caur tā vienīgi visvarenā Kunga gribu mani jau atbrīvoji no visām manām citām slimībām, tad es nu arī nešaubīgi ticu, ka tu vari man atkal radīt manas zaudētās rokas!” 13. Nedaudz samulsis, priekšnieks teica: „Jā, tu, mans draugs, to gan spēs Pats Kungs un Meistars, tā kā Viņa griba no nekā var radīt pasaules, - bet es esmu vājš māceklis un to nespēju; jo ir liela starpība starp dziedināšanu un radīšanu. 14. Ja dārzā vīst un ir slims kāds stāds, tad to var ar ūdeni aplaistīt, un tas atkal kļūst svaigs un vesels; un tas nozīmē dziedināt. Bet, ja dārzā nav neviens stādiņš; tad kailās zemes aplaistīšana neko nelīdz; jo mēs, cilvēki, arī ar labāko gribu un spēcīgāko ticību nespējam radīt arī mazāko purva stādiņu. To var vienīgi Dieva visvarenā griba! 15. Un tā tu, draugs, nu arī skaidri sapratīsi, ka es kā cilvēks, caur te klātesošā Kunga un Meistara žēlastību, varēju tev dziedināt, lai arī cik gaudenu locekli, - bet tavas pilnīgi zaudētās rokas es nevaru tev atkal radīt jaunas!” 16. To cilvēks bez rokām gan labi saprata, bet tomēr priekšniekam teica: „Bet, ja tas lielais Kungs un Meistars tev jau piešķīra tik lielu varu, caur tavu vārdu un tavu roku uzlikšanu, brīnumaini pēkšņi izdziedināt tādus kropļus, kādi mēs iepriekš bijām, - kas tad tomēr arī līdzinās pilnīgai jaunradīšanai, - tad tomēr noteikti arī būtu iespējams man atkal atdot zaudētās rokas, kas tev un tam Meistaram varētu būt ne mazāk iespējams, kā mūsu gaudeno un pilnīgi sakropļoto locekļu, jutekļu un slimo iekšu pēkšņa izdziedināšana. Jo, redzi, es abas manas pazaudētās rokas vēl vienmēr jūtu tā, kā tās man vēl būtu, un šad un tad es pat tieši abās zaudētās rokās jūtu kā degošas sāpes, un tad es domāju, ka tādēļ dvēsele rokas nav zaudējusi, ja arī mana miesa tās zaudēja. 17. Tālāk es domāju, ka patiesa un visvarena Dieva vara arī kādam cilvēkam zaudētu miesas locekli tāpat varētu atkal atdot kā zilonim viņa izkritušos zobus, briedim viņa ragus, vēzim viņa spīles un pat mums, cilvēkiem, nogrieztos matus un apgrieztos nagus. Tas atkarīgs tikai no Dieva gribas un kāda patiesa Dieva mācekļa un cietēja patiesas ticības!” 18. Pēc šiem, cilvēka bez rokām, kas bija izceļojis jūds, ļoti nozīmīgiem vārdiem, priekšnieks nezināja, kas viņam acumirklī jādara. Vai viņam cilvēkam bez rokām gan vēlreiz, stingri ticot, būtu jāuzliek rokas, vai vispirms par to būtu jārunā ar Mani, vai un kā iespējams varētu iztapt cilvēka bez rokām prasībai? Viņš izvēlējās otro, un šajā lietā nāca pie Manis. 19. Bet Es viņam teicu: „Redzi, cik tas bija labi, ka tu pirmo darbu izvedi Manā priekšā, un pie tam atdūries pret nedaudz nepietiekamu paļāvību un ticību Dieva mīlestībai, gudrībai un spēkam! Ja tu nešaubīgi stipri būtu ticējis ēģiptiešu jūda zaudēto roku atgūšanai, tad viņam jau būtu viņa rokas, bet, tā kā tu sabijies un turēji to lietu par neiespējamu, tad cilvēks savas zaudētās rokas arī neatguva! Bet nu ej un stingri tici, ka pie Manis visas lietas ir iespējamas, uzliec viņam vēlreiz rokas, un tad viņš arī atkal no jauna atgūs savas rokas!” 20. Pēc šiem Maniem vārdiem priekšnieks, vārdā Rokluss, pilns stingrākās ticības, tad vēlreiz piegāja pie cilvēka bez rokām un teica: „Tā kā tu pats tici, un kā jūds pazīsti vienīgi patiesā Dieva visvarenību, tad, lai lielā Kunga un Meistara Vārdā, kurā miesīgi mājo Dieva Gara pilnība, tev notiek pēc tavas vēlēšanās un ticības!” 21. Kad priekšnieks pār cilvēku bez rokām to izteica, tad viņš tūlīt arī atkal atguva savas zaudētās rokas. 202. NABAGU DZIEDINĀŠANA 1. Visi nu izdziedinātie jūdi un pagāni Man pateicās un ārkārtīgi Mani slavēja. 2. Un tas, kas atkal atguva savas zaudētās rokas, skaļi teica: „Visa pateicība, visa slava, viss gods un mīlestība Dievam augstībā, kas nu vienam cilvēkam deva tādu varu un spēku! Daudzi 302
