Olivzars Nr. 1
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
“Viņš ir mūsu grēku<br />
izpircējs,<br />
ne tikai mūsu vien, bet<br />
visas<br />
pasaules grēku.”<br />
1.Jņ.2:2<br />
Es ļoti labi zinu, kāda iemesla dēļ man tik uzticīgi<br />
jāmudina jūs mācīties skaidri un pareizi atzīt Kristu.<br />
Jo Kristus nav tāds vīrs, kas prasa kaut ko no tā, kas<br />
pieder mums vai ko mēs spējam paveikt; Viņš ir mūsu<br />
samierinātājs, grēku izpircējs, kas Dieva priekšā<br />
izpērk visas pasaules grēkus. Tādēļ, ja esi grēcinieks,<br />
kādi mēs visi patiesībā esam, tad nekādā ziņā<br />
neiedomājies Kristu kā soģi, kas sēž uz varavīksnes, jo<br />
citādi tev būs jāizbīstas un jākrīt izmisumā. Raugies uz<br />
Viņu ar pareizu skatienu: redzi un atzīsti Kristu kā<br />
Dieva un Jaunavas Marija Dēlu. Būdams šāda<br />
Persona, Viņš nevienu nebiedē un nemoka; Kristus<br />
nenicina nabaga grēcinieku un neprasa norēķinu par<br />
mūsu dzīvi, ko esam pavadījuši, darīdami ļaunu.<br />
Kristus ir Cilvēks, kas atņēmis visas pasaules grēku,<br />
pats savā miesā to sitis krustā un izdeldējis.<br />
Mārtiņš Luters /1483 – 1546/<br />
“Kungs, es Tev pateicos par Tavu<br />
mīlestību, kas ir veltīta grēciniekam, arī<br />
man. Dod, ka es to nekad neaizmirstu un<br />
apzinos, kam piederu.”<br />
Māc. Edgars Ķiploks /1907-1999/
Uzruna<br />
„Mums tādēļ jābūt īpaši vērīgiem pret dzirdēto, lai kāda<br />
straume mūs neaiznestu sānis. Pat ja caur eņģeļiem<br />
runātais vārds ir droši piepildījies un katrs pārkāpums vai<br />
nepaklausība ir saņēmusi taisnīgu atmaksu, kā gan mēs<br />
no tās izbēgsim, ja būsim nevērīgi pret tik lielu<br />
pestīšanu? To sludināja mūsu Kungs, un tie, kas to<br />
dzirdējuši, pie mums to ir apstiprinājuši, un Dievs to ir<br />
apliecinājis ar zīmēm, brīnumiem un dažādiem spēkiem<br />
un izdalot Svētā Gara dāvanas pēc savas gribas.”<br />
/Ebr 2:1-4/<br />
Agrā bērnībā vecāki ar bērnu ir pacietīgi, daudzreiz<br />
atgādinot, lai radinātu mazuli dzīvei, kurā būs jāiet<br />
sagatavotam. Skolas gados tiekam mācīti vērībai, lai no<br />
skolotāja priekšā sacītais atrastu vietu mūsu apziņā. Taču<br />
skolā laika nepietiek tik daudzkārtējai atgādināšanai, jo<br />
augam, un ar katru jaunu skolas gadu apgūstamais krājas<br />
milzīgā kopumā, ko beigās pat grūti aptvert. Bet, kad<br />
cilvēks pieaudzis, viņa uzmanība var kļūt mazāk droša. Tas<br />
tādēļ, ka nu mūs nodarbina daudzums ikdienas rūpju. Tad<br />
nu top redzams tas, cik pacietīgi un sapratīgi bijuši vecāki<br />
mūsu pirmajos dzīves gadiņos, cik apzinīgi bijuši mūsu<br />
skolotāji, steidzot atprasīt mācīto, un, cik sagatavoti esam,<br />
lai tad, kad lēmumi pieņemami patstāvīgi, mēs<br />
netenterētu pa dzīvi, no viena grāvja, uz otru.<br />
Vēstule Ebrejiem runā uz pieaugušajiem. Runā uz tiem,<br />
kas Dieva pasludinājumu dzirdējuši, kam tas atgādināts,<br />
kas savu dzīvi saistījuši ar Svēto Vārdu. Vieni dzīvo Vārdu<br />
uzklausījuši, tad kristīti uz šo Vārdu. Citi, kristīti, Vārdu<br />
uzklausa un savu uzticēšanos Tam apliecina, atkal jaunā<br />
uzklausīšanā, ticībā pieaugot ik dienas. Tomēr,<br />
atgādinājums ir ticīga cilvēka ikdienas sastapšanās ar jau<br />
dzirdēto Vārdu. Tādēļ Dievs iepriekš noteicis Bausli par<br />
Svētās dienas ievērošanu un Dieva Vārda godināšanu. Tas<br />
ir „caur eņģeļiem dotais”, kas piepildījies nes atmaksu par<br />
pārkāpumu. Ja piepildījies tas, tad mums tiek atgādināts,<br />
ka arī Pestīšanas Vārds, kurš Dieva izsacīts vēlāk, caur<br />
Kristu, arī piepildīsies. Tas pirmais nes „taisnīgu atmaksu”,<br />
kamēr otrais – Dieva Žēlastību pārkāpējam. Tad nu paliek<br />
mūsu izvēle, vai jautājumu plūdumam, ko grēcīgais cilvēks<br />
tik naski lieto, lai dzirdēto Vārdu apšaubītu, samērotu ar<br />
saviem, grēcinieka priekšstatiem, vēl ļaujam turpināties?<br />
Vai, neskatoties uz mūsu grēcīgajām tieksmēm un<br />
iebildumiem, tomēr ļausim Pestīšanas vēstij iegūt mūs<br />
pašus Dievam, mums pašiem par labu un bezgalīgu prieku<br />
Dieva Valstībā?<br />
Vēstules Ebrejiem autors vēl piebilst par garīgajiem<br />
fenomeniem, kuri cilvēkus tik ļoti piesaista, t.i.,<br />
„zīmes, brīnumi un dažādi spēki”. To visu, ja kādam<br />
ļoti kārojas, nav jāmeklēt ārpus Pestīšanas Vēsts,<br />
ārpus Pestītāja! Viņā tas ir noticis! Ja lasi Evaņģēliju,<br />
nevari to nepamanīt! Tad, kāpēc, Tu, cilvēk, kristītais<br />
uz dižāko - uz Kristus Vārdu, zīmes, brīnumus un<br />
spēkus meklē ārpus Viņa, ārpus Evaņģēlija, vārdos,<br />
