Vienotība Alūksne1

janisskulte

AR LEPNUMU PAR PADARĪTO

alūksnes novadā

alūksnes novadā

Pirms četriem gadiem pašvaldības vēlēšanās

jūs, Alūksnes novada iedzīvotāji, devāt mums

iespēju turpināt veidot novadu par drošu,

skaistu un veiksmīgu vietu Latvijā. Par vietu,

kas iedvesmo pašus tās iemītniekus un raisa

cieņu arī citu acīs. Tieši ar šādu apņēmību

mēs esam centušies šos pēdējos četrus

gadus strādāt Alūksnes novada labā. Jūsu

atbalsts un uzticēšanās mūs pašus iedrošināja

lieliem sapņiem un augstiem mērķiem, uz

kuriem daudzi politiskie konkurenti tolaik

noraudzījās ar zināmu neticību. Alūksnes

novads šo pēdējo četru gadu laikā ir

piedzīvojis visaptverošas pārmaiņas, kuru

ietekmi mēs jutīsim vēl ne tikai nākamos

četrus gadus vien, bet daudz ilgāku posmu:

ir īstenots ilgi lolotais sapnis par mūsdienīgu

kultūras centru, veikti ieguldījumi tūrisma

vides un infrastruktūras sakārtošanā, ir radīti

Latvijā atpazīstami tūrisma objekti, kas patiesi

ir mūsu nākotnes cerība. Sakārtotāki kļuvuši

pagalmi, ielas, ceļi, un ērtāka dzīve ir mums

visiem. Protams, tas, ka ir daudz darīts,

nenozīmē, ka pilnīgi viss ir izdarīts. Tāpat kā

mums visiem, arī VIENOTĪBAI ir bijuši mērķi,

ar kuru sasniegšanu nav sekmējies tik raiti,

kā to sākotnēji bijām vēlējušies vai kā to no

mums sagaidīja novada iedzīvotāji. Taču mēs

ticam, ka arī kaut vai viens solis uz priekšu, tas

tomēr ir solis pretī solījuma izpildei.

Šis ir apkopojums, kurā mēs atskatāmies uz

aizvadītajiem četriem gadiem: par kopīgiem

spēkiem paveikto un sasniegto, par uzbūvēto

un īstenoto un to, kā šīs pārmaiņas ir

ietekmējušas mūsu pašu, novada iedzīvotāju,

ikdienas dzīvi.

Kā idejas

pārtop

darbos

2.-3. lpp.

Alūksnes Kultūras

centrs – vēstures

liecinieks un tā

jaunā dzīve

4. lpp.

Uzņēmējdarbības

attīstībai 2,2

miljoni eiro

8. lpp.

Mērķtiecīga

ielu un ceļu

sakārtošana

novadā

9. lpp.


KATRS SASNIEGUMS SĀKAS AR LĒMUMU DARĪT!

Dzintars Adlers

Alūksnes novada domes

priekšsēdētāja vietnieks

Paldies visiem novada iedzīvotājiem, kuri deva

uzticības garantu VIENOTĪBAS komandai četru

gadu darbam novada domē. Šodien, atskatoties uz

aizvadīto periodu intensīvā ikdienas darbā, ir iekšēja

pārliecība, ka šis pilnvaru termiņš aizvadīts, veiksmīgi

īstenojot gan pilsētai, gan katram pagastam

nozīmīgus attīstības projektus.

Šo četru gadu laikā visvairāk spēka esmu veltījis

finansējuma piesaistei Alūksnes novadam.

Sadarbojoties ar bijušo Ministru

prezidentu V. Dombrovski, viņa vadītās

valdības ministriem un citām valsts

institūcijām, novads ieguva papildu

finansējumu 6,8 miljonu eiro apjomā,

kas bija kā atspēriens un savā ziņā jauna

atdzimšana visam Alūksnes novadam.

Par ļoti nozīmīgu veikumu uzskatu

finansējuma piesaisti Alūksnes tautas

nama rekonstrukcijai. Pēc divu gadu

neatlaidīga darba, kas aizsākās jau

iepriekšējā sasaukumā, 2013. gadā

valdība pieņēma Alūksnes novadam tik

ļoti svarīgu lēmumu – izdeva Ministru

kabineta noteikumus piešķirt Alūksnes

novadam virssaistību finansējumu 2

976 020 latu (4 234 495 eiro) apmērā

uzņēmējdarbības vides attīstībai

Alūksnes pilsētā. Šis lēmums bija ne tikai

atbalsts Alūksnes novada pašvaldībai,

bet tas bija arī valdības sapratnes

apliecinājums par līdzsvarotu mūsu

Latvijas valsts attīstību. Šos četrus

gadus esmu vadījis tautsaimniecības

komiteju, ir pieņemti drosmīgi un novada

attīstībai svarīgi lēmumi. Domāju, ikviens

novērtēs esošā domes sasaukuma laikā

paveikto uzņēmējdarbības, tūrisma

vides un infrastruktūras sakārtošanā,

kas, ņemot vērā mūsu novada specifisko

atrašanās vietu Latvijā, viennozīmīgi ļauj

mums visiem cerīgi skatīties tuvākajā

nākotnē, sagaidot tik ļoti nepieciešamo

novada izaugsmi un ar to cieši saistīto

katra novada iedzīvotāja labklājības

pieaugumu. Lai arī pirmajos gados pēc

veiktajām investīcijām šajos projektos

vēl neesam pamanījuši sava maciņa

satura pieaugumu, tomēr varu droši

apgalvot – šie ir stratēģiski svarīgi un

pareizi domes ieguldījumi novada

ilgtermiņa ekonomikā. Negribu svērt

un mērīt, cik procentuāli vai skaitliski

no solītā ir izdarīts, jo to jūnijā nosvērs

un nomērīs paši Alūksnes novada

iedzīvotāji, izdarot savu izvēli vēlēšanās,

taču varu apstiprināt, ka darbs ir darīts

no sirds un labākās gribas. Es ticu, ka

mūsu novada cilvēki ir patiesi gudri,

lai prastu atšķirt graudus no pelavām,

pļāpas no patiesības un tukšus solījumus

no reāliem darbiem, tādēļ 3. jūnijā izdarīs

gudru un atbildīgu izvēli par sava novada

attīstību.