tūkstoši ielenc lielo brīnumpili, tur cer uz mierinājumu un palīdzību, tomēr tur viņiem netiek palīdzēts. Šeit nu ir tā patiesā brīnumpils, kurā katram var tikt palīdzēts. Un paldies tad arī tam jaunam arābam, kurš mums rādīja ceļu šajā Dieva, tā Kunga un Meistara, brīnumpilī, un pa šo pareizo ceļu mūs arī šeit atveda! 3. Ak, ja tie daudzie tūkstoši, kas jau mēnešiem ilgi, cerēdami uz palīdzību, ielenc šo mirušo pili, to zinātu! Cik steidzīgi viņi pamestu mirušo pili un dotos šurp, kur mūžam lielais Kungs un Meistars, kā Pats cilvēks nu staigā starp cilvēkiem un Saviem draugiem piešķir mūžīgu dzīvību un spēku izdziedināt visas slimības! Vai tā daudziem cietējiem un izmisušiem nebūtu tīri kā no debesīm nākusi vēsts, ja mēs izdziedinātiem drīkstētu paziņot, kur nu atrodas patiesā un dzīvā brīnumpils?!” 4. ES teicu: „Tādēļ, ka tu sevī atradi pārliecību, kas Es esmu, tad tu, kopā ar citiem izdziedinātiem, vari iet, bet pagaidām tikai nabagiem un kam vairāk vajadzīga palīdzība, vari atklāt, kur viņiem var tikt palīdzēts, ja viņiem ir ticība un pareiza paļāvība. Bet bagātiem, kas visbiežāk labi noslēgtās kastēs šeit atnesa viņu daudzos mirušos bērnus atkalatdzīvināšanai, to vēl nesaki, jo viņiem palīdzēt vēl jau ir laiks, un iepriekš viņiem vēl tiks dots sprediķis!” 5. Kad Es izdziedinātiem to pateicu, viņi visi Man pateicās un tad steidzās uz lielo, brīvo laukumu, kas apņēma lielo pili un tās plašos mūrus, un saucās „Lielais, uzgaidāmais laukums,” un paziņoja nabagiem par patieso brīnumpili, kas viņiem bija jo vieglāk, tādēļ, ka nabagiem bija norādīta sava, no pils vistālākā vieta, un tādēļ nu arī vistuvāk esoša patiesai brīnumpilij. 6. Kad izdziedinātie nāca pie viņiem, un kā pilnīgi izdziedināti, arī drīz no visiem pazīti, tad viņi tūlīt tika no visām pusēm izjautāti (nabagie un, kam visvairāk vajag palīdzību) : „Kur, kur, kā un kad jūs tikāt tā izdziedināti? Pirms tikko stundas jūs vēl bijāt pie mums kā pēdējie, un mēs neredzējām, ka kāds būtu jūs saucis un vedis, un ielaidis pilī! Ak, vediet arī mūs dziedināšanas vietā!” 7. Tad jūds teica: „Ticiet un paļaujieties, un dodiet godu vienīgi patiesam jūdu Dievam, un sekojiet mums, cik labi jūs to varat un spējat, un jums tiks palīdzēts; jo tur, kur mēs tikām izdziedināti, nu atrodas patiesā un dzīvā brīnumpils!” 8. Kad tie nabagie ar dažādām slimībām, sērgām un spitālībām apsēstie, un aklie, kurlie, mēmie, arī visādi paralizētie un kropļi to dzirdēja, tad viņi, cik labi tas katram bija iespējams, sāk virzīties, un, pats par sevi saprotams, aklos un stipri paralizētos veda un arī nesa viņu pavadoņi, lai iespējami ātrāk atrastos dziedinātavas vietā. 9. Pēc kādas stundas viss lielais laukums viesnīcas priekšā bija aplenkts no vairāk kā tūkstoš cietējiem, un izdziedinātais jūds tūlīt nāca pie mums ēdamzālē un godbijīgi Man to pavēstīja. 