PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

europarl.europa.eu

PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

LV

iekšPolitikas ģenerāldirektorāts

Politikas dePartaments

strukturālā un kohēzijas Politika B

Zivsaimniecība

PRAKTISKA ROKASGR MATA


Liela daļa papildu informācijas par Eiropas Savienību ir pieejama internetā.

Tai var piekļūt, izmantojot Europa serveri (http://europa.eu).

Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.

Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2009. gads.

ISBN 978-92-823-2665-7

© Eiropas Kopienas, 2009. gads.

Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta.

Printed in Luxembourg

Ie s p I e s t s u z b a l t a, h l o r u n e s a t u r o š a p a p ī r a

Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildes

uz jautājumiem par Eiropas Savienību

Bezmaksas tālruņa numurs (*):

00 800 6 7 8 9 10 11

(*) Daži mobilā tālruņa operatori aizliedz pieeju 00 800 numuriem, vai arī par šo tālruņa numuru izmantošanu ir jāmaksā.


IeKšPOlITIKAS ģeneRĀldIReKTORĀTS

POlITIKAS dePARTAMenTS

STRuKTuRĀlĀ un KOhēzIjAS POlITIKA B

PRAKTISKA ROKASGRĀMATA

Kopējā zivsaimniecības politika


2

AUTORS

Jesús Iborra Martín, B departaments: strukturālā un kohēzijas politika, Eiropas Parlaments

VALODU REDAKCIJAS

Oriģināls: FR.

Tulkojumi: BG CS DA DE EL ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV

FOTOGRĀFIJU AVOTS

Shutterstock, iStockphoto, Eiropas Parlaments

PAR REDAKTORU

Lai sazinātos ar departamentu vai pieteiktos tā ikmēneša informatīvajam izdevumam, lūdzu,

rakstiet: poldep-cohesion@europarl.europa.eu

Manuskripts pabeigts 2009. gada aprīlī.

Brisele, Eiropas Parlaments ©, 2009.

ATRUNA

Tikai autors ir atbildīgs par šajā dokumentā paustajiem uzskatiem, kas var atšķirties no

Eiropas Parlamenta oficiālās nostājas.

Dokumentu atļauts pavairot un tulkot nekomerciāliem nolūkiem, ja tiek norādīta atsauce uz avotu un izdevējam tiek nosūtīts

iepriekšējs paziņojums un izdevuma eksemplārs.


SATuRS

PRIEKŠVĀRDS ....................................................................................................................................... 7

PRIEKŠVĒSTURE .................................................................................................................................. 9

EIROPAS PARLAMENTS UN KZP ................................................................................................21

SEPTĪTĀ SASAUKUMA PRIORITĀTES: KOPĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS

POLITIKAS REFORMA .....................................................................................................................29

B DEPARTAMENTS UN TĀ ATBALSTA NOZĪME PARLAMENTA DARBĀ .................33

JAUNĀKĀS B DIREKTORĀTAA ....................................................................................................35

CITI INFORMĀCIJAS AVOTI ..........................................................................................................39

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS ............................................................................................................47

PIELIKUMS. JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS ĢENERĀLDIREKTORĀTA

ORGANIZĀCIJAS SHĒMA .............................................................................................................49

TERMINOLOĢIJAS PIELIKUMS ...................................................................................................51

KARTOGRĀFISKAIS PIELIKUMS .................................................................................................95

SATuRS

3


„Tikai krīze — reāla vai iedomāta — var izraisīt izmaiņas. Kad tas

notiek, veicamie pasākumi ir atkarīgi no kopumā valdošajiem

uzskatiem. Manuprāt, tieši tas ir mūsu īstais uzdevums: rast

alternatīvus risinājumus pašreizējai politikai un panākt, ka politiski

neiespējamais kļūst par politisko neizbēgamo.”

Milton Friedman, (1982).

„Tiklīdz runa ir par gribu, lēmumiem vai izvēli, zinātne pamet cīņas

lauku.”

Noam Chomsky, (1978).

5


PRIeKšVĀRdS

Cienījamie deputāti!

Vēlos izmantot šo iespēju, lai sveiktu jūs Eiropas Parlamentā un sniegtu informāciju par iespējām

saņemt eksperta padomu. Efektīva parlamentārā darba pamatā ir specializēta, objektīva,

kvalitatīva un aktuāla informācija. Tālab tika izveidotas piecas par pētniecību atbildīgas

nodaļas, ko sauc par „ politikas departamentiem”. To darbība aptver visas Eiropas Parlamenta

kompetences jomas. Minētie departamenti sagatavo kvalitatīvus neatkarīgos pētījumus, ko

veic vai nu paši direktorāti, vai neatkarīgi eksperti.

Strukturālās un kohēzijas politikas departaments (B politikas departaments) pirmām kārtām

atbild par piecām politikas jomām — lauksaimniecība un lauku attīstību, kultūru un izglītību,

zivsaimniecību, reģionālo attīstību un transportu un tūrismu. Tas sniedz ļoti daudzveidīgus

pakalpojumus no sarežģītu likumdošanas jautājumu padziļinātas analīzes līdz īsai pamatinformācijai

un pat darbsemināriem, kuros aicināti uzstāties eksperti. Šo pakalpojumu mērķis

ir atbalstīt parlamentāro struktūrvienību darbu, piemēram, tieši veicinot konkrētas komitejas

likumdošanas darbu vai sniedzot pamatinformāciju deputātu delegācijas vizītēm. Visi Strukturālās

un kohēzijas politikas direktorāta sagatavotie teksti, izņemot dažus konfidenciālus

dokumentus, ir publicēti Parlamenta tīmekļa vietnē, kur tie ir pieejami visiem deputātiem un

plašākai sabiedrībai.

Šajā publikācijā atradīsiet informāciju par būtiskākajiem politiskajiem sasniegumiem lauksaimniecības

un lauku attīstības jomā pēdējā sasaukuma laikā. Mēs esam arī svarīgākos jautājumus,

kas tiks risināti nākamajā sasaukumā. Noslēgumā ir sniegta pamatinformācija par

iespējām, kas jums ir pieejamas, ņemot vērā B politikas departamenta iekšējo un neatkarīgo

ekspertu zināšanas.

Patīkamu lasīšanu!

Ismael Olivares Martinez

Direktors

B direktorāts: strukturālā un kohēzijas politika

Eiropas Savienības Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts

PRIeKšVĀRdS

7


PRIeKšVēSTuRe

zIVSAIMnIeCĪBA eIROPĀ

Par spīti 2002. gadā pieņemtajai vērienīgajai kopējās zivsaimniecības

politikas (KZP) reformai, zivsaimniecības situācija

Kopienā nav uzlabojusies. Zivju krājumi aizvien tiek pārmērīgi

izmantoti. Zvejas flote ir pārāk liela, un peļņas nolūkos tā

cenšas paplašināt zvejošanas robežas, zvejojot tālāk, dziļāk

un mazākas zivis. Ekonomiskās grūtības pastiprina cenu pieaugums,

importa radītais spiediens (60 % no patēriņa) un lielo

izplatītāju varas pieaugums.

Krīzi nozarē ir izraisījis vairāku faktoru apvienojums. Zvejniecība

cieš nozvejas samazināšanas dēļ, kas izriet no sliktās situācijas

zivju resursu jomā un no piekļuves ierobežojumiem

attiecībā uz dažiem no šiem resursiem. Pārmērīga jauda un

vairāku krājumu zemais līmenis kopā izraisa ekonomiskās

situācijas pasliktināšanos nozvejas jomā un daudzu flotu

nespēju gūt peļņu.

Turklāt zivsaimniecības nozares ekonomiskos rādītājus ietekmē

cenu kāpums, kas saistīts ar degvielas cenu pieaugumu

un tirgus attīstību. To pastiprina arī imports no trešām

valstīm, izplatīšanas koncentrācija un patērētāju pirktspējas

mazināšanās. Krīzes attīstības apmērs un ātrums zivsaimniecības

nozarē ir pārsteidzošs. Laika posmā no 2005. līdz

2007. gadam to svaigo produktu cena, uz kuriem attiecas

tirgu kopējā organizācija (TKO), samazinājās par 50 % un

realizētās produkcijas daudzums — par 60 %.

Šķiet, ka pēc ilgstoša pieauguma pasaules nozveja ir sasniegusi

maksimālo robežu, kas ir 145 miljoni tonnu. Deviņdesmito

gadu sākumā Eiropas Savienības nozveja veidoja

7 % no pasaules zivsaimniecības, un tas bija trešais lielākais

ražošanas rādītājs pasaulē pēc Ķīnas un Peru. Laika posmā

no 1992. līdz 2006. gadam tika novērots aizvien lielāks samazinājums

21 % apmērā no ražošanas apjoma Eiropā, pat

ņemot vērā turpmāko paplašināšanos, lai sasniegtu 5,3 miljonus

tonnu. Ražošanas apjoms Kopienā 2005. gadā bija 6 %

no pasaules nozvejas. Nozvejas sadalījums 2006. gadā bija

šāds: 75 % nozvejas Kopienā tika īstenota Atlantijas okeāna

ziemeļaustrumu daļā, 11 % Vidusjūrā un Melnajā jūrā, 8 %

Atlantijas okeāna centrālajā austrumu daļā un 3 % Indijas

okeāna rietumu daļā.

Desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā palielināja

Eiropas Savienības nozveju par 9 %, taču 97 % šīs nozvejas

veidoja Baltijas jūras piekrastes četras valstis. No tām tikai Lietuva

ir saglabājusi stabilu nozveju pēdējo desmit gadu laikā,

savukārt Polijas nozveja ir mazinājusies par 54 %, Igaunijas —

par 34 % un Latvijas — par 21 %.

Piecas dalībvalstis (Dānija, Spānija, Francija, Apvienotā Karaliste

un Nīderlande) 2006. gadā pārstāvēja 60 % no ražošanas

apjoma Kopienā. Starp šīm piecām valstīm pastāv ievērojamas

strukturālas atšķirības. No Dānijas ražojumiem 69 % un

6 % no Apvienotās Karalistes ražojumiem tiek izmantoti rūpnieciski

— galvenokārt zivju miltu ražošanai. Spānijā, Francijā

un Nīderlandē visa saražotā produkcija ir paredzēta cilvēku

patēriņam. Šo situāciju pilnībā atspoguļo nozvejas vērtība

un nodarbinātība zvejniecības nozarē. Piemēram, izkrāvuma

vienību vērtība Spānijā ir septiņas reizes lielākā nekā Dānijā

izkrauto kravu vērtība.

Zivsaimniecības produktu kopējais ražošanas apjoms samazinās

nozvejas negatīvo attīstības tendenču dēļ, un akvakultūra

šo samazinājumu nespēj kompensēt. Atskaites punkts ir

9


10

ReģIOnu TAuTSAIMnIeCISKĀ

ATKARĪBA SAISTĪBĀ AR zIVSAIMnIeCĪBu

(NUTS 2, 2005)

Avots: Pavel Salz, Framian bv,

Graeme Macfadyen, Poseidon Ltd.,

Regional Dependency on Fisheries,

Eiropas Parlaments, 2007.


2002. gads, jo tajā tika apstiprināta jaunākā KZP reforma un

Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Tomēr

kopš tā laika akvakultūras ražošanā nekas nav mainījies un

nozveja turpina samazināties.

Rodas iespaids, ka akvakultūras ražošana ir sasniegusi maksimālo

robežu. Akvakultūras apjoms 2006. gadā bija 1283 tonnas,

un tā veidoja 19 % no kopējā ražošanas apjoma. Akvakultūras

ražošanas vērtība Eiropā sasniedza 3 miljardus euro,

no kuriem 46 % veidoja saldūdens zivis, 31 % vēžveidīgie un

moluski un 23 % jūras zivis. Kopienas akvakultūru galvenokārt

veido četras sugas: gliemenes, foreles, laši un austeres. Tomēr

tiek veicināta tādu sugu ražošana kā jūras asaris, jūras plaudis

vai āte. Piecas valstis (Francija — 20 %, Spānija — 17 %,

27 dalībvalstu ražošanas attīstība. 2002=100

130

120

110

100

90

80

70

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

Kopẽja saražota produkcija Akvakultūra Nozveja

2000

2001

2002

2003

Itālija — 14 %, Apvienotā Karaliste — 14 % un Grieķija — 8 %)

nodrošina 74 % no akvakultūras ražošanas apjoma Kopienā.

Divvāku gliemenes (gliemenes, austeres un ēdamie gliemeži)

visvairāk ir Spānijā, Francijā un Itālijā, tomēr katrā valstī

atšķiras to sugas. Apvienotā Karaliste galvenokārt ražo lašus

un foreles, savukārt Grieķija pārsvarā pārstrādā citas piekrastes

zivju sugas. Akvakultūras ražošanas atšķirīgās vērtības ir

skaidrojamas ar sugu sadalījumu. Francija pārstāv 19 % no

produkcijas vērtības, Itālija un Apvienotā Karaliste — 17 %,

Grieķija — 12 % un Spānija — 10 %.

Ņemot vērā atšķirīgos zvejas nosacījumus Kopienas ūdeņos,

Eiropas flote ir ļoti daudzveidīga. Beļģijā, Nīderlandē un Lietuvā

zvejas flotē dominē lieli kuģi, savukārt mazāki kuģi ir Portugālē,

Kiprā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā.

Jebkurā gadījumā gandrīz visu

dalībvalstu flotēs ir liela daudzveidība.

2004

2005

2006

KZP rezultāti attiecībā uz zvejas flotes

jaudas pārpalikuma kontroli ir niecīgi.

Zvejas jauda ir atkarīga, pirmkārt, no

izmantotajiem zvejas rīkiem, tomēr

Eiropas Savienība flotes pārvaldībai

piemēro tikai tonnāžu un intensitāti.

Kopienas zvejas flote pakāpeniski samazinās

gan kuģu, gan kopējās tonnāžas

un intensitātes ziņā. Tomēr flotes

zvejas jauda palielinās, mazos kuģus

aizstājot ar lielākas tonnāžas un intensitātes

kuģiem, kā arī tehniskās attīstības

rezultātā.

PRIeKšVēSTuRe

11


12

Zvejas flotes jaudas pārpalikums izraisa politiskas sekas, kas

visvairāk ietekmē ekonomiku. Jo īpaši tas izraisa politisku

spiedienu palielināt kvotas, līdz tās pārsniedz zinātniski pamatotos

ieteikumus. Bieži vien dalībvalstis ietekmē īstermiņa

pieeja, un tās dod priekšroku flotu darbības uzturēšanai, nevis

ilgstošai zivsaimniecības pārvaldībai. Rodoties peļņas samazinājumam,

ko izraisa nozvejas samazinājums, spiediens palielinās

un veidojas apburtais loks.

zvejas flotes sadalījums 2009. gadā

25 %

20 %

15 %

10 %

5 %

0 %

ES IT NL FR UK EL PT DE LT DK IRL PL SE LV FIN BG MT ET CY BE RO SN

% Kuģi % RBT % kW


KOPējĀ zIVSAIMnIeCĪBAS POlITIKA

Kopš 1970. gada EEK ir darbojusies, lai panāktu, ka visiem

zvejniekiem ir vienlīdzīga piekļuve dalībvalstu zvejas zonām,

rezervējot piekrastes joslu vietējiem zvejniekiem. Tā izveidoja

Kopienas zivsaimniecības produktu tirgus un politiskās

struktūras pamatu, lai modernizētu zvejas floti un infrastruktūras.

Dalībvalstis, sekojot starptautiskajām attīstības tendencēm,

1976. gadā palielināja jūras resursu izmantošanas

zonu no 12 īdz 200 tūkstošiem jūras jūdžu. Pat ja dalībvalstis

izrādīja interesi nodot Kopienas ziņā zvejas pārvaldību un to

pārstāvēšanu starptautiskās sarunās, 1981. gada paplašināšanās

dēļ KZP izstrāde tika atlikta līdz pat 1983. gadam.

Sākotnēji KZP bija ļoti cieši saistīta ar

lauksaimniecības politiku, un tas aizvien

tā ir līgumos. Tomēr vairāku reformu

rezultātā tā atdalījās no KLP un

ieguva specifisku saturu. Ņemot vērā

to, ka zivju populācijas neievēro valstu

robežas un ir atkarīgas no kopīgām jūras

ekosistēmām, KZP nodod Kopienas

kompetencē jautājumus, kas saistīti ar

dabisko jūras resursu pārvaldību.

KZP pārziņā ir ļoti dažādu dabas rīku

klāsts. Tomēr šo rīku integrācija ne

vienmēr ir optimāla vēlamo sinerģiju

panākšanai. KZP reforma tika veikta

2002. gadā, lai garantētu zivsaimniecības

darbību ilgtspējīgu attīstību no

vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa.

Tika mainīts lēmumu pieņemšanas

process, balstot to uz zinātniskiem ieteikumiem un nododot

to zivsaimniecības nozares un reģionālo konsultatīvo padomju

(RKP) nevalstisko organizāciju ziņā. Papildus tam ar

2002. gada reformu tika mēģināts panākt konsekvenci ar Eiropas

vides un attīstības politikām. Par spīti reformai, nav konstatēti

uzlabojumi vajadzīgo sinerģiju līmenī, piemēram, starp

flotes pārvaldību un resursu saglabāšanu.

Jaunais KZP pamatregulējums ir spēkā kopš 2003. gada 1. janvāra.

Tā galvenās daļas ir šādas.

PRIeKšVēSTuRe

13


14

ReSuRSu SAGlABĀšAnA

KZP paredz vairākus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi

ūdeņiem un resursiem. Piemēram, līdz 2012. gadam ir noteikta

12 jūras jūdzes plata zvejas ierobežojuma zona, lai veicinātu

tradicionālo piekrastes zveju. Ir vēl citi ierobežotas piekļuves

piemēri — tādi kā apgabalu noteikšana Šetlendas salās. Tiek

ievērots relatīvās stabilitātes princips, kas regulē piekļuvi

resursiem un kura pamatā ir konkrēta krājumu nozvejas daudzuma

noteikšana katrai dalībvalstij.

KZP ne tuvu nav sasniegusi paredzētos rezultātus attiecībā uz

resursu saglabāšanu. Faktiski 30 % krājumu atrodas ārpus bioloģiskajām

drošības robežām. Pārmērīga spiediena dēļ zvejas

apjoms samazina krājumu apjomu par 80 %.

2002. gada reformas mērķis bija pakāpeniski īstenot uz ekosistēmām

balstītu zivsaimniecības pārvaldību. Reformai bija

vairāk izteikts ilgtermiņa skatījums attiecībā uz atjaunošanas

daudzgadu plāniem vai krājumu pārvaldību. Tomēr ekosistēmiskas

pieejas piemērošana ir pretrunā ar lēmumu par KPN

apjoma un kvotu noteikšanu institucionalizāciju Padomē un

reizēm nav pietiekamu zinātnisko datu tās piemērošanai.

Galvenie saglabāšanas pasākumi bija daudz tradicionālāki un

noteica kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), zvejas intensitātes

ierobežojumus un tehniskos pasākumus (zvejas rīkus un izkraušanai

noteiktos minimālos izmērus). Ar šiem pasākumiem

tika noteikts pienākums reģistrēt nozveju un ziņot par to un

par izkraušanu.

Eiropas Savienībā 63 % no krastā izkautajiem zvejniecības

produktiem, veido tās sugas, uz kurām attiecas pieļaujamā

nozvejas līmeņa (PNL) shēma. Lielākā daļa (44 % nozvejas)

ir pelaģiskās sugas (siļķes, brētliņas, zilie merlangi. makreles.

stavridas, anšovi, zobenzivis un zlā tunzivs), 19 % no izkrautajiem

zvejniecības produktiem ir bentiskās sugas (tūbītes,


mencas, heki, plekstes, omāri, merlūzas,

pikšas, Norvēģijas esmarkas, merlangi,

butes, jūrasvelni. Ziemeļu garneles,

jūras zeltplekstes, rajas, melnie

paltusi, jūrasmēles, Ziemeļu jūrasasari,

pollaki, akmeņplekstes, butes un laši).