kurus Tev pienes pastnieks, neskaitāmos preses<br />
materiālos, kuri runā par, itkā, garīgo? Barojies no<br />
neīsta, īsto esi pametis novārtā? Svētdiena, kas Dieva<br />
iecelta vissvētāko kārtā, Tevi nesaista, vai pat traucē?<br />
Dievkalpojumā, sprediķa laikā, Tu nespēj uzveikt<br />
miegu? Ikdienā Tevi nomoka neizpratne par Dieva<br />
esamību, ja reiz Tavā dzīvē notiek tā, vai šitā? Varbūt<br />
brīnies, ka ticības prieks Tevī sen izplēnējis vēl<br />
neiesācies? Dievs Tavā apziņā piesaka sevi kā soģis,<br />
bez žēlastības? Tagad Tu skraidi no vietas uz vietu,<br />
cerībā dzirdēt ko jaunu? Viss, iepriekš minētais dod<br />
liecību par cilvēka nevērību: nevērība pret Svēto<br />
dienu – nevērība pret Dieva gribu, nevērība pret<br />
Dieva Vārdu, nevērība pret Altāra Sakramentu,<br />
nevērība pret piedošanu, nevērība pret pestīšanu…<br />
Īstā garīgā maize, pieaugušajiem paredzētā, ir kārtīga<br />
rupjmaize, uz nedēļu līdzi dota, kā kādreiz<br />
skolniekam, kuram mājās atgriesties tkai nedēļas<br />
nogalē! Mājās galdā likts svētku ēdiens – Pestīšanas<br />
Vārds un pats Kristus, miesā un asinīs!<br />
Andis Lenšs, mācītājs<br />
2
Mūsu cilvēki<br />
Pašā vasaras spēka laikā, īsi pēc Līgo,<br />
28. jūnijā mūsu draudzes skanīgajam vīram<br />
Amandim Podiņam - 80!<br />
Domāju, ka neesmu viens savā priekā, draudzes<br />
dievkalpojumā dzirdot stipru, noturīgu vīra balsi. Ne jau<br />
tāpēc, ka sievu balsis būtu mazāk skanīgas, vai mazāk<br />
vajadzīgas. Laikmets ir veicis savas niķīgās korekcijas<br />
dievkalpošanā, vienmēr liekot manīt, ka vīru draudzē<br />
pietrūkst. Šos laikus gan smaga fiziska darba pārpilnība<br />
nav vairs tik izteikta, kā tas bijis kādreiz. Tomēr, šos divus,<br />
fizisko un garīgo darbu, pēc smaguma pakāpes grūti vērtēt<br />
salīdzinot. Kā viens, tā arī otrs prasa savu spēju un Dieva<br />
dotu talantu. Kā viena, tā arī otra darba augļi ir gaidīti un<br />
gandarījumu sniedzoši. Lai gan... Iespējams, ka šajā<br />
laikmetā tieši garīgais darbs ir Dieva nolikts, lai to veiktu<br />
pirmkārt. Bez Dieva žēlastības nav veiksmes nekādam<br />
darbam. Labi, un, paldies Viņam, ka joprojām neatslābis,<br />
Viņš savējos meklē, atrod, un viņu ticību pārvērš augļos,<br />
kuri priecē un stiprina daudzus!<br />
Ar Jubilāru sarunājam satikties kādā pēcpusdienā.<br />
Daugavpils ķīmiķu galā no baltajiem silikātķieģeļiem celtās<br />
daudzstāvu ēkas izskatās gluži vienādas. Meklējot īsto, ar<br />
savu auto maldos pa šaurām pagalmu brauktuvēm, līdz<br />
pamanu! Tuvojoties vietai, kurā domāju piestāt, mājas<br />
galā, pie ielas, ieraugu Amandi Podiņu, kurš lūkojas no<br />
manis pretējā virzienā. Loģika ir skaidra – ja brauc, tad<br />
brauc pa ielu, kura pieved tieši mājai, un nekāda<br />
maldīšanās pa sētām nav nepieciešama! (Bija man zināt,<br />
ka tas ir tik vienkārši!) Pēc gaišās galvas (arī pārnestā<br />
nozīmē) Amandi pazīt viegli. Bet, tas vēl nav viss, Amandis<br />
nav viens! Viņam blakus bērnišķīgi kustīga stāv ņipra<br />
meitene. Pēc sveicinājuma vārdiem, iepazīstamies:<br />
„Katrīna!”- Amanda un Lilijas Podiņu mazmeita. Meitene<br />
ciemojas pie vecvecākiem ik vasaras, un sagādā ne<br />
mazumu pārsteigumu. Vēlāk, jau Podiņu dzīvoklī,<br />
uzmanība bieži tiek pievērsta Katrīnas izaugsmei,<br />
talantiem, dzīvespriekam un radošumam. Meitene ir<br />
septiņus ar pusi gadus veca, mācās Rīgas Angļu<br />
ģimnāzijas otrajā klasē, Pārdaugavas Mūzikas un<br />
Mākslas skolā, dzied korī, apgūst kokles spēli, zīmē,<br />
izgatavo lelles, patstāvīgi spriež un neskatās<br />
multenes (!), izņemot, „Bitīte Maija” un vēl dažas, jo<br />
nepatīk mūsdienu multenēs redzamie „viepļi”... To<br />
visu apkopojis savā apziņā, kādā brīdī skaļi secinu:<br />
„Īsta savu vecvecāku mazmeita!” Attiecībās ar<br />
vectēvu Katrīna lieliski noturas uz izzināšanas un<br />
jaunatklājumu takas. Lilija pastāsta, kā reiz, pirms<br />
pāris gadiem, Katrīna ar vectēvu žurnālā pētījuši<br />
zvaigžņotās debess foto, kurā bijis skatāms Krabja<br />
Miglājs. Vēlāk, katram ienācējam mājās bijis<br />
jānoklausās Katrīnas zināšanā un pārdomās par<br />
Krabja Miglāju. Man, dažbrīd, nav viegli saprast, kurš<br />
no abiem, vectēvs vai mazmeita, ir galvenais izziņas<br />
procesa virzītājs? Tas, ka viņi viens otru veiksmīgi<br />
papildina, ir nenoliedzams fakts!<br />
Podiņi dzīvo vienkārši, gaišas, lēnīgas inteliģences un<br />
bagātas dzīves pieredzes gaisotnē. Labvēlība un<br />