Atbalstiet, mums kopā

piederēs lielas uzvaras!

TEMPĻAKALNA IELAS GĀJĒJU TILTS – IECIENĪTS

APSKATES OBJEKTS

Ideja par jauna tilta būvniecību

Alūksnes ezerā bija augsts mērķis,

kas piesaistīja vislielāko sabiedrības

uzmanību jau no brīža, kad dzima

ideja par jauna infrastruktūras objekta

radīšanu iedzīvotājiem un tūristiem, gan

tad, kad notika būvdarbi. Tilts atrodas

Valsts nozīmes aizsargājamā kultūras

pieminekļa Alūksnes vēsturiskā centra

zonā, kas radīja papildu nosacījumus un

ierobežojumus tilta projekta izstrādē un

būvniecībā.

Būvprojekta izstrādes laikā Madonas

vides dienests apstrīdēja būvniecības

tehnoloģiju un izvirzīja prasības, kas

liedza tilta izbūves procesā jebkādā

veidā skart ezera gultni, līdz ar ko visi

projekta un būvniecības risinājumi bija

jāpieskaņo izvirzītajam uzdevumam. Lai

nodrošinātu nosacījumu izpildi, darbi

tika veikti ziemā, būvniecībā izmantojot

inovatīvu siju montāžas tehnoloģiju.

Tilta projekts bija liels izaicinājums ne

tikai projektētājam un būvniekam,

bet arī Alūksnes novada pašvaldībai.

Balsojumos par tilta idejas īstenošanu

un finansējuma piešķiršanu domes

deputātu viedokļi dalījās. Redzējums

par idejas ilgtermiņa pienesumu

pašvaldībai un drosme pieņemt

netradicionālu lēmumu bija tikai pusei

deputātu. Tikai ar vienas balss pārsvaru

(par 8, pret 7) alūksnieši un pilsētas

viesi ir ieguvuši visā Latvijā atpazīstamu

objektu.

Tilts izpelnījies apmeklētāju ievērību

ne tikai ar savu vizuālo pievilcību, bet

arī ar īpašo romantiku. Tempļakalna

ielas gājēju tilts ir vienīgais tilts Latvijā,

kas apmeklētājus vēlās vakara stundās

priecē ar gaismas un krāsas saspēli,

ko papildina muzikāls priekšnesums.

Romantiskā mūzika ar dabas skaņām,

krāsaino gaismu atspulgs ezera ūdenī

un skaistā Alūksnes daba neatstāj

vienaldzīgu nevienu.

Uzbūvētais gājēju tilts pāri

Alūksnes ezeram, kas savieno

Pilssalu ar Tempļakalna parku,

priecē ne tikai tūristus, bet

tas ieguvis arī profesionāļu

atzinību – saņēmis 2. vietu

konkursā «Gada labākā

būve 2015» nominācijā

«Inženierbūve» un 3. vietu

konkursā «Latvijas Būvniecības

gada balva» nominācijā «Jaunā

inženierbūve».

Maz vairs ir tādu notikumu, kas Alūksnē spēj piesaistīt lielu

apmeklētāju pulku. Tas izdevās jaunajam Tempļakalna ielas gājēju

tiltam. Tilta atklāšanā piedalījās vairāki simti alūksniešu.

Tilta atklāšana

bija gaidīts un

īpašs pasākums,

to apliecināja

arī alūksniešu

atsaucība dāvāt

koši sārtās

peonijas tilta

dekorēšanai.

2


Multifunkcionālā ēka – vizuālai baudai

un praktiskām vajadzībām

Jau ilgstoši Alūksnes novada Ūdenstilpju

apsaimniekošanas aģentūras servisa

telpas ir kritiskā stāvoklī un pašvaldībā

par infrastruktūras nolietojumu un jaunu

risinājumu diskutē sen. Tāpēc rodot

finansējumu, Alūksnes ezera Pilssalā

sākta jaunas multifunkcionālas ēkas

būvniecība.

Ēka paredzēta uzņēmējdarbības

atbalstam un pašvaldības aģentūras

«Alja» vajadzībām, kura nodrošina

publisko ūdeņu apsaimniekošanu un

uzraudzību Alūksnes novadā. Aģentūrai

jaunajā ēkā būs birojs un noliktavas

telpas ezeru uzraudzības līdzekļu

glabāšanai. Tāpat šeit tiks iekārtota

telpa makšķerniekiem, kuru varēs

izmantot dažādos vietēja mēroga un

valsts pasākumos. Uzņēmējdarbības

vajadzībām ēkā atvēlēta telpa

50 kvadrātmetru apjomā, kur būs

iespējams sniegt dažādus pakalpojums

gan novada iedzīvotājiem, gan

tūristiem. Ēka būs ne tikai funkcionāla,

bet īpaša ar savu arhitektonisko stilu.

Tā veidota gliemežvāka formā, kas

savā ziņā ir pieskaņots arī tās īpašajai

atrašanās vietai – salai ezera vidū. Ēkas

jumtu varēs izmantot arī kā promenādi

atpūtai vai ezerā notiekošo sacensību

vērošanai.

Līdztekus servisa ēkas būvniecībai

norit arī teritorijas labiekārtošana, kas

paredz divu laipu izbūvi – viena būs

paredzēta peldēšanai pludmales zonā,

otra – laivu piestātnei. Vizuāli nozīmīgs

un reprezentējošs akcents ainavā būs

amfiteātris ar daudzlīmeņu sēdzonu.

Tapis mūsdienīgs rotaļu

laukums bērniem

Labiekārtota pludmale

Turpinot rūpēties par to, lai Alūksnes

Pilssala būtu ērtāka un mūsdienīgāka

atpūtas vieta pilsētas iedzīvotājiem un

viesiem, Pilssalā ir sākta pludmales un

piknika zonas labiekārtošana.