10. Tad Es priekšniekam Roklusam teicu: „Ej nu ārā un Manā Vārdā izplet savas rokas reizē pār visiem – kas iedarbosies tāpat, kā, ja tu katram atsevišķi uzliktu rokas – un viņi visi tiks izdziedināti!” 11. Rokluss tūlīt tā darīja, un, redzi, visi acumirklī tika izdziedināti! 12. Kad notika šī lielā izdziedināšana, tad starp izdziedinātiem izcēlās gandrīz nebeidzamas gaviles, un daudzi spiedās pie priekšnieka un teica: „Ak, kā tas tev nu, kā citādi vēl nekad, bija iespējams?!” 13. Rokluss teica: „Ne mani tādēļ slavējiet; jo to jums darīja jūdu Dievs, tas viens un vienīgi patiesais! Ticiet Viņam un tādēļ cildiniet vienīgi Viņu!” 14. Tad visi jautāja: „Kur, kur ir šis viens nu vienīgi patiesais Dievs, lai mēs varētu Viņa priekšā krist ceļos un vienīgi Viņu pielūgt!” 15. Te Es iznācu ārā pie Roklusa un viņam teicu: „Saki tu viņiem, ka nu tikai savās sirdīs viņiem jāpateicas jūdu Dievam, ko Viņš labi dzirdēs, un nu jādodas viņu viesnīcās un jāstiprinās ar ēdienu un dzērienu! Šiem nabagiem Mani jāredz tikai pēcpusdienā.” 16. Kad Rokluss izdziedinātiem to pateica, viņi paklausīja, ātri piecēlās un tūlīt devās savās viesnīcās, kur no pārsteigtiem saimniekiem tūlīt tika uz labāko apkalpoti. 303
LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS 8. GR
Saturs 1. Pārģērbtie farizeji at
96. Vēja izcelšanās ............
197. Par svinamo dienu svinēšanu.
14. Bet tagad man pietiek jūsu mu
suņu vietā, bet, lai gan viņi ir
8. Tiesa, mūsu Dieva mācība ir a
nesagādā cilvēkiem ciešanas, be
3. Pirmais runātājs teica: „To
tikai slepeni pie sevis [turēt], j
septiņiem vīriem teiktu to pašu
priekšrocība, ka Dieva visvarenī
caur to tie desmit vairs nav saist
ienaidnieku? Tu nekad nebiji mūsu
eigas, un Mana Mācība tomēr turp
astos tik daudz cilvēku, ka tagad
šķiršanās laikā no šīs zemes
dzīvības pamatu formas, kā šīs
20. PAR KUNGA LIKUMIEM 1. Šeit vis
tieši nolādētais „vajag” lik
2. Jau šeit ir grūtības ar jūdu
4. ES sacīju: „Tu nu runāji pav
īvībā kā inteliģences un griba
14. Tālāk, ja Svētais Gars ir k
1. Uz šo Manu uzaicinājumu piecē
caurstrāvots, bez kā viņš patie
9. Bet, kad jūs paši dzīvības g
5. Ļaunais gars, kas iemājo cilv
34. SĀTANA BŪTĪBA 1. Tagad, atka
tāpēc, ka viņu dvēseles vai nu
12. Bet kādēļ personīgie velni
5. Bet visas citas lūgšanas un br
8. Tomēr šeit, Jūdu zemē, un se
20. Tas ir pavisam labi, ka cilvēk
1. Visi teica: „Jā, Tu patiesi v
7. Tomēr, katram atstājiet viņa
11. ES sacīju: „Šis vēsums ād
4. Bet kā jūs tagad austrumos pie
1. (Kungs): „Bet nu, redziet, kā
1. Bet, kad mēs šajā augstienē
1. (Kungs): „Tādēļ, lai katrs
visiem nabagiem un apspiestiem, jo
21. Te tūdaļ abi saimnieki iznāc
miriādes brīnišķīgākas un lie
15. Jo kā pat pilnīgākie eņģe
2. Redzi, ja šīs zemes cilvēki,
13. Redzi, Tu mums uz kalna atstās
18. Tagad jautājiet paši sev, kam
7. Uz to Es teicu: „Tas patiesi i
sagaidīt tā, kā viņi nāk mums
Jāzeps, mums par to žēlojās, it
lūgumu arī vienmēr uzklausīs, u
22. Agrikola teica: „Kungs, tad,
2. ES teicu: „Vienmēr jautā tik
ķermeņiem, kuru kaulu atliekas j
atkal ziemeļu, pamazām tiek pārp
11. Šīs sešas dienas, tātad, ir
7. Kad Es to pateicu, tad brīvā g
īnumainākās lietas; bet mēs to
daudziem cilvēku leģioniem pasaul
11. Bet jūs nu variet darīt, ko t
savām asarām, un atkal atnāca un
vēlams, bet gan tikai pretējais.