KNP un kvotu sistēmas blakusparādība

ir atkritumu novadīšana jūrā, kas nodara

ļoti lielu kaitējumu zivju krājumiem

un ekosistēmu kopumam. Zvejas iespējas

nosaka Padome. Relatīvās stabilitātes

principa piemērošana un flotu

jaudas pārpalikums izraisa dalībvalstu

negatīvās lomas palielināšanos attiecībā

uz zvejas zonu ilgtspēju.

Lai zvejnieki varētu plānot savu darbību

ilgtermiņā, zivju resursi tiek pārvaldīti

saskaņā ar daudzgadu pārvaldības

plāniem. Krājumu apmērs ir mazāks nekā bioloģiskais drošības

slieksnis, un tie ir daudzgadu atjaunošanas plānu uzmanības

centrā.

Tika pieņemti dažādi rīcības plāni, lai ierobežotu zivsaimniecības

ietekmi uz apdraudētiem biotopiem, aizsargātu sugas,

kas nav zivsaimniecības uzmanības lokā un samazinātu nevēlamu

nozveju un atkritumu daudzumu.

FlOTeS PĀRVAldĪBA

KZP ietver pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut, ka padziļinās

nelīdzsvarotība starp flotes jaudas pārpalikumu un reālajām

zvejas iespējām. Neraugoties uz to, ka flotes pārvaldībai ir būtiska

nozīme resursu saglabāšanā, tās noteikumi un finansējums

ir atkarīgs no strukturālām darbībām. Tomēr dalībvalstis,

lai turpinātu darbību un saglabātu nodarbinātību, bieži vien

dod priekšroku struktūrfondu izmantošanai, nevis zvejas jaudas

samazināšanai. Turklāt ekonomiskā krīze apdraud strukturālo

darbību kopuma un īpaši zvejas jaudas samazināšanas

līdzfinansēšanu.

Pirms 2002. gada flote tika pārvaldīta, izmantojot daudzgadu

vadības programmas (DVP), tomēr tās nepalīdzēja atrisināt Kopienas

flotes jaudas pārpalikuma problēmu. Kopš 2002. gada

reformas vairs nedrīkst aizstāt nevienu ražošanas apjomu, par

PRIeKšVēSTuRe

15


16

kura atcelšanu saņemts valsts atbalsts,

un robežlīmeņi tiek automātiski atskaitīti

no samazinātā ražošanas apjoma

summas, pateicoties valsts atbalstam.

Ja tiek izveidots jauns ražošanas apjoms,

tas ir jākompensē, atsaucot citu

līdzvērtīgu apjomu, nesaņemot par to

finansiālu atbalstu. Kopš 2005. gada

atbalsts ir izmantojams tikai drošības,

darba apstākļu uz kuģa un produktu

kvalitātes uzlabošanai vai selektīvāku

zvejas paņēmienu vai kuģu satelītnovērošanas

sistēmu ieviešanai (VMS).

95

Lai panāktu krājumu atjaunošanas plānos

prasītos zvejas intensitātes samazinājumus,

ekspluatācijas pārtraukšanai

paredzētie līdzekļi ļauj piešķirt

subsīdijas, kas ir par 20 % lielākas nekā

ekspluatācijas pārtraukšanas subsīdijas,

kuras paredzētas strukturālo darbību ietvaros. Turklāt tiek

piešķirts finansiāls atbalsts Kopienas kuģu pastāvīgai nodošanai

trešai valstij, īpaši, lai veidotu kopuzņēmumus.

Ar jaunajiem noteikumiem, kas tika ieviesti ar 2002. gada reformu,

neizdevās mazināt flotu jaudas pārpalikumu. Par spīti

ierobežojumiem, kas tika ieviesti ar iekļaušanas/izslēgšanas

režīmu, zvejas reālā jauda turpināja palielināties.

Flotes pārvaldībā netiek sensu stricto izmantoti zvejas jaudas

parametri. Tajā ir ietverta tikai flotes tonnāža un intensitāte,

kas pieļauj paradoksālu situāciju veidošanos. Pat ja flotu kopējā

tonnāža un intensitāte samazinās, vidējā zvejas tonnāža

zvejas flotu vidējā intensitāte. 2007=100

101

100

99

98

97

96

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

un intensitāte, kā arī zvejas jauda bieži vien palielinās, jo tehnoloģiskā

attīstība ļauj panākt ievērojamu efektivitātes uzlabojumu.

STRuKTuRĀlĀS dARBĪBAS

Laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam KZP paredzētais budžets

ir aptuveni 3,8 miljardi euro. To pārvalda KZP finanšu

instruments — Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

EZF var finansēt darbības, kas paredzētas resursu un flotes

jaudu līdzsvarošanai vai videi draudzīgāku zvejas metožu izmantošanas

un ražošanas veicināšanai. EZF var arī finansēt

2003

2004

UE 12 UE 15 UE 25 UE 27

2005

2006

2007

2008

2009


sociālekonomiskus pasākumus, lai uzlabotu nozares konkurētspēju

un ekonomisko dzīvotspēju, vai novirzīt šos līdzekļus

nozarē nodarbināto personu labā, garantējot ilgstošu zvejas

zonu attīstību. Reformā, kas tika veikta 2002. gadā, tika noteiktas

izmaiņas sociālekonomiskajos pasākumos, paplašinot

atbalstu īslaicīgai darbības pārtraukšanai. Turklāt atbalsts

priekšlaicīgai zvejnieku iešanai pensijā un pārkvalificēšanai

ļauj nodarboties ar zvejošanu nepilnu laiku. Tomēr EZF neizdevās

apmierināt nozares krīzes izraisītās vajadzības.

TIRGu KOPējĀ ORGAnIzĀCIjA (TKO)

Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējā organizācija

(TKO) ir pirmā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP)

zvejas flotu vidējā tonnāža. 2007=100

101

100

99

98

97

96

95

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

2003

2004

UE 12 UE 15 UE 25 UE 27

sastāvdaļa. TKO mērķis ir līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu

Kopienas tirgū. TKO cenšas rast vidusceļu starp zvejnieku

interesēm, Kopienas tirgus pieaugošajām prasībām un jo

īpaši starp pārstrādes nozari, garantējot godīgu konkurenci.

TKO instrumenti šo mērķu sasniegšanai ir kopēji tirdzniecības

standarti, kā arī kopēji standarti attiecībā uz ražotāju organizācijām,

intervences mehānismiem un tirdzniecības režīmu

ar valstīm, kas neietilpst ES.

TKO uzbūvi attiecībā uz zivsaimniecības produktiem daļēji nosaka

pamatlīgums starp zivsaimniecību un lauksaimniecību.

Faktiski zivsaimniecības produktu TKO oficiāli regulē lauksaimniecības

produktu TKO principi, mērķi un instrumenti. Tomēr

starp lauksaimniecību un zivsaimniecību vienmēr ir bijušas

dziļas atšķirības, kas pastāv joprojām.

Laika gaitā šīs atšķirības ir tikai pastiprinājušās.

Lauku saimniecību atbalsta

mehānismi tika pielāgoti jaunajiem

apstākļiem, taču tas nenotika attiecībā

uz zivsaimniecības uzņēmumiem.

2005

2006

2007

2008

2009

Ņemot vērā krīzi, kas pašlaik ir piemeklējusi

zivsaimniecības nozari, TKO rīcības

brīvību ļoti ierobežo intervences

mehānismu daba un trūcīgās finanšu

subsīdijas. TKO iekļautā svaigā produkcija

veido tikai 20 % no Kopienas

zivsaimniecības nozares kopējā ražošanas

apjoma, un TKO izdevumi intervencē

veido tikai 0,6 % no tajā ietverto

svaigo produktu vērtības.

PRIeKšVēSTuRe

17


18

ATTIeCĪBAS AR TRešĀM VAlSTĪM

Lai sniegtu Kopienas kuģiem piekļuvi trešo valstu zvejas zonām,

ES noslēdza ļoti daudzus divpusējus nolīgumus. Līdz ar

KZP reformu 2002. gadā šie nolīgumi tika pārveidoti par partnerattiecību

līgumiem, lai nodrošinātu ilgstošas zvejas nosacījumus.

Turklāt ES piedalās starptautiskos nolīgumos par zveju un

jūras tiesībām. ES ir svarīga loma vairumā reģionālo zivsaimniecības

organizāciju, kurās tiek pārstāvēta Kopienas flote. Šīs

reģionālās zivsaimniecības organizācijas pārvalda zivju resursus

atklātā jūrā un aktīvi piedalās nelegālās zvejniecības un

kaitīgu zvejas metožu apkarošanā.

KOnSulTATĪVO IeSTĀŽu SKAITA PIeAuGuMS

Pēc reformas tika izveidotas septiņas reģionālās konsultatīvās

padomes (RKP) 1 . To sastāvā bija zvejnieki, zinātniskie eksperti,

citu ar zvejniecību un akvakultūru saistītu nozaru pārstāvji, kā

arī reģionālās un valsts iestādes, vides un patērētāju aizsardzības

NVO attiecīgajā jūras vai zvejas zonā.

RKP var apspriesties ar Komisiju. Tās var arī izstrādāt ieteikumus

un ierosinājumus vai sniegt informāciju Komisijai vai dalībvalstīm.

Komisija ir piešķīrusi RKP lielākas privilēģijas nekā Eiropas

Parlamentam. Tādējādi vienošanās, ko 2007. gada sākumā

Komisija Eiropas Kopienu vārdā noslēdza ar Starptautiskās

1 Ziemeļjūras RKP, Pelaģisko zivju krājumu RKP, Ziemeļrietumu ūdeņu RKP, Baltijas

jūras RKP, Ziemeļaustrumu ūdeņu RKP, Tāljūras flotes RKP UN Vidusjūras RKP.

Jūras pētniecības padomi (SJPP), vairs neparedz zinātnisko

atzinumu automātisku nodošanu Eiropas Parlamentam, bet

gan piešķir tos RKP.

SAISTĪTIe PASĀKuMI

Lai pastiprinātu dalībvalstu sadarbību pārkāpumu atklāšanā

un novēršanā, tika izveidota Kopienas Zivsaimniecības kontroles

aģentūra (KZKA), kas atrodas Vigo (Spānijā).

Komisija pieņēma Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju un paziņojumus par partnerattiecību nolī-


gumiem attiecībā uz zivsaimniecību, kas noslēgti ar trešām

valstīm, un zinātnisko padomju uzlabošanu zivsaimniecības

pārvaldībai.

Reformas laikā Komisija iepazīstināja ar vairākiem Kopienas

rīcības plāniem, kas ietver:

• zvejniecību Vidusjūrā;

• vides aizsardzības prasību iekļaušanu KZP;

• nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas

izskaušanu;

• Kopienas zivsaimniecības nozares pārstrukturēšanas

sociālo, ekonomisko un reģionālo seku novēršanu;

• zvejas atkritumu samazināšanu.

Ļoti bieži galu galā pieņemtie tiesību akti pilnībā neietvēra

Komisijas paziņojumos paustos mērķus.

PRIeKšVēSTuRe

19


eIROPAS PARlAMenTS un KzP

zIVSAIMnIeCĪBAS KOMITejAS lOMA

Parlamenta regulas VI pielikumā ir noteiktas Zivsaimniecības

komitejas kompetences 2 , kas uzskaitītas turpmāk tekstā.

KZP 2002. gada reformas rezultātā zivsaimniecība tika daudz

pamatīgāk integrēta citās politikās. Kopš 2005. gada Eiropas

Komisijas Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta kompetencē ir

Zivsaimniecības komitejas loma

Šī komiteja ir atbildīga par:

• kopējās zivsaimniecības politikas darbību un attīstību, kā arī tās vadību;

• zivju krājumu saglabāšanu;

• zvejniecības produktu tirgus kopējo organizāciju;

• struktūrpolitiku zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, ieskaitot zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentus;

• starptautiskajiem zvejniecības nolīgumiem.

2 http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+RULES-

EP+20090309+RESP-PECH+DOC+XML+V0//LV&language=LV&navigationBar=YES.

nodotas jūrlietas. Šis ģenerāldirektorāts 2008. gadā ieguva

nosaukumu Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāts.

Ņemot vērā šos notikumu pavērsienus, arī Zivsaimniecības

komiteja 2007. gada 10. maijā pieprasīja paplašināt tās kompetenci.

21


22

Zivsaimniecības komiteja pieprasa attiecībā uz resursu saglabāšanu

iekļaut šādus mērķus:

• garantēt jūrās un okeānos veikto darbību ilgtspējīgu

attīstību;

• sekot līdzi darbībām, kas var ietekmēt jūras bioloģisko

daudzveidību;

• nodrošināt jūras un lietišķo pētniecību zivsaimniecības nozarē.

Attiecībā uz struktūrplānu Zivsaimniecības komiteja ierosina

šādu grozījumu: „politikai, kas paredz zivsaimniecības un akvakultūras

struktūru uzlabošanu un zivsaimniecības produktu pārstrādi,

tostarp instrumentus un finanšu līdzekļus”.

Visbeidzot, Zivsaimniecības komiteja pieprasa pieņemt ārējos

mērķus, lai pielāgotos noteikumiem, kas tika sīki izstrādāti

2002. gada KZP reformas laikā. Papildus tam komiteja ierosina

aizstāt atsauci uz „starptautiskiem zivsaimniecības nolīgumiem”

ar atsauci uz „partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības

nozarē ar trešām valstīm, reģionālajām zivsaimniecības

organizācijām un starptautiskiem forumiem un iestādēm”.

Ņemot vērā Komisijas Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta atzītās

papildu kompetences un zivsaimniecības politikas pakāpenisko

iekļaušanu citās politikās, ir paredzams, ka Komisija izdos

jaunus horizontālos priekšlikumus, īpaši integrētās jūrniecības

politikas ietvaros. Šādā gadījumā, kā arī, ja EP Zivsaimniecības

komitejas kompetences netiks pielāgotas jaunajiem apstākļiem,

var izraisīties konflikti ar citām parlamentārajām komitejām.

Lai gan Zivsaimniecības komiteja ir atbildīga par kopējo politiku,

tā līdz pat sestā sasaukuma beigām bija, tā sauktā, neitrālā

komiteja. Tas nozīmē, ka atšķirībā no citām komitejām Zivsaim-

niecības komitejas pilntiesīgs loceklis varēja būt arī citas pastāvīgās

parlamentārās komitejas pilntiesīgs loceklis. Politisko grupu

priekšsēdētāju konference 2009. gada 12. marta sanāksmē

pieņēma lēmumu par Zivsaimniecības komitejas „neitralitātes

atcelšanu”. Šāda lēmuma mērķis bija ļaut komitejai daudz

efektīvāk īstenot pilnvaras, kas izriet no Lisabonas līguma.

SPēKĀ eSOšĀ lIKuMdOšAnAS

PROCedŪRA

Līguma 37. panta 2. punkta trešajā rindkopā ir noteikta KZP

izstrādes un īstenošanas kārtība, kuras pamatā ir: Komisijas

priekšlikums, Eiropas Parlamenta atzinums (pausts plenārsēdē

pēc Zivsaimniecības komitejas grozījumiem attiecībā uz

tās kompetenci) (3. izcēlums) un Padomes Ekonomikas un

sociālo lietu komitejas atzinums, kas pieņemts ar kvalificētu

balsu vairākumu.

Tas nozīmē vienkāršu apspriežu procedūru 3 Eiropas Parlamentam,

kas nekad nav bijusi mainīta, neraugoties uz jaunajām

procedūrām (sadarbības un koplēmuma), kas noteiktas

Vienotajā aktā, Māstrihtas Līgumā vai Amsterdamas Līgumā.

lIKuMdOšAnAS PROCedŪRA

SASKAŅĀ AR lISABOnAS lĪGuMu

Lisabonas līguma projekts (ESOV, C 155, 9.5.2008) 4 atzīst koplēmumu

par KZP „parasto likumdošanas procedūru”, aizstājot

3 Eiropas Parlamenta Reglaments, II sadaļa: Likumdošanas procedūras.

4 http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?uri=OJ:C:2008:115:SOM:EN:HTML.


spēkā esošo apspriežu procedūru. Tiklīdz līgumu būs ratificējušas

visas Eiropas Savienības dalībvalstis, koplēmuma ieviešana

nozīmēs milzīgas izmaiņas KZP, piešķirot Eiropas Parlamentam

pilntiesīga koplēmēja funkcijas attiecībā uz zivsaimniecību.

Tomēr jaunais līgums rada vairākas interpretācijas problēmas,

jo parastajā procedūrā tiek ieviesti izņēmumi par labu Padomei,

īpaši attiecībā uz „pasākumiem, kas saistīti ar cenu, nodevu,

atbalsta un kvantitatīvā daudzuma noteikšanu, kā arī zivsaimniecības

iespēju nostiprināšanu un sadali” (LESD 43.3. pants).

Tā kā nepastāv skaidrs Eiropas Parlamenta un Padomes

likumdošanas procedūras ierobežojums attiecībā uz zivsaimniecību,

iespējams, radīsies politiskas un juridiskas

problēmas, pat ja jurisprudencē ir noteikta šaura izņēmumu

interpretācija. Eiropas Parlamentam būs grūtības pieņemt

vispārējus iebildumus par izpildi par labu Padomei, piemēram,

paplašinot „zivsaimniecības iespēju sadales” interpretācijas

lauku ar tādiem citiem pasākumiem kā zivsaimniecības

centieni vai tehniski pasākumi.

Šie vispārējie iebildumi par izpildi Padomes labā varēs ietekmēt,

varbūt pat atņemt jēgu, EP koplēmuma pilnvarām, kas

paredzētas Lisabonas līgumā, īpaši attiecībā uz KZP svarīgajām

reformām vai noteikumiem, kas vajadzīgi kopējās zivsaimniecības

politikas mērķu sasniegšanai. Jaunā sasaukuma

laikā Eiropas Parlamenta pienākums būs uzraudzīt, ka tiek

precizēta ar zivsaimniecību saistītā struktūra un lēmumu pieņemšana,

nemazinot likumīgo kompetenci.

Ir jāpatur prātā, ka Lisabonas līgumam ir jāsaņem Eiropas Parlamenta

apstiprinājums (piekrišana), cita starpā, starptautisku

nolīgumu noslēgšanai, kuriem ir vispārzināma ietekme

uz Eiropas Savienības budžetu vai kuri aptver jomas, kam piemērojama

parastā likumdošanas procedūra vai īpašā likumdošanas

procedūra, ja ir nepieciešams Eiropas Parlamenta

apstiprinājums. No tā izriet, ka būtībā reģionālos nolīgumus

reģionālajās zivsaimniecības organizācijās (RZO) drīkst noslēgt

tikai pēc Parlamenta apstiprinājuma saņemšanas.

Turklāt Lisabonas līgumā ir noteikts, ka Eiropas Parlamentu

nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos.

Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā jau ilgu laiku pastāvošās Eiropas

Parlamenta prasības attiecībā uz pārredzamību un ātrumu, ar

kādu tiek pārsūtīta informācija par notiekošajām sarunām.

Turklāt ir noteikts, ka Eiropas Parlamenta pārstāvjiem ir jāpiedalās

Kopienas koordinācijas sanāksmēs reģionālās zivsaimniecības

organizācijās un apvienoto komiteju sanāksmēs saistībā

ar divpusējiem nolīgumiem.

GAlVenIe lIKuMdOšAnAS dOKu-

MenTI SeSTĀ SASAuKuMA lAIKĀ

Sestais sasaukums bija pārejas periods starp divām reformām.

Lielā mērā Zivsaimniecības komitejas darbību noteica

2002. gada reformā īstenotie tiesību akti. Kopumā Zivsaimniecības

komiteja pieņēma 102 ziņojumus. Liela daļa ziņojumu ir

par ārējiem nolīgumiem (29 %), resursu saglabāšanu (19 %),

jūras vides saglabāšanu (10 %), zvejas darbību kontroli (8 %)

un KZP un tās turpmāko darbību uzraudzību (8 %).

