180410_ajsnb6nsvgw_OLD

More documents

Recommendations

Info

10 Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis Mūsu veselībai Dzīvesziņa Es kustos, smaidu un... çdu visu 9. lpp. No medicînas skolas lîdz ârstam – Mani no Preiïiem uz medicînas skolu Rîgâ aizsûtîja jau 13 gados, bet tur teica, ka vajagot 14 gadus. Nu tad nâcu no 14 gadiem. Pçc ðîs skolas beidzu Medicînas institûtu. To labi beidzu, un pieteicâmies darbâ abi ar sievu laukos. Pirmajâ pieòemðanâ cerçju, ka pirmais pacients neatnâks, bet, protams, atnâca. Kad redzçju, ka neizskatos pietiekami nopietni – skats tâds, ka viens nabadziòð atnâcis pie otra nabadziòa, uzaudzçju bârdu. Tad arî sâku saprast, ka ârstam ir jâbût kâ aktierim; es arî jûsu priekðâ nedaudz tçloju, jo tâds varbût arî dzîvç neesmu, bet bez zinâma teâtra nesanâk ârstçðana. Un vçl vienmçr esmu novçrtçjis savus skolotâjus, îpaði Nikolaju Skuju, kas pirmais sâka runât par gastroenteroloìiju kâ atseviðíu medicînas nozari. Viòð bija ïoti gudrs ârsts, ïoti precîzi prata noteikt diagnozes, un es viòu saucu par gastroenteroloìijas tçvu, bet, tâ kâ esmu viòa skolnieks un viòa iesâkto turpinu – esmu gastroenteroloìijas dçls, viòa vienîgais medicînas zinâtòu doktors. Par cilvçcîgumu, skaudîbu un smaidu – Ârstam ir jâprot cilvçkam palîdzçt un saprast viòa jûtas. Es to izjûtu – izjûtu cilvçkus un apzinos, ka ar viòiem jârunâ cilvçcîgi. Un vçl dzîve man ir iemâcîjusi nekad neskaust, jo skaudçjs pats sevi ïoti moka, kamçr tas, kuru viòð apskauþ, pat nezina par to. Tad kâda jçga skaust?! Redziet, mçs kâdreiz nemâkam iedziïinâties blakus cilvçkâ; mums nâk tikai paða domas prâtâ, bet vajag pamanît, kad blakus cilvçks ir apvainojies – jo âtrâk to pamanîsiet, jo labâk. Un vçl aicinu smaidît – katram gadâs dzîvç klapatas, bet ar smaidiòu var no tâ mçìinât nokâpt nost, jo – nu ko tu vairs izdarîsi?! Protams, cilvçka dzîvç ir nelaimes – paðam, citiem, bet ir svarîgi pçc iespçjas âtrâk censties tikt no tâ prom un pasmaidît. Bieþâk smaidiet! Par sauli un D vitamînu – Es zinu, ka cilvçki ir nobijuðies no saules ultravioletajiem stariem âdas vçþa dçï, bet, kâ daudzâm lietâm, arî ðai ir divas puses. Piekrîtu, ka ðâds fakts par âdas vçzi ir, bet âdas vçzi uzreiz var pamanît – tiklîdz pamanât melnu pumpu, uzreiz ir jâiet pie ârsta. Es teiktu tâ, ka âdas vçþa problçma ir kultûras vai psiholoìiska problçma – viss atkarîgs no tâ, cik âtri cilvçks vçlas kaut ko darît savâ labâ un aiziet pie ârsta. Problçmas rodas tad, ja ilgi stiepj gumiju, tâpçc par veselîbu ir jâbût atbildîgiem – ja kaut ko uz âdas pamanât, pie ârsta prom! Bet, atgrieþoties pie D vitamîna, saules ultravioleto staru ietekmç âdâ no holesterîna izveidojas D3 vitamîns, kas ir vislabâkais ðî vitamîna paveids, jo tas pasargâ no iekðçjo orgânu vçþiem un no 2. tipa cukura diabçta. Tâpçc – ejiet FOTO - Agita Puķīte saulç, baudiet sauli, uzòemiet sauli, ejiet dabâ, kustieties, bet vienlaikus ievçrojot mçrenîbu. – Jûs pieminçjât holesterînu. Vai tad, ja tas ir paaugstinâts, ir