PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

europarl.europa.eu

PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

PRIeKšVēSTuRe

zIVSAIMnIeCĪBA eIROPĀ

Par spīti 2002. gadā pieņemtajai vērienīgajai kopējās zivsaimniecības

politikas (KZP) reformai, zivsaimniecības situācija

Kopienā nav uzlabojusies. Zivju krājumi aizvien tiek pārmērīgi

izmantoti. Zvejas flote ir pārāk liela, un peļņas nolūkos tā

cenšas paplašināt zvejošanas robežas, zvejojot tālāk, dziļāk

un mazākas zivis. Ekonomiskās grūtības pastiprina cenu pieaugums,

importa radītais spiediens (60 % no patēriņa) un lielo

izplatītāju varas pieaugums.

Krīzi nozarē ir izraisījis vairāku faktoru apvienojums. Zvejniecība

cieš nozvejas samazināšanas dēļ, kas izriet no sliktās situācijas

zivju resursu jomā un no piekļuves ierobežojumiem

attiecībā uz dažiem no šiem resursiem. Pārmērīga jauda un

vairāku krājumu zemais līmenis kopā izraisa ekonomiskās

situācijas pasliktināšanos nozvejas jomā un daudzu flotu

nespēju gūt peļņu.

Turklāt zivsaimniecības nozares ekonomiskos rādītājus ietekmē

cenu kāpums, kas saistīts ar degvielas cenu pieaugumu

un tirgus attīstību. To pastiprina arī imports no trešām

valstīm, izplatīšanas koncentrācija un patērētāju pirktspējas

mazināšanās. Krīzes attīstības apmērs un ātrums zivsaimniecības

nozarē ir pārsteidzošs. Laika posmā no 2005. līdz

2007. gadam to svaigo produktu cena, uz kuriem attiecas

tirgu kopējā organizācija (TKO), samazinājās par 50 % un

realizētās produkcijas daudzums — par 60 %.

Šķiet, ka pēc ilgstoša pieauguma pasaules nozveja ir sasniegusi

maksimālo robežu, kas ir 145 miljoni tonnu. Deviņdesmito

gadu sākumā Eiropas Savienības nozveja veidoja

7 % no pasaules zivsaimniecības, un tas bija trešais lielākais

ražošanas rādītājs pasaulē pēc Ķīnas un Peru. Laika posmā

no 1992. līdz 2006. gadam tika novērots aizvien lielāks samazinājums

21 % apmērā no ražošanas apjoma Eiropā, pat

ņemot vērā turpmāko paplašināšanos, lai sasniegtu 5,3 miljonus

tonnu. Ražošanas apjoms Kopienā 2005. gadā bija 6 %

no pasaules nozvejas. Nozvejas sadalījums 2006. gadā bija

šāds: 75 % nozvejas Kopienā tika īstenota Atlantijas okeāna

ziemeļaustrumu daļā, 11 % Vidusjūrā un Melnajā jūrā, 8 %

Atlantijas okeāna centrālajā austrumu daļā un 3 % Indijas

okeāna rietumu daļā.

Desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā palielināja

Eiropas Savienības nozveju par 9 %, taču 97 % šīs nozvejas

veidoja Baltijas jūras piekrastes četras valstis. No tām tikai Lietuva

ir saglabājusi stabilu nozveju pēdējo desmit gadu laikā,

savukārt Polijas nozveja ir mazinājusies par 54 %, Igaunijas —

par 34 % un Latvijas — par 21 %.

Piecas dalībvalstis (Dānija, Spānija, Francija, Apvienotā Karaliste

un Nīderlande) 2006. gadā pārstāvēja 60 % no ražošanas

apjoma Kopienā. Starp šīm piecām valstīm pastāv ievērojamas

strukturālas atšķirības. No Dānijas ražojumiem 69 % un

6 % no Apvienotās Karalistes ražojumiem tiek izmantoti rūpnieciski

— galvenokārt zivju miltu ražošanai. Spānijā, Francijā

un Nīderlandē visa saražotā produkcija ir paredzēta cilvēku

patēriņam. Šo situāciju pilnībā atspoguļo nozvejas vērtība

un nodarbinātība zvejniecības nozarē. Piemēram, izkrāvuma

vienību vērtība Spānijā ir septiņas reizes lielākā nekā Dānijā

izkrauto kravu vērtība.

Zivsaimniecības produktu kopējais ražošanas apjoms samazinās

nozvejas negatīvo attīstības tendenču dēļ, un akvakultūra

šo samazinājumu nespēj kompensēt. Atskaites punkts ir

9

More magazines by this user
Similar magazines