Daudzos ziņojumus par ārējiem nolīgumiem ir atspoguļota to

ietekme uz Kopienas zivsaimniecību. Šis fakts ir jāskata Eiropas

Parlamenta kompetences paplašināšanas kontekstā pēc Lisabonas

līguma ratificēšanas, gan salīdzinājumā ar piekrišanas

eIROPAS PARlAMenTS un KzP

23


24

zivsaimniecības komitejas ziņojumu tematiskais

sadalījums. Sestais sasaukums

Statistika

4 %

Struktūras

7 %

KZP

8 %

Citi

16 %

Kontrole

8 %

Vide

10 %

Nolīgumi

par zveju

28 %

Resursu

saglabặšana

19 %

procedūras piemērošanu, gan ņemot vērā EP tiesības tikt nekavējoties

un pilnībā informētam visos procedūras posmos.

Attiecībā uz resursu saglabāšanas politiku vairums Zivsaimniecības

komitejas pieņemto ziņojumu paredz krājumu atjaunošanas

un pārvaldības plānus. Ir vērts pieminēt vēl trīs

ziņojumus, kam ir politiska nozīme. Piektā sasaukuma beigās

Parlaments svītroja noteikumus par „pārvaldības pasākumiem

ilgtspējīgai zivju resursu izmantošanai Vidusjūrā”. Vēlāk

Parlaments 5 un Komisija centās rast kompromisu, lai pēc

iespējas ātrāk uzlabotu situāciju attiecībā uz šiem resursiem.

Ir arī pilnīgi pretējs ziņojums par „zivju resursu saglabāšanu,

izmantojot tehniskus pasākumus” 6 . Šis dokuments ir

svarīgs daudzējādā ziņā, jo tas ir sava veida tilts uz nākotnē

grozīto KZP.

5 T6-0234/2005, Oficiālais Vēstnesis: C 124, 25.05.2006, lpp. 0421-0527 E.

6 ESOV: www.europarl.europa.eu/oeil/file.jsp?id=5647852.

Visbeidzot, ziņojumā par „politiku nevēlamu piezveju samazināšanai

un izmetumu novēršanai Eiropas zvejniecībā” 7

Eiropas Parlaments uzsvēra, ka „kopējās pieļaujamās nozvejas”

(KPN) sistēma bija viens no galvenajiem izmetumu avotiem un

vajadzēja veikt pasākumus, lai aizliegtu to sugu obligātos izmetumus,

kurām ir noteikts izkrāvums un kas tiek nenovēršami

nozvejotas, lai gan neietilpst nevienā kvotā. KPN ir jāiekļauj

nevēlamās piezvejas kvotas, un visām izkrautajām nevēlamajām

piezvejām ir jāpiemēro attiecīgās kvotas tā, lai gadījumā,

kad zvejas zonā tiek pārsniegta nevēlamās nozvejas kvota, tai

draudētu slēgšana. Turklāt ir izteikts priekšlikums, ka gadījumā,

ja tiek nozvejots pārmērīgs zivju mazuļu daudzums, zvejas

zona tiek slēgta reālā laikā. Pēc tam šī kvota pakāpeniski

jāsamazina, lai rosinātu uzlabot zvejas rīku selektivitāti.

Pieminēto ziņojumu skaits, kuros ir aplūkota tieši jūras vides

saglabāšana, skaidri parāda šā temata svarīgumu. Papildus

šiem desmit ziņojumiem ir vēl citi, kas ir cieši saistīti ar vides

jautājumiem. Piemēram, ziņojumam par „KZP un ekosistēmisku

pieeju zivsaimniecības pārvaldībā” 8 ir būtiska nozīme saistībā ar

gaidāmo reformu, līdzīgi kā dokumentam par „zivsaimniecību un

akvakultūru piekrastes zonu saistībā ar integrēto pārvaldību” 9 ,

kurā aplūkota integrēta jūrniecības politika.

Raugoties no gaidāmās KZP reformas viedokļa, ļoti svarīgs ir

arī ziņojums par „ilgtspējas principa piemērošanu Eiropas

Savienības zivju zonās, izmantojot maksimālās ilgtspējīgās

ieguves apjomu” 10 . Ļoti kritiskajā ziņojumā Eiropas Parlaments

brīdināja, ka vairumā zinātnisko iestāžu pārsvarā tiek izmantots

7 T6-0034/2008, 31/01/2008.

8 T6-0009/2009.

9 T6-0382/2008.

10 T6-0382/2007, 06/09/2007.


klasiskais maksimālās ilgtspējīgās ieguves apjoma (MIIA) modelis,

kā arī citas avangardiskas pieejas, kurās ekosistēma tiek ņemta

vērā kopumā. Parlaments brīdināja par grūtībām, kas ir saistītas

ar MIIA modeļa piemērošanu zivju zonām, kurās atrodamas

vairākas sugas. Eiropas Parlaments izteica nožēlu, ka nav veikta

analīze par MIIA modeļa attīstību un dažādajām pieejām, kā

arī Komisijas ziņojumā piedāvāto risinājumu nepiemērotību

un par to, ka nav veikts MIIA modeļa piemērošanas rezultāta

padziļināts novērtējums. EP aicināja Komisiju izveidot piekļuves

sistēmu resursiem, kas veicina ilgtspēju, apgrūtina izmešanu,

vienkāršo tehniskos pasākumus, nepieļauj diskrimināciju un

saasinātu konkurenci resursu nozvejā, nosaka vajadzīgo elastību

un uzlabo nozares konkurētspēju. Vēl tas uzsvēra, ka jebkādām

izmaiņām pārvaldības sistēmā jābūt balstītām uz kompensācijas

mehānismiem, kuru pamatā ir priekšlikuma sociālekonomiskās

ietekmes analīze.

Citā ziņojumā par pārvaldības instrumentiem, kuru pamatā

ir zvejas tiesības, Eiropas Parlaments 11 aicināja Komisiju izpētīt

pārvaldības sistēmas, kuru pamatā ir zvejas tiesības (RBM)

un kas tiek patlaban piemērotas dalībvalstīs, un izvērtēt to

efektivitāti attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas mērķu

īstenošanu. Komisija publicēja pētījumu par zvejas tiesībām,

kas būs viens no galvenajiem gaidāmās reformas tematiem

12 . B departaments 2007. gada septembrī rīkoja semināru

par šo tematu 13 .

11 T6-0113/2008, 10/04/2008.

12 MRAG un citi, I daļa: An analysis of existing Rights Based Management (RBM) instruments

in Member States and on setting up best practices in the EU, II daļa: Catalogue

of Rights-Based Management Instruments in coastal EU Member States.

Eiropas Komisija, 2009.

13 Bjørn Hersoug, Torbjorn Trondsen, (Norvēģijas Zvejniecības zinātnes koledža, Trumses

Universitāte); Luc van Hoof, Maud Evrard (Wageningen UR IMARES); Thórólfur Matthiasson

(Īslandes Universitāte), La gestion fondée sur les droits de pêche. Eiropas

Parlaments, 2007.

eIROPAS PARlAMenTS un KzP

25


26

Vēl viens svarīgs temats gaidāmās KZP

ietvaros būs pārvaldība un reģionālo

konsultatīvo padomju loma. Zivsaimniecības

komiteja pieņēma divus ziņojumus

14 15 par šo tematu.

No astoņiem ziņojumiem, ko Zivsaimniecības

komiteja pieņēma par zvejas

darbību kontroli, ziņojums par „Kopienas

kontroles režīmu KZP noteikumu

ievērošanas nodrošināšanai

(ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2847/93

un (EK) Nr. 1627/94)” ir īpaši svarīgs,

jo to var uzskatīt gan par tiltu uz KZP

nākotnē, gan par novēlotu 2002. gada

reformas ieviesēju. Būtībā, pat ja Eiropas

Parlaments pieņems šo ziņojumu

sestā sasaukuma beigās, Padome ir

paredzējusi pieņemt regulu 2010. gadā. Tā rezultātā regulā

būs obligāti jāiestrādā jaunās KZP ievirzes.

Vēl ir daudz citu svarīgu ziņojumu. Varētu pieminēt divus ziņojumus

par nelegālo, nereģistrēto un neregulēto (NNN) zveju

16 17 . Eiropas Parlaments uzsvēra nepieciešamību izveidot

to kuģu sarakstu, kas iesaistīti NNN zvejas darbībās, un ostu

valsts kontroles sistēmu, lai trešo valstu kuģiem, kas iesaistīti

NNN zvejas darbībās, aizliegtu piekļuvi. Tas ierosina aizliegt

NNN zvejas produktu importu, nosakot, ka ir nepieciešams

14 T6-0159/2007, 26/04/2007.

15 A6-0187/2009, 27/03/2009.

16 T6-0044/2007, 15/02/2007.

17 T6-0245/2008, 29/09/2008, Oficiālais Vēstnesis: L 286 29.10.2008., 0001. lpp.

kuģa karoga valsts obligāts apliecinājums, kas apstiprina šo

produktu likumību. Turklāt Eiropas Parlaments mudina izveidot

Kopienas brīdinājuma sistēmu gadījumiem, kad tiek atklāti

NNN zvejas produkti, kā arī aizliegt tādu zivju importu,

kas ir no valstīm, kuras ir paziņojušas, ka nesadarbosies ar ES

ieviesto sistēmu.

Visa sestā sasaukuma laikā Eiropas Parlaments centās rast risinājumu

krīzei, kas skārusi zivsaimniecības nozari. Šim tematam

tika veltīti četri ziņojumi („zvejnieku finansiālā atbalsta

sistēmas reforma”, „piekrastes zveja”, „zivsaimniecības nozares

ekonomiskās situācijas uzlabošana” un „kopējās tirgu organizācijas

ieviešana”), kā arī rezolūcija (par „zivsaimniecības nozares

krīzi, ko izraisījis dīzeļdegvielas cenu pieaugums”). Šajā


ziņā B departaments ir palīdzējis Zivsaimniecības komitejai,

izstrādājot divus ārējos pētījumus 18 .

Visbeidzot, Komisijas priekšlikums par „Kopienas ekomarķējuma

sistēmu (ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1980/2000)” ir

aktualizējis Parlamenta ziņojumu par „diskusijas uzsākšanu

par Kopienas nostāju attiecībā uz zivsaimniecības produktu

ekomarķējuma programmām” 19 . Tā kā šis jautājums būs atkal

jāizskata nākamā sasaukuma laikā, ir jāatceras, ka Eiropas

Parlaments nekavējoties lūdza, lai Komisija sagatavo paziņojumu

par minimālajām prasībām un vadlīnijām, kam jāatbilst

Kopienas zivsaimniecības produktu ekomarķējuma sistēmai.

Tas uzstāja, ka Komisijas pienākums ir veicināt šādas sistēmas

izveidi, izstrādāt darbības noteikumus un garantēt specializēto

akreditācijas un sertifikācijas iestāžu neatkarību, kā arī šāda

ekomarķējuma prasību uzticamību.

18 Centro Tecnológico del Mar – Fundación CETMAR Espagne Inshore Fisheries and the

Problems Encountered by Inshore Fishermen, Eiropas Parlaments, 2005.

LEI B.V., The Impact of the Increase of the Oil Price in European Fisheries, Eiropas Parlaments,

2006.

19 T6-0347/2006, 07/09/2006.

eIROPAS PARlAMenTS un KzP

27


SePTĪTĀ SASAuKuMA PRIORITĀTeS:

KOPējĀS zIVSAIMnIeCĪBAS POlITIKAS

ReFORMA

Kopš kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) izstrādes

1983. gadā tā ir pārskatīta ik pēc desmit gadiem. Pēdējā reforma

tika pieņemta 2002. gadā un tiks pārskatīta vēlākais

2012. gadā. Reformas minimālais saturs ir noteikts Regulas

(EK) Nr. 2371/2002 17. panta 2. punktā, kas paredz, ka Padomei

ir jāizskata noteikumi par piekļuvi ūdeņiem 12 jūras

jūdzes platā dalībvalstu joslā. Tomēr KZP nepilnības var mudināt

Eiropas iestādes darboties krietni tālāk, lai nodrošinātu

ekonomisko un zivju zonu vides dzīvotspēju.

Francijas prezidentūras laikā 2008. gada 29. septembrī jau norisinājās

ministru konference par KZP reformu. Tajā galvenokārt

tika apspriesta zvejas flotes saglabāšanas un pārvaldības

politika.

Līdz ar pirmās Zaļās grāmatas publicēšanu 2009. gada 22. aprīlī

Komisija uzsāka KZP pārskatīšanu. Šā procesa mērķis ir

smelties idejas par to, kā rīkoties nākotnē. Pirmajā posmā tiks

analizēti pašreizējās politikas pozitīvie un negatīvie aspekti un

novērtēta tās darbība, salīdzinot to ar citām zivsaimniecības

pārvaldības sistēmām.

Pēc Zaļās grāmatas publicēšanas tiks sākts sešus mēnešus ilgs

apspriežu periods. Komisija ir paredzējusi publicēt publisko debašu

apkopojumu 2010. gada laikā. Papildus tam Komisija veiks

ietekmes analīzi 2010. gadā, lai iesniegtu reformas priekšlikumu

2011. gada sākumā. Saskaņā ar šo grafiku reformas noteikumiem

vajadzētu būt pieņemtiem un stāties spēkā 2012. gadā.

Komisija vairākkārt ir apliecinājusi savu nodomu atbrīvot

Eiropas Parlamentu no pārāk tehnisku jautājumu skatīšanas,

kas varētu palēnināt likumdošanas procedūru vai pat radīt tai

šķēršļus. Tā jau ir uzsākusi darbību šajā virzienā, paredzot ļoti

plašu komitoloģijas procedūras izmantojumu priekšlikumā

par zivju resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskus pasākumus.

Šī pieeja nozīmē, ka tiks atbalstīta likumdošanas pilnvaru

deleģēšana. Tā varēs ietvert tikai nebūtiskus minētā tiesību

akta elementus, kas jebkurā gadījumā ir jāmaina vai jāpapildina.

Līdz ar to pilnvaru deleģēšanas priekšmets nevar būt nedz

tiesību akta vispārīgās pamatnostādnes, nedz galvenie principi,

kas ir to pamatā.

Lai atvieglotu likumdošanas procedūru, nepārkāpjot Eiropas

Parlamenta kā līdzlēmēja pilnvaras, ir svarīgi uzreiz noteikt

katras KZP daļas:

• būtiskos elementus, kas nevar būt deleģēšanas vai

īstenošanas objekts šā jēdziena tradicionālajā izpratnē;

• nebūtiskos aktu elementus, kas var būt deleģēšanas objekts

saistībā ar to labošanu vai papildināšanu;

• nebūtiskos elementus, kas var būt precizēšanas vai

paskaidrošanas (bet ne labošanas vai papildināšanas) objekts,

izmantojot izpildprocedūras.

29


30

Lai veicinātu debates par reformu, Komisija uzsāka vairākus

pētījumus par dažādiem KZP aspektiem 20 . Turklāt tā publicēja

pētījumu par zvejas tiesību pārvaldību, kas ir viens no centrālajiem

reformas tematiem 21 . B departaments 2007. gada septembrī

rīkoja semināru par šo tematu 22 .

KZP reforma tiks noslēgta ar zivsaimniecības un akvakultūras

tirgu kopējās organizācijas (TKO) reformu, attiecībā uz

kuru ir paredzēts pieņemt regulas priekšlikumu 2009. gada

oktobrī. B departaments par šo tematu izstrādāja komentārus

un iekšējo pētījumu 23 un Komisija izstrādāja ārēju pētījumu 24 .

Vēl viens ļoti svarīgs politisks dokuments ir Komisijas paziņojums

par Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Tas tika pieņemts 2009. gada 8. aprīlī pēc šā temata publiskas

apspriedes, kas tika rīkota 2007. gadā. Tā ir līdzvērtīga

iepriekšējām 2002. gadā pieņemtām stratēģijas vadlīnijām.

Stratēģija, ko pieņēma 2002. gadā, sasniedza vien ierobežotu

daudzumu tajā noteikto mērķu, īpaši attiecībā uz ražošanas

palielināšanu (4 % gadā) un darba vietu radīšanu (starp 8000

20 Skat. http://ec.europa.eu/fisheries/publications/studies_reports_fr.htm.

21 MRAG un citi, I daļa: An analysis of existing Rights Based Management (RBM) instruments

in Member States and on setting up best practices in the EU, II daļa: Catalogue

of Rights-Based Management Instruments in coastal EU Member States. Eiropas Komisija,

2009.

22 Bjørn Hersoug, Torbjorn Trondsen, (Norvēģijas Zvejniecības zinātnes koledža, Trumses

Universitāte); Luc van Hoof, Maud Evrard (Wageningen UR IMARES); Thórólfur

Matthiasson (Īslandes Universitāte), La gestion fondée sur les droits de pêche. Eiropas

Parlaments, 2007.

23 Jesús Iborra Martín, Strukturālās un kohēzijas politikas direktorāts, The Reform of the

Common Organisation of the Market of Fisheries Products of 2000, Eiropas Parlaments,

2007.

Jesús Iborra Martín, B Direktorāts: Strukturālās un kohēzijas politika, Producers’ Organisations

and the Common Organisation of the Markets in Fisheries Products, Eiropas

Parlaments, 2008.

24 Ernst & Young un citi, Évaluation de l’Organisation Commune de Marché des produits

de la pêche et de l’aquaculture. Eiropas Komisija, 2008.

un 10000). Papildus tradicionālajiem šķēršļiem un ierobežojumiem

Eiropas akvakultūrai kopš 2002. gada ir bijis jācīnās

ar aizvien pieaugošo konkurenci ar trešo valstu ražojumiem,

pārvaldības krīzi un — kopš neilga laika — ekonomiskās krīzes

sekām.

Komisija veica ārēju pētījumu par šo tematu 25 . Pēc Zivsaimniecības

komitejas pieprasījuma, kā arī, lai sniegtu savu ieguldījumu

šā dokumenta izstrādē, B departaments uzsāka trīs ārējus

pētījumus:

Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ietekmes

novērtējums (COM(2002) 511 galīgā redakcija);

• Kopienas zivju ražošanas normatīvie un likumdošanas ierobežojumi;

Eiropas Kopienas akvakultūras konkurētspēja, iespējamie

ierobežojumi un stratēģijas.

Padome 2008. gada jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 744/2008,

ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes

skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai.

Šīs regulas mērķis ir mazināt aktuālākās ekonomiskās

un sociālās grūtības, apkarojot sistemātisko flotes jaudas

pārpalikumu. Komisijas pienākums 2009. gada trešā trimestra

laikā būs iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu

par šīs regulas ietekmes novērtējumu.

25 Ernst & Young un citi, Étude des performances économiques et de la compétitivité de

l’aquaculture de l’Union Européenne. Eiropas Komisija, 2008.

SePTĪTĀ SASAuKuMA PRIORITĀTeS: KOPējĀS zIVSAIMnIeCĪBAS POlITIKAS ReFORMA


B dePARTAMenTS un TĀ ATBAlSTA

nOzĪMe PARlAMenTA dARBĀ

B dePARTAMenTA lOMA

Politikas departamenti tika izveidoti 2004. gadā, lai nodrošinātu

komitejas un citas politiskās iestādes ar īpašām zināšanām

un pētniecības darbiem atkarībā no Eiropas Parlamenta

likumdošanas un politiskajām prioritātēm. B departaments ir

atbildīgs par atbalsta sniegšanu Parlamenta darbā, īpaši zivsaimniecības

jomā 26 . Šis atbalsta uzdevums izpaužas vairākos

veidos 27 .

• Ārējo dokumentu par specifiskiem tematiem pasūtīšana,

uzraudzība un novērtēšana, ko pēc īpaša Zivsaimniecības

komitejas koordinatoru pieprasījuma veic eksperti (universitātes,

augsta līmeņa padomdevēji). Šie dokumenti

tiek veidoti kā pētījumi (ja tajos ir vairāk nekā 30 lappušu),

„briefing notes” (ja tajos ir mazāk nekā 30 lappušu)

un ietekmes novērtējumi („impact assessment”). Padomdevējus

izvēlas, izsludinot piedāvājumu konkursu. Ārēja

pētījuma vai komentāru iesniegšanas termiņš ir atkarīgs

no izvēlētās līguma procedūras, temata plašuma un pieprasītajām

valodām. Tomēr vidējais ilgums ir 6 – 9 mēneši.