uzticēšanās. Jautāts par to, ko nozīmē, nodzīvot līdz<br />
astoņdesmit, Amandis neslēpj, ka novērtē lielo Dieva<br />
dāvanu. Ne katram tas dots! Viņš savā mūžā saskaita<br />
sešus „laikmetus”, sākot ar Ulmaņa laikiem un,<br />
noslēdzot, ar Latvijas laiku Eiropas Savienībā.<br />
Skaistākā, protams, ir bērnība, bet visgrūtākais bijis<br />
pēckara skolas gadu laiks no 1949. līdz 1954. gadam.<br />
Kad nomira „tētiņš” (Staļins), sākās drusku labāka<br />
dzīve, bet līdz tam... Vecāku mājās bagāti neesot<br />
dzīvojuši. Amandis bilst, ka māja bijusi ar „vienu<br />
skursteni”, ne kā kaimiņiem, ar diviem, kur viens<br />
mājas gals ir kalpu gals, bet otru apdzīvo saimnieki.<br />
Bērnība pagājusi Rēzeknes apkaimes Dricānu<br />
Lejasgala Ozoliņu mājās. Blakus kaimiņi bija Riņķīši,<br />
Bērziņi, Zariņi, kas bijuši iebraucēji, laikam, no<br />
Vidzemes. Pamatiedzīvotāji tajā apkārtnē, pārsvarā,<br />
bija latgalieši un igauņi, kas visi šobrīd izklīduši pa<br />
Latviju un pasauli. Laikā, kad veidojās kolhozi,<br />
daudzus pārcēla uz kolhozu centriem, bet Podiņus<br />
tas neskāra. Vēl, pavisam nesen, atjaunotās Latvijas<br />
laikos, māja bijusi vietā, bet kūlas ugunsgrēkā tā<br />
nodedzināta. Tagad atlikuši vairs tikai daži bišu<br />
stropi, no kuriem iegūtais medus ir galdā arī mūsu<br />
tikšanās reizē. Cienastam galdā likti arī Lilijas un<br />
Katrīnas kopdarbā tapušie speķa pīrāgi. Izcili!<br />
Amandis saka: „Manas rokas tur nav! Kamēr tie tapa,<br />
3
es tikai ostīju gaisu!” To nemūžam nesapratīšu, kā tas<br />
notiek, ka katrai saimniecei pīrāgi padodas īpaši, kā man<br />
šķiet, bet, ar garšu un kvalitāti tie raksturo pašu cepēju.<br />
Vēlreiz saku: „Lieliski!” Visur Dievs stāvējis klāt, ka nekas<br />
slikts nav noticis, ne ar Amandi pašu, ne ar viņa ģimeni, ja<br />
neskaita dēla nāvi. Bet, par to sīkāk nepārspriežam. Krusts<br />
ir krusts, viegls vai smags. Dievs zina visu, un Viņam ir vara<br />
pār visu, arī pār nāvi! Turpretī, pasaule nepasargās<br />
nevienu. Visgrūtāk mēdz klāties tieši darbīgajiem, kuru<br />
spēki un mērķtiecība koncentrēti uz darba rezultātu, kas<br />
ne vienmēr ir cerētais. Amanda mazdēls Arvis studē<br />
loģistiku Latvija Universitātes II kursā un dzīvo Kaltenē, pie<br />
jūras. Otram mazdēlam, Mārim, ir ap trīsdesmit, un viņš<br />
zvejo gliemežus Menas salā. Vedekla ļoti laba, kārtīga.<br />
Kaltenes māju nosaukums ir „Lilijas.” Ja kādu no Podiņu<br />
dzimtas meklēt, tad arī Kurzemes piekrastes Kaltenē.<br />
Kopīgas ģimenes bildes gan nav. Cerība, ka šogad izdosies<br />
Amanda vecāki –<br />
Vilma un<br />
Voldemārs Podiņi<br />
sanākt visiem.<br />
Savus vecākus, Voldemāru Albertu un Vilmu Podiņus,<br />
Amandis atceras kā ļoti dievbijīgus ļaudis. Divi puikas,<br />
Amandis kā jaunākais, un vecākais brālis Dainis, kurš jau<br />
ilgus gadus ir arī Bornes draudzes vecākais. Vecāki bija<br />
diezgan izglītoti. Tēvs bija beidzis Daugavpils Dzelzceļnieku<br />
tehnikumu. Mammai arī bija astoņas klases, kas nozīmēja,<br />
ka par dēliem viņi spēja rūpēties, kā saka Amandis,<br />
progresīvi. Amandis skolu iesācis ar otro klasi. Skolas ēka<br />
atradusies ļoti tuvu, kādus simts metrus no mājām.<br />
Skola bija ierīkota mājā, kuras saimnieki bija izvesti<br />
uz Sibīriju. Skolas tuvumam bijusi liela nozīme, jo<br />
vienmēr bijusi iespēja aizskriet līdz mājām, lai<br />
remdētu izsalkumu. Ar apģērbu gan bijis pašvakāk –<br />
ielāps uz ielāpa. Pēc pirmajiem četriem skolas<br />
gadiem sekoja pārmaiņas. Mācības bija jāturpina<br />
Gaigalavas septiņgadīgajā skolā. Tie bija grūti gadi.<br />
Sevišķi ar iztiku. Maizīte skolas nedēļai tika dota līdzi,<br />
bet dažās dienās sakaltusi. Labi, ka dažreiz varēja tikt<br />
pie uzvārīta ūdens, sakaltušās maizes mērcēšanai.<br />
Kamēr skolā bijuši kopā ar brāli, bijis vieglāk, bet,<br />
vēlāk vajadzējis par sevi pastāvēt vienam.<br />
Pēc Gaigalavas skolas, ņemot vērā to, ka materiālie<br />
apstākļi nebijuši „pārāk spīdoši”, Amandis iestājies<br />
Rēzeknes Pedagoģiskajā skolā, jo tur maksāta<br />
stipendija. Tajās telpās tagad Rēzeknes augstskola.<br />
Tur mācījies četrus gadus. Komisija atzinusi, ka<br />
Amandis darbam skolā vēl bijis par jaunu.<br />
Matemātikā bijušas labas sekmes, kādēļ saņēmis<br />
nosūtījumu uz Daugavpils Pedagoģisko institūtu.<br />
Kopš tā laika Amandis ir Daugavpilietis. Studiju laiks<br />
bijis patīkams, ar grūtākiem un vieglākiem mācību<br />
priekšmetiem. Astronomija Amandim neesot visai<br />