12. Tātad, kas pilnīgi dzīvos un
1. Kad arī par šo rakstu mācīt
24. Mēs nu Tev ticam, un tā arī
un par to arī darāt visu, lai to
3. Jā, kādā draudzē jābūt br
uzskatus ieteicu pavisam ievērojam
Piedod mums mūsu parādus, kā mē
1. Kad Es to izteicu, tad visi klā
5. Un, redziet, tāpat tas arī ir,
97. PAR MATERIĀLISTISKIEM DABAS P
14. Bet Es jums to nu teicu tieši
100. IERADUMI 1. Pēc tam, kad šaj
9. Lācars teica: „Kungs un Meist
16. Tādēļ, ka šeit minētie dz
neatradām, mēs visi baidījāmies
3. Ja tu, draugs, to aplūko un nov
jebkad sajutuši, kādu prieku un s
veģetācijas, dabas un īpašībā
ejiet un pamāciet viņas, un tad r
15. Te Agrikola aiz dusmām sāka p
10. Bērni teica: „Bet kā tu to
1. Beidzot pie mums atkal pienāca
4. Bet, ka karavīri kopā ar labi
2. ES Teicu: „Te nu daudz kas nav
10. Redzi, tur pilsētas tuvumā ne
caurspīdīgs, kas zālēs un istab
120. PAR TUVĀKĀ MĪLESTĪBU 1. ES
5. Vispirms mēs devāmies pa labi
7. Bet garu valstībā vairs nav la
124. JĀŅA MĀCEKĻU SATRAUKUMS 1.
likumīgi tirgojamies, un vēl neka
8. Bet, ja Es nu mācu pazīt pilnu
ķēniņi, un kā tādi arī vienm
lielo žēlastību, bet no visas si
spēkam, šķiet, ir kāds pavisam
garīgam, jo tikai viņa garīgais
dzīviem palikušiem cilvēkiem nea
dēļ no tīra, patiesa un dzīva D
12. Kapteinis to darīja un teica:
personīgi vairs nebūšu pie viņi
ļaunas dizantērijas rīt jau nomi
un negaiss norims, un tādēļ rīt
11. Tālāk pret dienvidiem arī bi
16. Un, redziet, šāda sajūta tie
pretējā gadījumā pie glāstīš
11. Tie desmit galvenie romieši, k
6. Tad Agrikola saņēmās un teica
saviem tuvākiem virsniekiem un gal
meistaram. Ja tu tas nekļūsi, tad
līdzekļiem sākt cīnīties. Ja v
sniedzas Tavs, mums Tevis dotais sp
4. Tad viņi visi trīs dziļi pakl
daudzus citus atkal no jauna nostip
20. Tad, labā kārtībā, gājām
22. Pēc tam Lācars ar savējiem a
ka tu zināji, ka Es pēcpusdienā
1. Bet, kad mēs bijām diezgan tā
15. No pasaules jūras pastāvīgā
1. Pēc šī Mana pareģojuma mēs
9. Pēc muitnieka rīkojuma tas tad
jaukumiem, tik ilgi viņa arī ir k
12. Šī lieta šai vietai ir pavis