Labiekārtojuma pamatā ir divas galvenās

zonas – smilšu pludmale ar peldzonu

un zaļā rekreācijas zona, ko vienu no

otras atdala gājēju pastaigu zona. Smilšu

pludmalē ierīkotas divas pārģērbšanās

kabīnes, koka klājs un laipa. Piknika

zonā izbūvētas divas ugunskura vietas ar

vairākiem galdiem un nojumi, kas būtiski

papildinās mūsdienīgām prasībām

atbilstoša servisa un pakalpojuma

pieejamību apmeklētājiem. Gar pludmali

izveidotā pastaigu taka saslēgsies ar

gājēju taku un veidos tūrisma maršrutu,

kas tālāk ved uz Tempļakalna parku.

Pilssalā izbūvēts moderns rotaļu laukums

bērniem ar kvalitatīviem augstas klases

rotaļu elementiem. Radīta vide aktīvai,

veselīgai un drošai laika pavadīšanai

dažāda vecuma bērniem. Rotaļu laukums

sadalīts trijās zonās, kas izveidotas,

pamatojoties uz vecuma grupām un

rotaļu ierīču aktivitātes intensitāti. Ierīkots

trošu ceļš, tīklu piramīda, šūpoles, rotaļu

komplekss ar slīdkalniņu un kāpelēšanas

iespējām. Kā akcenti rotaļu laukumā

izveidoti zāliena pauguri, kas konkrētai

videi piešķir sava veida atraktivitāti.

Tos mazie laukuma apmeklētāji var

izmantot gan kāpelēšanai, gan vienkāršai

gulšņāšanai.

Mairis Arājs

Pat pati izcilākā

ideja nav nekā

daudz vērta, ja

netiek īstenota.

(Autors nezināms)

Stadionam jauna sporta servisa ēka

Nepievilcīgā stadiona «vagoniņa» vietā

uzcelta jauna ēka, kas paredzēta sporta

pakalpojumu uzlabošanai Pilssalas

stadionā. Ēkā atrodas tiesnešu telpa ar

stadiona pārskatīšanai piemērotu logu,

divas sportistu ģērbtuves ar atsevišķām

ieejām komandām, kā arī noliktava, kurā

tiek uzglabāts gan stadiona kopšanai

un uzturēšanai, gan dažādu sporta

veidu nodrošināšanai nepieciešamais

inventārs. Ēkā ierīkota stadiona

apskaņošanas sistēma, kas nepieciešama

sporta sacensību organizēšanas

tehniskam nodrošinājumam.

3


Īstenots vērienīgs projekts

Nav šaubu, ka

Alūksnes Kultūras

centrs kļuvis

par sabiedrības

sirdi un dvēseli,

vienlaikus slejoties

ezera krastā kā

atgādinājums –

sapņi mēdz

piepildīties.

Starp pēdējo gadu spilgtākajiem

notikumiem novada dzīvē minama

Alūksnes Kultūras centra atklāšana. Šis

bija iedzīvotāju sapnis, kas tika lolots

gadiem ilgi. Daļa pat vairs neticēja, ka

vecais tautas nams jeb Brūža ēka kādreiz

mainīs savu vizuālo veidolu – pārāk bieži

tika viestas veltas cerības, kas tā arī

nepiepildījās. Ilgi gaidītais brīdis pienāca

2013. gadā, kad valdība pieņēma

Alūksnes novadam tik ļoti svarīgo

lēmumu un piešķīra 2 976 020 latu (4

234 495 eiro) apmērā uzņēmējdarbības

vides attīstībai Alūksnes pilsētā. Šo

priecīgo ziņu, viesojoties Alūksnē un

tiekoties ar iedzīvotājiem vēl vecajā

tautas nama zālē, apstiprināja toreizējais

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš atzina, ka iepriekšējā Eiropas

Savienības fondu plānošanas periodā

līdzekļi ne vienmēr dalīti racionāli un

tiem bijis politisks konteksts – iemesli,

kuru dēļ Alūksne nav saņēmusi sev

vajadzīgo finansējumu. Tā bija viena no

netaisnībām, pret ko pēdējos gados

cīnījās VIENOTĪBAS komanda. Tādā ziņā

pieņemtais lēmums par finansējuma

piešķiršanu uzskatāms ne tikai par

atbalstu Alūksnes novada pašvaldībai.

Tā bija arī Ministru kabineta sapratne par

līdzsvarotu valsts attīstību. Paldies viņiem

par to!

Diez vai šobrīd ir kāds novada

iedzīvotājs, kas vēl nav paspējis

novērtēt kultūras centra jaunās, siltās

un gaišās telpas, taču iebraucējiem tas

joprojām ir sava veida tūrisma objekts,

kas noteikti jāapskata, esot Alūksnē.

Augstu novērtējumu ēka saņēmusi

ne vien no tādiem māksliniekiem, kā,

piemēram, pianista Vestarda Šimkus, bet

arī būvniecības jomas profesionāļiem.

Konkursa «Gada labākā būve Latvijā

2015» nominācijā «Pārbūve» Alūksnes

Kultūras centrs ieguva 2. vietu, bet

nominācijā «Ēka ar dvēseli» tika

pie ERGO simpātiju balvas. Līdz ar

rekonstruēto kultūras centru jaunā

līmenī atdzimusi Alūksnes kultūras

dzīve, kas piesaista ne vairs tikai vietējos

iedzīvotājus, bet arī viesus no citām

pilsētām – Madonas, Gulbenes, Balviem,

Smiltenes, Ogres, Valkas, Rēzeknes,

Rīgas un citurienes. Iepriekšējā sezonā

pasākumu apmeklētāju skaits sasniedza

32 000, no kuriem 30% veidoja viesi

no citiem novadiem. Tas tikai pierāda,

ka Alūksnes Kultūras centrs sāk ieņemt

nopietnu vietu Latvijas kultūras dzīvē.

Kas vairo

prieku,

tas kalpo

Dievam.