labi veikusies. Bijis grūti atcerēties planētu<br />
nosaukumus. Tas manī rada jautājumu par iepriekš<br />
minēto. Abi ar mazmeitu, taču, bija pētījuši zvaigžņu<br />
karti? Iespējams, ka tā ir viena no izzinātāja<br />
vērtīgākajām īpašībām, - neatstāties no tā, kas<br />
nepadodas viegli. Studiju laikā nodibinājies koris,<br />
Staņislava Broka vadībā. Ar kori bijuši Maskavā, VII<br />
Vispasaules koru festivālā, kur dzīvojuši, dziedājuši<br />
un atpūtušies veselu mēnesi. Institūtu pabeidzis<br />
1959. gadā. Tā paša gada rudenī, nepaspējis lāga<br />
pastrādāt, tika paņemts dienestā, Kaļiņingradā,<br />
tankistu daļā. Bijis tanka komandieris, pieminot:<br />
„Protu vadīt arī tanku!” 1962. gadā apprecējis savu<br />
Liliju un iestājies aspirantūrā. Tajā pašā, 1962. gadā<br />
piedzima Valdis un Lolita, Podiņu dvīņi. Aspirantūras<br />
laikā trīs gadus pavadījis Salaspilī. Profesora Švarca<br />
vadībā pētījis radiācijas defektus litija fluorīda<br />
kristālos. Radiācijas iespaidā vērojamas materiāla<br />
īpašību izmaiņas, līdz pat nokrāsas maiņai. Atkal<br />
atlaidinot, litijs iegūst iepriekšējo izskatu. Bijis<br />
interesants darbs! Litijs ir ļoti „caurlaidīgs” materiāls,<br />
kurš neaiztur pat to starojumu, ko absorbē gaiss,<br />
piem., ultra violeto. Ultra violetais starojums no<br />
Saules līdz zemei nenonāk atmosfēras dēļ. Tas mums<br />
arī nav vajadzīgs, jo ir spēcīgāks par organismiem.<br />
Taču, lai pētītu starojumu šeit, uz Zemes,<br />
4
nepieciešams sagatavoties, kas ir tehnoloģiski sarežģīti.<br />
Pēc Salaspils atkal Daugavpils un Zinātņu Kandidāta<br />
disertācijas aizstāvēšana 1970. gadā. Disertācijas<br />
virsrakstā bija „Radiācijas defekti litija fluorīda kristālos<br />
rentgenstaru, gamma staru un neitronu iedarbībā.”<br />
Rektors Gulbis izveidoja Zinātņu prorektora štata vietu,<br />
kurā Amandis Podiņš strādājis līdz pat 1997. gadam. Pa šo<br />
laiku mācību iestāde vairākkārt mainījusi nosaukumu:<br />
Daugavpils Pedagoģijas Institūts, Daugavpils Pedagoģijas<br />
Universitāte, Daugavpils Universitāte. Prorektors,<br />
Katedras vadītājs, docents... Starp citu, arī Amanda<br />
draudzes locekļa kartiņā ir ieraksts: docents. Bijis arī viens<br />
gads Amerikā, programmas „Irex” ietvaros, kad strādāts<br />
zinātniskais darbs kā apmaiņas studentam, Oklahomas<br />
Štata Universitātē, prof. Bila Sibleja vadībā. Tika strādāts<br />
pie jonu kristāliem, - rubīdijs, magnēzijs, fluors III...<br />
Profesors teorētiski, bet Amandis praktiski, kā rezultātā<br />
tapusi publikācija amerikāņu fizikas žurnālā „Physical<br />
Rewiew”. Tādēļ žurnālā minēts arī Daugavpils vārds!<br />
Vadītājs bija paredzējis divas absorbcijas joslas, bet<br />
Amandis ir pirmais, kuram tās izdevies ieraudzīt.<br />
Daugavpilī ar radiāciju zinātniski sākusi strādāt Ella<br />
Ernestsone Freimene. Viņa pētīja materiālu blīvuma<br />
izmaiņas radiācijas iespaidā. Tolaik Amerikā bija daudz<br />
labāka aparatūra pētniecībai, bet šodien, Daugavpils<br />
iespējas atbilst pasaules līmenim. Siblejs bijis baptists, ļoti<br />
ticīgs cilvēks, kurs ievērojis Dieva baušļus, nav dzēris pat<br />
alu, kādēļ daži par viņu zobojušies. Allaž, pusdienu lūgšanā<br />
pie profesora mājās, viņš pateicies Dievam, ka sūtījis pie<br />
viņa Amandi Podiņu. Amerikā pabūts vēlreiz, 1992. gadā,<br />
Baltijas Institūta programmā, kopā ar Andri Broku, kurš<br />
strādā Latvijas Universitātē. Toreiz redzētas daudzas<br />
augstskolās Amerikā, lielas un mazākas. Starp tām bijusi<br />
arī kāda garīgas ievirzes augstskola, kuras mācību plānu<br />
Amandis saglabājis. Toreiz par šo skolu sacīts, ka, lai gan<br />
tā neizsniedz kādu vērā ņemamu skolas beigšanas<br />
dokumentu, tomēr tās absolventi ir prezidenti un citi<br />
augsta ranga darbinieki.<br />
Tā nu tas ir, ka krietna sarunas daļa skar Amanda mūža<br />
veikumu zinātnē. Gods Dievam!<br />
Astotajā psalmā izskan jautājums: „... kas ir cilvēks, ka Tu<br />
(Dievs) atceries to, un cilvēkbērns, ka Tu to glabā?” Un,<br />
tūlīt, skan atbilde: „Tu to noliec tik drusku zem dieviem, ar<br />
godu un slavu Tu to kronē, liec tam valdīt pār Tavu radību,<br />
visu Tu noliec tam zem kājām...” Ar apbrīnu un pateicību<br />
jāraugās uz cilvēkiem, kuru dzīves piepildītas ar izciliem<br />
darbiem. Tomēr Dievu tie turējuši godā pāri visam. Tik<br />
liels ir mans pārsteigums, ka pat nezinu, ko bilst, kad<br />
Amandis pavēstī: „No darba kolēģiem jau esmu<br />
