kultūras vadība (42345) - Ekonomikas un Kultūras augstskola

eka.edu.lv

kultūras vadība (42345) - Ekonomikas un Kultūras augstskola

EKONOMIKAS UN KULTŪRAS AUGSTSKOLA

Kultūras nodaļa

PROFESIONĀLĀ BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA

KULTŪRAS VADĪBA (42345)

Profesionālā bakalaura grāda kultūras uzņēmējdarbībā

un kultūras iestādes vadītāja kvalifikācijas iegūšanai

Apstiprināts

Senāta sēdē __. oktobrī 2011.g.

Protokola Nr. ……………………..

Senāta priekšsēdētājs

………………………E. Zelgalvis

Iesniegts Studiju departamentā

30. oktobrī 2011. g.

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

par 2010./2011. ak. gadu

Studiju programma akreditēta

līdz 31.12.2012.

Kultūras nodaļas vadītāja,

Programmas „‟Kultūras vadība‟‟ direktore

Mg.sc.soc., docente Ligita Āzena


Pašnovērtējuma ziņojums

Saturs

Lpp.

1.Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 3

1.1. Studiju programmas mērķis, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti 3

1.2.Studiju programmas organizācija 4

1.3. Studiju programmas praktiskā realizācija 6

1.4. Studentu zināšanu vērtēšanas sistēma 7

1.5. Studiju programmas kvalitātes nodrošināšana 7

2. Studiju programmā studējošie 8

2.1. Studiju programma studējošie 8

2.2.Studentu imatrikulācija 9

2.3.Studentu līdzdalība studiju procesa pilveidošanā 9

2.4.Studentu prakse 9

2.5.Studentu aptaujas 10

2.6.Absolventi 12

2.7 Absolventu aptaujas 12

3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais 14

personāls

3.1.Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā 14

3.2Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 15

4.Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais 16

nodrošinājums

4.1. Studiju maksa 16

4.2. Bibliotēka 17

4.3. Tehniskais nodrošinājums 17

5. Ārējie sakari 18

6. Studiju programmas attīstības plāns 19

7. SVID analīze 21

PIELIKUMI

1. Augstākās profesionālās studiju programmas „‟Kultūras vadība‟‟ studiju plāns pilna laika

studijām

2. Augstākās profesionālās studiju programmas „‟Kultūras vadība‟‟ studiju plāns nepilna laika

studijām

3. Studentu aptaujas anketa

4. Studentu aptaujas rezultāti 2010./2011. ak. g. rudens semestris

5. Studentu aptaujas rezultāti 2010./2011. a. g. pavasara semestris

6. EKA absolventu aptaujas anketa

7. EKA absolventu aptaujas rezultāti 2010./2011. ak. g. rudens semestris

8. EKA absolventu aptaujas rezultāti 2010./2011. ak. g. pavasara semestris

9. Studiju programmas „Kultūras vadība” docētāju saraksts, kuriem augstskola ir pamata darba

vieta

10. Studiju programmas „Kultūras vadība” docētāju saraksts, kuriem augstskola nav pamata

darba vieta

11. Studējošo skaits studiju programmā „Kultūras vadība

12. Studiju programmas „Kultūras vadība” studējošo un absolventu aptaujas

13. Akadēmiskā personāla sastāvs studiju programmā „Kultūras vadība

14. Studiju programmas „Kultūras vadība” pieaicinātie mācībspēki

15. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība

16. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa

2


1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija

1.1. Studiju programmas mērķis, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti

Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) profesionālā augstākās izglītības studiju programmas

Kultūras vadība” mērķis ir sagatavot radošus, patstāvīgi domājošus ar augstu profesionālo

meistarību apveltītus speciālistus, kuru zināšanas un praktiskā darba iemaņas kultūras

uzņēmējdarbībā atbilst profesionālā bakalaura līmenim un kultūras iestādes vadītāja kvalifikācijas

prasībām, un kuri varētu kvalitatīvi veikt savus profesionālos pienākumus, būtu konkurētspējīgi

Latvijas un Eiropas Savienības darba tirgū.

Galvenie uzdevumi šī mērķa sasniegšanai ir:

� sniegt teorētiskās zināšanas kultūras jomā (kultūras mantojumā un modernas kultūras īpatnībās

un attīstības tendencēs);

� nodrošināt zināšanas un prasmes kultūras uzņēmējdarbībā un vadīšanā, t. sk. uzņēmuma vai

iestādes attīstības un mārketinga stratēģijas izstrādē un īstenošanā, personāla vadīšanā, projektu

(arī komercprojektu) izstrādē un realizācijā, kultūras pasākumu organizācijā un vadīšanā,

informācijas tehnoloģiju pielietošanā profesionālajā darbībā;

� sekmēt studentu izpratni par profesionālo ētiku un kultūras ietekmes nozīmi sabiedrības dzīvē,

Latvijas reģionu attīstībā, Latvijas tēla veidošanā pasaulē;

� attīstīt studentu personību, viņu radošās spējas un motivāciju tālākai izglītībai un sistemātiskai

profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanai.

Studiju programma studentiem dod ievirzi patstāvīgi studēt literatūru, attīstīt analītisko domāšanu,

saskatīt problēmas un meklēt to risinājumus, bet prakses laikā nostiprināt teorētiskās zināšanas un

iegūt kultūras iestādes vadītājam nepieciešamās prasmes.

Sasniedzamie rezultāti:

absolventu sagatavotība atbilst kultūras iestādes profesijas standarta 5. kvalifikācijas

līmeņa prasībām

absolventu sagatavotība atbilst studiju turpināšanai maģistrnatūras studiju programmās.

Ekonomikas un kultūras augstskolas realizētās profesionālās bakalaura studiju programmas

„‟Kultūras vadība‟‟ zināšanu, prasmju un kompetences apraksts saskaņā ar Starptautiskās

standartizētās izglītības klasikācijas (ISCED-97) un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (EKI) 6.

līmeņa prasībām redzams 1. tabulā

1.tabula

EKI 6. līmenim atbilstošo zināšanu, prasmju un kompetences apraksti

Sasniedzamie rezultāti Vērtēšanas sistēma

Zināšanas kultūras uzņēmumu un iestāžu vadībā:

Studiju kursu ietvaros notiek pētnieciskā

1. Parādīt aktuālās ekonomiskās attīstības likumsakarības un darbība, diskusijas, semināri, kur galvenā

principus;

nozīme ir studentu argumentētiem

2. Pārzināt kultūras vidē notiekošos procesus un prot pieņemt pētījumu rezultātiem. Studējošo zināšanu

lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām;

vērtēšana notiek pārbaudes darbos,

3. Pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas uzņēmumu, eksāmenos, kur studējošie apliecina savas

organizāciju un struktūrvienību efektīvai vadīšanai. analītiskās un radošās spējas. Studiju darbu

un bakalauru darbu novērtējums no darba

devēju puses liecina par studenta

Kopīgās profesionālās prasmes kultūras uzņēmumu un

iegūtajām prasmēm

Studējošo iesaistīšanās zinātniskajos un

iestāžu vadībā:

praktiskajos pētījumos, dalība studentu

1. Izprast uzņēmuma vai organizācijas darbības kopsakarības; zinātniski praktiskajās konferencēs, darba

2. Analizēt uzņēmuma vai organizācijas darbību, identificēt devēju aptaujas, studiju darbs, bakalaura

3


problēmas un izstrādāt to risinājumus;

3. Formulēt uzņēmuma vai organizācijas mērķus, sastādīt

attīstības stratēģisko plānu;

4. Pielietot vadības informācijas sistēmas uzņēmuma vai

organizācijas vadīšanas procesa nodrošināšanā;

5. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma vai

organizācijas darbības galvenajās (stratēģiskajās)

funkcionālajās sfērās.

Vispārējās prasmes/spējas kultūras uzņēmumu un iestāžu

vadībā:

1. Analizēt mainīgajā ekonomiskajā t.s. kultūras vidē

notiekošos procesus un pieņemt atbilstošus lēmumus;

2. Izprast uzņēmuma darbības rādītājus, un pieņemt lēmumus,

lai veicinātu uzņēmuma vai organizācijas darbības

optimizāciju;

3. Izprast īpašnieku intereses un integrēt tās uzņēmuma

attīstības stratēģiskajā plānā;

4. Orientēties uzņēmuma organizācijas darbu

reglamentējošajos dokumentos, likumdošanā un

normatīvajos aktos;

5. Efektīvi pielietot jaunākās darba organizācijas formas un

informācijas tehnoloģijas.

Specifiskās prasmes kultūras uzņēmumu un iestāžu vadībā:

1. Plānot un realizēt uzņēmuma vai organizācijas darbību;

2. Izstrādāt un realizēt uzņēmuma vai organizācijas darbības

stratēģiju;

3. Kontrolēt uzņēmuma vai organizācijas darbības rezultātus;

4. Organizēt un vadīt pakļauto struktūrvienību un personāla

darbu.

Kompetences kultūras uzņēmumu un iestāžu vadībā:

1. Strādāt komandā/grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu

izpildi, motivēt darbiniekus;

2. Būt līderim, vadīt komandas/grupas darbu;

3. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu;

4. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas;

5. Analizēt, sistematizēt, sintezēt un integrēt iegūto

informāciju;

6. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un

sistematizēšanas tehnoloģijas;

7. Pieņemt lēmumus un risināt problēmas;

8. Komunikēt un sadarboties ar darbiniekiem, partneriem,

īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un

sabiedriskajām institūcijām;

9. Rīkoties atbilstoši likumam un ētikas normām;

10. Absolventi ir sagatavoti studiju turpināšanai maģistrantūras

studiju programmās.

1.2. Studiju programmas organizācija

darbs, absolventu aptaujas

Studējošo iesaistīšanās zinātniskajos un

praktiskajos pētījumos, dalība studentu

zinātniski praktiskajās konferencēs, darba

devēju aptaujas, studiju darbs, bakalaura

darbs, absolventu aptaujas

Studējošo iesaistīšanās zinātniskajos un

praktiskajos pētījumos, dalība studentu

zinātniski praktiskajās konferencēs, darba

devēju aptaujas, studiju darbs, bakalaura

darbs, absolventu aptaujas

Studiju kursu ietvaros notiek diskusijas,

semināri, kur galvenā nozīme ir studentu

argumentētiem pētījumu rezultātiem. Plaši

tiek pielietota grupu darba metode,

lietišķās spēles, studentu patstāvīgo

pētījumu rezultātu analīze un apspriešana

Ekonomikas un kultūras augstskolas izstrādātā profesionālā bakalaura studiju programma

Kultūras vadība” (LR Izglītības klasifikatora kods Nr.42345) 2005. gadā tiek īstenota saskaņā ar

IZM licenci Nr. 04042-3 (izsniegta 2002. g. 21. maijā, licences termiņš 21.05.2005.), pēc šīs licences

4


izbeigšanas termiņa – saskaņā ar IZM licenci Nr. 04042-6 (izsniegta 2005. g. 08. jūnijā, licences

termiņš 31.12.2006.), bet līdz ar kārtējo akreditāciju, arī licence ir spēkā līdz 31.12.2012.g.

