novadā.

Saglabāsim un kopsim pilsētas, ciemu

zaļo zonu un novada dabas pieminekļus.

Izvērtēsim jaunu objektu būvniecību, lai

vēlāk tos spētu arī uzturēt. Rūpēsimies par

šķiroto atkritumu sistēmas uzlabošanu

visā novadā un izmaksu samazināšanu

un pilsētas dzīvē simts gadu uz priekšu. Bez

valstsvīra tālredzīga skata spējām nekad

nespēsim būt par īstiem saimniekiem,

paliekot tikai īslaicīga pārvaldnieka līmenī.

Latvijas privatizācijas problēma valsts

izzagšanā bija tuvredzīga pārvaldnieka

skatījuma dēļ, kad, privatizējot uzņēmumu,

jaunie saimnieki neredzēja rūpnīcu, bet

iedzīvotājiem. Atbalstīsim: iekšpagalmu

sakārtošanu un ēku siltināšanu; veloceliņu

izbūvi novadā; ielu apgaismojuma pārveidi

uz ekonomiskām spuldzēm. Pilnveidosim

sabiedriskā transporta reisus Siguldā un uz

pagastiem. Renovēsim komunālās saimniecības

tīklus un notekūdeņu attīrīšanas

sistēmas, sakārtosim lietus kanalizācijas

tīklus.

Izglītība

Nodrošināsim: veselīgu un pilnvērtīgu

bezmaksas ēdināšanu skolniekiem līdz

9.klasei; bērniem no 1,5 gadu vecuma vietu

bērnudārzā vai aukli. Saglabāsim: esošās

izglītības iestādes; bezmaksas transportu

visiem novada bērniem. Pilnveidosim izglītības

iestāžu mācību materiāli tehnisko bāzi.

Paplašināsim interešu izglītības pieejamību

Allažos un Morē. Veicināsim vecāku un

izglītības iestāžu sadarbību. Rūpēsimies par

pedagogu darbam atbilstošu atalgojumu.

Ieviesīsim Siguldas Novadmācību. Paildzināsim

bērnu nodarbinātības programmu

vasarā. Atbalstīsim bērnu un jauniešu

organizāciju aktivitātes.

Uzņēmējdarbība un lauksaimniecība

Veicināsim inovatīvu uzņēmumu

ienākšanu Siguldas novadā. Atbalstīsim:

visu nozaru vietējos uzņēmējus; Siguldas

Biznesa inkubatora darbību; biznesa parka

redzēja metāllūžņus.

Šodien ir daudzi draudi — nesamērīgais

patēriņš un lietas ar īslaicīgu dzīves ciklu

vairo resursu izsīkumu. Importējam to, ko

varam saražot paši, ekoloģiskas problēmas —

ik dienu no pasaules izzūd kāda dzīva

suga. Tā ir visas pasaules dabas bagātības

izputināšana. Samazinās tautu daudzveidība,

neesam spējuši nosargāt līvus, risks pašiem

pazust globālajā tautu sajaukšanas katlā.

Tautu izzušana ir civilizācijas kultūras

daudzveidības noplicināšana.

Par LZP biedru var būt tāds, kurš saprot

savu pienākumu ne tikai pret savu ģimeni

un savu valsti, bet arī to, kā šī pienākuma

pildīšana kalpo pasaulei. Dari lokāli — domā

globāli! Tāpēc mūsu pamatmērķis ir Latvijas

Tautas un Latvijas Dabas mūžīgas dzīvotspējas

nodrošināšana Latvijā.

Katram ZZS partijas biedram un nodaļai,

tai skaitā arī Siguldas nodaļām aicinu

atcerēties un godāt sekojošo:

Mūsu vēlētāji ir Latvijas patrioti, kuri vēlas

dzīvot skaistā, tīrā un drošā novadā, pilsētā.