jâdzer zâles? – Noteikti jâaprunâjas ar ârstu. Es jau sen rakstu, ka – ja jums ir zema blîvuma jeb tâ sauktais sliktais holesterîns, bet ja jums nav cukura diabçta, ja jûs nesmçíçjat, nedzerat, neesat pârbarojuðies, esat kustîgi, jums zâles nav jâdzer. Viens pats holesterîns ir par vâju, lai sabojâtu asinsvadus. Bet, ja jums ir augsts asinsspiediens, ja sirdî ir stenti, tad nav, par ko runât. Bet, kâ jau minçju, par to visu ir jârunâ ar ârstu. Kafija ir laba – Pçdçjie atklâjumi liecina, ka kafija ir laba. Protams, nevajag ticçt, ka tâ glâbs no visâm dzîvîbas briesmâm, bet tai nav ne vainas. Tâ neizraisa hronisku gastrîtu, kâ ir gadîjies dzirdçt, un nebojâ sirdi – kafiju drîkst lietot sirds un sirds asinsvadu slimîbu slimnieki, jo kafija stiprina asinsvadus, nevis nodara tiem sliktu. Saka, ka no kafijas cilvçks arî slaidâks paliekot... Mana pieredze ir pârâk maza, lai runâtu pârliecinoði, bet pçtîjumi to apliecina, lîdz ar to man tiem jâpiekrît. Nereti gan cilvçki saka, ka kafija radot nepatîkamu juðanu vçderâ – ja nu tâ tieðâm ir, tad nelietojiet. Nevajag par varîtçm cerçt un domât, ka viena kafija visam palîdzçs, neceriet, ka èetras tasîtes kafijas dienâ iztaisîs jûs par dzelzs organismu, kuru nekas vairs neskars un kurâ nekas vairs neiemetîsies – nevajag pârspîlçt, bet nevajag arî teikt, ka kafija ir sliktâks dzçriens salîdzinâjumâ ar tçju. Vaicâts, vai to vislabâk var dzert melnu vai ar cukuru un pienu, varu teikt, ka var liet klât pienu, ja gribas, bet cukuru gan daudz nevajadzçtu lietot, jo Latvijâ cilvçki cukuru lieto par daudz. Un, ja kâdam garðo arî ðíîstoðâ, dzeriet. Redziet, cilvçks ir dzimis ar ïoti stipru kuòìi un zarnu traktu, ko ar barîbu – ar kafiju, ar asu çdienu – nevar sabojât, ja dara visu to, ko es jums mâcu – kustas, smaida, çd visu. Es ne tikai jûs mâcu, bet pats to daru. Paðam savâ ârstçðanâ jâiesaistâs – Lai arî mçs visi labi zinâm, ka zâles ir vajadzîgas, patiesîba ir tâda, ka Latvija ir pârbarota ar zâlçm, turklât lielâ daïâ ðiem medikamentiem ir placebo efekts, tâpat kâ daudzâm citâm vielâm, arî tâm, par kurâm saka, ka tâs no dabas nâkuðâs vai ka tâs jau mûsu mammas un vecmammas lietoja. Arî ar to, kas no dabas ir nâcis, jârîkojas uzmanîgi – jo ne viss ir lietojams. Piemçram, nu nelietosiet taèu muðmires vai driìenes tikai tâpçc, ka tâs ir no dabas nâkuðas, tâpçc ir jâdomâ, ko un kâ lietot. Tas saistîts arî ar ârstçðanos – man savâ laikâ mâcîja, ka ârstç nevis slimîbu, bet slimnieku, bet es esmu savâ dzîvç ðo teicienu pamainîjis – ka ârsts un pats slimnieks ârstç slimnieku. Ja nâksiet pie manis vai pie jebkura cita ârsta, rçíinieties, ka jums paðiem bûs jâpiedalâs ârstçðanâ. Tas ir stâsts par veìetârieðiem, kas vienâ ziòâ man ïoti patîk, jo viòi ðo patiesîbu, ka arî pats slimnieks sevi ârstç, ir sapratuði – ir slaidi, kustîgi, saulç bijuði, smaidîgi un neslimo ar cukura diabçtu. Viòi gan saka, ka tas ir tâpçc, ka viòi gaïu neçd – labi, lai viòi tâ uzskata, bet galvenais, lai kustas un domâ par to, kâ ârstçties. Jûs îsti vesels nekïûsiet, ja pats neko nedarîsiet. Ir jâçd pilnvçrtîgi – Ir jâçd pilnvçrtîgs uzturs, jo skaidrs ir viens – mçs çdam par daudz, mçs çdam tik daudz, it kâ bûtu svarcçlâji vai gargabalnieki, lai gan sçþam automaðînâ pie stûres vai strâdâjam pie datora. Un vçl Latvijâ arvien lielâka problçma kïûst tâds çdiens, kurâ ir pârlieku liels kaloriju skaits. Kad sen, sen biju Amerikâ, tur redzçju daudzus resnuïus, kas uz mani – tâdu kârno – skatîjâs kâ uz spoku. Un tagad es saprotu, ka Latvija tam dzenas pakaï, lai gan vçl tâdu îstu Amerikas “lîmeni” neesam sasnieguði. Vislielâkâ kïûme ir tâ, ka mûsu uzturâ ir par daudz cukuru – pârâk daudz fruktozes, augïu cukura. Augïus vajag un drîkst lietot, bet sulas bûtu jâlieto ar mçru. Es saku, ka jâçd augïi un dârzeòi, ðíiedrvielas, bet cilvçks man saka – ka spiedîs burkânu sulu... Burkânu sula nav slikta, bet ir svarîgi tie biezumi. Uzturam jâbût daudzveidîgam, tâpat kâ kustîbâm. Es jau pirms gadiem 30 uzrakstîju grâmatu «Vai viegli bût kârnam?». Izlasiet, teikðu, labi uzrakstîts. – Dakteri iesaka lietot vitamînus – veselîbai? – Ja cilvçks ir vesels, ja kârtîgi, pilnvçrtîgi çd – dârzeòus, augïus, gaïu, olas; ja kustas, iet saulîtç, tad nekâdi vitamîni nav vajadzîgi. Cita lieta, ja cilvçks ir slims. Fiziskâ aktivitâte ir varena lieta – Kâpçc vajadzîga fiziskâ aktivitâte? Jo kustîbu laikâ – skrienot, peldot, boksçjoties – organismâ izdalâs ïoti svarîgas vielas – osteokalcîns un endorfîns – laimes hormons. Ðo vielu aptiekâs nav, jo tâs gluþi vienkârði neraþo, bet mçs varam tâs raþot paði, tâpçc es pacientiem lieku kustçties, turklât ne tikai tâpçc, lai viòi paliktu slaidâki, bet tâpçc, lai sevi piepildîtu ar veselîgâm vielâm. Pat ja sportojot jûs to svaru nenodzîsiet, jo muskuïu masa pieaugs, kustîbas ir ïoti vajadzîgas. Ja jums ir grûti iesâkt kustçties, dariet to pakâpeniski, slodzi cîtîgi palielinot. Tas arî palîdzçs jums ilgu mûþu nodzîvot. Lûdzu, lûdzu, kustieties, tâ tieðâm ir viena varena lieta! Par ûdens un piena dzerðanu – To man daudzi prasa, cik ûdens jâizdzer, un saka, ka tos divarpus vai trîs litrus dienâ nevarot izdzert – vçmiens nâkot. Es saku, ka tik daudz nav jâdzer, jo organisms ir gudrâks par mums visiem. Ûdens ir laba lieta – klausieties, dzeriet ûdeni, èurâjiet ârâ, dzeriet, cik gribat, un vçl mazdrusciò pa virsu, bet nemokiet sevi. Ir cilvçki, kam patîk precîzas lietas – nomçrît divarpus litru un dzert. Ja tâ patîk, tad labi. Es pats dzeru, cik gribas, un vçl mazliet. – Kâ ir ar pienu? – Piens ir atzîts par labu uztura produktu. Agrâk teica, ka trekns piens bojâ asinsvadus un vçl visu ko, bet tagad ir atzîts, ka piens ir labs. Tikai tam ir viena vaina – tajâ ir cukurs, un daþreiz organisms to negremo, jo cilvçkam nav fermentu, kas to varçtu izdarît. Tâpçc mûsu baktçrijas labprât ðo cukuru grauþ un izdala gâzes, kuru dçï cilvçkiem piepûðas vçders un daþam bieþâk uz podiòu jâskrien. Ja nu tâ notiek, tad labâk pienu nelietot, jo bez tâ var iztikt. Bet, ja gribat