Profesionālā studiju programma ir akreditēta līdz 2012. g. 31. decembrim (Akreditācijas lapa Nr.

049-996, Akreditācijas komisijas 2006.g. 05. aprīļa lēmums Nr. 1024).

Profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma “Kultūras vadība” (kods 42345)

izveidota saskaņā ar LR Augstskolu likumu, Valsts otra līmeņa profesionālās augstākās izglītības

standartu un profesijas “Uzņēmumu un iestāţu vadītājs” standartu.

Profesionālās bakalaura programmas “Kultūras vadība” obligātais saturs atbilst “Noteikumu par

otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartiem” (LR MK Noteikumi Nr.481, prot.

Nr. 57, 9. paragrāfs) prasībām. Programmas saturs nodrošina profesionālo zināšanu, prasmju un

attieksmju kopumu, kas nepieciešams kultūras iestādes vadītāja kvalifikācijas iegūšanai.

Studiju sistēma profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programmā ir veidota atbilstoši

Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Profesionālās izglītības likumam, tā lai tā maksimāli

veicinātu studiju programmās izvirzīto mērķu sasniegšanu un atvieglotu uzdevumu izpildi. Studiju

sistēmu augstskolā iekšēji reglamentē studentu un augstskolas attiecības reglamentējošie dokumenti

un studiju norisi un organizāciju reglamentējošie dokumenti.

Svarīgākie dokumenti, kas nosaka studentu un augstskolas attiecības ir ieskaitīšanas dokumenti un

atsevišķs līgums par izglītības iegūšanas noteikumiem, EKA iekšējās kārtības noteikumi studējošiem

un noteikumi par kārtību kādā notiek studentu pārcelšana nākamajam studiju gadam.

Pamatdokumenti un pārvaldes orgāni, kas reglamentē, vada un nosaka studiju norisi, kārtību un

organizāciju ir:

- EKA Satversme;

- Augstskolas Senāts un vadība;

- Studiju programmas padome;

- Studiju programmas administrācija;

- Studentu pašpārvalde;

- Studiju programma;

- Studiju kursu programmas;

- Studiju plāns.

Katrā akadēmiskā gadā ir 2.semestri, katra semestra ilgums ir 20 nedēļas – 16 mācību nedēļas un 4

nedēļas ilga sesija.

Studiju forma ir pilna laika un nepilna laika klātienes studijas.

Studiju programmas ilgums ir 8 semestri jeb 4 gadi pilna laika klātienes studijām un 9 semestri

jeb 4,5 gadi nepilna laika klātienes studijām.

Programmas kopējais apjoms ir 160 kredītpunkti.

Iegūstamais grāds: bakalaura profesionālais grāds kultūras uzņēmējdarbībā

Piešķiramā kvalifikācija: kultūras iestādes vadītāja kvalifikācija (131913)

Studiju struktūras atbilstību profesionālās augstākās izglītības standartam skatīt 2. tabulā.

2.tabula.

Studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam

Kritērijs Profesionālās augstākās izglītības valsts Augstākā profesionālā bakalaura

standarta prasība

studiju programma KULTŪRAS

VADĪBA

Kopējais

Vismaz 160 kredītpunkti (KP) un kopējais 160 KP

programmas studiju ilgums profesionālās kvalifikācijas

apjoms un ilgums iegūšanai vismaz 4 gadi

Studiju kursu Vispārizglītojošie studiju kursi (vismaz 20 Vispārizglītojošie kursi – 20 KP;

kopējais apjoms KP);

Nozares teorētiskie pamatkursi un

Nozares teorētiskie pamatkursi un

informācijas tehnoloģiju kursi – 36

5


informācijas tehnoloģiju kursi (vismaz 36

KP); nozares profesionālās specializācijas

kursi (vismaz 60 KP); brīvas izvēles kursi

(vismaz 6 KP)

KP;

Nozares profesionālās specializācijas

kursi – 60 KP; brīvas izvēles kursi –

6 KP

Prakse Vismaz 26 KP 26 KP

Valsts

Diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana 12 KP

pārbaudījums (vismaz 10KP)

Studiju kursa saturs Nosaka: Profesijas standarts- reģistrācijas Programma atbilst Kultūras vadītāja

numurs PS 0131

profesijas standartam

Piešķiramā Pēc programmas apguves piešķir 5. līmeņa Programmas absolventiem piešķir 5.

kvalifikācija profesionālo kvalifikāciju

līmeņa Kultūras vadītāja

kvalifikāciju

Saskaņā ar EKA Senāta sēdē 2009.g. 8. jūnijā (protokols Nr. 62) apstiprinātajām izmanaiņām

studiju programmas struktūrā, to veido šādi studiju kursi:

Vispārizglītojošie studiju kursi (Svešvaloda, Tiesību pamati, Ētika un estētika, Filozofija,

Lietišķā etiķete un lietišķā korespondence, Pētnieciskā darba organizācija, Retorika,

Ekonomikas pamati) kopā sastāda 20 KP (standarta prasība -vismaz 20 KP);

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi (Pasaules mākslas vēsture,

Sociālā psiholoģija, Vispārējā kultūras teorija, Latvijas kultūras vēsture, Vadības teorija, Darba

drošība un aizsardzība, Informātika, Latvijas kultūrpolitika, Kultūras socioloģija,

Kultūrpārvaldība, Starptautiskās kultūras sistēmas, Pasaules teātra un kino vēsture, Informātika

kultūras uzņēmējdarbībā) kopā sastāda 36 KP (standarta prasība vismaz 36 KP);

Nozares profesionālās specializācijas kursi (Mākslas komunikāciju vadība, Masu mediji,

Tūrisma vadības pamati, Svētku un sarīkojumu vadība, Reklāmas plānošana un organizēšana,

Ţurnālistikas pamati, Producēšana, Cilvēkresursu vadība, Kultūras pakalpojumu tirgzinības,

Kultūrtūrisms, Uzņēmējdarbības pamati, Projektu vadība, Radošās industrijas, Sabiedriskās

attiecības, Pasākumu reţijas pamati, Izstāţu un galeriju organizēšana, Kultūras ekonomika,

Starpkultūru komunikācija, Aktiermeistarības pamati, Grāmatvedības pamati) kopā sastāda 60

KP (standarta prasība vismaz 60 KP);

Brīvās izvēles kursi kopā sastāda 6KP

Prakse, kuru studenti iziet prakses uzņēmumos, kopā sastāda 26 KP

Bakalaura darbs, kura izstrādāšana un aizstāvēšana satāda 12 KP

1.3. Studiju programmas praktiskā realizācija

Ekonomikas un kultūras augstskolā studenti latviešu valodā apgūst nākamo profesiju, attīsta

radošās prasmes patstāvīgi studēt, papildināt nepieciešamās zināšanas un iegūt praktiskā darba

iemaņas to praktiskai pielietošanai.

Programmas „Kultūras vadība” realizāciju pamatā koordinē un vada Ekonomikas un kultūras

augstskolas Kultūras nodaļa, kas veido un atjauno studiju kursu programmas, nodrošina atbilstošo

studiju kursu pasniegšanu, prakses un studiju darbu vadīšanu un aizstāvēšanu un citus studiju

metodiskos darbus.

Programmas realizācijas nodrošināšanā tiek iesaistīts arī atbilstošs tehniskais un saimnieciskais

personāls.

Mācību process tiek organizēts auditorijās un prakses vietās. Auditorijās notiek teorētiskās un

praktiskās nodarbības, bet prakses vietās – iegūto zināšanu nostiprināšana un speciālista praktisko

iemaņu iegūšana.

2010./2011. akadēmiskajā gadā tika veiktas izmaiņas Profesionālā bakalaura studiju programmas

Kultūras vadība” studiju plānā (EKA Senāta sēdē 2011.g. 7. jūnijā, protokols Nr. 73) - tika mainīts

studiju kursu plānojums pa semestriem nepilna laika studijām- studiju kurss „‟Tiesību pamati‟‟

pārcelts no 1.semestra uz 2.semestri, „‟Svētku un sarīkujumu vadība‟‟ pārcelta no 2.semestra uz

6


3.semestri, „‟Mākslas komunikāciju vadība‟‟ pārcelta no 3.semestra uz 4.semestri, „‟brīvās izvēles

kurss‟‟ pārcelts no 4.semestra uz 3.semestri. Studiju kursam tika nomainīts nosaukums, studiju kurss

„‟Personāla vadība‟‟ turpmāk tiks saukts „‟Cilvēkresursu vadība‟‟ (EKA Senāta sēdē 2011.g. 29.

martā, protokols Nr. 72).

1.4. Studentu zināšanu vērtēšanas sistēma

Studentu rezultātus vērtē pēc diviem kritērijiem:

- kvalitatīvais kritērijs - atzīme pēc 10 ballu sistēmas;

- kvantitatīvais kritērijs – kredītpunkti pēc kopējā stundu skaita studiju kursā.

Zināšanu novērtēšanai docētāji izmanto sekojošas formas:

- kontroldarbus;

- testus;

- referātu sagatavošanu un aizstāvēšanu;

- patstāvīgo darbu sagatavošanu un prezentēšanu;

- eksāmenus.

Galvenā vērtēšanas metodes studiju kursu zināšanu apguvē ir eksāmens, ko iespējams kārtot gan

mutiski gan rakstiski, pēc docētāja ieskatiem.Vērtēšanā tiek ņemts vērā arī studentu darbs semestra

laikā (sekmība kontroldarbos, aktivitāte semināros, patstāvīgo darbu izstrāde, referātu sagatavošana

u.c.)

Docētāji uzsākot darbu ar studentiem auditorijā, iepazīstina studējošos ar zināšanu un prasmju

vērtēšanas sistēmu. Studējošajiem tiek paziņots, kādi nosacījumi semestra laikā būs jāizpilda, kā tiks

vērtētas zināšanas, kādā mērā darbs semestra laikā ietekmēs gala pārbaudījuma vērtējumu. Katrā

pārbaudījuma veidā un eksāmenā minimālais pozitīvais vērtējums ir 4 balles, bet augstākais – 10

balles.

Tāda pati vērtēšanas sistēma attiecas arī uz studentu prakses vērtēšanu. Prakses vērtējumu dod

prakses komisija, pieņemot prakses atskaites aizstāvēšanu un izvērtējot prakses uzņēmuma atsauksmi.

Izstrādātā vērtēšanas sistēma attiecas arī uz studentu studiju darbu izstrādi un aizstāvēšanu. Studiju

darbu vērtējumu dod studiju darbu aizstāvēšanas komisija, izvērtējot studiju darbu un tā aizstāvēšanas

prezentāciju.