Amanda vecvecāki – Indriķis un Lote Līcīši<br />
atsveicinājies. Tāda kā atvadu ballīte Universitātei jau<br />
notikusi. Pašreiz vēl esmu atvaļinājumā, bet<br />
septembrī darbā neatgriezīšos!” Tāda ir grēcinieka<br />
daba, ka, kolīdz tas sajūt savu spēju un talantu, tam<br />
gribas to tērēt paša godam. Patiesi liels ir cilvēks un<br />
viņa darbi, ja tie Dievu pagodina it visā!<br />
Daugavpils M. Lutera draudze vēl savam draudzes<br />
brālim, Amandim, gaišu, pateicības pilnu izturību<br />
mūža dienas ar Dievu kopā skaitot!<br />
P.s. Kuram gan labāk zināms, cik daudz izturams un<br />
līdzi nesams tik lielam vīram kā Amandim Podiņam,<br />
ja ne Lilijai! Paldies!<br />
Andis Lenšs<br />
Andia Lenša un Podiņu personiskā arhīva foto.<br />
“Kungs Jēzu, nāc Tu pie manis, un lai<br />
Tev pieder viss, kas man ir –<br />
mana maize, mans sudrabs un zelts.<br />
Jo cik labi viss tomēr šķiras un veicas,<br />
ja sirds ir sieta pie Tevis.”<br />
Mārtiņš Luters /1483 – 1546/<br />
5
Dieva darbs<br />
Mārtiņš Kārtiņš (dzimis 29.04.1866. Seces<br />
pagastā, miris 10.07.1968. Jaunjelgavā) garīgo<br />
kalpošanu sācis Jēkabpilī un Krustpilī. Vēlāk devies uz<br />
Kurzemi. Dieva vārdus nesot Sakā, Engurē, Mērsragā,<br />
Zlēkās. Pēdējos 20 mūža gadus darbojies dzimtajā pusē,<br />
kalpojot Jaunjelgavā un Secē. Jaunjelgavā 1957.gadā,<br />
padomju represiju pret baznīcu laikā, uzcēlis jaunu<br />
dievnamu, kas nes cēlāja vārdu – Mārtiņa Baltā baznīca.<br />
Šeit viņš svinējis arī savu simtgadi, iegūdams Goda<br />
prāvesta titulu. Pēc diviem gadiem, 102 gadu vecumā<br />
devies Mūžībā uz Tēva mājām.<br />
“2016. gada 29. aprīlī apritēja 150 gadi kopš Goda<br />
prāvesta Mārtiņa Kārtiņa dzimšanas. Šajā sakarā biedrība<br />
“Jēkabpils mantojums” sagatavoja izstādi "Un līdz pašam<br />
vecumam Es būšu tas pats..."<br />
Mārtiņu Kārtiņu droši varam saukt par vienu no Latvijas<br />
izcilībām, par ko liecina viņa aktīvā garīgā un sabiedriskā<br />
darbība Latvijā un Krievijā. Jēkabpilī un Krustpilī Kārtiņa<br />
kungs darbojies no 1893. līdz 1915. gadam, nodibinādams<br />
privāto skolu Krustpilī, vēlāk Svētdienas skolu Krustpils<br />
luterāņu draudzē, būdams pērminderis Jēkabpils luterāņu<br />
draudzē, taču nozīmīgākais viņa devums šajā laika posmā<br />
bija "Zilā Krusta" biedrības nodibināšana un vadīšana, kas<br />
nodarbojās ne tikai ar garīgās dzīves attīstīšanu abās<br />
pilsētās, bet arī ar daudzu sociālo funkciju nodrošināšanu<br />
sabiedriskā kārtā, ko mūsdienās veic pašvaldības. Viņš,<br />
sākoties I Pasaules karam, kļūst par Jēkabpils dievnama<br />
pārzini, jo mācītājs Krīns devies bēgļu gaitās. Atgriežoties<br />
pēc kara atpakaļ Jēkabpilī 1919. gadā, pilsētu atrod<br />
drupās...taču ir uzņēmības pilns un atjauno Jēkabpils<br />
baznīcu, atsāk dievkalpojumus, lai arī kalpošanas lauks ir<br />
ļoti plašs, Jēkabpilī ir vienīgais garīdznieks, kas sniedz<br />
kalpojumu dažādam konfesijām, dodas arī plašajā<br />
apkārtnē, atjaunodams draudzes un vadīdams<br />
dievkalpojumus. Mārtiņš Kārtiņš ir vienīgais garīdznieks<br />
mūsu valstī, kuram izdevies uzcelt baznīcu skarbajos 20.<br />
gadsimta 50. gados - 1957. gadā tiek iesvētīta<br />
Jaunjelgavas Mārtiņa Baltā baznīca, iemūžinot garīdznieka<br />
vārdu nākamajām paaudzēm.<br />
24. jūlijā arī mūsu katedrālē varējām noklausīties<br />
aizraujošu stāstījumu par Mārtiņa dzīvi un kalpošanu.<br />
To mums piedāvāja biedrības “Jēkabpils mantojums”<br />
pārstāvji – Renāte Lenša un Jānis Zeps. Veroties<br />
fotogrāfijās un klausoties atmiņu stāstos no paša<br />
Goda prāvesta manuskriptiem, radās nepārprotama<br />
pārliecība par Dieva izredzētību, kā arī Mārtiņa<br />
pilnīgu uzticēšanos Dievam. Lai arī kādām ciešanām<br />
viņš gājis cauri, tomēr nesatricināmi stāvējis savā<br />
Kristīgajā ticībā un turpinājis nest Dieva vārdu<br />
cilvēkiem. Uzzinājām arī to, ka pēckara gados,<br />
mācītāju trūkuma dēļ, Mārtiņš esot piekalpojis<br />
Daugavpilī. Konkrēti gan neesot zināms, kurā baznīcā<br />
tas bijis, taču savu devumu viņš noteikti ir atstājis arī<br />
mums. Izstāde par Mārtiņa Kārtiņa dzīvi un<br />
kalpošanu viņa 150 gadu atcerei, apskatāma mūsu<br />
katedrāles balkonā līdz 19. augustam. Ja ir vēlēšanās<br />
dzirdēt šo stāstījumu, kuru piedāvāja biedrība<br />
“Jēkabpils mantojums”, to var pagūt izdarīt citās<br />
Latvijas pilsētās, kurās šī pati izstāde tiks izstādīta.<br />
Tuvākās izstādes būs Krustpils ev.lut. baznīcā 21.<br />
