staigāt kā pilnīgi mēmiem, tā kā viņi, kas Mani reiz atzina, gan vienmēr var pieņemt, ka Es zinu visu, kas viņos notiek. 4. Bet Es gribu, ka arī jums jārunā un brīvi jāizsaka to, kas ir jūsos; un tā tu Manā priekšā nu īsumā vari pastāstīt to, ko tu šur un tur no cilvēkiem dzirdēji!” 5. Saimnieks teica: „Jā, Dievs, Kungs un Meistar, tas viss jau būtu pareizi, ja visu to, ko cilvēki par Tevi saka, Tev šo cilvēku priekšā atkal atkārtot būtu piedienīgi, bet tā lieta ir nedaudz citāda!” 6. ES teicu: „Viņu nostāja nav svarīga, izsakies tikai brīvi!” 7. Saimnieks vēlreiz teica: „Dievs, Kungs un Meistar! Cilvēki, ar kuriem es par Tevi runāju, nepazīstot Tevi kā tagad, teica, ka Jeruzalemē un šajā apvidū kāds liels pravietis ļaudīm mācīja ļoti gudras mācības, un līdzās darīja tādas zīmes – sevišķi izdziedinot visa veida slimniekus – kādas pirms tam gan nav veicis neviens cilvēks. Šie cilvēki lielajam pravietim, - kā viņi Tevi dēvēja- bija ļoti labvēlīgi, kājām sekoja viņam, un arī tādēļ par viņu ļoti priecājās, ka labi redzēja, ka viņš nav nu jau vispār ienīsto farizeju draugs. Līdz Kapernaumai viņi pie viņa neatrada nekā piedauzīga, izņemot, ka viņš kādā kalnā, kur iepriekš ar nedaudz maizi un zivīm brīnumaini viņus pabaroja, un viņi gribēja viņu izsludināt par ķēniņu, viņš aizbēga un atstāja savus senos mācekļus, bet vēlu naktī tomēr atkal nāca pie viņiem pa viļņojošu jūru brīnumaini staigādams it kā pa sauszemi. 8. Viņiem esot bijis liels prieks, ka viņš atkal atgriezies, un priecājās par nākamo dienu un par viņa mācībām un darbiem. Bet šie cerētie prieki nepiepildījās; jo nākamā dienā kādā sinagogā viņš uz ļaudīm teicis tik neprātīgus vārdus, ka par to ļoti sadusmojušies pat viņa senie mācekļi, un, izņemot nedaudzus, visi viņu atstājuši, un tā arī visi viņam no šejienes sekojošie cilvēki, jo viņi domāja, ka viņš esot sajucis prātā. Proti, šajā savā runā viņš pavisam nopietni esot visus uzaicinājis ēst viņa miesu un dzert viņa asinis, bez kā neviens nevarētu saņemt mūžīgo dzīvību; jo viņš dzīvībai Pastarā dienā pamodinās tikai tos, kas ēdīs viņa miesu un dzers viņa asinis. 9. Jā, tas gan, protams, ir kaut kas traks un pret visu augstāku ļoti labvēlīgi noskaņotiem cilvēkiem es tieši nevarētu ņemt ļaunā, ka viņi pēc tāda sprediķa aizgāja, un vēl šodien žēlojas, ka Dievs ir pielaidis, ka tāds noteikti liels pravietis, kuram cilvēkiem jau būtu jāpateicas par tik daudz laba, pēkšņi vajadzēja kļūt ārprātīgam. 10. Bet, ja Tu tā runāji, tad tu caru to arī gribēji, pēc seno praviešu veida, cilvēkiem pavēstīt kādu slēptu patiesību, kā es to tikai tagad, protams, stādos priekšā. Tomēr, ja pirms gada es būtu bijis tajā sabiedrībā, tad noteikti arī es kopā ar citiem būtu gājis prom. 11. Bet tagad es jau varu stādīties priekšā, ko Tu ar to gribēji cilvēkiem teikt, un es domāju, ka mēs nu drīz materiāli baudīsim Tavu miesu un asinis, kā mēs no Tavas mutes nu garīgi patiesi baudām Tavu miesu un asinis. Un tā, pēc Tavas gribas, es nu runāju pavisam atklāti.” 