(Z. Mauriņa)

Valda Zeltiņa

Rekonstruētas sešas ielas pilsētas centrā

4

Saņemot vērienīgo Alūksnes Tautas

nama rekonstrukcijai piešķirto

finansējumu 4,24 miljoni eiro apmērā,

viens no pamatnosacījumiem

naudas izlietošanai bija atbalsts

uzņēmējdarbības vides attīstībai,

kā dēļ, efektīvi izlietojot novadam

piesaistītos līdzekļus, bija iespēja veikt

Parka, Dzirnavu, Brūža, Dārza, Vidus

un Tirgotāju ielu rekonstrukciju. Ielām

ierīkota lietus – ūdens kanalizācija,

veikta ietvju un automašīnu stāvvietu

bruģēšana, apgaismojuma ierīkošana,

ielu braucamo daļu pamatnes izbūve,

asfalta seguma ieklāšana un citi darbi.


Alūksnes Slimnīca – novada sirds

Alūksnes novada iedzīvotāji var lepoties

paši ar savu slimnīcu, kāda daudzās

Latvijas pašvaldībās nav pieejama

– tā strādā 24 stundas neatliekamās

palīdzības režīmā un ir saglabājusi

visas nodaļas. Pēdējos gados Alūksnes

slimnīcā esam strādājuši ne tikai pie

esošo pakalpojumu saglabāšanas

un pilnveides, bet arī iestādes

infrastruktūras sakārtošanas un jaunu

speciālistu piesaistes.

Laikā no 2013. līdz 2017. gadam īstenots

energoefektivitātes (KPFI) projekts, kas

ļāvis uzlabot slimnīcas vizuālo izskatu,

bet, pats galvenais, samazināt izdevumus

apkurei un elektrībai. Tiesa, vissvarīgākie

slimnīcā ir medicīnas darbinieki. Ēkas un

dārgas medicīniskās tehnoloģijas neko

nedod, ja nav speciālistu – medicīnas

māsu, māsu palīgu. Lai novada iedzīvotāji

ambulatoro palīdzību varētu saņemt

tuvāk dzīvesvietai, ambulatorais darbs

pilnveidots ar piecu jaunu speciālisti

piesaisti – urologa, LOR, rehabilitācijas

un fizikālās medicīnas ārsta, neirologa

un endokrinologa. Pēc manas iniciatīvas

un novada domes deputātu atbalsta

tika īstenota rezidentu stipendiju

programma jaunajiem speciālistiem.

2015. gadā slimnīca noslēdza līgumu

ar Latvijas Universitāti un Rīgas

Stradiņa universitāti par sešu rezidentu

apmācību. Pēc diviem gadiem darba

gaitas Alūksnes slimnīcā sāks ķirurgs,

traumatologs, internists, neirologs,

ģimenes ārsts, bet pēc trim gadiem –

fizikālās medicīnas un rehabilitācijas

ārsts. Pērn slimnīca rada iespēju

izīrēt telpas stomatoloģijas kabineta

atvēršanai, kas darbu sāka šāgada

sākumā. Darbs par jauno speciālistu

piesaisti ir jāturpina, jo mūsu novadā

būs nepieciešams okulists, psihiatrs,

ģimenes ārsti un citi speciālisti. To, ka

strādājam pareizajā virzienā un šāda

slimnīca ir vajadzīga, apliecina pacientu

apmeklējumu skaita pieaugums gan

slimnīcā, gan ambulatori. Šobrīd tas

kopumā veido vairāk nekā 35 000

apmeklējumu. Stacionārā ārstēto

pacientu skaits kopš 2013. gada ir

pieaudzis, jo palīdzību sniedzam

Gulbenes novada iedzīvotājiem, bet

traumatoloģisko palīdzību arī Balvu un

Viļakas novada iedzīvotājiem.

Gada cilvēks medicīnā

Vienoti par slimnīcas likteni

Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja

Maruta Kauliņa Latvijas Ārstu biedrības

«Gada balva medicīnā 2016» saņēma

godalgu nominācijā «Gada cilvēks

medicīnā». Viņai kopā ar alūksniešiem

jau atkārtoti izdevās nosargāt savu

slimnīcu, neļaujot to pārveidot par

dienas stacionāru.

Visus šos gadus nemitīgi esam

saņēmuši novadu iedzīvotāju atbalstu,

kas sevišķi nozīmīgs bijis brīžos, kad

valsts līmenī slimnīcas nozīme nav

saskatīta un tās darbība pašreizējā

formātā bijusi apdraudēta. Šāda

situācija izveidojās pagājušā gada

rudenī. Pēc Alūksnes novada Invalīdu

biedrības iniciatīvas sākās iedzīvotāju

parakstu vākšana slimnīcas atbalstam,

bet novembra sākumā apmēram 180

novada iedzīvotāji pulcējās piketā pie

Saeimas, lai saglabātu Alūksnes slimnīcu

kā diennakts stacionāru. Paldies par

sniegto atbalstu – jūs tikāt sadzirdēti.

Slimnīcai ir jāturpina attīstīties, jāturpina

piesaistīt jaunus speciālistus, jāpilnveido

ambulatorie pakalpojumi un jāievieš

jaunas ārstniecības metodes. Alūksnes

pilsēta ir attīstījusies, daudz domājam par

tūrismu, bet svarīgākais ir, lai iedzīvotāji

un viņu bērni justos droši, jo tas ir viens

no nosacījumiem, lai Alūksni izvēlētos

par savu dzīvesvietu.

Edvīns Fricis Svars

Nekad pasaulē

nav uzvaru guvuši

neitrālie un vēsie,

kas atsakās no cīņas.

(K. Ulmanis)

5


Alūksnes novada pašvaldība

laikā no 2014. līdz 2017.

gadam piešķīra 600 tūkstošus

eiro lielu finansējumu

piecpadsmit pagasta pārvalžu

attīstībai. Lai uzlabotu

iedzīvotāju dzīves kvalitāti un

ar to labklājību saistītās ieceres,

katra pagasta pārvalde saņēma

40 000 eiro. Ir īstenoti katrai

teritorijai aktuālākie projekti.

Atskatoties uz jau paveikto, var

izdarīt secinājumus, ka radītā

sistēma ir veiksmīgs piemērs

plānveidīgai saimnieciskai

rīcībai novada teritorijā.