joku, manâ pieredzç nav bijis gadîjuma, ka zarnas, piepûtuðâs no piena dzerðanas, bûtu pârplîsuðas. Par helikobaktçriju – Modernâ zinâtne saka, ka helikobaktçrija daþreiz ir jâlikvidç, un to arî varam izmeklçjumos redzçt – ja kuòìî atrodam ðûniòas, kas liecina, ka varçtu tuvoties vçzis. Zinu, ka ir èûlas ar paasinâjumu, kad, izdzenot ðo baktçriju, kuòìis vairs nesâp. Atzîstu, ka arî pats esmu savulaik bïaustîjies, ka laba helikobaktçrija ir beigta helikobaktçrija, un, kâ to ieraudzîju, iz rakstîju antibiotikas. Bet – ir izpçtîts, ka daudzu citu slimîbu gadîjumâ ðî baktçrija ir laba – ir pierâdîts, ka barîbas vada vçzis trîs reizes bieþâk ir tiem, kam ðîs baktçrijas nav. Ja baktçriju izdzen, svars nâk klât labâk. Bronhiâlâs astmas un âdas izsitumu nav tiem, kam ir ðî baktçrija, jo tâ iztîra kuòìi no citâm baktçrijâm, bet saistîbâ ar kuòìa vçzi ir jâpârbaudâs. Tâtad – dzîvot ar ðo baktçriju vai bez – tas jâizðíir kopâ ar ârstu. Interesanti, ka jauniem cilvçkiem ðî baktçrija ir sastopama daudz mazâk nekâ vecâkâs paaudzes cilvçkiem. Tâtad, ja jûs jautâjat, vai tâ ir jâlikvidç, tad mana atbilde ir – ja jums nav kuòìa èûlas, divpadsmitpirkstu zarnas èûlas, ja nav kuòìa vçþa draudu, tâ nav jâlikvidç. Par vçzi – Redziet, vçzis vairâk rodas tâpçc, ka mçs dzîvojam daudz ilgâk nekâ dzîvojâm agrâk, un sasniedzam to vecumu, kad parâdâs vçzis. Agrâk cilvçki mira jaunâki un ar daudzâm citâm saslimðanâm, kuras tagad var izârstçt. Kâ no vçþa izvairîties? Vienîgâ izeja ir pârbaudîties. Tuvojoties 60 gadu vecumam, ir vçrts pârbaudît kuòìi. Ja viss ir kârtîbâ, nav vajadzîbas pârbaudîties katru mçnesi; tas pats ir par resnâs zarnas vçzi, bet ar aizkuòìa dziedzera vçzi ir problçmas – tâ kâ to ir grûti diagnosticçt, mçs nereti nokavçjam ar ârstçðanu. Tâpçc bûtu jâpârbaudâs bieþâk, îpaði tiem, kam rados tâds ir bijis. Mçs veicam ultraskaòu un pârbaudâm, jo agrâ stadijâ tas nerada sûdzîbas. Par krûðu dziedzera vçzi – uzskatu, ka tas ir absurds ar to saslimt – mîïâs sievietes, pârbaudiet krûtis, ejiet uz mamogrâfiju, ejiet noòemt analîzes no dzemdes kakla. Ja saòemat uzaicinâjuma vçstuli, pârbaudieties – tas ir obligâts nosacîjums! Par kairinâtâm zarnâm un akmeòiem – To, no kurienes rodas kairinâto zarnu sindroms, nezinu. Daudzi, kad to saku, brînâs, bet tas tieðâm lîdz galam nav noskaidrots. Varçtu bût, ka problçma ir galvâ, varçtu bût, ka vainojams kâds iekaisums, bet pats galvenais, ka to var ârstçt – ir medikamenti, ar kuriem var cilvçkam palîdzçt. Tâ arî saviem pacientiem saku – vai jums ir svarîgi zinât, no kâ tas ir vai izârstçt?! Protams, cilvçks piekrît ârstçties. Bet ir vçl viena laba ziòa – visiem, kam ilgi ir kairinâtas zarnas vai kuòìis, ðîs slimîbas ar gadiem izzûd, turklât ðîs funkcionâlâs slimîbas nerada vçzi, tikai tâ sajûta nav laba. Un vçl ir izpçtîts, ka tie cilvçki, kam ir kairinâtas zarnas, vidçji dzîvo ilgâk nekâ veselie. – Ja ir akmeòi, vai tie jâoperç? – Ja akmeòi izraisa lçkmes, ja ir drudzis, temperatûra, tad gan ir jârîkojas un jâòem ârâ, bet citâdi – ja akmeòi netraucç un neklaudz, kâ es smejos, lai ir, kur bijuði. Un vçl – jo lielâks akmens, jo labâk, jo liels nevar ietikt þultsvadâ vai urînvadâ, kad arî visbieþâk rodas lçkmes. Agita Puíîte