1.5. Studiju programmas kvalitātes nodrošinājums

Lai nodrosinātu studiju procesa un studiju programmu augstvērtīgu un tirgus prasībam

atbilstošu kvalitāti, EKA izmanto šādas kvalitātes vērtēsanas jomas:

1. studiju programmas mērķis atbilst Ekonomikas un kultūras augstskolas darbības mērķim;

2. studiju programmas saturs atbilst Noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības valsts standartu (MK noteikumi Nr.481.);

3. studiju procesa organizācija:

a. studiju process tiek organizēts pilna un nepilna laika klātienē atbilstoši Noteikumiem

par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu;

b. katra akadēmiskā gada sākumā studiju kursu docētāji atjauno studiju kursu aprakstus,

kas tiek apstiprināti Studiju programmas padomē (tiek aktualizētas studiju kursu tēmas

un literatūras saraksti, lekciju, praktisko nodarbību saturs un pārbaudes darbu formas);

c. docētāji sniedz studentiem konsultācijas gan klātienē, gan e-vidē;

d. docētāji augstskolu auditorijās lekciju satura vizuālai pasniegšanai plaši pielieto

programmas Microsoft PowerPoint iespējas;

e. katrai studentu grupai ir izveidota kopējā e-pasta adrese, uz kuru docētājs var nosūtīt

studijām nepieciešamos materiālus;

f. docētāji iesaista studentus pētnieciskā darba veikšanā, lai nodrošinātu teorētisko

studiju sasaisti ar praktisko izpēti;

g. divreiz semestra laikā tiek organizētas Studiju programmas padomes sēdes, kurās tiek

izskatīti ar studiju procesu saitīti jautājumi;

7


h. studiju programmas padomes sēdes tiek apspriesti studentu un darba deveju aptauju

rezultāti;

i. kā efektīvs un daudzpusīgs studiju procesa kvalitātes nodrošināšanas instruments tiek

izmantota nodarbību hospitācija, kurās piedalas gan augstskolas administrācijas

pārstāvji, gan docētāji;

4. izmantojamās metodes:

a. studiju kursu īstenošanā un apgūšanā izmanto daudzveidīgas pasniegšanas formas:

lekcijas, seminārus, praktiskos darbus, grupas darbus, mājas uzdevumus, projektu un

referātu izstrādi, recenziju sagatavošanu, kontroldarbus, testus;

b. patstāvīgo projektu izstrādi docētāju vadībā;

c. piedalīšanās studentu u.c. konferencēs, semināros, uzskates līdzekļu izstrādē utt.;

5. akadēmiskā personāla kvalitāte:

a. mācībspēku kvalifikācija atbilst Augstskolu likuma prasībām;

b. docetaji veic pastāvīgu zinātniski pētniecisko darbu, kura rezultati tiek prezentēti

zinātniskajās konferencēs un semināros;

c. regulari notiek pieredzes apmaiņa ar docētajiem citās Latvijas un ārvalstu augstskolās;

d. nodarbību hospitacijas sniedz iespēju docētājiem mācīties vienam no otra, papildināt savu

pieredzi un nodrošināt ciešāku sasaisti starp daţādiem studiju kursiem;

6. studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē - programmas studiju padomē regulari piedalās

un savu viedokli izsaka vismaz divi studentu pašpārvaldes pārstavji.

2. Studiju programmā studējošie

2.1. Studiju programmā studējošie

2006./2007. ak. gada sākumā studiju programmā bija xx studējošie (uz 2006.g. 1. oktobri),

2007./2008. ak. gada sākumā jau xxx studējošie(uz 2007.g. 1. oktobri), 2008./2009. ak.gada sākumā

bija xxx studējošie (uz 2008.g. 1. oktobri). Savukārt uz 2009./2010. ak.gada sākumu bija xxx

studējošie (uz 2009.g. 1. oktobri). Bet uz 2010./2011. ak.gada sākumu bija xxx studējošie (uz 2010.g.

1. oktobri). Studējošo skaita dinamika no programmas īstenošanas sākuma atspoguļota 3. tabulā.

Studējošo skaits

(dati uz katra ak. g. 01. okt.)

Studējošo skaita dinamika

2006./2007.

ak. g.

xxx

2007./2008.

ak. g.

xxx

2008./2009.

ak. g.

xxx

2009./2010.

ak. g.

xxx

3. tabula

2010./2011.

ak. g.

Informācija par profesionālajā bakalaura studiju programmā “Kultūras vadība” uzņemto studējošo

skaitu redzama 4.tabulā.

4. tabula

Profesionālā bakalaura studiju programmā “Kultūras vadība” uzņemto studējošo skaits uz

2010./2011. akadēmiskā gada sākumu

Ieraksta saturs Pilna laika Nepilna laika Kopā

Uzņemto studējošo skaits xx xx xx

2.2. Studējošo imatrikulācija

Uzņemšana EKA studiju programmā “Kultūras vadība” notiek atbilstoši MK Nr. 846 (10.10.2006.)

IZM instrukcijai Nr. 8 (27.11.2003.) un pamatojoties uz Ekonomikas un kultūras augstskolas

uzņemšanas noteikumiem 2009./2010. ak.g.

xxx

8


Studējošo skaita izmaiņas nosaka imatrikulācija un eksmatrikulācija. Ekonomikas un kultūras

augstskolas uzņemšanas noteikumi nosaka, ka studiju programmā „Kultūras vadība” pilna un nepilna

laika klātienes studijās uzņem studentus, kuriem ir vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

Uzņemšanas kritērijs ir centralizēto eksāmenu rezultāti svešvalodā, latviešu valodā un literatūrā.

EKA uzņem personas, kuras noteiktajos centralizētajos eksāmenos ir ieguvušas vērtējumu, kas nav

zemāks par E līmeni.

Uzņemot personas, kurām ir iegūta vispārējā vidējā izglītība līdz 2004. gadam, kā arī ieguvušas

vidējo izglītību ārvalstīs vai personām ar īpašām vajadzībām, tiek ņemta vērā atestāta atzīme latviešu

valodā un literatūrā (vai dzimtā valodā), svešvalodā (vidējā atzīme).

Uzņemšana tika organizēta no 2010. g. 16. jūlijam līdz 31. augustam

Reflektanta imatrikulācija notiek pēc līguma noslēgšanas starp EKA un reflektantu.

2.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studentiem ir vairākas iespējas piedalīties studiju procesa veidošanā.

Viena no tām ir iesaistīties Studiju programmas padomes sastāvā, kuras pārstāvji piedalās arī

Studiju programmas padomes sēdē un Senātā.

2007. gada 26. aprīļa Senāta sēdē (protokols Nr. 50.) tika sagatavota arī Studējošo priekšlikumu un

sūdzību izskatīšanas kārtība, kas dod iespēju noteiktā kārtībā studentiem piedalīties studiju procesa

pilnveidošanā.

Studējošo iesaistīšana studiju procesa pilnveidošanā notiek arī veicot studentu aptaujas (skat. 3.

tabulu). 2010./2011. ak. g. divas reizes- rudens un pavasara semestra laikā tika organizēta aptauja,

kurā studenti sniedza studiju procesa novērtējumu.

Studentu pētnieciskais darbs ir nozīmīga studiju procesa sastāvdaļa. EKA studenti savus

pētījumus prezentē studentu zinātnisko darbu konferencēs. 2010./2011. studiju gadā tika rīkota

studentu pētniecisko darbu zinātniski- praktiskā konference “KULTŪRAS UN BIZNESA VADĪBA

EKONOMIKAS MAINĪGAJOS APSTAKĻOS”, kura notika 2011. gada 17. martā, kurā piedalījās

visu studiju programmas studenti. Konferencē studenti prezentēja visiem interesentiem savus

prakstiskos pētījumus un labākie un interesantākie darbi tika apbalvoti.

EKA 4 studenti piedalījās Latvijas Universitātes Fonda un SWEDBANK rīkotajā stipendiju

konkursā OPEN MIND 1. un 2. kārtā.

1 EKA students piedalījās Latvijas Bankas „‟STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO

DARBU KONKURSĀ‟‟

2. 4. Studentu prakse

2010./2011. ak. gadā Iepazīšanās praksi izgājuši pilna laika studiju 2 grupu studenti

(k34a, k34b) un nepilna laika studiju 1 grupas studenti (k35). Iepazīšanās prakse tika organizēta

saskaņā ar Iepazīšanās prakses programmu pēc kuras Prakses mērķis ir teorētisko zināšanu

nostiprināšana un attīstība, patstāvīga profesionālā darba prasmju un iemaņu veidošana, bet Prakses

izpētes objekts ir komunikāciju process uzņēmumā.

Pamatpraksē bija pilna laika studiju 2 grupu studenti (k31a, k31b) un nepilna laika studiju 2 grupu

studenti (k29, k30). Pamatprakse tika organizēta saskaņā ar Pamatprakses programmu, pēc kuras

Prakses mērķis teorētisko zināšanu nostiprināšana un attīstība, patstāvīga profesionālā darba prasmju

un iemaņu veidošana projekta izstrādē.

Pirmsdiploma praksē bija pilna laika studiju 2 grupu studenti (k28a, k28b) un nepilna laika

studiju 2 grupu studenti (k24, k27). Pirmsdiploma prakse tika organizēta saskaņā ar Pirmsdiploma

prakses programmu, pēc kuras prakses mērķis ir iegūt nepieciešamo informāciju un citus materiālus,

kas nepieciešami bakalaura darba izstrādei.

EKA studenti izgājuši praksi sekojošos Latvijas uzņēmumos: Rīgas nacionālais Mākslas muzejs,

KIM?, Alūksnes pilsētas tautas nams, Tīnūţu pagasta kultūras nams, Kuldīgas kultūras centrs,

Jēkabpils pilsētas dome un kultūras centrs, Tukuma pilsētas dome un kultūras centrs, Gulbenes

pilsētas dome un kultūras centrs, Ikšķiles pilsētas dome, Salacgrīvas kultūras nams, Viesītes kultūras

9


pils, Siguldas nodada kultūras centrs, Ogres kultūras centrs, LNT, LTV raidījums „‟100 grami

kultūras‟‟, radio stacija „‟Latviešu radio‟‟, Bērnu un jauniešu centrs „‟Zoliotūde‟‟, muzeji „‟Jelgavas

mākslas un vēstures muzejs‟‟ un „‟Rīgas motormuzejs‟‟, VSIA „‟Dailes teātris‟‟ un „‟Latvijas

Nacionālā opera‟‟, Rīgas kongresa nams, Rīgas latviešu biedrības nams, SIA „‟Biļešu serviss‟‟ un

„‟BT1‟‟, SEB un Swedbanka u.c.

3. kursa 2 studenti izgāla praksi Grieķijas viesnīcās, sadarbībā ar JOB TRAST.

2.5. Studentu aptaujas

2010./2011. ak. g. rudens (rezultātus skatīt 4. pielikumā) un pavasara semestra beigās (rezultātus

skatīt 5. pielikumā) tika organizēta aptauja. Rudens semestra aptaujā piedalījās xxx (47%)

programmas „Kultūras vadība”studenti, savukārt pavasara semestra aptaujā xxx (31%) studenti.