12. ES nu saimnieku uzslavēju un visiem klātesošiem par viņu bija liels prieks, un Mani senie mācekļi, kā arī romieši brīnījās par viņa gudrību. 118. SAIMNIEKA APRAKSTS PAR VIŅA VIESNĪCU 1. Bet nu nāca bērni un lūdza mūs pusdienās, un mēs ielūgumam sekojām. Bet viesnīcas māja visā plašā apkārtnē gan viena no skaistākām un lieliskākām, bija būvēta no labi apdarinātiem būvakmeņiem, un virs apakšējā stāva vēl bija divi velvēti stāvi. Katrā stāvā atrodas 3 lielas zāles, kurās katrā varēja pusdienot 700 cilvēki. Bez tam, katrā stāvā bija 30 dzīvojamās istabas, katra ar diviem logiem, kuros, protams, nebija stikls, kā tagad Eiropā, bet toreiz Damaskā bija fabrika, kur ražoja pergamentu, kas tāpat kā tagadējais stikls, bija pilnīgi 176
caurspīdīgs, kas zālēs un istabās aizturēja caurvēju un bieži ļoti lielo dienas karstumu. Tāda veida logu iekārtojums bija kaut kas rets, tādēļ, ka tas bija pārāk dārgs, kādēļ tā vietā logu restu iekšpusē izmantoja dažādus krāsotus audumus. 2. Pa ērtām un platām marmora kāpnēm mēs tikām vesti otrā stāvā, un tur vidējā galvenā zālē mums bija klāts liels un garš galds. Tur lielā vairumā bija laba maize un lieli sudraba un zelta biķeri, pilni labākā vīna. Labi sagatavotais teļš labi sadalīts jau bija daudzos šķīvjos, kas arī bija darināti no tīrākā sudraba. Bet bez tam vēl bija arī daudzi citi ēdieni, kā labi pagatavotas zivis, tāpat arī vistas, baloži un jērs, un visādi labi augļi, un saldas ogas. 3. Romieši izpleta acis un Agrikola teica: „Patiesi, tādu greznumu un bagātību es jau sen vairs neesmu sastapis, un arī ne tik labi un bagātīgi klātu galdu, un ķeizara ēdamzāle Romā nepārspēj šo skaisto greznību!” 4. Kad romieši no izbrīna nedaudz atguvās, mēs sēdāmies pie galda un sākām ēst un dzert, un visi ar lielu baudu ēda lieliski pagatavotās pusdienas, bet, protams, nevarēja apēst ne pusi no pagatavotā, tā kā no tā bija ļoti daudz. 5. Ēdot tika maz runāts. Tikai, kad vīns viesiem arvien vairāk atraisīja mēles, tad vispirms romieši sāka kļūt runīgi. Ļoti apmierinātam un pie tam tomēr ļoti dievbijīgi noskaņotam saimniekam Agrikola jautāja: „Bet saki tu man, vai tad šāda viesnīca nes tik lielu peļņu, ka noteikti jau tavi senči varēja uzcelt šādu ārkārtēji grezni celtni?” 6. Saimnieks teica: „Taisnīgais un varenais kungs, šāda viesnīca gada laikā jau, protams, nes labu peļņu, bet, ja arī es saliktu kopā simts gadu peļņu, tad tomēr nebūtu iespējams ar to uzcelt šādu māju. 7. Redzi, logu segumu gan ierīkoja mans tēvs, un daļēji jau arī es; bet māja un tās mūri jau ir ļoti veci un vecāki kā Betlēmes pilsēta, kuru lika uzcelt Dāvids, lielais jūdu ķēniņš, kādēļ to vēl dēvē par Dāvida pilsētu! 