augustā, septembrī - Jēkabpils Sv. Miķeļa ev.lut.<br />
baznīcā, pēc tam Viesītē. Sīkāka informācija<br />
atrodama biedrības facebook lapā.<br />
Guna Lenša<br />
Mārtiņš Kārtiņš miris 1968. gadā un apbedīts savas<br />
dzimtas kapos Jēkabpils kapsētā. Jāatzīst, ka, mainoties<br />
paaudzēm, viņa vārds jēkabpiliešu atmiņās bija pagaisis,<br />
par ko liecināja aizmirstais un nekoptais kaps, kam līdzīgi<br />
citām līdzīgām kapu vietām, draudēja virsapbedījumu<br />
veikšana. "Biedrības Jēkabpils mantojums" ļaudis veica<br />
dzimtas kapu identifikāciju, kopā ar Jaunjelgavas draudzi<br />
veica tā sakopšanu un labiekārtošanu.”<br />
Biedrība “Jēkabpils mantojums”<br />
6
Notikums<br />
““Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis<br />
un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus...” Jņ.15:16<br />
Tāda bija Meisenes (Vācija) ev.lut. akadēmijā notikušās<br />
Partnerības konferences tēma, uz kuru bija saņemts<br />
ielūgums no Saksijas Federālās zemes Baznīcas no 9.jūnija<br />
līdz 14. Jūnijam. Baznīcas draudzes un organizācijas bija<br />
ielūgušas savus partnerus no Āzijas, Eiropas, Amerikas,<br />
Āfrikas, Kubas un Jaungvinejas.<br />
Mums bija iespēja būt tur kopā ar Zentu un Laimu<br />
Kalvānēm no Daugavpils evaņģēliski luteriskās baznīcas.<br />
Konference notika zem Reformācijas zīmes, par godu<br />
Reformācijas 500. gadadienai 2017.gadā.<br />
Konferences tēmas: “Ko Reformācija ir mainījusi pie<br />
mums?”, “Reformācija un taisnīgums”, “Reformācija un<br />
mūsu atbildība par vienotu pasauli” bija ļoti interesantas.<br />
Par tām runāja referenti no Šveices, Tanzānijas, Amerikas,<br />
Dānijas un Indijas. Bija aizraujoši klausīties uzrunas un<br />
uzzināt viedokļus, ko pauda pārstāvji no dažādām<br />
pasaules malām. Vakarā notika Partnerības draudžu no<br />
dažādām valstīm uzstāšanās, kas mums sniedza plašu<br />
ieskatu mūsu baznīcas draudžu sociālajā darbā. Svētdien<br />
mēs piedalījāmies Domā notikušajā dievkalpojumā, kuru<br />
noturēja dažādu tautību mācītāji un bīskapi. Pēcpusdienā<br />
norisinājās visu dalībnieku tikšanās svētki, uz kuriem tika<br />
ielūgti arī “mājās palikušie”. No Daugavpils kopā bija<br />
ieradušās 5 personas (Zenta, Laima, Laila, Dzintars un<br />
Ludmila Kalvāni). Dzintaru, Ludmilu un Lailu Meisenē<br />
pavadītajās dienās laipni aprūpēja draudzes locekļi, kā arī<br />
Brigite un Mihales Šleinici. Sirsnīgs paldies par to! Man tas<br />
bija īpašs piedzīvojums. Vienreiz izrauties no ikdienas un<br />
nedaudzās dienās piedzīvot tādu vienotību. Mēs<br />
šķīrāmies, kļūdami stiprāki ticībā un, tajā pat laikā,<br />
neaizmirstot par Vienotās pasaules cilvēku bēdām un<br />
rūpēm.”<br />
Andrea Albrehta<br />
no Daugavpils M.Lutera māsu draudzes Lomenē<br />
Laima Kalvāne (no labās) ar saviem svešzemju<br />
draugiem pie Lutera pieminekļa Vitenbergā<br />
7
Komentārs<br />
Cīņa par priesterienēm. Kādēļ liberāļiem nav izredžu?<br />
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinodes lēmums<br />
par sieviešu ordinācijas aizliegumu izraisījis sašutuma vilni<br />
liberāļu aprindās. Kā parasti, par kristietības ceļiem pie<br />
mums visvairāk uztraucas tie, kuri Dievu neatzīst vai arī<br />
mēģina Viņu veidot „pēc sava ģīmja un līdzības”.<br />
Foto no mītiņa “par sieviešu tiesībām”<br />
Vatikānā 2011.gadā<br />
tulk.: Dievs aicina sievietes<br />
būt par priesterienēm.<br />
Jautājums par iespēju iecelt sievietes par draudžu ganiem<br />
nav tikai iekšēja diskusija vienas denominācijas ietvaros.<br />
Plašākā kontekstā uzbrukumus par „neiecietību” un<br />
„seksismu” piedzīvo visi mūsdienu kristietības virzieni,<br />
kuri liberālu reformu vietā izvēlas uzticību Bībelei. Ņemot<br />
vērā, ka sieviešu ordinācija ir reliģisks jautājums,<br />
nevienam nav loģiska pamatojuma diskusijā pielietot<br />
politiskus argumentus. Tādēļ „modernistu” runas par<br />
nepieciešamību nodrošināt dzimumu līdztiesību Baznīcas<br />
hierarhijā varētu vienkārši neņemt vērā. Turklāt paši<br />
liberāļi nepārtraukti skandina, ka Baznīca ir atdalīta no<br />
valsts. Tātad, Baznīcai ir visas tiesības risināt savas iekšējās<br />
lietas nerēķinoties ar politisko modi.<br />
Daudz vairāk sarūgtina pašu kristiešu mēģinājumi viltot<br />
Svēto Rakstu patiesības, safabricējot šķietami bībeliskus<br />
argumentus ordinēšanas lietā. Šī stratēģija pret<br />
tradicionālo kristietību tiek pielietota visā pasaulē, līdzīgā<br />
veidā apgalvojot, ka Dieva Vārds nenosoda<br />