Aptaujas lapā tika formulēti 10 jautājumi (aptaujas lapas paraugu sk.x3. pielikumā). Studenti vērtēja

docētāju darbu, atsevišķus studiju kursus, studiju procesu un pārbaudes formas, kā arī programmu

kopumā, un varēja izteikt ieteikumus un novēlējumus augstskolas vadībai, kultūras nodaļas vadītājai

un lietvedei. Studentu aptaujas salīdzinošā analīze redzama 5. tabulā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā studējošie ir apmierināti ar studiju programmu “Kultūras

vadība”. Salīdzinoši ar iepriekšējiem studiju gadiem studējošo vērtējumi ir augstāki un ietekumi

samazinājušies. Studentu vērtējums, salīdzinot aptaujas datus par rudens un pavasara semestriem, ir

ļoti līdzīgs. Studiju nodarbību laiku un plānojumu rudens semestrī kā apmierinošu vērtēja 52%, bet

pavasara 51%, daļēji apmierina- 42% rudens semestrī un 41% pavasara semestrī. Materiāli tehniskā

bāze tiek vērtēta kā apmierinoša- 48% un kā dalēji apmierinoša 48% rudens semestrī, bet kā

apmierinoša pavasara semestrī 49% un daļēji apmierinoša- 44%. Varētu uzlabot bibliotākā pieejamo

literatūras klāstu, jo kā apmierinošu to vērtē 41% rudens un 38% pavasara sesmestrī, bet kā daļāji

apmierinošu 46% rudens un 47% pavasara semestrī. Samērā augstu tiek novērtēts nodaļas metodiķes

darbs, kā apmierinošs 65% un daļēji apmierinošs 33% rudens semestrī, bet pavasara semestrī kā

apmierinošs 68% un daļēji apmierinošs 30%. Studenti uzskata, ka saņem pietiekošu informāciju par

notiekšo augstskolā, rudens semestrī 83%, bet pavasara semestrī- 84%. Arī augstskolas mājas lapa

studentus apmierina, rudens semestrī 87% pavasara semestrī 95%. Studentu uzskata, ka jāuzlabo SP

darbība, to kā apmierinošu novērtēja tikai 41% rudens semestrī un 48% pavasara semestrī. Kā

noteicošos faktorus, kurus visbieţāk min studenti, kāpēc studē EKA ir studiju programmu saturs,

apgūstamā specialitāte un studiju maksa. Visbiezāk minēti faktori, kas apmierina studējot ir studiju

programmas saturs, pasniedzēju atsaucība un profesionalitāte, nodarbību laiki un sakārtota vide. Kā

ieteikumu, kas būtu jāuzlabo studiju procesā, respondenti iesaka- pasniedzēju darbs, lekciju saraksts,

vairāk praktiko nodarbību un semināru, kā arī izvēles priekšmetus.

Studentu aptaujas salīdzinošā analīze

Jautājums 2010./2011. ak. g. rudens

semestris (aptaujāti xxx

studenti jeb 47 % studējošo)

1. Vai Jūs apmierina nodarbību

laiki un nodarbību plānojums?

Apmierina 52% 51%

Daļēji apmierina 42% 41%

Neapmierina 6% 8%

2. Vai Jūs apmierina materiāli

tehniskā bāze (telpu remonts,

datorklašu aprīkojums utt.)?

Apmierina 48% 49%

Daļēji apmierina 48% 44%

Neapmierina 6% 7%

5.tabula

2010./2011. ak. g. pavasara

semestris (aptaujāti xxx

studenti jeb 31 % studējošo)

10


3. Vai Jūs apmierina bibliotēkā

pieejamais literatūras klāsts?

Apmierina 41% 38%

Daļēji apmierina 46% 47%

Neapmierina

4. Kā Jūs vērtējat savas nodaļas

lietvedes darbu?

13% 15%

Apmierina 65% 68%

Daļēji apmierina 33% 30%

Neapmierina

5. Vai Jūs saņem pietiekami

2% 2%

daudz informācijas par

aktualitātēm augstskolā?

Jā 83% 84%


6. Vai Jūs apmierina augstskolas

mājas lapa?

17% 16%

Jā 87% 95%


7. Vai Jūs esat apmierināts ar

Studentu pašpārvaldes darbību?

13% 5%

Jā, tās darbība ir efektīva, vajadzīga 41% 48%

un lietderīga

Daļēji, tās darbība ir jāuzlabo 17% 22%

Perosonīgi nejūtu tās darbību

8. Kas ir noteicošais faktors,

42% 30%

kādēļ Jūs studējat šajā

augstskolā?

Studiju programmas saturs 175 102

Augstskolas pasniedzēji 16 12

Apgūstamā specialitāte 35 18

Attieksme 7 3

Iespēja macības savienot ar darbu 4 8

Atrašanās vieta 9 4

Studiju maksa 25 12

Iespēja mācīties sestdienās 3 4

Plānojums 14 11

Prestiţs 4 1

Atsauksmes 8 4

Kvalitāte 10 2

Reklāma 2 2

Kursa biedri 2 6

Atturas

9. Kas Jūs apmierina, studējot

šajā augstskolā?

34 31

Studiju programmas saturs 41 38

Vairums pasniedzēju atsaucība un 101 71

kompetence

Nodarbību laiki 38 26

Augstskolas vide, sakārtotās telpas 68 30

SP darbs 11 6

11


Augstskolas administrācijas darbs 12 14

Viss apmierina 36 16

Mācību maksa 8 4

Mācības apvienot ar darbu 8 8

Piedāvātās iespējas 17 3

Informācija 10 5

Atturas 64 45

10. Kas būtu jāuzlabo

augstskolas studiju procesā ?

Pasniedzēju darbs 38 29

Lekciju saraksts 36 30

Atlaides mācībām 2 6

Telpas 21 8

Apkārtne 7 7

Bibliotēka 6 12

Vairāk prakstisko nodarbību, 13 14

semināru

Izvēles priekšmetus 27 3

SP darbs 1

Informācijas pieejamība un darbs 14 8

Vairāk valodas lekcijas 43 5

Kvalitāte 10 4

Tehnikas uzlabojumi 10 5

SP darbs 9

Vairāk izdales materiāli 9 6

Mazāku studiju maksu 28 13

Atturas 9 70

2.6. Absolventi

2010./2011. ak. gadā Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmu „Kultūras

vadība” absolvēja xxx studenti, no tiem xx absolventi bija rudens semestrī un xx absolventi pavasara

semestrī. Visi studenti, kuri piedalījās bakalaura gala pārbaudījumā, sekmīgi to nokārtoja un Valsts

pārbaudījumu komisija nolēma piešķirt viņiem bakalaura grādu kultūras uzņēmējdarbībā un kultūras

iestādes vadītāja kvalifikāciju. Valsts pārbaudījumu komisija ar vērtējumu izcili novērtēja studenta D.

Skļepoviča bakalaura darbu. Kā arī divas studentes ieguva dubulto diplomu sadarbība ar Drontenas

lietišķo zinātņu universitāti (Nīderlande)- I. Leitāne un A. Jākabsone.

2.7. Absolventu aptaujas

2010./2011. studiju gada laikā tika veikta arī absolventu aptauja, kas ļauj kompleksi izvērtēt

studiju programmu un tās realizāciju no absolventu redzes viedokļa. EKA absolventu anketa skatāma

6. pielikumā. Absolventu aptaujas salīdzinošā analīze redzama 6. tabulā.

Absolventu vērtējums, salīdzinot aptaujas datus par rudens un pavasara semestriem, ir atšķirīgs, jo

rudens semestra absolventi bija nepilna laika studenti, kuri studēja sestdienās, bet pavasara

absolventi- pilna laika studenti, kuri studēja katru darba dienu. Galvenais kritērijs izvēloties studijas

bija piedāvātā studiju programma, dtudiju maksa, vēlme studēt. Kopumā izvērtējot studiju

programmas realizēšanu absolventi to novērtējuši kā labu, attiecīgi rudens semestrī 34 un pavasara

semestrī 51 absolvents un kā apmierinošu rudens semestrī 11 un pavasara semestrī 28. Arī iegūto

zināšanu kvalitāti absolventi vērtē kā labu, rudens semestri 32 un pavasara semestrī 50 absolventi, kā

apmierinošu rudens semestrī tikai 2, bet kā teicamu 14 absolventu un pavasara semestrī kā

12


apmierinošu 29 absolventi. Absolventi kā trūkumu minēja praktisko un teorētisko zināšanu trūkumu.

Absolventi atzinīgi izteicās, ka iegūtā izglītība pozitīvi ietekmējusi viņi profesionālo izaugsmi un

iegūtas zināšanas augstākajā līmenī un iespēja strādāt savā profesijā un konkurēt darba tirgū. Kā

pozitīvu studiju procesā absolventi minēja- pasniedzējus un jaunus kontaktus. Kā negatīvu visi

absolventi minēja daţu pasniedzēju neatbilstību un plānojumu. Attiecīgi arī kā ietekumi tiek minēts

piesaistīt vairāk profesionālus pasniedzējus un attīstīt jaunas studiju programmas un piedāvāt vairāk

praksi un prakstisko nodarbību. Kā arī programmas absolventi izteica vēlmi studēt EKA

maģistrantūrā rudens semestrī 17, pavasara semestrī.

6. tabula

Absolventu aptaujas salīdzinošā analīze

Jautājums 2010./2011. ak. g. rudens

semestris (aptaujāti xx

studenti jeb 100 %

studējošo)

1. Kas bija galvenais izvēloties

studijas EKA?

Studiju laiks 17 10

Studiju maksa 31 32

Piedāvātā studiju programma 29 69

Augstskolas prestiţs 1 1

Izglītības kvalitāte 3 4

Prasības darbā pēc diploma 1

Vēlme studēt 26 47

Augstskolas atrašanās vieta 4 8

Reklāma 2 9

Studiju ilgums 1 7

2. Kā Jūs vērtējat studiju

programmas realizēšanu kopumā:

Teicami 2 3

Labi 34 51

Apmierinoši 11 28

Neapmierinoši

3. Kā Jūs vērtējat iegūto zināšanu

kvalitāti ?

Apmierinoša 2 29

Laba 32 50

Teicama 14 2

Neapmierinoši 1

4. Kādu zināšanu Jums trūkst ?

Prakstisko 9 24

Teorētisko 8 13

Valodu 5 8

Zināšanu netrūkst 7 5

5. Kā iegūtā izglītība ietekmējusi Jūsu

profesionālo izaugsmi ?

Zināšanas austākajā līmenī 5 18

Strādāju savā profesijā 5 8

Pozitīvi ietekmējusi 16 16

Nav ietekmējusi 16 21

6. Kas studiju procesā bija pozitīvs ?

Viss 7 4

2010./2011. ak. g. pavasara

semestris (aptaujāti xx

studenti jeb 100 % studējošo)

13


Jauni kontakti 3 10

Iegūtās zināšanas 3 6

Pasniedzēji 16 27

Studiju maksa 1

Personāls 3 10

Plānojums 2 6

Studiju programma 6 3

Studiju process 3

Pozitīva attieksme pret sudentiem

7. Kas studiju procesā bija negatīvs ?

2 4

Plānojums 10 14

Īss prakses laiks 2 4

Novēlota informācija 1 6

Pasniedzēju neatbilstība 7 16

Studiju maksa, tās noteikumi 11

Kursa biedri 1

Bibliotēka 1

Maz izdales materiālu

Studiju kvalitāte

8. Priekšlikumi studiju programmas

kvalitātes uzlabošanā?