Otrdiena, 2017. gada 10. aprīlis Mūsu veselībai 11 telefonakcija Par veselîbas aprûpi mûsu novados 9. lpp. – Noteikti vçlreiz bûtu jâaicina sievietes izmantot Nacionâlâ veselîbas dienesta sûtîtâs vçstules. – Noteikti, bet ir tâ, ka daïa sievieðu ignorç ðîs vçstules, lai gan ir tikai jâpiesakâs un uz ðo izmeklçjumu jâaiziet. Tik vien kâ jâpârbaudâs. Ja sieviete neies uz pârbaudçm, var gadîties, ka ir par vçlu. – Tikai Tukumâ ðobrîd ðo izmeklçjumu par valsts naudu nevar saòemt. – Es domâju, ka bûs mobilâ mamogrâfa izbraukumi, un tad bûs iespçja ðo pakalpojumu saòemt. – Liela mirstîba ir no sirds asinsvadu slimîbâm, tâpçc tieði ðai jomai arî profilaktiski bûtu svarîgi pievçrst lielâku uzmanîbu. – Jâ, tieðâm mirstîba no sirds asinsvadu slimîbâm ir liela, tâpçc, cik zinâms, iepriekð nosaukto profilaktisko apskaðu klâsts tiks paplaðinâts. Projektâ ir paredzçts, ka darbs ðajâ virzienâ notiks – ka noteikta vecuma pacientiem tiks veiktas noteiktas pârbaudes, lai konstatçtu, vai viòiem nav sirds asinsvadu saslimðanas. Par veselîbas apdroðinâðanu – Vçlos uzdot jautâjumu par valsts obligâto veselîbas apdroðinâðanu. Es maksâju nodokïus valstij, bet pretî neko nesaòemu, jo tad, ja es eju pie ârsta, man tik un tā ir jâmaksâ pacienta lîdzmaksâjums. Ja guïu slimnîcâ, arî tad man ir jâmaksâ lîdzmaksâjums. – Tâ ir pacienta iemaksa. – Jâ, bet, tâ kâ mani darba vieta apdroðinâja «Gjensidigç», tad es visus ðos maksâjumus dabûju atpakaï. Tad kâda jçga man ir no tâ, ka valsts mani sola atkal apdroðinât? – Tâ daïa, ko jûs maksâjat kâ pacienta iemaksu, ir ïoti maza, salîdzinot ar to, cik patiesîbâ maksâ jûsu veselîbas aprûpes pakalpojums, kuru sedz valsts. Jûs, aizejot pie ìimenes ârsta, samaksâjat 1,42 eiro, bet par izmeklçjumu, kurð izmaksâ 200 eiro, jûs samaksâjat èetrus eiro, jo pârçjo sedz valsts. – Bet tad, ka stâsies spçkâ ðî jaunâ apdroðinâðana, man tik un tā nekas nemainîsies?! – Jûs no valsts puses jau tagad esat apdroðinâts, jo tâ daïa, ko valsts samaksâ par jûsu veselîbas aprûpes pakalpojumiem, ir valsts apdroðinâðana. Ja jûs domâjat par jauno likumu, kas vçl tikai stâsies spçkâ, tad jums nekas nemainîsies – jûs saòemsiet visus tos pakalpojumus, kâdus saòçmât lîdz ðim, un pacienta iemaksa saglabâsies arî turpmâk. Tâdâ gadîjumâ, ja jums nebûtu ne pensijas, ne arî jûs bûtu maksâjis nodokïus, tad jums bûtu jâmaksâ par ðo valsts sniegto pakalpojumu pilnâ apmçrâ. – Bet kâda tad no tâ visa ir jçga, ja nekas tâpat nemainîsies? Rindas pie dakteriem paliks, pacientu iemaksas paliks... – Redzat, jaunâ sistçma tiek ieviesta tâpçc, lai tie, kas maksâ nodokïus un ir maksâjuði, saòemtu vairâk pakalpojumu un âtrâkâ laikâ. To, kâdas bûs ðîs rindas, mçs tagad nevaram pateikt. – Bet es biju domâjis, ka tad, ja esmu samaksâjis nodokïus, man, iestâjoties jaunajai