8. Šo māju jau daļēji cēla Zauls, pirmais jūdu ķēniņš; un, kad pēc viņa ar Dieva lēmumu par ķēniņu tika svaidīts Dāvids, tad viņš to pabeidza, pirms viņš vēl bija sācis celt pilsētu, un pēc tam arī ilgu laiku to apdzīvoja. Jā, šajā namā viņš uzrakstīja daudzus savus psalmus, no kuriem daži ir redzami baltajos marmora akmeņos, un tiem, kas zina senos rakstus, arī ir izlasāmi un saprotami. 9. Arī šķīvjiem un kausiem, kurus es liku galdā pielūgsmes un augstākās godināšanas cienīgam Kungam un Meistaram, no Dāvida laikiem jābūt šīs senās mājas īpašumam. Bet vienīgi Viņš vislabāk zinās, vai tajā ir kas patiess. 10. Tā arī man un maniem senčiem kādā sānu līnijā jābūt no Dāvida cilts. Bet, mazākais tas ir droši, ka mūsu mājas hronikā, kas sniedzas vairākus gadsimtus atpakaļ, nav sastopams, ka kāds šo māju būtu ieguvis, to nopērkot. Bet, lai nu ir kā ir, tomēr tas ir noteikti un patiesi, ka, pirmkārt, šo māju nav cēlis ne mans vectēvs, ne mans tēvs, un vēl mazāk es, un, otrkārt, kas piederas pie mājas un, kas tajā ir, ir mans pilnīgs un likumīgs īpašums, un nevienam pasaulē es neesmu ko parādā. 11. Zelta un sudraba traukus vienmēr godīgi un taisnīgi pa lielākai daļai gan iegādājās mani no mājas hronikas man jau labi zināmie senči, līdz šim es neko no tāda veida dārgumiem neesmu iegādājies, jo, pirmkārt, šī māja ar tiem jau tagad ir bagātīgi apgādāta, un, otrkārt, tāda veida lietas es patiesi augstu nevērtēju, tādēļ, ka tos, cik brīnišķi tie arī ir, tomēr drīz vajadzēs atstāt, un mūžīgā Soģa priekšā tad tikai tiem dārgumiem būs vērtība, kurus mēs piesavināmies sekojot Viņa, mums caur Mozu un praviešiem pavēstītai, svētai gribai. 12. Tāda ir mana dzīva izpratne, kurai es jau līdz kapam vienmēr palikšu uzticīgs, un no šī laika jo dzīvāk, tā kā caur nekad negaidītu Kunga un Dieva ierašanos, man uzsmaidīja tāda tik bezgala liela laime. Bet nu godbijības pilns vēršos pie Paša Kunga!” 119. PAR LABDARĪBU 177
LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 8. GR
Saturs 1. Pārģērbtie farizeji at
96. Vēja izcelšanās ............
197. Par svinamo dienu svinēšanu.
14. Bet tagad man pietiek jūsu mu
suņu vietā, bet, lai gan viņi ir
8. Tiesa, mūsu Dieva mācība ir a
nesagādā cilvēkiem ciešanas, be
3. Pirmais runātājs teica: „To
tikai slepeni pie sevis [turēt], j
septiņiem vīriem teiktu to pašu
priekšrocība, ka Dieva visvarenī
caur to tie desmit vairs nav saist
ienaidnieku? Tu nekad nebiji mūsu
eigas, un Mana Mācība tomēr turp
astos tik daudz cilvēku, ka tagad
šķiršanās laikā no šīs zemes
dzīvības pamatu formas, kā šīs
20. PAR KUNGA LIKUMIEM 1. Šeit vis
tieši nolādētais „vajag” lik
2. Jau šeit ir grūtības ar jūdu
4. ES sacīju: „Tu nu runāji pav
īvībā kā inteliģences un griba
14. Tālāk, ja Svētais Gars ir k
1. Uz šo Manu uzaicinājumu piecē
caurstrāvots, bez kā viņš patie
9. Bet, kad jūs paši dzīvības g
5. Ļaunais gars, kas iemājo cilv
34. SĀTANA BŪTĪBA 1. Tagad, atka