Ekspertīžu budžets zivsaimniecības jomā 2008. gadā bija

337 191 euro. Summa, kas piešķirta 2009. gadā, ir samazināta

līdz 244 924 euro Parlamenta vēlēšanu dēļ, kas notiks

šajā gadā.

• Komentāri vai iekšējie pētījumi, kurus izstrādājuši B departamenta

ierēdņi pēc Zivsaimniecības komitejas koordina-

26 B Direktorāts: strukturālā un kohēzijas politika.

27 B Direktorāts: strukturālā un kohēzijas politika. Produkti.

toru, priekšsēdētāja, sekretariāta vai citu politisku iestāžu

pieprasījuma. Iekšējie komentāri var būt par svarīgākajiem

KZP izstrādes tematiem. Tie var arī sniegt dokumentāru

atbalstu Zivsaimniecības komitejas delegācijām un Parlamenta

pārstāvjiem iekšējos vai ārējos pasākumos. Iekšējie

komentāri var arī būt pamats Eiropas Parlamenta publikācijām

un/vai brošūrām. Vidējais termiņš iekšējā komentāra

nodošanai apritē ir atkarīgs no aplūkotā jautājuma un vajadzīgās

analīzes sarežģītības. Turklāt ir vajadzīgas vismaz

45 dienas, lai veiktu tulkošanas, rediģēšanas un iespiešanas

darbus.

• Darbsemināru („workshops”) rīkošana par tematiem, ko

izvēlējušies Zivsaimniecības komitejas koordinatori. Laika

gaitā var tikt organizēti kopīgi Zivsaimniecības komitejas

un citu komiteju semināri. Dalībnieki (parasti 2–4) ir atbildīgi

par B departamenta ekspertīžu budžetu, sniedzot par

to komentārus un prezentējot to Zivsaimniecības komitejas

sanāksmes laikā.

• Ārējo ekspertu grupu veidošana pēc koordinatoru pieprasījuma,

lai nodrošinātu pastāvīgu Zivsaimniecības komitejas

atbalstu dalībvalstīm attiecībā uz dokumentu. Eksperti

ir atbildīgi par departamenta ekspertīžu budžetu.

• Papildus tam B departamenta personāls var piedalīties

projektu grupās („projects teams”), ko izveidojusi viena vai

vairākas Parlamenta komitejas, lai nodrošinātu atsauces

materiālus referentu, koordinatoru un priekšsēdētāju vajadzībām.

Tas arī var sniegt specializētas konsultācijas referentiem

par īpaši svarīgiem likumdošanas priekšlikumiem.

33


34

Eiropas Savienības tehnisko aprakstu un Eiropas Parlamenta

publikāciju sagatavošana un atjaunināšana, kas tematisku

aprakstu veidā piedāvā visaptverošu pārskatu par

Kopienas politikām un Eiropas Parlamenta ieguldījumu Eiropas

integrācijas veicināšanā. Kopējā zivsaimniecības politika

ir īpaši aplūkota sešos aprakstos (Tehniskie apraksti →

Temati → Kopējās politikas → Kopējā zivsaimniecības politika).

Tehnisko aprakstu attiecīgā versija 28 ir pieejama trīs

valodās: franču, angļu un vācu. Tā tiek regulāri atjaunināta.

Turklāt 2009. gadā tika izdota pārskatītā tehnisko aprakstu

versija CD formātā visās Kopienas valodās, kā arī drukāta

versija sešās valodās (EN, FR, DE, IT, ES, PL).

Pētījumi, ārējie komentāri un semināru dokumenti zivsaimniecības

jomā tiek apkopoti Eiropas Parlamenta publikāciju

katalogā 29 .

Katru mēnesi dalībvalstīm un Eiropas Parlamenta iestādēm

tiek nosūtīts B Direktorāta informatīvs apkārtraksts ar jaunāko

informāciju (publicētie pētījumi, rīkotie semināri u.c.) 30 .

Turklāt reizēm var tikt nosūtīti saistoši dokumenti (pētījumi,

raksti, statistika u.tml.), izmantojot e-pastu.

Lai iegūtu papildu informāciju, sazinieties ar B departamentu,

nosūtot e-pastu: poldep-cohesion@europarl.europa.eu.

28 http://www.europarl.europa.eu/parliament/expert/staticDisplay.do?language

=EN&id=72

29 http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/catalog.do?

language=EN

30 Informatīvais apkārtraksts - B Direktorāts (arhīvs)

B dePARTAMenTS un TĀ ATBAlSTA nOzĪMe PARlAMenTA dARBĀ


jAunĀKĀS B dIReKTORĀTA

PuBlIKĀCIjAS PAR zIVSAIMnIeCĪBu

Fisheries in Croatia. 2009. gada janvāris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT.

Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

Fisheries in Madeira. 2008. gada oktobris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, EN, FR, IT un

PT. Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

FEUFAR : the Future of European Fisheries and Aquaculture Research. 2008. gada

septembris. Publicēts angļu valodā. Autors: Luc van Hoof, (EFARO, Eiropas Pētniecības

institūts zivsaimniecības jomā)

New Ways to Improve the Scientific Advice for Fisheries Management. 2008. gada

septembris. Publicēts angļu valodā. Autors: Willy Vanhee, (ILVO, Lauksaimniecības un

zivsaimniecības izpētes institūts, Dzīvnieku zinātnes nodaļa)

New Opportunities Offered by the Data Collection Regulation in the Fields of Biology

and of the Economy (Council Regulation n° 199/2008/EC). 2008. gada septembris.

Publicēts angļu valodā. Autors: Antonio Di Natale, (Aquastudio Research Institute)

Strategic Research Priorities to the Common Fishery Policy (CFP) with Regard to Global

Commitments (MSY, EAF, MSFD). 2008. gada septembris. Publicēts angļu valodā. Autori:

Philippe Gros, Alain Biseau, Jean-Marc Fromentin un Olivier Thébaud, (IFREMER)

Operational Problems and Difficulties Encountered in the Production of Scientific

Advice for Fisheries Management. 2008. gada septembris. Publicēts angļu valodā.

Autors: John Casey

Producers Organisations and the Common Organisation of the Markets in Fisheries

Products. 2008. gada septembris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT. Autors:

Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

Fisheries in Iceland. 2008. gada septembris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un

PT. Autors: Ana Olivert-Amado, (Eiropas Parlaments)

Fisheries in the Dodecanese Islands. 2008. gada augusts. Publicēts šādās valodās: ES, DE,

EN, FR, IT un PT. Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

Marketing and Price Formation of Fisheries and Aquaculture Products. 2008. gada

augusts. Publicēts angļu valodā. Autors: Philip Rodgers, (Erinshore Ltd)

Technical measures in the CFP and the reform of Council regulation 850/98. 2008. gada

augusts. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT. Autori: Stuart A. Reeves, Andrew

S. Revill, Trevor P. Hutton un John K. Pinnegar, (CEFAS)

35


36

International Case Histories - Ecosystem Approach to Fisheries. 2008. gada maijs.

Publicēts angļu valodā. Autors: Jake Rice, (Zivsaimniecības un okeānu nodaļa, Kanāda)

Requirements for an Ecosystem Approach to Fisheries Management. 2008. gada maijs.

Publicēts angļu valodā. Autors: Paul L. Connolly, (Jūras institūts)

Implementing an Ecosystem Approach in the Management of the Common Fisheries

Policy. 2008. gada maijs. Publicēts angļu valodā. Autors: Adela Rey Aneiros, (Jūras

likumdošanas fakultāte, Koruņas Universitāte)

The Role of Women in the Sustainable Development of European Fisheries Areas.

2008. gada maijs. Publicēts angļu valodā. Autors: Katia Frangoudes, (Austrumbretaņas

Universitāte, UMR-AMURE)

Fisheries in Norway. 2008. gada maijs. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT.

Autors: Ana Olivert-Amado, (Eiropas Parlaments)

The Ecological and Fisheries Protection Zone (ZERP) in Croatia. 2008. gada februāris.

Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT. Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas

Parlaments)

Fisheries in Ireland. 2008. gada februāris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT.

Autors: Ana Olivert-Amado, (Eiropas Parlaments)

Fisheries in Italy. 2008. gada janvāris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT, NL un PT.

Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

Deep Sea Stocks Management. 2007. gada decembris. Publicēts šādās valodās: ES, DE,

EN, FR, IT un PT. Autori: Antoine Dosdat, Pascal Lorance, IFREMER; Matthew Gianni, UICN;

Philip A. Large, CEFAS

Rights Based Management in Fisheries. 2007. gada decembris. Publicēts šādās valodās:

ES, DE, EN, FR, IT un PT. Autori: Bjørn Hersoug, Torbjorn Trondsen, (Norvēģijas Zvejniecības

zinātnes koledža, Trumses Universitāte); Luc van Hoof, Maud Evrard (Wageningen UR

IMARES); Thórólfur Matthiasson (Īslandes Universitāte)

Environmental Effects of Fishing Gears and the Socioeconomic Consequences of Their

Modification, Substitution or Suppression. 2007. gada septembris. Publicēts angļu

valodā. Autors: Jose Franco, (AZTI TECNALIA)

Climate Change and European Fisheries. 2007. gada decembris. Publicēts šādās valodās:

ES, DE, EN, FR un IT. Autori: Catriona Clemmesen, Jörn Schmidt (IFM-GEOMAR); Alexander

Potrykus (BiPRO GmbH)


Regional Dependency on Fisheries. 2007. gada jūlijs. Publicēts angļu valodā. Autori:

Pavel Salz, Framian, Graeme Macfadyen, (Poseidon Ltd)

The Reform of the Common Organisation of the Market of Fisheries Products of 2000.

2007. gada jūnijs. Publicēts šādās valodās: ES, EN un FR. Autors: Jesús Iborra Martín,

(Eiropas Parlaments)

Fisheries in Estonia. 2007. gada maijs. Publicēts šādās valodās: ES, DE, ET, EN, FR un SV.

Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

Aquaculture in the Eastern Mediterranean: Greece, Turkey and Cyprus. 2007. gada

marts. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, EN, FR, IT un PT. Autors: Jesús Iborra Martín,

(Eiropas Parlaments)

Perspectives for the United Nations Fish Stocks Agreement Study. 2007. gada februāris.

Publicēts šādās valodās: ES, DE un EN. Autors: (Oceanlaw Information and Consultancy

Services)

Fisheries in Martinique. 2007. gada janvāris. Publicēts šādās valodās: ES, EL, EN, FR un IT.

Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

Fisheries in Portugal. 2006. gada jūlijs. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, EN, FR un PT.

Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

The United Nations Convention on the Law of the Sea: Developments, Challenges and

Perspectives. 2006. gada jūnijs. Publicēts šādās valodās: EN, DE, FR, ES, IT un PT. Autors:

MegaPesca Lda, OceanLaw Information & Consultancy Services

The Impact of the Increase of the Oil Price in European Fisheries. 2006. gada jūnijs.

Publicēts šādās valodās: EN, DE, ES, FR, IT un PT. Autors: Pavel Salz, (Framian, Jos Smit, (LEI

B.V)

Fisheries in France. 2006. gada aprīlis. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT.

Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

Fisheries in Greece. 2006. gada aprīlis. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, EN, FR un IT.

Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

Fisheries in Italy. 2006. gada marts. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, FR, IT un NL.

Autors: Jesús Iborra Martín, (Eiropas Parlaments)

jAunĀKĀS B dIReKTORĀTA PuBlIKĀCIjAS PAR zIVSAIMnIeCĪBu

37


CITI InFORMĀCIjAS AVOTI

eIROPAS PARlAMenTS

Zivsaimniecības komiteja

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/homeCom.

do?language=FR&body=PECH

The Trawler/Le Chalutier

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/publicationsCom.

do?language=FR&body=PECH

Likumdošanas observatorija

http://www.europarl.europa.eu/oeil/index.jsp?language=fr

Pētījumi

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies.do?language=FR

Tehniskie apraksti

http://www.europarl.europa.eu/parliament/expert/displayFtu.do?language=FR&id=74&ftuId

=index.html

Bibliotēka

http://www.library.ep.ec

Ziņojumu bibliotēka

http://www.library.ep.ec/library-cms/services/briefings-sacp.jsp?pid=03-05-02

Bibliotēkas publikāciju katalogs

http://www.library.ep.ec/library-opac/searchsimple.action?pid=04

eIROPAS KOMISIjA

EUROPA – Vispārēja informācija par ES darbībām – Zivsaimniecības un jūrlietu sadaļa

http://europa.eu/pol/fish/index_fr.htm

Eiropas Savienības politikas jomas

http://ec.europa.eu/policies/index_fr.htm

Kopējā zivsaimniecības politika

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp_fr.htm

Akvakultūra un pārstrāde

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture_processing_fr.htm

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI

39


40

ES zvejas flotu reģistrs

http://ec.europa.eu/fisheries/fleet/index.cfm?lg=FR

Jūrlietas

http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/index_en.html

FIDES (Zvejniecības datu pārraides sistēma)

http://circa.europa.eu/Public/irc/ida/Home/main

EUROSTAT

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1090,30070682,1090_33076576&_

dad=portal&_schema=PORTAL

Pētījumi un ziņojumi par KZP

http://ec.europa.eu/fisheries/publications/studies_reports_fr.htm

Zivis un zivju pamatprodukti – trešo valstu iestāžu saraksti

http://ec.europa.eu/food/food/biosafety/establishments/third_country/index_en.htm

Pētniecības ģenerāldirektorāts

http://ec.europa.eu/dgs/research/index_fr.html

Attīstības ģenerāldirektorāts (zivsaimniecība)

http://ec.europa.eu/development/policies/9interventionareas/environment/fisheries/fish_en.

cfm?CFID=1426862&CFTOKEN=3880977939d6c1b3-CC197BE0-05F6-1944-79D8E1FCDF80181

B&jsessionid=080695c4cdf973bb7061

Vides ģenerāldirektorāts (zivsaimniecība)

http://ec.europa.eu/environment/integration/fisheries_en.htm

Paplašināšanās ģenerāldirektorāts

http://ec.europa.eu/enlargement/index_en.htm

Zivsaimniecības produktu tirdzniecība

http://ec.europa.eu/trade/issues/sectoral/agri_fish/fish/index_en.htm

KOnSulTATĪVAS IeSTĀdeS

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (SJPP/ICES)

http://www.ices.dk/

Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komiteja (ZAPK/ACFA)

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/governance/acfa_fr.htm


Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komiteja

(ZZTEJK/STECF)

https://stecf.jrc.ec.europa.eu/home

RKP Ziemeļjūrai

http://www.nsrac.org/

RKP pelāģisko zivju krājumiem

http://www.pelagic-rac.org

RKP ziemeļrietumu ūdeņiem

http://www.nwwrac.org

RKP Baltijas jūrai

http://www.bsrac.org

RKP dienvidrietumu ūdeņiem

http://www.ccr-s.eu

RKP atklātās jūras/tālsatiksmes flotei

http://www.ldrac.eu

RKP Vidusjūrai

Sastāvs 2009. gada 1. aprīlī

CITAS eIROPAS IeSTĀdeS

Community Fisheries Control Agency (CFCA)

www.cfca.europa.eu

Council (Agriculture and Fisheries)

http://www.consilium.europa.eu/App/newsroom/loadbook.

aspx?BID=100&LANG=2&cmsid=355

Court of Justice

http://curia.europa.eu/en/index.htm

Court of Auditors

http://eca.europa.eu/portal/page/portal/eca_main_pages/splash_page

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI

41


42

European Economic and Social Committee

http://eesc.europa.eu/index_en.asp

Committee of the Regions

http://www.cor.europa.eu/pages/HomeTemplate.aspx

European Food Safety Authority (EFSA)

http://www.efsa.europa.eu/EFSA/efsa_locale-1178620753812_home.htm

European Environment Agency (EEA)

http://www.eea.europa.eu/

ReģIOnĀlĀS zIVSAIMnIeCĪBAS ORGAnIzĀCIjAS

Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencija (CCAMLR)

www.ccamlr.org

Ziemeļu tunzivju saglabāšanas komisija (CCSBT)

http://www.ccsbt.org/

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (VVZK/GFCM)

http://www.gfcm.org/gfcm

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (ATTK/IATTC)

http://www.iattc.org/

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (SATSK/ICCAT)

http://www.iccat.int/en/

Vidusatlantijas Austrumdaļas zivsaimniecības komiteja (VAZK/CECAF)

http://www.intfish.plus.com/orgs/fisheries/cecaf.htm

Vidusatlantijas Rietumdaļas zivsaimniecības komiteja (VRZK/WECAFC)

http://www.intfish.plus.com/orgs/fisheries/wecafc.htm

Ziemeļaustrumatlantijas Zivsaimniecības komiteja (ZZK/NEAFC)

http://www.neafc.org/

Indijas okeāna tunzivju komisija(IOTK/IOTC)

http://www.iotc.org/French/index.php

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (ZAZO/NAFO)

http://www.nafo.int/


Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (DAZO/SEAFO)

http://www.seafo.org/

Ziemeļatlantijas Lašu saudzēšanas organizācija (ZLSO/NASCO)

http://www.nasco.int/

Ziemeļatlantijas Lašu saudzēšanas organizācija (ZLSO/NASCO)

http://www.nasco.int/

Starptautiskā delfīnu saudzēšanas programma (SDSP/ IDCP)

http://www.iattc.org/IDCPENG.htm

Tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības Klusā okeāna rietumu un

centrālajā daļā komisija (WCPFC)

http://www.wcpfc.int/

CITAS STARPTAuTISKAS IeSTĀdeS

PLO. Zivsaimniecības un akvakultūras nodaļa

http://www.fao.org/fishery/fr

ESAO. Apmaiņas un lauksaimniecības direktorāts

http://www.oecd.org/department/0,3355,fr_2649_33901_1_1_1_1_1,00.html

Pasaules Banka

http://www.banquemondiale.org/

MInISTRIjAS

Austrija, Ministerium für Land- und Forstwirtschaft

http://www.lebensministerium.at/en/home/

Beļģija, Ministerie van de Vlaamse Gemeenschap. Beleidsdomein Landbouw & Visserij

http://www2.vlaanderen.be/ned/sites/landbouw/visserij/index.html

Bulgārija, Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija

http://www.mzgar.government.bg/mz_eng/default.asp

Čehijas Republika, Lauksaimniecības ministrija

http://www.mze.cz

Dānija, Ministeriet for fødevarer, landbrug og fiskeri

http://www.fvm.dk/

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI

43


44

Igaunija, Lauksaimniecības ministrija

http://www.agri.ee/eng/

Somija, Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija

http://www.mmm.fi/

Francija, Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija

http://www.agriculture.gouv.fr/

Vācija, Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Forsten

http://www.bml.de/

Grieķija, Lauksaimniecības ministrija

http://www.minagric.gr/

Ungārija, Lauksaimniecības ministrija

http://www.fvm.hu/main.php?folderID=850&seturl=folder&setlang=eng

Īslande, Zivsaimniecības ministrija

http://eng.sjavarutvegsraduneyti.is/

Īrija, Jūras un dabas resursu departaments

http://www.dcmnr.gov.ie/

Itālija, Pesca e Acquacoltura

http://www.politicheagricole.it/default.htm

Lietuva, Lauksaimniecības ministrija, Zivsaimniecības departaments

http://www.zum.lt/min/OS/dsp_struktura.cfm?StambesnisID=81&langparam=EN

Luksemburga, Service Chasse et pêche

http://www.environnement.public.lu/

Malta, Lauku lietu un vides ministrija

http://mrae.gov.mt/

Nīderlande, Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij

http://www.minlnv.nl/

Norvēģija, Zivsaimniecības ministrija

http://odin.dep.no/fid/engelsk/index-b-n-a.html

Norvēģijas oficiālā tīmekļa vietne par jūras pārtikas drošību un resursiem un

akvakultūras pārvaldību

http://www.fisheries.no/


Polija, Lauksaimniecības ministrija

http://www.minrol.gov.pl/DesktopDefault.aspx

Portugāle, Direcção Geral das Pescas

http://www.dg-pescas.pt/

Portugāle, Direcção Regional de Pescas da Região Autónoma da Madeira

http://www.sra.pt/drp/

Rumānija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija

http://mapam.ro/

Slovākija, Lauksaimniecības ministrija

http://www.land.gov.sk/en/?start

Slovēnija, Lauksaimniecības ministrija

http://www.gov.si/vrs/ang/government/

Spānija, Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentacion

http://www.mapya.es/

Spānija, Fondo de Regulación y Organización del Mercado de los Productos de la Pesca y