Pagasta pārvaldēm ir daudz

ieceru un vajadzību, tāpēc

svarīgi programmu turpināt arī

nākamajos četros gados.

600 000 eiro pagastu

Jaunlaicenē

Ierīkots jauns ielu apgaismojums pagasta centrā.

Māriņkalnā

Ierīkots jauns ielu apgaismojums, kas aptver

visu ciemu. Kopā izvietotas 17 laternas ar LED

spuldzēm.

Ilzenē

Atjaunots ceļa posms Jaunzemi–Zvirgzdiņi. Kultūras

centrā «Dailes» veikti energoefektivitātes uzlabošanas

pasākumi.

Alsviķos

Šovasar tiks sākta pagasta iekšējā ceļa seguma

atjaunošana ar asfalta segumu no valsts autoceļa līdz

bērnudārzam «Saulīte».

Kalncempjos

Izbūvēts ielu apgaismojums un šogad tiks veikta

pašvaldības iekšējo ceļu uzlabošana atsevišķos

posmos.

Zeltiņos

Izbūvēts ielu apgaismojums pagasta centrā un šogad

tiks sākta telpu rekonstrukcija privātās ārsta prakses

pakalpojuma nodrošināšanai.

6

Strautiņos

Šogad tiks sākts pašvaldības autoceļa seguma un

apgaismojuma uzlabošana posmā no valsts autoceļa

līdz bērnudārzam.

Annā

Veikts remonts Annas Tautas nama skatuves

grīdai un sanitārajiem mezgliem.


infrastruktūras uzlabošanai

Jaunalūksnē

Kolberģa centrā labiekārtota teritorija pie bērnudārza

«Pūcīte». Veikta Bejas novadpētniecības centra klēts

«Rūķi» atjaunošana.

Veclaicenē

Pagasta Kornetos izbūvēta laipa un ielu apgaismojums.

Šogad tiks sākta feldšerpunktam nepieciešamo telpu

rekonstrukcija pagasta ēkā.

Mārkalnē

Izveidots jauns ielu apgaismojums un veikts estrādes

remonts un izveidota tai nojume.

Liepnā

Rekonstruēta vidusskolas aktu zāle un

labiekārtota teritorija pie Tautas nama.

Malienā

Veikta Malienas pamatskolas fasādes renovācija,

pašvaldības autoceļa «Pamatskolas ceļš nr. 1»

asfaltbetona seguma atjaunošana un pašvaldības

autoceļa «Miezīšu ceļagals–Baltaissils» posma

atjaunošanas darbi.

Pededzē

Uzlabots sanitārais mezgls Tautas namā, nomainīts

apkures katls Tautas nama un pārvaldes ēkai, šogad

tiks sākts pamatskolas garderobes remonts un

labiekārtošanas darbi pārvaldes centrā.

Jaunannā

Veikts Zaķu salas estrādes grīdas remonts,

pašvaldības un bibliotēkas ēkas logu nomaiņa,

skolas laukuma bruģēšana.

Mālupē

Šogad tiks sākta Priedulāju ceļa rekonstrukcija ar

asfaltēto segumu 0,5 km garumā.

Edīte Oja

Tie, kas gribēs, – atradīs

iespēju, bet tie, kas

negribēs, – attaisnojumu!

(Autors nezināms)

7


Uzņēmējdarbības attīstībai 2,2 miljoni eiro

Jaunajā Eiropas Savienības fondu

plānošanas periodā akcents likts uz

atbalstu uzņēmējdarbībai. Pašvaldībai

tā ir iespēja ieguldīt savu artavu vietējās

uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un

attīstībā, kas arī tiek izmantots. Ne bez

politiskā atbalsta, kur nozīmīgu lomu

nospēlēja bijušais Ministru prezidents

Valdis Dombrovskis, Alūksnes novads

ieguva priviliģētu statusu un tika iekļauts

starp finansējuma saņēmējiem Latgales

reģiona programmā. Tas ļāva saņemt

papildus 2,2 miljonus eiro ES fondu

līdzekļu, kas tiks izlietoti Rūpniecības

ielas kā industriālās teritorijas attīstībai.

Šajā teritorijā taps moderna un

mūsdienīga ražošanas ēka ar laukumu,

kas būs paredzēta jaunu darba vietu

radīšanai un investīciju piesaistei. Daļa no

kopējā finansējuma novirzīta Rūpniecības

un Ganības ielu rekonstrukcijai. Šobrīd

būvdarbi rit pilnā sparā. Līdz ar tiem

parādījusies arī potenciālo ražotāju

interese, kas liek cerēt uz pozitīviem

ieguvumiem nākotnē.

Ja mēs vēlamies

būt laimīgi nākotnē,

tad mums jādomā,

kā mēs rīkojamies

tagadnē!

Atbalsts jaunu darba

vietu radīšanai

Andis Zariņš

Iespējas novada jauniešiem

Pēdējos gados ievērojams atbalsts

sniegts jauniešiem, lai iedrošinātu sākt

uzņēmējdarbību. Novada izaugsmei

nepieciešami cilvēki, kas negaida

uz citiem, bet dara paši. Šajā ziņā

pašvaldība sniedz iespēju un motivāciju

īstenot idejas, kas var pārvērsties

veiksmīgā rūpalā un veicināt novada

atpazīstamību. Atbalsts sniegts vairāk

nekā 15 uzņēmējiem par kopējo summu

35 000 eiro. Sekmes bijušas dažādas, jo

ne katrs var būt veiksmīgs biznesmenis,

taču netrūkst arī veiksmes stāstu.

(Autors nezināms)

Starp tiem var minēt atbalstu jaunam

galdniecības uzņēmumam, sveču

liešanai, telpu dizaina izstrādei un ceļu

projektēšanai. Pieminēšanas vērts ir

pēdējais piemērs. Šis uzņēmums šobrīd

izaudzis līdz deviņu cilvēku kolektīvam,

sagatavojis tehnisko dokumentāciju

vairāk nekā 100 km Latvijas ceļu un

izstrādājis kalkulācijas programmu

valsts akciju sabiedrībai «Latvijas valsts

ceļi» ceļu rekonstrukcijas aprēķinu

veikšanai. Finansējums jauno uzņēmēju

atbalstam atvēlēts arī šogad.