kârtîbai, vairs nekas nebûtu jâmaksâ. – Pacienta iemaksa bûs jâmaksâ. Lielâkâs izmaiòas attieksies uz tiem cilvçkiem, kas gadiem nemaksâ nodokïus, lai gan saòem to paðu pakalpojumu, ko jûs, kas par visu maksâjat. Ðobrîd sistçma uz visiem attiecas vienâdi. – Var teikt, ka tâ ir vçrðanâs pret nodokïu nemaksâtâjiem?! – Var teikt arî tâ. Par izmeklçjumiem – Te zvana no Tukuma novada. Bçrnam vajag tikt uz redzes centru Vienîbas gatvç, uz izmeklçjumu. Izrâdâs, Vienîbas gatvç tâda izmeklçjuma nav. Tâds izmeklçjums ir tikai Stradiòa slimnîcâ, kur jâgaida rindâ. Ja bçrnu vestu par maksu, tad bûtu jâmaksâ 30 eiro un varçtu tikt uzreiz klât, bet, kad prasâm, cik ilgi izmeklçjums jâgaida par valsts naudu, atbilde bija – ka viss gads ir pilns. – Kas tas ir par izmeklçjumu? – OCT (Intraokulârâ optiskâs koherences tomogrâfija. – Red.). – Zinu, ka arî citâs ârstniecîbas iestâdçs tiek piedâvâts ðâds izmeklçjums, tikai uzreiz es jums nevarçðu pateikt, vai visur tur, kur to piedâvâ, veic izmeklçjumus arî bçrniem. Man ðíiet, ka tieðâm ir tikai viena vieta, kur to piedâvâ. Speciâlists iesaka Elpoðanas sistçma un ar to saistîtâs nopietnâkâs saslimðanas Elpoðana ir svarîga ikvienam dzîvam organismam, tâ ir viena no svarîgâkajâm lietâm, lai mçs, cilvçki, arî dzîvnieki un pat augi varçtu dzîvot. Diennaktî caur elpoðanas ceïiem iziet 20 m³ gaisa Par to kârtçjâ «Mana aptieka» Veselîbas dienâ stâstîja arî farmaceite Ingrîda Mâgure: – Svarîgâkie elpoðanas sistçmas uzdevumi ir pastâvîga gâzu apmaiòa ar ârçjo vidi (O2 uzòemðana + CO2 izdalîðana = elpoðana), viegli gaistoðu vielu izdalîðana, termoregulâcija un arî skaòas radîðana. Elpoðanas sistçmu veido: gaisa vadi – deguna dobums, rîkle, balsene, elpvads jeb traheja, labais un kreisais bronhs – un plauðas. Tiek izðíirti arî augðçjie un apakðçjie elpceïi; apakðçjie ir deguna dobums, rîkle un balsene, savukârt apakðçjie ir traheja un bronhi. Traheja sadalâs divos galvenajos bronhos, kas ieiet plauðâs, un tâlâk sadalâs vçls smalkâkos bronhos jeb bronhiolâs, veidojot bronhiâlo tîklu. Un vissîkâko bronhu galos atrodas ïoti mazi plauðu pûslîði – alveolu íekari. Pastâv divi elpoðanas veidi: ârçjâ elpoðana, kad notiek gâzu apmaiòa starp ârçjo vidi un venozajâm asinîm, un iekðçjâ elpoðana, kad gâzu apmaiòa notiek starp arteriâlajiem kapilâriem un audiem. Diennaktî cauri elpoðanas ceïiem iziet aptuveni 20 m³ gaisa, un viens ðâds gaisa cm³ satur aptuveni 10 000 putekïu daïiòas. Skropstiòepitçlijs, kas klâj elpvadu, tâpat kâ deguna dobumu, saskaòotâ kustîbâ virza putekïus un baktçrijas laukâ no elpceïiem. Un ir aprçíinâts, ka cilvçks no plauðâm mûþa laikâ izvada 5 lîdz 40 kilogramus putekïu. Kad krûtîs “èîkst” un naktîs klepus – Bronhiâlâ astma ir elpoðanas sistçmas alerìiska slimîba, kas izpauþas ar hronisku elpceïu iekaisumu, kura dçï rodas daþâdas bioloìiski aktîvas vielas. Tâs pçc noteikta kairinâtâja (kas ðajâ gadîjumâ ir alergçns) iekïûðanas bronhu gïotâdâ liek sarauties bronhu muskuïiem un veido bronhu spazmas. Ðîs