Mūsu vēlētāji ar savām balsīm piešķirs

pilnvaru lemt Siguldas domē, lai mēs,

neskatoties ne uz kādu darba apjomu vai

nogurumu, vienmēr saglabātu sirsnīgu un

izveidi; uzņēmēju kooperāciju; bioloģisko

saimniecību izveidi un darbību novadā;

tūrisma attīstību, īpaši veselības, kultūras

un dabas nozarēs. Piešķirsim nodokļu

atlaidi, uzsākot uzņēmējdarbību.

Sociālā palīdzība un veselība

Atbalstīsim: ģimenes ar bērniem,

pensionārus un politiski represētās

personas — sniedzot atvieglojumus

pašvaldības pakalpojumos un samazinot

nodokļus; invalīdu biedrības un to sniegtos

pakalpojumus; nevalstiskās organizācijas;

bērnu nometnes un citas sociālās palīdzības

programmas. Organizēsim jaunus palīdzības

veidus maznodrošinātajiem novada

iedzīvotājiem: sociālos dzīvokļus, higiēnas

centrus, grupu dzīvokļus u.c. Paplašināsim

iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu skaitu

un apjomu Siguldas slimnīcā, atbalstīsim

jaunu medicīnas speciālistu, ģimenes ārstu

ienākšanu novadā.

Attīstība un pārvalde

Uzlabosim atklātības principus

novada pārvaldē, skaidrosim pieņemtos

lēmumus un plānoto budžeta izlietojumu.

Samazināsim birokrātiju, lai ikviens varētu

vienkārši un ātri atrisināt savus jautājumus

pašvaldībā, nodrošināsim dokumentu

izskatīšanas izsekojamību. Iesaistīsim iedzīvotājus

novada pārvaldē, atbalstot nozaru

iejūtīgu attieksmi pret katru iedzīvotāju.

Lai palīdzētu visiem: arī cīņā ar slimībām

un paglābt no iestigšanas trūkumā. Lai

steidzami jautājumi tiktu risināti daudz ātrāk,

lai novada pilsētbūvniecības tālredzīgie plāni

būtu vērsti uz pēctecīgu un visaptverošu

izaugsmi.

Lai novadam būtu tāda uzņēmējdarbības

atbalsta programma, kas nodrošinātu

vietējo vajadzību pasūtījumu vietējiem

uzņēmējiem.

Lai ar savu piemēru ZZS deputāti būtu

par paraugu nākamai paaudzei, kurai jāizaug

gudrai, fiziski spēcīgai, veselai, ar latviskas

kultūras pēctecīgu morālo stāju, arī cienot

un kopjot savu senču reliģisko pārliecību.

Veiciniet spēcīgu lokālpatriotismu!

Esmu pārliecināts un drošs par Siguldas

komandas sarakstu un programmu Siguldas

novadam, jo, ko sola ZZS cilvēki, to tie arī

izpildīs. Esmu pārliecināts par Siguldas

novada vēlētājiem, par viņu inteliģenci un

atbildības sajūtu pret nākamajām paaudzēm,

jo Siguldas novada bagātā un dižā vēsture

atraisa spējas izdarīt cienīgu izvēli Latvijas

valsts dibināšanas simtgades gaidās.

Kopā mēs varam Latviju padarīt par drošu,

pārtikušu, zaļu un latvisku valsti!

Zaļo un Zemnieku savienības Priekšvēlēšanu programma

Siguldas novada domes vēlēšanām

un teritoriālās darba komisijas. Izveidosim

valsts un pašvaldības vienotos klientu

apkalpošanas centrus pagastos un Siguldā,

nodrošinot vairāku valsts iestāžu sniegto

pakalpojumu saņemšanu vienkopus, lai

iedzīvotāji un uzņēmēji tos saņemtu ātrāk

un ērtāk. Veicināsim investīciju piesaisti

novadam no ES fondiem visā novada

teritorijā.

Kultūra un sports

Atbalstīsim amatiermākslas kolektīvu

darbību un to mākslinieciskos projektus, lai

kultūras procesos iesaistītos arvien vairāk

novada iedzīvotāju. Stiprināsim profesionālās

kultūrizglītības nozīmi un tās kvalitāti

Siguldas novadā. Prioritāri iesaistīsim

vietējos novada kultūras darbiniekus,

kolektīvus novada svētku un aktivitāšu,

radošo programmu nodrošināšanai. Sporta

skolas attīstību. Sporta klubu darbību

novadā. Siguldas novada draudzes un

tradicionālo konfesiju darbību. Saglabāsim

novada kultūrvēsturiskos objektus.

