Views
6 months ago

8. lielais jāņa evaņģēlijs. 8 grāmata. 1-220

nekādi zelta dzīvības

nekādi zelta dzīvības augļi! Bet tādēļ, ka tai lietai reiz vajag būt, lai šī Zeme beidzot reiz pārvērstos par patiesu Tavu bērnu dzīvības skolu, tad, lai arī tā ir, kā to pielaidīs Tava gudrība! 6. Bet mēs darīsim visu iespējamo, lai cilvēku sirds augsnē sētu iespējami daudz dzīvo vārdu sēklu, ka no tām cilvēku starpā ātrāk var attīstīties lielākās cīņas starp gaismu un tumsu. Visiem kapiem jāatveras, un pat mirušiem jātiek sprediķotam Tavam Evaņģēlijam, un jūrai mirušos, kurus tā aprija, jāizdod lielajai gaismai! Es te nedomāju skeletus un to jau sen satrūdējušās miesas, bet gan dvēseles, arī viņām jātiek garā sludinātam Tavam Vārdam!” 7. ES teicu: „Tu nu runāji labi un pareizi. Kas nu notiek šeit, matērijas pasaulē, tas patiesi netiek noslēpts līdz šim arī vēl ļoti panīkušai garu pasaulei. Bet nu ir pārāk daudz cilvēku, kas, dzīvodami miesā, ir aprakti dzīvības nakts kapos, lielās maldu jūras dziļumos; jūs viņiem sludināsiet Evaņģēliju, un tad daudzi no viņu seniem kapiem izies dzīvības gaismā, un zināmā jūra atbrīvos savus sagūstītos. 8. Kad tas lielā vispārībā notiks, tad arī gaiši sāks aust visu Zemes iedzīvotāju vispārējā pestīšanas diena. Bet darbs ir liels un smags, un vēl ir maz patiesu strādnieku, tādēļ vispirms centieties arī pēc tā, lai jūsu skaits drīz kļūst liels! Katrs strādnieks Manā vīna kalnā pēc sava čakluma un dedzības arī iegūs lielu algu. Šeit uz šīs Zemes jūsu miesai, kā tas bija līdz šim, tā gan vienmēr būs tikai vāja, bet jo lielāka un treknāka jūsu dvēselei un garam. 9. Jo šīs Zemes labumi ir tikai šķietami, un uz matu līdzinās tam, kas dažam labam cilvēkam pieder sapnī. Neliela atšķirība pastāv tikai tajā, ka sapnī labumi cilvēka dvēseli maldina īsāku laiku, kā šīs matērijas pasaules ārēji piederošie labumi. Bet abi izgaist, un pēc izgaišanas, dzīvā gara atvērto acu priekšā, viss pastāvēs tikai kā šķietamība, kas tikai vienīgais visam šķietamam spēs dot kādu realitāti. 10. Tādēļ, lai katrs vispirms tiecas tikai pēc gara īpašumiem, kas ir gaisma, patiesība un dzīvība dvēselē! Kas pareizā mērenībā nepieciešams miesai, tas uz šīs Zemes katram uzticamam strādniekam Manā vīna kalnā jau tāpat, kā no sevis, tiek piemests klāt, jo Es noteikti vislabāk zinu, kas cilvēkam vajadzīgs arī katrā miesīgā ziņā. Vai jūs visi nu Mani labi sapratāt?” 11. Simons Jūda teica: „Kungs, es Tevi sapratu, un tie citi brāļi noteikti arī, un nu mēs esam pilnīgā skaidrībā arī par to, kāpēc Tu pirmīt neuzklausīji tās vietas, kuru šķērsojām, iedzīvotājus, kaut gan viņi Tev izteica savas bēdas, un Tev – it kā Tu būtu tikai kāds pasaulīgs ārsts – lūdza palīdzību. Bet nu mēs ejam jau labu laiku, un Saule jau pavisam iet uz vakaru, un es vēl nekur nevaru ko atklāt, kas līdzinātos kādai mājai. Kopš mēs pirms pusstundas uznācām uz šī ceļa, kas ved uz Jeriku, izskatās ļoti neapdzīvots. Meži un krūmi ir pietiekami, bet citādi te nav nekas, un ir saprotams, ka tādā apvidū uzturas zagļi un laupītāji. Kungs, vai šis ceļš vēl ilgi turpināsies?” 12. ES teicu: „Lai ceļš ir, kāds tas ir – mums tas ir drošs! Jūs kopā ar Mani pie Eifratas ceļojāt pa daudz neapdzīvotākām vietām, un mums tie bija droši un pat ļoti auglīgi. Un tā tas būs arī ar šo ceļu. Kad mēs pāriesim mums priekšā esošo augstieni, kas, protams, ir skaisti izstiepta, tur mēs redzēsim, vai mums tur kas nebūs darāms. No Turienes ceļš jau ved uz vairāku tāda veida apdzīvotām vietām, un redzēsim, kur mūs uzņems kādā viesnīcā.” 13. Māceklis Andrejs teica: „Kungs, Tu to jau iepriekš pavisam noteikti zini, - Tu tikai negribi mums tuvāk noteikt, kas tā ir par apdzīvotu vietu un kāda būs viesnīca.” 14. ES teicu: „Un, ja arī tā, kādēļ tas tevi mulsina? Bet Es reiz jūsu dēļ gribu iepriekš neparedzēt, bet gan, līdzīgi kādam cilvēkam, gribu to lietu ņemt, kāda tā nāk! Bet pirmajā vietā mēs sastapsim visādus cilvēkus, farizejus, rakstu mācītājus un arī tādus, kur sevi tur par ļoti dievbijīgiem, un tādēļ ar to ļoti lepojas. Garām ejot, mēs ar viņiem nedaudz nodarbosimies.” 164. KĀDA MUITNIEKA VIESNĪCAS PRIEKŠĀ 242

