laukuma, atnācāt

laukuma, atnācāt šeit, un tagad jūsu ļoti lielo un daudzo grēku noslēpšanai nu negribat no jums slimus un nelaimīgus padarītos cilvēkus dziedināt, bet gan, ka mums viņi tomēr jāizraida kādā ļoti tālā zemē starp mežonīgiem cilvēkiem un zvēriem. 5. Jūs sakāt, ka es zaimoju jūs un templi, un esmu sodāms. Kā tad nu ir ar jums? – Bet, ko es, kas no Dieva esmu saņēmis spējas katru cilvēku caur un caur caurredzēt un pamatīgi pārbaudīt, šeit teicu, to es Dieva un katras pasaulīgas tiesas priekšā varu pierādīt ar tūkstoš lieciniekiem. Un, ja es to daru, kā tad būs ar jums? Ar jūsu virspriestera draudiem jūs ticējāt, ka piespiedīsiet mani uz nelietību, bet nu apstākļi jums mainās, un jūs nu esat manā varā! Ko jūs nu darīsiet?” 6. Tie abi, pavisam apstulbuši par priekšnieka vārdiem, teica: „Ja arī tu mums varētu pierādīt pirmo, tad tev tomēr būs grūti pierādīt, ka mēs slimniekus pie jums atvedām ar ļaunu nodomu! Ja arī tu it kā senēģiptiešu hiromantijas ceļā, un noteikti ne ar Dieva palīdzību, ar kuru tu ļoti lepojies un nepadomā, ka Dievam nav nekā kopēja ar burvestībām, mūsos arī atklāj ļaunus nodomus, tad tiesas priekšā tam nebūs nekāda vērtība. Jo tikai domas vēl ilgi nav nekāda rīcība, un arī vēl tad nebūtu, ja mēs paši būtu skaļi tev uzticējuši to, ko tu mums piedāvā! Tātad, šajā punktā tu mums neko nepanāktu. Bet pirmā punktā visi templieši ir gandrīz vienādi, un beigās tas tev tomēr varētu būt diezgan grūti. Jo, ja arī tu kā grieķis un pa pusei pagāns pie romiešiem esi lielā cieņā, tad tik lielu un cienījamu priesteru kolēģiju, kāds mūsējais ir Jeruzalemē, un, kam pieder liela vara, nav tik viegli un iedarbīgi apvainot. Tādēļ atmet savus draudus, un arī mēs tos nepielietosim un nelūgsim tev dziedināt mūsu šeit atvestos slimniekus, jo ir arī vēl citas dziedniecības iestādes!” 7. Pēc šiem vārdiem abi grasījās iet prom; bet Rokluss viņiem teica: „Šeit atnākt gan ir viegli, tomēr no šejienes atkal aiziet un atgriezties mājās ir daudz grūtāk, un jūs no šīs vietas patiesi netiksiet atlaisti ātrāk, pirms jūs neizpildīsiet to, ko mēs Jehova Vārdā jums diktēsim. Jūs esat mūsu varā, un jums būs grūti tai pretoties. 8. Šie slimnieki tiks šeit dziedināti, un par viņu tālāko uzturu jūs rūpēsieties ar saviem dārgumiem, bet kur izdziedinātie labi un droši uzturēsies, tās būs manas rūpes. 9. Jūsu šeit uzturētā ceļinieku aplaupīšana tiek pilnīgi izbeigta, un visi salaupītie dārgumi tiek sadabūti un atnesti šajā vietā, un daudziem šeit vēl klātesošiem atdoti atpakaļ; jo stāv rakstīts: „Tev nebūs zagt un tīkot tava tuvākā mantu!” 10. Vai jūs neesat tie ļaunākie Dieva zaimotāji, jo jūs sakāt, ka jūs esat pirmie Dieva kalpi, un, ka Viņš uzklausa tikai jūsu lūgšanas, un, ka jums ir dota vara cilvēku dvēselēm atvērt Debesu vārtus?! Bet paši jūs vēl nekad neticējāt Dievam, un savās sirdīs Viņam nedevāt patiesu godu, bet gan jūs vēl nikni vajājāt katru, kas no Dieva Gara modināts un pildīts, nepieciešamības spiests, sāka pret jums liecināt! 11. Es pats ceļoju uz nelielo tuksnesi pie Jordānas un klausījos Jāņa grēku nožēlošanas sprediķus, un katru viņa vārdu atradu pārāk patiesu, un tad arī pievērsu tiem uzmanību. Jūs gan arī viņu dzirdējāt un pēc tam kļuvāt pilni naida, un viņam vajadzēja kļūt par jūsu nepiepildāmās atriebības kāres zemisku upuri. Bet nu ir atnācis lielais apsolītais Mesija, pilns augstākās gudrības un dievišķa spēka, un varas, ko Viņš rāda ar vārdiem un darbiem, un jūs tiecaties arī Viņu nogalināt! Kāda gara bērni jūs tad esat? 12. Jūs cilvēkiem gan sprediķojat Mozus likumus, bet paši arī nevienu neievērojat, un paši atrodaties visos grēkos, ko jūsu patiesais tēvs jums vienmēr liek jūsu ļaunās sirdīs. Jūs vienmēr melojat Dieva un visu cilvēku priekšā, jūs krāpjat, nepatiesi liecināt, jūs zogat, laupāt, nonāvējat un slepkavojat, kā es jums to Dieva un katras pasaulīgas tiesas priekšā ar jau tūkstoš reiz tūkstoš lieciniekiem Saules gaiši varu pierādīt, un jūs uzdrošināties nosaukt par Dieva zaimotāju un tad arī vajāt to, kas, patiesa Dieva Gara modināts, liecina pret jums, un jūs pašus vēl vēlētos glābt no mūžīgās bojāejas bezdibeņa. 13. Sakiet un spriediet paši, vai sadomieši jebkad rīkojās ļaunāk kā jūs, - un tomēr Dievs ar uguni no debesīm no zemes lika viņus iznīcināt! Ko Viņš Pastarā Dienā darīs ar jums? 314

