ČETRDESMIT DIVI PAKĀPIENI, LAI SASNIEGTU VIRSOTNI

Īsi sakot, mūsu ticīED ' LHY DP VHY FLW LHP VDY DP UDç RMX P DP VDY LHP
pakalpojumiem un savam uzņēmumam – šī dzīvā ticība mums palīdzēs
sasniegt jaunas virsotnes.
PAĻAUTIES JEBKĀDA
PĀRBAUDĪJUMA LAIKĀ
Paļāvība, manuprāt, ir cieši saistīta ar ticību. Attīstot paļāvību, mēs
liekam pieaugt arī ticībai, un, to iegūstot, palielinām savu paļāvību –
vienalga, vai tas būtu attiecībās ar Dievu, pašiem ar sevi, ar citiem
vai visā, ko mēs uzsākam.
ĻRW L ELHç L P X P V LU Y DMDG] īgi citi, lai raisītu mūsu paļāvību vai liktu
tai pieaugt. Kad palūkojos atpakaļ, domāju – ja esmu spējis paveikt
visu to, ko esmu īstenojis līdz šim brīdim, tas lielākoties bijis, pateicoties
manai paļāvībai uz Dievu, uz sevi un citiem. Visu mūç X
esmu centies sekmēt šo paļāvību, ko mantoju no saviem vecākiem
(to, kas viņiem bija uz Dievu, un to, kuru viņi dāvājuši man). Viņi
uzticējās Dievam, līdz ar to viņi man mācīja paļāvību.
Kad man bija tikko desmit gadu, vecāki man atļāva iet uz ciemu
iepirkties. Es braucu viens pats zirga vilktā pajūgā, un man bija
vairākām ciema ģimenēm jāpārdod olas. Par iegūto naudu es nopirku
visu vajadzīgo mājai un saimniecībai.
Tāda paļāvība no manu vecāku puses varēja vienīgi izraisīt atbildīgu
attieksmi no manas puses.
Vēlāk, kad man pirmo reizi bija jāvada sabiedrisks vakars, es baidījos,
ka nespēšu veikt šo uzdevumu. Tad mana māte pašpārliecināti man
sacīja: “Tev izdodas viss, ko vien tu iesāc; es pilnīgi paļaujos, ka tu
to izdarīsi labi.” Šī manas mātes paļāvība man palīdzēja arī pašam
būt pašpārliecinātam un paveikt uzdevumu pienācīgi augstā līmenī.
Vēlos pastāstīt vēl kādu piemēru.
Mūsu tikšanās reizēs ar katru fi liāli, kuras notiek ik pēc diviem
gadiem, mēs vienmēr uzsveram ikviena un ikvienas stiprās puses.
Esmu sajūsmināts, redzot, kā šie cilvēki attīstās un progresē. Atceros,
pirmajā šāda veida tikšanās reizē kāda meitene bija tik kautrīga, ka
26