1. Pēc šī Mana pareģojuma mēs klusēdami nu steidzīgiem soļiem devāmies uz priekšu, drīz sasniedzām augstieni, un no turienes ieraudzījām pavisam tuvu esošo apdzīvoto vietu, kuru pieminēju kā pirmo. 2. Mēs tad arī drīz un viegli tur nonācām un atpūtāmies viesnīcas priekšā, kuras īpašnieks vienlaicīgi bija arī muitnieks. Viņš mums jautāja, vai mēs esot svešinieki, vai vietēji, t.i. jūdi. 3. Un Es viņam teicu: „Tā kā tu pats tomēr esi jūds, tad tu gan arī labi pamanīsi, ka mēs neesam nekādi svešinieki! Tava sieva gan ir grieķiete, kaut gan viņa tērpjas jūdu drānās; bet tie daži, kas ir pie Manis, tomēr ir jūdi, ja arī dažs ir tērpies grieķu tērpos.” 4. Tad muitnieks izpleta lielas acis un teica: „Šajā apvidū tevi vēl nekad neviens nav redzējis, no kurienes tu tad zini, ka mana ļoti mīļā sieva ir grieķiete?” 5. ES teicu: „Es par tevi un tavu sievu, taviem diviem bērniem, kas ir dvīņi, gan vēl dažu ko zinu, un tā arī par tavu māju un visu apdzīvoto vietu; bet, ja tu zinātu, kas ir Tas, kas nu ar tevi runā, tad tu teiktu: „Kungs, paliec pie manis, jo diena iet pret vakaru!”” 6. Pēc šiem Maniem vārdiem muitnieks vēl vairāk apmulsa un teica: „Draugs, tu esi dīvains cilvēks! Vai nu tu esi pareģis, vai kāds essejietis, vai pat patiess pravietis; jo citādi tev būtu neiespējami zināt, ka mana sieva ir grieķiete un, ka mums nopietnībā ir tikai divi bērni, kas pareizi ir dvīņi. Vai tu kopā ar taviem pavadoņiem nevēlies ienākt šajā manā mājā un nedaudz atspirdzināties? Es redzu, ka no tevis noteikti varētu dažu ko uzzināt, kas kādam būtu ļoti noderīgi!” 7. ES teicu: „Tavā mājā tev jau tāpat ir viesi, un tajā ir maz telpas. Pie tam Es neesmu sevišķs draugs jūsu apvidus farizejiem, rakstu mācītājiem, priesteriem un svētuļiem, un tā Es mīļāk palieku ārā.” 8. Tad muitnieks vēl vairāk izbrīnījās, tā kā Es viņam arī pateicu, kādi viesi atrodas viņa mājā. Pēc tam viņš pats gāja mājā, un tajā atrodošiem viesiem teica, ka tikko esot atnākuši pavisam dīvaini cilvēki, no kuriem atrodoties viens, kas slēptas lietas – neskatoties uz to, ka viņš ir svešinieks – zinot labāk kā dažs labs vietējais. 9. Tikko muitnieks to pateica, tad visi tūlīt piecēlās un steidzās ārā pie mums, lai mūs, un sevišķi Mani, aplūkotu un izjautātu. 10. Viens, kas bija pensionēts farizejs un ļoti lepojās ar savu godīgumu un dievbijību, Man teica: „Klausies, draugs, šīs viesnīcas saimnieks mums teica, ka tu apslēptas lietas, un, kā šeit svešinieks, arī par šīs vietas un apvidus apstākļiem zinot labāk, kā kāds vietējais! Saki nu man, kas es esmu un kāds ir mans raksturs!” 