Uzņēmējdarbība ir katra novada

ekonomiskais dzinējspēks. Pašvaldība

nevar tieši iesaistīties uzņēmējdarbības

veicināšanā, taču tā var radīt labvēlīgus

apstākļus to izaugsmei. Alūksnes

novadā par veiksmīgu sadarbības

piemēru starp pašvaldību un privāto

sektoru kļuvusi fibrolīta lokšņu

ražotne Jaunlaicenē, kur darbojas

vairāki uzņēmi, kas šobrīd nodarbina

gandrīz 30 darbiniekus. Zinot, ka

plānota ražošanas jaudu palielināšana,

kam vajadzēs jaudīgāku elektrības

pieslēgumu un papildu teritoriju

saimnieciskās darbības paplašināšanai,

pašvaldība iesaistījusies kā sadarbības

partneris ES struktūrfondu apguvē.

Kopīgais darbs šogad atspoguļosies

jaunas industriālās zonas izveidē ar

papildu elektrības jaudām. Projekta

labumus varēs izmantot gan jau minētā

ražotne, gan citi Jaunlaicenes uzņēmumi,

lai palielinātu ražošanas jaudas un radītu

jaunas darba vietas.

Alūksnes ezers – paraugs citām Latvijas ūdenstilpēm

Pašvaldības aģentūras «ALJA»

konsultatīvajai padomei aktīvi

līdzdarbojoties novada ezeru

apsaimniekošanā un attīstībā kopā

ar aģentūru pēdējo sešu gadu laikā

ir izdevies piesaistīt no Zivju fonda

gandrīz 100 000 eiro zivju resursu

pavairošanai, aizsardzībai un novada

ūdenstilpju izpētei. Apgūstot iegūto

finansējumu, Alūksnes ezers kļuvis par

iecienītu atpūtas un tūrisma galamērķi

makšķerniekiem un atpūtniekiem,

par ko liecina pieaugošie

ieņēmumi no makšķerēšanas

licenču īstenošanas:

20915

17513

17104

12090

12170

9602

2010

2011

2012

2013

2014

2015

25303

2016

Jānis Skulte – Alūksnes novada

pašvaldības aģentūras «ALJA»

konsultatīvās padomes priekšsēdētājs:

«Mūsu darbu ir novērtējusi arī Latvijas

Makšķerēšanas sporta federācija, kas

izvēlējās Alūksnes ezeru un pagājušajā

gadā organizēja Latvijas čempionāta

posmu zemledus makšķerēšanā un

spiningošanā no laivām. Turpinot

sadarbību, arī šovasar risināsies Latvijas

čempionāta posms spiningošanā no

laivām.»

Alūksnes ezerā plānveidīgi tiek

papildināti līdaku, zušu un zandartu

resursi. Turpinās sīgu pavairošanas

projekts. Šī lašveidīgo dzimtas zivs nav

bieži sastopama Latvijas ūdenskrātuvēs,

taču Alūksnes ezerā tās ir dzīvojušas jau

vēsturiski. Tagad mūsu ezers būs viens

no nedaudzajiem Latvijā, kur šīs vērtīgās

zivis arvien biežāk būs sastopamas

makšķernieku lomos.

8


600 000 eiro «Alūksne –

Liepna» ceļa asfaltēšanai

Pēdējos gados aktīvu cīņu esam

sākuši par autoceļa «Alūksne–Liepna»

sakārtošanu. Tas savieno novada centru

ar trīs pagastiem, taču ilgu laiku ticis

atstāts novārtā. Lai mainītu situāciju,

2014. gadā sākām sadarbību ar

Satiksmes ministriju, VAS «Latvijas valsts

ceļi» un «Latvijas autoceļu uzturētājs»,

kas vainagojās panākumiem – tālo ceļu

uz Alūksni mēroja visu trīs mūsu valsts

ceļu nozarei atbildīgo iestāžu pārstāvji,

ieskaitot ministra kungu. Viņu acīs

viens no svarīgākajiem kritērijiem bija

intensitātes rādītājs, ko mēs no savos

argumentos par ceļa nozīmību aizstājām

ar iedzīvotāju milzīgo vēlmi dzīvot un

Ārpus pilsētas nozīmīgākais darbs ceļu

infrastruktūras sakārtošanā notiek tieši

tagad. Tas saistīts ar pašvaldībai piešķirto

Eiropas Savienības struktūrfondu

finansējumu no Lauku atbalsta

dienesta. Finansējuma apjoms noteikts,

strādāt Austrumlatvijā – it sevišķi teritorijā

no Malienas līdz Liepnai, kas var lepoties

ar daudzām saimniecībām un čakliem

cilvēkiem.

Ieguldītās pūles deva gaidīto iznākumu,

un drīz vien uz ceļa P41 «Alūksne–

Liepna» sākās rekonstrukcijas darbi.

Pirmajai kārtai pašvaldība saņēma 600

000 eiro finansējumu, kas ļāva uzklāt

melno segumu 2,4 km garumā. Prieku

par paveikto aizēnoja garais pavasaris

un saliem spēcīgā ziema, kas kalpoja

par pamatu ieilgušajam ceļu rūgšanas

procesam un atsevišķos posmos

izveidojās defekti. Tā vietā, lai paciestos

un ļautu laika apstākļu radītās nepilnības

novērst būvniekiem vai pašiem ceļu

īpašniekiem «Latvijas valsts ceļiem»,

atsevišķi iedzīvotāji un domes deputāti

kā lieli speciālisti iesaistījās remontdarbu

vērtēšanās un naudas devēju kritizēšanā.

Tas, ka citos novados sabiedrība piketē

pret ceļu slikto stāvokli, bet pie mums ceļ

iebildumus tad, kad tos labo, nepalika

nepamanīts. Garo rindu uz «Latvijas valsts

ceļu» sakārtošanu sagaidīja kāda cita

pašvaldība, kura vairāk prata novērtēt

naudas devēju labvēlību. Atliek cerēt, ka

šāda situācija neatkārtosies, lai gan tās

dēļ galvas neesam nokāruši – cīņa par

ceļa sakārtošanu turpināsies, vienlaikus

saprotot, ka ar klauvēšanu pie Satiksmes

ministrijas durvīm vien vairs nepietiks.