homoseksuālas attiecības, abortus, kopdzīvi ārpus<br />
laulības, u.tml. Lai pārtrauktu debates par nepieciešamību<br />
iekļaut sievietes Baznīcas hierarhijā, pietiktu ar vienu<br />
vienīgu citātu: „Bīskapam jābūt nevainojamam, vienas<br />
sievas vīram.” (1. Tim 3:2) Tomēr šādi sīkumi netraucē<br />
liberālo protestantisma virzienu „bīskapēm” turpināt<br />
apgalvot, ka tieši viņas apdāvinātas ar vienīgo korekto un<br />
pietiekoši mūsdienīgo Bībeles izpratni.<br />
Tomēr „neiecietīgais” apustulis Pāvils brīdina: „Bet, ja arī<br />
mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu<br />
evaņģēliju nekā to, ko esam jums pasludinājuši, lāsts pār<br />
to!” (Gal. 1:8) Pēdējo desmitgažu pieredze daudzos<br />
protestantisma virzienos skaidri liecina, ka mēģinājumi<br />
reformēt doktrīnu un atkāpties no Rakstiem garīgo krīzi<br />
nevis atrisina, bet padziļina.<br />
Liberāli noskaņotie katoļu teologi un garīdznieki ar<br />
pasaulīgo plašsaziņas līdzekļu atbalstu periodiski cenšas<br />
ierosināt diskusijas par „progresa” ieviešanu arī<br />
katolicismā. Tomēr vēl 1994. gadā sv.Jānis Pāvils II skaidri<br />
pasludinājis, ka Baznīcai vienkārši nav pilnvaru atļaut<br />
sieviešu ordināciju. Kā pamatoti atzīst jezuītu priesteris<br />
Dariušs Kovaļčiks (Dariusz Kowalczyk SJ), plašākā<br />
kontekstā sieviešu ordinācija ir ne tik abstrakti<br />
teoloģisks, cik garīgs jautājums par sievietes vietu<br />
Baznīcā. Kreisi orientētie domātāji uzskata, ka to var<br />
atrisināt, pārdalot varu Baznīcas struktūrās, ieviešot<br />
dzimumu kvotas u. tml., tomēr viņi neņem vērā, ka<br />
Dieva Valstība nav no šīs pasaules, un tās veidošanā<br />
nevar balstīties uz modernā liberālisma principiem.<br />
Daudzu gadsimtu garumā nevienam Baznīcā neradās<br />
vēlme ieviest „priesterieņu” institūtu. Piemēram,<br />
Florences un Tridentes koncilos, kuru laikā tika<br />
apcerēti daudzi ar sakramentiem saistītie jautājumi,<br />
nekas netika runāts par sieviešu ordināciju, jo visiem<br />
bija skaidrs, ka sievietēm no Dieva uzticēta cita<br />
misija.<br />
Pirmo reizi vēsturē jautājums par sieviešu ordinēšanu<br />
tika aktualizēts XX gadsimta sākumā atsevišķās<br />
protestantu draudzēs, kas nav brīnums, jo<br />
protestantisma izpratne par priesterisko kalpošanu<br />
būtiski atšķiras no tradicionālās pieejas katoļticībā un<br />
pareizticībā, kur priesterību atzīst par sakramentu.<br />
Tiesa, pēc Otrā Vatikāna koncila arī daži katoļu<br />
teologi uzstājās par radikālām reformām. Šī diskusija,<br />
kā arī anglikāņu lēmums atļaut sieviešu ordināciju,<br />
8
pamudināja Jāni Pāvilu II uzrakstīt apustulisko vēstuli<br />
„Ordinatio sacerdotalis”, kurā skaidri un gaiši norādīts, ka<br />
priesterības sakramenta piešķiršana tikai vīriešiem pieder<br />
pie „nemainīgās un universālās Baznīcas tradīcijas”. Šo<br />
mācību 1995. gadā vēlreiz apstiprināja Ticības Mācības<br />
Kongregācija, norādot, ka „tā balstās Dievā Vārdā un no<br />
pirmsākumiem ievērota Baznīcas tradīcijā.”<br />
Kā norāda pr.Kovalčiks, galvenais arguments pret sieviešu<br />
konsekrāciju par priesteriem ir paša Jēzus Kristus piemērs,<br />
Kurš izvēlējās par apustuļiem tikai vīriešus. „Aicinot tikai<br />
vīriešus, Kristus to darīja pilnīgi brīvā un suverenā veidā.<br />
Viņš to darīja tādā pašā brīvībā, ar ko savā rīcībā<br />
apstiprināja sievietes cieņu un aicinājumu, nepielāgojoties<br />
dominējošām paražām un tradīcijām.” (Jānis Pāvils II,<br />
Mulieris dignitatem, 26). Evaņģēliju tekstos skaidri redzam<br />
to cieņu un mīlestību, ar ko Kristus izturējies pret<br />
sievietēm. Tāpat starp Viņa sekotājiem jau sākotnēji bija<br />
abu dzimumu pārstāvji. Priesteriskā kalpošana, kas<br />
paredzēta tikai vīriešiem, nav un nevar būt sieviešu<br />
diskriminācija, tāpat kā sieviešu mātišķība nediskriminē<br />
vīriešus.<br />
Jāņem vērā tas, ka 2000. gadu laikā Baznīca nav<br />
atbalstījusi sieviešu ordināciju. Lai mainītu šo pieeju<br />
tīri teorētiski būtu nepieciešama īpaša Svētā Gara<br />
zīme, kas nekad nav tikusi saņemta. Daudzu svēto<br />
sieviešu piemērs liecina, ka piederība šim dzimumam<br />
katolicismā netraucē ne dzīvot Dieva žēlastībā, ne arī<br />
ietekmēt to, kas Baznīcā notiek. Tādu svēto kā Avilas<br />
Terēze vai Katrīna no Sjēnas autoritāte un ietekme<br />
Rietumu kristietībā paliek milzīga pat daudzu<br />
gadsimtu garumā.<br />
Šķiet, galvenais „empīriskais” arguments par labu<br />
tam, ka atteikšanās no sieviešu ordinācijas<br />