Cultivos Marinos (FROM)

http://from.mapa.es/

Zviedrija, Jordbruksdepartementet

http://jordbruk.regeringen.se/

Apvienotā Karaliste, Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija

http://www.defra.gov.uk/default.htm

CITAS IeSTĀdeS

Aqualex Multimedia Consortium

http://www.aqualex.org/

Aquamedia

http://www.aquamedia.org/home/default_en.asp

COPA-COGECA

http://www.copa-cogeca.be/http://www.copa-cogeca.be/index.asp

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI

45


46

Eiropas Zivju ražotāju organizāciju apvienība

http://www.eapo.com/

Eiropas Zivsaimniecības ekonomistu apvienība (EAFE)

http://www.eafe-fish.org/

Europêche

http://www.europeche.org/

Eiropas Akvakultūras ražotāju federācija (FEAP)

http://www.feap.info/

Interneta rokasgrāmata par starptautisko zivsaimniecības likumdošanu

http://www.intfish.net/

REFOPE – Eiropas Apmācības un nodarbinātības tīkls zivsaimniecības jomā

http://www.refope.org/en/index.html

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI


SAĪSInĀjuMu SARAKSTS

ACCOBAMS Vienošanās par vaļveidīgo saglabāšanu Melnajā jūrā, Vidusjūrā un tuvējās

Atlantijas okeāna teritorijās

KZKA / CFCA Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

APP Partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē

ASCOBANS Ziemeļeiropas valstu vienošanās par mazo vaļveidīgo aizsardzību Baltijas

jūrā un Ziemeļjūrā

EEK Eiropas Ekonomikas kopiena

CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencija

ZAPK / ACFA Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komiteja

RKP Reģionālā konsultatīvā padome

VVZK / GFCM Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija

ATTK / IATTC Amerikas Tropisko tunzivju komisija

SATSK / ICCAT Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija

SJPP / ICES Starptautiskā Jūras pētniecības padome

CNUDM / UNCLOS ANO Jūras tiesību konvencija (Montego līča konvencija)

CNUED / UNCED ANO Vides un attīstības konference

VAZK / CECAF Vidusatlantijas Austrumdaļas zivsaimniecības komiteja

VRZK / WECAFC Vidusatlantijas Rietumdaļas zivsaimniecības komiteja

ZZK / NEAFC Ziemeļaustrumatlantijas Zivsaimniecības komiteja

CSITEP / ISSCFG Zvejas rīku starptautisko standartu statistiskā klasifikācija

ZZTEJK / STECF Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komiteja

IOTK / IOTC Indijas okeāna tunzivju komisija

DV Eiropas Savienības dalībvalsts

PLO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija

ELGF Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds

ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds

EZF Eiropas Zivsaimniecības fonds

HELCOM Komisija Baltijas jūras jūras vides aizsardzībai (Helsinku komisija)

ZVFI Zivsaimniecības virzības finansēšanas instruments

47


48

NNN Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja

ESOV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

TKO Tirgu kopējā organizācija

SO Starpnozaru organizācija

OMI / IMO Starptautiskā jūrniecības organizācija

RO Ražotāju organizācija

ZAZO / NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija

DAZO / SEAFO Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija

ORGP Reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija

RZO Reģionālās zivsaimniecības organizācijas

ZLSO / NASCO Ziemeļatlantijas Lašu saudzēšanas organizācija

OSPAR Konvencija Ziemeļaustrumu Atlantijas jūras vides aizsardzībai

PAM / MAP Rīcības plāns Vidujūras reģionas saistībā ar Barselonas konvenciju

EP Eiropas Parlaments

KZP Kopējā zivsaimniecības politika

SDSP / IDCP Starptautiskā delfīnu saudzēšanas programma

PME Maksimālā līdzsvarotā nozveja

PMI Integrētā jūras politika

RP Rīcības programma

DVP Daudzgadu vadības programmas

TPP Tiesībpamatota pārvaldība

MIIA Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms

SMOO / GOOS Pasaules okeānu novērošanas sistēma

SNS / VMS Kuģu satelītnovērošana

KPN Kopējā pieļaujamā nozveja

LESD Līgums par Eiropas Savienību

ES Eiropas Savienība

WCPFC Tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības Klusā okeāna

rietumu un centrālajā daļā komisija

ZEE Īpašā tautsaimniecības zona

ZPE Ekoloģiskās aizsardzības zona

SAĪSInĀjuMu SARAKSTS


PIelIKuMS. jŪRlIeTu un zIVSAIMnIeCĪBAS

ģeneRĀldIReKTORĀTA ORGAnIzĀCIjAS

ShēMA

PIELIKUMS. JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS ĢENERĀLDIREKTORĀTA ORGANIZĀCIJAS SHĒMA (MARE ĢD)

08.05.2009

ĢENERĀLDIREKTORS

Fokion FOTIADIS

Palīgs: Gilles BERTRAND

Iekšējais auditors: Lars MUHRBECK

A DIREKTORĀTS: POLITIKU IZSTRĀDE UN KOORDINĒŠANA

César DEBÉN ALFONSO

Padomnieki

Zinātniskajos jautājumos: Poul DEGNBOL

Sociālajās un vienkāršošanas lietās: Giorgio GALLIZIOLI

A/1 – Jūras politika Paul NEMITZ

A/2 – Kopējā zivsaimniecības un akvakultūras politika Jean-Claude CUEFF

A/3 – Strukturālā politika un ekonomiskā analīze Slawomir TOKARSKI

A/4 – Zvejas kontroles politika Valérie LAINÉ

B DIREKTORĀTS: STARPTAUTISKĀS LIETAS UN TIRGI

Pierre AMILHAT

B/1 – Starptautiskās lietas, jūras tiesības un reģionālās

Constantin ALEXANDROU

zivsaimniecības organizācijas

B/2 – Zivsaimniecības kontrole starptautiskajos ūdeņos Willem BRUGGE

B/3 – Divpusējie nolīgumi Fabrizio DONATELLA

B/4 – Tirdzniecība un tirgi Christian RAMBAUD

C DIREKTORĀTS: ATLANTIJAS OKEĀNS, ATTĀLĀKIE REĢIONI, ZIEMEĻU LEDUS OKEĀNS

Reinhard PRIEBE

Padomnieki

Norvēģijas un ZAZO lietās : John SPENCER

49


50

Saglabāšanas un vides lietās: : Armando ASTUDILLO

C/1 – Jūras politika Atlantijas okeānā, attālākajos reģionos un Eddy HARTOG

Ziemeļu Ledus Okeānā

C/2 – Zvejas saglabāšana un kontrole Atlantijas okeānā un

Maria De La Fuensanta CANDELA CASTILLO

attālākajos reģionos

C/3 – Strukturālās darbības: Īrija, Spānija, Francija, Portugāle un Veronika VEITS

Apvienotā Karaliste; datu apkopošanas horizontālā pārvaldība

D DIREKTORĀTS: VIDUSJŪRA UN MELNĀ JŪRA

Carla MONTESI

D/1 – Jūras politika Vidusjūrā un Melnajā jūrā Fabrizia BENINI

D/2 – Zvejas saglabāšana un kontrole Vidusjūrā un Melnajā jūrā un John MALLETT

datu horizontālā pārvaldība

D/3 – Strukturālās darbības: Bulgārija, Grieķija, Itālija, Kipra, Malta, Stephanos SAMARAS

Rumānija, Slovēnija

E DIREKTORĀTS: BALTIJAS JŪRA, ZIEMEĻJŪRA UN DALĪBVALSTIS, KAS NEATRODAS PIEKRASTĒ

v.i.: Ernesto PENAS LADO

Padomnieks

Saglabāšanas un vides lietās: Olle HAGSTRÖM Olle HAGSTRÖM

E/1 – Jūras politika Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā f.f.: Haitze SIEMERS

E/2 – Zvejas saglabāšana un kontrole Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā Ernesto PENAS LADO

E/3 – Strukturālās darbības: Beļģija, Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Alberto SPAGNOLLI

Lietuva, Nīderlande, Polija, Somija, Zviedrija un dalībvalstis, kas

neatrodas piekrastē

F DIREKTORĀTS: RESURSI

Daniela GHEORGHE

Padomnieki Ilona JEPSENA

F/1 – Budžets, publiskie iepirkumi un kontrole Mark JOHNSTON

F/2 – Informācija, saziņa, iestāžu savstarpējās attiecības,

novērtēšana un plānošana

Emmanouil-Giorgios PAPAIOANNOU

F/3 – Cilvēku, informācijas resursi un dokumentu pārvaldība Agnes LINDEMANS

F/4 – Juridiskās lietas Friedrich WIELAND

PIelIKuMS. jŪRlIeTu un zIVSAIMnIeCĪBAS ģeneRĀldIReKTORĀTA ORGAnIzĀCIjAS ShēMA


TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

FIShInG GeAR 1

EN: Surrounding nets

FR: Filets tournants

ES: Redes de cerco

DE: umschließungsnetze

DA: Omkredsende net

EL: Κυκλωτικά δίχτυα

IT: Reti da circuizione

NL: Ringnetten

PL: Sieci okrążające

SV: Ringnot

PT: Redes de cercar

1 Source: Food and Agriculture Organization of the

United Nations (FAO), www.fao.org.

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: PS

EN: Purse seines

FR: Sennes coulissantes

ES: Redes de cerco con jareta

DE: Ringwaden

DA: Not

IT: Ciancioli

NL: Ringzegen

PL: Okrężnice

SV: Snörpvad

PT: Redes de cerco com retenida

EL: Γρι γρι

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LA

EN: Lampara nets

FR: Sans coulisse (lamparo)

ES: Sin jareta (lámparo)

DE: Ohne Schließleine (Lamparo)

DA: Uden snurpewire (lampara)

IT: Lampare

NL: Zonder sluitlijn (lampara)

PL: Lampary

SV: Utan snörplinor (lampara)

PT: Sem retenida (lâmpara)

EL: Χωρίς συστολέα (lamparo)

51


52

EN: Seines

FR: Sennes

ES: Redes de jábega

DE: Wadennetze

DA: Vod

EL: Γρίποι

IT: Sciabiche

NL: zegen

PL: Ciągnione

SV: not

PT: Redes envolventes arrastantes

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: SB

EN: Beach seines

FR: Sennes de plage

ES: Artes de playa

DE: Strandwaden

DA: Strandvod

IT: Sciabiche da spiaggia

NL: Strandzegen

PL: Niewody dobrzeżne

SV: Landvadar

PT: Redes de alar para a praia

EL: Πεζότρατες

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: SDN

EN: Danish seines

FR: Sennes danoises

ES: Redes danesas

DE: Snurrewaden

DA: Snurrevod

IT: Sciabiche danesi

NL: Deense zegen

PL: Niewody duńskie (zakotwiczone)

SV: Snurrevadar

PT: Redes de cerco dinamarquesas

EL: Δανέζικοι γρίποι


Abbreviation CSITEP / ISSCFG: SSC

EN: Scottish seines

FR: Sennes écossaises

ES: Cercos escoceses

DE: Schottische Wadennetze

DA: Flyshootervod

IT: Sciabiche scozzesi

NL: Schotse zegen

PL: Niewody szkockie

(trałująco–pływające)

SV: Flytvadar

PT: Redes escocesas

EL: Σκοτσέζικοι γρίποι

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: SPR

EN: Pair seines

FR: Sennes manoeuvrées par deux

bateaux

ES: Cercos a la pareja

DE: Zweischiff-Wadennetze

DA: Vod trukket af to fartøjer

IT: Sciabiche a due natanti

NL: Spanzegen

PL: Niewody tukowe

SV: Parnotar

PT: Redes manobradas por dois navios

EL: Γρίποι

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

53


54

EN: Trawls

FR: Chaluts

ES: Redes de arrastre

DE: Schleppnetze

DA: Trawl

EL: Τράτες

IT: Reti da traino

NL: Sleepnetten

PL: Włóczone

SV: Trålare

PT: Redes de arrasto

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: TBB

EN: Beam trawl

FR: Chaluts à perche

ES: Redes de arrastre de vara

DE: Baumkurren

DA: Bomtrawl

IT: Sfogliare

NL: Boomkor

PL: Włoki rozprzowe

SV: Bomtrål

PT: Redes de arrasto de vara

EL: Δοκότρατες

Avots: Polet 2000

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: OTB

EN: Bottom otter trawl

FR: Chaluts de fond à panneaux

ES: Redes de arrastre de fondo de puertas

DE: Grundscherbrettnetze

DA: Énbådsbundtrawl

IT: Reti a strascico a divergenti

NL: Demersale bordentrawl

PL: Włoki denne

SV: Trål med trålbord

PT: Redes de arrasto pelo fundo

EL: Τράτες βυθού με πόρτες


Abbreviation CSITEP / ISSCFG: PTB

EN: Bottom pair trawls

FR: Chaluts-boeufs de fond

ES: Redes de arrastre de fondo a la pareja

DE: Zweischiff-Grundschleppnetze

DA: Bundtrawl til partrawling

IT: Reti a strascico a coppia

NL: Bodemspannet

PL: Tuki denne

SV: Partrålar

PT: Redes de arrasto pelo fundo para

pesca em parelha

EL: Τράτες βυθού με πόρτες

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: OTM

EN: Midwater otter trawls

FR: Chaluts pélagiques à panneaux

ES: Redes de arrastre pelágico de puertas

DE: Pelagische Scherbrettnetze

DA: Énbådsflydetrawl

IT: Reti da traino pelagiche a divergenti

NL: Pelagische bordentrawl

PL: Włoki pelagiczne

SV: Trål med trålbord

PT: Rede de arrasto pelágico comportas

EL: Πελαγικές τράτες με πόρτες

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: PTM

EN: Pelagic pair trawls

FR: Chaluts-boeufs pélagiques

ES: Redes de arrastre pelágico a la pareja

DE: Pelagische Zweischiff-Netze

DA: Flydetrawl til partrawling

IT: Reti da traino pelagiche a coppia

NL: Pelagisch spannet

PL: Tuka pelagiczna

SV: Partrålar

PT: Redes de arrasto pelágico de parelha

EL: Πελαγικές τράτες με ζευγαρωτά σκάφη

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

55


56

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: OTT

EN: Otter twin trawls

FR: Chaluts jumeaux à panneaux

ES: Redes gemelas de arrastre

DE: Scherbrett-Hosennetze

DA: Dobbelttrawl

IT: Reti gemelle a divergenti

NL: Dubbele bordentrawl

PL: Zestaw dwuwłokowy

SV: Dubbeltrål

PT: Redes de arrasto geminadas com

portas

EL: Τράτες με πόρτες με ζευγαρωτά

σκάφη

EN: dredges

FR: dragues

ES: Rastras

DE: dredgen

DA: Skrabere

EL: Δράγες

IT: draghe

NL: Korren

PL: dragi

SV: Skrapredskap

PT: dragas Abbreviation CSITEP / ISSCFG: DRB

EN: Boat dredges

FR: Dragues remorquées par bateau

ES: Rastras para embarcación

DE: Von Boot gezogene Dredgen

DA: Skraber (trukket af fartøj)

IT: Draghe tirate da natanti

NL: Door een vaartuig gesleepte kor

PL: Dragi łodziowe

SV: Skrapor som används från fartyg

PT: Dragas rebocadas por navio

EL: Δράγες που σύρονται από σκάφος


Abbreviation CSITEP / ISSCFG: DRH

EN: Hand dredges used on board a vessel

FR: Dragues à main utilisée à bord d’un

bateau

ES: Dragas de mano utilizadas a bordo

de un buque

DE: Von Boot eingesetzte Handdredgen

DA: Håndbetjent skraber

IT: Draghe a mano usate a bordo

NL: Vanaf een vaartuig bediende handkor

PL: Ręczne dragi statkowe

SV: Handskrapor

PT: Dragas de mão utilizadas a bordo

de um navio

EL: Δράγες χειρός των οποίων ο χειρισμός

γίνεται από σκάφος

Avots: http://www.mapa.es/ Avots: Ferretti 2000

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: HMD

EN: Mechanised dredges including suction dredges

FR: Dragues mécanisées incluses les dragues suceuses

ES: Dragas mecanizadas incluidas las dragas de succión

DE: Mechanische Dredgen einschließlich Saugdredgen

DA: Mekaniserede skrabere, herunder sugeskrabere

IT: Draghe meccaniche comprese le turbosoffianti

NL: Gemechaniseerde dreg, eventueel met zuiger

PL: Dragi mechaniczne

SV: Mekaniska skrapor, även sugskrapor

PT: Dragas mecanizadas, incluindo as dragas hidráulicas

EL: Μηχανικές δράγες, συμπεριλαμβανομένων των απορροφητικών δραγών

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

57


58

EN: lift nets

FR: Filets soulevés

ES: Redes izadas

DE: Senk- und hebenetze

DA: løftenet

EL: Δίχτυα τύπου (αθερινολό-γου)

IT: Reti da raccolta

NL: Kruisnetten

PL: Podrywki

SV: Sänkhåvar

PT: Redes de sacada

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LNB

EN: Boat operated lift nets

FR: Filets soulevés manoeuvrés par bateau

ES: Redes izadas maniobradas desde

embarcación

DE: Von Booten ausgesetzt (Senktuch)

DA: Synkenot

IT: Reti da raccolta manovrate da natanti

NL: Vanaf een vaartuig bediend kruisnet

PL: Podrywki łodziowe

SV: Sänkhåvar som används från båtar

PT: Redes de sacada manobradas por

embarcações

EL: Δίχτυα τύπου «αθερινολόγου», των

οποίων ο χει-ρισμός γίνεται από

σκάφος

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LNS

EN: Shore operated stationary lift nets

FR: Filets soulevés fixes manoeuvrés du

rivage

ES: Redes izadas maniobradas desde la

costa

DE: Stationär vom Ufer eingesetzt

DA: Faststående løftenet

IT: Quadre

NL: Vanaf de wal bediend kruisnet

PL: Stacjonarne podrywki brzegowe

SV: Fasta sänkhåvar som används från

stranden

PT: Redes de sacada manobradas de

terra

EL: Δίχτυα τύπου «αθερινολόγου»

σταθερά των οποίων ο χειρισμός

γίνεται από την ακτή


EN: Gill nets and entangling nets

FR: Filets maillants et filets emmêlants

ES: Redes de enmalle y redes de

enredo

DE: Kiemen- und Verwickelnetze

DA: Garn

EL: Απλάδια δίχτυα και δίχτυα

εμπλοκής

IT: Reti da imbrocco e da posta

impiglianti

NL: Kieuw- en warrelnetten

PL: Stacjonarne podrywki brzegowe

SV: Bottengarn och insnärjningsnät

PT: Redes de emalhar e redes de

enredar

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GNS

EN: Set (anchored) gillnets

FR: Filets maillants calés (ancrés)

ES: Redes de enmalle caladas (volantas)

DE: Stellnetze

DA: Bundsat garn

IT: Reti da posta calate (ancorate)

NL: Geankerd kieuwnet

PL: Sieci skrzelowe stawne

SV: Fasta bottengarn (förankrade)

PT: Redes de emalhar fundeadas

EL: Στάσιμα απλάδια δίχτυα

(αγκυροβολημένα)

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GND

EN: Driftnet

FR: Filets maillants dérivants (filets dérivants)