Sākta ceļu atjaunošana

pagastos

balstoties uz novada ceļu kopgarumu

un saimniecību skaitu, savukārt līdzekļu

izmantošanas nolūks atstāts pašu ziņā.

Pašvaldība nolēma finansējumu sadalīt

uz visiem pagastiem. Piedevām, lai

ceļu sakārtošana būtu pilnīgāka un

tos varētu atjaunot garākos posmos,

obligāti noteiktā 15% līdzfinansējuma

vietā nolemts atvēlēt līdz pat 40%. Tas

nozīmē, ka turpmākajos gados pagastu

ceļu infrastruktūras sakārtošanā tiks

ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Šo finansējumu var uzskatīt arī par

atbalstu uzņēmējdarbībai, jo, pēc

nosacījumiem, par prioritāti noteikta

to ceļu atjaunošana, kas saistīti ar

lauksaimniecības vai cita veida

uzņēmumiem.

Sakārtotas

tranzītielas pilsētā

Ielas ir daļa no pilsētas vizītkartes. Ceļu

kvalitāte veido pirmo priekšstatu par

pilsētu iebraucējiem. Tie būtiski ietekmē

iedzīvotāju ikdienas gaitas. Piesaistot

Eiropas Savienības struktūrfondu

līdzekļus, 2014. gadā tika pabeigta

Alūksnes tranzītielu – Pils un Jāņkalna ielu

– rekonstrukcija. Tās lielākais ieguvums ir

kvalitatīvais ceļa segums, kas piemērots

tranzīta plūsmas slodzei. Helēnas un

Bērzu ielas krustojumā izveidots pirmais

rotācijas aplis pilsētā, kas ievērojami

uzlabojis satiksmes drošību un

organizāciju. Vienlaikus izbūvētas jaunas

gājēju ietves, pielāgojot tās personām ar

īpašām vajadzībām, izveidoti mūsdienīgi

satiksmes organizācijas līdzekļi, tostarp

aizsargbarjeras krustojumu zonās, kā arī

labiekārtota apkārtne. Tādējādi radīta

ne vien komfortabla un droša satiksme

tranzītielās, bet arī vizuāli pievilcīga un

sakārtota pilsētvide.

Askolds Zelmenis

Neviens neteica,

ka būs viegli, bet

tas nenozīmē,

ka nav vērts

mēģināt!

(Autors nezināms)

Ar frēzēto asfaltu

rekonstruētas grants

ielas

Pēdējos četros gados domāts ne tikai

par pilsētas galvenajām ielām, bet

arī mazajām grants seguma ielām.

Izmantojot otrreizējai pārstrādei no

rekonstruētajām tranzītielām nofrēzēto

asfaltu, sakārtotas vairāk nekā 20

grants seguma ielas vai to posmi. Šāda

pieeja ļāvusi ietaupīt līdz pat 50%

izmaksu, nekā tas būtu jauna asfalta

ieklāšanas gadījumā. Atsevišķās

ielās papildus veikta ūdensvada un

kanalizācijas aku vāku nomaiņa, kā arī

ielas apgaismojuma infrastruktūras

remontdarbi.

9


Skolu ēkas piedzīvo

pozitīvas pārmaiņas

Sabiedrībā daudz tiek runāts par

ieguvumiem, ko sniedz ēku siltināšana.

Tā ļauj ne tikai uzlabot ēku vizuālo

izskatu, bet arī padara ekonomiskāku

to uzturēšanu. Pēdējos gados

energoefektivitātes projekti īstenoti

vairākās lielākās novada skolās –

Alūksnes novada vidusskolā, Liepnas

vidusskolā un Ziemeru pamatskolā.

Abās vidusskolās veikta jumta

pārseguma siltināšana un jumta

seguma nomaiņa, neblīvo koka durvju

un veco koka logu nomaiņa, kā arī

ierīkots energoefektīvs apgaismojums.

Līdzīgi uzlabojumi veikti

Ziemeru pamatskolā,

nomainot arī sporta zāles

grīdas segumu, kas ļāvuši tikt

ne vien pie mūsdienīgām un

estētiski pievilcīgām ēkām,

bet arī būtiski samazināt

izdevumus to uzturēšanā.

Silvija Aizupe

Viss pāriet – viss –

bet neizzūd nekas

Un labie darbi

atmaksājas – visi...

(Rainis)

Tapusi jauna ēka Viktora

Ķirpa Ates muzejā

Alūksniešiem

atkal ir savs

tornis

Būt tuvāk debesīm, uzcelt kaut ko

iespaidīgu, kas slietos augstu debesīs –

tāda vēlme cilvēkiem pastāv jau kopš

senseniem laikiem. Torņi ir daudzviet

pasaulē. Tāds senāk bija arī Alūksnē,

Tempļa kalnā. Ņemot vērā, ka Alūksnes

ezers ir viena no Alūksnes īpašajām

apskates vietām, kur labprāt savu brīvo

laiku pavada ne tikai mūsu novadnieki,

bet arī viesi, sadarbībā ar Valsts meža

dienestu un tā ģenerāldirektoru

Andi Krēsliņu Alūksnes ezera pussalā

izdevās atjaunot skatu torni, kurš īsā

laikā iemantojis lielu popularitāti gan

alūksniešu, gan pilsētas viesu vidū

un ir kļuvis par vienu no visvairāk

apmeklētiem tūrisma objektiem pilsētā.

Tempļa kalna parkā apmeklētāju ērtībai

un pieejamībai uzlabots taciņu segums.

Jaunā ēka «Laidars» papildina Vidzemes

lauku sētas ainavu un nodrošina Ates

muzeja darbības paplašināšanu.

Apkurinātās telpas rada labus darba

apstākļus muzeja darbiniekiem un

izglītojošu programmu, pasākumu un

nodarbību pieejamību apmeklētājiem

arī ziemas mēnešos.