11. ES teicu: „Lai tu, un arī vēl daži tev līdzīgie, kas, kopā ar tevi, sevi tur par dievbijīgiem un taisnīgiem, varat redzēt, ka Es jūs labi pazīstu, tad Es visā īsumā gribu jums izstāstīt nelielu notikumu no jūsu dzīves. Tādēļ, ka jūs sevi turat par dievbijīgiem un taisnīgiem, bet citus cilvēkus, kas jūs neuzskata par tādiem, kā jūs paši sevi, nicināt, tad svētkos jūs arī dodaties uz Jeruzalemi un templim nesat priekšā rakstītos upurus, un tādā veidā sevi attaisnojat tempļa priesteru priekšā. 12. Šī gada Lieldienas svētkos tad viens vecs farizejs, kas arī sevi uzskatīja par dievbijīgu un taisnīgu, devās augšā, templī, un tieši arī viens muitnieks. 13. Farizejs, pavisam tuvu pienākdams pie upura altāra, lai no vairākiem un ievērojamiem cilvēkiem tiktu ievērots un pamanīts, pie sevis, un, proti, diezgan skaļi, lūdza tā: „Kungs, es pateicos Tev, ka es neesmu tāds, kā daudzi citi cilvēki, kā zagļi, laupītāji, netaisnīgie, laulības pārkāpēji un arī kā tas muitnieks, kas kopā ar mani devās augšā! Jo es divreiz nedēļā gavēju, un pats, kā farizejs, dodu desmito daļu no visa, kas man ir; un tā es arī turu Mozus baušļus, un pie tam arī vienmēr augsti cienu tempļa statūtus. Dod, ak, Kungs, man žēlastību, ka es arī turpmāk palieku šajā taisnīgumā, bezgrēcīgumā un tā beigās arī atstāju šo pasauli!” 14. Bet muitnieks palika stāvam aizmugurē, un īsti tālu no upura altāra, un neuzdrošinājās arī tikai acis pacelt uz debesīm, bet gan sita sev pie krūtīm un teica: „Ak, Kungs, esi man, grēciniekam, kas neesmu vērts savas acis pacelt augšā uz Tavu svētnīcu žēlīgs un līdzcietīgs!” 243

Pages 1-8 - VA3CR
Piezīmju grāmatas
Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Notlar 8
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
NFS2-8 - Notifier
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
NB-8 ekspertu ziņojums (PDF)
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Nr.8 (112) Augusts - Mālpils
1 - Vienna
Nr. 8 (123) Augusts - Mālpils
2011. NOVEMBRIS Nr. 8 (644) - Calbs.com
NB-8 ekspertu ziņojums (PDF)
Nr. 8 (101) Augusts - Mālpils
No 23.septembra – 8.oktobrim no 10.00 – 18.00
No.8 NEWS - 東京国際大学
2010. gada augusts Nr.8. - Jelgavas rajona padome
Page 1 Page 2 711111151 - C1ip111111ar~1:1 - 1111117 7117 ...
Untitled-1 - iibms
Unbenannt-1 - Till Nowak
Deel 1 - Demka - Vijfeeuwenmigratie.nl
stiege (1).pdf
AR 1. numuru - Vienotība