3

Paplašināt programmas un programmu 4 15

veidus

Uzlabot plānojumu 2 12

Vairāk praksi 4 12

Atlasīt profesionālus pasniedzējus 12 2

Uzlabot komunikāciju 1 4

Paplašināt bibliotēkas klāstu 1

Nav ieteikumu 16 15

Budţeta vietas vai atlaides 1 1

Izdales materiāli 1 2

Nav ieteikumu 10

9. Vai Jūs vēlētos turpināt studijas

EKA maģistratūra studiju

programmā?

Jā 17 11

Nē 16 43

Nezinu/ iespējams 9 18

3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

3.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvs

2010./2011. ak. gadā studiju programmas “Kultūras vadība” nodrošināšanai tika piesaistīti xx

docētāji, t. sk. xx, kuriem EKA ir pamata darba vieta un xx, kuriem EKA nav pamata darba vieta.

Docētāju vidū ir gan speciālisti ar zinātnisko grādu (7 ar doktora zinātnisko grādu), gan kultūras

nozares profesionāļi. 4 programmas docētāji ir doktoranti daţādās zinātņu nozarēs.

Pastāvīgi notiek akadēmiskā sastāva rotācija akadēmiskā personāla zinātniskā potenciāla

paaugstināšanai. Ekonomikas un kultūras augstskolas pamatdarbā strādājošie docētāji, kuri piedalījās

studiju procesa nodrošināšanā 2010./2011. studiju gadā redzams 9. pielikumā, bet informācija par

docētājiem, kuriem augstskola nebija pamata darba vieta redzama 10. pielikumā.

14


3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība

Augstskolas akadēmiskais personāls aktīvi piedalās zinātniski pētnieciskajā darbā. 2010./2011.

ak.gadā docētāju veiktās aktivitātes atspoguļotas 7. tabulā.

7. tabula

EKA akadēmiskā personāla zinātniski pētniecisko darbu raksturojošie rādītāji

Aktivitāte Skaits

EKA rīkotās Starptautiskās zinātniskās konferences „Uzņēmējdarbības un kultūras ilgtspējīgas 1

attīstības vadība” organizācija, 2011.gada 18.-20.maijs, Rīga, Latvija

Starptautiskās zinātniskās konferences „Uzņēmējdarbības un kultūras ilgtspējīgas attīstības

vadība” zinātnisko rakstu ţurnāla 3.un 4. numura „Ekonomikas un kultūras augstskola.

Zinātniskie raksti. EKONOMIKA UN KULTŪRA. Scientific proceedings. ECONOMICS

AND CULTURE. Rīga, 2011/3 un Rīga, 20011/4. ISSN 1407-8686” sagatavošana izdošanai

Latvijas Zinātnes Padomes Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisijas loceklis 1

Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātie eksperti 2

Ar pētījumiem saistītās publikācijas Latvijas un ārvalstu izdevumos 20

Ar pētījumiem saistītie ziņojumi konferencēs 35

Latvijas Zinātnes padomes finansēto tēmu vadība un izpilde 4

Dalība Valsts pētījumu programmas izpildē 1

Projektu un grantu izpilde 3

Promocijas darbu aizstāvēšana 1

Promocijas darbu izstrāde 3

Promocijas darbu vadīšana 3

Atsauksmju sagatavošana par promocijas darbu kopsavilkumiem 2

Publicētās monogrāfijas 1

Zinātnisko rakstu recenzēšana 7

Monogrāfiju un mācību literatūras recenzēšana 3

Līdzdalība Swedbank, RTU attīstības fonda un 15 Latvijas augstskolu konkursam“Open

Mind” iesniegto 29 studentu pētniecisko darbu vērtēšanas komisijas darbā (2010./2011. ak/g.)

1

Savukārt augstskolas akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskā darba pārskats par 2010./2011.

ak.gada atspoguļots 8. tabulā.

8. tabula

EKA zinātniski pētnieciskā darba plāns 2010./2011. ak. gadam

Pasākuma nosaukums Izpildītājs

Inovatīvo vadības metoţu izmantošana

organizāciju darbības plānošanā

Uzņēmējdarbības aktuālās problēmas Latvijā

Saimnieciskās uzskaites, finanšu un kontroles

metodoloģija un organizācija

Reģionālā, administratīvi teritoriālā un valsts

pārvaldes reforma Latvijā

Kultūrpolitikas plānošanas ietekme uz nozares

attīstību

Radošās industrijas nozares attīstības tendences

Latvijā

Zinātniski pētnieciskā darba virzieni

S.Keišs, A.Grišins, V.Dubra, V.Vēvere, I.Brence,

L.Āzena, J.Bierne, N.Līce

S.Keišs, I.Šīna, E.Voļskis, A.Grišins, E.Igaune,

I.Magone, L.Āzena

2

Norises laiks

un vieta

2010./2011.

2010./2011.

S. Keišs, E.Voļskis, E.Igaune, R.Apinis, I.Šīna 2010./2011.

S. Keišs, J.Kaktiņš, A.Grišins, E.Igaune, L. Āzena 2010./2011.

N.Lūse, V.Vēvere, A.Jundze, J.Jermolajeva,

L.Āzena, G.Kalnača, I.Nemše, Z.Veidenberga,

G.Dilāns

J.Jermolajeva, A.Jundze, V.Vēvere, N.Lūse,

L.Āzena, G.Kalnača, I.Nemše

2010./2011.

2010./2011.

Interjera dizaina jaunākās tendences Latvijā A. Beļikovs, I. Krutova, I.Treija – Čivle 2010./2011.

Publikāciju sagatavošana

S. Keišs, V.Vēvere, L. Āzena, A.Grišins, E.Igaune,

N.Lūse, I.Šīna, J.Jermolajeva, G. Dilāns u.c.

EKA konferenču organizācija

2010./2011.

15


Starptautiskās zinātniskās konferences

„Uzņēmējdarbības un kultūras ilgtspējīgas

attīstības vadība” organizācija

Studentu pētniecisko darbu zinātniski –

praktiskās konferences „Kultūra un biznesa

vadība ekonomikas mainīgajos apstākļos”

organizācija

Darbs pie zinātnisko rakstu žurnāla

„EKONOMIKA UN KULTŪRA”

sagatavošanas publicēšanai

LZP zinātniskā projekta Nr.09.1022/09.1146

„Ieguldījums iedzīvotāju ataudzē un

ekonomiskā atdeve saistībā ar sociālekonomisko

centru un reģionu attīstību Latvijā”

Darbs Valsts pārbaudījumu komisijās

G.Veismane, S.Keišs, H.Jirgena, L.Paidere,

V.Vēvere, L.Āzena, Z.Veidenberga, Z.Kārkliņa.

G.Kalnača u.c.

S.Keišs, L.Āzena, Z.Veidenberga, G.Kalnača,

D.Zariņa, studentu pašpārvalde

G.Veismane, V.Vēvere, S.Keišs, Z.Veidenberga,

L.Āzena, L.Paidere u.c.

Latvijas zinātnes padomes projekta tēmas vadība un izpilde

S.Keišs, (E.Tilta, A.Grišins, L.Āzena, A.Medne,

A.Kazinovskis)

E. Zelgalvis, S.Keišs, V. Dubra, J. Bierne, L.Āzena

u.c.

Studijas doktorantūrā

2011.g.18.-

20.maijs

2011.gada

17.marts

2010./2011.

4 gadi

(01.01.2009-

31.12.2012)

2010./2011.

LU Ekonomikas un vadības fakultātē J.Bierne 2010./2011.

LU Ekonomikas un vadības fakultātē

(pabeigts teorētiskais kurss, promocijas darba

izstrāde)

L. Āzena 2004.-2008.

Ventspils augstskola Z.Veidenberga 2010.- 2014.

Līdzdalība zinātnisko konferenču

orgkomitejas darbā

G.Veismane, S.Keišs, H.Jirgena, L.Paidere,

V.Vēvere, I.Šīna, L.Āzena, Z.Veidenberga,

Z.Kārkliņa. G.Kalnača

2010./2011.

Darbs zinātnisko rakstu redkolēģijās S.Keišs, V.Vēvere, N.Lūse, J.Jermolajeva u.c. 2010./2011.

Kvalifikācijas darbu, diplomdarbu, bakalaura darbu, maģistra darbu

Kvalifikācijas darbu, diplomdarbu un bakalaura

un promocijas darbu vadība

L. Āzena, J. Bierne, V.Vēvere, E.Igaune, I.Nemše, S. 2010./2011.

darbu vadība

Keišs, R. Tereško u.c.

Promocijas darbu vadība N.Lūse 2010./2011.

Promocijas darbu recenzēšana S. Keišs, N.Lūse, J.Jermolajeva 2010./2011.

Līdzdalība konferencēs ar ziņojumiem

Monogrāfiju un mācību metodisko materiālu

sagatavošana un publicēšana

S.Keišs, L. Āzena, V.Vēvere, E.Igaune, I.Šīna,

N.Lūse, J.Jermolajeva, J. Bierne, A. Grišins, G.

Dilāns u.c.

V.Vēvere, E.Igaune, S.Keišs, J.Kaktiņš, I.Šīna,

L. Āzena, J.Bierne u.c.

2010./2011.

2010./2011.

4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais

nodrošinājums

4.1. Studiju maksa

Ekonomikas un kultūras augstskola ir privāta augstskola, kura studiju procesa nodrošināšanu

veic sniedzot studentiem izglītības pakalpojumus par maksu uz studenta vai atbalstošā uzņēmuma

rēķina. 2010./2011. ak. gada maksa norādīta tabulā 9. tabulā. Valsts akreditēto studiju programmu

studentiem ir iespēja saņemt valsts piešķirto studiju un studējošā kredītu.

9.tabula

Studiju maksa 2010./2011. akadēmiskajā gadā

Studiju programma Studiju maksa pilna laika Studiju maksa nepilna laika

studijās

studijās

Kultūras vadība Ls 128 mēnesī, Ls 580 semestrī Ls 118 mēnesī, Ls 540 semestrī

4.2. Bibliotēka

16


Programmu metodiskajam nodrošinājumam tiek izmantota bibliotēka. Tajā darbojas lasītava

un abonements. Bibliotēkas fondu sastāda iespiedvienības, periodiskie izdevumi, CD, video un

audiokasetes. Lasītājiem ir pieejami mācību materiāli latviešu, krievu, angļu, vācu, franču un citās

valodās. 2011. gada 1. augustā bibliotēkas fondu sastādīja vairāk kā 11000 iespiedvienības,

periodiskie izdevumi, CD, video un audio kasetes, studiju darbu, diplomdarbu, bakalaura darbu un

prakšu atskaišu paraugi.

2010./2011. akadēmiskajā gadā notika aktīva jauno grāmatu iegāde un nepieciešamās

literatūras piekomplektēšana. Iegādātas grāmatas (410 nosaukumi, 720 eksemplāri) par 4260,20 LVL

(dati uz 01.07.2011.), to skaitā apmēram 35% vadībzinātņu un sociālo zinātņu, 30% ekonomikas un

mārketinga, 20% mākslas, 15% svešvalodu un tulkošanas studiju kursu apguvei.

