24 zivsaimniecības komit

24 zivsaimniecības komitejas ziņojumu tematiskais sadalījums. Sestais sasaukums Statistika 4 % Struktūras 7 % KZP 8 % Citi 16 % Kontrole 8 % Vide 10 % Nolīgumi par zveju 28 % Resursu saglabặšana 19 % procedūras piemērošanu, gan ņemot vērā EP tiesības tikt nekavējoties un pilnībā informētam visos procedūras posmos. Attiecībā uz resursu saglabāšanas politiku vairums Zivsaimniecības komitejas pieņemto ziņojumu paredz krājumu atjaunošanas un pārvaldības plānus. Ir vērts pieminēt vēl trīs ziņojumus, kam ir politiska nozīme. Piektā sasaukuma beigās Parlaments svītroja noteikumus par „pārvaldības pasākumiem ilgtspējīgai zivju resursu izmantošanai Vidusjūrā”. Vēlāk Parlaments 5 un Komisija centās rast kompromisu, lai pēc iespējas ātrāk uzlabotu situāciju attiecībā uz šiem resursiem. Ir arī pilnīgi pretējs ziņojums par „zivju resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskus pasākumus” 6 . Šis dokuments ir svarīgs daudzējādā ziņā, jo tas ir sava veida tilts uz nākotnē grozīto KZP. 5 T6-0234/2005, Oficiālais Vēstnesis: C 124, 25.05.2006, lpp. 0421-0527 E. 6 ESOV: www.europarl.europa.eu/oeil/file.jsp?id=5647852. Visbeidzot, ziņojumā par „politiku nevēlamu piezveju samazināšanai un izmetumu novēršanai Eiropas zvejniecībā” 7 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka „kopējās pieļaujamās nozvejas” (KPN) sistēma bija viens no galvenajiem izmetumu avotiem un vajadzēja veikt pasākumus, lai aizliegtu to sugu obligātos izmetumus, kurām ir noteikts izkrāvums un kas tiek nenovēršami nozvejotas, lai gan neietilpst nevienā kvotā. KPN ir jāiekļauj nevēlamās piezvejas kvotas, un visām izkrautajām nevēlamajām piezvejām ir jāpiemēro attiecīgās kvotas tā, lai gadījumā, kad zvejas zonā tiek pārsniegta nevēlamās nozvejas kvota, tai draudētu slēgšana. Turklāt ir izteikts priekšlikums, ka gadījumā, ja tiek nozvejots pārmērīgs zivju mazuļu daudzums, zvejas zona tiek slēgta reālā laikā. Pēc tam šī kvota pakāpeniski jāsamazina, lai rosinātu uzlabot zvejas rīku selektivitāti. Pieminēto ziņojumu skaits, kuros ir aplūkota tieši jūras vides saglabāšana, skaidri parāda šā temata svarīgumu. Papildus šiem desmit ziņojumiem ir vēl citi, kas ir cieši saistīti ar vides jautājumiem. Piemēram, ziņojumam par „KZP un ekosistēmisku pieeju zivsaimniecības pārvaldībā” 8 ir būtiska nozīme saistībā ar gaidāmo reformu, līdzīgi kā dokumentam par „zivsaimniecību un akvakultūru piekrastes zonu saistībā ar integrēto pārvaldību” 9 , kurā aplūkota integrēta jūrniecības politika. Raugoties no gaidāmās KZP reformas viedokļa, ļoti svarīgs ir arī ziņojums par „ilgtspējas principa piemērošanu Eiropas Savienības zivju zonās, izmantojot maksimālās ilgtspējīgās ieguves apjomu” 10 . Ļoti kritiskajā ziņojumā Eiropas Parlaments brīdināja, ka vairumā zinātnisko iestāžu pārsvarā tiek izmantots 7 T6-0034/2008, 31/01/2008. 8 T6-0009/2009. 9 T6-0382/2008. 10 T6-0382/2007, 06/09/2007.

klasiskais maksimālās ilgtspējīgās ieguves apjoma (MIIA) modelis, kā arī citas avangardiskas pieejas, kurās ekosistēma tiek ņemta vērā kopumā. Parlaments brīdināja par grūtībām, kas ir saistītas ar MIIA modeļa piemērošanu zivju zonām, kurās atrodamas vairākas sugas. Eiropas Parlaments izteica nožēlu, ka nav veikta analīze par MIIA modeļa attīstību un dažādajām pieejām, kā arī Komisijas ziņojumā piedāvāto risinājumu nepiemērotību un par to, ka nav veikts MIIA modeļa piemērošanas rezultāta padziļināts novērtējums. EP aicināja Komisiju izveidot piekļuves sistēmu resursiem, kas veicina ilgtspēju, apgrūtina izmešanu, vienkāršo tehniskos pasākumus, nepieļauj diskrimināciju un saasinātu konkurenci resursu nozvejā, nosaka vajadzīgo elastību un uzlabo nozares konkurētspēju. Vēl tas uzsvēra, ka jebkādām izmaiņām pārvaldības sistēmā jābūt balstītām uz kompensācijas mehānismiem, kuru pamatā ir priekšlikuma sociālekonomiskās ietekmes analīze. Citā ziņojumā par pārvaldības instrumentiem, kuru pamatā ir zvejas tiesības, Eiropas Parlaments 11 aicināja Komisiju izpētīt pārvaldības sistēmas, kuru pamatā ir zvejas tiesības (RBM) un kas tiek patlaban piemērotas dalībvalstīs, un izvērtēt to efektivitāti attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas mērķu īstenošanu. Komisija publicēja pētījumu par zvejas tiesībām, kas būs viens no galvenajiem gaidāmās reformas tematiem 12 . B departaments 2007. gada septembrī rīkoja semināru par šo tematu 13 . 11 T6-0113/2008, 10/04/2008. 12 MRAG un citi, I daļa: An analysis of existing Rights Based Management (RBM) instruments in Member States and on setting up best practices in the EU, II daļa: Catalogue of Rights-Based Management Instruments in coastal EU Member States. Eiropas Komisija, 2009. 13 Bjørn Hersoug, Torbjorn Trondsen, (Norvēģijas Zvejniecības zinātnes koledža, Trumses Universitāte); Luc van Hoof, Maud Evrard (Wageningen UR IMARES); Thórólfur Matthiasson (Īslandes Universitāte), La gestion fondée sur les droits de pêche. Eiropas Parlaments, 2007. eIROPAS PARlAMenTS un KzP 25