Drošība

Nodrošināsim: regulārus pašvaldības

policijas reidus novadā sabiedriskās

kārtības uzturēšanai; videonovērošanas

tīklu attīstību sabiedriskos centros un

biežāk apmeklētajās publiskajās vietās.


8 Zaļo Sigulda

LATVIJAS ZAĻĀS

PARTIJAS OGRES

NOVADA DEPUTĀTU

KANDIDĀTU

SARAKSTS

SĒJAS KALENDĀRS 2017

1. Artūrs Mangulis,

Ogres novada domes priekšsēdētājs

2. Ineta Tamane,

Ogres novada domes priekšsēdētāja

vietniece

3. Andrejs Ceplītis,

Ogres novada domes deputāts,

uzņēmējs

zaļākai dzīvei

4. Edīte Strazdiņa,

uzņēmēja

5. Sarmīte Ozoliņa,

Ogres novada sociālā dienesta

vadītāja

6. Aivis Plotiņš,

sociālo tīklu speciālists

7. Ojārs Atslēdziņš,

Madlienas pagasta pārvaldes

vadītājs

8. Juris Kusiņš,

uzņēmējs

9. Ieviņa Piļka,

Ogres sākumskolas direktores

vietniece

10. Ilze Zvirgzdiņa,

Ogres VPII “Cīrulītis”vadītāja

Dārza kalendārs

MAIJS

JŪNIJS

JŪLIJS

AUGOŠS MĒNESS Sēj – tomātus, kāpostus, gurķus, piparus, ķirbjaugus, pupiņas, patisonus, baklažānus, kabačus.

AUGOŠS MĒNESS Nav ieteicams sēt un pārstādīt dārza kultūras. Ieteicama – krūmu un koku stādīšana. Piemērots laiks dobju un vagu

iekopšanai, mulčēšanai, kaitēkļu apkarošanai un koku apgriešanai.

AUGOŠS MĒNESS Nav ieteicams sēt un pārstādīt dārza kultūras. Ieteicama – krūmu un koku stādīšana. Piemērots laiks dobju un vagu

iekopšanai, mulčēšanai, kaitēkļu apkarošanai un koku apgriešanai.

AUGOŠS MĒNESS Nav ieteicams stādīt un pārstādīt dārzeņus, augļu kokus, sēt. Piemērots laiks stādīt dekoratīvos krūmus

(piemēram, mežrozītes) un vīteņaugus. Vēlams uzkaplēt augsni, lai neaugtu nezāles.

AUGOŠS MĒNESS Jāstāda puķes. Piemērots laiks ķiršu, plūmju, aprikožu (u.c. „kauliņu”) koku stādīšanai. Veido mauriņu. Apkopj telpaugus.

AUGOŠS MĒNESS Jāsēj vairums kultūru: kāposti, tomāti, gurķi, pipari, ķirbji. Nav ieteicams vākt ārstnieciskos augus un stādīt kokus.

Efektīva – koku un ogu krūmu apgriešana, potēšana, mēslošana, kaitēkļu apkarošana, augsnes irdināšana.

PILNMĒNESS Sēšana un stādīšana nav ieteicama. Var irdināt, mēslot augsni, pārpotēt augļu kokus.

DILSTOŠS MĒNESS Ieteicams stādīt un pārstādīt krūmus. Augsnes irdināšana, mēslošana, mauriņa pļaušana, koku potēšana.

DILSTOŠS MĒNESS Sēšana un stādīšana nav ieteicama. Labs laiks kaitēkļu iznīcināšanai, koku un krūmu apgriešanai, ravēšanai.

DILSTOŠS MĒNESS Ieteicams sēt redīsus, seleriju, lokus; apgriezt un potēt kokus un ogu krūmus. Labs laiks kultivēšanai un mēslošanai.