Augstskolā bibliotēkas informatīvo sistēmu apkalpo specializētā bibliotēku informācijas

sistēma Aleph500.

Iespieddarbi bibliotēkā ir brīvi pieejami lasītavā, kā arī izsniegšanai uz mājām. Studentiem

tiek sniegti kopēšanas, drukāšanas (gan melnbaltās, gan krāsu) un brošēšanas pakalpojumi.

Bibliotēkā, papildus iespiedmateriāliem, ir pieejamas arī vairākas datu bāzes, Letonika, LETA

arhīvs, Rubricon, Cambridge Journals Online un EBSCO datu bāze, kas studiju procesā ir

izmantojama gan studentiem, gan pasniedzējiem. Šīs datu bāzes ir pieejamas ne tikai no bibliotēkas

datoriem, bet arī no jebkuras EKA IT adreses. Tāpat ir brīvi pieejams to Latvijas bibliotēku (Latvijas

Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka, RTU Zinātniskā bibliotēka, Latvijas Jūras

akadēmijas bibliotēka, Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēka, LLU Fundamentālā bibliotēka, Rīgas

Stradiņa universitātes bibliotēka), kuras savā darbā izmanto bibliotēku sistēmu Aleph500,

elektroniskais kopkatalogs, kurā atrodas arī Ekonomikas un kultūras augstskolas bibliotēkas katalogs,

kā arī LNB Analītiskā datu bāze.

Tāpat pieejams arī to 13 Latvijas augstskolu un speciālo bibliotēku, kuras savā darbā izmanto

bibliotēku informāciju sistēmu ALISE, elektroniskais kopkatalogs. Bez saitēm uz Ekonomikas un

kultūras augstskolas abonētajām datu bāzēm, ievietotas arī saites uz studentiem noderīgām bezmaksas

datu bāzēm, kurās bez maksas pieejama studentiem nepieciešamā informācija. Šo datu bāţu sarakstu

plānots laika gaitā papildināt.

Bez tam, visās augstskolas telpās ir pieejams arī bezmaksas bezvadu internets.

EKA darbojas Interneta mājas lapa: www.eka.edu.lv , kurā studentiem rodama informācija

par studiju iespējām, studiju programmām, studiju maksu, nodarbību sarakstiem un citām

aktualitātēm augstskolā.

4.3. Tehniskais nodrošinājums

Ekonomikas un kultūras augstskolas telpu kopējā platība ir 3392 m2. Studiju process notiek

ēkā Lomonosova ielā 1/1. Korpusā ir telpas studiju procesa nodrošināšanai – auditorijas, datorklases,

sinhronās un konsekutīvās tulkošanas zāle. Studentiem ir pieejama bibliotēka, vizuālās prezentācijas

tehnika, kopēšanas iekārtas. Studiju procesam nepieciešamā datortehnika ir izvietota datorklasēs.

Datorklašu tehnisko nodrošinājumu veido Pentium III, Pentium IV, Celeron un Intel Dual Core

procesoru datori (kopā 73 kompl.) un atbilstoša licencētā programmatūra- Windows XP Home

Edition, Windows XP Profesisional, MS Office 2000 (MS Excel 2000, MS Access 2000, MS Power

Point 2000), Coreldraw 2000. Visi datori ir saslēgti lokālajā tīklā, lai nodrošinātu vienotu

informācijas apriti. Datoriem ir pastāvīgs pieslēgums tīklam Internet, ko nodrošina LATNET.

Materiāli tehniskās bāzes uzlabošana t. sk. remonta veikšana ir viens no svarīgākajiem

Ekonomikas un kultūras augstskolas uzdevumiem. 2010./2011. ak. g. laikā tika veikts kosmētiskais

remonts auditorijās, tās aprīkotas ar inventāru un nodrošinātas ar studiju procesam nepieciešamajiem

materiāliem. Arī citās augstskolas telpās ir veikts kosmētiskais remonts, iegādātas jaunas mēbeles

auditoriju un darba vietu aprīkošanai.

Pēdējo gadu laikā augstskola studiju procesa nodrošināšanai ir iegādājusies jaunus sekojošus

materiāli tehniskos līdzekļus: 1 piezīmjdatoru TOSHIBA L500-1EL, 1 portatīvo datoru ACER

ASPIRE ONE D250, 1 datoru ACER ASPIRE ONE D250 BLACK, 1 datoru ar monitoru

17


SAMSUNG ar audio komplektu SPEAKER LOGITECH, 18 datorus DC/G31/2Gb/160Gb/ DVD-

RW/400W, 2 datorus E6500/2Gb/ DVDRW/K+M/SP/XPPPro, 2 datorus DELL Inspirion 1545, 1

datoru HP PROLIANT DL 160G6 E5504 2X2Gb, 8 datorus C2D

E7200/2GB/250GB/DVDRW/LAN, 2 datorus AMD SEMPRON 3200+ AM2 64-BIT, 1 datoru

INTEL 630 P4 FSB800 2MB 3.0GHZ BOX S775, 1 datoru C2D

E7200/2GB/250GB/DVDRW/VGA, 512MB/LAN, 1 datoru C2D E7200/GB/250GB/DVDRW/LAN,

1 datoru Dual-Core E5200/2Gbx160Gb ar piederumiem, 6 datorus INTEL DUAL CORE E2140

1.6GHZ, 5 datorus Dators INTEL DUAL CORE E2140 1.6GHZ 800/1M, 2 datorus Intel E2140

1.6GHZ/1GB/40Gb/Vid/DVD, 26 datorus INTEL Dual Core (komplektā ar monitoru), 5 portatīvos

datorus Toshiba, 1 kopētāju Toshiba e- studio 163, 11 monitorus LCD 19* Samsung 923NW, 2

monitorus LCD 22* Samsung SM 2233SN, 9 monitorus 19* LCD Samsung 923NW, 1 monitoru LG

L1952H- BF, 2 monitorus LG L1752H- SF, 5 monitorus Philips, 10 monitorus ACER, 1

multifunkcionālu iekārtu MF5750 Canon Lazer, 1 printeri Samsung SCX-4300, 2 printerus HP Laser

Jet 1018, 2 printerus Printers Laser Jet 1020(Baltic) 72.15, 1 printeri Laser Jet 1160(Baltic), 1 printeri

LASERJET M1120MFP, 2 printerus HP Laser Jet, 1 statīva ekrānu 160x160 Matte White, 2 video

projektoru Beng MP610 DLP 2000, 1 projektoru BENG MP 620C/XGA/2000/700 2.7KG, 2

projektorus EPSON EMP-TW680, 2 projektorus EPSON EMP-TW680 10000:1/WXGA,1 projektoru

PD527W DLP XGA 3000Ansi Wlan, 1 projektoru PW730 DLP WXGA 3700Ansi DVI, 2 PC

projektorus EPSON EB-X6 un 1 PC projektorus EPSON EBP-83, 12 projektorus BENQ MP 515 ar

ekrāniem, 12 projektorus BENQ GL 941M, 1 televizoru Samsung LED UE5, 1 zaļo krīta sienas

tāfeli 120x240 (60024) un 1 zaļo krīta tāfeli 100x200 (60022).

Lai nodrošinātu studiju procesa augstu kvalitāti un atbilstību mūsdienu tirgus prasībām,

augstskolā ir iegādātas un uzstādītas speciālas programmas: Autocad (demo versija) (studiju

programmās „‟Interjera dizains‟‟) un „‟Tildes Jumis‟‟ (studiju programmai „‟Grāmatvedība un

audits‟‟).

Bez datoriem EKA studiju procesā aktīvi tiek izmantoti 33 projektori, 1 video projektors, 5

magnetofoni, 1 video magnetofons, 7 televizori, 1 epidiaskops, 7 kodoskopi, WEB- kamera (video

konferenču iekārta- 1).

Visas telpas, kur notiek maģistra grupai nodarbības ir aprīkotas ar nepieciešamajiem

tehniskajiem līdzekļiem.

EKA darbojās Internet mājas lapa: www.eka.edu.lv , kurā studentiem rodama informācija par

studiju iespējām, studiju programmām, studiju maksu, nodarbību sarakstiem un citām aktualitātēm

augstskolā.

EKA darbojas kafejnīca ar savu virtuvi.

5. Ārējie sakari

Ekonomikas un kultūras augstskola sadarbojas ar daţādām Latvijas un ārvalstu augstskolām

gan Erasmus līgumu, daudzpusīgu sadarbības līgumu, gan arī atsevišķu projektu un pasākumu

ietvaros. Līgumi par sadarbību kopīgos zinātniskos projektos, konferenču un semināru rīkošanā,

pieredzes apmaiņā ir noslēgti ar vairākām ārvalstu augstskolām: Vroclavas Ekonomikas universitāti

(Polija), Vroclavas banku augstskolu (Polija), Drontenas lietišķo zinātņu universitāti (Nīderlande),

Viļņas Universitātes Kauņas humanitāro fakultāti (Lietuva), Šauļu augstākās izglītības koledţu

(Lietuva), Klaipēdas augstākās izglītības koledţu (Lietuva), u. c.

Sadarbības līguma ietvaros ar Drontenas lietišķo zinātņu universitāti Nīderlandē Ekonomikas

un kultūras augstskola piedāvā studentiem iespēju vienu gadu (t.i. ceturto studiju gadu) mācoties

Drontenā, papildus Ekonomikas un kultūras augstskolas diplomam iegūt arī Nīderlandes

profesionālās augstākās izglītības (Dutch ingenieur degree) diplomu.

Bez tam, augstskolas docētāji akadēmiskajā un zinātniskajā jomā sadarbojas arī ar kolēģiem no

citām augstskolām, ar kurām nav noslēgti sadarbības līgumi, piemēram, ar Tartu Universitāti

(Igaunija), Kauņas Tehnoloģisko universitāti (Lietuva), Klaipēdas Universitāti (Lietuva), Lietuvas

Lauksaimniecības universitāti (Lietuva, Kauņa), Maskavas Universitāti (Krievija), Ţitomiras Valsts

Tehnisko universitāti (Ukraina), Teksasas Universitāti (San Antonio, ASV) u.c.

18


Sadarbība notiek arī ar Latvijas augstskolām un koledţām (LU, LLU, RTU, Daugavpils

Universitāti, Rēzeknes augstskolu, Ventspils augstskolu, Biznesa augstskolu „Turība” u.c.), strādājot

Valsts pārbaudījumu komisiju darbā, piedaloties konferencēs, organizējot pieredzes apmaiņas

seminārus u.c.

Ekonomikas un kultūras augstskola ir Baltijas Universitātes programmas (The Baltic University

Programme) dalībniece. Baltijas Universitātes programma apvieno vairāk kā 160 universitātes 14

Baltijas jūras reģiona valstīs. Lielāko uzmanību programma pievērš ilgtspējīgai attīstībai, vides

aizsardzībai un demokrātijai.

