PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

europarl.europa.eu

PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

2002. gads, jo tajā tika apstiprināta jaunākā KZP reforma un

Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Tomēr

kopš tā laika akvakultūras ražošanā nekas nav mainījies un

nozveja turpina samazināties.

Rodas iespaids, ka akvakultūras ražošana ir sasniegusi maksimālo

robežu. Akvakultūras apjoms 2006. gadā bija 1283 tonnas,

un tā veidoja 19 % no kopējā ražošanas apjoma. Akvakultūras

ražošanas vērtība Eiropā sasniedza 3 miljardus euro,

no kuriem 46 % veidoja saldūdens zivis, 31 % vēžveidīgie un

moluski un 23 % jūras zivis. Kopienas akvakultūru galvenokārt

veido četras sugas: gliemenes, foreles, laši un austeres. Tomēr

tiek veicināta tādu sugu ražošana kā jūras asaris, jūras plaudis

vai āte. Piecas valstis (Francija — 20 %, Spānija — 17 %,

27 dalībvalstu ražošanas attīstība. 2002=100

130

120

110

100

90

80

70

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

Kopẽja saražota produkcija Akvakultūra Nozveja

2000

2001

2002

2003

Itālija — 14 %, Apvienotā Karaliste — 14 % un Grieķija — 8 %)

nodrošina 74 % no akvakultūras ražošanas apjoma Kopienā.

Divvāku gliemenes (gliemenes, austeres un ēdamie gliemeži)

visvairāk ir Spānijā, Francijā un Itālijā, tomēr katrā valstī

atšķiras to sugas. Apvienotā Karaliste galvenokārt ražo lašus

un foreles, savukārt Grieķija pārsvarā pārstrādā citas piekrastes

zivju sugas. Akvakultūras ražošanas atšķirīgās vērtības ir

skaidrojamas ar sugu sadalījumu. Francija pārstāv 19 % no

produkcijas vērtības, Itālija un Apvienotā Karaliste — 17 %,

Grieķija — 12 % un Spānija — 10 %.

Ņemot vērā atšķirīgos zvejas nosacījumus Kopienas ūdeņos,

Eiropas flote ir ļoti daudzveidīga. Beļģijā, Nīderlandē un Lietuvā

zvejas flotē dominē lieli kuģi, savukārt mazāki kuģi ir Portugālē,

Kiprā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā.

Jebkurā gadījumā gandrīz visu

dalībvalstu flotēs ir liela daudzveidība.

2004

2005

2006

KZP rezultāti attiecībā uz zvejas flotes

jaudas pārpalikuma kontroli ir niecīgi.

Zvejas jauda ir atkarīga, pirmkārt, no

izmantotajiem zvejas rīkiem, tomēr

Eiropas Savienība flotes pārvaldībai

piemēro tikai tonnāžu un intensitāti.

Kopienas zvejas flote pakāpeniski samazinās

gan kuģu, gan kopējās tonnāžas

un intensitātes ziņā. Tomēr flotes

zvejas jauda palielinās, mazos kuģus

aizstājot ar lielākas tonnāžas un intensitātes

kuģiem, kā arī tehniskās attīstības

rezultātā.

PRIeKšVēSTuRe

11

More magazines by this user
Similar magazines