DILSTOŠS MĒNESS Sēšana un stādīšana nav ieteicama. Piemērots laiks augsnes sagatavošanai, kaitēkļus iznīdēšanai,

ārstniecības augu vākšanai.

TUKŠS MĒNESS Stāda visas saknes, zemenes, sīpolaugus. Apgriež kokus un krūmus.

JAUNS MĒNESS Sēšana un stādīšana nav ieteicama. Mulčē, kultivē un irdina zemi, pļauj mauriņu.

AUGOŠS MĒNESS Stāda pupiņas un vīteņaugus (vīnogas, kārtsrozes, zemenes). Apgriež liekās stīgas. Gatavo augsni, mulčē.

Iznīcina kaitēkļus.

AUGOŠS MĒNESS Ieteicama daudzu kultūru stādīšana un pārstādīšana: pupiņu, ķirbjaugu, patisonu, baklažānu, kabaču.

Labi augs zemie augi, bet slikti – garie.

AUGOŠS MĒNESS Nav ieteicams stādīt dārza kultūras, bet labi augs šajā dienā stādītie krūmi un koki. Jāvāc ārstniecības augi.

AUGOŠS MĒNESS Neiesaka stādīt un pārstādīt dārzeņus, augļu kokus, sēt.

Labs laiks dekoratīvo krūmu stādīšanai, vīteņaugu stādīšanai; ravēšanai.

AUGOŠS MĒNESS Stāda vasaras puķes; augļu kokus. Veido mauriņu. Stāda kāpostus un ziedkāpostus.

AUGOŠS MĒNESS Sēj vai izstāda vairumu dārza kultūru: kāpostus, tomātus, gurķus, piparus, ķirbjus.

Neiesaka vākt ārstniecības augus, stādīt kokus.

Efektīva būs koku un ogu krūmu apgriešana, potēšana, mēslošana, laistīšana, kaitēkļu iznīdēšana, augsnes irdināšana.

AUGOŠS MĒNESS Ravē. Vago un aprušina kartupeļus.

AUGOŠS MĒNESS Iesaka sēt un stādīt ātri augošās kultūras: zaļumus, lokus, ķiplokus, piparus, ārstniecības augus – sēklu ievākšanai;

meža zemenes, spinātus. Stāda mežrozītes, sausseržus, plūmes. Vāc ziedošos ārstniecības augus.

Stādot istabas augus, tie ātrāk uzziedēs.

PILNMĒNESS Neiesaka sēt un stādīt. Ieteicams irdināt, mēslot augsni.

DILSTOŠS MĒNESS Iesaka stādīt un pārstādīt kokus un krūmus. Ieteicams irdināt, mēslot augsni, potēt kokus, pļaut mauriņu.

DILSTOŠS MĒNESS Ievāc garšaugus un ārstniecības augu dzinumus. Irdina, mēslo augsni.

DILSTOŠS MĒNESS Neiesaka sēt un stādīt.

DILSTOŠS MĒNESS Sēj burkānus uzglabāšanai ziemai, seleriju, redīsus, sīpolaugus.

Labs laiks kultivēšanai, laistīšanai un augsnes mēslošanai.

DILSTOŠS MĒNESS Vāc ziedošos ārstniecības augus, norok noziedējušās sīpolpuķes.

DILSTOŠS MĒNESS Neiesaka sēt un stādīt. Labs laiks vagu un dobju sagatavošanai sējas darbiem, kaitēkļu iznīdēšanai.

DILSTOŠS MĒNESS Stāda kāpostus, sēj lapu kāpostus un ziedkāpostus, novāc rabarberu ražu. Ievāc ārstniecības augus.

DILSTOŠS MĒNESS Stāda visus sakņaugus, zemeņu kultūras, sīpolaugus.

Apgriež augļu kokus un normē ābolu ražu – izplūcot pārāk daudz izaugušo augļu aizmetņus.

DILSTOŠS MĒNESS Ābelēm un bumbierēm izgriež ūdenszarus. Vāc ārstniecības augus.