2005. gadā Eiropas Komisija ir piešķīrusi Ekonomikas un kultūras augstskolai ERASMUS

Universitātes hartu. Dalība ES izglītības programmā ERASMUS dod augstskolai iespēju attīstīties

vienotā Eiropas kontekstā, t. sk. arī nodrošina studentu un docētāju apmaiņu starp Eiropas valstīm.

Sadarbība ar ārzemju augstskolām ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros tika uzsākta jau

2005./2006. akadēmiskajā gadā, kad pirmie studenti apmaiņas programmas ietvaros devās studēt uz

daţādām ES augstskolām. 2010./ 2011. gadā darbojās iepriekš noslēgtie ERASMUS sadarbības

līgumi – jau vairākus gadus sadarbība turpinās ar Uniwersytet Ekonomiczny we Wrocławiu, Wyzsza

Szkola Bankowa we Wroclawiu, Polijā, Univerza v Ljubljani Slovēnijā, Università degli Studi di

Milano-Bicocca Itālijā, Universidad de Jaen Spānijā, The Open University Anglijā un citām

augstākās izglītības mācību iestādēm. Papildus iepriekš minētajiem ERASMUS divpusējās sadarbības

līgumiem 2010./2011. akadēmiskajā gadā klāt nāca vēl astoņi no jauna noslēgti Erasmus līgumi ar

Wyzsza Szkola Bankowa we Poznaniu (Polija), Usak Universitesi (Turcija) Kilis 7 Aralik

Universitesi (Turcija), Balikesir Universitesi (Turcija), Istanbul Gelisim Meslek Yuksekoukulu

(Turcija), Vilnius Gediminas Technical University (Lietuva), Vilnius Dizaino Kolegija (Lietuva),

Vilnius Technologiju ir Dizaino Kolegija (Lietuva) un Panstwowa Wyzsza Szkola Zawodowa we

Wloclawku (Polija), kā arī tika paplašināti esošie sadarbības līgumi ar Vilnius Kolegija (Lietuva) un

Universidad de Jaen (Spānija), iekļaujot līgumā jaunas studiju programmas. ERASMUS programmas

ietvaros 2010./2011. ak.gadā kopskaitā 21 EKA studenti devās studēt uz Lietuvas, Polijas, Spānijas

un Itālijas augstskolām no 4-9 mēnešiem, 6 EKA docētāji devās lasīt lekcijas uz Lietuvas un Turcijas

augstskolām un 4 EKA darbinieki piedalījās personāla apmācībā Polijā, Nīderlandē un Lietuvā un 1 -

pieredzes apmaiņas un kontaktu dibināšanas vizītē Ungārijā. Savukārt EKA studentiem un arī

mācībspēkiem bija iespēja bagātināt savas zināšanas un gūt pieredzi, piedaloties Lietuvas, Polijas un

Turcijas vieslektoru vadītajās lekcijās un nodarbībās, kā arī tiekoties ar Nīderlandes, Polijas, Turcijas

un Lietuvas sadarbības partneru pārstāvjiem.

ERASMUS programmas ietvaros EKA 2010./2011. akadēmiskā gada rudens semestrī mācījās 6

studenti no Itālijas un Spānijas, bet pavasara semestrī – 3 no Turcijas.

Statistika par starptautisko mācībspēku un studējošo apmaiņu redzama 13. pielikumā.

6. Studiju programmas attīstības plāns

Latvijai ir bagāts kultūras potenciāls, rodas jaunas kultūras organizācijas, arvien lielāku nozīmi

kultūrvides paplašināšanā ieņem nevalstiskas un neformālas iniciatīvas, privātā un publiskā

partnerība, tāpēc ir nepieciešami speciālisti, kuri varētu profesionāli vadīt nozari, nodrošināt kultūras

pieejamību valstī, pārvaldīt kultūras resursus, izmantot to gan Latvijas sabiedrības attīstībai, gan arī

Latvijas kultūras popularizēšanai un Latvijas tēla veidošanai ES un pasaulē. Valsts kultūrpolitikas

vadlīnijas 2006.- 2015. gadam ir uzsvērta kultūras potenciāla nozīme sabiedrības izglītošanai visa

mūţa garumā, sekmējot uz humānām vērtībām balstītas zināšanu sabiedrības veidošanos. Tajā pašā

laikā valdības līmenī tiek atzīmēts profesionālu kultūras menedţeru trūkums. Ekonomikas un kultūras

augstākās profesionālās izglītības studiju programmā „Kultūras vadība” sagatavotie speciālisti

papildinās to cilvēku skaitu, kuri risinās augstākminētos uzdevums.

EKA, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesu un konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu,

turpmāk īpašu vērību veltīs studiju darbu kvalitātes pārbaudei, pakļaujot elektroniskai kontrolei

iesniegtos darbus, kas ļautu cīnīties ar plaģiātisma problēmu. EKA rūpīgi seko, lai studiju procesā

izstrādātajos darbos (referāti, studiju darbi utt.) būtu ievērotas visas darba noformēšanas prasības,

īpaši atsauču uz izmantoto literatūru un datu noformēšana.

19


Lai noskaidrotu studiju tālākās attīstības virzienus un iespējas, augstskolas vadība un

programmas administrācija ir veikuši SVID analīzi. SVID analīzes rezultātā izkristalizējās sekojoša

informācija, kura skatāma 7.tabulā.

Studiju programmas attīstības plāns

Turpināt darbību šādās jomās:

veicināt akadēmiskā personāla zinātnisko darbību, dalību Ekonomikas un kultūras augstskolas

rīkotajās zinātniskajās konferencēs, ka arī piedalīties citu augstskolu rīkotajās konferencēs;

piesaistīt programmas attīstību veicinošus Latvijas un ārvalstu docētājus;

iepazīstināt studentus ar jaunumiem kultūras un organizāciju vadības jomā Latvijā un pasaulē;

turpināt un attīstīt sadarbību ar profesionālam asociācijām un darba devējiem;

regulāri veikt darba devēju aptaujas, lai izzinātu studiju programmas vērtējumu un attīstības

iespējas un, lai tās būtu pilnvērtīgāk izmantojamas SVID analīzes izstrādei un studiju programmas

attīstības plānošanai;

plašāk informēt studentus un docētājus par mobilitātes iespējām, veicināt studentu un docētāju

apmaiņu, sadarbību ar ārvalstu augstskolām tieši studiju programmas „‟Kultūras vadība‟‟ ietvaros;

pilnveidot studentu aptaujas anketas, lai iegūtie rezultāti ļautu izstradāt detalizētaku SVID

analīzi un pilnveidotu studiju programmas attīstības plānošanu;

plašāk attīstīt lietišķos pētījumus sadarbībā ar darba devējiem, iesaistīt studiju procesā

vieslektorus no kultūras jomas un uzņēmumiem, kuri varētu dalīties savā praktiskajā pieredzē;

papildināt bibliotēku ar aktuālu speciālo literatūru, ţurnāliem, grāmatām u.c., t.sk. ārzemju

izdevumiem un elektroniskajām datu bāzēm;

sekmēt akadēmiskā personāla izaugsmi, motivējot mācībspēkus zinātnisko grādu, akadēmisko

nosaukumu ieguvei;

veicināt akadēmiskā personāla dalību kā Latvijas, tā arī starptautiskajos semināros,

konferencēs, projektos un mobilitātē ar līdzīgu studiju programmu mācībspēkiem;

veikt nepieciešamās korekcijas studiju plānā un aktualizēt programmas saturu;

turpināt iesaistīt studentus Latvijas tautsaimniecībai būtisku lietišķo pētījumu veikšanā pēc

Latvijas uzņēmēju pieprasījuma, t.sk. arī starptautiskajos projektos;

turpināt studentu pētniecisko darbu zinātniski-praktiskās konferences Ekonomikas un kultūras

augstskolā, ka arī piedalīties citu augstskolu rīkotajās konferencēs;

turpināt pilnveidot augstskolas bibliotēkas fondu ar jaunāko literatūru un motivēet studentus

elektronisko datu bāţu intensīvākai izmantošanai.

aktīvāk iesaistīt studentu pašpārvaldi Ekonomikas un kultūras augstskolas un tās realizēto

studiju programmu popularizēšanā.

20


7. SVID analīze

10.tabula

EKA studiju programmas “Kultūras vadība” SVID analīze

Stipruma pazīmes Vājuma pazīmes

1. 2006.gada novembrī augstskola ir saņēmusi 1. Ierobeţotas iespējas iesaistīt ārzemju

beztermiņa akreditāciju

mācībspēkus un studentus (valodas

2. Programmas saturs atbilst profesijas standartam barjera, dzīves apstākļi) EKA studiju

un ir saskaņots ar profesionālās izglītības valsts procesos

standartu

2. Nav pietiekama EKA atpazīstamība

3. Latvijas vajadzībām aktuāla un pieprasīta starptautiskajā mērogā

studiju programma

3. Kaut arī augstskolā turpinās darbs pie

4. Izveidojušies noturīgi kontakti ar darba zinātnisko skolu veidošanas, tas ir

devējiem

ilgtermiņa process, kurš tikai pēc

5. Programmā, līdzās augsti kvalificētiem gadiem var nest augļus

docētājiem, tiek iesaistīti jauni mācībspēki, kuri

studē doktorantūrā

6. Reflektantiem ir iespējams izvēlēties studiju

formu: pilna laika klātienes vai nepilna laika

klātienes studijas sestdienās

7. Studenti aktīvi piedalās studiju programmas

pilnveidošanā un popularizē to potenciālajiem

studentiem un darba devējiem

8. LAIS programmatūras nodrošinājums un datu

bāze ļauj automatizēt augstskolas darba

procesus un veikt kvalitatīvu datu uzskaiti un

analīzi

9. Studenti aktīvi iesaistās lietišķajos pētījumos:

līdzdalība “Open Mind” rīkotajā stipendiju

konkursā sadarbībā ar A/S “Swedbanku” un

Latvijas Universitātes fondu; studiju darbu un

bakalaura darbu izstrāde atbilstoši darba devēju

pieprasījumiem

10. Studiju procesa sasaiste ar praksi, organizējot

prakses atbilstošajos uzņēmumos, tādējādi

studentu zināšanu apguvē piesaistot

kvalificētus speciālistus, kas palīdz teorētiskās

zināšanas sasaistīt ar praktiskā darba pieredzi

11. Visu studiju programmu iekšējās

pašnovērtēšanas un kvalitātes pilnveidošana

atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības

augstākās izglītības kvalitātes prasībām

Attīstības iespējas Draudi

1. Kultūras vadītāju nepieciešamība Latvijā ir 1. Konkurences saasināšanās studiju

atzīmēta valdības līmeni, kā arī kultūras nozares programmu spektrā saistībā ar

perspektīvas uzsvērtas Valsts kultūras vadlīnijās nevēlamajiem demogrāfiskiem

2006. -2015. gadam

procesiem un nepamatotu atsevišķu

2. Augstais bezdarba līmenis motivē jauniešus iegūt studiju virzienu atbalstīšanu valstī

augstāko izglītību

2. Augstais bezdarba un zemais

1. Darba tirgū ir pieprasījums pēc kvalificētiem atalgojuma līmenis valstī samazina

speciālistiem, kam tiek nodrošināta atbilstoša augstakas izglītības pieejamību

darba samaksa

3. Studentu aizbraukšana uz citām valstīm

2. Mūţizglītības kursu, seminaru un konferenču darba meklējumos, kas veicina studiju

21


piedāvājuma palielināšanās veicina pieredzes

apmaiņu Latvijā

3. ERASMUS programmas paplašināšanās

veicina mobilitāti ES valstīs starp līdzīgu

studiju programmu studentiem un docētājiem

4. Organizaciju ierobeţotie finanšu resursi veicina

studentu iesaisti tirgus pētījumos

5. Informācijas tehnoloģijas attīstība nodrošina

zinātnisko atklājumu un lietisķo pētījumu

pieejamību un izmantojamību studiju

programmu kvalitātes nodrošināšanā atbilstoši

mūsdienu organizaciju vajadzībām

6. Ekonomiskās krīzes radītās problēmas

tautsaimniecībā motivē nozaru profesionaļus

dalīties pieredzē

pārtraukšanu

4. Mazais uzņēmumu skaits valstī, kas

būtiski ierobeţo darba iespējas pēc

augstskolas absolvēšanas

5. Studentu zemā maksātspēja un studiju

kreditēšanas ierobeţotība izraisa studiju

pārtraukšanu

6. Latvijā izveidojusies politiskā kultūra

ignorēt pašmāju zinātnieku,

ekonomistu, juristu, finansistu u.c.