ES: Redes de enmalle de deriva

DE: Treibnetze

DA: Drivgarn

IT: Reti da posta derivanti

NL: Drijfnet

PL: Sieci skrzelowe dryfujące

SV: Drivgarn med maskor

PT: Redes de emalhar de deriva

EL: Παρασυρόμενα απλάδια δίχτυα

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

59


60

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GNC

EN: Encircling gillnets

FR: Filets maillants encerclants

ES: Redes de enmalle de cerco

DE: Umschließende Kiemennetze

DA: Omkredsende garn

IT: Reti da posta circuitanti

NL: Omringend kieuwnet

PL: Sieci skrzelowe okrążające

SV: Instängningsnät

PT: Redes de emalhar envolventes

EL: Κυκλωτικά απλάδια δίχτυα

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GTR

EN: Trammel nets

FR: Trémails

ES: Redes atrasmalladas

DE: Trammelnetze

DA: Toggegarn

IT: Reti a tremaglio

NL: Schakel

PL: Sieci oplątujące

SV: Grimgarn

PT: Tresmalhos

EL: Μανωμένα δίχτυα

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GTN

EN: Combined trammel and gillnets

FR: Trémails et filets maillants combinés

ES: Redes atrasmalladas y redes de enmalle

combinadas

DE: Kombinierte Kiemen/Trammelnetze

DA: Kombineret garn og toggegarn

IT: Incastellate

NL: Gecombineerd kieuwnet en schakel

PL: Sieci oplątująco-skrzelowe

SV: Kombinerade botten- och grimgarn

PT: Redes mistas de emalhar-tresmalho

EL: Συνδυασμός μανωμένων και

απλαδιών διχτυών


EN: Traps

FR: Pièges

ES: Artes de trampa

DE: Fallen

DA: Fælder

EL: Παγίδες

IT: Trappole

NL: Korven

PL: Pułapkowe

SV: Fällor

PT: Armadilhas

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: FPO

EN: Pots (traps)

FR: Nasses (casiers)

ES: Nasas

DE: Fangkörbe (Korbreusen)

DA: Tejne

IT: Nasse

NL: Korf (kubbe)

PL: Narzędzia pułapkowe

SV: Fallnät med fast ram

PT: Nassas (covos)

EL: Κοφινέλα (κιούρτοι)

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

61


62

EN: hooks and lines

FR: lignes et hameçons

ES: líneas y anzuelos

DE: leinen und haken

DA: liner og kroge

EL: Παραγάδια και αγκίστρια

IT: lenze e ami

NL: lijnen en haken

PL: haczykowe

SV: Krokar och linor

PT: linhas e anzóis

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LHP

EN: Hand lines and pole lines (hand

operated)

FR: Lignes à main et lignes à cannes

(manoeuvrées à la main)

ES: Líneas de mano y líneas de caña

(maniobradas a mano)

DE: Hand- und Angelleinen (von Hand

bedient)

DA: Håndsnøre og kastesnøre

IT: Lenze a mano e a canna (manovrate

a mano)

NL: Handlijn of hengellijn (met de hand

bediend)

PL: Haczykowe

SV: Pilk- och angelgarn (handstyrda)

PT: Linhas de mão e linhas de vara

(operadas manualmente)

EL: Πετονιές χειρός και πετονιές με

καλάμι (των οποίων ο χειρισμός

γίνεται με το χέρι)

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LHM

EN: Hand lines and pole lines (mechanised)

FR: Lignes à main et lignes avec cannes

(mécanisées)

ES: Líneas de mano y líneas de caña

(mecanizadas)

DE: Hand- und Angelleinen (mechanisiert)

DA: Pilkemaskine

IT: Lenze a mano e a canna (meccanizzate)

NL: Handlijn of hengellijn (gemechaniseerd)

PL: Wędy zmechanizowane

SV: Pilk- och angelgarn (pilkmaskinsstyrda)

PT: Linhas de mão e linhas de vara (mecanizadas)

EL: Πετονιές χειρός και πετονιές με

καλάμι (των οποίων ο χειρισμός

γίνεται με τη βοήθεια μηχανής)


Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LLS

EN: Set longlines

FR: Palangres calées

ES: Palangres calados

DE: Langleinen

DA: Langline til bundfiskeri

IT: Palangari fissi

NL: Grondbeug

PL: Wędy zmechanizowane

SV: Förankrade backor/långrevar

PT: Palangres fundeadas

EL: Στάσιμα παραγάδια

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LLD

EN: Longlines (drifting)

FR: Palangres dérivantes

ES: Palangres de deriva

DE: Treibleinen

DA: Flydeline

IT: Palangari derivanti

NL: Drijvende beug

PL: Takle dryfujące

SV: Drivande backor/långrevar

PT: Palangres de deriva

EL: Παρασυρόμενα παραγάδια

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LTL

EN: Troll lines

FR: Lignes de traîne

ES: Caceas

DE: Schleppangeln

DA: Dørgeline

IT: Lenze trainate

NL: Sleeplijnen

PL: Troling

SV: Dörjlinor

PT: Corricos

EL: Συρτές

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

63


64

KRASTĀ IzKRAuTĀS SuGAS

Suga Suga Suga

Clupea harengus Sprattus sprattus

Micromesistius

poutassou

FAO kods* her (P) FAO kods* spr (P) FAO kods* whb (P)

% 2006 13,5 % 2006 9,3 % 2006 7,6

EN Atlantic herring European sprat Blue whiting

FR Hareng de l’Atlantique Sprat Merlan bleu

ES Arenque del Atlántico Espadín Bacaladilla

DE Atlantischer Fadenhering Sprotte Blauer Wittling

DA Atlantisk trådsild Brisling Blåhvilling

IT Alaccia vessillifera Spratto Melù

NL Atlantische draadvinnige haring Sprot Blauwe wijting

PL Opistonema atlantycka Szprot Błękitek

SV Atlantisk trådsill Szprot Błękitek

PT Machete do Atlântico Espadilha Verdinho

EL Vηματόρεγγα του Ατλαντικού Παπαλίνα Προσφυγάκι

Suga Suga Suga

Ammodytes spp Scomber scombrus Sardina pilchardus

FAO kods* san (D) FAO kods* mac (P) FAO kods* pil

% 2006 5,3 % 2006 4,7 % 2006 4,6

EN Sandeels nei Atlantic mackerel European pilchard

FR Lançons nca Maquereau commun Sardine commune

ES Lanzones nep Caballa del Atlántico Sardina europea

DE Sandaale Europäische Makrele Sardine

DA Tobisslægt Almindelig makrel Europæisk sardin

IT Cicerello Sgombro, Maccarello Sardina

NL Zandspieringen Makreel Sardine

PL Dobijakowate Makrela atlantycka Sardynka europejska

SV Tobisar Makrill Sardin

PT Amodíteo Sarda Sardinha

EL αμμοδύτης ο λογχοειδής σκουμπρί Σαρδέλα

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Trachurus trachurus Engraulis encrasicolus Katsuwonus pelamis

FAO kods* hom (P) FAO kods* ane (P) FAO kods* skj

% 2006 3,1 % 2006 2,4 % 2006 7,6

EN Atlantic horse mackerel European anchovy Skipjack

FR Chinchard d’Europe Anchois Listao

ES Jurel Boquerón Listado

DE Holzmakrele Sardelle Echter Bonito

DA Almindelig hestemakrel Europæisk ansjos Bugstribet bonit

IT Sugarello Acciuga Tonnetto striato

NL Horsmakreel Ansjovis Gestreepte tonijn

PL Ostrobok Sardela europejska Bonito

SV Taggmakrill Ansjovis Bonit

PT Carapau-branco Biqueirão Gaiado

EL σαμπανιός Γαύρος Παλαμίδα

Suga Suga Suga

Gadus morhua Trachurus spp Thunnus albacares

FAO kods* cod (D) FAO kods* jax (P) FAO kods* yft

% 2006 2,3 % 2006 2,0 % 2006 1,6

EN Atlantic cod Jack and horse mackerels nei Yellowfin tuna

FR Morue de l’Atlantique Chinchards noirs nca Albacore

ES Bacalao del Atlántico Jureles nep Rabil

DE Kabeljau Stöcker Gelbflossenthun

DA Atlantisk torsk Hestemakrelarter Gulfinnet tun

IT Merluzzo bianco Suri Tonno pinna gialla

NL Atlantische kabeljauw Horsmakrelen Geelvintonijn

PL Dorsz Ostroboki Tuńczyk złoty

SV Torsk Taggmakrillar Gulfenad tonfisk

PT Bacalhau-do-atlântico Carapaus Atum-albacora

EL γάδος Σαυρίδια τόνος κιτρινόπτερος

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

65


66

Suga Suga Suga

Sardinella aurita Merluccius merluccius Pleuronectes platessa

FAO kods* saa FAO kods* hke (D) FAO kods* ple (D)

% 2006 1,5 % 2006 1,4 % 2006 1,3

EN Round sardinella European hake European plaice

FR Allache Merlu européen Plie d’Europe

ES Alacha Merluza europea Solla europea

DE Ohrensardine Seehecht Scholle

DA Rund sardinel Europæisk kulmule Rødspætte

IT Sardella d’Africa Nasello Passera

NL Gouden sardinella Heek Schol

PL Sardynela Morszczuk Gładzica

SV Rund sardinell Kummel Rödspätta

PT Sardinela lombuda Pescada-branca Solha

EL φρίσσα Μπακαλιάρος ευρωπαϊκή χωματίδα

Suga Suga Suga

Mytilus edulis Nephrops norvegicus Pollachius virens

FAO kods* mus FAO kods* nep (D) FAO kods* pok (D)

% 2006 1,3 % 2006 1,2 % 2006 1,2

EN Blue mussel Norway lobster Saithe (=Pollock)

FR Moule commune Langoustine Lieu noir

ES Mejillón común Cigala Carbonero (=Colín)

DE Pfahlmuschel Kaisergranat Seelachs

DA Blåmusling Jomfruhummer Sej

IT Mitilo comune Scampo Merluzzo carbonaro

NL Mossel Langoustine Koolvis

PL Omułek jadalny Homarzec Czarniak

SV Blåmussla Havskräfta Gråsej

PT Mexilhão vulgar Lagostim Escamudo

EL μύδι Καραβίδα μαύρος μπακαλιάρος

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Melanogrammus

aeglefinus

Pecten maximus Crangon crangon

FAO kods* had (D) FAO kods* sce FAO kods* csh

% 2006 1,0 % 2006 0,9 % 2006 0,7

EN Haddock Great Atlantic scallop Common shrimp

FR Eglefin Coquille StJacques atlantique Crevette grise

ES Eglefino Vieira (=Concha de Santiago) Quisquilla

DE Schellfisch Südatlantische Kammuschel Granat

DA Kuller Ribbet kammusling Sandhest

IT Eglefino Cappasanta sudatlantica Gamberetto grigio

NL Schelvis Zuidatlantische mantel Noordzeegarnaal

PL Plamiak Przegrzebek zwyczajny Garnela

SV Kolja Egentlig pilgrimsmussla Sandräka

PT Arinca Vieira do Atlântico Sul Camarão negro

EL μελανόγραμμος γάδος χτένι σταχτογαρίδα

Suga Suga Suga

Trisopterus esmarkii Cancer pagurus Thunnus alalunga

FAO kods* nop (D) FAO kods* cre FAO kods* alb

% 2006 0,7 % 2006 0,7 % 2006 0,7

EN Norway pout Edible crab Albacore

FR Tacaud norvégien Tourteau Germon

ES Faneca noruega Buey de mar Atún blanco

DE Stintdorsch Taschenkrebs Weißer Thun

DA Sperling Almindelig taskekrabbe Hvid tun

IT Merluzzo norvegese Granciporro Alalunga

NL Kever Noordzeekrab Witte tonijn

PL Okowiel Krab kieszeniec Tuńczyk długopłetwy

SV Vitlinglyra Krabbtaska Vit tonfisk

PT Faneca-norueguesa Sapateira Atum-voador

EL σύκο της Νορβηγίας κάβουρας Τόνος μακρύπτερος

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

67


68

Suga Suga Suga

Scomber japonicus Merlangius merlangus Xiphias gladius

FAO kods* mas FAO kods* whg (D) FAO kods* swo (P)

% 2006 0,6 % 2006 0,6 % 2006 0,6

EN Chub mackerel Whiting Swordfish

FR Maquereau espagnol Merlan Espadon

ES Estornino Plegonero, Merlán Pez espada

DE Spanische Makrele Wittling Schwertfisch

DA Spansk makrel Hvilling Sværdfisk

IT Sgombro Merluzzetto bruno Pesce spada

NL Spaanse makreel Wijting Zwaardvis

PL Makrela japońska Witlinek Miecznik

SV Stillahavsmakrill Vitling Svärdfisk

PT Cavala-do-japão Badejo Espadarte

EL κολιός νταούκι του Ατλαντικού Ξιφίας

Suga Suga Suga

Sardinella spp Solea solea Prionace glauca

FAO kods* six FAO kods* sol (D) FAO kods* bsh

% 2006 0,5 % 2006 0,5 % 2006 0,5

EN Sardinellas nei Common sole Blue shark

FR Sardinelles nca Sole commune Peau bleue

ES Sardinelas nep Lenguado común Tiburón azul

DE Sardinellen Gemeine Seezunge Blauhai

DA Sardineller Almindelig tunge Blåhaj

IT Alacce Sogliola Verdesca

NL Sardinella’s Tong Blauwe haai

PL Sardynela Sola zwyczajna żarłacz błękitny

SV Sardineller Tunga Blåhaj

PT Sardinelas Linguado Tintureira

EL τριχιοί γλώσσα γλαυκοκαρχαρίας

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Sebastes spp Buccinum undatum Thunnus obesus

FAO kods* red FAO kods* whe FAO kods* bet

% 2006 0,5 % 2006 0,5 % 2006 0,5

EN Atlantic redfishes nei Whelk Bigeye tuna

FR Sébastes de l’Atlantique nca Buccin Thon obèse (=Patudo)

ES Gallinetas del Atlántico nep Bocina Patudo

DE Rotbarsch Wellhornschnecke Großaugenthun

DA Rødfiskarter Konksnegl Storøjet tun

IT Scorfani del Nord Buccina Tonno obeso

NL Roodbaarzen Wulk Grootoogtonijn

PL Karmazyn Trąbik zwyczajny Opastun

SV Kungsfiskar Valthornssnäcka Storögd tonfisk

PT Cantarilhos-do-norte nia Búzio Atum-patudo

EL κοκκινόψαρα βούκινο τόνος μεγαλόφθαλμος

Suga Suga Suga

Chamelea gallina Lophius piscatorius Pandalus borealis

FAO kods* sve FAO kods* mon (D) FAO kods* pra (D)

% 2006 0,4 % 2006 0,4 % 2006 0,4

EN Striped venus Angler (=Monk) Northern prawn

FR Petite praire Baudroie commune Crevette nordique

ES Chirla Rape Camarón norteño

DE Gestreifte Venusmuschel Seeteufel Grönlandgarnele

DA Stribet venusmusling Havtaske Dybvandsreje

IT Vongola Rana pescatrice Gamberello boreale

NL Venusschelp Zeeduivel Noorse garnaal

PL Wenus kurza żabnica Krewetka północna

SV Randig venusmussla Marulk Nordhavsräka

PT Pé de burrinho Tamboril Camarão-boreal

EL κυδώνι Βατραχόψαρο γαρίδα της Αρκτικής

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

69


70

Suga Suga Suga

Octopus vulgaris Platichthys flesus Raja spp

FAO kods* occ FAO kods* fle (D) FAO kods* ska (D)

% 2006 0,4 % 2006 0,4 % 2006 0,4

EN Common octopus European flounder Raja rays nei

FR Pieuvre Flet d’Europe Pocheteaux et raies raja nca

ES Pulpo común Platija europea Rayas raja nep

DE Gewöhnlicher Krake Flunder Rochen

DA Almindelig ottearmet blæksprutte Skrubbe Rokkeslægt

IT Polpo di scoglio Passera pianuzza Razze

NL Octopus Bot Roggen

PL Ośmiornica Stornia Rajowate

SV Vanlig åttaarmad bläckfisk Skrubbskädda Rocka

PT Polvo-vulgar Solha das pedras Raias

EL Χταπόδι φάσι σελάχια

Suga Suga Suga

Reinhardtius

hippoglossoides

Thunnus thynnus Mullus spp

FAO kods* ghl (D) FAO kods* bft (P) FAO kods* mux

% 2006 0,4 % 2006 0,3 % 2006 0,3

EN Greenland halibut Atlantic bluefin tuna Surmullets (=Red mullets) nei

FR Flétan noir Thon rouge de l’Atlantique Rougets nca

ES Fletán negro Atún rojo del Atlántico Salmonetes nep

DE Grönland-Heilbutt Roter Thun Meerbarben

DA Almindelig hellefisk Almindelig tun Mullearter

IT Ippoglosso nero, Halibut, Halibut di Groenlandia Tonno rosso Triglie

NL Groenlandse heilbot Blauwvintonijn Zeebarbelen

PL Halibut niebieski Tuńczyk błękitnopłetwy Barweny

SV Liten hälleflundra Tonfisk Mullar

PT Alabote-negro Atum-rabilho Salmonetes

EL ιππόγλωσσα Τόνος Μπαρμπούνια

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Cerastoderma edule Perca fluviatilis

Parapenaeus

longirostris

FAO kods* coc FAO kods* fpe FAO kods* dps

% 2006 0,3 % 2006 0,3 % 2006 0,3

EN Common edible cockle European perch Deepwater rose shrimp

FR Coque commune Perche europeenne Crevette rose du large

ES Berberecho común Perca Gamba de altura

DE Herzmuschel Flußbarsch Rosa Garnele

DA Almindelig hjertemusling Almindelig aborre Dybvandsrosenreje

IT Cuore Pesce persico Gambero rosa mediterraneo

NL Kokkel Baars Roze diepzeegarnaal

PL Sercówka jadalna Okon Krewetka głębokowodna

SV Vanlig hjärtmussla Abborre Djuphavsräka

PT Berbigão vulgar Perca europeia Gamba-branca

EL μεθύστρα ποταμόπερκα Κόκκινη γαρίδα βαθέων υδάτων

Suga Suga Suga

Merluccius hubbsi Conger conger Trisopterus luscus

FAO kods* hkp FAO kods* coe FAO kods* bib

% 2006 0,3 % 2006 0,2 % 2006 0,2

EN Argentine hake European conger Pouting (=Bib)

FR Merlu d’Argentine Congre commun Tacaud commun

ES Merluza argentina Congrio común Faneca

DE Argentinischer Seehecht Meeraal Franzosendorsch

DA Kulmule Almindelig havål Skægtorsk

IT Nasello argentino Grongo Merluzzo francese

NL Argentijnse heek Congeraal Steenbolk

PL Morszczuk argentynski Konger Bielmik

SV Argentinsk kummel Havsål Skäggtorsk

PT Pescada argentina Congro Faneca comum

EL μερλούκιος Αργεντινής Μουγγρί σύκο του Ατλαντικού

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

71


72

Suga Suga Suga

Coryphaenoides

rupestris

Esox lucius Limanda limanda

FAO kods* rng (H) FAO kods* fpi FAO kods* dab (D)

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2

EN Roundnose grenadier Northern pike Common dab

FR Grenadier de roche Brochet du nord Limande

ES Granadero de roca Lucio Lenguadina

DE Grenadierfisch Hecht Kliesche, Scharbe

DA Almindelig skolæst Almindelig gedde Almindelig ising

IT Pesce sorcio Luccio Limanda

NL Roundnose grenadier Snoek Schar

PL Buławik czarny Szczupak Zimnica

SV Skoläst Gädda Sandskädda

PT Lagartixa-da-rocha Lúcio comum Limanda

EL γρεναδιέρος των βράχων τούρνα γλώσσα λιμάντα

Suga Suga Suga

Lepidorhombus spp Mullus barbatus

Macruronus

magellanicus

FAO kods* lez (D) FAO kods* mut FAO kods* grm

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2

EN Megrims nei Red mullet Patagonian grenadier

FR Cardines nca Rouget de vase Grenadier patagonien

ES Gallos nep Salmonete de fango Merluza de cola

DE Butte Streifenbarbe, Rotbart, Gestreifte Meerbarbe Patagonischer Grenadier

DA Glashvarreslægt, Glashvarrearter Europæisk mulle, Stribet mulle Patagonisk langhale

