Dzeja - Daugavpils Valsts ģimnāzija

daugrc.edu.lv

Dzeja - Daugavpils Valsts ģimnāzija

Dzeja

Laiks

Sēžu pie loga naktī,

Skatos tur tālumā zvaigznītes mirdz.

Nāks rīts, nāks un pazudinās to mirdzumu.

Laiks. Pat zvaigznītes dzīvo laikā.

Viena sekunde, viena minūte, viena stunda,

Vai tas ir daudz?

Katrs mirklis, ko mēs nodzīvojam šajā sapnī,

Ir svarīgs. Mēs nedrīkstam to palaist garām.

Ko Dievs domāja, kad nolēma, ka viss ritēs pēc laika?

Vai viņš vēlējās, lai mēs izbaudām katru mirkli?

Mums taču ir dāvāts tik daudz!

Mēs varam dzīvot kaut vai veselu sekundi un redzēt

saules gaismu.

Laiks. Tas tomēr ir dīvains jēdziens.

To neviens nevar kontrolēt, apstādināt, jo tas ir mūžīgs.

Tas iet roku rokā ar mūsu likteni.

Un dzīvo mums līdzi mūžīgi!

/ Sany.* /

Reiz gaismai pienāks gals...

Tu paņēmi rokā šo sveci, kas kvēlo.

Tās gaisma ir siltums, kas acīs Tev mirdz,

Bet nelaid to vaļā, līdz kamēr tā dzisīs,

Līdz kamēr beigs pukstēt reiz salauztā sirds.

Nekas nav tik spēcīgs kā degošā liesma,

Pat sargātājs dažkārt nespēj to valdīt.

Taču agri vai vēlu šī gaisma reiz dzisīs

Un paliks vien tukšums, ko Cerberam rīt…

/Marina Dukule/

Gaidas

Es esmu tava, nebaidies,

Nekur es projām nedošos.

Un zinu- mani atceries,

Kaut sen neesam tikušies.

Tu gaidi mani, pacieties,

Jau drīz es atpakaļ griezīšos,

Lai kopā ārā varam draiskoties

Un saules staros laistīties.

Bet nebēdā, ja nesagaidi mani.

Tas nozīmē, ka vējš ir triecis tālumā

Tik ceri, ka vēlreiz satikt mani varēsi,

Lai atkal nirstam mīlas reibumā.

/Marina Dukule/

9

More magazines by this user
Similar magazines