10


Ziedoša un sakopta pilsēta

kultūras un sporta pasākums pilsētā.

Palīdzība netiek atteikta ne saistībā ar

izvēlētās vietas sagatavošanu pasākuma

norisei, ne dažādu iekārtu pārvietošanu,

ne arī tiešu līdzdarbošanos pasākumā,

izpildot organizatoru norādījumus vai

novēršot radušos misēkļus, pirms tos

pamanījuši pasākuma dalībnieki.

Izvērtējot paveiktā darba apjomu

un kvalitāti, jāuzteic katra darbinieka

sapratne par tīrību un kārtību, iecietība

pret pienākumu dažādību, taču pats

svarīgākais – darbu komandā. Kā

redzams, šī komanda patiešām ir stipra,

ar savu veikumu godam attaisnojot

aģentūrai doto nosaukumu «SPODRA».

«Ļoti tīra un sakopta pilsēta!» tā, jautāti

par pirmajiem priekšstatiem, iebraucot

Alūksnē, nereti saka pilsētas viesi –

augstas amatpersonas, tūristi un bijušie

novadnieki, kas kādu laiku šeit nav bijuši

vai viesojas pirmo reizi. Pēdējos gados

saņemto uzslavu skaits tikai audzis,

iebraucējus patīkami pārsteidzot, bet

mums pašiem liekot izjust lepnumu, ka

dzīvojam tik skaistā un tīrā vidē.

Šie nopelni lielā mērā pienākas

pašvaldības aģentūrai «Spodra», kuras

darbinieki kā galma rūķīši jau no agra

rīta redzami uzkopjam ielas un trotuārus.

Pateicoties «Spodras» komandai, pilsētā

tiek veidotas arvien jaunas un katra par

sevi krāšņākas puķu dobes, izpļauto

zālienu teritorijas ik gadu palielinās par

vairākiem hektāriem, simtgadīgie koki

ar arboristu palīdzību iegūst sev jaunas

sejas, bet Alūksnes ezera piekrastē

izkopts katrs aizaugušais stūrītis. Lai

uzlabotu lietus ūdens kanalizācijas

sistēmu pilsētas teritorijā, ik gadu tiek

atjaunoti novadgrāvji. Bez aģentūras

darbiniekiem nav iedomājams neviens

Guntis Kozilāns

Iespējams ir viss...

neiespējamais

vienkārši prasa

vairāk laika.

(D. Brauns)

Ieguldījums pilsētvides sakārtošanā

Priekšstatu par pilsētu un novadu veido

arī tas, cik sakoptas ir pašvaldību un

privātās ēkas. Šajā periodā izdevies

nojaukt vairākus graustus pilsētas

teritorijā – katlumāju Torņa ielas rajonā,

šautuvi pie Alūksnes novada vidusskolas

un veco morgu Ojāra Vācieša ielā.

Nojauktās ēkas ne tikai ļāvušas padarīt

pievilcīgāku ainavu, bet paver jaunas

iespējas apkārtnes labiekārtošanā.

Piemēram, nojaucot vecā morga ēku

Ojāra Vācieša ielā, šajā vietā ar laiku

varēs izveidot papildu stāvlaukumu

automašīnām. Drīzumā plānots sākt

ēkas Pils ielā 58 rekonstrukciju. Ne tik

veiksmīgi uz priekšu virzījusies sadarbība

ar privāto ēku īpašniekiem. Lai arī par

nepieciešamību sakopt ēku fasādes

runāts vairākkārt, uz šo aicinājumu

atsaukušies vien daži īpašumu

apsaimniekotāji. Šobrīd pieņemti jauni

saistoši noteikumi. Tie paredz piešķirt

papildu nekustamā īpašuma nodokļu

atlaides tiem, kas būs domājuši par savu

īpašumu sakopšanu. Tas vieš cerības uz

drīzu situācijas uzlabošanos.

Kas darbu nedara, tas par

darbu runā. Kas darbu

nespēj, tas darbu kritizē.

Kas darbu dara, tas klusē,

un darbs par viņu runā.

(Rainis)

Šīs avīzes lapās nav

iespējams uzskaitīt visus

četros gados paveiktos

darbus. Ikviens no

šeit minētajiem un arī

nenosauktajiem darbiem

ir paveikti, strādājot

komandā.

Paldies, visiem Alūksnes novada domes

deputātiem, pašvaldības darbiniekiem, pašvaldības

iestāžu, aģentūru un kapitālsabiedrību vadītājiem

un darbiniekiem un visiem novada iedzīvotājiem,

kas iesaistījušies, atbalstījuši un bijuši pacietīgi šo

projektu īstenošanas laikā!

11


fotomīkla – atpazīsti vienotības deputātu kandidātus bērnībā!

1. DZINTARS ADLERS

2. MARUTA KAULIŅA

3. VALDA ZELTIŅA

4. MAIRIS ARĀJS

5. SILVIJA AIZUPE

6. EDVĪNS FRICIS SVARS

7. ULDIS JAUNZEMS

8. GUNTIS KOZILĀNS

9. JĀNIS LIEPIŅŠ

10. SANITA ČIBALA

11. ASKOLDS ZELMENIS

12. EDĪTE OJA

13. ARVIS ŠTEINERS

14. AINĀRS ŠOLINS

15. JĀNIS BUNDZENS

16. AIVARS BAUMANIS

17. ANDIS ZARIŅŠ

18. JĀNIS SKULTE

12

ATBILDES: 1. Aivars Baumanis, 2. Edvīns Fricis Svars, 3. Jānis Liepiņš, 4. Edīte Oja, 5. Andis Zariņš, 6. Silvija Aizupe, 7. Askolds Zelmenis, 8. Maruta Kauliņa, 9. Arvis Šteiners,

10. Mairis Arājs, 11. Jānis Bundzens, 12. Guntis Kozilāns, 13. Ainārs Šolins, 14. Dzintars Adlers, 15. Valda Zeltiņa, 16. Uldis Jaunzems, 17. Jānis Skulte, 18. Sanita Čibala.

More magazines by this user
Similar magazines