IT Lepidorombi Triglia di scoglio Merluzzo granatiere

NL Scharretongen Mul Patagonische grenadier

PL Smuklice Barwena Miruna patagonska

SV Glasvarar Mulle Chilensk hoki

PT Areeiros Salmonete legítimo, Salmonete vermelho Granadeiro-da-Patagónia

EL γλώσσες, ζαγκέτες μπαρμπούνι γρεναδιέρος της Παταγωνίας

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Patagonotothen

ramsayi

Mullus surmuletus Cyprinus carpio

FAO kods* pat FAO kods* mur FAO kods* fcp

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2

EN Longtail Southern cod, Ramsay’s icefish Surmullet Common carp

FR Notothénia queue longue Rouget de roche Carpe commune

ES Nototenia coluda Salmonete de roca Carpa

DE Ramsays Notothenia Gemeine Goldmakrele Karpfen, Flußkarpfen

DA Ramsays isfisk Guldmakrel Almindelig karpe

IT Nototenia Lampuga Carpa comune

NL Ramsays rotskabeljauw Goudmakreel Karper

PL Nototenia falklandzka Koryfena Karp dziki a. sazan

SV Ramsays noting Guldmakrill Karp

PT Nototénia de Ramsay Doirado Carpa comum

EL νοτοθένια Κυνηγός κυπρίνος

Suga Suga Suga

Illex argentinus

Chlamys (Aequipecten)

opercularis

Molva molva

FAO kods* sqa FAO kods* qsc FAO kods* lin (H)

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2

EN Argentine shortfin squid Queen scallop Ling

FR Encornet rouge argentin Vanneau Lingue

ES Pota argentina Volandeira Maruca

DE Argentinischer Kurzflossenkalmar Bunte Kammmuschel Leng

DA Argentinsk blæksprutte Almindelig jomfruøsters Lange

IT Calamaro Illex Canestrello, Pettine Molva

NL Argentijnse rode pijlinktvis Wijde mantel Leng

PL Kalmar argentyński Przegrzebek Molwa

SV Argentinsk bläckfisk Drottningkammussla Långa

PT Pota-argentina Leque Maruca

EL θράψαλο της Αργεντινής χτένι ποντίκι

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

73


74

Suga Suga Suga

Boops boops Dicentrarchus labrax Loligo spp

FAO kods* bog FAO kods* bss FAO kods* sqc

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2

EN Bogue European seabass Common squids nei

FR Bogue Bar européen Calmars nca

ES Boga Lubina Calamares nep

DE Gelbstriemen, Ochsenauge Wolfsbarsch Kalmar

DA Okseøjefisk Almindelig bars Loligo-slægt

IT Boga Spigola Calamari

NL Bokvis Zeebaars Pijlinktvissen

PL Bops Labraks Kalmary

SV Oxögonfisk Havsabborre Bläckfiskar

PT Boga-do-mar Robalo-legítimo Lulas

EL γόπα Λαβράκι Καλαμάρια

Suga Suga Suga

Microstomus kitt Brama brama Eledone spp

FAO kods* lem (D) FAO kods* ocm FAO kods* grm

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2

EN Lemon sole Atlantic pomfret Horned and musky octopuses

FR Limande sole Grande castagnole Elédones communes et musquées

ES Mendo limón Japuta Pulpos blancos y almizclados

DE Limande Brachsenmakrele Zirrenkraken, Moschuskraken

DA Rødtunge Havbrasen Ottearmet blæksprutteslægt

IT Sogliola limanda Pesce castagna Moscardini

NL Tongschar Braam Muskusoctopussen

PL Złocica Brama Ośmiornica

SV Bergskädda Havsbraxen Åttaarmade blåckfiskar

PT Solha-limão Xaputa Polvos do alto

EL λεμονόγλωσσα καστανόψαρο μοσχιοί, μοσχοτάποδα

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Aphanopus carbo

Dissostichus

eleginoides

Squilla mantis

FAO kods* bsf FAO kods* top FAO kods* mts

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Black scabbardfish Patagonian toothfish Spottail mantis squillid

FR Sabre noir Légine australe Squille ocellée

ES Sable negro Merluza austral negra Galera ocelada

DE Schwarzer Degenfisch Mittelmeer-Miesmuschel Gemeiner Heuschreckenkrebs

DA Sort sabelfisk Middelhavsblåmusling Søknæler

IT Pesce sciabola nero Cozza Pannocchia

NL Zwarte haarstaart Middellandse-Zeemosse Bidsprinkhaankreeft

PL Pałasz czarny Omułek śródziemnomorski Krewetka modliszkowa

SV Dolkfisk Blåmussla Mantis

PT Peixe-espada-preto Mexilhão-do-Mediterrâneo Zagaia-castanheta

EL μαύρο σπαθόψαρο Μύδι Κατσαρίδα της θάλασσας

Suga Suga Suga

Sebastes mentella Pollachius pollachius Sepia officinalis

FAO kods* reb (D) FAO kods* pol (D) FAO kods* ctc

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Beaked redfish Pollack Common cuttlefish

FR Sébaste du nord Lieu jaune Seiche commune

ES Gallineta nórdica Abadejo Sepia común

DE Tiefenbarsch Pollak Gemeiner Tintenfisch

DA Dybhavsrødfisk Lyssej Sepiablæksprutte

IT Sebaste Merluzzo giallo Seppia

NL Diepzeeroodbaars Pollak Gewone zeekat

PL Karmazyn mentela Rdzawiec Mątwa

SV Djuphavskungsfisk Bleka Sepiabläckfisk

PT Peixe vermelho da fundura Juliana Choco

EL κοκκινόψαρο του βυθού κίτρινος μπακαλιάρος Σουπιά

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

75


76

Suga Suga Suga

Glycymeris glycymeris Stizostedion lucioperca Maja squinado

FAO kods* gkl FAO kods* fpp FAO kods* scr

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,2

EN Common European bittersweet, Dog cockle Pike-perch Spinous spider crab

FR Amande commune Sandre Araignée européenne

ES Almendra de mar Lucioperca Centolla europea

DE Meermandel Sandart Seespinne

DA Europæisk bittersødmusling Sandart Edderkopkrabbe

IT Piè d’asino Sandra Granseola

NL Amande Snoekbaars Spinkrab

PL Grzebiolinek Sandacz

SV Kammussla Gös Häxkrabba

PT Castanhola do mar Lucioperca Santola-europeia

EL γαϊρουδοχτένι ποταμολάβρακο καβουρομάνα

Suga Suga Suga

Abramis brama

Lepidorhombus

whiffiagonis

Glyptocephalus

cynoglossus

FAO kods* fbm FAO kods* meg (D) FAO kods* wit (D)

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Freshwater bream Megrim Witch flounder

FR Brème d’eau douce Cardine franche Plie cynoglosse, Plie grise

ES Brema común Gallo del Norte Mendo

DE Bresen Migram Rotzunge

DA Brasen Glashvarre Almindelig skærising

IT Abramide Rombo quattrocchi Passera lingua di cane

NL Brasem Viervlekkige scharretong Witje

PL Leszcz aralsko-kaspijski Smuklica Szkarłacica

SV Braxen Glasvar Rödtunga

PT Brema Areeiro comum Pota europeia

EL λεστιά ζαγκέτα θράψαλο

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Todarodes sagittatus Coregonus albula Spicara spp

FAO kods* sqe FAO kods* fve FAO kods* pic

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN European flying squid Vendace Picarels nei

FR Toutenon commun Corégone blanc Mendoles, Picarels nca

ES Pota europea Corégono blanco Chuclas, carameles nep

DE Pfeilkalmar Silbermaräne Laxierfisch

DA Flyveblæksprutte Heltling Pikarel

IT Todaro Coregone bianco Mennole

NL Grote pijlinktvis Kleine marene Pikarel

PL kałamarnica krótkopłetwa, kalmar illex Sielawa Pikarel

SV Bläckfisk Siklöja Picarell

PT Pota europeia Corégono-branco Trombeiros

EL θράψαλο λευκοκορέγονος μενούλα

Suga Suga Suga

Scyliorhinus canicula

Micromesistius

australis

Chelidonichthys

cuculus

FAO kods* syc FAO kods* pos FAO kods* gur

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Small-spotted catshark Southern blue whiting Red gurnard

FR Petite roussette Merlan bleu austral Grondin rouge

ES Pintarroja Polaca austral Arete

DE Fleckhai Südlicher Wittling Kuckucks-Knurrhahn

DA Småplettet rødhaj Sydlig sortmund Tværstribet knurhane

IT Boccanera Merlú australe Capone coccio

NL Zwartmond-hondshaai Zuidelijke blauwe wijting Engelse poon

PL Piłogon Błękitek południowy Kurek napłon

SV Hågäl Verdinho austral Rödknot

PT Pata-roxa-pequena Verdinho austral Cabra vermelha

EL σκυλάκι προσφυγάκι της Αυστραλίας καπόνι

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

77


78

Suga Suga Suga

Euphausia superba Rutilus spp Psetta maxima

FAO kods* kri FAO kods* frx FAO kods* tur (D)

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Antarctic krill Roaches nei Turbot

FR Krill antarctique Gardons nca Turbot

ES Krill antártico Rutilos nep Rodaballo

DE Antarktischer Krill Rotaugen Steinbutt

DA Antarktisk krill Karpefiskarter Pighvar

IT Krill antartico Triotti Rombo chiodato

NL Antarctische krill Blankvoorns Tarbot

PL Kryl antarktyczny Wyrozub Skarp

SV Antarktisk krill Mörtar Piggvar

PT Krill do Antárctico Pardelhas, bogardos e ruivacas Pregado

EL κριλ της Ανταρκτικής δρομίτσες Καλκάνι

Suga Suga Suga

Pagellus spp Sarda sarda Aristeus antennatus

FAO kods* pax FAO kods* bon FAO kods* ara

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Pandoras nei Atlantic bonito Blue and red shrimp

FR Pageots Bonite à dos rayè Crevette rouge

ES Brecas nep Bonito del Atlántico Gamba rosada

DE Meerbrassen Pelamide Afrikanische Tiefseegarnele

DA Blankesten-slægt Rygstribet pelamide Blårød reje

IT Pagelli Palamita Gambero viola

NL Zeebrasems Atlantische boniter Blauwrode diepzeegarnaal

PL Prażmowate Pelamida Krewetka niebiesko-czerwona

SV Havsrudefiskar Ryggstrimmig pelamid Blåröd räka

PT Besugos Bonito-listado Camarão-vermelho

EL λυθρίνια ρίκι Κόκκινη γαρίδα

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Zeus faber Trachurus picturatus

Spondyliosoma

cantharus

FAO kods* jod FAO kods* jaa (P) FAO kods* brb

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN John dory Blue jack mackerel Black seabream

FR Saint Pierre Chinchard du large Dorade grise

ES Pez de San Pedro Jurel de altura (=Chicharro) Chopa

DE Heringskönig Blaue Bastardmakrele Streifenbrasse

DA Atlantisk sanktpetersfisk Blå hestemakrel Almindelig havrude

IT Pesce san Pietro Sugarello pittato Tanuta

NL Zonnevis Blauwe horsmakreel Zeekarper

PL Piotrosz Ostrobok czarny Kantar

SV Sanktpersfisk Blå taggmakrill Havsruda

PT Galo-negro Carapau-negrão Choupa

EL χριστόψαρο μαυροσαύριδο της Αυστραλίας σκαθάρι

Suga Suga Suga

Rutilus rutilus Penaeus kerathurus

Trachurus

mediterraneus

FAO kods* fro FAO kods* tgs FAO kods* hmm

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Roach Caramote prawn Mediterranean horse mackerel

FR Gardon Caramote Chinchard à queue jaune

ES Rutilo Langostino Jurel mediterráneo

DE Plötze Furchengarnele Mittelmeer-Bastardmakrele

DA Skalle Rynket reje Middelhavshestemakrel

IT Triotto rosso Mazzancolla Sugarello maggiore

NL Blankvoorn Melicertus kerathurus Middellandse Zeehorsmakreel

PL Wyrozub Ostrobok adeński

SV Mört Gaffelräka Medelhavsmakrill

PT Ruivaca Gamba manchada Carapau-do-mediterrâneo

EL πλατίτσα γάμπαρη σαυρίδι

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

79


80

Suga Suga Suga

Molva dypterygia Homarus gammarus Portunus spp

FAO kods* bli(H) FAO kods* lbe FAO kods* crs

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Blue ling European lobster Portunus swimcrabs nei

FR Lingue bleue Homard européen Etrilles nca

ES Maruca azul Bogavante Jaibas, nécoras nep

DE Blauleng Europäischer Hummer Schwimmkrabbe

DA Byrkelange Europæisk hummer Svømmekrabbeslægt

IT Molva azzurra Astice Granchi nuotatori

NL Blauwe leng Kreeft Zwemkrabben

PL Molwiniec Homar europejski Portunik, Włosiennik

SV Birkelånga Hummer Sammetssimkrabba

PT Maruca-azul Lavagante Caranguejos nadadores

EL μουρούνα διπτερύγιος αστακογαρίδα κολυμβητικά καβούρια

Suga Suga Suga

Sardinella maderensis Coregonus lavaretus Argentina sphyraena

FAO kods* sae FAO kods* pln FAO kods* ary

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Madeiran sardinella European whitefish Argentine

FR Grande allache Corégone lavaret Argentine

ES Machuelo Lavareto Argentina

DE Madeira-Sardinelle Peledmaräne Glasauge

DA Madeirasardinel Almindelig helt Guldlaks

IT Alaccia africana Coregone lavarello Argentina

NL Madeira-sardinella Grote marene Zilvervis

PL Sardynela maderska Sieja wędrowna Argentyna

SV Afrikansk sardinell Lavaretsik Silverfisk

PT Sardinela-da-Madeira Coregono lavareda Biqueirão branco

EL φρίσσα Μαδέρας γαλάζιος κορέγονος γουρλομάτα

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Mustelus spp

Merluccius

senegalensis

Anguilla anguilla

FAO kods* sdv FAO kods* hkm FAO kods* ele

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Smooth-hounds nei Senegalese hake European eel

FR Emissoles nca Merlu du Sénégal Anguille d’Europe

ES Tollos nep Merluza del Senegal Anguila europea

DE Glatthaie Senegalesischer Seehecht Europäischer Aal

DA Glathajarter Senegalesisk kulmule Europæisk ål

IT Palombi Merluzzo senegalese Anguilla

NL Gladde haaien Senegalese heek Aal

PL Mustel Morszczuk senegalski Węgorz europejski

SV Hundhajar Senegalkummel ål

PT Cações Pescada-negra Enguia europeia

EL γαλέοι μπακαλιάρος της Σενεγάλης χέλι

Suga Suga Suga

Isurus oxyrinchus

Chelidonichthys

lucerna

Salmo trutta

FAO kods* sma FAO kods* guu FAO kods* trs

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Shortfin mako Tub gurnard Sea trout

FR Taupe bleue Grondin perlon Truite de mer

ES Marrajo dientuso Begel Trucha marina

DE Makrelenhai, Mako Roter Knurrhahn Meerforelle

DA Makrelhaj, Makohaj Rød knurhane Havørred

IT Squalo mako, Smeriglio mako Cappone Trota di mare

NL Makreelhaai Rode poon Zeeforel

PL Ostronos Kurek czerwony Troć

SV Mako, Makrillhaj Fenknot Öring

PT Anequim, Marracho-azul, Tubarão-anequim Cabra-cabaço Truta-marisca

EL ρυγχοκαρχαρίας χελιδονάς πέστροφα

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

81


82

Suga Suga Suga

Lepidopus caudatus Rapana spp Diplodus spp

FAO kods* cgo FAO kods* rpn FAO kods* srg

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,0

EN Goldfish Sea snails Sargo breams nei

FR Poisson rouge (=Cyprin doré) Escargots de mer Sars, Sparaillons nca

ES Pez rojo Caracoles de mar Sargos, raspallones nep

DE Goldfisch Brassen

DA Guldfisk Havrudearter

IT Carassio dorato Saraghi

NL Goudvis Zeebrasems

PL Karaś złocisty a. chiński Rapana Prażmowate

SV Guldfisk Havsrudefiskar

PT Peixe-vermelho Sargos

EL χρυσόψαρο σαργοι

Suga Suga Suga

Osmerus eperlanus

Scophthalmus

rhombus

Raja naevus

FAO kods* sme FAO kods* bll (D) FAO kods* rjn (D)

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN European smelt Brill Cuckoo ray

FR Eperlan européen Barbue Raie fleurie

ES Eperlano europeo Rémol Raya santiguesa

DE Stint Glattbutt Kuckucksrochen

DA Smelt Slethvar Pletrokke

IT Eperlano Rombo liscio Razza cuculo

NL Spiering Griet Koekoeksrog

PL Stynka Nagład Raja dwuplama

SV Nors Slätvar Gökrocka

PT Eperlano europeu Rodovalho comum Raia de dois olhos

EL επερλάνος ρομβοπησί ψηφιδόβατος

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Squalus acanthias Phycis blennoides Sparus aurata

FAO kods* dgs FAO kods* gfb FAO kods* sbg

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Picked dogfish Greater forkbeard Gilthead seabream

FR Aiguillat commun Phycis de fond Dorade royale

ES Mielga Brótola de fango Dorada

DE Schokoladenhai Meertrüsche Goldbrasse

DA Almindelig pighaj Almindelig skælbrosme Guldbrasen

IT Zigrino Musdea Orata

NL Doornhaai Gaffelkabeljauw Goudbrasem

PL Koleń Widlak biały Dorada

SV Pigghaj Fjällbrosme Guldsparid

PT Galhudo-malhado Abrótea-do-alto Dourada

EL σκυλόψαρο λασποσαλούβαρδος Τσιπούρα

Suga Suga Suga

Salilota australis Ostrea edulis Solen spp

FAO kods* sao FAO kods* oyf FAO kods* raz

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Tadpole codling European flat oyster Razor clams nei

FR More têtard Huître plate européenne Couteaux nca

ES Bacalao criollo Ostra europea Navajas (=Solénidos) nep

DE Argentinischer Kabeljau Europäische Auster Meerscheiden

DA Torsk østers Knivmuslingslægt

IT Baccalà australe Ostrica europea piatta Cannolicchio

NL Europese platte oester Messcheden

PL Salilota patagonska Ostryga zwyczajna Nożenka

SV Ostron Knivmusslor

PT Bacalhau-argentino Ostra-plana-europeia Longueirões

EL μπακαριάλος Αργεντινής στρείδι σωλήνες

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

83


84

Suga Suga Suga

Trachinus draco Oncorhynchus mykiss Mugil cephalus

FAO kods* weg FAO kods* trr FAO kods* muf

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Greater weever Rainbow trout Flathead grey mullet

FR Grande vive Truite arc-en-ciel Mulet à grosse tête

ES Escorpión Trucha arco iris Pardete

DE Kleines Petermännchen Regenbogenforelle Großkopf-Meeräsche

DA Lille fjæsing Regnbueørred Stribet multe

IT Tracina vipera Trota arcobaleno Cefalo

NL Kleine pieterman Regenboogforel Grootkopharder

PL Ostrosz drakon Pstrąg tęczowy Mugil australijski, Mugil cefal

SV Mindre fjärsing Regnbåge Storhovad multe

PT Peixe-aranha menor Truta-arco-íris Tainha-olhalvo

EL δράκαινα αμερικάνικη πέστροφα κέφαλος

Suga Suga Suga

Argyrosomus regius Salmo salar Trisopterus minutus

FAO kods* mgr FAO kods* sal(D) FAO kods* pod

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Meagre Atlantic salmon Poor cod