TUKŠS MĒNESS Neiesaka sēt un stādīt.

AUGOŠS MĒNESS Iesaka stādīt tomātus, kāpostus, gurķus, piparus, ķirbjveidīgos, pupiņas, patisonus, baklažānus, kabačus.

AUGOŠS MĒNESS Neiesaka sēt un stādīt dārza kultūras. Ieteicama krūmu un koku stādīšana. Ievāc pirmās ogas.

Ravēšanai labs laiks – nezāles tik ātri neaugs. Mulčē, apkaro kaitēkļus. Žāvē ārstniecības augus.

AUGOŠS MĒNESS Neiesaka stādīt un pārstādīt dārzeņus, augļu kokus, sēt. Labi ieaugs dekoratīvie un vīteņaugi.

AUGOŠS MĒNESS Stāda puķes un nogriež noziedējušās. Pļauj mauriņu, veido ornamentus. Kopj telpaugus.

AUGOŠS MĒNESS Stāda puķes. Ievāc zemenes un ķiršus, labs laiks konservēšanai. Stāda „kauliņu” (ķiršu, plūmju, aprikožu u.c.) kokus.

Laista dārzu, ravē.

AUGOŠS MĒNESS Stāda dārza kultūras: kāpostus, tomātus, gurķus, piparus, ķirbjus. Nav ieteicama ārstniecības augu vākšana.

AUGOŠS MĒNESS Rok agros kartupeļus, atlasa stādīšanai nākamajā gadā, rupji sasmalcinātus lakstus pievieno kompastam.

AUGOŠS MĒNESS Stāda ātri augošās kultūras: zaļumus, lokus, ķiplokus, ārstniecības augus. Vāc ogas. Apgriež ziedus.

AUGOŠS MĒNESS Sēj divgadīgās puķes. Pārstāda narcises. Stāda dekoratīvos krūmus, pārstāda bumbieres un plūmes.

Irdina un mēslo zemi.

PILNMĒNESS Neiesaka sēt un stādīt.

DILSTOŠS MĒNESS Neiesaka sēt un stādīt. Rok agros kartupeļus. Vāc zemenes un ķiršus. Pļauj mauriņu.

Apgriež kokus un krūmus, retina vainagu.

DILSTOŠS MĒNESS Sēj seleriju, redīsus, sīpolaugus. Pārstāda īrisus. Kultivē, laista dārzu.

DILSTOŠS MĒNESS Neiesaka sēt un stādīt. Vāc ogas un ārstniecības augus. Kaltē.

DILSTOŠS MĒNESS Sprauž mūžzaļo augu spraudeņus. Sēj skābenes, stāda kāpostus un ziedkāpostus. Apgriež krūmus un kokus.

DILSTOŠS MĒNESS Stāda zemenes. Kaltē ārstniecības augus. Labi glabāsies šajās dienās gatavotie konservi.

TUKŠS MĒNESS Neiesaka sēt un stādīt dārza kultūras. Vāc jāņogas un ērkšķogas.

AUGOŠS MĒNESS Neiesaka stādīt un pārstādīt dārzeņus, augļu kokus. Labi iesakņosies dekoratīvie augi. Ravē. Pļauj zālienu, var sēt jaunu.

AUGOŠS MĒNESS Lasa un konservē zemenes. Aco rozes.

AUGOŠS MĒNESS Vāc vasaras šķirņu ābolus, agrās plūmes, avenes, kazenes. Neiesaka pavairot augus ar spraudeņiem.

Labs laiks ogu un augļu konservēšanai.

AUGOŠS MĒNESS Rekomendē stādīt vairumu dārza kultūru. Neiesaka pavairot augus ar spraudeņiem, vākt ārstniecības augus un stādīt

kokus. Mēslo un irdina augsni, ravē.

Izdevējs: Latvijas Zaļā partija, reģ. nr. 40008044893. Tirāža: 7400. Drukāts tipogrāfijā SIA “Poligrāfijas grupa Mūkusala”, reģ. nr. 40003771247

Similar magazines