neapšauba viņu cieņu kristietībā, ir Jēzus Māte, Kura,<br />
kā zināms, nav cīnījusies par „priesterienes” amatu.<br />
„Tas fakts, ka Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva un<br />
Baznīcas Māte, nav saņēmusi apustulisku misiju vai<br />
priestera statusu, skaidri norāda, ka sieviešu<br />
nepielaišana ordinēšanai nenozīmē viņu cieņas<br />
pazemošanu vai diskrimināciju. Runa ir par uzticību<br />
visuma Kunga ieceres gudrībai,” piebilst Jānis Pāvils<br />
II. (Ordinatio sacerdotalis, 3)<br />
Otrdiena, 07 Jūnijs 2016<br />
/Marks Jermaks/ www.civitas.lv<br />
Aicinājums<br />
Ar šo vēlos pāris teikumos informēt par laicīgo lietu<br />
norisi mūsu draudzē. Daru zināmu, kad ar Dievpalīgu un<br />
Jūsu ziedojumiem uz doto brīdi esam veikuši visus<br />
obligātos maksājumus (par elektrību, ūdeni un citus)<br />
Neesam parādnieki! Tas priecē! Vēlreiz liels Jums paldies<br />
par Jūsu ziedojumiem! Esam sagatavojuši tehnisko<br />
atzinumu ēkai Mazā Dārza ielā-3, tas izmaksāja 350 EUR.<br />
Nākošais solis ir projekta izstrāde. Projektētājs jau iesācis<br />
projekta izstrādi.<br />
Aicinu aktīvāk apmeklēt draudzē notiekošos<br />
pasākumus! Bībeles stundas, lūgšanu grupu! Apliecinu<br />
kad tas ir to vērts! Bībeles stundā uzzinām daudz jauna.<br />
Notiek saturīgas diskusijas par dažādām bībeles tēmām.<br />
Aicinu aktīvāk pieteikties dežūrām Dievnamā.<br />
“...tāds ir Dievs, mūsu Dievs, kas mūs vadīs mūžu<br />
mūžos.” /Ps.48:15/<br />
Lai svētība Jūsmājās, un Dievpalīgu ikdienā!<br />
Andrejs Rudāns.<br />
9
Notikumi LELB<br />
6.augustā plkst. 14:00 Rīgas Domā LELB draudžu locekļi un mācītāji tiek aicināti piedalīties<br />
Liepājas bīskapa electus Hansa Martina Jensona KONSEKRĀCIJAS DIEVKALPOJUMĀ!<br />
Kā jau tika ziņots, šī gada 4. Jūnijā, 27. Sinodes laikā tika ievēlēts jauns Liepājas bīskaps.<br />
Pašreizējam Liepājas bīskapam Pāvilam Brūveram dodoties pensijā, par Liepājas bīskapu<br />
tika ievēlēts Madonas iecirkņa prāvests Hanss Martins Jensons. Dzimis un audzis Zviedrijā,<br />
Hanss Jensons uz Latviju pārcēlās 2000.gadā, kad māsu draudzes apmaiņas rezultātā<br />
nonāca Vaiņodē. Kopš ordinācijas LELB 2003.gadā, mācītājs Jensons ir kalpojis mācītāja<br />
amatā vairākās draudzēs, un šobrīd ir Liezēres un Madonas draudžu mācītājs, kā arī<br />
Madonas iecirkņa prāvests. Gadu gaitā viņš ir aktīvi darbojies dažādās LELB<br />
nozarēs un institūcijās – kopš 2015.gada februāra kā LELB Izglītības nozares<br />
vadītājs, kopš 2014.gada decembra kā Lutera Akadēmijas Senāta<br />
priekšsēdētājs, no 2008.-2010.gadam kā Finanšu nozares vadītājs un no<br />
2007.-2008.gadam kā LELB revidents. Jensons ir dalībnieks arī vairākās LELB lēmējinstitūcijās,<br />
komisijās, valdēs un darba grupās. Viņš ir ieguvis teoloģijas maģistra grādu Lundas<br />
Universitātē Zviedrijā, kā arī studējis Zviedrijas baznīcas Pastorālajā institūtā. Jaunā<br />
Liepājas bīskapa pārraudzības apgabals būs Liepājas diecēze, kurā ietilpst seši LELB<br />
prāvestu iecirkņi – Grobiņas, Kandavas, Piltenes, Kuldīgas, Jelgavas un Bauskas. Paredzēts,<br />
ka līdz rudenim Liepājas diecēzi turpinās vadīt šobrīdējais bīskaps Pāvils Brūvers, kurš šajā<br />
amatā kalpo kopš 2007.gadā.<br />
(Informācija no www.lelb.lv)<br />
Draudzes nedēļa:<br />
Sv. Dievkalpojums 10:00<br />
T. Bībeles stunda 18:00<br />
C. Lūgšanu grupa 17:00<br />
Dievkalpojums krievu valodā 18:00<br />
Kontakti:<br />
Jūlijā kristīti<br />
Emīlija Lintare<br />
Tīna Lejniece<br />
Gustavs Drozdovs<br />
Draudzē<br />
Jūlijā salaulāti<br />
Joran Helland &<br />
Anete Mālniece<br />
Draudzes priekšnieks Andrejs Rudāns:<br />
tel.nr. 29492588<br />
e-pasts: arte2@inbox.lv<br />
Daugavpils iecirkņa prāvests,<br />
katedrāles dekāns Andis Lenšs:<br />
Tel.nr. 26315707<br />
e-pasts: andis.lenss@inbox.lv<br />
Daugavpils diecēzes bīskaps +Einārs Alpe<br />
tel.nr. 26572829<br />
e-pasts: einars.alpe@gmail.com<br />
Augusta/Septembra jubilāri*<br />
Irēna Ziediņa 3.08. - 60<br />
Olga Kazigķeite 25.08. – 65<br />
Austra Vanaga 5.09. – 90<br />
Vera Tīrele 17.09. – 45<br />
Aina Averčenko 24.09. - 60<br />
*pēc draudzes locekļu kartotēkas datiem.<br />
Būsim pateicīgi, ja informēsiet mūs par izmaiņām!<br />
Daugavpils M. Lutera katedrāles draudzes izdevums. Adrese: Mazā dārza iela 1-4, Daugavpils, LV-5404, Latvija.<br />
Par izdevumu atbild draudzes mācītājs A. Lenšs (tel.nr. 26315707), maketēja G. Lenša. Izgatavots draudzes kancelejā.
Change language