FR Maigre commun Saumon de l’Atlantique Capelan de Méditerranée

ES Corvina Salmón del Atlántico Capellán

DE Adlerfisch Lachs Zwergdorsch

DA ørnefisk Atlantisk laks Glyse

IT Bocca d’oro Salmone atlantico Merluzzetto

NL Ombervis Atlantische zalm Dwergbolk

PL łosoś szlachetny a. atlantycki Karlik

SV Havsgös Lax Glyskolja

PT Corvina Salmão-do-atlântico Fanecão

EL μαγιάτικο σολομός του Ατλαντικού σύκο

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Helicolenus

dactylopterus

Dicologlossa cuneata Genypterus blacodes

FAO kods* brf FAO kods* cet FAO kods* cus

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Blackbelly rosefish Wedge sole Pink cusk-eel

FR Sébaste chèvre Céteau Abadèche rose

ES Gallineta Acedía Congribadejo rosado

DE Blaumaul Bastardzunge Rosa Kingklip

DA Blåkæft Senegaltunge Rosa kingklip

IT Scorfano di fondale Sogliola cuneata Abadeco

NL Blauwkeeltje Franse tong Roze koningsklip

PL Sebdak przyladkowy Kunatka Abadecho, Miętus nowozelandzki

SV Blåkäft Tjocktunga Golden kingklip

PT Cantarilho-legítimo Língua Abadejo-rosado

EL σεβαστός δικολόγλωσσα κοκκινοφίδιο

Suga Suga Suga

Auxis thazard, A.rochei Pagellus erythrinus Raja clavata

FAO kods* frz FAO kods* pac FAO kods* rjc (D)

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Frigate and bullet tunas Common pandora Thornback ray

FR Auxide et bonitou Pageot commun Raie bouclée

ES Melva y melvera Breca Raya de clavos

DE Melvera-Fregattmackerel Kleine Rotbrasse Nagelrochen

DA Auxide Rød blankesten Sømrokke

IT Tombarello, Biso Pagello fragolino Razza chiodata

NL Valse bonito, Fregattonijn, Kogeltonijn Rode zeebrasem Gewone rog

PL Tazar Morlesz szkarłatny Raja ciernista

SV Fregattmakrill Rödpagell Knaggrocka

PT Judeu, Judeu liso Bica Raia-pinta

EL Βαρελάκι, Κοπάνι, Κοπανέλι, Τερνέττα, Τουμπαρέλι Λυθρίνι καλκανόβατος

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

85


86

Suga Suga Suga

Pagellus bogaraveo Procambarus clarkii Dentex dentex

FAO kods* sbr FAO kods* rcw FAO kods* dec

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Blackspot (=red) seabream Red swamp crawfish Common dentex

FR Dorade rose Ecrevisse rouge de marais Denté commun

ES Besugo Cangrejo de las marismas Dentón

DE Meerbrasse Louisiana-Flu Zahnbrasse

DA Spidstandet blankesten Louisiana-Flußkrebs Tandbrasen

IT Occhialone Gambero di palude Dentice

NL Zeebrasem Louisiana-rivierkreeft Tandbrasem

PL Morlesz bogar Chyba jakiś rak słodkowodny Kielec właściwy

SV Fläckpagell Louisianaflodkräfta Tandbraxen

PT Goraz Lagostim vermelho do rio Dentão

EL Κεφαλάς βαλτογαρίδα Συναγρίδα

Suga Suga Suga

Spisula solida Diplodus sargus

Centroscymnus

coelolepis

FAO kods* ulo FAO kods* swa FAO kods* cyo

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Solid surf clam White seabream Portuguese dogfish

FR Spisule épaisse Sar commun Pailona commun

ES Almeja blanca Sargo Pailona

DE Riesentrogmuschel Große Geißbrasse Portugiesenhai

DA Tykskallet trugmusling Sorthale Portugisisk fløjlshaj

IT Cappa americana Sarago maggiore Pailona

NL Stevige strandschelp Witte zeebrasem Portugese hondshaai

PL Maktra masywna Sargus Koleń iberyjski

SV Mussla Vitblecka Pailonahaj

PT Amêijoa branca americana Sargo-legítimo Carocho

EL μάκτρα Ατλαντικού Σαργός πορτογαλικό σκυλόψαρο

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


Suga Suga Suga

Belone belone Pagrus pagrus

Merluccius capensis,

M.paradox.

FAO kods* gar FAO kods* rpg FAO kods* hkc

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Garfish Red porgy Cape hakes

FR Orphie Pagre rouge Merlus du Cap

ES Aguja Pargo Merluzas del Cabo

DE Hornhecht Gemeine Sackbrasse Kaphecht

DA Hornfisk Almindelig blankesten Sydafrikansk kulmule

IT Aguglia Pagro mediterraneo Nasello del Capo

NL Geep Gewone Zeebrasem Kaapse heken

PL Belona pospolita Pagrus Morszczuk kapski

SV Näbbgädda Rödbraxen Kapkummel

PT Agulha Pargo Pescada da África do Sul

EL ζαργάνα Φαγγρί μπακαλιάρος της Ν. Αφρικής

Suga Suga Suga

Pagellus acarne Geryon quinquedens Venus verrucosa

FAO kods* sba FAO kods* crr FAO kods* vev

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Axillary seabream Red crab Warty venus

FR Pageot acarne Gériocrabe rouge Praire commune

ES Aligote Geriocangrejo rojo, cangrejo colorado Escupina grabada

DE Spanische Meerbrasse Rote Tiefseekrabbe Venusmuchel

DA Akarnanisk blankesten Femtandet dybvandskrabbe Venusmusling

IT Pagello mafrone Granchio rosso di fondale Tartufo di mare(venus verrucosa)

NL Spaanse zeebrasem Rode diepzeekrab Venusschelp

PL Morlesz krwisty Krab czerwony głębinowy Wenus brodawkowata

SV Pagell Djuphavsrödkrabba Sandmussla

PT Besugo Caranguejo vermelho da fundura Pé-de-burro

EL Μουσμούλι κόκκινος κάβουρας αχιβάδα

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

87


88

Suga Suga Suga

Lepidopus caudatus Lichia amia Polyprion americanus

FAO kods* sfs FAO kods* lee FAO kods* wrf

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Silver scabbardfish Leerfish Wreckfish

FR Sabre argenté Liche Cernier commun

ES Pez cinto Palometón Cherna

DE Strumpfbandfisch Große Gabelmakrele Wrackfisch

DA Strømpebåndsfisk Stor gaffelmakrel Vragfisk

IT Pesce sciabola Leccia Cernia di fondale

NL Zilveren haarstaart Grote gaffelmakreel Wrakbaars

PL Palasz ogoniasty Amia Wrakoń

SV Strumpebandsfisk Stor gaffelmakrill Vrakfisk

PT Peixe-espada Palombeta Cherne-legítimo

EL ασημόψαρο λίτσα Βλάχος

Suga Suga

Sarpa salpa Raja montagui

FAO kods* slm FAO kods* rjm(D)

% 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Salema Spotted ray

FR Saupe Raie douce

ES Salema Raya pintada

DE Goldstrieme Fleckrochen

DA Art havrude Storplettet rokke

IT Salpa Razza maculata

NL Goudgestreepte zeebrasem Gladde rog

PL Salpa Raja nakrapiana

SV Salpa Fläckrocka

PT Salema Raia pintada

EL σάλπα κηλιδόβατος

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas


AKVAKulTŪRĀ AudzēTĀS SuGAS

Suga Suga Suga

Mytilus

galloprovincialis

Oncorhynchus mykiss Mytilus edulis

FAO kods msm FAO kods trr FAO kods mus

% 2006 24,9 % 2006 15,3 % 2006 11,9

EN Mediterranean mussel Rainbow trout Blue mussel

FR Moule méditerranéenne Truite arc-en-ciel Moule commune

ES Mejillón mediterráneo Trucha arco iris Mejillón común

DE

Mittelmeer-Miesmuschel, Seemuschel, Blaubartmuschel

Regenbogenforelle Pfahlmuschel

DA Middelhavsblåmusling Regnbueørred Blåmusling

IT Cozza, Mitilo Trota arcobaleno Mitilo comune

NL Middellandse-Zeemossel Regenboogforel Mossel

PL Omółek śródziemnomorski, Nazwa proponowana Pstrąg tęczowy Omułek jadalny

SV Medelhavsblåmussla Regnbåge Blåmussla

PT Mexilhão do Mediterrâneo Truta-arco-íris Mexilhão vulgar

EL μύδι αμερικάνικη πέστροφα μύδι

Suga Suga Suga

Salmo salar Crassostrea gigas Sparus aurata

FAO kods sal FAO kods oyg FAO kods sbg

% 2006 11,3 % 2006 9,8 % 2006 5,6

EN Atlantic salmon Pacific cupped oyster Gilthead seabream

FR Saumon de l’Atlantique Huître creuse japonaise, Huître portugaise Dorade royale

ES Salmón del Atlántico Ostión, Ostra japonesa Dorada

DE Lachs

Pazifische Felsenauster, Portugiesischer Auster,

Riesenauster

Goldbrasse

DA Atlantisk laks Stillehavsøsters Guldbrasen

IT Salmone atlantico Ostrica concava, Ostrica giapponese Orata

NL Atlantische zalm Japanse oester Goudbrasem

PL łosoś szlachetny a. atlantycki Dorada

SV Lax Japanskt jätteostron Guldsparid

PT Salmão-do-atlântico Ostra-portuguesa, Ostra-gigante Dourada

EL σολομός του Ατλαντικού Τσιπούρα

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

89


90

Suga Suga Suga

Cyprinus carpio

Ruditapes

philippinarum

Dicentrarchus labrax

FAO kods fcp FAO kods clj FAO kods bss

% 2006 4,8 % 2006 4,5 % 2006 4,1

EN Common carp Manilla clam, Japanese clam, Short-necked clam European seabass

FR Carpe commune Palourde japonaise Bar européen

ES Carpa Almeja japonesa, Almeja italiana Lubina

DE Karpfen, Flußkarpfen Japanische Teppichmuschel Wolfsbarsch

DA Almindelig karpe Japansk tæppemusling Almindelig bars

IT Carpa comune Vongola verace Spigola

NL Karper Japanse tapijtschelp Zeebaars

PL Karp dziki a. sazan Małż japoński Labraks

SV Karp Japansk venusmussla Havsabborre

PT Carpa comum Amêijoa-japonesa Robalo-legítimo

EL κυπρίνος Λαβράκι

Suga Suga Suga

Thunnus thynnus Anguilla anguilla Tapes decussatus

FAO kods bft FAO kods ele FAO kods ctg

% 2006 1,0 % 2006 0,7 % 2006 0,6

EN Atlantic bluefin tuna European eel Grooved carpet shell, Calico clam

FR Thon rouge de l’Atlantique Anguille d’Europe Palourde croisée d’Europe

ES Atún rojo del Atlántico Anguila europea Almeja fina, Amayuela

DE Roter Thun Europäischer Aal Teppichmuschel

DA Almindelig tun Europæisk ål Stor tæppemusling, Gitret tæppemusling

IT Tonno rosso Anguilla Vongola nera

NL Blauwvintonijn Aal Tapijtschelp

PL Tuńczyk błękitnopłetwy Węgorz europejski

SV Tonfisk ål Stor venusmussla

PT Atum-rabilho Enguia europeia Amêijoa-boa

EL Τόνος χέλι χάβαρο, κυδώνι


Suga Suga Suga

Psetta maxima Clarias gariepinus

Hypophthalmichthys

molitrix

FAO kods stur FAO kods clz FAO kods svc

% 2006 0,5 % 2006 0,5 % 2006 0,3

EN Turbot North African catfish Silver carp

FR Turbot Poissonchat nordafricain Carpe argentée

ES Rodaballo Pez gato norteafricano, Claria Carpa plateada

DE Steinbutt Afrikanischer Wels Gewöhnlicher Tolstolob

DA Pighvar Afrikansk ålemalle Sølvkarpe

IT Rombo chiodato Pesce gatto Carpa argentata

NL Tarbot Afrikaaanse meervallen Zilverkarper

PL Skarp Stawada Tołpyga biała

SV Piggvar Åalmalar Silverkarp

PT Pregado

Clária africana, Gato de cabeça chata africano,

Peixe-gato da África do Norte

Carpa-prateada

EL Καλκάνι Κλαρίας ασημοκυπρίνος

Suga Suga Suga

Ostrea edulis

Hypophthalmichthys

nobilis

Acipenseridae

FAO kods oyf FAO kods bic FAO kods stu

% 2006 0,3 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN European flat oyster Bighead carp Sturgeons

FR Huître plate européenne Carpe à grosse tête Esturgeons

ES Ostra europea Carpa cabezona Esturiones

DE Europäische Auster Marmorkarpfen Störe

DA Østers Marmorkarpe Stører

IT Ostrica europea piatta Carpa testa grossa Storioni

NL Europese platte oester Grootkopkarper Steur

PL Ostryga zwyczajna Tołpyga pstra Jesiotrowate

SV Silverkarp Marmorkarp Störfiskar

PT Carpa-prateada Carpa cabeçuda Esturjões

EL ασημοκυπρίνος μαρμαροκυπρίνος, κινέζικος κυπρίνος στουριόνια

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

91


92

Suga Suga Suga

Carassius auratus

Ctenopharyngodon

idellus

Oreochromis niloticus

FAO kods cgo FAO kods fcg FAO kods tln

% 2006 1,0 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Goldfish Grass carp Nile tilapia

FR Poisson rouge (=Cyprin doré) Carpe herbivore(=chinoise) Tilapia du Nil

ES Pez rojo Carpa china (=herbívora) Tilapia del Nilo, Perca del Nilo

DE Goldfisch Graskarpfen Nil-Buntbarsch

DA Guldfisk Græskarpe Nilcichlide, Nilmundruger

IT Carassio dorato Carpa erbivora, Amur Tilapia del Nilo

NL Goudvis Graskarper Nijltilapia

PL Karaś złocisty a. chiński Amur biały Tilapia nilowa

SV Guldfisk Gräskarp Niltilapia

PT Peixe-vermelho Carpa-do-limo Tilápia do Nilo

EL χρυσόψαρο χορτοφάγος κυπρίνος τιλάπια του Νείλου

Suga Suga Suga

Salmo trutta Silurus glanis Coregonus lavaretus

FAO kods trs FAO kods som FAO kods pln

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Sea trout Danubian wels, Som catfish, Wels, Wels catfish European whitefish

FR Truite de mer Salut, Silure glane Corégone lavaret

ES Trucha marina Siluro europeo Lavareto

DE Meerforelle Wels, Flusswels, Waller Peledmaräne

DA Havørred Europæisk malle Almindelig helt

IT Trota di mare Siluro Coregone lavarello

NL Zeeforel Meerval Grote marene

PL Troć Sum pospolity Sieja wędrowna

SV Öring Mal Lavaretsik

PT Truta-marisca Siluro europeu Coregono lavareda

EL πέστροφα γουλιανός γαλάζιος κορέγονος


Suga Suga Suga

Mugil cephalus Salvelinus spp Argyrosomus regius

FAO kods muf FAO kods chr FAO kods mgr

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1

EN Flathead grey mullet Chars Meagre

FR Mulet à grosse tête Ombles nca Maigre commun

ES Pardete Salvelinos nep Corvina

DE Großkopf-Meeräsche Saiblinge Adlerfisch

DA Stribet multe Røddingslægt, Røddingarter Ørnefisk

IT Cefalo Salmerini Bocca d’oro

NL Grootkopharder Riddervissen Ombervis

PL Mugil australijski, Mugil cefal Golec Kulbak pospolity

SV Storhovad multe Rödingar Havsgös

PT Tainha-olhalvo Salvelinos Corvina

EL κέφαλος λιμνοπέστροφες, σαλβελίνοι μαγιάτικο

Suga Suga Suga

Salvelinus fontinalis Gadus morhua Tinca tinca

FAO kods svf FAO kods cod FAO kods fte

% 2006 0,1 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Fountain salmon Atlantic cod Tench

FR Saumon de fontaine Morue de l’Atlantique Tanche

ES Salvelino Bacalao del Atlántico Tenca, Tinca, Aguijón

DE Bachsaibling Kabeljau

Grünschleie, Schlammler, Schleiforelle, Schuster,

Schlüpfling, Schleie

DA Kildeørred Atlantisk torsk Suder

IT Salmerino di fonte Merluzzo bianco Tinca

NL Bronforel Atlantische kabeljauw Zeelt

PL Pstrąg źródlany Dorsz Lin

SV Bäckröding Torsk Sutare

PT Truta das fontes Bacalhau-do-atlântico Tinca, Tenca, Godião

EL σαλβελίνος, λιμνοπέστροφα γάδος γλήνι

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

93


94

Suga Suga Suga

Esox lucius

Hippoglossus

hippoglossus

Ameiurus melas

FAO kods fpi FAO kods hal FAO kods itm

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0

EN Northern pike, Pike, Jack Atlantic halibut Black bullhead

FR Brochet du nord, Brochet commun Flétan de l’Atlantique Poisson-chat

ES Lucio Fletán Bagre, Coto negro, bagre torito negro

DE Hecht, Flußhecht Atlantischer Heilbutt, Weißer Heilbutt Schwarzer Zwergwels

DA Almindelig gedde Atlantisk helleflynder, Sort dværgmalle

IT Luccio Ippoglosso atlantico, Halibut Pesce gatto

NL Snoek Heilbot Zwarte dwergmeerval

PL Szczupak Halibut atlantycki Sumik czarny

SV Gädda Hälleflundra Svart dvärgmal, Svart kattfisk

PT Lúcio Alabote do Atlântico Peixe-gato negro

EL τούρνα χάλιμπατ του Ατλαντικού

EN Carpet shell

FR Clovisse

ES Almeja babosa, Chocha

Suga

Venerupis pullastra

DE Kleine Teppichmuschel, Teppichmuschel

DA Almindelig tæppemusling

IT Vongola, Longona

NL Kleine tapijtschelp

PL

SV

PT Amêijoa macha

EL αχιβάδα, αμύγδαλο

FAO kods cts

% 2006 0,0

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS


KARTOGRĀFISKAIS PIelIKuMS

CIeM / ICeS zOnu KARTeS

Avots: ICES

95


96

Avots: ICES


Avots: ICES

KARTOGRĀFISKAIS PIelIKuMS

97


98

VISPĀRējĀS KOMISIjAS zIVSAIMnIeCĪBAI VIduSjŪRĀ zOnu KARTe

Avots: CGPM


ReģIOnĀlO zIVSAIMnIeCĪBAS ORGAnIzĀCIju KARTe

Avots: FAO

KARTOGRĀFISKAIS PIelIKuMS

99


100

PAzIŅOjuMI


Eiropas Parlaments

PRAKTISKA ROKASGRĀMATA — Zivsaimniecība

Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs

2009 — 100 lpp. — 21 x 21 cm

ISBN 978-92-823-2665-7

Maksas izdevumi:


Kā saņemt ES izdevumus

iepērkoties EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);

• grāmatnīcās, norādot nosaukumu, izdevēju un/vai ISBN numuru;

• tieši sazinoties ar vienu no mūsu pārdošanas punktiem. Informāciju saziņai varat iegūt šādā interneta

adresē: http://bookshop.europa.eu vai sūtot faksu uz +352 2929-42758.

Bezmaksas izdevumi:


izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);

Eiropas Komisijas pārstāvniecībās un delegācijās. Informāciju saziņai varat iegūt šādā interneta adresē:

http://ec.europa.eu vai sūtot faksu uz +352 2929-42758.


iekšPolitikas ģenerāldirektorāts

Politikas dePartaments B

strukturālā un kohēzijas Politika

Loma

Politikas departamenti ir izpētes struktūrvienības, kas sniedz specializētus padomus/

konsultācijas komitejām/ komisijām, starpparlamentu delegācijām un citām

parlamentārām institūcijām.

Politikas jomas

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Kultūras un izglītības komiteja

Zivsaimniecība

Reģionālā attīstība

Transporta un tūrisma komiteja

Dokumenti

Apskatiet Eiropas Parlamenta mājas lapu/ tīmekļa vietni

http://www.europarl.europa.eu/studies

Foto:/ Fotomateriāli: iStock international inc., Photodisk, Phovoir

BA-80-09-662-LV-C

More magazines by this user
Similar magazines