zinātņu nozaru speciālistu ieteikumus

tautsaimniecības izaugsmes

veicināšanai

7. Sabiedrības stereotipi par kultūru, kurā

nav iespējama uzņēmējdarbība

22


Pielikumi

23


1. pielikums

APSTIPRINĀTS Senāta sēdē

2011. g. 07. jūnijā

protokols Nr.73

PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS KULTŪRAS VADĪBA

STUDIJU PLĀNS pilna laika studijām

Tiek piešķirts bakalaura profesionālais grāds kultūras uzņēmējdarbībā un kultūras iestādes vadītāja kvalifikācija

Ar studiju plānu var iepazīties pie programmas direktora vai sic

2. pielikums

APSTIPRINĀTS Senāta sēdē

2011. g. 07. jūnijā

protokols Nr.73

PROFESIONĀLĀS STUDIJU PROGRAMMAS KULTŪRAS VADĪBA

STUDIJU PLĀNS nepilna laika studijām

Tiek piešķirts bakalaura profesionālais grāds kultūras uzņēmējdarbībā un kultūras iestādes vadītāja kvalifikācija

Ar studiju plānu var iepazīties pie programmas direktora vai sic

24


STUDENTU APTAUJAS ANKETA

3.pielikums

_______________

GRUPA

Ar piedāvātās anketas starpniecību Ekonomikas un kultūras augstskolas administrācija

vēlas noskaidrot Tavu viedokli. Aptaujā iegūtie dati tiks izmantoti studiju procesa un EKA

struktūrvienību darba kvalitātes pilnveidošanai.

1. Vai Tevi apmierina EKA nodarbību laiki un nodarbību plānojums? /apvelc ar apli/

� apmierina

� daļēji apmierina

� neapmierina

� ___________________________________________________________________(priekšlikumi)

2. Vai Tevi apmierina EKA materiāli tehniskā bāze (telpu remonts, datorklašu aprīkojums utt.)?

/apvelc ar apli/

� apmierina

� daļēji apmierina

� neapmierina

� ___________________________________________________________________(priekšlikumi)

3. Vai Tevi apmierina bibliotēkā pieejamais literatūras klāsts? /apvelc ar apli/

� apmierina

� daļēji apmierina

� neapmierina

� ___________________________________________________________________(priekšlikumi)

4. Kā Tu vērtē savas nodaļas lietvedes darbu? /apvelc ar apli/

� augstu

� vidēji

� zemu

� ___________________________________________________________________(priekšlikumi)

5. Vai Tu saņem pietiekami daudz informācijas par aktualitātēm EKA? /apvelc ar apli/

� jā

� nē (lūdzu, komentē !)

� ________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________

_____________________________________________________(kāda informācija nav pietiekama ?)

25


6. Vai Tevi apmierina EKA mājas lapa? /apvelc ar apli/

� jā

� nē (lūdzu, komentē !)

� ________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________

____________________________________________________(ieteikumi mājas lapas uzlabošanai)

7. Vai Tu esi apmierināts ar EKA Studentu pašpārvaldes darbību ? /apvelc ar apli/

� jā, tās darbība ir aktīva, vajadzīga un lietderīga

� daļēji, tās darbība ir jāuzlabo

� personīgi nejūtu tās darbību

� ________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________

_______________________________________________________(ieteikumi Studentu pašpārvaldei)

8. Kas ir noteicošais faktors, kādēļ Tu studē EKA ?

_____________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________

9. Kas Tevi apmierina, studējot EKA ?

_____________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________

10. Kas būtu jāuzlabo EKA studiju procesā ?

_____________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________________

Pateicamies par atsaucību!

26


Studiju programma “KULTŪRAS VADĪBA”

Aptaujas periods: 2010. gada rudens semestris.

Aptaujā piedalījās: xxx (47%) studenti

4. pielikums

27


Studiju programma “KULTŪRAS VADĪBA”

Aptaujas periods: 2011. gada pavasara semestris.

Aptaujā piedalījās: xxx (31%) studenti

5. pielikums

33


EKA ABSOLVENTU APTAUJAS ANKETA

6.pielikums

Ir pagājis neilgs laiks pēc noslēguma pārbaudījumiem. EKA administrācija būtu pateicīga, ja Jūs

izteiktu savu viedokli par studiju laikā iegūtajām zināšanām, par prakšu lietderību un citiem jautājumiem,

kas saistīti ar kvalifikācijas iegūšanu. Šis viedoklis varētu palīdzēt darbā ar nākamajiem studentiem.

Atbildiet, lūdzu, uz tālāk dotajiem jautājumiem.

1. Kas bija galvenais izvēloties studijas Ekonomikas un kultūras augstskolā? /apvelciet ar apli

svarīgākos 3-4 iemeslus/

� studiju ilgums

� studiju laiks

� studiju maksa

� piedāvātā studiju programma

augstskolas prestižs

� izglītības kvalitāte

� prasības darba vietā pēc diploma

� vēlme studēt

augstskolas atrašanās vieta

� reklāma

Citi iemesli: /uzskaitīt/______________________________________________________________________________

2. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu kopumā (t.sk. pasniegšanas līmeni)?

/apvelciet ar apli/

� teicami

� labi

� apmierinoši

� neapmierinoši

3. Kā Jūs vērtējat iegūto zināšanu kvalitāti? /apvelciet ar apli/

� teicama

� laba

� apmierinoša

� neapmierinoša

4. Vai Jūs vēlētos turpināt studijas EKA maģistra studiju programmā?

________________________________________________________________________

5. Kādu zināšanu Jums trūkst?

____________________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________________

6. Kā iegūtā izglītība ietekmējusi Jūsu profesionālo izaugsmi?

____________________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________________

7. Kas studiju procesā bija pozitīvs un kas negatīvs?

____________________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________________

8. Priekšlikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanā:

____________________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________________

Paldies par atbildēm!

40


2010. gada rudens semestris

Aptaujā piedalījās: xx absolventi (100%)

Studiju programma „KULTŪRAS VADĪBA”

7.pielikums

41


2011. gada pavasara semestris

Aptaujā piedalījās: xx absolvents (100%)

Studiju programma „KULTŪRAS VADĪBA”

8.pielikums

46


9.pielikums

Studiju programmas „Kultūras vadība” docētāju saraksts, kuriem augstskola bija pamata

darba vieta

Ar docētāju sarakstu var iepzīties pie programmas direktora vai sic

10.pielikums

Studiju programmas „Kultūras vadība” docētāju saraksts, kuriem augstskola nebija pamata

darba vieta

Ar docētāju sarakstu var iepzīties pie programmas direktora vai sic

Studējošo skaits studiju programmā „Kultūras vadība

Ar datiem par studējošo skaitu var iepazīties pie programmas direktora vai sic

11.pielikums

12.pielikums

Akadēmiskā personāla sastāvs (dati par EKA ievēlēto personālu uz atskaites gada 29. 06.2010.)

Amats, grāds 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

Profesori 1

Asociētie profesori 1 7 4

Docenti 6 15 16 21 5

Lektori: 3 13 13 13 1

t.sk. ar doktora grādu

Asistenti

ar maģistra grādu 3 13 13 13 1

citi*

t.sk. ar doktora grādu

ar maģistra grādu

citi*

Akadēmiskais personāls

KOPĀ

Viesprofesori

9 28 30 41 11

*Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

13. pielikums

Studiju programmas „Kultūras vadība” pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori,

viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri)

Amats 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

Viesdocenti 1 2 1 1

Vieslektori: 9 24 24 31 12

51


t.sk. ar doktora grādu 2 1

Piesaistītie mācībspeki

KOPĀ

ar maģistra grādu 4 23 23 30 13

citi* 1

10 26 25 31 13

*Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

14. pielikums

Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņas statistika

Skaits pa akadēmiskajiem gadiem

Valsts 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

ak.g. ak.g. ak.g. ak.g. ak.g.

No Latvijas uz Čehija 1

Mācībspēku apmaiņa

- 1

ārvalsti

(mācībspēku

mobilitāte)

1 (personāla

mobilitāte)

Lietuva 2 2

2

5

5

(mācībspēku (mācībspēku (mācībspēku (mācībspēku

mobilitāte) mobilitāte) mobilitāte) mobilitāte)

1 (personāla 2 (personāla 1 (personāla 1 (personāla

mobilitāte) mobilitāte) mobilitāte) mobilitāte)

Itālija - 1 (personāla

2 (personāla

mobilitāte)

mobilitāte)

Polija 1 (personāla 1 (personāla 2 (personāla

mobilitāte) mobilitāte) mobilitāte)

Anglija 1 (personāla

mobilitāte)

Nīderlande 1 (personāla

mobilitāte)

Turcija 1

(mācībspēku

mobilitāte)

Ungārija 1 (personāla

mobilitāte)

No ārvalsts uz Anglija 1

1

Latviju

(mācībspēku (mācībspēku

mobilitāte) mobilitāte)

Lietuva 1

1

(mācībspēku

(mācībspēku

mobilitāte)

mobilitāte)

2 (personāla

mobilitāte)

Nīderlande 1 (personāla 1 (personāla

mobilitāte) mobilitāte)

Baltkrievija 2 (personāla

mobilitāte)

Spānija 1 (personāla

mobilitāte)

Polija 5

(mācībspēku

mobilitāte)

52


No Latvijas uz

ārvalsti

No ārvalsts uz

Latviju

Turcija 2

(mācībspēku

mobilitāte)

Studējošo apmaiņa

Itālija 1 2 4 7 1

Lietuva 2 4 2 4 3

Polija 2 6 6

Spānija 3 3 8

Nīderlande 3

Polija 2

Spānija 6 4

Itālija 2

Turcija 3

53

More magazines by this user
Similar magazines