spazmas ir atgriezeniskas un nav paliekoðas, bet liek pastiprinâties bronhu gïotâdas tûskai, kas var izdalîties ar staipîgâm krçpâm. Tâs nosprosto bronhu atveres un lîdz ar to var izraisît elpas trûkuma lçkmi. Astmas galvenie simptomi, kas veidojas no tâ, ka saðaurinâs bronhi, ir elpas trûkums, saspiestîbas sajûta, “svilpoðana” un “èîkstçðana krûtîs” ko var dzirdçt arî pats slimnieks. Vçl tâ var bût sçkðana, klepus naktîs un agri no rîta. Bet astma ir mainîga slimîba, tâ var mazinâties un var pâriet pavisam, tomçr hroniskas slimîbas gadîjumâ ar laiku elpceïos var rasties neatgriezeniskas pârmaiòas, jo slimîba ir progresçjoða. Ar bronhiâlo astmu slimo visu vecumu cilvçki – aptuveni 10–15% bçrnu un 5–10% pieauguðo. Turklât saslimstîbai ir tieksme pieaugt, un tas ir skaidrojams ar to, ka apkârtçjâ vidç pieaug alergçnu daudzums. Bronhiâlo astmu izraisa daþâdi infekciozi un neinfekciozi dabas alergçni. Lielâkâ daïa – 80–90% – ir daþâdas baktçrijas un vîrusi, tajâ skaitâ arî respiratorais vîruss – ar elpoðanas sistçmu saistîtâs infekcijas. Bet neinfekciozie aìenti var bût mâjas putekïu çrcîtes, prusaku alergçni, putekðòi. Ðo astmas paveidu var pastiprinât arî fiziskâs aktivitâtes, jo slodzes laikâ cilvçkam palielinâs elpoðanas âtrums un gaiss straujâk pârvietojas pa elpceïiem, kairinot skropstiòu epitçliju, tādçï var veidoties bronhiâlâs astmas lçkmes. Vçl ðo slimîbu veicina daþâdi medikamenti – piemçram, sirds ritmu koriìçjoðie beta blokatori, arî aspirîns, daþâdi pretiekaisuma lîdzekïi, piemçram, ibuprofçns. Kâ arî to var saasinât emocionâla slodze. Saslimðana no apkârtçjâs vides un iedzimtîbas – Konkrçtus astmas raðanâs iemeslus ir grûti noteikt, un mûsdienās zinâtnieki uzskata, ka ðo slimîbu izraisa kompleksu faktoru kopums, ka var iedalît divâs grupâs – iekðçjos un ârçjos. Iekðçjie faktori vairâk ir organisma îpaðîbas – ìençtiskâ nosliece, tas nozîmç, ja kâdam no vecâkiem ir astma, tad arî bçrnam ir ïoti liela iespçjamîba ar to saslimt. To izraisa arî aptaukoðanâs un liekais svars. Arî dzimumam ðajâ slimîbas attîstîbā ir nozîme. Ir novçrots, ka vecumâ lîdz 14 gadiem ar astmu vairâk slimo zçni, savukârt pieauguðo vecumâ – tieði pretçji – vairâk slimo sievietes. Bet ïoti svarîgu lomu spçlç arî ârçjie faktori – tâs ir alerìijas, bieþas elpceïu infekcijas, smçíçðana – gan aktîvâ, gan pasîvâ, tâdçï ir svarîgi, ka astmas slimniekam nepîpç ne ìimenes locekïi, ne draugi. Arî darbs ar daþâdiem materiâliem – koksni, pârtiku, urînu, dzîvnieku izdalîjumiem, lateksu, platînu, niíeli utt. – var pastiprinât ðo slimîbu. Bet to var provocçt arî ziedputekðòi, çrcîtes, sçnîtes, kâ arî apkârtçjâs vides piesâròojumam ir ïoti liela nozîme. Bçrniem bronhiâlâ astma var attîstîties no 3 gadu vecuma – Bronhiâla astma nav cilvçka dzîves pirmâ alerìiskâ izpausme. Zîdaiòa vecumâ pirmais alergçns ir pârtika, jo mazuïa çdinâðana ar mâtes piena aizvietotâjiem vai govs piena saturoðu pârtiku veicina alerìijas attîstîbu, kas vairâk izpauþas kâ atopiskais dermatîts jeb