PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

europarl.europa.eu

PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

SePTĪTĀ SASAuKuMA PRIORITĀTeS:

KOPējĀS zIVSAIMnIeCĪBAS POlITIKAS

ReFORMA

Kopš kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) izstrādes

1983. gadā tā ir pārskatīta ik pēc desmit gadiem. Pēdējā reforma

tika pieņemta 2002. gadā un tiks pārskatīta vēlākais

2012. gadā. Reformas minimālais saturs ir noteikts Regulas

(EK) Nr. 2371/2002 17. panta 2. punktā, kas paredz, ka Padomei

ir jāizskata noteikumi par piekļuvi ūdeņiem 12 jūras

jūdzes platā dalībvalstu joslā. Tomēr KZP nepilnības var mudināt

Eiropas iestādes darboties krietni tālāk, lai nodrošinātu

ekonomisko un zivju zonu vides dzīvotspēju.

Francijas prezidentūras laikā 2008. gada 29. septembrī jau norisinājās

ministru konference par KZP reformu. Tajā galvenokārt

tika apspriesta zvejas flotes saglabāšanas un pārvaldības

politika.

Līdz ar pirmās Zaļās grāmatas publicēšanu 2009. gada 22. aprīlī

Komisija uzsāka KZP pārskatīšanu. Šā procesa mērķis ir

smelties idejas par to, kā rīkoties nākotnē. Pirmajā posmā tiks

analizēti pašreizējās politikas pozitīvie un negatīvie aspekti un

novērtēta tās darbība, salīdzinot to ar citām zivsaimniecības

pārvaldības sistēmām.

Pēc Zaļās grāmatas publicēšanas tiks sākts sešus mēnešus ilgs

apspriežu periods. Komisija ir paredzējusi publicēt publisko debašu

apkopojumu 2010. gada laikā. Papildus tam Komisija veiks

ietekmes analīzi 2010. gadā, lai iesniegtu reformas priekšlikumu

2011. gada sākumā. Saskaņā ar šo grafiku reformas noteikumiem

vajadzētu būt pieņemtiem un stāties spēkā 2012. gadā.

Komisija vairākkārt ir apliecinājusi savu nodomu atbrīvot

Eiropas Parlamentu no pārāk tehnisku jautājumu skatīšanas,

kas varētu palēnināt likumdošanas procedūru vai pat radīt tai

šķēršļus. Tā jau ir uzsākusi darbību šajā virzienā, paredzot ļoti

plašu komitoloģijas procedūras izmantojumu priekšlikumā

par zivju resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskus pasākumus.

Šī pieeja nozīmē, ka tiks atbalstīta likumdošanas pilnvaru

deleģēšana. Tā varēs ietvert tikai nebūtiskus minētā tiesību

akta elementus, kas jebkurā gadījumā ir jāmaina vai jāpapildina.

Līdz ar to pilnvaru deleģēšanas priekšmets nevar būt nedz

tiesību akta vispārīgās pamatnostādnes, nedz galvenie principi,

kas ir to pamatā.

Lai atvieglotu likumdošanas procedūru, nepārkāpjot Eiropas

Parlamenta kā līdzlēmēja pilnvaras, ir svarīgi uzreiz noteikt

katras KZP daļas:

• būtiskos elementus, kas nevar būt deleģēšanas vai

īstenošanas objekts šā jēdziena tradicionālajā izpratnē;

• nebūtiskos aktu elementus, kas var būt deleģēšanas objekts

saistībā ar to labošanu vai papildināšanu;

• nebūtiskos elementus, kas var būt precizēšanas vai

paskaidrošanas (bet ne labošanas vai papildināšanas) objekts,

izmantojot izpildprocedūras.

29

More magazines by this user
Similar magazines