tāpēc, ka viņu dvēseles vai nu
12. Bet kādēļ personīgie velni
5. Bet visas citas lūgšanas un br
8. Tomēr šeit, Jūdu zemē, un se
20. Tas ir pavisam labi, ka cilvēk
1. Visi teica: „Jā, Tu patiesi v
7. Tomēr, katram atstājiet viņa
11. ES sacīju: „Šis vēsums ād
4. Bet kā jūs tagad austrumos pie
1. (Kungs): „Bet nu, redziet, kā
1. Bet, kad mēs šajā augstienē
1. (Kungs): „Tādēļ, lai katrs
visiem nabagiem un apspiestiem, jo
21. Te tūdaļ abi saimnieki iznāc
miriādes brīnišķīgākas un lie
15. Jo kā pat pilnīgākie eņģe
2. Redzi, ja šīs zemes cilvēki,
13. Redzi, Tu mums uz kalna atstās
18. Tagad jautājiet paši sev, kam
7. Uz to Es teicu: „Tas patiesi i
sagaidīt tā, kā viņi nāk mums
Jāzeps, mums par to žēlojās, it
lūgumu arī vienmēr uzklausīs, u
22. Agrikola teica: „Kungs, tad,
2. ES teicu: „Vienmēr jautā tik
ķermeņiem, kuru kaulu atliekas j
atkal ziemeļu, pamazām tiek pārp
11. Šīs sešas dienas, tātad, ir
7. Kad Es to pateicu, tad brīvā g
īnumainākās lietas; bet mēs to
daudziem cilvēku leģioniem pasaul
11. Bet jūs nu variet darīt, ko t
savām asarām, un atkal atnāca un
sniedzas Tavs, mums Tevis dotais sp
4. Tad viņi visi trīs dziļi pakl
daudzus citus atkal no jauna nostip
20. Tad, labā kārtībā, gājām
22. Pēc tam Lācars ar savējiem a
ka tu zināji, ka Es pēcpusdienā
1. Bet, kad mēs bijām diezgan tā
15. No pasaules jūras pastāvīgā
1. Pēc šī Mana pareģojuma mēs
9. Pēc muitnieka rīkojuma tas tad
jaukumiem, tik ilgi viņa arī ir k
12. Šī lieta šai vietai ir pavis
4. Viens vīrs teica: „Kungs un m
171. SAIMNIEKA JAUTĀJUMI PAR SAVU
skolotāji, kas ir spējīgi cilvē
13. ES teicu: „Draugs, tas nav ne
175. CEREMONIJU MĒRĶIS UN NOZĪME
ausmu, un, kas no koka sev jau iev
tā kā es no Tevis nu uzzinu, ka i
jauni un veci - kļūstot taisni un
18. Bet, tiklīdz brīnumainais mā
darbīgais priesteris, kura vārdie
1. Kad vecais kalpotājs atradās p
„Redzi, šo lielo Zemes gabalu es
184. GARĪGĀ ATTIECĪBA STARP EPIK
tām likšu izliet Manu gaismu, un
10. Kad Es izteicu šo vēlēšanos
visšaurākā, bet pusstundu tālā
atrodas tuvu senajai, ļaunajai vie
7. ES teicu: „Pavisam noteikti,
essejiešu pilī, un viņam viņiem
5. Bet Es viņiem teicu: „Kā jū
10. Bet, ja jūs to zināt, un no M
1. (Kungs: ) „Uz visas Zemes nav
tālab mums arī nebūs vajadzīgs
cilvēku dēļ starp cilvēkiem bū
palīdzību, tā kā arī tu Man ne
2. Arī tie daži pirmie essejieši
tūkstoši ielenc lielo brīnumpili
caur manu vārdu un lūgšanu Dievs
7. Rokluss teica: „Klausieties, d
2. ES teicu: „Jā, Es jums to dar
8. Pēc tam sūtnis farizejiem un t
5. Farizejs teica: „Jūs esat pil
14. No tā jūs atzīsiet, ka mēs,
22. Un Rokluss teica pēc tam: „P
starp Maniem draugiem, kas Mani lab
13. Rokluss, tie citi essejieši un
Un tādēļ Es tavai runai saku „
216. ESSEJIEŠU NABAGO VIESNĪCA 1.
ceļot atpakaļ tālā dzimtenē be
no dienas nāca vairāk, šo naudu
Rokluss pats jums visu jau skaidri
10. Un tā, tu nu zini visu, kas ju