nâtrene – reakcija uz âdas. Bet alerìiskâs iesnas vai bronhiâlâ astma var parâdîties bçrniem no trîs lîdz piecu gadu vecumam, vienlaikus izzûdot atopiskâ dermatîta simptomiem. Papildus alerìiskâm reakcijâm, vçl ir arî citi iemesli, kādçï bçrnam var attîstîties astma. – Vçl mçs lûdzâm bçrnam ar invaliditâti asistentu, bet medicîniskâ komisija to noraidîja, sakot, ka mûsu diagnozes, mûsu sûdzîbas nav apstiprinâtas, lai gan mçs lietojam ârsta izrakstîtas zâles epilepsijai un citâm saslimðanâm. Kad iebildâm, mums ieteica ðo lçmumu pârsûdzçt. Pârsûdzçjâm, bet ðajâ komisijâ neviens dakteris pat neuzdeva jautâjumus, vien teica, ka mûsu saslimðanas nav apstiprinâtas. Tad iznâk, ka uz savu galvu dzeram zâles?! Kur mums vçrsties? – Bet vai ârsts speciâlists ir iedevis izrakstu ìimenes ârstam? – Jâ. – Iespçjams, ìimenes ârsts ðo speciâlistu viedokli nav ietvçris aprakstâ, ko gatavoja uz ðo komisiju. Jums vajadzçtu par to pârliecinâties. Ja ðajâ ziòâ viss ir kârtîbâ, ja dokumenti ir pareizi noformçti, lûdzu, sazinieties ar Nacionâlâ veselîbas dienesta Kurzemes nodaïu un risinâsim ðo jautâjumu. Agita Puíîte Tâ ir jau iepriekð minçtâ iedzimtîba, tâpat arî ïoti nozîmîga ir vides situâcija, kas ïoti bieþi ir galvenais astmas cçlonis – izplûdes gâzes, dûmi, kvçpi, vecâku smçíçðana, pelçjuma sçnîte mâjâs. Arî pârlieku liela paracetamola lietoðana (to dzer sâpju un paaugstinâtas temperatûras gadîjumâ) var veicinât bçrnam astmas attîstîbu, tâpçc ïoti svarîgi bçrna slimoðanas laikâ konsultçties ar ârstu, – skaidroja I. Mâgure. Bronhiâlâs astmas daþâdie veidi un klasifikâcijas – Pastâv daþâdi astmas klasifikâcijas veidi – alerìiskâ astma ar izteikti alerìisko raksturu, kâ arî nealerìiskâ astma, kad ir grûti konstatçt, kurð alergçns to ir izraisîjis. Bet visbieþâk sastopamâ ir jauktâ astma. Pçc klîniskajâm pazîmçm astmu iedala arî nakts, lçkmjveida astmâ, hroniskâ, fiziskas slodzes astmâ, sezonâlâ (piemçram, pavasara ziedputekðòu), medikamentu ierosinâtâ un arodastmâ (darbâ iegûtâ). Ir arî bronhiâlâs astmas klasifikâcijas veids pçc norises smaguma. Pçc ðîs klasifikâcijas parasti analizç astmu tiem cilvçkiem, kuri vçl nesaòem ârstçðanas terapiju, bet kuriem ir aizdomas par bronhiâlo astmu – epizodiska (simptomi – elpas trûkums, retâk nekâ vienu reizi nedçïâ), pastâvîga, kas iedalâs vieglâ, vidçji smagâ un smagâ formâ. 12. lpp.
Page 1 and 2: Nr. 29 (2654) - 0,80 EUR La i k r a
Page 3 and 4: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis C
Page 5 and 6: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis 5
Page 7 and 8: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis s
Page 9: 2018. gada 10. aprīlis Veselîbas
Page 13 and 14: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis N
Page 15 and 16: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis 1
Page 17 and 18: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis S
Page 20: 20 Zi ņ a s Otrdiena, 2018. gada 1

180410_ajsnb6nsvgw_OLD

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?