14. No tā jūs atzīsiet, ka mēs, essejieši, jūs, melnos templiešus, pārāk labi pazīstam un arī labi zinām, cik labi un godīgi jūs ar mums domājat, un, ka jūs tos nabaga jūdus, kas pie mums meklēja un arī atrada palīdzību, izslēdzāt no baznīcas, bet, ja jums iet slikti, paši tomēr nākat pie mums! Vai tas arī nabaga jūdiem neatnestu labumu, kas nes labumu jums pašiem? Ak, jūs, ļaunie lišķi un liekuļi, jūs, čūsku perējums un odžu dzimums, ja jūs no pamatiem nelabojaties, tad pār jums jo vairāk nāks lāsts un mūžīga bojā eja! Jūs nu zināt, kas, mazākais šeit, jums ir darāms. 15. Ja jūs neizpildīsiet manu Dieva un visu cilvēku priekšā taisnīgo prasību, tad es ar no Dieva man piešķirto varu sākšu jūs sodīt tādā veidā, kuras priekšā bēgtu pat visi velni. – Vai jūs mani sapratāt?” 16. Iekšēji pavisam saniknotie farizeji teica: „Ak, jā, draugs, tas noteikti; pēc iespējas mēs šeit izpildīsim tavas prasības; bet, ko par šo, šeit mums nodarīto netaisnību vēlāk darīs viss templis, to mēs nezinām. Jo lielajā Padomē mēs pateiksim visu, kas mums šeit notika, kā arī – par ko mums tikai tagad atausa gaisma – ka tāpat kā bargais sprediķotājs Jānis un tagad sevišķi slavenais nācarietis ir no jūsu iestādes. 17. Bet mēs esam gatavi darīt visu, ko tu no mums prasi, un būtu laiks tūlīt ķerties pie darba, tā kā mēs vēl šodien vēlētos doties atpakaļceļā: Tad dodamies mūsu viesnīcā, kur atrodas mūsu slimnieki, un tur drīz viss var tikt nolīdzināts!” 18. Priekšnieks Rokluss teica: „Pavisam labi, tāda ir arī mana griba, un tā, ejam uz turieni!” 210. ROKLUSS IZDZIEDINA SLIMNIEKUS 1. Pēc šiem vārdiem visi devās viesnīcā pie lielā laukuma. 2. Kad viņi tur ienāca zālē, kurā atradās ievērojams skaits slimnieku, bet arī galvenie laupītāji jau gaidīja abus farizejus, lai ar viņiem nokārtotu savus rēķinus, tad Rokluss vispirms slimniekiem teica: „Es esmu šīs vietas priekšnieks, un man no Dieva tā Kunga ir brīnumaina vara jums visiem palīdzēt, kā es šodien jau daudziem palīdzēju, kā jūs par to jau zināt; tomēr, nekautrējoties, sakiet man, caur ko jūs galvenokārt nonācāt pie jūsu miesas slimībām!” 3. Kad zēni šo uzaicinājumu dzirdēja, tad viņi teica: „Kungs, ja mums vairs nevajag atgriezties Jeruzalemē un tiekam no tevis aizsargāti, tad mēs gribam visu pateikt; bet, ja mums atkal vajag atgriezties Jeruzalemē, tad niecīgā liecība nes mums drošu nāvi, ar ko mums visiem uz noteiktāko ir piedraudēts!” 4. Rokluss teica: „Tā, tad jums visiem nav ko raizēties, bet gan tiem, kas jums piedraudēja; es par jums rūpēšos! Tādēļ runājiet bez bailēm un kautrēšanās!” 5. Pēc tam zēni sāka pavisam atklāti stāstīt, kādas neģēlības templieši ar viņiem darījuši, un ar daudziem viņiem līdzīgiem vēl dara, un daudzi jau zaudējuši dzīvību, un vēl turpmāk zaudēs. 6. Rokluss vēlreiz teica: „Tā, - te par Jehovas templi un tā kalpiem dzird ļoti slavējamas lietas! Bet nu jau ir labi, jūs, mīļie nabaga bērni, jums jau tiks palīdzēts. Un nu runājiet jūs, jaunietes un sievas!” 7. Arī viņas iepriekš lūdz aizsardzību, tādēļ, ka arī viņām, līdzīgi zēniem, esot piedraudēts. 8. Rokluss teica: „Ko es apsolīju zēniem, tas attiecas arī uz jums, un tā arī jūs variet runāt brīvi un atklāti!” 9. Tad viņas sāka runāt tā, ka pie tam pat dažiem galvenajiem laupītājiem mati sāka slieties stāvus, sevišķi, kad dažas jaunietes un sievas atkailinājās un rādīja viņu miesas šausmas iedvesošos sakropļojumus, kurus bija nodarījusi templiešu neierobežotā miesas kāre. 315